« Jaunumi www.fishing.l… | Home | Vēlreiz par LM akcija… »

Par licencētās makšķerēšanas vietu Latvijā

Pirmajā tuvinājumā šeit skaru tikai dažas konceptuālas lietas. Akciju, kas uz emociju pamata virzīta pret licencēto makšķerēšanu, vērtēju tikai kā politisku soli, bez nopietna pamatojuma.

Viss zemāk rakstītais ir balstīts uz manu viedokli (RMMB par to informēja arī MOSP), ka LM Latvijā ir vērtējama pozitīvi, taču, eksistē vairākas lietas, kas no makšķernieku viedokļa būtu iespējami ātri jāpilnveido. LM jāuzskata par būtisku līdzekli, lai ierobežoto valsts resursu apstākļos pilnvērtīgāk apsaimniekotu ūdenstilpes. Nekontrolēta, brīva publiskā pieeja ir pats primitīvākais apsaimniekošanas veids, kuru Latvijā, kur ir tik daudz ūdenstilpju, nevar uzskatīt par perspektīvāko ilgtspējīgas apsaimniekošanas veidu.

Publiskajā telpā bieži tiek jauktas divas lietas, kas bieži traucē izpratnei par LM un diskusijas konstruktīvai virzībai. Jāsaprot un jāatšķir sekojošas lietas:
a) likumi un noteikumi, kuri regulē gan vispārējo kārtību ūdenstilpēs, gan LM ieviešanas kārtību un vispārīgā veidā arī LM ieviesēja pienākumus,
b) LM kā LM organizētāja saimnieciskā darbība un no tās izrietošās sekas.

Normatīvais regulējums ir valsts pienākums un valstij (pašvaldībām) ir arī jāatbild par savu īpašumu uzturēšanu.
Savukārt licencētā makšķerēšana konkrētā vietā ir LM ieviesēja saimnieciskās darbības objekts, kuru tas veic un par kuru atbild līgumā noteiktā apjomā. Ūdenstilpes īpašnieks vai citi valsts varas pārstāvji tajā drīkst iejaukties tikai līgumā paredzētajā pārraudzības apjomā. Vienlaicīgi valsts, lai kaut cik unificētu kārtību publiskajā sektorā, savā normatīvajā regulējumā var paredzēt universālas tipveida tehniskās prasības jebkurai ūdenstilpei, kuras jāievēro jebkuram apsaimniekotājam. Piemēram, ka īpašniekam, attiecīgi, LM organizētājam jānodrošina standartizēti ūdenstilpes apzīmējumi, invalīdiem un piegulošo zemju īpašniekiem jāparedz atvieglotas izmantošanas iespējas, teiksim, iespēja saņemt speciālas licences vai, ka noteikumiem, licenču cenām un skaitam jābūt publiskotām apsaimniekotāja mājas lapā, licencēm jābūt pieejamām 24 stundas diennaktī :-), utt. Civilizēti būtu, ja licenču cenas līgumos nebūtu jāsaskaņo ar ūdenstilpes īpašnieku. LM ieviesējam jābūt tiesībām pilnā mērā pašam noteikt cenas, lai viņš varētu pietiekoši efektīvi veikt saimniecisko darbību un kārtot savas līgumiskās saistības ar ūdenstilpju īpašnieku - valsti (pašvaldību). Pretējā gadījumā, noteikta daļa atbildības par saimnieciskām neveiksmēm būs jāuzņemas arī cenu "regulātoram". Saprotams, katram ir tiesības vērsties pie īpašnieka (pārvaldītāja) ar ideju par LM ieviešanu kādā vietā, taču LM ieviešanas pamatā jābūt tikai uz zinātnieku atzinumu balstītam īpašnieka (valsts , pašvaldības) rosinātam atklātam konkursam (iepirkumam) par ūdenstilpes (posma) nomu LM vajadzībām, kuram sekotu attiecīgs īpašnieka un konkursa uzvarētāja līgums.

Manuprāt, šodien problēma ir tā, ka starp valsti (pašvaldību), kura pārstāv ūdeņu īpašnieku pusi, un LM ieviesēju ne vienmēr ir pienācīgi sakārtotas līgumattiecības. Valsts un pašvaldības pārsvarā ir vāji ieinteresētas nodot saimnieciskā apritē publiskās ūdenstilpes, tajā pašā laikā pašvaldības, bez privāto resursu piesaistes bieži nespēj nopietni nodarboties ar ūdenstilpju apsaimniekošanu. Vienlaicīgi, netrūkst gadījumu, kad pašvaldības vāji aizstāv valsts intereses un vāji seko attiecīgo līgumu izpildei. Nereti tas saistīts ar to, ka līgumos pietrūkst juridisku mehānismu, kuri efektīvi regulē abu pušu saistības, tai skaitā LM ieviesēja pienākumus. Lai to visu padarītu efektīvāku, vispirms iespējami lielā apjomā ūdeņu pārvaldība un arī atbildība par labu pārvaldību būtu jāpārliek uz pašvaldību pleciem, vienlaicīgi sakārtojot arī jautājumu par to tiesībām, tai skaitā īpašumtiesībām.

Konceptuāli, būtu jāmaina arī noteikumi, kuri regulē LM ieviešanu. Jāpaplašina iespējas ieviest LM, tās nebūtu jāsaista tikai ar vietām, kur šobrīd ir ierobežota makšķerēšana vai tām pielīdzinātām. Jāparedz iespēja LM kultivēt jebkurā publiskā ūdenstilpē (šodien LM tiek ieviesta, lai dotu iespēju makšķerēt vietās, kur makšķerēt nedrīkst…).
Valstij vai pašvaldībām, kā īpašnieku tiesību turētājām kā pienākums jānosaka mūsdienīgas apsaimniekošanas nodrošināšana, kā kritērijus nosakot, piemēram, ilgtspējību, pieejamību un citus. Vienlaicīgi pašvaldībām (valstij) jāsaglabā tiesības ūdenstilpju apsaimniekošanu veikt vismaz trijos veidos:
1.ūdenstilpi apsaimniekot pašai, šim nolūkam veidojot savas saimnieciskās struktūras vai bez tām,
2.ūdenstilpi iznomāt pilnā tiesību apjomā,
3.ūdenstilpi (posmu) iznomāt LM organizēšanai.
Var paredzēt arī citus apsaimniekošanas mērķus, piemēram, zvejniecībai, atpūtai un rekreācijai, utt.

LM ieviešanu vajadzētu vienkāršot un pat stimulēt, bet procedūru padarīt caurspīdīgu, piemēram, paredzot konkursus, kā tas ir publiskajos iepirkumos. Tas dotu iespēju LM organizētāja tiesības iegūt tam, kurš piedāvā saimnieciski izdevīgākos (labākos) noteikumus.

Kā būtisku noteikumu būtu jānosaka, tas, ka pašvaldības kā īpašnieki, ievērojot nepieciešamību veikt arī centralizētus atskaitījumus, piemēram, Zivju Fondā, pašas var lemt par LM organizētāja atlīdzību vai maksājumiem. Piemēram, nomnieka maksājumi varētu būt nevis kā šodien izplatītie procentuālie atskaitījumi no licenču pārdošanas, bet fiksēti tipveida maksājumi, kuri būtu atkarīgi no LM izmantotās ūdenstilpes tipa ( ezers, upes posms, posmi pie aizsprostiem), platības un pieejamības. Tas dotu tiesības pašvaldībām pašām regulēt šīs attiecības un noderētu kā instruments, lai LM ieviesēju spiestu gan aktīvi saimniekot, gan dotu viņam iespēju plānot savus līgumiskos norēķinus par ūdenstilpes nomu. Vienlaicīgi, lai palielinātu privātā sektora interesi apsaimniekot ūdenstilpes, būtu jāparedz pašvaldībām tiesības noteikt arī maksājumu atlaides.

Lai veicinātu LM attīstību un samazinātu birokratisko slogu, jāsamazina saskaņošanas procedūras. Piemēram, iespējams, pietiktu ar vienu līgumiski noteiktu saskaņojuma prasību - ar zinātnes pārstāvjiem, tiem, kuri dod atzinumu par LM ieviešanas lietderību, organizētājam būtu jāsakaņo tikai noteikumi, kuri LM vietā atšķiras no publiskajiem un var novest pie būtiskām izmaiņām zivju resursu stāvoklī. Pārējās prasības var iekļaut izsludinātā konkursa nolikumā.
 
12. 01. 2012.

  Seko jaunumiem Facebook



četri komentāri

lauki lauki - 26-01-’12 11:33

Latvijas avīzē šodien ir intervija ar karpu vīriem un jst. http://la.lv/index.php?option=com_conten..
Paldies, būs jānokopē un jānoenkuro kā teorijas sastāvdaļa:-)

no malas no malas - 26-01-’12 08:53

Paldies par atbildi, arī es esmu skeptisks. Paši balso un pārvēl deputātus, pēc tam atkal slikti, jo visi iebalsotie nekur neder. Tāpat būs ar balsošanu internetā, nobalsos pret, pēc tam atjēgsies, ka tas nav tas ko gaidīja.

Blogu autori blogos liek aprakstu About Me. CV kopā fishing.lv blogu autoru bildēm “ar bārdu” :-) būtu interesanti palasīt un aiztaupītos jautājumi. Vai lapā nevar parakstīties ierakstu saņemšanai pa e-pastu?
Doma par īsu CV mums jau bija šo blogu pirmsākumos, pēc tam tā kaut kur izplēnēja. Likās, ka nevienu neinteresē ne autora izglītība, ne dzīves gājums, ne amats, visi lasīs tikai saturu. Taču internetā svarīga loma ir arī avota ticamībai un, visticamāk, lasītājus var interesēt arī blogu autoru CV un, kā saka, medaļas. Pieteikšanās iespējas šobrīd nav, bet to var labot. Arī tas kādam varētu noderēt. Pie pirmās iespējas pamēģināšu to visu sakārtot.

no malas no malas - 25-01-’12 19:42

jst, ko tu domā par to iniciatīvu par 10 000 vai 5000 parakstiem, lai tauta varētu tikt pie Saeimas un kaut ko darīt ar likumiem?

zaraza zaraza - 13-01-’12 23:57

jst… normāla analīze, tikai Jūs visu analizējat no birokrātiskā un ekonomiskā viedokļa, un neņemat vērā faktoru, ka valstij bez tīri pragmatiski ekonomiskām funkcijām piemīt arī sociālās vides nodrošināšanas un sabiedrības vairākuma (demokrātija tomēr :) ) interešu aizstāvības funkcija, kas a priori nevar tikt deleģēta privātiem partneriem, kuru motivācija ir balstīta tīri uz savu ekonomisko interešu aizstāvību. Publisko (vēlreiz uzsveru PUBLISKO!) ūdeņu pieejamība iespējami plašiem sabiedrības slāņiem lielā mērā ir sabiedriski-sociālas dabas faktors, kas sekmē sabiedrības saliedētību un de facto neļauj demokrātijai pārvērsties par “maksātspējīgo varu”. Pēc Jūsu loģikas sanāk, ka visu, kam valstij nepietiek līdzekļu vajadzētu deleģēt privātajam sektoram – ceļus, sociālo nodrošinājumu, tiesībsargājošo iestāžu utml. funkcijas. Uzsākot šo iniciatīvu publiskā telpā jau saņēmām oponentu pārmetumus, ka veicam populistisku akciju, kuru rezultātā tiks sagrauta ekonomiski pamatota sistēma, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts budžetā un zivju resursu atjaunošanā. Tomēr, iepazīstoties ar publiski pieejamiem datiem par ienākumiem no licencētās amatierzvejas-makšķerēšanas LR Zemkopības ministrijas mājas lapā tīmeklī
( http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=17.. ), aina veidojas pavisam cita. Redzams, ka izņemot dažus nosacīti ekonomiski veiksmīgus piemērus, ļoti liela daļa no licencētās makšķerēšanas vietām uzrāda niecīgus ieņēmumus (nerunājot nemaz par tiem, kas nav uzskatījuši par savu pienākumu iesniegt likumā noteiktos pārskatus un samaksāt valsts budžetā noteikto ienākumu daļu) vai vispār to neesamību, kas norāda uz to, ka nekāda loģiska ekonomiska pamatojuma licencētas makšķerēšanas organizācijai šajās ūdenstilpnēs. Jautājums tad kādēļ šī licencētā makšķerēšana tur ieviesta? Vai aiz tās neslēpjas vienkārša vēlme bez maksas iegūt īpašumtiesībām pielīdzināmu kontroli pār publisku ūdeni „savējiem’ ierobežojot tā pieejamību sabiedrībai, vai arī nestrādā „ēnu ekonomikas” principi saimnieciskajā darbībā? Uz šiem jautājumiem atbildēt var tikai reāli strādājošas kontroles sistēmas ieviešana un normatīvās bāzes izstrāde.

Nobeigumā gribētu tikai norādīt, ka mazliet nesaprotu Jūsu apgalvojumu “ vērtēju tikai kā politisku soli, bez nopietna pamatojuma”. Ja vārdu “politisks” lietojat izpratnē ka mēs darbojamies kāda esoša vai potenciāla politiskā spēka interesēs, tad tas ir pilnīgs nonsenss, savukārt, ja lietojat to angļu val. jēdziena “policy” kontekstā, tad jā – tā uzsāktās aktivitātes ir startēģija atbilstoši mūsu organizācijas statūtos definētajiem mērķiem. Uzsāktā akcija ar manabalss.lv ir demokrātijas paraugstunda tiešā izpildījumā – tieša iespēja jebkuram publiski paust savu attieksmi par LM. Kādi būs rezultāti rādīs laiks…

Ar cieņu,
Guntars Netenbergs
makšķernieks-parastais un
biedrības “Makšķernieku radošais klubs” valdes loceklis



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.