« Aprīļa sīkumi | Home | Maija sīkumi »

Vaislinieku zveja un nelegālā zveja

Šo informāciju rakstu sev un tikai viena iemesla dēļ, - internets ļauj viegli saglabāt un restaurēt visus viedokļus un notikumus. Ja pēc gada būšu līdzīgā situācijā, vieglāk būs saprast visas cēloņsakarības, ar kurām jāsastopas šajā jautājumā. Tajā skaitā arī manus, iespējams, subjektīvus un nepareizus vērtējumus. Runa ir par vaislinieku zveju, kura figurē nevis kā rūpnieciskā zveja, bet kā viens no specializētās zvejas veidiem. Vaislinieku sagāde ir vitāli nepieciešama manā pārraudzībā esošo zivju audzētavu darbībā.

Organizējot valsts zivju audzētavu apgādi ar vaisliniekiem (pavasarī - vimbas, līdakas, zandarti, brekši), pēdējā laikā saskaros ar "modernu" Vides ministrijas ierēdņu attieksmi. Cēlonis, iespējams, meklējams aktivitātēs, kuras mēdijos, lai uzsvērtu savu ieguldījumu zivju resursu aizsardzībā, demonstrē atsevišķas VM ierēdņiem tuvu stāvošas ar makšķerēšanu it kā saistītas personas. Kā jau tas pierasts, izrādās, ka ne tikai ārstniecībā un izglītībā, bet arī zvejniecības lietās "kompetents" padomdevējs var būt jebkurš, kurš varbūt tikai nupat kā nopircis makšķernieka karti. Kā arguments kalpo populistiskas frāzes - vienreiz jāpārtrauc zivju krājumu oficiāla izzagšana, jo nārsta laikā tirgus esot pilns ar pavasarī nārstojošām zivīm. Pie tam tiek prezumēts, ka tieši piezveja, kas iegūta vaislinieku zvejas laikā, ir tā, kas nonāk tirgū. LZRA speciālistu viedoklis, ka vaislinieku zvejā resursiem ar piezveju nodarītais kaitējums ir daudzkārt niecīgāks par pozitīvo atdevi, netiek uzklausīts principā. Nedrīkst un viss!
Tā rezultātā šogad pirmo gadu zvejniekiem, kuri iesaistās vaislinieku zvejā, tika aizliegts paturēt piezveju. Līdz šim piezveja kalpoja kā ekonomisks stimuls un zvejnieki bija gatavi piegādāt valsts audzētavām vaisliniekus bez maksas. Tā nav ideāla shēma, taču, ievērojot valsts niecīgo zivju resursu pārraudzības un finansiālo resursu kapacitāti, tā bija reāla un pietiekoši efektīva shēma. Tā kā VM pārstāvji kategoriski iestājās pret piezveju, lai ieinteresētu zvejniekus, bija jāizveido cits saimnieciskais mehānisms, tāpēc šogad pirmo reizi tika noteikta maksa par nodotajiem vaisliniekiem. Tā rezultātā valstij, konkrētāk, Zivju Fondam tas izmaksā papildus vismaz dažus desmitus tūkstošus latus.

Pirmie rezultāti.
Lai gan vaislinieku zveja tikai necik sen sākusies, varu konstatēt, ka vaislinieku zvejas licenču saņemšana VM "rūpju" rezultātā ir nonākusi līdz absurdam. VM, izmantojot tikai dažiem ierēdņiem vien saprotamus argumentus, regulāri nesaskaņo aģntūras prasītos zvejas termiņus un rīkus, bet liek tos mainīt pēc sava subjektīvā viedokļa. Ja aģentūra lūdz atļauju uz 10 dienām, saskaņotas tiek 5 dienas, ja prasa 5 zvejas rīkus, saskaņoti tiek 4 rīki, ja prasa atļaut vimbu zveju ar tīkliem, tiek saskaņota to zveja tikai ar murdiem. Ja zvejniekiem vaisliniekus neizdodas noķert, aģentūrai jālūdz izdot jaunu rīkojumu par termiņu pagarinājumu un spēlīte sākas no gala. Utt. Lai veiktu elementāras izmaiņas programmā, nākas veikt apbrīnojamu " likumiski noregulētu" procedūru. Zivju aizsardzībā uzsvars tiek likts nevis uz īpašumattiecību un kontroles sakārtošanu, bet uz formālu legālās zvejniecības apgrūtināšanu. Nerēķinoties, cik tas valstij izmaksā, bet ar "cēlu" mērķi - nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Un regulāri kā par zināmu faktu tiek klāstīts par zvejnieku nodarīto kaitējumu zivju resursiem, cerībā, ka lielā makšķernieku armija vienmēr atdos savas balsis par šādu politiku.

Papildus, no VM puses, lai uzmanītu "sliktos" legālos zvejniekus, kuri piedalās vaislinieku zvejā, izskatās, ir mobilizēti nopietni inspektoru resursi. Tātad ir it kā iedibināta stingra kārtība.
Taču, ievērojot, ka inspektoru resursi ir ierobežoti, visticamāk ka otrā plānā paliek cīņa ar patiesi nelegālajiem tīkliem. Redzēsim, kādas būs atskaites par nārsta periodā noķertajiem likumpārkāpējiem, taču jau šodien ir skaidrs, ka laikā, kad rūpnieciskā zveja ir ierobežota, tirgū zivju mazāk nav kļuvis. Par to mani informēja mūsu audzētavu darbinieki, arī Egons S. vakar zvanīja un šausminājās par ikru pilnām zivīm un zemmēra vimbiņām, kuras tiek tirgotas Rīgas zivju tirgū. Izskatās, ka zivju tirdzniecības leģitimitātei zivju tirgū, ja kāds vispār seko, tad dara to tikai formāli.
Tātad viens no "sakārtošanas" galvenajiem mērķiem nav sasniegts. Skaidrs ir arī tas, ka LZRA speciālistu prognozes un apgalvojumi ir patiesībai tuvāki - vaislinieku zveja nav nedz īstais piesegs, nedz arī avots, no kura nelegālas izcelsmes lomi zivis nonāk tirgū.

Bet varbūt jādomā par mākslīgās zivju atražošanas samazināšanu, par ko iestājas vides sargi? Nebūs vajadzīgi vaislinieki, nebūs vaislinieku zvejas, valstij samazināsies izdevumi un problēmas, bet zivju audzētavas varēs nodot privātajās rokās. Vai tas ir valstiski pareizākais risinājums?

Te ir tikai pirmie iespaidi, pilnīgāku vaislinieku zvejas vērtējumu varēšu dot jūnija sākumā. Varbūt tad radīsies arī kādas jaunas domas par iespējamajiem risinājumiem.
 
29. 04. 2007.

  Seko jaunumiem Facebook



trīs komentāri

sabiedriskais sabiedriskais - 16-05-’07 10:09

Tirgū lielākā daļa visas aizliegtās zivis tiek importētas no kaimiņvalstīm, kur daudzās vietās to zveja naetiek liegta. Līdakas Zviedrijā daudzās vietās cenšas ķert cik var, bez lieliem ierobežojumiem. Uz šī fona daļu zivju noteikti piegādā arī vietējie profesionālie maliķi. Mūsu priekšnieki vēl daudz ko nezin…

Bebrs Bebrs - 02-05-’07 10:12

Laiks visu saliks vietās, būs jaunas vēlēšanas, visticamāk arī būs jauns vides ministrs kuram vajadzēs kompotentus padomniekus. Kāpēc nevar sākt to “zivju tirgus” ķēdīti šķitināt no otra gala – no kurienes tad tās zivis ir nākušas, jo cik es saprotu vaislnieku piezvejas zivis tās nevar būt?
Es vienmēr esmu uzsvēris to ka bez normālas kontroles nekad nebūs kārtība pie ūdeņiem, visticamāk arī vaislnieku zvejā.

Manuprāt, vispirms ir jāsakārto īpašuma joma. Ja valsts definē, ka tā ir kādu ūdeņu īpašniece, tad tai ir jāuzņemās arī visi ar to saistītie pienākumi. ne tikai deklaratīvi, bet arī faktiski. Lai valsts īpašums ne tikai nezaudē savu vērtību, bet dod arī augļus, kurus var izmantot katrs valsts iedzīvotājs.
Līdzīgi jābūt arī privātajos ūdeņos. Valstij nav pašai jānodrošina kārtība privātajos ūdeņos, tai jārūpējas, lai privāto ūdeņu īpašnieks saimnieko atbildīgi un ievēro valsts intereses. Valstij ir jānodarbojas ar privāto ūdeņu apsaimniekotājiem, bet nevis jāķer zvejnieki privātajos ūdeņos. Būtu jāpārskata arī jautājums par daļēji privātajiem ūdeņiem, – kāda gan jēga no tā ka ūdens ir privāts, bet zivju resursi pieder valstij.
Tāda pieeja ļautu valstij un pašvaldībām koncentrēt savus ierobežotos resursus uz pārraudzības jautājumiem. Atkristu mūžīgā raudāšana par inspektoru skaitu, vāju ekipējumu un mazajām sodu iespējām un efektivitāti. Citās valstīs īpašnieki paši plašāk lemj, kā rīkoties ar savu īpašumu – bezjēdzīgi ir formāli turēties pie formālajiem noteikumu punktiem, ja situācija pieļauj, ka saimnieciski izdevīgāk ir rīkoties citādi.
Protams, sākumā mums būs problēmas, taču, kā par to pārliecinos Zivju Fonda padomes sēdēs, arvien vairāk pašvaldības sāk domāt pietiekoši atbildīgi un makšķerniekiem nebūtu jābaidās par to, ka viņu intereses ir apdraudētas.

copmanis copmanis - 30-04-’07 09:05

Ezeri pilni ar mazvērtīgām un sīkām zivīm, zvejniekus interesē tikai lielās, tās tiek izkāstas. Nevienu neinteresē sīkaļu izķeršana. kaut kas ir jāuzsāk, citādi nekas labs nav sagaidāms. Visus deģenerātus vajadzētu ķert jebkurā laikā, tie nārsta laikā apēd visus ikrus.

Sīko un mazvērtīgo zivju izķeršana, ko agrāk sauca par melioratīvo zveju, un krājumu papildināšana ar saimnieciski vērtīgajām zivju sugām, ieskaitot plēsīgās, līdztekus ar makšķernieku lietoto “ķer un atlaid” principu ir tie pasākumi, kuri palīdzētu uzlabot zivju krājumu struktūru. Diemžēl, pārspīlēti cīnoties par makšķernieku tiesībām, esam nonākuši otrā galējībā. Samazinoties legālo zvejnieku skaitam, pamazām pazūd nebūtībā arī tie, kas varētu uz saprātīgiem noteikumiem veikt melioratīvo zveju. Līdz ar to melioratīvā zveja kā krājumu uzlabošanas paņēmiens kļūst stipri dārga. Automātiski tas sadārdzina arī ūdenstilpju apsaimniekošanu.
Kaut kas līdzīgs notiek laukos, kuri netiek kopti. Tie aizaug ar nezālēm.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.