« Par makšķerauklām.… | Home | Augusta sīkumi »

Par biedrībām.

Vakar daži vīri izteica vēlmi iestāties biedrībā. Šorīt, kad viņi ieradās pie manis, izrādījās, ka viņi nemaz nezin, kāda jēga ir būt par biedru kādā biedrībā. Kad visu izskaidroju, viņi savai idejai atmeta ar roku. Ienāca prātā doma, ka ir atziņas, kuras varētu noderēt daudziem makšķerniekiem.

Ja kāds domā par iestāšanos biedrībās, der zināt:

1. Latvijā nav visu valsti aptverošas vienotas makšķernieku biedrības. Tādas, kāda līdz 1995.gadam bija LMMB, kurai bija filiāles katrā pilsētā. LMMB vairs nefunkcionē, tā joprojām , jau vairākus gadus atrodas likvidācijas stadijā.

2. Latvijā biedrības eksistē, kā privātas sabiedriskas organizācijas (SO), kuras var izveidot arī privātpersonas ( divas vai vārāk), lai realizētu kopīgas intereses. Tiesības un pienākumus, ko iegūst biedri, iestājoties šādā biedrībā, nosaka šīs biedrības statūti. Tie nedrīkst būt pretrunā ar likumiem.

3. Makšķernieku biedrību Latvijā nav daudz, kādas 10-15 biedrības. Vēl tikpat daudz tādu, kuras apvieno medniekus un makšķerniekus. Var secināt, ka makšķernieki pārsvarā nav organizēti kādās organizācijās (piemēram, Latvijā ir reģistrēti kādi 500 mednieku klubi).

4. Makšķernieku biedrības, kuras visbiežāk sevi dēvē par klubiem, pārsvarā darbojas uz sabiedriskiem pamatiem, tikai dažās lielākajās, kuras paspēja "mantot" kādu no LMMB īpašumiem, eksistē kāds algots darbinieks. Reti kuram klubam apsaimniekošanā ir kāda ūdenstilpe. Tas lielā mērā nosaka šo klubu darbības diapazonu un klubu biedru tiesības. Tiesības parasti ir tīri simboliskas - saņemt kluba informāciju, piedalīties kluba pasākumos, piedalīties aktivitātēs ārpus kluba. Ja klubs ir kādas jumta organizācijas biedrs, kluba biedri var pārstāvēt klubu arī kādos jumta organizācijas rīkotos Latvijas un starptautiska mēroga pasākumos. RMMB biedriem, piemēram, ir tiesības izmantot Babītes ezerā izvietoto RMMB laivu bāzi. Tiesības, kuras dod kāds klubs, neattiecas uz tiesībām, kuras eksistē ārpus kluba. Ja klubiem ir savstarpējas sadarbības līgumi, biedru tiesības var būt plašākas.

5.Katra persona var būt par biedru neierobežotā klubu skaitā, ja to neierobežo kluba statūti. Taču jumta organizāciju pasākumos, piemēram, Latvijas čempionātos, parasti arī starptautiskās sacensībās, kluba biedrs vienas sezonas laikā drīkst pārstāvēt tikai vienu klubu.

6. Pienākumi, tai skaitā maksājumi, kurus biedriem ir jāveic kādā biedrībā (klubā), ir šo klubu iekšējā lieta. Kā biedri vienojas, tā arī notiek. LMSF biedru nauda (tikai juridiskām personām), piemēram, ir 150 Ls gadā, valde to var samazināt līdz 50 Ls, ja klubs ņem dalību ierobežotā apjomā. RMMB biedru nauda individuāliem biedriem ir tikai 5 Ls gadā. Esot biedrības, kurās biedru nauda ir 3 Ls, cituviet pat 50 Ls.

7. Visi klubi Latvijā jūt finansu līdzekļu trūkumu. Klubi labi darbojas, ja iegūst kāda sponsora vai pašvaldības atbalstu. Taču šādu atbalstu nav vienkārši iegūt. Viss ir biedru ziņā. Parasti viss jāsāk sabiedriskā kārtā, izrādot personīgo iniciatīvu. Sponsori un atbalstītāji parasti parāda interesi, ja pēc kāda laika gūst pārliecību, ka darbs notiek viņus interesējošā pareizā virzienā.

8. Kluba eksistence paver dažas jaunas iespējas. Vispirms, tas dod iespēju, apvienojot domu biedrus un viņu potenciālu, realizēt kādu nopietnāku ideju. Pēc tam, tā kā klubs ir juridiska persona, tas var iesaistīties lielākos pasākumos vai projektos, piemēram, pretendēt arī uz valsts vai pašvaldību finansiālu atbalstu savai darbībai.
 
03. 08. 2006.

  Seko jaunumiem Facebook



One comment

Jonis Jonis - 03-08-’06 09:02

Srtarp citu, man arī ir tāda vēlme iestāties RMMB, bet es jau esmu vienā, tas nekas?



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.