homeclose

Sacensību organizācija makšķerēšanas sportā

Jānis Stikuts, 2004
 
Šis nelielais raksts veltīts tādam it kā vienkāršam jautājumam kā pasākumu organizācija makšķerēšanas jomā. Ar to nākas sastapties daudziem, pirmkārt, sabiedrisko organizāciju biedriem, kuri darbojas šajā jomā.
Lai pasākums noritētu daudzmaz gludi un tiktu sasniegts iedomātais rezultāts, būtu jāievēro daži vienkārši principi. Šaja rakstā akcents ir likts uz sacensību organizāciju, taču aprakstītie principi derīgi arī organizējot citus pasākumus.

Ar ko sākas pasākuma organizācija? Plāna sastādīšana ir pirmais darbs, kas jāveic pasākuma saimniekam - organizācijai vai personai, kura iecerējusi vai kurai ir pienākums organizēt šo pasākumu. Plānu, kaut vai visvienkāršākajā veidā ieteicams sastādīt arī organizējot pat relatīvi nelielus it kā ikdienišķus pasākumus, piemēram, kādas jubilejas svinības. Gadījumos, kad pasākums aptver lielu dalībnieku skaitu vai tam ir starptautisks raksturs, ieteicams ir izveidot organizācijas komiteju, kura nodarbosies ar visiem jautājumiem, pirmkārt, ar pasākuma plānošanu. Parasti plānošana notiek vairākos etapos, jebkurā etapā konkrētie plāna punkti var tikt precizēti.

Plānošana sākas ar precizētu pasākuma aprišu formulēšanu - kam būtu jānotiek paredzētajā pasākumā. Tas izpaužas nodoma un pasākuma mērķa formulējumos.
Nodoms var rasties dažādi, dažādi var būt tā pamatojumi. Nodomu var aizstāt pienākums, kurš jāpilda, atrodoties kādā organizācijā. Piemēram, Latvijas makšķerēšanas federācijas sastāvā esošo klubu pienākums ir regulāri uzņemties organizēt kādu no Latvijas čempionātiem. Savukārt klubi var organizēt sacensības, lai noskaidrotu sava kluba labākos sportistus, vai vienkārši izveidotu pasākumu organizācijas darbiniekiem vai kluba biedriem. Tā var būt kā ideja, kura ļautu risināt kādu vienkāršu problēmiņu - piemēram, sapulcināt savus sen aizmirstus draugus vai skolasbiedrus.
Populāri ir lielu organizāciju korporatīvie pasākumi, kuri ietver sacensības vai to elementus, kurus tās rīko saviem darbiniekiem vai klientiem, lai ar kādu kopīgu izklaidējošu nodarbi nodemonstrētu firmas rūpes par saviem aprūpētajiem.
Tā var būt kā atsevišķa biznesa ideja, piemēram, lai vienkārši kaut ko nopelnītu. Tā ir niša, kurā var darboties pat atsevišķas firmas. Vai arī, lai atrisinātu kāda produkta mārketinga jautājumus. Var būt nodoms tikai izglītot kādā jautājumā - piemēram, popularizējot makšķernieku vidē ķer un atlaid principus. Improvizācijas iespējas te ir plašas. Veiksmīgāks ir nodoms, kurš sevī ieslēdz vairāku mērķu sasniegšanu.
Ja viss minētais tiek formulēts rakstiski, tas vēlāk tiek ierakstīts pasākuma, konkrētajā gadījumā sacensību pamatdokumentā - nolikumā.

Oorientējošais norises datums. Parasti tas ir pirmais svarīgākais pieturas punkts, kurš seko pēc mērķa formulēšanas vai tiek noteikts vienlaicīgi.
Lemjot par sacensību norises laiku, svarīgi ir sacensību datumu saskaņot ar citiem ierobežojošiem faktoriem, kuri var būt ļoti dažādi.
Pirmkārt, tie ir citi plānotie pasākumi, kuriem ir augstāka prioritāte. Kluba sacensībām tas varētu būt valsts sacensību un starptautisko sacensību kalendārs attiecīgajā sporta veidā. Ja ieplānotie datumi sakrīt, jāizvērtē, kā tas iespaidos dalībnieku sastāvu. Augstāka ranga sacensības parasti saista augstākas klases sportistus, tas savukārt var pazemināt zemāka ranga sacensību norises līmeni. Augstas klases sportistu līdzdalība dažādos pasākumos mēdz būt pasākuma centrālais notikums.
Izvēloties pasākuma datumu, vienmēr ir jāpārliecinās, ka nav kolīziju ar likumiem vai normām, kuras var skart attiecīgo pasākumu. Tās var rasties, ja neievēro ar likumu noteiktas darbadienas, brīvdienas un valsts svētkus, vai arī ierobežojumus, kuri izriet no citām normām, vispirms jau Makšķerēšanas noteikumiem. Katrā no makšķerēšanas veidiem iznāk saskarties ar noteikumiem un ir jārespektē kāda no attiecīgo veidu ierobežojošām normām. Piemēram, rīkojot pasākumu ar spiningošanu no laivām, jāpārliecinās, ka tas netiek ieplānots laikā, kad spiningošana vispār ir aizliegta, vai aizliegta ir laivu izmantošana. Ieteicams arī izpētīt laika apstākļus, kuri attiecīgajā laikā ir tipiski sacensību norises vietā. Tā kā sacensību organizātori ir atbildīgi par dalībnieku drošību, sevišķi rūpīgi jāizvēlas laiks un vieta plānojot zemledus makšķerēšanas sacensības laikā, kad Latvijā ledus tikko sāk veidoties, vai pavasarī, kad ledus apstākļi apstākļi kļūst bīstami.

Kad sacensību mērķis un laiks ir formulēti, var pāriet pie nākošiem konkrētiem soļiem.

Sacensību vietas izvēle. Izvēloties sacensību vietu, svarīgākie ir divi faktori.
Pirmkārt, plānotajai ūdenstilpei jāatbilst prasībām, kuras organizātors paredzējis, domājot par pasākumu.
Katram makšķerēšanas veidam šīs prasības var būt atšķirīgas. Starptautisko sacensību noteikumi vienmēr nosaka relatīvi stingras prasības, kurām jāatbilst ūdenstilpei - tās pieejamību, izmērus, dziļumu, viendabīgumu un zivju resursu stāvokli. Mazāka mēroga sacensībās prasības var būt zemākas. Tas viss orientēts uz to, ka sacensības zaudēs savu jēgu, ja izrādīsies, ka tikai daži procenti no visa dalībnieku skaita būs ar lomu. Šajā sakarībā svarīga ir ūdenstilpes priekšizpēte. Lai gan arī priekšizpēte ne vienmēr garantē normālus lomus, vēl riskantāka, dažreiz pat nepieļaujama ir nopietnu sacensību rīkošana ūdenstilpēs, ja nav pietiekoši precīzu ziņu par iepriekš minētajiem parametriem un, jo sevišķi, par zivju resursu stāvokli.
Otrs svarīgs faktors ir tas, ko pieņemts dēvēt par infrastruktūru.
Optimāli ir, ja izvēlētā vieta atrodas aptuveni vienādā attālumā vairumam no plānotajiem dalībniekiem. Ja plānots, ka dalībnieki ierodas ar personīgo transportu, nebūs pareizi izvēlēties vietu, kurai var piekļūt tikai ar apvidus auto. Saprotams, ka Latvijā, ja rīko valsts mēroga pasākumu, tādai vietai būtu jābūt Rīgas tuvumā. Taču ir arī skaidrs, ka te vienmēr jāmeklē kompromiss.
Ja ieplānotais pasākums noris vairāku dienu garumā, jābūt pilnīgai skaidrībai par dalībnieku dzīvošanu, - tā ietver izmitināšanu, ēdināšanu un transportu visā sacensību laikā. Neliela mēroga pasākumos vai sacensībās to var atstāt arī dalībnieku ziņā, taču par to ir jābūt viennozīmīgai informācijai. Arvien biežāk pasākumu organizētāji par to visu rūpējas centralizēti, pieprasot dalībniekiem dalības maksu, lai segtu šos izdevumus, vai arī uzņemoties tos segt uz sava rēķina.
Svarīgi ir, lai organizātoru rīcībā būtu pilna informācija arī par sacensību vietas juridisko statusu un būtu nokārtotas formalitātes, saistītas ar vietas izmantošanu.
Ja jautājums nav savlaicīgi atrisināts, pat zemju īpašnieki vai arī rūpnieciskās zvejas tiesību izmantotāji var radīt liekas problēmas.


Plānošanas nākamais etaps.
Kad viss minētais ir veikts, var uzskatīt, ka paveikts nopietns darbs un var domāt par iecerētā pasākuma ieslēgšanu gan savas organizācijas, gan arī iesaistīto un ieinteresēto organizāciju plānos. To veic izsūtot visiem, kurus tas var interesēt, informāciju par pasākuma nosaukumu, laiku un vietu. Tikai tad, kad tas ir iekļauts kādos plānos, pasākumu var sākt formāli dēvēt par ieplānotu. Der atcerēties, ka augsta ranga organizāciijas savus plānus veido ļoti savlaicīgi. Tā starptautisko federāciju sacensību plāni tiek sastādīti vismaz divus gadus uz priekšu, attiecīgi, LMSF plāni uz kārtējo gadu tiek sastādīti iepriekšējā gada novembrī. Šāda plānošana nodrošina to, ka visi savlaicīgi var uzzināt par ieplānotajiem pasākumiem, iepazīties ar to saturu un pienācīgi sagatavoties.
Taču organizātora kompetencē ir ne tikai ieslēgt planoto pasākumu kalendāros, bet parūpēties arī par tā faktisko norisi. Tādēļ nedrīkst aizmirst aizmirst arī par tiem aspektiem, kuri saistīti ar pasākuma realizāciju un lielā mērā ir atkarīgi no finansu un citu resursu plānošanas. Arī tai ir sava specifika, kura atkarīga no sacensību mēroga un organizācijas darbības niansēm. Taču par to šeit nebūs runa.


Nolikums vai sacensību programma
Nākošais plānošanas solis ir Nolikuma (starptautiska mēroga sacensībām to biežāk dēvē par programmu) sastādīšana. Dažreiz, kad pasākums ir neliels un tajā iesaistīts šaurs dalībnieku loks, pietiek ar mutiski formulētēm nolikuma tēzēm, taču priekšroka vienmēr būtu jādod rakstiskam Nolikumam. Bez tā nevar iztikt, ja tas attiecas uz oficiālām sacensībām, ja pasākums ier atklāts un tajā var pieteikties visdažādākie dalībnieki, vai arī, ja pasākumā ieplānotas sacensības kādā no makšķerēšanas veidiem. Jāatceras, ka Latvijas makšķerēšanas noteikumi prasa, lai sacensību Nolikumi būtu saskaņoti ar attiecīgo pašvaldību un reģionālo vides aizsardzības pārvaldi. Tas jādara arī gadījumos, ja pasākums ir ieplānots teritorijā, uz kuru attiecas arī citi normatīvie akti, piemēram, dabas parkos, rezervātos, un vietās, kurās organizēta licencētā makšķerēšana un tml. Gadījumos, ja pasākuma laikā tiek izmantotas privātās zemes, nolikums var kalpot, lai pasākumu rakstiski saskaņotu arī ar zemju īpašniekiem. Saskaņošana jāveic savlaicīgi, dažos gadījumos tā var izrādīties samērā ilgs process.

Nolikums parasti ietver sekojošas sadaļas. Pasākuma (sacensību) mērķis, vieta un laiks, vadība, dalībnieki, pieteikšanās kārtība, pasākuma saturs (programma) un noteikumi(sacensību noteikumi), rezultātu vērtēšana, labāko dalībnieku vai uzvarētāju noteikšana un apbalvošana.
Lielākajā daļā makšķerēšanas sporta veidos starptautiskie sacensību noteikumi detalizēti reglamentē daudzas lietas, ieskaitot aptuvenu datumu, sacensību norises un apbalvošanas procedūru. Noteikumoss ir viss, izņemot konkrēto sacensību organizātorus, norises datumu, vietu, pieteikšanās termiņu un maksājumu noteikumus. Tāpēc, kā jau minēju, šādu sacensību nolikumus starptautiska mēroga sacensībās aizvieto programmas, kurās ir atsauces uz attiecīgajiem starptautiskajiem sacensību noteikumiem.

Saprotams, tas nav viss, kas jāzin pasākumu organizātoriem. Minētais ir tikai daļa no organizātoriem nepieciešamajām zināšanām un iemaņām. Makšķerēšana notiek daudzveidīgās situācijās un ne vienmēr var paļauties tikai uz veiksmi vai ideāliem laika apstākļiem. Sacensību organizātoriem ir nepieciešamas plašas zināšanas dažādos jautājumos, ar kuriem var sastapties organizātori. Piemēram, kā rīkoties, ja sacensību laikā strauji mainās meteoroloģiskie apstākļi, vai, kā rīkoties, ja ar dalībniekiem notiek kāds negadījums. Līdzīgu situāciju makšķernieku sacensībās netrūkst.
Makšķerēšanas sportā Latvijā vadošā organizācija ir LMSF. Tā organizē valsts meistarsacīkstes visos makšķerēšanas sporta veidos, veido šo sacensību noteikumus un valsts līmeņa sacensību plānus, kā arī pārstāv Latviju Starptautiskajā makšķerēšanas sporta konfederācijā CIPS un Starptautiskajā kastinga sporta federācijā ICSF un atbild par valsts izlases komandu līdzdalību pasaules un Eiropas čempionātos un citos šo federāciju rīkotos pasākumos. Tie, kurus interesē detalizēta informācija par citiem ar sacensību organizāciju saistītiem jautājumiem, piemēram, sacensību noteikumi dažādos makšķerēšanas sporta veidos, sacensību organizēšanai nepieciešamais inventārs, tāpat arī kvalificētu organizātoru un tiesnešu palīdzība, var izmantot Latvijas makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) atbalstu.