« Daži labi lomi | Home | Džūkstes karpas »

Par zivju resursu aizsardzību

Manuprāt, konceptuāli svarīgāk par visu ir sakārtot īpašuma tiesības un ar to saistītos jautājumus. Jebkuram īpašniekam jārīkojas atbildīgi. Ja valsts definē, ka tā ir kādu ūdeņu īpašniece, tad tai ir jāuzņemas arī visi ar to saistītie pienākumi. Ne tikai deklaratīvi, bet arī faktiski, tai skaitā nosakot, kura valsts institūcija nes pilnu atbildību kā īpašnieks. Lai valsts īpašums ne tikai nezaudē savu vērtību, bet dod arī augļus, kurus var izmantot katrs valsts iedzīvotājs.

Līdzīgi jābūt arī privātajos ūdeņos. Valstij nebūtu pašai jānodrošina kārtība privātajos ūdeņos, tai būtu jārūpējas, lai privāto ūdeņu īpašnieki saimnieko atbildīgi un ievēro valsts intereses. Valstij ir jāpārrauga privāto ūdeņu apsaimniekotāju darbība, bet nevis jāalgo inspektori, kuri seko zvejniekiem vai makšķerniekiem privātajos ūdeņos. Būtu jāpārskata arī jautājums par daļēji privātajiem ūdeņiem, - kāda gan jēga no tā, ka ūdens ir privāts, bet zivju resursi pieder valstij. Vēl jocīgāk, ja ir trīs saimnieki - vienam pieder trauks otram zupa, bet trešajam zivis zupā.

Šāda pieeja ļautu valstij un pašvaldībām koncentrēt savus ierobežotos resursus uz kompleksas pārraudzības jautājumiem. Atkristu mūžīgā raudāšana par inspektoru skaitu, vāju ekipējumu, mazajām sodu iespējām un to zemo efektivitāti. Netrūkst labu piemēru citās valstīs, kur īpašnieki paši lemj, kā rīkoties ar savu īpašumu. Dažubrīd tikai uz vietas var noteikt, kad var ko ķert un kam dot tiesības to darīt. Bezjēdzīgi ir formāli turēties pie pašizgudrotiem, visā valstī vienādiem formālajiem noteikumu pantiem, ja situācija pieļauj, ka saimnieciski izdevīgāk ir rikoties citādi, atbilstoši vietējai situācijai un apstākļiem.

Protams, sākumā mums būs problēmas, taču tas nav nekas nenormāls. Kā par to pārliecinos Zivju Fonda padomes sēdēs, arvien vairāk pašvaldību sāk domāt pietiekoši atbildīgi un makšķerniekiem nebūtu jābaidās, par to, ka viņu intereses ir apdraudētas.
 
03. 05. 2007.

  Seko jaunumiem Facebook



seši komentāri

zvejnieku advokāts zvejnieku advokāts - 03-06-’07 10:35

Kādreiz KNAB boss Loskutovs teica (vai rakstīja).
Jomā, kas skar privātpersonu vai uzņēmēju saskarsmi ar valsts iestādēm un pašvaldībām, korupcija ir izplatīta plaši un ietver lielu iesaistīto cilvēku skaitu. Dokumentu saskaņošana, licenču saņemšana un tamlīdzīgas procedūras bieži veidotas tā, ka rada pārliecību – kādam ir jāmaksā, lai procesu paātrinātu vai īsinātu.

Leonīds Leonīds (E-pasts ) - 04-05-’07 14:57

Atvainojiet par offtop, bet var but kas zīna cik makškernieka kartes igādātas Latvija 2006, 2005 gadā?

Cik MK ir pārdotas, zin firma SIA Laerds, kura ir vienīgā šo karšu vairumtirgotāja. Tādas ziņas var atrast arī Zivju Fonda sēžu protokolos.

padoms padoms - 04-05-’07 09:56

Pārdomām viens citāts, avotu neatceros.

Vācu ģenerālštāba ģenerāļa fon Manšteina izteikums:
„Pastāv tikai četri virsnieku tipi. Pirmais tips ― tie ir slinkie un dumjie virsnieki. Lieciet viņus mierā, viņi nekādu ļaunumu nenodarīs.
Otrais tips ― tie ir gudrie un uzcītīgie virsnieki. No viņiem iznāk lieliski štāba virsnieki, kuru uzmanībai nepaslīd garām ne mazākā detaļa.
Trešais tips ― uzcītīgie virsnieki. Šie cilvēki ir bīstami, un viņus jānošauj uz līdzenas vietas. Viņi visiem liek darīt pilnīgi nevajadzīgus darbus.
Un beidzot, pēdējais tips ― tie ir gudrie slaisti. Šie cilvēki pelna pašus augstākos amatus”.

Manšteina izteicienu bieži piemin, lai raksturotu tā dēvēto Pareto likumu. To dažreiz apzīmē arī kā diezgan universālu 20/80 likumu, kas prezumē, ka panākumu lauvas tiesu – 80 procentus gūst neliela cilvēku daļa – 20 procenti.

advokāts advokāts - 03-05-’07 15:56

Tas par sodiem ir šāviens pa zvirbuļiem ar lielgabalu. Noteikumi ir tik šķidri, ka jebkurš brakaris var daudzus sodus viegli pārsūdzēt.
Tik viens piemērs p.26.1. – aizliegts atrasties pie ūdens ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kas ir aizliegti. Kas notiks, ja kādu noķers ar rīku, kas ir futlārī vai izjaukts? Kas notiks, ja copesvīra rīkos būs makšķere bet, bet nebūs āķa? Cik tālu no ūdens šis pants darbojas? Un vai katru ūdeni var attiecināt kā tādu, kur spēkā ir MN, ja nav nekādas norādes vai tā ir upe, privāts dīķis, ezers vai vienkārši liela privāta bedre. Jebkurš advokāts pateiks, ka šādā situācijā nopietnus sodus uzlikt būs stipri grūti. Līdzīgi ir arī ar dažiem citiem pantiem.

Varu piekrist. Palielinot sankcijas jārēķinās, ka tiem, kam draudēs liels sods, būs izdevīgi algot labus advokātus. Tas var būtiski iespaidot procesus, jo mazāk kvalificēti inspektori atturēsies sastādīt protokolus, ja pierādījumu bāzē būs kādi caurumi. Liekas, ka par tipisku piemēru kļūs skaļā Jelgavas cukurfabrikas lieta. Neskatoties uz grandiozajiem dažu aktīvistu solījumiem panākt, ka vainīgie saņem pelnītu sodu, lieta pamazām kļūst par smieklīga soda piemēru. Varbūt kļūdos, bet līdzīgi ir apklususi arī ažiotāža ap Ķeguma ūdens pazemināšanas lietu.

girts girts - 03-05-’07 10:21

Var mēģināt iesaistīt, bet vispirms jāizskaidro pašvaldībām, kas ir publiskie un kas ir privātie ūdeņi, kā arī privātie ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij. Domāju, ka lielākai daļai pašvaldību tā ir tumša bilde. Vienai mēģināju ieskaidrot, ka privātajos ezeros zvejas tiesības pieder zemes īpašniekiem ap ezeru, viņiem nepieleca. Bet man apnika tēlot izglītoto. Domāju, ka nevis likumi nav kārtībā, bet gribēšana nav kārtībā. Patreiz sabiedrībā ir citas vērtības.

Pamazām, bet tomēr notiek kustība virzienā, kuru varētu dēvēt par pareizu. Taču pozitīvo piemēru skaits, kurš atrodas 10 procentu līmeni no visu pašvaldību skaita, vēl ir salīdzinoši mazs.

Bebrs Bebrs - 03-05-’07 09:49

Valstij patlaban nav reālu iespēju ietekmēt privāto ūdeņu īpašniekus un ja netiks mainīti normatīvie akti tad arī turpmāk tādu iespēju nebūs. Tauvas joslas neievērošana, makšķerēšanas apgrūtināšana visiem iespējamiem līdzekļiem ir tikai daļa no tā dara ūdeņiem pieguļošo zemju īpašnieki. Ļoti maz ir privāto ūdeņu īpašnieki kas patiesi savos ūdeņos vēlas redzēt kādu makšķernieku, izņēmums ir tie kas nopietni vēlas nodarboties ar tūrismu. Ja privāto ūdeņu īpašniekiem tiks dotas tiesības darīt ar ūdeņiem ko viņi paši vēlas tad makšķernieki pie tiem ūdeņiem netiks. Tur varēs makšķerēt tikai privāto ūdeņu īpašnieks un tā izredzētās personas. Žēl ka šo jautājumu nevins nevēlas risināt, tieši otrādi viss tiek kārtots lai tiktu ievērotas tikai un vienīgi privāto ūdeņu(tiem pogulošās zemes) īpašnieku interses. Nemaz nebrīnīšos ja tuvākajā laikā tiks grozīts Zvejniecības likums un attiecīgie civillikuma panti.
Izeja varētu būt arī pašvaldībām vairāk iesastīties šo jautājumu risināšanā, tikai reti kura grib patiesi to darīt.

Te parādās tas, ko pieminēju. Valsts inspektori seko tam, kā makšķernieki un zvejnieki ievēro likumus un normas, pat privātajos ūdeņos. Bet neliekas ne zinis par to, cik atbildīgi ūdeņu īpašnieki – valsts, pašvaldības un privātie šos ūdeņus apsaimnieko. Jo to ir grūtāk izdarīt, arī likumu un normatīvu bāze šajā virzienā ir pavāja. Protams, ir arī izņēmumi.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.