Storumanā rudenī
Nupat atgriezos no kārtējā brauciena uz Storumanu Zviedrijā. Pēc fantastiskās copes no ledus pavasarī un lielajām līdakām vasarā mūsu nelielās trīs dalībnieku grupas brauciena mērķis bija papētīt, kas Storumanas ūdeņos notiek rudenī. Izrādījās, rudens pusē viss nav tik vienkārši. Detalizētāka informācija būs tuvākās dienās, neliels bilžu albūms redzams zemāk.Beidzot saņēmos un zemāk ir iepriekšējās ziņas turpinājums.

Storumanas braucienā mūsu trīs Jāņu grupiņa, galvenokārt, bija noskaņota foreļu un alatu copei ar spiningu. Tā kā es šajā vietā biju jau otro reizi, bija doma padarboties arī ar mušiņmakšķeri. Viens no mums bija sacerējies arī par izreklamētajām milzu līdakām, taču uzreiz jāatzīmē, ka tipiskajās vasaras vietās zivju nebija un tajās četrās copes dienās mēs ne asarus, ne līdakas neatradām. Mans secinājums - līdakas bija pārvietojušās uz ziemas vietām, visticamāk, sekojot asariem un sīgām. Seklajos rajonos, kur tās lielā skaitā bija vasaras sākumā, tās gandrīz nemanījām. Dažas 2-3 kg smagas līdaciņas izdevās noķert tikai vietās, kur bija koncentrējušās alatas. Bez tam, bija pilmēness periods, kurš, kā runā, neesot tas labākais copei.
Tieši foreles un alatas, kā saka, izglāba mūsu braucienu, taču, lai tās atrastu, bija diezgan daudz jānopūlās. Te mums palīdzēja līdzpaņemtais elektromotors, eholotu nelietojām, copējām tikai ar spiningiem, pie tam gandrīz tikai ar Lucky John rotiņiem. Pēc dažiem mēģinājumiem atrast labāko mānekli, es pārgāju tikai uz diviem modeļiem - sudrabotām Mepps Aglia kopijām Nr3 un Nr4. Tie bija pietiekoši efektīvi uz visa veida zivīm. Pie tam skaistākās 40 cm un lielākas alatas, tai skaitā arī pat 1, 5 kg smagu eksemplāru izdevās noķert uz lielāko modeli. Kopumā mūsu stratēģija attaisnojās, mēs ieguvām daudz jaunas informācijas, jo izpētījām diezgan lielu Storumanas ūdenskrātuves rajonu. Vienlaicīgi, lai gan pārsvarā zivis atlaidām, mums bija pilnīgi pietiekami daudz zivju gan pašu patēriņam, gan kaimiņiem. Tajā pašā laikā bāzē dzīvojošie citi copmaņi no Latvijas, kuri pārsvarā bija noskaņoti līdaku copei, pēc viņu nostāstiem palika ar visai pieticīgiem rezultātiem. Arī ieplānotā pāliju cope dažiem, kas to pamēģināja, nebija veiksmīga. Cik sapratu, informāciju par šo nedēļu Storumanā no kaimiņu redzes punkta varēs izlasīt nākamajā "Copes Lietas" numurā.

Seko jaunumiem Facebook
seven comments

Kur var redzēt, ka kaut ko noķērāt? Kāpēc nav kārtīgas zivju bildes???
Albūmos cenšos izvairīties no bildēm ar zivju kaudzēm. Kā saka, pēc lasītāju lūguma ieliku lapā vienu bildi ar lomu, kuru pirmajā copes reizē paņēmām, lai Megafox varētu vakarā nodemonstrēt savu pavāra mākslu. Pie reizes, bildē var redzēt uz fīderi noķerto makanu.

Jāni, Kur tad sīkāka informācija?
Cerēju, neviens tik tālu neizlasīs, tāpēc nesteidzos un atliku uz brīdi, kad ārā parādīsies pirmais sniegs un par copi Latvijā kādu brīdi varēs nedomāt. Neko darīt, būs jāpasteidzas.

Vieta, kur vēlos atgriezties….
Ir doma 2013. gada jūnija beigās. Varbūt tiksimies.

Bukam var piekrist , bildes ir labās un āķis ir lūpā, Zviedrija ir mana nākošās vasaras ceļojuma mērķis. Gribu vēl uzzināt tajā pieminētajā storuman-fishing krievu lapā apakša ir parakstīts Design © JST Vai tam ir kāds sakars ar šīs lapas autoru?
Sakars ir. Tā lapa ir manu roku darbs. Interneta lapu veidošana jau labi sen ir viens no maniem vaļaspriekiem, gadās kādreiz arī kādam izpalīdzēt. Protams, ja ir kāda saistība ar copi.
Es tik papildināšu, ka lielākā forele – 3 kg svarā tika noķerta uz grunteni ar smalko fīdera kātiņu uz forelēm domāto pastu… :)