« Vēlēšanu rezultāti, g… | Home | Vēlreiz par politiku… »

Par 100. pantu 3.oktobrī LTV1

Pēdējā laikā relatīvi bieži izdodas noskatīties, kā saka, no malas atsevišķus poltiskus procesus, tai skaitā arī Latvijas TV. Kārtējo reizi savā dienasgrāmatā atstāju savu subjektīvā viedokļa fragmentus.

Arvien spilgtāk var redzēt, ka LTV sāk aktualizēties kadru problēma. Rēders LTV 100.pantā kārtējo reiz bija absolūti nebaudāms - mazāk gan vaibstījās, taču no neitralitātes ne miņas, tikai neslēpta spēle uz latviešu nacionālajām jūtām, stūrgalvīgi cenšoties ar vāji formulētiem jautājumiem iedzīt paša izdomāta strupceļā Zatleru. Noslēgumā "kronis " visam bija azartiska apelēšana pie LTV1 skatītāju balsojumiem. Rēders pat nav sapratis, ka šāds balsojums maz atšķiras no komentāru noskaņojuma delfi.l vai diena.lv, kā arī to, ka vismaz 30 - 40% vēlētāju LTV nemaz neskatās šo raidījumu un absolūti nevietā to vērtēt kontekstā ar vēlētāju izvēli vēlēšanās. Galīgi nesolīda šāda līmeņa diskusijai dažubrīd bija viņa argumentācija, kas starp citu, kļuvusi par Latvijas žurnālistikas "standartu", proti, izmantot nekonkrētu, visticamāk, kaut kur saklausītu informāciju, piemēram, – esam dzirdējuši, daudzi jūsu biedri…, tauta domā…, ir dzirdēts… Bieži tā robežojas ar tendenciozu baumu tiražēšanu. Kamēr rakstu šīs rindas, no televizora LTV1 kanālā skan Nekā personīgi jokaini "apgalvojumi" - kaimiņvalstu politiķi neatbalstot, ka valdībā tiek iesaistīts....Var saprast, ka kaut kas līdzīgs notiek tīmekli, kur paslēpušis aiz nikiem, komentētāji var gvelzt jebkuras muļķības, bet gandrīz tas pats notiek arī Latvijas televīzijas kanālos. Kā lietišķi noskaņots skatītājs vairāk gaidīju no Vienotības pārstāvja. Kopš Dzintars Zaķis aizgājis otrā plānā,Vienotības pārstāvji arvien biežāk publiski demonstrē vāju demagoģiju. Pat bijušais ministrs Šadurskis, kurš šoreiz bija Vienotības pārstāvis, izskatās, pārāk cieši pieķēries ierēdnieciskai retorikai un formālai loģikai, tāpēc bija vājš oponents gan Zatleram, gan Ušakovam, jo pēc būtības spēja diskutēt tikai samērā aprobežoti formulētā Vienotības valdes mandāta ietvarā. Pat nespēja jēdzīgi atbildēt, ko darīs ar bumbu, kas iemesta Vienotības rokās. Proti, nopietni pat nekomentēja ZRP un SC vienoto atbalstu gan premjera kandidātam Dombrovskim, gan pašas Vienotības paustajai idejai veidot plaši pārstāvētu valdību. Nevietā un neloģiski izskatījās Šadurska centieni sēt šaubas SC solījumu ticamībai, kā argumentu izmantojot izrautus no konteksta SC solījumus saviem atbalstītājiem.

Vēl acīs krita Šadurska pielietotā argumentācijas metode - piekasīties noietiem un jau norakstītiem etapiem oponentu darbībā. Un atkal jāpiemin, - tā plaši tiek pielietota latviskās žurnālistikas vidē. Ja meklējot atbildi uz kādu jautājumu, zinātnieks ar mēģinājumu metodi nonāk skaidri redzamā strupceļā, kā rezultatā maina eksperimenta virzienu, tikai pilnīgam diletantam var ienākt prātā paziņot, tu esi duraks, jo kādu laiku esi gājis pa nepareizu ceļu. Nez kādēļ gan Rēders, gan Šadurskis līdzīgi "uzbrauca" Ušakovam. Laikam, grūti iedomāties, ka arī politikā var būt kļūdainas versijas. Bet varbūt tie bija tikai centieni piekasīties politiskajiem konkurentiem. No malas tas izskatījās tikai kā blusu meklēšana cita kažokā.

Izskatās, Vienotības valdei pietrūkst intelektuālā potenciāla, lai loģski rīkotos sarežģītās situācijās. Valde un vadoņi iet pa vieglāko ceļu – sev netīkamu problēmu risina, rīkojot demokrātijas spēlītes, proti, ar balsošanu. Protams, tas var patikt ierindas partijniekiem, kuri tādā veidā sajūt savas balss nozīmīgumu, bet skatoties no malas, tas rada šaubas par partijas spējām. Manuprāt, tā ir demokrātijas imitācija brīžos, kad pašiem vadoņiem jārīkojas enerģiski un kvalificēti. Pat tas, ka Šadurskis kā vēlēšanu uzvarētāju minēja NA, bija, vienkārši sakot, bābiska lišķība nacionāli noskaņoto skatītāju priekšā un izklausījās nožēlojami.

NA pārstāvis, kuru neatpazinu, vispār bija ieņēmis nesatricināmu pozu. Uz jautājumu par NA gatavību darboties plašā valdībā, atbildi nedeva, tikai pauda uzskatu, ka, viņuprāt, esot iespēja izveidot labu nacionālo valdību. Laikam divu nedēļu bija par maz, lai saprastu, ka iesaistīto vairums ir citās domās. Par sarunu produktivitāti un kādu konstruktīvu piekāpšanos viņš nerunāja, jo atrodoties savās ”cietajās” pozīcijās, - jau priekšlaicīgi sagatavotajos ierakumos, vsticamāk, manevram iespēju nav daudz.
Zatlers, īsi sakot, bija uzdevuma augstumos, gan loģisks , gan pietiekoši precīzs, paužot ZRP nostāju. Arī Ušakova komentāri bija saprotami un loģiski, piesieties nebija par ko. Preses kluba ietvaros viņam tika veltīts relatīvi maz uzmanības, tāpat maz komentāru bija no klātesošā un it kā opozicijai nolemtās ZZS pārstāvja Silenieka puses.

Kopumā rodas iespaids, ka mans optimistikais paredzējums par saskaņas valdības ātru izveidi, var nepiepildīties. Divas latviskās partijas, pārsteigums man ir arī Vienotības nostāja, nespēj atbrīvoties no pašsagudrotām sarkanām līnijām un domā, ka demonstrē varonību un konsekvenci, cenšoties stūrgalvīgi turēties pie tām. Stratēģiskais mērķis - izveidot spēcīgu valdības komandu tiek nobīdīts otrā plānā.

Sportā to varētu salīdzināt ar sen pārbaudītu un atmestu mēģinājumu Latvijā izveidot pasaules līmeņa komandu, paziņojot, ka tajā var iesaistīties tikai vienas valsts sportisti. Analoģiju var saskatīt arī gadījumos, kad sporta arēnā parādās iesācēji vai izteikti avantūristi, kuri, kā saka, parasti riskē un liek uz visu banku ar lozungu, - kas neriskē, tas nevinnē.
Protams, kamēr spēle ir tikai primitīvā līmenī, dažreiz tas var dot rezultātus, arī zaudējumi var būt minimāli. Bet līdzīgi paņēmieni sfērā, kur apgrozās būtiski lielāki resursi, likmes daudz augstākas bet spēlētāji ir ar krietni plašāku īpašību arsenālu un pieredzi, piemēram, biznesā, visbiežāk noved pie bankrota. Tāpēc katrs nopietns biznesmenis zin, ka drošākais paņēmiens, kā izvairīties no totāla bankrota, ir apdomīga diversifikācija. Mūsu politiķi, kad radusies iedspēja diversificēt Latvijas politiku, iet pilnīgi pretēju ceļu.

Visticamāk, iemesls, kāpēc šodienas partijas rīkojas tik primitīvi, ir atsevišķu vadošo spēlētāju centieni saglabāt politisko ietekmi. Pie tam nevis "audzējot taukus" un pārliecinot savus ierindas partijas biedrus un vēlētājus, bet, imitējot "cietu mugurkaulu" un ar demagoģiskiem lozungiem apelējot pie mazāk izglītotās vēlētāju masas, pārliecībā, ka vēlētājs joprojām balso tikai vadoties no nacionālām jūtām. Vienlaicīgi cerot, ka paši kļūs lielāki, ja "saīsinās" oponentus. Tieši tāpēc atsevišķi mēdiji joprojām turpina barot tautu ar domu, ka mēs varam tikt uz priekšu, turoties tikai pie "pārbaudītām" latviskām vērtībām. Kaut gan personīgi sliecos domāt, ka mazajā Latvijā trūkst notikumu, par ko rakstīt un runāt, tāpēc šādi " notikumi" ar mēdiju vieglu roku tiek provocēti mākslīgi.

Paldies dievam, ka visas partijas vismaz vārdos, atzīst izglītības jomas prioritāti. Kaut gan darbos liek akcentu uz tiem, kam izglītība nav bijusi augstākā prioritāte.

Ceru, ka viss rakstītais nav pārāk pesimistiska faktu konstatācija, un priecāšos arī tad, ja mans viedoklis izrādīsies nepareizs.
 
04. 10. 2011.

  Seko jaunumiem Facebook



divi komentāri

marisvitins marisvitins (E-pasts ) - 04-10-’11 14:02

Visumā piekrītu Tavam viedoklim. Es arī redzēju šo 100.pantu. Koalīcijas veidošana patlaban līdzinās samudžinātai makšķerauklai, nez’ kā atmudžinās. Nedaudz šaubas par sociālistiem SC iekšienēs, viņi jau mierā neliksies, sākumā pieklusēs, bet vēlāk adatas līdīs ārā no maisa – roģina rjadom… Bet kopumā atbalstu SC iesaistīšanu valsts lietās, labāk lai viss notiek atklāti, nekā zem galda. Tas tā, blakus zivīm… (admin) Par to manu bildi, – to rada viens defekts, kuru novērsīšu kādā brīvākā brīdi. Varu arī nomainīt, manos arhīvos var atrast daudz bilžu.:-) Manī izbrīnu rada tā izteiktā šaubu un panikas sēšana medijos un no politiķu mutēm attiecībā uz SC iesaistīšanos valdībā. Es teiktu, tikpat lielas šaubas man ir attiecībā uz NA, kuras līderu retorika manī nevieš optimismu. Vienlaicīgi mani nemaz nebaida, ja komandā blakus 5 lettiņiem sēž divi vai trīs cittautieši. Kāpēc nepārtraukti tiek uzspiesta doma, ka lettiņi ar to nespēs tikt galā? Vai tad grūti saprast, ka pilsoniskā saskaņa un miers ir svarīgāki par jebkurām šaubām? Pie tam, jebkuru personu visvieglāk kontrolēt un ietekmēt, ja viņš atrodas tavā tuvumā. Ja neizdodas izmantot pārliecināšanas metodi, var izmantot arī demokrātiskāku :-) paņēmienu – balsošanu. Paņemot sabiedrotajos vēl vienu aiz sarkanās līnijas atstātu partiju, risks tiktu samazināts līdz minimumam. Savā makšķernieku “partijā” šos elementāros pragmātiskos principus lietoju jau vismaz 30 gadus un viss notiek. Iespējams, manā “partijā” tas ir vienkāršāk, – nav nopietnas konkurences cīņas par krēsliem, jo nav viegli atrast kandidātu amatam, kurā vienīgā atlīdzība ir tikai līdzcilvēku draudzība.

Ivars Ivars - 04-10-’11 12:30

Man, vērojot koalīcijas veidošanas sarunas gan ir nedaudz citi iespaidi, sakrīt tas, ka skats nav patīkams. Pirmsvēlēšanu periodā bija pietiekoši skaidri izteiktas 3 partijas- ZRP, V, VL/TB/LNN ar tiesisku ievirzi (no tām divas pēdējās to bija apliecinājušas arī balsojumos 10.saeimas laikā) un intriga bija, vai pretējā nometnē esošie ZZS ar SC dabūs vairākumu. Ar atvieglojumu vēlēšanu rezultāti izrādījās pozitīvi un tiesiskuma pozīcijās esošās partijas saņēma 56 deputātu vietas. Tālākās darbības, nezinot kādus zemtekstus vai solījumus ārvalstīm, no ZRP puses ir diezgan neizprotamas. Kāpēc jāvadās tīri pēc nacionālās pazīmes un par varītēm jāaicina valdībā SC, kuras līdzšinējie balsojumi ir ar uzpirkšanas pazīmēm, nožēlojams sastāvs, pretēji ekonomiskie uzskati, ievirze un austrumiem? Viņu vienīgais pozitīvais un nemitīgi piesauktais parametrs ir tas, ka viņi ir krievi un saņēmuši 28% balsu. Vai tomēr nebūtu loģiskāk pagaidām SC atstāt opozīcijā, un ja viņi savos balsojumos, retorikā un darbībās kādu laiku ir drusku sakarīgāki, tad domāt par iesaistīšanu valdībā? Manā uztverē notiekošais nav izskaidrojams ar vispārpieejamu informāciju, un ir interesanti, kas ir tas nezināmais, kas rada šādus dīvainus pavērsienus. Atļaujos precizēt dažas lietas. Ja tu tici, ka Saeima tika atlaista tikai dēļ atšķirībām izpratnē par tiesiskumu, varbūt īsi paskaidro, ko nozīmē balsot par tiesiskumu. Manās ausīs tas ir tikai miglains vārdu savirknējums bez kādas jēgas. Otrais – visi Rietumi meklē kontaktus ar Krieviju, pie tam vispirms divu apsvērumu dēļ, – tā ir resursiem bagāta valsts ar milzīgu potenciālu tirgu. Otrkārt, labas attiecības ar lielvaru ir nopietnāks miera garants nekā sliktas vai nekādas. Kāpēc mums būtu sevi jāmāna ar domu, ka mūsu tirgus nākotnē būs tikai Rietumos ? Mana pieredze rāda, ka tie, kas darbojas Austrumu virzienā, valstij ir tikpat nepieciešami, kā tie, kas domā par Rietumiem. Jo sevišķi šodien, kad Eiropa ir nākošās krīzes gaidās un optimisms attiecībā uz eksportu šajā virzienā ir zem jautājuma zīmes. Par uzpirkšanas pazīmem un potenciālu runājot, nevietā ir spekulēt ar vienvirziena tendenciozu informāciju. Blusas var atrast katrā kažokā, bet visvairāk tās esot konkurentu kažokos. Piekrītu no Zatlera runām izrietošajai atziņai,- fakts, ka SC ir bezatbildīgi sēdējis opozīcijā, nav bijis par šķēršli viņu izaugsmei, bet vienlaicīgi pārāk maz ir devis Latvijas valstij. Neredzu iemeslu, kāpēc to nevarētu mainīt, jo vairāk tādēļ, ka tik daudz vēlētāju arī parādīja līdzīgu attieksmi.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.