« Demokrātija un brīvīb… | Home | Lieldienu priekšvakar… »

Pasaule protestē pret ACTA

Uzklikšķini!Visa šī jezga ir līdzīga tai, par ko iepriekš rakstīju par LM tēmu. Neliela atškirība ir tikai apstāklī, ka zemāk neesmu izteicis, kā var domāt, tikai savu attieksmi pret citādi domājošajiem, bet esmu paudis viedokli par sfēru, kurā kā autoru advokāts esmu profesionāli darbojies 20 gadus, proti, autora tiesību aizsardzību.

Galvenais ažiotāžas izraisītājs ir internetā pieejamais G.Gailīša aicinājums balsot pret līguma atbalstīšanu, ko mediji cenšas pasniegt kā tautas viedokli. Manuprāt, tas vēlreiz tikai parāda, ka tāda veida balsojumi nav uztverami sevišķi nopietni. Ja G.Gailīša aicinajumu analizē nopietni, jāsecina, ka autors nepārzin temu, par kuru raksta. Iespējams, ka viss tas būtu jauztver nenopietni un ar smaidu, ja vien medijos nevaldītu tik nopietna ažiotāža. Mediji, kā saka, no oda uzpūtuši ziloni un tagad cenšas visus ar to iebiedēt.
Lai paskatītos uz aicinajumu nopietnāk, no malas un bez emocijam, zemāk citēju tikai aicinājuma dažus pirmos teikumus, kas lasāmi manabalss.lv un pievienoju savas domas.

Mums jau tā ir atņemtas visas brīvības.
Nez ko autors sauc par brīvību, varbūt viņš ir ieslodzījumā un ar "mums" jasaprot visi ieslodzītie?:-)Bet pat tiem neviens nav atņēmis tiesības uz apdzīvojamo platību.:-) Tas tā, ironiski, bet pēc būtības tas ir tikai tipisks "revolucionārs" lozungs.

Brīvība internetā ir viena no tām, kas vēl palikusi.
Naivs apgalvojums, visticamāk, autors ar brīvību saprot tikai, - ko gribu, to daru. Autors aizmirst vai arī nezin, ka internetā arī valda likumi, un brīvība internetā maz atškiras no brīvības publiskā vietā, personīgajā dzīvoklī vai, ja izmantojam "krutu" piemēru, pat tualetē. Visa pasaule pret ACTA protestē un arī mums būtu japrotestē.ACTA nedrīkst vienkārši izslidināt cauri.
Bez ironijas nevaru iztikt. Latvieši, - solidarizēsimies ar citu valstu "specialistiem"?;-) Vai tad krietni patriotiskāk nebūtu solidarizēties ar pašu ievēlēto Saeimu un valdību?

Korporāciju mudinātie valsvīri vienkārši bez diskusijām ņēma un to pieņēma nolīgumu, kas atļauj izspiegot cilvekus interneta vidē.
Vienā teikumā vismaz trīs nepatiesi apgalvojumi. Nevis korporācijas kādu mudināja, bet gan autori un autoru tiesību turetāji. Diskusijas bija, tikai līgumā jaunumi skar mums tik nenozīmīgas detaļas, ka mediji, visticamāk, uzskatīja šo tēmu par neinteresantu un, pilnīgi loģiski, ažiotāžas nebija. Skartais likums un līgums nedod atļauju izspiegot cilvēkus interneta vidē, līdzīgi kā to neļauj neviens likums.

Cilvēki jainformē par to, ka tagad JŪSU INTERNETA PROVAIDERS ZINĀS VISU PAR JUMS un JŪS novēros, ja tam tā labpatiksies.
Jāinformē tikai nevērīgi cilvēki, kuri vienmēr kaut ko nezin. Katrs nopietns interneta lietotājs sen zin, ka interneta provaideram jau šodien pat bez minētā līguma, ir pieejama informācija par jūsu kustībām internetā, protams, ne par visām. Informācija par klientu kustībām uzkrājas datu bāzē un bez nopietna iemesla, neviens tā vienkārši to nevar izmantot. Pat ja nežēlotu tukši izmestu naudu, lai novērotu katru tīni, kas kaut ko aplūko internetā, provaideram nav tiesību savus novērojumus izmantot, pretējā gadījumā viņam var rasties nopietnas problēmas. Jo arī viņš, kā jebkurš datu bāzes turētājs var tikt novērots. Līdzīgi ir ar citām tiesībām, piemēram, neviens nevar bez pamatota iemesla veikt kratīšanu jūsu dzīvoklī vai nopratināt kādu personu, lai tiktu pie viņa smadzeņu datu bāzes.

Viss, ko jūs darāt būs viņiem brīvi pieejams un viņi šo informāciju būs spiesti nodot varas iestādēm
Nokavēts secinājums, viss kas pieejams provaideram, pamatota prasījuma gadījumā jānodod varas pārstāvjiem jau sen, pat nobalsojot pret, nekas nemainīsies. Provaiders, protams, var riskēt, nesniegt informāciju, tā radot pamatotas aizdomas par līdzdalību pārkāpumā.

Utt. Tālākais aicinājuma teksts ir līdzīgā līmenī. Nez kāpēc mediji nedod vārdu ekspertiem autora tiesību jomā. Pieņemu, tad nebūtu iemesla ažiotāžai, no kuras barojas gan mediji, gan neveiksmīgi politikāņi. Jebkurš nopietns eksperts, sākot izvērtēt šādas lietas pēc būtības, pateiktu, ka autora tiesības aizsargā jaunradītos risinājumus, galvenokārt, no neatļautas komerciālas izmantošanas. Izņēmumi, protams, ir atrodami, taču nevaru iedomāties, ka saprātīgi autori vai to tiesību turētāji tērēs līdzekļus, lai pētītu, kādus failus ir lejuplādējis kāds skolnieks vai students. Protams, līdz mirklim, kamēr šie faili nenonāk publiskā apritē un nerada pamatotas aizdomas par aizliegtu to izmantošanu. Pie tam, kā jau to daži piemin, ACTA neienes neko jaunu Latvijas tiesiskajā vidē.
Ja kādam gribas pelnīt dividendes, eksponējoties uz šādu akciju fona, neviens nevar iebilst. Biznesa (arī sabiedriskās darbības) nišas ir daudzveidīgas, tikpat daudzveidīgas ir arī bankrota iespējas.
Vakar šī tēma aktīvi tika iztirzāta arī vairākās TV pārraidēs, tās liecināja tikai, kā es mēdzu teikt, par aktieru "orģinālu" pieeju vai lieliem robiem zināšanās par autora tiesību aizsardzības jomu.
 
02. 02. 2012.

  Seko jaunumiem Facebook



nineteen komentāri

mjā mjā - 01-03-’12 17:35

Karels de Gihts: Mums visiem jāatvēsina galvas par ACTADELFI

ceturtdiena, 2012. gada 1. martā 17:32
http://www.delfi.lv/news/comment/comment..

Lai ko jūs kaut kur būtu dzirdējuši vai lasījuši, ACTA neieviesīs interneta cenzūru. Tā nedos pilnvaras novērot privātpersonu e-pastus un blogus. Tā nenodos policijas funkcijas privātiem interneta pakalpojumu sniedzējiem. Tā neierobežos nepatentēto medikamentu likumīgu tirdzniecību. Tā nedos muitas ierēdņiem pilnvaras veikt klēpjdatoru vai MP3 atskaņotāju pārbaudes.

mjā mjā - 28-02-’12 09:37
mirtins mirtins - 21-02-’12 11:39

Tur jau tā lieta, ka visi mediji dzīvo no rokas mutē un kaut uz brīdi tikt izspiestam no tirgus nozīmē nāvi, jo nepietiks laika pierādīt, cik skaists, balts un tīrs esi. Beigsies nauda biroja īrei, algām, komunālajiem un komunikāciju maksājumiem. Dzīvs piemērs bija salīdzinoši nesen – flagmanis “Diena”. Knapi noturējās pateicoties, visticamāk, Lemberga, Šlesera vai Šķēles vai visu trīs naudai:D

Tas ka mediji gāž sūdus un asinis, nenozīmē, ka viss, kas tajos ir, ir tieši tāds – skandāli, negācijas un lētas sensācijas. Diemžēl tā ir redzamākā, bet ne lielākā daļa. Gluži kā aizbergam. Lielākā daļa tieši tādēļ netiek pamanīta, ka nav asiņu, skandālu un sensāciju:))) Bet tā ir normāla noderīga un sakarīga informācija par kuru turklāt neviens nav samaksājis kreiso naudu:DD

mirtins mirtins - 20-02-’12 16:54

“Varbūt kaut ko pārpratu, bet man liekas neloģiski, ka mediji LETAs rakstus bez atrunām drīkst pārpublicēt ar visdažādākām variācijām tai skaitā, mainot virsrakstus.” – ja maksā, var visu. Turklāt virsraksts, īpaši dažādos bezmaksas portālos, bieži vien ir tikai produkta iesaiņojums, kas nevienmēr precīzi atbilst saturam, bet kura doma ir piesaistīt pircēju. Pateicoties internetam mediji kļūst arvien dzeltenāki, jo kas internetā tiek pārdot – klikšķu skaits. Jo lielāku klikšķu skaitu savāc, jo vairāk naudas var noplēst no reklāmas devējiem. Ar saturu mūsdienās vairs neviens nepelna – vienīgais peļnas avots ir reklāma. Ja nebūs klikšķu, nebūs reklāmu, nebūs naudas. Līdz ar to, virsraksti attiecīgi.

Par Lindermana bezmaksas reklāmu. Ko lai saka. Jau sen esam atmetuši cerības pozitīvi ietekmēt informatīvās telpas saturu. Bija kādreiz nerakstītas vienošanās starp medijiem, piemēram, nerakstīt par viltus spridzekļiem, par pašnāvībām u.t.t. Tas viss ir izzudis, jo bezmaksas portāli nāk klāt arvien jauni, katrai avīzei ir sava mājaslpa, informatīvā telpa ir izpletusies līdz neiedomājamiem apmēriem, turklāt kļuvusi ārprātīgi mobila – youtube, twittwer u.c. Ja mēs neuzrakstīsim par Lindermanu, to izdarīs kāds cits. Ja to izdarīs kāds cits, mūs nepirks, jo mums šīs informācijas būs pietrūcis. Līdz ar to, mums jābūt visam tam, kas cilvēkus satrauc. Šajā gadījumā jābūt arī Lindermanam un jo trakāk, jo labāk. Ja mums būs pelēki, neko neizsakoši virsraksti, bet mūsu konkurentiem, tie būs kā salūti, tad pirks viņus, jo no viņiem ziņas pa tiešo varēs likt portālos.

Un kas pats smieklīgākais, cilvēkiem ir vajadzīgas “asinis”. Ja to nav, tu esi laukā no tirgus. Un mēģinājumi šo procesu apturēt ir bezcerīgi.
Kaut visumā tev piekrītu, neteiktu, ka visi tevis minētie procesi ir bezcerīgi. Cerības noturēties tirgū ignorējot vispārcilvēciskās ētikas normas nav daudziem, pie tam tā nav ilgtspējīga politika. Tieši viss tevis aprakstītais ir par iemeslu manai skeptiskai attieksmei pret medijiem un šādu mediju filozofiju. Tā neatšķiras no dažu lētu produktu ražotāju filozofijas – produktus var piebāzt ar surogāta izejvielām tikai tāpēc, ka pārdošanas apjomi ļauj noturēties tirgū. Pārsteidz mani tikai tas, ka klikšķi joprojām tiek izmantoti kā reklāmas efektivitātes rādītājs. Ja nu vienīgi ar to domāji klikšķus uz lapā izvietajiem reklāmu banneriem ar sekojošu pirkumu.

JZ JZ - 18-02-’12 14:21

Ko tu domā par referendumu, kam vajadzēja izmest miljonu, tikai lai tracinātu tautu.

Referendums ir noiets etaps, par to jau izteicos agrāk. Vērtējot rezultātus, vajadzētu atcerēties vecu cīņas sporta veidu principu. Ja kāds tev sit, tad efektīvākā rīcība ir nevis vienkārši to bloķēt, bet izmantot šī sitiena spēku pret pašu sitēju, “piepalīdzot” tam iedarboties virzienā, kurš sitēju nostāda nožēlojamā pozā. To pašu var realizēt attiecībā uz referendumu. Referendums parādīja vairākas lietas, kuras nevar tik vienkārši izzināt, bet kuras var būt noderīgas. Viena no tām – situācijā, kad bija jāizšķiras, kļuva skaidrs, kuri politiķi nav gatavi, ka tiem tiek uzticēti valstiski svarīgi pienākumi. Tas vispirms attiecas uz SC. Starp citu, tūlīt pēc vēlēšanām es biju par viņiem augstākās domās un līdzīgi kā ZRP prognozēju viņu iekļūšanu valdībā. Otrkārt, šī situācija parādīja, cik Latvijā ir cilvēku, kuri savu balsi varētu atdot jebkuram avantūristam, ja tas spētu viņus uzrunāt krievu valodā un apvārdot ar visai apšaubāmiem labumiem.

mirtins mirtins - 18-02-’12 12:30

JST – viss ir atkarīgs no tā, kādi ir līguma nosacījumi. Katram tie ir citādi. Bet medijiem lielos vilcienos ir iespējas izmantot aģentūru informāciju pēc saviem ieskatiem – aizgūt ideju, citēt, pārpublicēt ar visdažādākām variācijām – mainot virsrakstus, nemainot…. Galvenais, lai nerodas maldīgs priekštats, bet citādi- brīvas rokas.

Es saprotu, ka pašlaik mediju telpā notiek būtiskas pārmaiņas. Lielākā daļa mediju pozicionējas. Paldies Dievam mans kantoris nē. Man kādreiz prātā neienāktu, ka mediji drīkst paust viedokli. To visu sāka Sarmīte Ēlerte pirms vēlēšanām publicējot tekstus par ko cilvēkiem jābalso. Tagad tam ir neiedomājami apmēri. Par krievu avīzēm vispār nerunāšu, tur ir tikai viedokļi. Es to par žurnālistiku nesauktu. Diemžēl sabiedriskie mediji dara to pašu.

Jāatzīst, ka tas skar lielākoties lielo politku. Bet vispār “pasūtijumžurnālistika” krīzes laikā ir nenormāli uzplaukusi, tas gan neattiecas uz ziņām klasiskā izpratnē – tas ir notikumu atspoguļošana. Tā tomēr vēl eksistē. Bet viss pārējais – “pētnieciskā žurnālistika”, “izmkelēšana” ir tikai un vienīgi kompromatu noliešana publiskā vidē. Diemžēl:(
Paldies par skaidrojumu. Es piekrītu tev par mediju vietu viedokļu paušanā. Iespējams, mana attieksme pret medijiem būtu cita, ja mediju viedokli paustu vispusīgi un pieredzējuši žurnālisti. Diemžēl, šo ne visai vieglo pienākumu bieži veic, maigi izsakoties, vāji žurnālisti. Protams, tas ir mans subjektīvs viedoklis, kurš ne visai bieži sakrīt ar reitingiem. Viedoklis, kurš radies, redzot, cik daudz maldinošas tendenciozitātes un loģisku kļūdu ir ziņās, jo sevišķi to “sensacionālajos” virsrakstos. Tai skaitā arī tajās, kuras tiek parakstītas kā LETAs ziņas.
P.S. 19.02. 8:20 Varbūt vari izteikt savu viedokli, kam būtu jāpateicas par kārtējo Lindermaņa bezmaksas reklāmu masu medijos. Ne tikai internetā bet arī valsts uzturētajos – Latvijas radio, iespējams arī LTV. Piemēram, diena.lv šodien ar lieliem burtiem publisko LETA informāciju un jau virsrakstā spodrina šīs odiozās personas spalvas, izraujot “pareizo” citātu no sarunas ar Dzintaru Rasnaču. Varbūt kaut ko pārpratu, bet man liekas neloģiski, ka mediji LETAs rakstus bez atrunām drīkst pārpublicēt ar visdažādākām variācijām tai skaitā, mainot virsrakstus.

mirtins mirtins - 17-02-’12 10:19

JZ – ko vērti ir politiķu teksti, par nemākulīgu politiku daudzu gadu garumā, kurus izskata politiķis, kas ilgus gadus pats bija šīs politikas veidotājs:)))) Protams, Silenieks nav bijis ne valdībā, ne stūrējis parlamentu, bet viņš ir LZP līdzpriekšsēdētājs un ZZS bija ilggadīga koalīcijas partija, kas varēja integrācijas politiku stūrēt kā vien gribēja, taču … laikam jau neko neizdarīja:DDD

Pazīstu Viesturu personiski. Šoreiz viņš šauj pats savā kājā… diemžēl cilvēkiem ir tik īsa atmiņa, ka jau rīt neviens neatcerēsies, kas bijis vakar:)))
Cik zinu, tu joprojām darbojies LETA. Nezinu īsti, kā sevi pozicionē LETA, domāju, tā darbojas mediju informatīvajā laukā. Ja tā var teikt, gan pati izplata savu orģinālinformāciju, gan, un te man ir šaubas, tirgojas vairumā AR citu radīto. Pieļauju, ka vārds AR ir jāaizvieto ar vārdu PAR, tad tā pārvēršas par orģinālinformāciju. Varbūt vari īsi apgaismot, piemēram, kas raksta virsrakstus, LETA vai diena.lv, informācijai, kura ar LETAs vārdu tiek publiskota portālā diena.lv
Nez vai Silenieku var vainot par to, ka mediju telpa ir pilna ar šo apšaubāmo jezgu par valodas tēmu. Tas būtu līdzīgi tam, ka mēs vainotu nevis tirgotājus, bet zemniekus par to, ka Rīgā visos veikalos pēkšņi pārtrauc tirgot jebko un piedāvā tikai dārzeņus. Protams, ja tas notiek privātajā sektorā, tad neko darīt, katrs pelna naudu, kā māk. Bet, ja tas notiek sabiedriskajā sektorā, tad gan kaut kas nav normāli.

JZ JZ - 16-02-’12 19:54

Vai tad zaļais Silenieks ar ir copmanis??, kaut kā jūsu uzskati sakrīt. :-)
Redz ko par viņu šodien raksta Diena.

“Nu jau bijušais Rīgas brīvostas valdes pārstāvis Viesturs Silenieks uzskata, ka tas ir likumsakarīgi, ka situācija valodas jautājumā ir aizvirzījusies līdz pat referendumam. “iepriekš ne dienesti, ne politiķi, ne mēs visi nespējām identificēt, ka šāda problēma var pēkšņi piezagties, bet kā noskaņojums, kā sajūtas jau ir daudzus gadus bijušas Latvijas telpā.” Kā iemesls tam ir nemākulīga politika daudzu gadu garumā, kura ir bijusi negodīga pret sevi, politiķu vājums un gļēvums. Viņaprāt, ar reklāmām, kurās tiek aicināts piedalīties referendumā un teikts, kā pareizi balsot, tiek uzspiests viedoklis, “un tas jau kļūst uzmācīgi”. “Esmu jau dzirdējis no daudziem cilvēkiem, ka “es jau laikam neiešu uz referendumu, man jau ir noriebies, visas dienas garumā tikai skandē vienu un to pašu”…

http://www.diena.lv/diena-tv/valodas-ref..

Esmu ar viņu ticies, kad mans bijušais kolēģis I.Emsis bija premjers. Kaut kā nemanīju viņa interesi par copi. Silenieka pieminēto viedokļu uzspiešanu pareizāk būtu saukt par pārliecināšanu, jo katram politiķu klientam, kam ir smadzenes, ir izvēles iespējas. Bet tāds jau ir politiķu darbs – ne tikai paust savu partijas biedru viedokli, bet arī pārliecināt citus par kāda viedokļa pareizību.

mirtins mirtins - 16-02-’12 11:03

Mani joprojām visvairāk “sajūsmina” JST izpratne par mediju darbu. Laikā kad visā pasaulē forumos pamazām norimst aktīvās diskusijas par pasaules čempionātu un izlašu veiksmēm vai neveiksmēm, kāds visās pasaules nelaimēs joprojām vaino medijus, kuri esot pavirši un neko nesaprot. Atļaušos vien piebilst, ka neraugoties uz LMSF absolūto 0 ieguldījumu sabiedrības informēšanā par Latvijas dalību augstākās raudzes sacensībās (kas ir tuvredzīga rīcība īpaši šajā situāciijā), informāciju sabiedrība saņēma tieši no medijiem. Monitoringu šoreiz neveikšu, vien piebildīšu, ka pat “Panorāmā” bija informācija.

Lai veicas!
Protams, paldies, par tavu ieguldījumu mediju informācijā. Redzēju tavus soļus, sekojot tīmeklī Kazahstānas čempionātam un nedomāju, ka pie mediju šodienas izpratnes par sportu, kaut kas uzlabotos, ja par to pašu tēmu rakstītu vēl kāds. Pie tam, cik zinu, tu taču joprojām esi Agra Z. kluba biedrs, bet klubs ir LMSF biedrs ar visām no tā izrietošām tiesībām un pienākumiem. Uz šī fona man nav skaidrs, kāpēc tu norobežojies no visa.

JZ JZ - 15-02-’12 20:04

Kādas ziņas no copes frontes, varbūt neiet uz referendumu, bet aizlaist uz copi?Daži apgalvo, ka Pērnavas līcī, ja uzduras asaru bariem, var tikt pie desmitiem kilogramus smagiem asaru lomiem. Par Peipusu ziņas pārsvarā ir viduvējas, daži atrod zivis un velk skaistus lomus, bet vairums paliekot ar niecīgiem lomiem. Par Latviju jaunumu man nav. Par referendumu izvēle ir katra paša ziņā. Lai gan domāju, ka mani neiespaido tā ažiotāža ap referendumu, tomēr tuvējo iecirkni apmeklēšu un balsošu. Par to, lai Latvijā būtu viena valsts valoda. Referenduma sakarā mani “sajūsmina” mediju darbošanās, ir sajūta, ka šī tēma vislielākās dividendes dod medijiem. Tā visa skaidrošanas politika, manuprāt, ir nejēdzīgi sakāpināta un tuvredzīga. Situācijā, kad draudi faktiski ir tikai dažu politiķu ambīcijām un viedokļa pareizībai, spekulācijas par latviešu valodai draudošajām briesmām un agresīvu aģitāciju par līdzdalību referendumā uzskatu par pārspīlētu. Tieši tas var nākotnē radīt liekas problēmas. Man vairāk patiktu, ja tā aģitācija būtu piezemētāka un mērķtiecīgāka. Koalīcijas politiķiem vajadzēja pirmajiem saprast, ka visa tā jezga ir tikai provokācija, neiekrist uz to un rēķināties ar to, ka propogandas speciālisti neatkarīgi no rezultāta atradīs iespēju turpināt propogandas karu pret Latviju.

guntars guntars - 14-02-’12 20:57

Diemžēl Latvijā ja kafejncā vai frizētavā bufetniece klausās savu radio priekš sevis ir jabūt licenzei.Ja klausās, kā raksti, tikai priekš sevis, licence nav vajadzīga. Vajadzīgas ir austiņas…Tā nav vajadzīga arī, ja jebkuru mūziku klausās ģimenē vai pat slēgtā saietā, kurš nav publiski katram pieejams. Licence vajadzīga, ja atskaņošanas ierīce darbojas sabiedriskā vietā un pieejama neierobežotam klausītāju vai skatītāju lokam.

guntars guntars - 14-02-’12 14:16

Problēma ir,ka nav skaidri definēts inelektuālais īpašums.Nez vai pareizi ir,ka jamaksā par pusgadsimtu vecām bītlu dziesmām,kas kļuvusi par folkloru.Cilvēces attīstibu tas diez vai veicina.
Folklorai nav konkrēta īpašnieka. Neesmu dzirdējis, ka jāmaksā par klausīšanos internetā vai pa radio. Dažādiem intelektuālajiem īpašumiem, kas starp citu ir pietiekoši skaidri definēti, tiek piemēroti dažādi noteikumi un dažādi ir termiņi, kuros darbojas īpašuma tiesību aizsardzība. Ja ir vēlme kaut ko precīzi uzzināt, jāanalizē konkrētā īpašuma forma. Nevajag aizmirst, ierobežojumi parasti skar komerciālu izmantošanu. Autora tiesību aizsardzības sistēma neregulē skatītāja vai klausītāja tiesības, tās regulē citi likumi. Latvijā, piemēram, Krimināllikums. Parasti, lai aizliegtu klausīties vai skatīties kaut ko konkrētu, valstīs tiek pieņemtas speciālas normas. Kā, piemēram, Ķīnā vai Baltkrievijā. Ir arī citi autora tiesības aizsargājoši paņēmieni. Internetā netrūkst vietņu, piemēram, pazīstamais mūzikas portāls http://www.pandora.com kurā parādās paziņojums,- diemžēl, jūsu valstī šis pakalpojums nav pieejams… Bez tam, ja intelektuālais īpašums ir svarīgs cilvēces attīstībai, kas gan ir ļoti reti, cik zinu, spēkā stājas arī citas regulas.

interesē interesē - 07-02-’12 20:19

“sfēru, kurā kā autoru advokāts esmu profesionāli darbojies 20 gadus, proti, autora tiesību aizsardzību.”

Cien, jst! Es nezināju. Atvainojos.
Varbūt varat pastāstīt konkrētāk par jūsu darbu 20 gadu garumā šajā nepateicīgajā jomā? Es ar interesi izlasītu. Paldies.
Neliels izvilkums no mana CV.:-) 1967. – 1977. – vadīju informācijas, patentu un starpt. sadarbības daļu Latvijas Zin. Akadēmijas Fizikāli enerģētiskajā institūtā, 1977. – 1988. – biju līdzīgā amatā mežu nozarē “Zinātnes un ražošanas apvienībā SILAVA”. Viens no maniem pienākumiem bija aizstāvēt Maskavā ekspertīzes institūtā mūsu autoru tiesības.

jautājums jautājums - 03-02-’12 12:18

Vai nav kādas labas ziņas no copes vietām?
Labas ziņas man ir tikai no Ventspils, tur Ventā labi ķeras salakas. Daži iemanās tikt arī pie skaistiem asaru lomiem.

zaraza zaraza - 02-02-’12 15:39

jst..

lai gan šoreiz lielā mērā Tavam viedoklim piekrītu (kas netipiski :) ), tomēr gribu vēl pastrīdēties (kas , savukārt, tipiski :D ). Turpinot analoģiju par auto un stāvvietām, tad Tava sentence “var gadīties, ka minētajam autosstāvvietas īpašniekam nākas pierādīt, piemēram, ka nosacīti zagtais auto likumīgā veidā ir nonācis viņa pārziņā” šoreiz īsti neatspoguļo būtību – ACTA iet tālāk un projicējot uz to pašu autostāvietu, uzliek par pienākumu stāvvietas īpašniekam ne tikai uzskaitīt auto, kas pie viņa stāv uz plača, un izsist čekus, bet gan sākuma stadijā identificēt auto kā zagtu un nepieļaut tā atrašanos uz stāvlaukuma. Pie tam netiek ņemts vērā, ka plača iekšējās kārtības noteikumi jau nosaka , ka auto noliekot placī tā īpašnieks apliecina, ka auto ir legāls un uzņemas atbildību par sekām – reģistrējoties praktiski jebkurā internet resursā noteiktu būs jāparaksta piekrišana neveikt pretlikumīgas darbības, būs saistību atruna (legal disclaimer utt.). Respektīvi, virtuālā “plača” īpašniekam tiek uzlikts papildus administratīvais, finansiālais utt. slogs. Savukārt, ja runa aiziet par vienādranga failapmaiņu (P2P), tad tur vispār nav “plača” – ir tikai “šoseja” pa kuru “brauc” gan likumīgi, gan zagti auto un vienīgā iespēja lai novērstu zagtu auto kustību, būtu šoseju aizlēgt pilnibā (respekīvi vispār piegriezt jebkurus P2P protoklus ISP galā). Tas nav adekvāti un samērīgi – ne šoseja, ne P2P tehnoloģijas nav vainīgas un pašas par sevi nav ne labas ne sliktas.
Bez konkrētas atsauksmes uz līguma pantu, neesmu gatavs atbildēt uz taviem apgalvojumiem. Tavā redakcijā prasība izskatās līdzīga prasībai nepieļaut zagļa dzīvošanu viesnīcā. Jādomā, ka te ir kaut kāds pārpratums. Parasti, likumos ietvertā norma skan aptuveni sekojoši – īpašniekam jādara viss, lai novērstu…, nodrošinātu…, un tamlīdzīgi. Attiecīgi, rodas arī īpašnieka pienākums pierādīt, ka viņš ir darījis visu…Apliecinājums, ka internetā tiek ievēroti servera īpašnieka noteikumi, nav nekas jauns un nekas sevišķs. Cik man iznācis saskarties, visi publiskie serveri, kas ļauj augšuplādēt publiskai pieejai failus, jau šodien prasa, lai tiktu ievērotas autora tiesības, bet liela daļa orģinālfailu īpašnieku papildus atgādina par autora tiesībām. Nav izslēgts, ka serveru īpašniekiem atsevišķos gadījumos nāksies pierādīt, ka viņi ne tikai uzrakstījuši noteikumus, bet vērsušies pret tiem, kas tos neievēro. Savu vietni internetā uzturu jau 10 gadus, esmu izmantojis arī citu autora darbus, gandrīz nekad nav bijušas problēmas saņemt autora atļauju. Tieši otrādi, esmu relatīvi bieži atradis, ka neuzmanīgi autori nepareizi izmanto manus darbus. Parasti iztiekam ar draudzīgiem žestiem. Tikai vienreiz manā praksē bija gadījums, kad autoram, kurš ar savu uzvārdu publiskoja manu rakstu, nācās noteiktu summu ziedot makšķerēšanas sportam.:-)

Zhivs Zhivs - 02-02-’12 12:46

Autoriem no ši praktiski nekas netiks nedz ar viņi šo līgumu ierosināja. Naudiņš gadījumos 99% aiziet autoru tiesību “aizsargātāju” kabatās
Tipiska spekulācija, var to nosaukt arī par meliem, balstītiem uz līdzīgām baumām.

zaraza zaraza - 02-02-’12 12:40

Kas attiecas un brīvību un anonimitāti internetā, tad tā ir globāla problēma par kuru šķēpi tiek lauzti jau ilgus gadus. Pēdējās vēsmas ir, ka agri vai vēlu anonimitāte internet vidē tiks piegriezta ne tikai autoritatīvās valstīs (Ķīna, Vidusāzija, Baltkrievija utt.) bet arī Rietumu demokrātijas “citadelēs”. Pirmais jaunās kārtības ieviesējs visdrīzāk būs UK, kura, nu jau ir stingri publiski definējusi savu stratēģiju par interneta lietotāju autentifikācijas ieviešanu – par impulsu tam visdrižak bija pagājušā gada nemieru vilnis, kura radīšanai plaši tika izmantoti sociālie tīkli un citi IT tehnoloģiju līdzekļi. Cilvēktiesību aizstāvji un arī citi , proatams, cels milzīgu traci, tā kā skatīsimies līdz kam tas novedīs… Cerams, ka ne līdz globālam pilsoņu karam… Bet lai kā arī būtu, jāsaprot, ka Interneta visatļautā “bērnība” ir beigusies – sākas “brieduma gadi”…
Pilnīgi piekrītu, bet cēlonis skrūvju pievilkšanai ir cilvēktiesību fanātiķu nespēja saprast un vienoties ar pārējo sabiedrību jautājumā, kas ir brīvība. Tāpēc arī viens mans ieraksts bija par šo fundamentālo jēdzienu, ar kuru sākas gandrīz katra pretīmstāvēšana. Kā varēju manīt, arī pie mums netrūkst abstraktas brīvības aizstāvju, kuri nevēlas saprast pat to, ka intelektuālais īpašums ir viena no īpašuma formām. Viņi grib izmantot brīvību pēc pašu ieskatiem, piemēram, lai kopētu orģināldarbus, pat, ja orģināla īpašnieks to aizliedz. Tikai nez vai viņi iestāsies par to pašu abstrakto brīvību, ja kāds vārda brīvības fans ar necenzētiem vārdiem publiski sāks lamāt vai pasūtīs tālāk visus intelektuālā īpašuma zagļus, vai vienkārši “brīvi” paudīs savas emocijas.

zaraza zaraza - 02-02-’12 12:30

par manabalss.lv akcijas tekstu nekomentēšu – tur tiešām diezgan liela putra, taču kā cilvēks, kurš pats professionāti darbojas IT sfērā (IT drošības jomā) un piedalās arī nozares asociācijas IT drošības darba grupā varu mazliet izteikt viedokli.

ar ACTA jau lielākā problēma, kas satracināja ne tikai mūsu mazo “pīļu dīķi” bet visu pasauli ar IT nozares gigantu Google priekšgalā jau nav autortiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzība, kas jebkurā gadījumā jau ir definēta likumos un jebkuras tiesībsargājošās iestādes var pieprasīt informāciju no ISP, hosteriem, konficēt tehniku utt. Atšķirība ir tā, ka ar ACTA tiek uzlikta atbildība ne tikai autortiesību utml. pārkāpumu tiešajam izdarītājam, bet arī trešajām personām, kas tieši vai netieši nodrošina šāda pārkāpuma izdarīšanas iespēju. Respektīvi – jebkurš autortiesību turētājs var, piemēram, vērsties pret Youtube ja kāds tajā publicējis ar autortiesībām aizsragātu (vai pat potenciāli aizsargātu) intelektuālo īpašumu. Te arī rodas tas āķis, kas rada neadekvātu bezprecedenta situāciju – projicējot to pašu uz fizisko realitāti analoģija sanāk, ka šosejas vai stāvlaukuma īpašnieks klūst atbildīgs par to, ka pa viņa infrastruktūru kāds baruc vai stāv ar zagtu mašinu, jārada līdzekļi šādu auto identificēšanai utml. Analoģija , protams, neprecīza, bet nu kopējo domu izsaka… Zagt, protams, nav labi un intelektuālais īpašums ir tāds pats īpašums kā fizisks, bet tā aizsardzībai nav adekvāti izmantot stingrākas metodes nekā taustāma īpašuma aizsardzībai.
Jāatzīst gan, ka lasot tās 23 ACTA lapas , nebūdams professionāls jurists, var smadzenes izmežģīt :)
Tikai viena būtiska detaļa, kuru, laikam piemirsi uzsvērt. Sensitīvu informāciju no provaidera vai portāla īpašnieka, kā jebkuru pierādījumu var gan vienkārši pamatoti palūgt izsniegt (ne vienmēr uz to ir jāreaģē), gan arī izprasīt, taču tikai likumos noteiktā kārtībā. Tas nav nekas jauns , taču daudzi šo vienkāršo lietu aizmirst. Par Youtube arī nav tik vienkārši kā raksti. Līdzīgi ir jebkuram medija īpašniekam, – ja viņš nespēj vai negrib uzrādīt īsto varoni, atbildība jāuzņemas pašam. Tieši tas serveru īpašniekiem uzliek papildus atbildību par to, kas notiek publiski pieejamās vietnēs un kā pierādījumu bāzi liek saglabāt nepieciešamos failus par kustībām serveros. Pie tam tā tas ir bijis sen, tikai, acīmredzot, atsevisķās valstīs ir problēmas ar traktējumiem.
Piemērs ar auto ir reāls, bet kā vienmēr svarīgas ir arī konkrētas detaļas. Stāvvietas īpašniekam, lai izbēgtu no apsūdzībām, kā daudzu biznesu īpašniekiem ir pienākums nodrošināties ar pierādījumiem, kas pierāda legālu darbību.Ir daudzas sfēras, kur saglabājamo pierādījumu minimālo apjomu nosaka ar kādu normu. Jo var gadīties, ka minētajam autosstāvvietas īpašniekam nākas pierādīt, piemēram, ka nosacīti zagtais auto likumīgā veidā ir nonācis viņa pārziņā. Normās var atrunāt, kādi dati, tai skaitā personas vai auto dati ir jāsgalabā. Nebūs šādu datu, nav izslēgts, ka stāvvietas īpašniekam būs problēmas. Utt.

mjā mjā - 02-02-’12 12:27

Redz ko manabalss.lv raksta viens aicinājuma oponents. Roberts Goreckis Vēlos informēt, ka delfi.lv un tvnet.lv atbalsta ACTA. Mani komentāri (2 vai 3 komentāri) ar saitēm uz šo lapu, tika gandrīz nekavējoties izdzēsti; man tika liegta arī iespēja turpmāk komentēt šajās lapās! Laikam ACTA tiešām neko daudz nemainīs, jo lielākie Latvijas ziņu portāli jau tagad ir Z-Korejas cienīgi!



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.