jaunumi   contact

« Pasaules čempionātā Ļ… | Home | Kārtējā LMSF sēde… »

Kristīne M. par pasaules čempionātu Ļipeckā

Uz Ļipecku izdomāju braukt brīdī, kad pēc pagājušā gada reitinga mana kluba dalībniece Laila iekļuva Latvijas izlasē. Uz turieni braucu gan kā draudzene, gan kā kluba pārstāve, gan ar domu, iespēju robežās palīdzēt viņai sacensībās. Un šis lēmums bija nemainīgs neatkarīgi arī no tā, ka izmaksas, lai es uz turieni nokļūtu, nebija mazas.

Jau ceļā uz Ļipecku komandā radās riktīgs kopības un savstarpējās sapratnes gars. Kuram tas izpaudās ar nopietnību, kuram ar jautrību, humoru, bet vienotība jebkurā gadījumā un situācijā. Pēc diennakts ceļojuma nokļuvām viesnīcā Ļipeckā, tas notika ap plkst. 2-viem naktī. Bet no rīta jau 9:15 bija jādodas uz pirmo treniņu. Tur arī notika pats nepatīkamākais starpgadījums visā brauciena laikā – komandai tika izsniegti tikai saujiņa rupjā motiļa, kas bija knapa āķa tiesa. Bet uztverot to kā patiesību, kuru izmainīt nav mūsu spēkos, sākām makšķerēt. Un beigās izrādījās, ka šāda veida treniņš bija ļoti produktīvs, jo tika piemeklēts un noskaņots inventārs, ar kuru var tikt pie zivīm. Zivis ūdenskrātuvē bija daudz, bet vietā, kur bija nospraustas zonas, to bija bija pamaz un tikai noteiktos punktos. Un, ja varēja pierunāt zivtiņu ķerties bez barošanas, tad bija skaidrs, ka izvēlētā mormiška un makšķerēšanas veids ir pareizs, un tas arī tika pielietots turpmākās dienās. Otrā un trešā diena, attiecīgi, ceturtdiena un piektdiena, pagāja kā jau treniņā. Meklējot pareizāko āliņģu izvietojumu, barošanas un piebarošanas taktiku. Diemžēl, atļautais treniņu laiks bija ļoti īss, 4 stundas katru dienu, un tas bija stipri par maz, lai gūtu pilnīgu skaidrību par esošo ūdenskrātuvi. Piebilst var tikai to, ka ledus bija 90 cm biezs, un zivtiņas treniņu četrās stundās, lielākai daļai sportistu, kuri piedalījās čempionātā, nebija vairāk par 10!!!
Pēc treniņa, vakara pārstāvju sanāksmē tika izklāstīti jauninājumi noteikumos par sacensību norisi. Viens no jaunumiem bija tas, ka tika aizliegtas jebkura veida mākslīgās ēsmas izmantošana sacensību laikā. Bet otrs, ka katra valsts drīkstēja izmantot divus trenerus, man izrādījās vispatīkamākais, pārsteidzošākais moments šajā braucienā. Visa komanda bez izņēmuma piekrita tam, ka es darbošos kā otrs treneris. Tas varbūt skaļi skan ‘’treneris’’ un paver iespējas tikt uz pjedestāla, it kā varētu domāt pat nepelnīti, bet tik daudz, cik bijām strādājuši kopā treniņos, un ,kā strādājam pēc tam, – nu piedodiet, bet nav vēl tādi vārdi izdomāti, lai to varētu aprakstīt tā, lai visiem būtu saprotami un pieņemami...

Pirmā sacensību diena. Noskaņojums bija visiem labs, pašsajūta arī. Mēs visi zinām, cik noteicoša nozīme ir pirmajai izvilktai zivtiņai, un, ja nu vēl to izdodas izvilkt pirmajā laidienā vai vismaz pirmajā āliņģī! To realizēt izdevās visiem, izņemot Pēteri... Viņš savu pirmo zivi izvilka pēc pusstundas gara un intensīva darba - skriet, urbt, meklēt, operatīvi izstrādāt taktiku, kā tikt pie šīs pirmās zivs. Viņam tika sniegta informācija, kur ir vislielākā zivju vilkšanas intensitāte, un balstoties uz to, tad arī tika izvilkta ne viena vien zivs.
Lailai zivtiņas turējās visas trīs stundas. Arī Krišjānim viņa barotie āliņģi ātri atdzīvojās, bet Rita un Guntis savu lomu salasīja grūtā cīņā gan pēc katras zivs, gan ar cīņu par saviem āliņģiem, kurus iekāroja citu valstu sportisti. Un tas viss 90 cm biezā ledū, kad neizstāstāmi grūti bija izborēt katru caurumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka pirmajā dienā stipri lija lietus un uz ledus bija ūdens.
Pēc rezultātiem mūsu komanda pēc pirmās dienas bija trešajā vietā. Pirmā Krievija, otrā Baltkrievija. Pēc svariem katrā zonā Laimes māte stāvēja līdzās lietuviešiem, kas vistiešākā veidā iespaidoja kopvērtējumu. Proti, Guntis savā zonā lietuvietim zaudēja 25 gr, Pēteris - 8 gr. Bet Krišjānis savā zonā zaudēja krievu sportistam 55 gr, kas absolūtajā vērtējumā Krišjānim maksāja sudraba medaļu...
Otrajā dienā mūsējiem atkal noskaņojums bija labs un pārliecinošs. Ivo, kurš nomainīja Gunti, Laila, Krišjānis un Pēteris savas pirmās zivtiņas noķēra jau pirmajās minūtēs, bet Ritiņai tā pieteicās tikai devītajā āliņģi. Mēģiniet iztēloties un saprast, cik psiholoģiski stipram un pieredzes bagātam ir jābūt sportistam, lai savāktos pēc tik lielas spriedzes, jo laiks šādos brīžos skrien nežēlīgā ātrumā. Taču tas netraucēja Ritai ierindoties otrajā vietā savā sektorā! Savukārt Lailai atkārtojās Gunta iepriekšējās dienas scenārijs. Pirmās zivtiņas bija, un ar to arī viss izbeidzās. Pārējas tika izvilktas ar to pašu milzu darbu – skriet, urbt saglabājot mieru un lasot pa kādam asarītim...
Pēc rezultātiem otrā dienā mēs saglabājām savu trešo vietu, kura bija mūsu arī kopvērtējumā!!! Tuvu sabrukumam otrajā dienā bija Krievijas izlases treneri, jo viņu komandas sportisti bija sadeguši pilnībā, par ko krievu treneri pēc pirmās dienas bija ļoti norūpējušies. Trīs no četriem pirmās vietas ieguvējiem otrajā dienā ieguva attiecīgi 10., 6., un 5. vietu savā sektorā. Atšķirībā no mūsējiem sportistiem, viņi pa šo ūdenskrātuvi dzīvoja divarpus mēnešus!!! Kā varēja notikt tik liels kritiens, atbildēt nevarēja ne treneri, ne sportisti, ar kuriem runāju pēc sacensībām. Vienīgais, ko treneri teica – starptautiskā pieredze un stress. Stress no tā, ka jāiet gulēt ar pirmajā dienā sektorā iegūto vienu punktu!!!
Par citu valstu sportistu taktiku man bija šoks, kaut arī viss notika pēc noteikumiem. Visspilgtākie piemēri bija poļi un baltkrievi. Viņu sportistu, nu ne jau pilnīgi visu, bet lielākai daļai, taktika bija makšķerēt par svešiem āliņģiem. Tas izskatījās briesmīgi. Vissāpīgāk bija redzēt, cik grūti mūsu meitenēm ir izurbt āliņģus biezajā ledū, uz kura biezā slānī ir ar ūdeni pievilcies sniegs un vējš brīžiem sasniedza vētras stiprumu, bet viņu vīrišķīgie konkurenti bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem jau pirmajās sacensības minūtēs apmakšķerē viņu āliņģus. Vai arī, vēl kāds TAKTISKS gājiens. Pēterim Liderim vienīgajam bija boris ar 7 cm diametru. Baltkrievu sportisti bija jau iepriekš uztaisījuši attiecīga diametra ledus smeļamās karotes, lai varētu tikt Pētera izborētajos āliņģos!!! Nu, lūk, pēc šīs informācijas spriediet, cik vienkārši ir makšķerēt PASAULES ČEMPIONĀTĀ zemledus makšķerēšanā. Tāpēc arī Latvijas izlases starts ir nepārprotami lielisks! Visu šo laiku par komandas sportisko garu gādāja treneris Agris Ziediņš. Te vietā teiciens:’’ Cepuri nost viņa priekšā’’. Un ticiet man, tas nav tikai mans viedoklis, bet gan visas 2008.gada izlases viedoklis, jo ar pateicības vārdiem pie Agra vērsās visi dalībnieki.
Un, ja neko vairāk, tad Latvijas komanda no visiem pārējo valstu sportistiem, organizatoriem un līdzjutējiem nepārtraukti saņēma komplimentus, kā visskaistākā un saliedētākā čempionāta komanda, un mūsu dalībnieki par to bija gandarīti un lepni........
 
28. 02. 2008


seši komentāri

Mārtiņš Mārtiņš (E-pasts ) - 22-08-’08 10:29

Slavējami panākumi un foršs notikumu izklāsts! :) Viss skaidrs kā un kāpēc kuram gājis, nevis – viena cilvēka piedzīvojumi. :)

NG NG - 29-02-’08 11:07

Informācija par LČ 2. kārtu ir manā lapā, sacensības nenotiks, jo ledus apstākļi jau patreiz vairs nav spīdoši un nedēļas prognozes sola, ka atkusnis, jeb laikam jau pavasaris turpināsies ar dažu dienu maziem mīnusiem, kas situāciju neuzlabos.

mirtins mirtins - 29-02-’08 05:36

Nu gan jūs te laižat… aš apraudāties varēja to visu lasot:)) Domāju ja kāds atradīsies, kurš teiks, ka PČ bronza nav vērā ņemams sasniegums, tad šāds cilvēks vai nu vienkārši neko nesaprot, vai arī viņam tas nav lemts:))

P.S. Nu ko… nākamgad būs mazliet vieglāk, jo tagad arī leišiem kāds pievērsīs uzmanību un sitīs viņu āliņģus laukā no ierindas. tad arī varēs spriest par to, kurš ir kurš:))

A krievi… nu tur nu neko nevar darīt – krievi ir mormiškotāji, diemžēl no puikām prasa tikai zeltu un viss pārējais tiek uzskatīts par zaudējumu, tas arī izskaidro visus kritumus, jo nez vai cilvēka spēkos ir tādu psiholoģisko slodzi izturēt.

Kau jums ne asakas

RITA RITA - 28-02-’08 22:07

Gribu pievienoties Krišjāņa teiktajam un teikt vislielāko, cilvēcīgāko paldies mūsu izlases abiem trenneriem un KOMANDAI vistiešākajā nozīmē, jo nekas nav tik svarīgs kā būt vienotai un veselai komandai it visā. Kāds varbūt nopels, ka mums ir tikai bronzas medaļas PČ, taču man tā ir visgrūtākā, vissmagākā un visnozīmīgākā medaļa.Paldies Jums mīļie! Paldies sponsoriem!

Krišjānis Krišjānis - 28-02-’08 21:12

Es gribētu izteikt vislielākos pateicības vārdus visiem ar ko kopā biju Krievijā – kā abiem trenneriem, kuri tik tiešām rūpējās par visu, lai starts izdotos godam tā arī visiem izlases dalībniekiem! Bez Jums nekas tamlīdzīgs nebūtu bijis iespējams, tik tiešām šoreiz bija ne tikai izlase bet arīdzan KOMANDA, gods bija ar Jums startēt plecu pie pleca! Paldies Jums mīļie! :)

Peksis Peksis - 28-02-’08 20:16

Cepuri nost visas izlases priekšā! Nu ko veči, Latvijas mačos pasarg Dievs ielīst kādā svešā āliņģī, tūlīt no daža laba izdzirdēsi visu par savu veselību un seksuālo novirzi. Tagad mūsējie nokļuva pamatīgā lauvu krātiņa un var tikai apskaust viņu psiholoģisko izturību, lai tik veiksmīgi tiktu ar šo spriedzi galā.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
top