« Aicinājums | Home | Par MN v.1. jautājumo… »

Makšķerēšanas noteikumi (projekts v.1.)

Izmantojot par pamatu ZM sagatavoto MN projektu un ievērojot saņemtās idejas, izveidoju jaunu MN projektu, kuru piedāvāju kritiskai izvērtēšanai. Aicinu visus to vērtēt, kā saka, piekasīgi, tikai tad varam cerēt uz labu rezultātu.

Projektā izmantoti sekojoši postulāti:
MN regulē fizisku personu - makšķernieku uzvedību, tādēļ no tiem ir izslēgts viss, kas skar juridiskas personas, un, ko regulē vai būtu jāregulē citiem aktiem. Proti, viss, kam jābūt ūdeņu pārvaldītāju kompetencē, vai tie būtu LM organizētāji, vai pašvaldības, vai arī speciālā režīma uzturētaji, piemēram, dabas parki, ostas, pierobežas zonas, kuru kompetenci regulē attiecīgi likumi un normatīvie akti. No MN izslēgti daži arhaiski panti, kuri ir grūti kontrolējami ar sekojošu pierādījumu nostiprināšanu.
Protams, publiskojot MN, tie būs jāpapildina ar detalizētiem skaidrojumiem, kas izriet no šiem MN.
Pārskatamības pēc visu sakārtoju trīs lielās sadaļās - makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības. Šajā tekstā pēc būtības skarta tikai makšķerēšanas sadaļa. Izskatās, noteikumi pēc būtības ir ļoti īsi.:-)


I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas ( turpmāk - personas) Latvijas Republikas ūdeņos drīkst izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības zivju un vēžu, ieguvei savam patēriņam
2. Ūdeņu pārvaldītāji savas komptences ietvaros var noteikt kārtību, kura var atšķirties no šajos noteikumos noteiktās.
3. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām ir tiesības personai, kas var uzrādīt:
3.1. makšķerēšanas karti, izņēmums ir personas vecumā līdz 16 gadiem un personas, kas vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdi;
3.2. dokumentu, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (vārds, uzvārds un personas kods), bet invalīdi - invaliditātes apliecību.
4. Par zivju un vēžu ieguvi šo noteikumu izpratnē tiek uzskatīta arī atrašanās ar zivīm un jebkādiem darba kārtībā esošiem zivju ieguves rīkiem ūdenstilpē vai tās tiešā tuvumā. Izņēmums ir pārvietošanās laivās Daugavā ....?J.S.
5. Personām, kuras veic zivju un vēžu ieguvi, ir pienākums sniegt kontroles pārstāvjiem pierādījumus par savām tiesībām makšķerēt, uzrādīt lomus un rīkus.

II. Makšķerēšana

6. Atļautie makšķerrīki ir visu veidu makšķeres, spiningi, mušiņmakšķeres, ūdas un ziemas makšķeres.
7. Visiem makšķerrīkiem jāatrodas nepārtrauktā makšķernieka vizuālā kontrolē. Nekontrolētie rīki tiek uzskatīti par bezsamnieka mantu.
8. Vienai personai makšķerēšanas reizē vienlaikus atļauts izmantot šādu skaitu makšķerēšanas rīku:
8.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi,
8.2. trīs makšķerēšanas rīkus jūras ūdeņos, ja visu rīku kopējais āķu skaits nepārsniedz astoņus āķus. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi.
9. Izmantojot zivju ieguvei makšķerēšanas rīkus, nav atļauts pielietot aizciršanas paņēmienu - cemmerēšanu, ja zivi aizķer ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes.
10. Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu, kas nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem, ar linuma acīm, kas nav lielākas par 10 milimetriem.
11. Makšķerējot izmantojami visi nepieciešamie palīglīdzekļi un paņēmieni, lai zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, kā arī attiecīgā gadījumā nekavējoties atlaistu ūdenī.
12. Makšķerēt atļauts visu gadu, izņemot tālāk norādītās zivis to saudzēšanas laikos:
12.2. lašus un taimiņus Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 metru no Rīgas HES un jūras ūdeņos, izņemot jūras ūdeņos no 1.oktobra līdz 15.novembrim;
12.3. līdakas - no 1.marta līdz 12.aprīlim;
12.4. zandartus - no 16.aprīļa līdz 31.maijam;
12.5. alatas - no 16.marta līdz 15.maijam;
12.6. sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) - no 1.oktobra līdz 12.novembrim;
12.7. salates (meža vimbas) - no 1.marta līdz 15.maijam;
12.8. akmeņplekstes - no 1.jūnija līdz 31.jūlijam.
13. Visu gadu aizliegts makšķerēt:
13.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:
13.1.1.jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā - 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā - 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonos - 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;
13.1.2.200 metru posmā virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, - iekšpusē starp moliem visā to garumā;
13.2. 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
13.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
13.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām;
13.5. kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās.
14. Vienā makšķerēšanas reizē vienai personai atļauts paturēt, ievērojot p.15.:
14.1. akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus - piecus no katras sugas;
14.2. ālantus, salates (meža vimbas), samus, strauta foreles - trīs no katras sugas;
14.3. alatas, sīgas - vienu no katras sugas;
14.4. taimiņus, lašus - vienu no katras sugas;
14.5. asarus, kas iegūti iekšējos ūdeņos, - piecus kilogramus;
14.6. asarus un plekstes, kas iegūtas jūras ūdeņos, un salakas, kas iegūtas jūras ūdeņos un iekšējos ūdeņos, - 10 kilogramus no katras sugas;
14.7. mencas - desmit;
14.8. pārējo sugu zivis - bez skaita un svara ierobežojuma;
15. Lomā atļauts paturēt zivis, kas atbilst šādiem pieļaujamiem garumiem (vai pārsniedz to):
15.1. lasi - 60 cm;
15.2. līdaku, taimiņu un samu - 50 cm;
15.3. salati (meža vimbu) un zandartu - 45 cm;
15.4. zuti - 40 cm;
15.5. strauta foreli - 30 cm;
15.6. mencu - 35 cm;
15.7. akmeņpleksti, alatu, ālantu, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts) - 30 cm;
15.8. asari, kas noķerts jūras ūdeņos, - 17 cm;
15.9. līni - 25 cm.
16. Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.
 
22. 01. 2015.

  Seko jaunumiem Facebook



seši komentāri

Bebrs Bebrs - 26-01-’15 00:56

Līnim 25 cm ir par maz, tik pāris reizes nonārstojis. Vajadzētu 30 cm.Izmērus un citus skaitļus var apskatīt no daudziem aspektiem, jo situācijas ir ļoti dažādas un kaut cik objektīvus rādītājus būtu jānosaka ūdenstilpes apsaimniekotājam. Ir ūdenstilpes, kurās sīku līnīšu netrūkst, bet tie regulāri, kā saka izsalst. Ir tādas, kur līņu ir maz un pret to krājumiem būtu jāizturas iespējami saudzīgi. Vienlaicīgi, piemēram, 25 – 30 cm līnis ir tipiska porcijas zivs restorānos. Pie tam, manuprāt, neliels līnītis makšķernieku lomos vairāk ir gadījums nekā masveida parādība, vairāk tos nozvejo ar rūpnieciskiem rīkiem. Jebkurā gadījumā attiecībā uz zivju izmēriem un skaitu es uzticos zinātniekiem, kuri pārzin mūsu ūdeņu zivju resursus. Tikai statistiski ticami dati var noderēt pamatotām rekomendācijām, ja to nav, atliek tikai vienoties. Manā MN variantā minētie skaitļi ir aizgūti no ZM publiskotā varianta.

Copmanis Copmanis - 25-01-’15 10:29

Tomēr to vārdu – bezsaimnieka ir jāņem ārā. Savādāk var sanāk ka piemēram godīgie makšķernieki redzējuši kas liek entās ūdas bet pārkāpējus sodīt nevarēs jo jau automātiski nelikumīgie rīki būs bezsaimnieka, būs problēmas tos “bezsaimnieka” rīkus “piešūt” ūdu licējam. Priekšlikums lai nebūtu nevajadzīga liekvārdība teminu bezsaimnieka izņemt ārā. Ar nopietniem lieciniekiem, kuri gatavi liecināt, vienmēr varēs pierādīt aizdomīgās personas vainu, vai tas būtu ielikts tīkls, noenkurota ūda vai vienkārši izgāzta atkritumu kaudze. Protams, makšķernieks, kurš tik vien redzējis, ka kāds liek ūdas, neatkarīgi no noteikumu formulējuma, būs visai nenopietns liecinieks, ja nespēs atpazīt licēju. Makšķerrīku vai kādu citu rīku, kuru neviens nekontrolē, ja tam būs bezsaimnieka mantas pazīmes, izņemt varēs jebkurš, kā parasti, šo faktu pareizi noformējot, lai nerastos aizdomas, ka tas ir viņa īpašums.

??? ??? - 23-01-’15 12:10

Vai nebija labāk izmantot ZM publiskoto variantu un pamainīt tajā, kas maināms?
Iespējams, nepamanīji, jau pirmajā teikumā ir rakstīts, ka par pamatu ir izmantots ZM publiskotais variants. Taču izmaiņu ir daudz, piemēram, mainīta numerācija un pilnībā izņemta sadaļa – Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību papildus pārvaldība un noteikumu ievērošanas kontrole. Variantus vieglāk salīdzināt, ja izmanto http://www.fishing.lv/diskusijas/mn_proj.., kur ZM variants ir html valodā un lasāms ar pārlūku.

copmanis copmanis - 23-01-’15 09:51

Nekontrolētie rīki tiek uzskatīti par bezsamnieka mantu – entās ūdas “aiz upes līkuma” arī būs bezsaimnieka manta? Kā būs ari pierādījumu bāzi – ja bezsaimnieka – nevienam nepieder – nepieder arī ūdu licējam, automātiski sodīt nevarēs, Nepatīk šajā gadījumā tas vārds bezsaimnieka, to parasti raksta izņemšanas aktā, bet tikai tad kad saimnieku noskaidrot nav iespējams. Tur jau ir tā problēma, ka saimnieku praktiski nevar noskaidrot nevienam, tā dēvētajam, pašķerošajam rīkam, ja saimnieks to nekontrolē. Tad nav citas izejas kā gaidīt, kamēr kāds nosacīti piesakās, vai izņemt uzreiz.

juliuss juliuss - 23-01-’15 09:42

8.2. trīs makšķerēšanas rīkus jūras ūdeņos, ja visu rīku kopējais āķu skaits nepārsniedz DEVIŅUS āķus. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi.
Rīku skaitu, minimālos zivju izmērus, lieguma rajonus un laikus pamatā esmu pārņēmis no ZM Zivsaimniecības departamenta projekta. Tieši tāpēc iestrādāts ir skaitlis astoņi. Neizslēdzu, ka Deviņi būtu loģiskāks risinājums.

Nomads Nomads - 23-01-’15 08:07

13.2p
Man kā mazo upju forelistam vienmēr rodas jautājums ko var uzskatīt par gultni aizsprostojošām ietaisēm: bebru dambi, upes nozīmīgu, upes dabisku sašaurinājumu no akmeņiem, maliķu sakrautos akmens vaļņus…
Lūdzu ūdenskrituma definīciju.
Par atseviškiem formulējumiem, datumiem un loma lielumu, manuprāt, vēl jādiskutē. Jāatzīstas, šo pantu vienkārši neesmu īsti izvērtējis, tagad kad tu pievērs uzmanību, es to MN v.2. izņemšu ārā. Piemēram, Latvijā varētu būt kādi 40-50 ievērības cienīgi ūdenskritumi, pie tam pārsvarā uz tādām mazajām upītēm, kurās pat foreļmakšķernieki ieklīst visai reti. Tikai dabas mīļotājiem būtu jāuzmanās, lai kabatā nav aizķēries kāds makšķerākis.:-) Papildus, esmu vienmēr uzskatījis, ka gan jebkuras upes nosaukumam, gan liegumiem, lai cik tas sarežģīti nebūtu, jābūt apzīmētiem arī dabā. Gluži kā uz ceļiem, nav zīmes, nav ierobežojumu. Taču tas nav jāregulē MN, tas ir Pārvaldītāja pienākumu jautājums. Reālu ieguldījumu var dot tikai iespējami plaša LM, kad organizētājs kļūst par nosacītu saimnieku un nav jāizdod MK noteikumi, lai sakārtotu lokālus liegumus un to laikus. Pie reizes, es vados no domas, ka arī inspektoriem būs galva uz pleciem, viņi nenodarbosies ar formālu matu skaldīšanau, bet profilaktiskais skaidrošanas darbs būs nopietna viņu darba sastāvdaļa.
P.S. ienaca prātā doma, ka šādu objektu aizsardzību varētu nodrošināt, ja attiecīgā pašvaldība savos saistošos noteikumos ierakstītu – ar makšķerēm tuvāk par 50m netuvoties…:-)

15.5p
Strauta forelei noņemts augšējais ierobežojums 40cm, varbūt vajadzēja tad pamainīt atstājamo skaitu uz 1 tāpat kā alatai



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.