« Par HESu tēmu | Home | Makšķerauklas 2008 »

Par Vaidavu un hesiem

Uzklikšķini!Šodien apmeklēju biedrības "Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācija" konferenci, kurā bija izdevība tikties arī ar zivaudzētājiem no dažiem attālākiem Latvijas rajoniem. Tai skaitā ar Dzintaru R., kurš apsaimnieko zivaudzētavu "Krāces" un uz Vaidavas izveidoto Grūbes HES.
Dzintars ir viens no tiem, kuros der ieklausīties, tāpēc šeit īsi atzīmēju dažas viņa domas.
Dzintars pats ir Vaidavas patriots un nodarbojas arī ar foreļu pavairošanu. Par nenopietnu viņš uzskata to, ka notiek hesu negatīvā iespaida vispārināšana. Lai papildinātu manas zināšanas par hesu tēmu, solīja mani iepazīstināt ar pirms 50 gadiem izdotu grāmatiņu par tā laika elektrifikāciju Latvijā, kurā ir pieminēts, ka uz Vaidavas bija pāri par desmit aizsprostiem. Foreles un alates bija tīri labi bija iedzīvojušās tā laika apstākļos. Šo piemēru der atcerēties, kad foreļu un alatu krājumu izzušanā kā galvenās vaininieces tiek pieasauktas HES.
Dzintars uzskata, ka bebri nodara nesamērojami lielāku ļaunumu foreļupēs gan iznīcinot (appludinot) foreļu nārsta vietas, gan slīcinot kokus un tādā veidā veicinot pūšanas procesus viņu izveidotajos uzstādinājumos. Pēc viņa novērojumiem Vaidavā stipri mainījusies (samazinājusies) arī ūdens notece. Plūdi ir mazinājušies, attiecīgi, ir mazinājusies upju gultnes spēja regulāri attīrīties no sīkām daļiņām, kuras nogulsnējas un nostiprinās upes gultnē. Siltās ziemas un zemie ūdeņi ir mazinājuši arī upes dabīgo spēju lielā ūdenī iznest dažādus aizsprostojumus.
Nopietnu iespaidu atstāj visu copmaņu centieni noķert un paturēt lielās zivis. To varētu mainīt, ierobežojot noteiktu lielumu sasniegušo eksemplāru izņemšanu. Piemēram, varētu aizliegt paturēt foreles virs 37 -39 cm, kuras ir pašas produktīvākās. Līdzīga pieeja visā pasaulē tiek piekopta medību saimniecībā - lai nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu, mednieki šauj sivēnus un vecus bukus, bet saudzē skaistākos un veselīgākos eksemplārus to ražīgajā vecumā.

P.S. Te pieminēju jautājumu par MN un to lomu lielo zivju izķeršanā. Ir skaidrs, ka ar makšķerēšanas noteikumiem un, attiecīgi, makšķernieku aktivitātēm var būtiski iespaidot zivju populāciju stāvokli ūdenstilpēs. Austrālijas un Kanādas zinātnieku jaunākie pētījumiem viennozīmīgi liecina, ka lielās zivis vairāk ir pakļautas ne tikai plēsīgo zivju un zvēru spiedienam, bet arī makšķernieku lomos pirmās un biežāk kā citas nonāk tieši zivis no ātraudzīgajām populācijām. Proti, tās, kuru genos ir ieprogrammēta ātraudzība un, attiecīgi, arī lielāka agresivitāte barības meklējumos. Nosakot noteikumos minimālo izmēru, papildus tiek stimulēta lēni augošo populāciju ekspansija, kā rezultātā populācijas genofonds mainās par labu lēnaudzīgām zivīm.
 
29. 02. 2008.

  Seko jaunumiem Facebook



One comment

spiningotājs spiningotājs - 01-03-’08 12:35

Man ir divi jautājumi. Kad var sākt spiningošanu. Dzirdēju, ka daudzi spiningo un ķer labus lomus. Otrs jautājums ir par auklām. Lasīju jūsu rakstu teorijas daļā http://www.fishing.lv/teorija/auklas_200... Bet tas laikam jau pavecs. Vai nav kādi jauni ieteikumi?

Spiningošanas pilnīgs aizliegums ir laikā no 16. marta līdz 30. aprīlim. Pārējā laikā tā nav liegta, taču jāievēro arī citi MN panti.
Par auklām atbilde neiekļaujas dažos teikumos. Pie pirmās izdevības sagatavošu nedaudz plašāku komentāru. Varbūt pat šovakar.:-)



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.