« Lucky John 2015 atska… | Home | Mušiņmakšķerēšanas pa… »

Volga - Trofejas zandarts 2015

Veidojot savu blogu, joprojām pieturos pie domas, ka blogs ir mana publiska dienasgrāmata. Lai gan pēdējā laikā blogi ļoti bieži tiek izmantoti arī kā marketinga rīks. Piemēram, kā to piemin Laura O’Donnell savā blogā "Five Ways to Get Creative with Content Marketing".

Vakar atgriezos no īsa ceļojuma uz Krieviju, kur 6 dienas pabiju Astrahaņas apgabalā pie Volgas makšķernieku bāzē "Uspech". Tur notika kārtējais, nu jau 10-ais pazīstamā Krievijas makšķerēšanas speciālista Oskara Soboļeva piemiņai veltītais pasākums "Trofejas zandarts - 2015".
Atškirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pasākumā pildīju galvenā tiesneša pienākumus, šoreiz mana loma bija pieticīgāka - biju tikai kā viesis, mani pienākumi aprobežojās tikai ar atklāšanas karoga pacelšanu un īsu uzrunu noslēguma cermonijā. Copei ieplānota bija tikai brīvā diena pēc oficiālā daļas beigām. Taču tieši tad uznāca lietus un sagriezās tāds vējš, ka doties Volgā bija galīgi nepieņemami. Attiecīgi, nācās samierināties ar copes iespaidiem, gūtiem, klausoties makšķernieku stāstos un caur fotoaparāta objektīvu. Fotosesiju rezultāti būs redzami albumā.

Copes rezultivitāte kopumā bija ierastā līmenī - pirmajā dienā dalībnieki nomedīja un uz bāzi atveda 3 zandartus, kuru garums pārsniedza noteikto minimālo 65 cm normu. Lai papildus rezultātu vērtēšanai gūtu arī zinātniskas atziņas par lielo zivju dzīvi, šogad zinātnieku brigāde ar Kirilu Kuziščinu priekšgalā trofeju zivis speciāli marķēja un pēc svēršanas atlaida atpakaļ ūdenī.
Otrajā dienā tika uzrādītas 5 trofeju zivis. Lielākā no tām bija 75 cm gara (neskaitot astes spuru) un 6,260 kg smaga. Var teikt, ka lielie zandarti tika noķerti ar 2 metodēm - velcējot vai spiningojot ar džigu, kā mēdz teikt, džigojot. Abu veidu piekritēju rezultāti bija ļoti līdzīgi. Vienlaicīgi tika izvilkti vēl vismaz 5 trofejas izmēra zandarti, taču tie netika vērtēti, jo bija aizķerti aiz astes vai kādas citas ķermeņa daļas. Tipiski bija tas, ka saulainajās dienās lielie zandarti ķērās tikai īsu brīdi diennakts rīta vai vakara stundās.

Brīvajos brīžos un saviesīgajās vakara stundās, bija sarunas arī par politiskām tēmām, piemēram, par Ukrainu, Sīriju, Krimu, tāpat arī par dzīvi Krievijā. Jāatzīmē, ka makšķernieki pārsvarā cenšas izvairīties no politiski jūtīgiem jautājumiem. Parasti šāda attieksme ir diktēta ar bažām, ka atškirības viedokļos draugu starpā var izraisīt liekas emocijas un nevajadzīgas viedokļu sadursmes.
Tomēr izbēgt no politiskām tēmām nav iespējams un jautājumi paceļas ik pa brīdim, piemēram, visiem kopā vērojot, kā vienā Krievijas TV kanālā ar skaļiem aplausiem tiek pavadīts politologu un "ekspertu" diskusijas secinājums, ka Krievija PSRS laikos dotējusi visas padomju republikas, izņemot Baltkrieviju. Vai arī, kad pie galda izskan doma, ka konjaks daudziem ir kļuvis pārāk dārgs un jāpāriet atpakaļ uz pašdarinājumiem.
Kopumā nācās secināt, ka vienlaicīgi ar izsvērtiem un man saprotamiem viedokļiem netrūkst to, kas valstu attiecībās paļaujas tikai uz spēka metodēm, visās Krievijas un arī kaimiņvalstu problēmās vaino amerikāņus, bet par Latviju spriež pārsvarā tikai oficiālās informācijas vai, labākajā gadījumā, pēc krievvalodīgajos Latvijas mēdijos atrodamās "pareizās" informācijas. Tai skaitā par NATO bāzēm Latvijā, nacistu gājieniem Rīgā un krievvalodīgo apdraudējumiem. Par interneta troļļiem daudzi dzirdējuši tikai tā, pa ausu galam.
Līdzdalība pasākumā dalībniekiem ir relatīvi dārgs prieks, vienas ekipāžas dalības maksa ir 50 000 rubļu, visticamāk, tāpēc dalībnieku vidū gandrīz visi ir kāda biznesa pārstāvji. Lielākā daļa no viņiem ir optimisti, kaut gan daudzi ir nobažījušies par ievērojamo iedzīvotāju pirktspējas kritumu. Optimisma netrūkst to vidū, kas saistīti ar valsts uzņēmumiem, mazāk optimisma valda starp tiem, kas iesaistīti tūrisma biznesā.

Protams, atmiņā paliks atpakaļceļš no bāzes pie Volgas līdz lielajai šosejai. Lietus rezultātā 14 km garais lauku ceļš bija pilnībā, kā saka, izšķīdis, nekad nebiju tādu to redzējis. Normālas mašīnas bija spiestas nogaidīt un pa to nebrauca. Tikai, pateicoties speciāli aprīkotam vietējam busiņam-visūrgājējam, izdevās noturēties uz galīgi izjukušā ceļa un nokļūt līdz šosejai, lai laikā varētu paspēt līdz lidostai.

 
13. 11. 2015.

  Seko jaunumiem Facebook



Komentāru nav



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.