« Lattelekoma superserv… | Home | Spiningošanas sezona … »

Cope Volgas deltā

Nedēļu pavadīju ceļojumā uz Astrahaņu, kur kopā ar kolēģi Ivaru P. pabijām ar mērķi izpētīt dažus storu audzēšanas jautājumus. Storu krājumu aizsardzība un atražošana ir pasaules problēma, tādēļ ikru realizācija tiek stingri kontrolēta no dažādu Krievijas un pasaules organizāciju puses. Attiecīgi, arī ikru iegāde ir problēma.
Brauciens deva iespēju apmeklēt arī vietas, kuras atrodas storveidīgo nārsta ceļojuma ceļā Volgas deltā un Astrahaņas apkārtnē un kaut nedaudz saprast, kas ir Volga un kas tur notiek. Tai skaitā arī no makšķernieka viedokļa. Zemāk dažas atziņas.

Protams, zivju bagātība, ja to salīdzina ar Latviju, ir milzīga. Taču vilsies tie, kas domā, ka tur ķeras katru dienu uz jebko un jebkas. Tāpat kā visūr, noteicošā loma ir laikam, vietai un laika apstākļiem. Tikai šo apstākļu labvēlīga kombinācija ļauj cerēt, ka arī lomi būs tādi, kas attaisnos 2 - 2,5 tūkstošus km garo ceļojumu līdz copes vietai. Tipisks situācijas piemērs bija arī šī brauciena laikā. Vienu dienu saule un +25°C, rāms laiks un skaista cope, bet nākošajā - temperatūra strauji krīt, lietus, vējš un galīgi vāja cope. Daudz kas ir atkarīgs arī no ūdens līmeņa Volgā, kuru ļoti būtiski iespaido superlielo elektrostaciju aizsprostu darbība. Ja Volgogradas HES palaiž pavasarī uzkrāto ūdeni, kas parasti notiek aprīļa beigās, visā Volgas lejtecē ūdens līmenis ceļas par 1 - 2 metriem un applūst milzu teritorijas. Tajā laikā vietējie sazānus varot ķert turpat no mājas sliekšņa, kas atrodas pat stipri tālu no upes. Mums laimējās, ka ūdens vēl nebija palaists, tas nebija duļķains un straumes ātrums upē nebija pats lielākais. Tas atviegloja copi. Otrs svarīgs apstāklis ir vējš. Vējš Volgas plašumos var būt tik stiprs, ka pa upi pat lielajās motorlaivās pārvietoties ir neomulīgi. Vienlaicīgi Volgas deltas rajonā, kur ir simtiem dažādu salu un kanālu, gandrīz vienmēr var atrast kaut cik mierīgu vietu. Vai tur būs zivis, jautājums paliek atklāts. Vējš te ir biežs viesis un ar to ir jārēķinās. Vēl viens svarīgs faktors - zivis Volgas deltā ir pakļautas milzu migrācijas cikliem. Ir periodi, kad visa upe un kanāli mudž no zivīm, pēc tam kādu laiku tur var būt pilnīgs klusums. Piemēram, vienreiz, kad nāca voblu bars, upe mūsu priekšā burtiski mainīja krāsu, mūsu pavadonis vienkārši no laivas iemērca uztveramo tīkliņu un ar vienu smēlienu pacēla kādus 15 kg šo zivju. Migrācijām pakļautas arī plēsīgās zivis, kuras pārvietojas līdzi savai barības bāzei.
Volga ir vietējo iedzīvotāju galvenais iztikas avots un visi šeit ķer zivis. Oficiāli ar makšķerēm un gruntenēm, neoficiāli ar visiem pārējiem maliķu rīkiem. Zvejniecība ir vietējo iedzīvotāju svarīgākā nodarbe, vēl nelielu daļu sastāda lopkopība un dārzeņkopība. Rūpniecība šeit ir gandrīz pilnībā izzudusi, ja neskaita ar gāzi un naftu saistītās sfēras. Ņemot vērā, ka zivju koncentrācija deltas rajonā dažubrīd ir milzīga, te darbojas gan visa veida maliķi, gan arī liels skaits inspektoru, kuri ir tīri labi bruņoti un burtiski karo ar vietējiem gan uz ūdens, gan uz ceļiem. Arī mūsu automašīnu, kamēr mēs tikām ārā no Astrahaņas apgabala, vairākkārt ļoti rūpīgi pārmeklēja bruņota ceļu policija. Ja atrod ko nelegālu, piemēram tīklus, uzreiz draud krimināllieta.
Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!
Par copi.
Sīkās zivis, tai skaitā arī līdz 2 kg smagi brekši dažās vietās bija, kā saka, biezā slānī. To makšķerēšana vairāk līdzinājās darbam - zivs uz katru iemetienu. Tas nebija interesanti, tāpēc vairāk uzmanības pievērsām lielākām zivīm.
Tā kā mūsu bāzes tuvumā manījām tikai nelielas mežavimbas, speciāli uz tām neizgājām. Noķert man nejauši izdevās tikai vienu nelielu ap 1 kg smagu eksemplāru.
Pēc vietējā gida sniegtās informācijas, zandartu tuvumā šobrīd nebija, to cope izpalika.
Par līdakām pilnu skaidrību neguvu, vietējie stāstīja, ka lieli šeit skaitās 4-5 kg smagi eksemplāri. Spiningojām seklajos rajonos, kur apstākļi un cope ir līdzīgi kā Engures ezerā. Taču līdakas it kā bija nupat kā nonārstojušas, acīmredzot, tāpēc īsti lielās nemanījām, lielākā noķertā bija kādus 3 kg smaga. Līdakas svarā zem 1kg, ruduļi un ālanti vietām ķērās gandrīz uz katru metienu, vietām nemanījām nevienu. Pa starpām trāpījās arī daži pieklājīgi asari.
Sami šajā laikā šeit uzturas kanālu un atteku bedrēs. Arī tajā bedrē, kuru mums parādīja mūsu pavadonis, viņi bija. Pirms mums daži copmaņi citās bedrēs esot "izsēdējuši" 20- 40 kg smagus eksemplārus, taču lielo samu cope te prasa precīzu vietu zināšanu un pacietību. Tā kā mēs nebijām noskaņoti gaidīt lielo "saimnieku", nācās samierināties ar eksemplāriem līdz 10 kg svarā. Ja izdevās uziet īsto bedres vietu, tie labi ņēma uz grunteni, par ēsmu kalpoja zivs gabals. Tīri labi sami ķērās arī ar spiningu, par mānekli izmantojot visdažādākos tvisterus (džigus). Tā kā bedrēs parasti ir daudz dažādu sanesu, kamēr iepazīst attiecīgo vietu, jārēķinās ar lielu skaitu zaudētu mānekļu.
Vienu rīta copi veltījām sazānu medībām. Īsajā rīta copes cēlienā mums izdevās apmānīt vairākus, lielākais bija 11,5 kg smags. Bija arī daži monstri, kurus nepaspējām nosvērt, jo tie sarāva aprīkojumu, pirms mēs paspējām pāriet uz stiprākām auklām. Sazānu copei nebijām gatavojušies, tāpēc viss notika bez iebarošanas, bez speciāla inventāra, ar spiningu, kurš pārveidots par grunteni. Kā ēsmu izmantojām vietējo, kā mēs smējāmies, izkāmējušo tārpu pušķi. Lielākā problēma - tārpi, kuri tur ir deficīts. Ja būtu kārtīgi naktstārpi, cope, iespējams, būtu krietni efektīvāka. Sīkās ēsmas momentā noskrubina sīkās zivis. Vietējie pie sazāniem tiek upē naktīs tos durot ar žebērkļiem.
Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!
Bāze, uz kuru mūs aizveda, atradās pašā Volgas deltā. Tā bija viesnīca uz kuģa. Ar pilnu servisu - solīdi apartamenti, trīsreizēja ēdināšana, mūsu rīcībā bija gids ar laivu.
Secinājums - bāze ir laba, serviss ļoti labs. Cenas nopietnas. Labākais copes laiks - aprīļa sākums un oktobris - novembris. Vasarā te valda nomācošs karstums un knišļi. Putnu milzums, medību sezona šeit sākas rudenī, tad te notiekot milzu šaudīšanās.
Atpakaļceļā iegriezāmies arī izslavētajā bāzē Night Flight, kura atrodas Volgas kratā starp Volgogradu un Astrahaņu. Bāze ir it kā labāka, taču cenas vēl nopietnākas. Vietējais gids stāstīja, ka cope šajā bāzē un tās tuvumā šobrīd esot necila. Mani papildus negatīvi iespaidoja Volgas pamatgultnes milzu plašumi, kuros vienmēr saimnieko vējš.

Tādi īsumā ir mani iespaidi par dažu dienu copi Volgas deltā.
 
29. 04. 2006.

  Seko jaunumiem Facebook



divi komentāri

ano ano - 30-04-’06 18:42

Informācija intersanta, ar to viss ok un paldies, bet noņem lūdzu to labās peles pogas aizliegumu. Neko viņa tāpat tev neaizsargā – i tekstus, i bildes var kopēt un saglabāt pēc sirds patikas ar citiem līdzekļiem, bet pārvietoties normāli pa lapu gan traucē, ne linku jaunā lapā atvērt ne citas funkcijas no tās izvēlnes izmantot.

Varu piekrist. Gaidīju, ka kāds tam pievērsīs uzmanību. Ir arī citas lietas, kuras ir liekas.

Bebrs Bebrs - 29-04-’06 14:26

Kaut kāds “gļuks” ir ar fotogrāfijām šajā rakstā – 3 fotogrāfijas uz lielākas parādās pavisam cita fotogrāfija kā mazākā attēla foto, kaut vai piemēram 1 fotogrāfija ar 2 vīriem laivā.

Tā nav kļūda. Viss notiek pareizi.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.