« Ziemas joprojām nav | Home | Par HESu tēmu »

Par makšķerēšanas noteikumiem

Tā kā Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir veiktas izmaiņas, kurām būtu jāatspoguļojas arī makšķerēšanas noteikumos, tiek gatavotas izmaiņas MN. Attiecīgi, var uzskatīt, ka MN ir atvērti arī citām izmaiņām.
Manuprāt, aktuāli un diskutējami ir sekojoši jautājumi - par pavasara liegumu makšķerēt no laivām, par spiningošanas liegumu pavasarī, par pavasara liegumu termiņiem, par prasību nogalināt zivis, par atlaižamo zivju skaitu un izmēriem ( piemēram, atļaut paturēt tikai vienu vai divas līdaku virs 60 cm, un tml), par liegumu ar mušu copēt rudens lieguma laikā, vietās, kurās ar tārpu to drīkst darīt. Protams, arī citi. Sāku vākt priekšlikumus, lai LMSF vārdā tos iesniegtu tālākai virzībai.
 
25. 02. 2008.

  Seko jaunumiem Facebook



trīspadsmit komentāri

breksis breksis - 01-03-’08 11:42

Noteikumos atradu pantu, ka Valsts Zivsaimniecības pārvalde var noteikt īslaicīgus pasākumus…. Vai tad tur tie darboņi ir aizmiguši un neredz, kas notiek dabā? Iznāk copmaņiem jāraksta vēstules un jālūdzās, lai pārvalde izmanto savas tiesības.;-)

Jonis Jonis - 28-02-’08 08:10

Manuprāt vajadzētu aizvākt tādu punktu kā “29.3. Aizliekts makšķerēt Salacā visā tās garumā;” Savādāk, LM organizētāju nevarēšanas vai negribēšanas pēc cieš daudzi makšķernieki-pamatā vietējie. Kuriem arī tagad(uz doto momentu) ir liekta iespēja makšķerēt upē kas tek gar slieksni.Šī punkta svītrošana neliedz ieviest LM.
12.2.dabisko ēsmu īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivju— lašu, taimiņu un alatu, kā arī strauta foreļu makšķerēšanai – principā kāda nozīme kā to zivi noķer, daudzumu un lielumu jau nosaka citi MN punkti
17.Katra makšķernieka noķertās zivis tiek uzglabātas atsevišķi – ģimene aizbrauc makšķerēt, ko tad katram vajag ķeseli 32.4.lomā paturamās zivis nogalināt uzreiz pēc to noķeršanas, izņemot gadījumus, ja zivis tiek uzglabātas ūdens vidē dzīvas un peldus stāvoklī. Šādā gadījumā tās nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas pabeigšanas – pilnīgs idiotisms

Tie ir tikai daži punkti, kuri man liekas diezgan dīvaini.8-S

valka valka - 27-02-’08 18:05

Eesti puikām gan nav lieguma laivām.Un līdakām ir elastīgs(atkarībā no pavasara)aizliegums.Liekas,ka tā ir sakarīgāk.

eidis eidis - 27-02-’08 17:43

Nesaprotu kapēc vajadzīgs aizliegums laivot.Ko ļaunu nodara pūslis ihtiofaunai līdz 1.jūnijam ūdenstilpnēs,kurās nav licenzētas makšķerēšanas?Pilnīgs marazms!

Rašids Rašids - 26-02-’08 15:21

1.Jāprecizē, ko nozīmē viena makšķerēšanas reize, jo pie esošajiem noteikumiem var visu dienu pa 1 alatai nest uz mašīnu, copes reizes atdalot ar pīppauzi. Varbūt viena ūdenstilpne, viena diennakts.
2.Laivošanas liegums pavasarī jāatceļ viennozīmīgi. Nesaprotu tā jēgu. Putnu aizsardzība tiek regulēta ar citu veidu liegumiem noteiktās ūdenstilpnēs.
3.Zivju nogalināšanu jāatceļ, jo reāli pat copes raidījumos tas netiek darīts.

zaraza zaraza (E-pasts ) - 26-02-’08 11:02

MN pašreiz trūkst skaidri definētas terminoloģijas par makšķerēšanas rīkiem, kas ļauj “attapīgiem” tautiešiem vaidot dažādas fantastiskas uzpariktes (piemēram ar striķi savienotas trīs ūdas) ko definēt par makšķeri. Tad būtu vienkāršāk arī noteikt pieļaujamo āķu skaitu katram rīkam, jo, cik sapratu, pašreizējie atļautie trīs āķi tika ielikti tikai tāpēc, lai varētu izmantot lielos voblerus.
Manuprāt ļoti neprecīzs ir MN punkts 26. – tur tomēr būtu jādefinē kas ir “tiešā tuvumā” un vispār jāpadomā, kā pat formāli nepadarīt par noziedzniekiem tos, kam makšķerēšanas rīki vienmēr mētājas bagāžniekā un teiksim jābrauc pār tiltu :)
Joprojām man liekas, ka (lai gan par šito mani sitīs) ka zivju mērs ir noteikts par lielu un padara LV makšķerēšanu par pārāk tendētu uz trofejām. Drīzāk mazliet jāsamazina mērs un jānosaka ierobežojumi tieši uz maksimālo lielumu, lai nostiprinātu vaislinieku populāciju.

Bebrs Bebrs - 25-02-’08 22:40

Es piemēram nevaru izdomāt kā noformulēt tādu makšķerēšanas rīku kā cemmeri, makšķeŗīks kur āķis atrodas pirms svina neder jo tā ir gruntene, spinings arī īsti tas nav. Ļoti grūti ir pierādīt pašu apzinātu cemmerēšanas faktu, varbūt kāds var palīdzēt noformulēt. Pēc patreizējiem MN noķert zivi citur nevis āķis mutē ir aizliegts bet pati darbība – cemmerēšana kamēr nenoķer zivi nav aizliegta. Varbūt var iestrādāt normu MN ka šī darbība, tas ir cemmerēšana ir aizliegta.

Mirror_reflex Mirror_reflex - 25-02-’08 22:07

Bebrs
Pēc topika parādīšanās nebija laika pa dienu neko ierakstīt, vakarā skatos: a bet Tu esi izteicis pilnīgi visus manus priekšlikumus, ko biju iepriekš apsvēris! Ideju pirāts tāds (jebkurā gadījumā simtprocentīgi pievienojos)! Vēl varu tikai piebilst, ka nevajadzētu atcelt laivu lieguma periodu: nu nav vēl mūsu sabiedrība līdz tam pietiekami izaugusi .

agro agro (E-pasts ) - 25-02-’08 20:05

Noteikti jāpārskata(jāatceļ)laivošanas aixliegums.

breksis breksis - 25-02-’08 18:35

To maksāšanu par karti caur banku sen vajadzēja ieviest. Vai tad estiņi ir labāki par mums, ka viņi var visu nokārtot pa telefonu. Kad es gribēju nopikt MKarti nevienā man tuvajā pasta nodaļā tās nebija. Un par laivošanu ar jādomā. Kaut kāds sviests – ar laivu braukt atļauts, bradāt atļauts, bet ja laivā ir makšķere, tas ir tāds pat pārkāpums kā laivā tīkls.

keks keks - 25-02-’08 17:15

Kāpēc aizliegt kaut kādu copes veidu? Vai nepietiek ar to, ka aizliedz konkrētā laikā ķert konkrētu zivi?

einis einis - 25-02-’08 15:11

Manas domas arī ir apstiprinošas idejai par elastīgāku līdaku ķeršanas liegumu vai atļaušanu. Jo šogad, nemaz nevajag Kurzemi, arī Vidzemē visas līdakas ir līdz ausīm pilnas ar milzīgiem ikriem, bet makšķerēt tās ir atļauts……
Ir vēl kas. Starp Ķeguma un Rīgas HES, jau sen vairs nenotiek nekāda vimbu migrācija. Līdz ar to jau gadiem ilgi neviens šeit nav noķēris nevienu pat 400 gr smagu vimbu. Toties pilna upe ir ar deģenerējušos vimbiņām kam svars nepārsniedz 100 – 150 gr. Kāpēc neizdarīt izņēmumu uz šo posmu, un attiecībā uz šo zivs sugu atļaut ķert tās bez skaita un garuma ierobežojumiem?

Bebrs Bebrs - 25-02-’08 12:37

Pirmkārt jāizmet vai jāpārstādā ir punkti kuru nozīme ir nesaprotama un šie punkti nestrādā
17.6. asarus un salakas, kas noķertas jūras piekrastes ūdeņos, – 10 kg no katras sugas;(vai nu jāizsvītro ir vispār vai salakām jāievieš svara norma arī iekšējos ūdeņos)
32.4. lomā paturamās zivis nogalināt uzreiz pēc to noķeršanas, izņemot gadījumus, ja zivis tiek uzglabātas ūdens vidē dzīvas un peldus stāvoklī. Šādā gadījumā tās nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas pabeigšanas; – šis punkts reāli nestrādā kaut vai piemēram zemledus makšķerēšanas sacensībās.

Varbūt ir pienācis laiks ieviest nevis makšķerēšanas kartes bet bankas izdruku, tādu sistēmu kā tas ir Igaunijā? Pluss – no tiem 5 ls par gada karti neviens starpniecību nesaņems, tātad visi 5 Ls aizies zivju fondā, mīnuss – reāli kartes izmaksas palielināsies jo banka paņems naudu par pārskaitījumu.
Nepieciešams ieviest normu ka liegumi var tikt mainīti atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, piemēram šogad Kurzemē līdakas nevajadzētu ķert vismaz no 1. marta, tātad arī varētu sākt ķert piemēram no 15. aprīļa. Bet laikam jau šo iespēju ļāva noteikt MN. punkts 10



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.