« Aprīļa sīkumi | Home | Beidzot skaidrība »

Realitāte un mīts par vimbām

Runa ir par vimbām Lielupē un mītu par Buļļupes iespaidu.
Rīgas Domes deputāts Ēriks Škapars pirms neilga laika atsūtīja "pētījumu", kurš it kā apliecināja makšķernieku vairuma viedokli,- rūpnieciskā zveja Buļļupē būtu jāpārtrauc. Tā kā pats biju piedalījies šajā "pētījumā", atbildēju, īsi sakot, ka tāda amatieriski veikta aptauja nevar būt par pamatu, lai pieņemtu nopietnu lēmumu. Jo aptaujas lozungs bija nopietns, bet aptaujas līmenis diletantisks.

"Skaistu" rindkopu līdzīgā garā ieraudzīju viena Bauskas vietējā avīzē 12.04.2013. publicēta raksta atreferējumā. Autors Uldis Varnevičs tajā raksta "Zvejnieku grupa Buļļupē, ieguldot dažus simtus latu, var nozvejot zivis tūkstošiem latu vērtībā, tā izbojājot makšķerēšanas prieku tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri speciāli pērk licences vimbu ķeršanai. Tāda situācija izveidojusies ar Rīgas pašvaldības gādību... "
Varētu pavaicāt, kāpēc tik maz to, kas iesaistās šajā tik ienesīgajā biznesā, kurā, investējot dažus simtus latus, var iegūt tūkstošiem latu.
Atbilde būtu vienkārša - tāpēc, ka visa šī rindkopa ir vieni emocionāli meli.

Interesanti, ar ko tiek argumentēta atļautā vimbu lomu palielināšana licencētās makšķerēšanas vietās Bauskā - ja nemaldos, šogad atļauts ķert vairāk, proti, 8 vimbas, bet licenču cena augusi no 3 latiem uz 4 latiem. Vai tiešām Bauskas MMB rosina ļaut vairāk ķert, jo zivju nav, bet cenu palielina, jo makšķerniekiem nav intereses...?? Jocīgi, ka tajā pašā laikā šī biedrība aktīvi aģitē pret zvejniekiem Buļļupē?! Manuprāt, arguments tādām izmaiņām LM noteikumos var būt tikai viens - vimbu populācija Lielupē ir labākā stāvoklī kā agrāk.

Visa sakarā vairāk gribas ticēt tipiskam ierakstam copeslietas.lv vimbu forumā - autors ar niku "eridians" 19.aprīlī raksta, cik sapratu, par saviem par vimbu lomiem Bauskā - "Licencētā posmā 1 reizē astoņas, citur piecas. Kas to vispār kontrolē, mans radinieks dzīvo Bauskā un brīnās, kā var 5-6 reizes skriet uz mašīnas bagāžnieku ar Rimi maisiem. Ir kontrole vai nav galu galā."

Ja diskutējam par Buļļupes nozīmi vimbu kustībā, būtu jāņem vērā, ka vimba kā caurceļotāja zivs līdzīgi lašiem orientējas, vienkārši sakot, pēc mājas upes ūdens garšas. Lielupes vimbas, lai gan ir neliela Lielupes ūdens sajaukšanās caur Buļļupi ar Daugavu, iet, var teikt, tikai Lielupē.
Kādreiz, kad Lielupē vēl bija jūtams Jelgavas cukurfabrikas negatīvais iespaids, bija cita situācija. Bauskā vimbas vienmēr ir ķērušās pietiekoši labi, tomēr nekad nav trūcis makšķernieku, kuri savos vājajos lomos vainoja cukurfabriku. Viens no iemesliem bija tas, ka palielinoties cukurfabrikas notekūdeņu noplūdei nārsta periodā, vimbas un arī citas zivis tīra ūdens meklējumos bieži tika burtiski iespiestas visās Lielupes pietekās, tai skaitā arī Buļļupē un Buļļupes bedrēs notika neredzēti slaktiņi. Tagad viss it kā ir normalizējies, ja neskaita smilšu sanesumus Lielupes grīvā, un vimbas brīvi iet Lielupē, bet Buļļupē to daudzums ir nenozīmīgs. Taču joprojām netrūkst makšķernieku, kuri savās neveiksmēs vaino visu ko citu, tikai ne sevi. Tagad tiek vainoti legālie zvejnieki Buļļupē.
Bet vai tā pati Lielupe ir tīra no nelegālajiem tīkliem? Par ko liecina tikai viens gadījums ar maliķi, kuru necik sen ar lielu troksni izdevās aizturēt Lielupes lejtecē? Ja kaut kas varēja nopietnāk iespaidot vimbu situāciju Lielupē, varbūt tas bija 2008.gada pavasarī vimbu nārsta laikā Ceraukstes pagastā noplūdušās dīzeļdegvielas radītais piesārņojums?

Taču pirmās šī pavasara ziņas no Lielupes liecina, ka zinātāju lomos vimbu šogad nav mazāk kā agrāk, tikai joprojām atrodas gudrinieki, kuriem patīk jaukt gaisu ar pašizgudrotiem mītiem, lai kaut kādā veidā pamatotu savas savdabīgās aktivitātes.

 
22. 04. 2013.

  Seko jaunumiem Facebook



seši komentāri

vārds vārds - 09-09-’13 10:17

Par lučiem nav ko murgot :) tie pēdējo 80-100 gadu laikā vairākkārt no līča bij pazuduši uz vairākiem gadiem – un biezā nedabīgā slānī iekritušas mencas. A pēdējos 5 gados visas zivis no līča pazudušas.
Izskaidrojams ar feirī, dosju un citiem sūdiem, kuri tiek gāzti Jūriņā :) Līcis sāk aizaugt kā ezers.

Ilmārs Ilmārs - 26-06-’13 12:47

No maniem komentiem sekojošām atbildēm varu secināt tikai vienu: tiklīdz cilvēks iegušt amatpersonas statusu, tā domāšana kļūst īpatnēja. Neesmu redzējis, filmējis – tātad nekā TĀDA tur nav.
Un,domāju, neapstrīdami ir tas, ka tomēr rūpnieciskā zveja nodara lielu ļaunumu zivju resursiem. Vai kāds šodien vēl atceras, kādi bija jūrā lucīšu lomi 1960 – 1970-tajos gados. Tad tos zvejoja, kūpināja katrā zvejnieku sētā, izbaroja vistām nenormālos daudzumos. Kur viņi ir tagad, kādi izmēri un cik? Vai varbūt mencas apēda? Un cik to mencu tagad ir palicis? Tā ka tikai laiks parāda, kas ir kas. Pārējais – tukša retorika un kāda priekšnieka neapstrīdamais viedoklis.

mr. X mr. X - 04-06-’13 14:58

Pēc būtības te būtu jautājums no citas puses.
Kura industrija ir svarīgāka un valstij naudu nesošāka -> zvejniecība iekšējos ūdeņos, kas nodarbina nelielu skaitu un nodokļos nomaksā nelielu summu vai tomēr makšķernieku industrija, kas nodarbina stipri lielāku skaitu cilvēku un nodokļos ienes stipri lielāku summu gan pašvaldībām gan valstij.
Makšķernieka izdevumus uz copi domāju ka nevajag uzskaitīt – tie sākas ar makšķernieku kartes un piederumu iegādi beidzot ar benzīnu, licencēm utt. , nerunājot par lauku tūrismam atstāto efektu īrējot laivas vai naktsmītnes.

Kas attiecas par virsnormas atļaujām tas ir skumji – vel arvien lielākā daļa makšķernieku uz copi brauc kā pēc gaļas, pēc manām domām sen jau vajadzēja ieviest mazāku skaitu paturamajām zivīm un paralēli ieviest arī ne tikai minimālo bet arī maksimālo izmēru, kas sekmētu lielāko eksemplāru palikšanu ūdenstilpnēs un gadiem ejot atstātu tikai pozitīvu iespaidu uz makšķerēšanas industriju un lauku tūrismu!

Viss nav tik vienkārši. Tēma ir plaša, tāpēc tikai daži momenti. Piemēram, zaļie dažās valstīs uzskata, ka makšķernieki moka zivis sava prieka pēc, tāpēc C&R būtu jāaizliedz. Ir pētījumi, kuri rāda, ka pārliecīgi ierobežota zivju izņemšana no ūdenstilpes dažreiz nedod gaidīto resursu palielināšanās efektu, svarīga ir gan barības bāze, gan nārsta vietu daudzums konkrētā ūdenstilpē. Specifiskas normas darbojas tikai apstākļos, kur ir stingra kontrole, piemēram, privātās ūdenstilpēs. Ja ūdenstilpes īpašnieks nespēj efektīvi tās kontrolēt, norma kļūst bezjēdzīga, tā bieži tikai paver brīvāku darba lauku tiem, kuri likumus nezin vai ignorē. Diemžēl, tādu mums netrūkst, tajā pašā laikā trūkst saimnieku, kas spēj efektīvi apsaimniekot, tai skaitā nosargāt daudzskaitlīgos publiskos ūdeņus. Par zvejniecību un tās lomu var diskutēt vēl plašāk. Nodokļi nav atslēgas vārds, lai risinātu zvejnieku un makšķernieku attiecības. Pareizākais ceļš būtu sadarbība. Diemžēl, makšķernieku organizācija Latvijā ir vāja, attiecīgi, vēl daudz ko darīt, lai izveidotu īstu sarunu partneri zvejniekiem. Ir arī citas lietas, kuras daži skaļāki makšķernieku pārstāvji nevar vai negrib saprast. Piemēram, padalies tikai ar vienas problēmas risinājumu – pieņemot, ka zandartu krājumi makšķernieku labad ir jāpapildina, kas būtu tie, kas Latvijas zivjaudzētavas apgādātu ar vaislas materialu.
P.S. Var piekrist par darba vietu skaitu, kas šobrīd ir aktuāla visa valstī. Paplašinot licencētās makšķerēšanas un maksas privāto ūdenstilpju izplatību, tai skaitā makšķernieku bāzu servisu, varētu uzlabot nodarbinātības rādītājus lauku rajonos. Taču zvejniecība parasti nav traucēklis šādām aktivitātēm.

 Ilmārs Ilmārs - 28-05-’13 11:51

“Skaistu” rindkopu līdzīgā garā ieraudzīju viena Bauskas vietējā avīzē 12.04.2013. publicēta raksta atreferējumā. Autors Uldis Varnevičs tajā raksta “Zvejnieku grupa Buļļupē, ieguldot dažus simtus latu, var nozvejot zivis tūkstošiem latu vērtībā, tā izbojājot makšķerēšanas prieku tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri speciāli pērk licences vimbu ķeršanai. Tāda situācija izveidojusies ar Rīgas pašvaldības gādību… “
Varētu pavaicāt, kāpēc tik maz to, kas iesaistās šajā tik ienesīgajā biznesā, kurā, investējot dažus simtus latus, var iegūt tūkstošiem latu.
Atbilde būtu vienkārša – tāpēc, ka visa šī rindkopa ir vieni emocionāli meli.
——————————————————————————————-
Es gan piedāvātu citu atbildi, atšķirīgu no autora paustās… Nav “citu gribētāju” tāpēc, ka iesaistīties šajā biznesā, iespējams, var tikai tie, kam ir īpaša pieeja licenču devējiem. Ja vajag varu pamēģināt lūgt no RD licenci, taču žēl būs izniekotā laika tukšām darbībām. Visticamāk mans lūgums tiks noraidīts, kaut vai tikai tāpēc, ka visas iespējas jau ir izsmeltas. Tā ka …

Ilmārs Ilmārs - 24-05-’13 08:36

Lieta ir tāda, ka ar copi Rīgas tuvumā esmu sācis nodarboties nesen. Un mani pirmām kārtām interesē iegūt info un pieredzi tikai sakarā ar zivīgām vietām. Un nebraukāju apkārt filmēdams visu, kas tur notiek, jo man ir pietiekami daudz gadu, un nav pilnīgi nekādas vēlēšanās sagādāt sev nepatikšanas, vai, vēl trakāk, iegūt ienaidniekus copētāju vidū. Taču pietiek ar to, ko esmu redzējis gan Buļļupē, gan arī Varkalī un šur tur citur, sakarā ar bezjēdzīgi saliktiem oficiālajiem murdiem, sapūdētām zivīm tīklos, un arī cemmerēšanu. Ir atzīstami, ka sabiedrība tomēr par resursiem domā un veido sabiedriskos inspektorus, kas, iespējams, varēs stāvokli mainīt, ja tikai atkal nesāksies šo tiesību izmantošana savtīgos nolūkos, kā tas Latvijā ir ierasts.
Ja ir vēlme apspriest kaut ko konkrētu, esmu gatavs to darīt, nav lielas jēgas filozofēt bez konkrētiem piemēriem. Piemēram, ja runājam par oficiāliem zvejniekiem, ļoti maz ir cilvēku, kuri zin, ar ko legāls murds atšķiras no nelegāla, bet vēl mazāk ir to, kas to spēju pārbaudīt dabā. Līdz ar to pat vienkāršs apgalvojums, ka esi redzējis bezjēdzīgi saliktus oficiālos murdus, man neliekas ticams. Kaut vai tāpēc, ka oficiālie zvejnieki murdus liek ar noteiktu jēgu nevis bezjēdzīgi, kā to visbiežāk dara maliķi – iesācēji. Par sabiedriskiem inspektoriem, – neesmu optimists, jo līdztekus zināmiem labiem piemēriem pārāk bieži ar šo jautājumu grib nodarboties personas, kuras vāji izprot šo darbu vai vadās no pārāk savtīgām interesēm. Protams, savtīgas intereses ir normālas, ja runa iet par privato ūdeņu kontroli. Pie šīs tēmas varam atgriezties pēc nedēļas, pēc pāris stundām pametu Latviju.

Ilmārs Ilmārs - 23-05-’13 20:05

Lasu šo rakstus par tīklu un murdu lielisko ietekmi zivju resursu saglabāšanā un nekādi nevaru saprast vai tas ir patiesais šo cilvēku viedoklis, tātad reizē arī prāta spējas, vai tikai viena vienīga poza, vai materiālais izdevīgums. Vadoties pēc rakstā paustās loģikas, drīz pilnīgi nepieciešams būs likt tīklus zivju migrācijas ceļos, kur vien tādi ir, un arī nārstošanas vietās, ja vien atradīsies demagogi, kuri spēs šādas darbības ticami pamatot. Tas, ka zivju slaktiņi Buļļupē nav beigušies, ir zināms katram copmanim, un nav ko noniecināt citu cilvēku kolektīvo viedokli kā nekam nederīgu, lai gan šāda darīšana Latvijas valdoņiem ir raksturīga, un nebūtu pārsteigts, ja zivju lietās būtu tāpat.
Ziņā pausta tikai loģika, ka pirms publiskas uzstāšanās katru savu apgalvojumu vajadzētu rūpīgi pārdomāt. Piemēram, tavs apgalvojums par…Es arī esmu copmanis, man ir ziņas par tā saucamajiem slaktiņiem citās vietās, bet par tādiem slaktiņiem Buļļupē, kurus esmu iemūžinājis savās fotogrāfijās, man šodien ziņu nav. Ja jau katrs zin par slaktiņiem Buļļupē, priecāšos, ja dosi kādas atsauces uz faktiem, kas pierādīs to, ka tās nav kārtējās emocionālās tenkas.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.