jaunumi   contact

« Spiningotāji Ķīšezerā… | Home | Sacensības tautas kla… »

Mušiņmakšķernieki pasaules čempionātā Bosnijā

Latvijas izlase ir atgriezusies no 35. FIPS-Mouche pasaules čempionāta mušiņmakšķerēšanā, kas šogad 18.- 21.jūnijā risinājās Bosnijā-Hercegovinā. Šis bija jau trešais pasaules čempionāts, kurā Latvijas izlase ņem dalību, un, lai gan rezultāti vēl joprojām ir tālu no vēlamajiem, zināms progress visā šajā pasākumā mums ir.

Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

Šogad Latvijas izlases komandā bija pieci dalībnieki – Māris Eglītis, Rolands Lipšāns, Andis Vecvērdiņš, Andrejs Gusenkovs un Guntars Lagūns.
Izlase aizbrauca uz Bosniju jau nedēļu iepriekš, lai apgūtu jaunās makšķerēšanas teritorijas un piemeklētu mušas. Lieki piebilst, ka neviens no mums tur makšķerējis nebija.
Diezgan pamatīgi mums nenoveicās ar gidu – praktiski pusgadu vedām sarunas ar vienu vietējo gidu, tomēr pirms pašas izbraukšanas sadarbība pārtrūka. Pēdējā mirklī sarunājām citu gidu, bet tomēr daudz mums viņš palīdzēt vairs jau nespēja. Tāpēc treniņu nedēļa pagāja visu (mušas, vietas, zivis) meklējot pašiem.
Izdevās kā izdevās, bet ir skaidrs, ka bez gida viss ir daudz, daudz grūtāk saprotams. Sacensībās ļoti daudz laika pagāja, piemeklējot mušas, “lasot” upes un izprotot, ar ko ir darīšana.

Makšķerēšana notika 5 dažādās ūdenstilpnēs, četrās upēs un ezerā no laivas. Ezers bija īpatnējs, jeb, kā jau kalnos – dzidrs un skaists. Upes arī bija ļoti skaistas, ja tik netraucētu tie gruži... Pa upi peldēja viss, ko varat iedomāties un, arī, ko nevarat iedomāties. Viss tur bija, ieskaitot dzīvnieku galvas, ādas, skeletus, prezervatīvus, drēbes, kurpes, autiņbikses... Sarakstu var turpināt, bet šis bija labs pasākums atradināties auklu kost ar zobiem; tikai paskatoties sev apkārt, gribēšana pagaršot šo ūdeni ātri pārgāja.

Tas viss gan netraucēja zivīm. To treniņu ūdeņos bija daudz un lielas, tāpēc treniņos komanda paķēra labi, un sūtīja uz Latviju savas skaistās bildes. Andrejs ar 50 cm alatu un lielāku, arī citi palielījās ar smukām zivīm. Izskatījās cerīgi.

Sacensībās bija mazliet savādāk. Zivis ķērās, bet ne tik raiti, kā gribējās. Nevarētu gan teikt, ka neķērās. Tomēr, neiztikām bez tukšām sesijām. Protams, varam vainot izlozi, laika apstākļus, bet galu galā – tie citu komandu sportisti, kas ķēra labi sākumā, ķēra labi visā sacensību gaitā.

Kopvērtējumā palikām 22.vietā no 27 komandām. Grūti pateikt, vai tas bija tas, ko sagaidījām vai nē, jo gribējām tomēr 20niekā nokļūt. Tuvu arī tam bijām - pēc pirmajiem 2 posmiem bijām 19tie. Trīs no mums individuāli palika simtniekā (no 145 sportistiem), kas arī mums ir nebijis sasniegums (līdz šim labākais rezultāts bija 107.vieta Andim, pagājuša čempionātā Čehijā). Iepriekš kā komandai mums augstākā vieta sesijā bija 22.vieta (Čehijā), šogad jau mums bija 13. un 15.vieta.

Protams, zināms progress visā tajā sacensību būšanā mums ir (piemēram, izvilkšanā esam ļoti pielikuši, jo aizmuka ļoti nedaudz zivis), bet ir arī skaidri zināmas lietas, kas mums katram ir būtiski jāuzlabo.

Piemēram, jāspēj makšķerēt bez “0”. Šogad mums kopumā bija 6 nulles (palikām savā sesijā bez zivīm), un katrs no mums vismaz vienā sesijā palika uz nulles. Zivis ir jāspēj noķert, kaut zivju ir maz, zona slikta, sesija ir grūta vai arī tā ir ceturtā vai piektā, sesija, kad zivis jau ir “atsistas”.

Otrkārt - jāspēj saglabāt vēsu galvu, tad kad neķeras. Tātad, ir jāzina, ko gribi darīt, un pie tā arī jāpieturas. Bez panikas, pat tad, kad neķeras. Jāstrādā, pacietīgi un ar izdomu. Gan tā zivs pieķersies. Piemērs - es vienā sesijā noķēru 3 zivis pirmajā stundā, čehs, man blakus, - pirmajās 2 stundās noķēra tikai vienu zivi. Viņš pabeidza sesiju ar 8 zivīm, visas izvilktas no vienas bedres, es - ar trijām. Lūk, ja man ķērās ar vienu sistēmu un mušām, tad tā arī bija jāturpina darīt, nevis - kā iestājas zivju ķeršanās pauze, sāc bradāt, pārsieties, ņemties ar sistēmām utt...

Treškārt - labāk jāsagatavojas. Ir jāņem gidi, jāsien mušas, un viss tas ir jādara savlaicīgi. Ir jāzin, ko, uz ko un ar ko sacensību laikā ķers, lai nav savas sesijas laikā jāpārsien neskaitāmas mušas, jāmeklējas, jāmētājas. Protams, finanses mums ir tik cik ir, un gidi ir dārgi, bet kā tūristiem arī mums nav vērts braukt. Šogad mums konkrēti pietrūka mušas (volframa sudraba lielās galvas protams mums nav līdz) un zināšanas par zivju vietām, un tad arī mums sākās meklēšana.

Ceturtkārt - tehnika, tehnika... nu ir jāķer ar jebkuriem līdzekļiem un makšķerēšanas sistēmām brīvi. Gan ar nimfu, gan ar sauso mušu, gan ar strīmeriem. Gan sēdus, gan guļus, gan ūdenī līdz ausīm, gan ar vienu roku turoties pie koka. Jāspēj un tā ir jātrenējas. Tam visam, protams, ir arī nepieciešamas investīcijas ekipējumā.

Rezultāti bija ļoti blīvi - mums ar 21.vietu bija vienāds punktu skaits (!), bet DĀR bija vairāk zivju. Arī no 20.vietas mūs šķīra tikai 15 punkti, kas būtībā bija 1 vai 2 zivis kādā no mūsu komandas divdesmit piecām sesijām. Kopumā jāatzīst, ka mūsu iegūtie 478 punkti (jeb visās mūsu 25ās sesijās iegūto vietu summa) neizskatās diez ko rosinoši, salīdzinot ar maksimāli iespējamo punktu summu, 700 punktiem. To izsaka arī noķertās zivis, kas mums kā komandai kopā bija 52 zivis; salīdzinot – uzvarētāji spāņi noķēra 194 zivis, tātad četras (!) reizes vairāk.

Tomēr, galvenais, ka ir redzams progress un tagad ir vēl vairāk skaidrs, kas ir jādara. Nav tā, kā pēc pirmajiem diviem pasaules čempionātiem, kad valdīja neliela bezcerība. Tagad viss principiāli ir skaidrs; domāju, ka ar sagatavošanos, treniņiem, stabilu komandu un nedaudz veiksmes esam spējīgi ielauzties 15niekā. Jo, galu galā, katrs no mums šogad bija 10niekā vismaz vienā savā sesijā. Jāstrādā, nākošgad čempionāts notiks ASV nākoša gada septembrī - tātad ir jau jāsāk gatavoties tagad.

Paldies komandai par izturību un pacietību, jo gan dzīvošanas un citi apstākļi bija tālu no ideāliem, bet tas lai paliek uz organizētāju sirdsapziņas. Paldies Mārtiņam, kurš mums aizdeva savas ezera mušas, un protams arī visiem mūsu līdzjutējiem mājās, Latvijā.

Rezultāti:
1.sesija – komandai 21.vieta.
Individuālās vietas sesijā: Rolans Lipšāns (RL) - 57, Andis Vecvērdiņš (AV) - 114, Andrejs Gusenkovs (AG) - 35, Māris Eglītis (ME) - 114, Guntars Lagūns (GL) - 84

2.sesija – komandai 13.vieta.
Individuāli: RL - 86, AV - 19, AG - 107, ME - 30, GL - 105
Kopvērtējumā: 19.vieta.

3.sesija – komandai 23.vieta.
Individuāli: RL - 75, AV - 108, AG - 87, ME - 106, GL - 84.
Kopvērtējumā: 20.vieta.

4.sesija – komandai 27.vieta (Jau atkal ceturtā sesija mūs iegāž. Tas ir jāuzlabo).
Individuāli: RL - 104, AV - 82, AG - 104, ME - 96, GL - 104.
Kopvērtējumā: 22.vieta.

5.sesija – komandai 15.vieta.
Individuāli: RL - 81, AV - 77, AG - 75, ME - 101, GL - 22.
Kopvērtējumā: komandai 22.vieta.

Individuāli kopvērtējums: Rolands – 94.vieta ar 10 zivīm, Andis – 96.vieta un 14 zivis, Andrejs – 101.vieta un 8 zivis, Māris – 118.vieta un 4 zivis, un Guntars - 93.vietā ar 16 zivīm.

Atskaites autors un komandas kapteinis: Guntars Lagūns


 
07. 07. 2015


divi komentāri

Guntars Guntars - 16-07-’15 10:39

Labs jautājums. Ja zinātu visas atbildes, būtu “karalis”.
Tomēr – ar inventāru es domāju mums tagad ir ok.
Ir labāk jāsagatavojas – par “darba” mušām ir jāzin iepriekš, lai nav panikā jāsien sacensību laikā. Vai jātērē laiks, lai pārsietu un meklētu ejošo mušu. Zinu, ka pirmās vietas novālē ar vienu -divām mušām visu sesiju.
Otrkārt – pieredzes trūkums. Ne tikai makšķerējot mums neierastos ūdeņos, bet arī piedaloties šādās sacensībās. Piemēram, man sacensību laikā zonā ienāca kaut kāds lidzjutējs, bosnietis, un sāka komentēt. Joprojām nespaortu, kāpēc nepatriecu viņu prom. Deva mam mušas, stāstīja, kur un kā. Pareizi jau visu stāstīja, bet izsita mani no ritma konkrēti, pazaudēju apmēram 40 minūtes – jeb apmēram 5 zivis, jo tajā brīdī ķērās labi. Labu jau viņš gribēja, bet…

Ja par neierastiem ūdeņiem – paši zinām, ka jaunos ūdeņos mums paiet kāds laiks, kamēr rodas izpratne, bet ja Tev ir 3 stundas un viss, tad kā ir tā ir. Jākrāj pieredze un labāk jāizmanto treniņi.

Kas vēl – nu, ir vajadzīga arī veiksme zonu izlozē, bez tās nu nekādi. Vispār, tur tos lielos skaitļus ar zivīm savilka tikai dažās zonās, vairums zonās rezultātus izšķīra 1-5 zivju atšķirība. Manā rezultatīvākajā zonā man norāvās apmēram 5 zivis, plus pazaudēju laiku ar bosnieti… 20 zivīm vajadzēja būt, jeb desmitniekā būtu stabili. Visu jau mākam, bet pazaudējamies tai sporta makšķerēšanā nedaudz.

Jau teicu – tikko neķeras, sākam nedaudz panikot, mētāties – varbūt vajag tikai 5 minūtes paņemt pauzi, “uzpīpēt, un paskatīties kas upē notiek. Nu, pieredze, pieredze.

Un, ja godīgi, tie kas ir pirmajās vietās, ir arī ļoti labi sporta makšķernieki.

jautājums jautājums - 10-07-’15 07:46

Guntar, ar ko pats konkrēti izskaidro, ka arī tev bija gandrīz 4x mazāk zivju kā labāko sešiniekam. Nespēji atrast pareizo mušu? Nav pareizs inventārs. Nemāki pietiekoši labi iemest un pasniegt mušu? Vai arī kas cits?



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
top