homeclose

Mušiņmakšķerēšanas pamati

Jānis Stikuts, 2016

2. Mušiņmakšķeres sīkie piederumi

Iepriekš tika aprakstīta mušiņmakšķere ar tās pamatsastāvdaļām – mušiņkātu, auklu un spoli. Lai varētu uzskatīt, ka mušiņmakšķere ir pilnībā nokomplektēta un gatava copei, papildus nepieciešamas vēl dažas lietas, proti, pagarinošā aukla (angl. backing ), koniskā pavada (angl. leader), pavadiņas (angl. tippet) un mākslīgās mušiņas. Pēc tam varam visu šo komplektu savā starpā attiecīgi savienot, uztīt uz spoles un domāt par nākamajiem soļiem. Protams, par šo tēmu internetā var atrast neskaitāmas pamācības, gan savdabīgas, gan visai perfektas. Ceru, ka mans raksts palīdzēs vieglāk tikt galā ar to informatīvo troksni, kurā iesācējam orientēties ir visai grūti.

Pagarinošā aukla vai mušiņauklas pagarinājums.

Tā tiek tīta tieši uz spoles serdeņa zem mušiņauklas. Tai ir divas funkcijas. Ja spoles kasetes serdenis ir ar nelielu diametru, var gadīties, ka ar mušauklu vien nepietiek, lai spoles kasete pilnībā būtu aizpildīta. Tad pagarinošā aukla pilda pildījuma lomu. Pilna kasete nepieciešama iespējami ātrai mušiņauklas uztīšanai. Otra funkcija – gadījomos, kad uzķeras liela zivs, ar kuru jāspēlējas atttālumā, kas lielāks par mušauklas garumu, tā kalpo kā mušiņauklas pagarinājums un palīdz izvadīt zivi.

Izejot no šiem apsvērumiem, notiek pagarinošās auklas vai pagarinājuma izvēle. Ja pagarinājums nepieciešams tikai kā pildījums, var lietot jebkuru, piemēram, lietotu auklu ar diametru ne mazāku par 0,25 mm. Diametram ir maza nozīme, jo visas ķēdes vājākais posms parasti ir pavadiņa, pie kuras tiek sieta mušiņa. Iesācējam ir pilnīgi pietiekoši, ja viņš pavadošo auklu izmanto tikai kā pildījumu. Ja nemakšķerē lielās upēs vai ezeros no laivas, tikai ļoti retos gadījumos nākas rēķināties ar to, ka zivs izvelk no spoles visu mušiņauklu un spēlē tiek iesaistīta arī pagarinājums. Tāpēc gadījumos, kad tiek izmantotas mūsdienīgas spoles ar palielinātu kasetes serdeņa diametru, iesākumā var iztikt arī bez šādas auklas.

Tomēr, ja gribam, lai pagarinājums pildītu abas iepriekš minētās funkcijas, labāk ir pielietot speciālās pagarinošās auklas, kuras visbiežāk tiek gatavotas kā pītās dakrona auklas - mīkstas un labi redzamās krāsās.

Koniskās pavadas (līderi) un pavadiņas

Lai relatīvi smagā mušiņaukla mazāk biedētu zivis un vienlaicīgi nodrošinātu mušiņas skaistu un plānotu nosēšanos uz ūdens, mušiņauklas galvgalī tiek pievienota speciāli veidota bezmezglu monofīla vai arī no atsevišķiem posmiem sasieta aukla ar konusveida garenprofīlu. Tā sastāv no divām daļām – speciālas koniskas pavadas, vienkāršoti to mēdz dēvēt par līderi, un pavadiņas, pie kuras tiek sieta mākslīgā mušiņa.

Modernās koniskās pavadas visbiežāk ir veidotas kā viengabala monolītas koniskas auklas, kuru diametrs resnajā galā ir aptuveni 3/4 no mušiņauklas gala diametra un atrodas 0,4 - 0,6 mm robežās. Savukārt tievākā gala diametrs var būt visai neliels un atrasties 0,12 - 0,20 mm robežās. Tievā gala izmērs ir saistīts ar pavadiņas un izmantojamās mušas izmēru, marķējumā tas parādās kā apzīmējums 3x, 4x, 5x utt. Jo lielāks skaitlis, jo tievāks ir līdera gals. Pareizinot šo skaitli ar 3, var saprast, kādam mušiņas izmēram šīs līderis ir paredzēts. Piemēram, ja plāno izmantot mušiņas ar #12 āķi, vajadzētu izvēlēties līderi (vai pavadiņu) ar marķējumu 4x. Tomēr šī sakarība ir visai nosacīta.

Līderu garums var būt visai dažāds. Visbiežāk tas atrodas 2,10 līdz 2,70 m robežās, taču var sasniegt pat 3,60 un pat vairāk metrus. Iesācējam jāsaprot viena likumsakarība – jo garāka ir šī pavada, jo sarežģītāk ir izpildīt metienu, tādēļ sākumā nevajadzētu izvēlēties garus līderus. Pilnīgi pietiktu ar 2,1 - 2,20 m, tas būtiski atvieglos gan metienus, jo sevišķi vējainos apstākļos, gan mušiņas peldējuma kontroli.
Uz līderu marķējumiem ne vienmēr var paļauties. Neskatoties uz pilnīgi identiskiem marķējumiem, dažādu firmu koniskās pavadas var atšķirties gan ar diametriem, gan ar koniskumu. Optimālie tiek atrasti eksperimentālā ceļā.

Ja nav pieejamas monolīti bezmezglu līderi, var iztikt ar pavadu, kuru var pats izveidot, sasienot to no dažāda diametra visvienkāršākajām monoauklām. Te nav stingru likumsakarību un ir plašs lauks eksperimentiem. Vienkāršākajā variantā, kad pavadu veido no trim nogriežņiem, var izmantot sekojošu sakarību. Resnāko nogriezni izvēlas ar diametru aptuveni ¾ no mušiņauklas gala diametra, piemēram, 0,5 mm un ½ no plānotā pavadas garuma, vidējo ar diametru 0,35 mm un 30% no pavadas garuma, tievāko ar diametru 0,25 -0,28 mm un 20% no pavadas garuma. Rezultatā pavadas svars iegūst nosacīti konisku sadalījumu.

Šodien makšķerrīku tirgū var atrast visdažadākos līderus, pat tādus, kuri domāti līdaku makšķerēšanai un satur jau iestrādātu metālisku pavadiņu. Vēlāk, iedziļinoties mušiņmakšķerēšanas džungļos, makšķernieks var nonākt pie secinājuma, ka šādu pavadiņu konstruēšanā iespējas ir visai plašas, piemēram, līderus var izveidot izmantojot arī pītās auklas formā. Taču iesācējam pilnīgi pietiekošas ir tradicionālās versijas.

Praktisks padoms - veidojot savu komplektu, makšķernieki veikalā iegādātās gatavo līderi nereti saīsina līdz 1,80 - 2,10 m, nogriežot tā tievāko (un vājāko) galu ar aprēķinu, lai galā tās diametrs būtu 0,23 – 0,20 mm. Proti, nedaudz lielāks, nekā ieplānotais šīm galam pievienojamās pavadiņas diametrs.

Par pavadiņu dēvē pašu pedējo, ja tā var teikt, mušiņauklas komplekta sastāvdaļu, tā ir kritiskais visas ķēdes posms. Kā jau minēju rūpnieciski razōtās pavadiņas tiek marķētas ar stiprības rādītāju mārciņās vai kilogramos un diametra rādītāju - 2x,3x,4x utt., kurš ir apgriezti proporcionāls diametram. Monolītos līderus rūpnieciski pārsvarā ražo no relatīvi mīksta kopolimēra, kas nodrošina mazu paliekošo deformāciju, auklai, kā saka, jābūt mīkstai. Attiecīgi, to stiprība tievajā galā parasti ir mazāka nekā labākajām parastajām kopolomēru auklām. Tāpēc bieži mušiņa netiek sieta tieši pie līdera, bet gan pie speciālas pavadiņas, kura ir parastas, iespējami stipras monoauklas nogrieznis. Pavadiņas garums var būt ļoti dažāds, sākumā pilnīgi pietiek ar 60 – 80 cm. Jāņem vērā, ka makšķerējot nākas mainīt vai pārsiet mušīņas, kā rezultātā pavadiņas garums agri vai vēlu samazināsies. Apstākļos, kad makšķerniekam svarīgs ir mušiņas nomaiņas ātrums, piemēram, sporta sacensībās, ērtību labad var pielietot jau sagatavotas pavadiņas, līdzīgi kā tas ir pludiņmakšķerēšanā.

Lai gan var būt situācijas, kad uzmanīgu zivju ķeršanai ir nepieciešama ir garāka pavadiņa, atkal jāatceras, - jo garāks būs līderis kopā ar pavadiņu, jo sarežģītāka būs pavadas efektīva izmantošana, vispirms jau mušiņas piezemēšanai plānotajā vietā uz ūdens.

Diskutabls ir jautājums par fluorkarbona (FK) auklu izmantošanu līderiem un pavadiņām. Var teikt, ka gan FK, gan parastajai kopolimēra auklai ir sava niša, pie tam, kā jau ierasts, visām auklām lielas atšķirības var būt dažādu ražotāju piedāvāto auklu parametros. Stiprības ziņā tikai pašas modernākās FK auklas tuvojas labākajām neilona auklām. FK auklu materiāla īpatnējais svars ir lielāks par ūdens īpatnējo svaru, tāpēc atšķirībā no citām auklām tās grimst. FK auklas auklas ūdenī ir mazāk redzamas nekā tradicionālās neilona auklas, tās praktiski nestiepjas, neuzsūc ūdeni un nemaina savas īpašības ūdens un UV staru ietekmē, tām ir lielāka izturība pret abrazīvu iedarbību. Tas visss pozitīvi var iespaidot makšķerēšanu ar grimstošajām mušām un strīmeriem kā arī apstākļos, kad ūdenstilpē ir daudz akmeņu. Tā kā FK auklas ir, kā saka, stīvākas, tad jārēķinās, ka ne vienmēr var iztikt ar parastiem mezgliem, aukla, kā saka, izslīd un jāpielieto speciāli mezgli. Tomēr, ja maksķernieks orientējas uz copi arī ar sausām mušām, FK auklas ir mazāk noderīgas un parastās auklas pavadiņas nedrīkst trūkt viņa piederumu klāstā.

Pie noderīgiem sīkumiem, kuri attiecas uz mušiņauklas sagatavošanu copei, vēl var pieminēt mikroriņķīšus, kurus dažkārt pielieto, lai savienotu mušiņauklu ar līderi, un dažāda veida copes signalizātorus. Copes signalizātori var būt noderīgi makšķerējot ar mušām, kuras peld dziļākos ūdens slāņos. Par signalizātoru var kalpot gan kāda sausā muša, kura piesieta pirms pavadiņā iekārtas nimfas, gan pats gaiši iekrāsotais mušiņauklas gals, gan kāds labi redzams spilgtās krasas monoauklas nogrieznis līderī, gan speciāli copes signalizātori. Tie tiek veidoti no spilgtas, kontrastējošas krāsas materiāliem un parasti tiek izvietoti vai nu kādā vietā uz līdera vai vienkārši mušiņauklas galā. Attēlā ir vienkārša signalizātora piemērs. Jāatceras, ka jebkurš papildus elements, kurš tiek izvietots mušiņauklas - mānekļa ķēdē, var mainīt visas sistēmas uzvedību lidojuma laikā. Sekas var būt visai dažādas, piemēram, nākas rēķināties ar tā saucamajiem gaisa mezgliem, kuri pat visai pieredzējušim makšķerniekiem it kā nejauši parādās uz līdera vai pavadiņas un liecina vai nu par problēmām metienu izpildē, vai ne visai labu, kā saka, sīkumu izkārtojumu uz mušiņauklas vai līdera. Pat pavirši noformēti mezgli var būt par cēloni negaidītiem gaisa mezgliem, kuri, ja tie veidojas uz pavadiņas, var būtiski samazināt pavadiņas stiprību.

Kopsavilkumā iesācējiem, uzsākot apgūt mušiņmakšķerēšanu, varu ieteikt sākumā izmantot relatīvi īsu parastu konisku līderi, kura garums kopā ar pavadiņu būtu 2,0 – 2,4 m robežās, bet pavadiņai izvēlēties iespējami stipru monoauklu ar diametru 0,15 - 0,18 mm.

3. Mezgli mušiņmakšķerēšanai.

Zemāk ir attēloti, manuprāt, visi svarīgākie mezgli, kurus lietoju savā makšķerēšanas praksē un kuri jebkuram makšķerniekam būtu jāpārzin gan iesaistoties makšķerēšanā vispār, gan šajā gadījumā sagatavojot lietošanai mušiņmakšķeri. Mezglu lielajā daudzveidībā vieglāk orientēties, ja izmanto angliskos nosaukumus, Lai atvieglotu makšķerniekiem mezglu izvēli, te ir pievienoti arī atsevišķu alternatīvu mezglu nosaukumi.

Mezglu konstruciju dažādība ir ļoti liela. Ja mezglu veidošanas principi ir skaidri, konkrētā varianta izvēle dažubrīd ir tikai ērtību vai pat gaumes jautājums. Vispārīgie principi, pēc kuriem būtu jāvadās, izdarot izvēli, ir sekojošie. Mezglam jābūt iespējami vienkāršam, lai, kā saka, to var uzsiet ar aizvērtām acīm. Tam jābūt iespējami kompaktam un gludam, pavadiņu mezgliem jābūt ar maksimāli iespējamo stiprību. Lai uzlabotu mezgla īpašības, auklu jāsavelk iespējami uzmanīgi, pirms mezgla savilkšanas ieteicams to saslapināt.

Jāatcerās, ka jebkurš mezgls nolietojas, arī parastās kopolimēru auklas ūdenī maina savas īpašības. Izmaiņas var būt kritiskas - pēkšņi var izrādīties, ka mušiņu var noraut ar minimālu piepūli. Tāpēc mezgli pavadiņā regulāri jākontrolē, ieteicams neslinkot un pārsiet tos pēc katras lielākas piepūles. Tas atmaksāsies, kad uzķersies nākamā lielā zivs.

Pirmais solis gatavojot inventāru praktiskai pielietošanai ir mušiņauklas vai pagarinošās auklas pievienošana spolei.
Pietiekoši vienkāršs un stabīls ir mezgls ar anglisko nosaukumu "Slip Knot". Mezgls slīd un tādēļ var savilkt cieši aptverot spoles serdeni. Ja kā pavadošo auklu lieto monoauklu, drošības pēc auklu ap mušiņspoles serdeni vajadzētu aptīt vairāk kā vienu reizi. Tik pat laba alternatīva ir "Arbor Knot"

Nākamajā attēlā redzams cits mušiņmakšķerei specifisks, tikpat svarīgs un viegli sasienams mezgls "Nailless Nail Knot", ar kuru pagarinošās auklas (attēlā sarkana) otrs gals tiek pievienots mušiņauklai. No nosaukuma var saprast, ka šāds mezgls tradicionāli tiek siets, ievietojot starp abām auklām kaut ko līdzīgu naglai ( mūsdienīgākā variantā - tievu caurulīti), taču, ja pirksti ir pietiekami veikli, to uzsiet var bez kādiem papildlīdzekļiem. Mezglam ir jābūt stabilam un iespējami gludam - tam viegli ir jāslīd caur riņķiem. Tādēļ pārpalikušos galus apgriež iespējami īsus.
Parasti pietiek ar 5-6 vijumiem. Visi vijumi jāsakārto un pēc tam uzmanīgi jāsavelk. Šis un arī iepriekšējais mezgls parasti kalpo vismaz vienu sezonu, tādēļ ir vērts papūlēties un sasiet to precīzi.
Lai iegūtu gludāku mezglu, noslēgumā to var pārklāt ar elastīgu līmi, piemēram, polistirola līmi. Šo mezglu var lietot arī, lai piesietu mušiņauklai līderi, taču tā kā mezgla konstrukcija nav paredzēta izjaukšanai, to lieto tikai gadījumos, kad ir vajadzība iegūt skaistu mezglu, bet līderi mainīt nav plānots.

Te attēlots viens no nepamatoti aizmirstiem ļoti veciem un viegli realizējamiem paņēmieniem, kā mušiņauklas galvgalī (attēlā sarkans) pievienot līderi (zaļš). Tā princips ir visai vienkāršs. Ja līdera resnajā galā kā parasti ir gatava cilpa, mezgls nav jāsien, pietiek, ka ar mušauklu izveidojam savienojumu, kurš saucas "cilpa-cilpā", pareizāk, tā imitāciju. Tādēļ uz mušauklas tiek veidota, tā dēvētā, vaļējā cilpa.
Tā netiek uz mušiņauklas uzsieta, bet mušiņauklas gals tiek izvērts cauri līdera cilpai un tā gaita atkārto uzsietas cilpas formu. Savelkot savienojumu, līdera aukla iegraužas relatīvi mīkstajā mušiņauklā un veidojas efektīvs savienojums. Pie tam, ja jāmaina līderis, šo savienojumu var viegli izjaukt.

Protams, šodienas internetā izvietotajās pamācībās var atrast daudz dažādu un arī visai samākslotu paņēmienu, taču neesmu redzējis kādu, kurš būtu vienkāršāks. Vienkāršāk līderi var pievienot mušiņauklām, kurām galvas galā rūpnieciski vai pašrocīgi ir izveidota cilpa. Tad var pielietot vispārzināmo savienojumu, kas saucas "cilpa - cilpā". Tikai uzmanīgi jāseko, lai šāda savienojuma vieta nebūtu pārāk resna un nesprūstu mušiņkāta gala riņķī.

Kā nākamo jāmin mezglu, kuru izmanto, lai pašrocīgi veidotu līderi. Proti, mezglu, ar kuru tiek sasietas divas mono auklas. Populārākais ir "Blood Knot", kā alternatīvu var izmantot, piemēram, "Double Uni". Ja tas ir paredzēts tikai divu auklu savienošanai, pārpalikušie gali tiek apgriezti iespējami īsi. Vienlaicīgi šo mezglu var sekmīgi pielietot arī, lai līderim pievienotu sānu pavadiņu ar otru mušu. Lai to realizētu, pietiek vienu no "liekajiem" galiem atstāt garāku.

Taču universālāks dažādu sānu atzaru veidošanai ir "Dropper Loop". Šo mezglu vieglāk ir izveidot, nekā aprakstīt, bet rezultātā ir stabila, perpendikulāri pret līderi izvietota cilpa, kurā piesiet papildus pavadiņu ar mušiņu.

Pie elementāriem mezgliem, kas jāzin katram makšķerniekam, ir pieskaitāms arī neslīdošs mezgls vienkāršu cilpu veidošanai auklas galā. Veidojot tādas cilpas, viens no labākajiem ir "Surgeon Loop", šis mezgls ir gluds un ar pietiekošu stiprību. To parasti izmanto visos savienojumos, kuri saucas "cilpa-cilpā". Lai gan tajā ir trīs savienojuma punkti un tas nav gluds savienojums, taču ir viegli uzsienams un ļauj samērā viegli nomainīt savienotos elementus. Mušiņmakšķeres sagatavošanā tas tiek pielietots pārsvarā, lai līdera tievākajam galam pievienotu pašu pēdējo vissmalkāko posmu - pavadiņu. Savienojumu cilpa - cilpā izmanto arī makšķerēšanas sportā, kad svarīga ir katra minūte. Sportisti nepārsien norautu vai nepareizu āķi, bet, lai ekonomētu laiku, vienkārši un ātri nomaina visu pavadiņu. Rūpējoties par iespēju ērti mainīt pavadiņas, jādomā arī par to, ka daudzām auklām mezgla vieta kļūst par vājāko posmu visā ķēdē. Lai gan cilpas parasti tiek veidotas izmantojot "Surgeon Loop", ar tā palīdzību ne visām auklām var panākt augstāko stiprību mezglā. Lai iegūtu iespējami labāko rezultātu, pavadiņu līdera cilpā var iesiet ar zemāk minēto "Improved Clinch".


Makšķerēšanā daudzās situācijās, jo sevišķi, piesienot auklai metāla komponentes - āķus, virpulīšus, atslēdziņas, vizuļus plaši tiek pielietots mezgls ar nosaukumu "Clinch Knot". Ja pavadiņas diametrs ir mazāks par 0,20 mm, priekšroka gan sienot pavadiņu pie līdera, gan mušiņu pie pavadiņas, būtu jādod līdzīgajam, bet mezglā stiprākajam "Improved Clinch". Zināma alternatīva tiem ir mezgls ar nosaukumu "The Perfection Loop". Tas kopā ar tā saukto "Rapala Knot" tiek izmantots, kad muša vai vizulis ir jāpiesien ar zināmu kustības brīvību, proti, jāiekar cilpā. Ja ir vēlme panākt, lai aukla mezglā nekad netrūkst, var izmantot nedaudz sarežģītāko "Tuna Knot", kurš ir līdzīgs "Improved Clinch", tikai tiek siets saliekot auklu dubultīgi.

Zemāk ievietoju vienu no nedaudzajiem pamācošajiem videoklipiem, kuru ir vērts noskatīties,- tajā redzams, kā desmit sekundēs piepalīdzot ar standziņām ar Clinch Knot var piesiet mušiņu.

Visas iepriekš minētās darbības un to rezultāts - skaisti gludi mezgli nav sasniedzami bez asām šķērītēm. Arī mazas plakanknaiblītes var izrādīties ļoti noderīgas mezglu savilkšanai. Šie abi instrumenti ir tie, kuri seko makškerniekam līdzi arī viņa gaitās pie ūdeņiem.

Kopsavilkums
Kad esat apguvis elementāros auklas siešanas mezglus un patstāvīgi varat sagatavot mušiņkātu, ir īstais brīdis pievērsties arī kādām praktiskām darbībām, proti, uzsākt apgūt mušiņmakškerēšanas pamatmetienus. Atkārtošos, to vislabāk sākt pieredzējuša speciālista vadībā, tad viss noritēs ātrāk un galu galā nebūs kauns doties uz upi kopā ar rūdītiem mušiņotājiem.
Starplaiku, pirms dodaties uz veikalu, lai atrastu savam mušiņmakšķernieka veidolam atbilstošas brilles, cepuri, vesti, zābakbikses un citas ekipējuma sastāvdaļas, pirms sākat iegādāties mākslīgās mušiņas, varat izmantot lietderīgi, papildinot savas teorētiskās zināšanas gan par mušiņmakšķerniekam ekipējumu, gan sperot pirmos soļus plašajā mākslīgo mušiņu veidošanas un izvēles tēmā. Par to visu nākamajos rakstos.

Rakstu nedaudz kompaktākā formā var atrast arī Copes Lietas 2016 - 4

Saiti ar šo rakstu var atrast internetā autora mājas lapā http://www.fishing.lv/2016/jst/raksti.html, jautājumus var adresēt arī autora FaceBook lapā.

Atpakaļ uz iepriekšējo rakstuUz nākamo rakstu