homeclose

Mušiņmakšķerēšanas pamati

Jānis Stikuts, 2016

V Metieni ar mušiņmakšķeri

Zemāk var redzēt elementāru videoklipu, kuru izveidoju un izvietoju uz Youtube servera jau 2012.gadā. Tā devīze ir - skaties un atkārto visu, kā dara klipa vienīgais aktieris, bet saturs angliski - "Fishing tips - easy way to understand essentials of high accuracy casting with fly rod. Overhead cast and roll cast."

Saprotams, šodien internetā var atrast simtiem līdzīgu videoklipu, taču to līmenis ir visai dažāds. Lielākā daļa ir pārblīvēta ar iesācējam grūti uztveramiem sīkumiem. Kad vēroju dažādos klipus, rodas sajūta, ka metieni ar mušiņmakšķeri (turpmāk MM) ir kaut kas visai sarežģīts. Savukārt manā videoklipā centos parādīt, ka MM pamatmetieni - metiens pār galvu un riņķa metiens ir relatīvi vienkārši un vienkārši apgūstami. Tikai ar noteikumu, ka to apmācība ir uzsākta savlaicīgi un, ieteicams, daudzmaz kompetenta instruktora vadībā. Savlaicīgi tādā nozīmē, ka makškernieks to uzsāk, pirms paspējis savu metienu stilu sabojāt ar savdabīgām, var teikt, nepareizām iemaņām.

Uz jautājumu, cik ilgā laikā var apgūt pamatiemaņas, nav viennozīmīgas atbildes. Dažam ir nepieciešama viena nodarbība, pēc kuras var doties pie upes, lai turpinātu savu iemaņu pilnveidošanu reālos copes apstākļos. Citam vajadzīgas 2-3 nodarbības, vēl kādam nākas mācīties mēnešiem ilgi. Bērni un sievietes parasti minētos pamatmetienus apgūst ātrāk nekā pieredzējuši makšķernieki, kuri ar MM jau mēģinājuši noķert kādu zivi. Labāk veicas tiem, kuri māk dejot valsi, - koordinācijai un ritma izjūtai ir svarīga loma MM metienu apguvē, spēkam ir otršķirīga nozīme. Spēks un ātrums kļūst nozīmīgi, kad sākam pievērsties tālmetieniem, jo sevišķi, kad runa ir par dažādām MM vai kastinga sacensībām, kurās tālmešana ir viena no disciplīnām.

Metienu tehnikas pamatelementu apraksts bieži izskatās daudz komplicētāks nekā pati darbība, jo sevišķi, ja šo darbību uzskatāmi nodemonstrē.

Sagatavošanos metiena izpildei sāk, piemeklējot sev ērtāko mušiņkāta roktura satvērienu. Eksistē vairāki satvēriena veidi, no kuriem visbiežāk pielietotais ir ar īkšķi roktura virspusē. Ja mušiņkāts ir viegls un plauksta ir pietiekoši stipra, veiksmīgi var izmantot arī citus satveršanas paņēmienus, piemēram, ar rādītāja pirkstu roktura virspusē. Varētu teikt, ka šis satvēriena veids vairāk ir piemērots tiem, kas izmanto 3.- 5.klases kātus. Auklu iesācējs var fiksē vai nu kreisajā rokā vai arī satvēriena rokā, piespiežot to starp labās rokas pirkstiem un kāta rokturi. Pie sev pieņemamākā risinājuma var nonākt nodarbību gaitā.

Metienu apguve sākas ar, tā dēvētajiem, tukšajiem metieniem. Par tukšajiem metieniem sauc mušiņkāta ritmiskus vēzienus uz priekšu un atpakaļ, kuru laikā aukla tiek turēta lidojumā gaisā, un netiek nolaista lejup. Šo vēzienu laikā makšķernieks var mainīt auklas garumu, pagarinot vai saīsinot to, un izvēlēties metiena plakni un auklas lidojuma virzienu, tas ir, nomērķēt mušiņu noteiktā punktā. Svarīgi ir saprast un izjust, ka aukla( un muša) lidos tajā virzienā, kurp pārvietojas kāta spices gala riņķis brīdī, kad kāta vēziens tiek apturēts. Šādus tukšos metienus reizēm veic arī makšķerējot, lai izžāvētu sauso mušiņu, tāpēc kastingā (sacensības makšķerēšanas metienu tehnikā), kura vingrinājumu sastāvā ir šādi tukšie vēzieni, tos sauc par "sausajiem" metieniem. No tiem atšķiras tā sauktie slapjie metieni, kad auklu paceļ gaisā no ūdens (vai laukuma), un pēc atpakaļvēziena atkal uzreiz nolaiž lejup. Pagarinājumu šajā gadījumā veic, auklu " izšaujot" tik, cik to katrs spēj šo divu vēzienu laikā.

Trenējoties tukšo metienu izpildē, makšķernieks ar dažādiem auklu garumiem attīsta pareizu metiena spēka izjūtu , mācās izturēt pauzes starp vēzieniem, apgūst darbības ar kreiso roku. Svarīgi, lai šajā etapā mušiņmakšķernieks saprastu, kā veidojas auklas cilpa tās lidojuma laikā, cilpas platuma kontroles principus, iemācītos brīvi un nepiespiesti kontrolēt auklas lidojumu.

Viena no izplatītākajām iesācēju kļūdām ir mušiņauklas metieni, liekot uzsvaru uz fizisko spēku. Metot mušiņauklu, princips – jo spēcīgāk metīsi, jo tālāk lidos, – nedarbojas, ja nav apgūta pienācīga metienu tehnika, kuras iesākumi meklējami precīzā tukšo metienu izpildē. Turpmāk tas palīdzēs atrisināt daudzas problēmas, kuras makšķerniekam rodas pie ūdenstilpes, un kuras var novērst ar noslīpētu metienu tehniku. Tikai viens piemērs,- nepārvaldot tehniku, jau metienu laikā nākas pazaudēt daudz mušiņu. Tās vai nu notrūkst nepareizas pauzes laikā, vai arī ieķeroties pilnīgi neparedzētās vietās. Atkārtoju, vispāratzīts ir princips - mušiņmakšķerēšanas metienus pietiekoši ātri var apgūt, tikai trenējoties uz sauszemes, vislabāk instruktora vadībā.

Tukšo metienu izpildes prasme ir pamatā tādiem paņēmieniem, kuri tiek apgūti nākošā etapā, kā vienkāršie un dubultie ievilcieni. Mušiņmakšķerēšanā metiena tālums lielā mērā ir atkarīgs no ātruma, kādu makšķernieks var nodrošināt auklai. Vienkāršotā veidā auklas paātrinājumu var iegūt tikai ar mušiņkāta vēzienu un fiksētu auklu. Taču ar to auklas paātrināšanas iespējas vēl netiek izsmeltas.

Grafisku attēlu, kurš viegli izprotamā veidā ilustrē dubultievilcienu, šeit ievietoju ar tā autora AAPGAI & FFF instruktora Alastair (Ally) Gowans (Skotija) laipnu atļauju.

Papildus paātrinājumam kalpo auklas ievilciens. To izdara vēzienu laikā, un te svarīgāko lomu spēlē kreisās rokas kustība. Vienlaicīgi ar kāta vēzienu atpakaļ kreisā roka, kurā ir fiksēta aukla izdara kustību uz leju tā, lai kreisā roka ar tajā fiksēto auklu pārvietotos kāta kustībai pretējā virzienā, proti, attālinātos no kāta.( jāpiezīmē - šī ir svarīga fāze un šeit ir ļoti vienkāršots apraksts). Šādas kustības rezultātā gaisā lidojošā aukla tiek caur riņķiem ievilkta (tādēļ to sauc par ievilkšanu) un mušiņauklas augšupejošā daļa iegūst papildus paātrinājumu. Ja to izdara tikai vienreiz kāta turp-atpakaļ kustības laikā, to sauc par vienkāršo ievilcienu. Ja šādu ievilcienu izdara, vēzējot gan uz priekšu un gan arī atpakaļ, veidojas dubultais ievilciens. Praksē visi ievilcieni parasti ir dubultievilcieni.

Šis paņēmiens ļauj, izdarot salīdzinoši īsus vēzienus, vienlaicīgi piešķirt auklai salīdzinoši lielu paātrinājumu un ievērojami sašaurināt auklas lidojuma cilpu, kas, savukārt, dod iespēju vieglāk izpildīt metienu lielākā attālumā. Ievilcienu var izdarīt ar dažāda garuma kustībām, metot 10-12 m garu auklu, auklas paātrināšanai var pietikt ar īsu, 20 - 30 cm garu bet ātru plaukstas kustību, lai pārvaldītu 15-20 metrus garu auklu, nepieciešams jau garāks (40-80 cm) ievilciens. Bez minētā ievilciena pielietošanas, grūti iztikt arī vējainā laikā un gadījumos, kad ir jāizpilda metieni 25-35 m attālumā, kad par galveno veiksmīga metiena priekšnosacījumu kļūst šaura auklas cilpa. Pie tam eksistē dažādi uzskati par ievilciena izpildi.(der zināt, ka 70- 80% no auklas paātrinājuma iegūst ar kāta vēzienu, bet pārējo papildina kāta atsperīgums).

Tikpat nozīmīgs paņēmiens mušiņmakšķerēšanas metienu tehnikā ir auklas "izšaušana". Par auklas "izšaušanu" sauc auklas izmetienu, kas notiek tajā momentā, kad auklas darba daļa vēziena un ievilciena radītā paātrinājuma iespaidā vēziena beigu daļā velk caur riņķiem auklas iepriekš sagatavoto papildus rezervi, atlaižot auklu, tās daļa pagarinās – tiek "izšauta". "Izšaušanai" nepieciešama tukšo metienu un ievilcienu prasme, un, jo precīzāka un sinhronāka ( tas nozīmē - īstā brīdī izpildīta) ir darbība ar kreiso roku, jo efektīvāk var veikt "izšaušanu". Tikai apgūstot "izšaušanu", mušiņmakšķernieks var cerēt uz metieniem 20-40 m robežās. Izšaušana ir neatņemama tehnikas sastāvdaļa arī tiem makšķerniekiem, kuri lieto WF vai ST tipa auklas. Neapgūstot šo paņēmienu, makšķernieks nekad neizbaudīs šo auklu dotās iespējas.

Apgūstot auklas pagarināšanu, to izšaujot, jāievēro, ka vissvarīgāko lomu te spēlē precīza auklas vēzēšana vienā plaknē un iespējami šaura auklas cilpa un auklas lidojuma kontrole. Kad makšķernieks ir apguvis trīs minētos paņēmienus, kas veido mušiņmakšķerēšanas tehnikas pamatu, var uzskatīt , ka vienlaicīgi ir apgūts arī makšķerējot visbiežāk pielietotais standartmetiens pāri galvai.

Izdarot metienu pāri galvai, mušiņkātu pārvieto gandrīz vertikālā plaknē. Ja mušiņkātu vēzē tuvu horizontālai vai pat horizontālā plaknē, sanāk sānu jeb horizontālais metiens. To izmanto tādos gadījumos, kad ir nepieciešams auklu vadīt tuvu ūdens virspusei, lai iemestu mušiņu, piemēram, zem pār ūdeni nolīkušiem koku zariem. Šis paņēmiens ir efektīvs arī vējainā laikā. Tā kā vēja ātrums tuvu ūdens virspusei ir mazāks, arī vēja iedarbība uz auklu ir mazāka. Sānu metienu bieži izmanto, ja aukla jānolaiž uz ūdens no vienas vai otras puses attiecībā pret straumi.

Rakstu nedaudz kompaktākā formā var atrast arī Copes Lietas 2016 - 7

Saiti ar šo rakstu var atrast internetā autora mājas lapā http://www.fishing.lv/2016/jst/raksti.html, jautājumus var adresēt arī autora FaceBook lapā.

Atpakaļ uz iepriekšējo rakstuUz nākamo rakstu