« Vainīgo meklējot | Home | Saskaņojumi, saskaņoj… »

Gatavosim izmaiņas noteikumos

Uzklikšķini!Darba grupa, kura izveidota ar zemkopības ministra svētību un jau gadu darbojas ap dažādiem dokumentiem zvejniecības jomā, ir ieplānojusi pēc divām nedēļām ķerties klāt pie izmaiņām Makšķerēšanas noteikumos LR ūdenstilpēs. Tā ir viena no reālām iespējām veikt izmaiņas daudz apspriestajos un kritizētajos noteikumos.
Tāpēc centīšos apkopot visus iesūtītos priekšlikumus un ceru, ka tie, kas jau bija izteikti šajā lapā, nav pēdējie. Ja kāds vēlas kaut ko ieteikt, vislabākais variants ir piedāvāt konkrēta panta redakciju.

No priekšlikumiem un pārdomām, kuras kādreiz jau bija sastopamas šajā resurspunktā, izriet sekojošas idejas (un jautājumi). 1. Jāuzsver iespēja operatīvi, neskarot MN būtību, mainīt lieguma laikus, varbūt arī vietas. Iniciātors varētu būt kontroles institūcijas, tām ir sazarots kontroles sektoru tīkls.
Kā nodrošināt savlaicīgu informācijas publiskošanu ?
2. Liegumiem jābūt formulētiem attiecībā uz zivju sugām un izmēriem, nevis uz nedefinētiem rīkiem.
3. Jāizņem pants, kurš makšķerniekiem liedz izmantot pavasara sezonā laivas.
4. Jāizņem pants, kurš prasa nogalināt.
5. Jāprecizē asaru normēšana un izmantošana par ēsmas zivtiņu.
6. Noteikumi jāveido atbilstoši šodienas prasībām. Kontroles ērtības nevar būt par iemeslu, lai parādītos jokaini panti.
7. Jānodala ētikas normas, tām jābūt attiecīgi formulētām. Noteikumu normām jābūt viennozīmīgi kontrolējamām. Tādām, lai to pārkāpums būtu fiksējams ar neapstrīdamiem pierādījumiem.
8. Izslēgt liegumu Salacā, Daugavā, citās upēs.
9. Noteikt, ka no 5 atļautajām tikai 2 līdakas, 1 sams drīkst būt virs noteikta izmēra (līdaka - 70 cm, sams - 1m).
10. Precizēt caurteču definīciju. Kādas varētu būt idejas ? Vai problēma ir aktuāla ?
11. Pārskatīt mušiņmakšķerēšanas liegumus Gaujā un citās lašupēs.
12. Liberalizēt lašu un taimiņu makšķerēšanu.
13. Kā formulēt cemmerēšanas liegumu? Aizliegt plātīties ar rokām? :-) Horizontālais žibulis kā cemmeris.
14. Kā attiekties pret peldošajām ūdām?
15. Kā viennozīmīgi skaidrot jēdzienu "atrasties ūdeņu tuvumā" jēdzienu? Kāda varētu būt cita pieeja?
16. Kas ir viena copes reize, vai nebūtu lietderīgi to nomainīt ar diennakti?
17. Aizliegta makšķerēšana - atļauta licencētā makšķerēšana. Neloģiski - aizliegts vispārīgais, atļauts konkrētais. Piemēram, - braukt aizliegts, bet lēni braukt atļauts.
18. Pārskatīt salaku normēšanu, lai novērstu pašreizējo situāciju - jūrā norma, upē nav normas. Vai vispār būtu jānormē ?
19. Jāiestrādā princips, ka visos gadījumos, kad tas ir iespējams, vietējai varai ir tiesības noteikt papildus ierobežojumus. Problēmas un draudi ?

Ļoti ceru, ka pēc brīvajām dienām šeit parādīsies pantu galīgie varianti, kurus kā LMSF piedāvājumu varēšu iesniegt darba grupai.

Noderīgas saites:
- Angling for change. Skotija.
 
18. 03. 2008.

  Seko jaunumiem Facebook



51 komentāri

buzis buzis - 24-04-’08 10:46

Gribu pievienoties kolēģiem, kuri ierosina dārgākas gada kartes (50Ls), kuras dod tiesības lomā paturēt lašveidīgās zivis. Kā atzīst paši kontrolētāji, pie mazajām upēm mums viņus sastapt cerību nav un nebūs. Tad vismaz no kartēm-licencēm iegūtie līdzekļi būtu veids, kā papildināt šo vērtīgo zivju populāciju. Arī jautājums par pēcnārsta lašu taimiņu spiningošanu ir atstāts pašplūsmā. Vīri slapstās pa krūmiem.., nu kādēļ nedot iesēju to darīt godīgi – nopērc licenci un vāle visur, kur šo zivi māki atrast.

jj jj - 03-04-’08 14:26

Ja nu jaunajos MN paliekam pie lieguma ne tikai uz zivīm,bet arī uz rīkiem,varbūt pavasara foreļošanas tīkotājiem ar spiningu var to atķaut konkrētās upēs!Tāpat ka tagad ir saraksts(gan nepilnīgs un kļūdains)ar upēm kur rudenī nedrīkst spiningot(manuprāt gan papildināms,gan dažas upes viennozīmīgi svītrojamas(Vārtāja piem.,ja nebūs kāda projekta par taimiņu ielaišanu,nav jau gadus 15-20 nevienu taimi redzējusi,tāpat Durbe).Tad ar vienu sarakstu būtu noteikts,kur rudenī nevar,tur pavasartī var,neizslēdzot gan arī speciālu m.karti lašveidīgajiem par 25-50 LVL.Ja atgriežamies pie lielo zivju saudzēšanas-varētu atstāt ,ka paturēt var 3 strauta foreles,bet tikai viena no tām virs 40 cm.No otras puses lielajam vairumam man zināmo forelistu jau sen ir nerakstīts goda kodekss-copē 1,maks.2 zivis 33-38 cm.,lielākas ja nav nopietni savainotas viennozīmīgi atlaižamas!

zaraza zaraza (E-pasts ) - 02-04-’08 16:27

Par zivju nogalināšanu zive.lv diskusijās radās ideja – varbūt tomēr atstāt šo punktu ierobežojot šo prasību tikai tām sugām, kam noteikts mērs – tad gan zemledus makšķernieki un mazo zivteļu ķērāji paliktu sveiki, gan arī inspektori šo kontroles “instrumentu” nezaudētu…

piickotaajs piickotaajs - 29-03-’08 08:59

Vēl būtu vērts vēžšanu apskatīt – netrūkst vēžu latvijā…

keksis keksis (E-pasts ) - 28-03-’08 21:27

Vai nebūtu jāatceļ aizliegums makšķerēt Rēzeknes upē no grīvas (pie Lubāna ezera)augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas ,,Žogoti”-no 1.septembra līdz 30.aprīlim?Kas ar šo aizliegumu ir gribēts aizsargāt?Pie konkrētā tilta tā upe ir kārtīga grāvja platumā un dzīvo tur ķīši,raudiņas un karūsas.

Gatis Gatis - 28-03-’08 11:54

Jā, tiešām, kāpēc Salacai ir tāds baigi īpašās upes statuss? Un ar gruntenēm (lasi – ar fīderi) nevar ķert? Kaut kāds baigais sviests. Bet tas Latvijai it taksturīgs – spiningotāju intereses tiek vērtētas augstāk nekā makšķernieku! Ja tie, kas sēž ar gruntenēm (fīderiem) traucē spiningotājiem, tātad ar gruntenēm sēdēt aizliegts! Varbūt salacā vajadzētu aizliegt spiningošanu – traucē taču spiningotāji lašu un taimiņu populācijai!!!

Juurasbullis Juurasbullis - 27-03-’08 20:31

Kāpēc no 16. marta līdz 30. aprīlim ir aizliegta spiningošana jūrā? Tur arī laikam līdakas nārsto?:-?

Visticamāk, neapzināti.

ViRo ViRo - 27-03-’08 18:45

Par pašvaldības lomu makšķerēšanas lietu kārtošanā- mana pieredze no 1990 līdz 2003 gadam,ja nav ieinteresēta pašvaldības darbinieka ,kas ar to ikdienā nedarbojas, nekas labs nesanāks. Jābūt vienotiem Valsts likumiem,kuri var atšķirties,tikai privātos ūdeņos,ja resursi to pieļauj!!Par “Salmo “ veidīgo gada kartēm piekrītu!
Par licenču vietām:Ezeros viennozīmīgi – jā, ja ir apsaimniekotājs. Upēs tas ir neviennozīmīgi!Jā kāds no resursiem( vimba u. c.) jāizķer, vai ir paukstināts pieprasījums no copmaņu puses. Tad pieļaujams. Pastiprinātas kontroles apstākļos.
Salacas slēgtās upes status mani neapmierina.Nav tajā tik ievērojami traucējumi smoltiem no makšķernieku puses. Vietējie braķīši – khm…ir lielāks zivju mazuļu bieds. Galvenais – NĀRSTS – ir svēts un tā laikā upes krastos var atrasties tikai inspektori krastos nedrīkst skaļi uzdzīvot, trokšņot,rakt zemi,padziļināt upes gultni u.t.t.Visu to ko diemžēl dara un atļauj pašvaldības un vides dienesti un mēs paši. Trolings ir bīstams kvalitatīviem nārstotājiem, tiek izķerti un arī aizķerti(50 pret 50)labākie , kvalitatīvākie nārstotāji,kā šoziem.Varētu tikai Jūrā un Daugavas ūdenskrātuvēs un varbūt kādā no lielajiem ezeriem , ja cītīgi uzrauga lietas.

Piickotaajs Piickotaajs - 27-03-’08 12:19

1. Jāuzsver iespēja operatīvi, neskarot MN būtību, mainīt lieguma laikus, varbūt arī vietas. Iniciātors varētu būt kontroles institūcijas, tām ir sazarots kontroles sektoru tīkls.
Kā nodrošināt savlaicīgu informācijas publiskošanu ?
kāds www internetā, ziņu kanāli, LETA un TV, pašvaldību telefoni
2. Liegumiem jābūt formulētiem attiecībā uz zivju sugām un izmēriem, nevis uz nedefinētiem rīkiem.
Atbalstu.
3. Jāizņem pants, kurš makšķerniekiem liedz izmantot pavasara sezonā laivas.
Abalstu.
4. Jāizņem pants, kurš prasa nogalināt.
Sen bija laiks, bet būtu vēlams aizliegt velcējot turēt zivis kukanā. Skan sarežģīti, bet dabā izskatās debīli.
5. Jāprecizē asaru normēšana un izmantošana par ēsmas zivtiņu.
muļķības, domāju, ka asari nav problēmzivs.
6. Noteikumi jāveido atbilstoši šodienas prasībām. Kontroles ērtības nevar būt par iemeslu, lai parādītos jokaini panti.
Vakag pārdomāt par to, ka kontroles lēmums pie ūdeņiem nav apspriežams un sīkumu dēļ nevar tikt atcelts. Tā kā Lietuvā – tur nav nevienas lietas, kur tiesā būtu zaudējusi CP, jo tiesas solidarizējas pret pārkāpējiem.
7. Jānodala ētikas normas, tām jābūt attiecīgi formulētām. Noteikumu normām jābūt viennozīmīgi kontrolējamām. Tādām, lai to pārkāpums būtu fiksējams ar neapstrīdamiem pierādījumiem.
Ētikas normas un likumus nevajadzētu jaukt.
8. Izslēgt liegumu Salacā, Daugavā, citās upēs.
??? licenzēšana paliks tik un tā…
9. Noteikt, ka no 5 atļautajām tikai 2 līdakas, 1 sams drīkst būt virs noteikta izmēra (līdaka – 70 cm, sams – 1m). Atbalstu. Samam vajag mēru pacelt uz 60 cm vismaz, lai kurkuļus nebāž maisā…
10. Precizēt caurteču definīciju. Kādas varētu būt idejas ? Vai problēma ir aktuāla ?
Kāda jēga?
11. Pārskatīt mušiņmakšķerēšanas liegumus Gaujā un citās lašupēs.
Novākt visus liegumus un viss. Aizstāt ar dārgu licenžu sistēmu. Būs par ko nodrošināt kontroli – līdzigi autoceļu fondam.
12. Liberalizēt lašu un taimiņu makšķerēšanu.
13. Kā formulēt cemmerēšanas liegumu? Aizliegt plātīties ar rokām? Horizontālais žibulis kā cemmeris.
Makšķerējot ar vizuli āki drīkst būt tikai pie vizuļa. Tas pret nahaliem. Bet aizcirst zivi… nu varēs tik un tā… – ļoti bargu sodu, lai atmaksājas juridiskās klapatas, kas saistīsies ar pierādīšanu. Aizliegt paturēt lomā aiķertas zivis jau ir, atliek sākt par to sodīt ar video palīdzību.
14. Kā attiekties pret peldošajām ūdām?
Aizliegt, tā ir gaļas ieguve.
15. Kā viennozīmīgi skaidrot jēdzienu “atrasties ūdeņu tuvumā” jēdzienu? Kāda varētu būt cita pieeja?
Domāju, ka no “feniņu drāšanas” normās vajadzētu pāriet pie loģiskām situāciju tulkošanām sodīšanas gadījumos.
16. Kas ir viena copes reize, vai nebūtu lietderīgi to nomainīt ar diennakti?
Vismaz būs konkrēts atskaites punkts. Tie, kas būs sēdējuši cauru nakti to nevarēs pierādīt un būs spiesti “iztikt” ar diennakts normu. Ja paspēj apēst – lieliski :) ķeram vēl.
17. Aizliegta makšķerēšana – atļauta licencētā makšķerēšana. Neloģiski – aizliegts vispārīgais, atļauts konkrētais. Piemēram, – braukt aizliegts, bet lēni braukt atļauts.
Demagoģija. Situācijas strādā un pārfrāzēšana ir gaisa dzenāšana.
18. Pārskatīt salaku normēšanu, lai novērstu pašreizējo situāciju – jūrā norma, upē nav normas. Vai vispār būtu jānormē ?
POFIG ;)
19. Jāiestrādā princips, ka visos gadījumos, kad tas ir iespējams, vietējai varai ir tiesības noteikt papildus ierobežojumus.
DER, ja VARA spej par to informēt izvietojot norādes.

guntisssd guntisssd - 25-03-’08 19:51

Tad kaut vai ar visiem skaidrojumiem sanāk liela putra, meiģinam pie spininga piekārt klāt minipludiņu un esam jau purvā, tad sanāk galā viss. Gan spinigs, gan pludiņmakšķere ar mākslīgo ēsmu.:)))Piekrītu, precīzi nodefinēt diezgan nereāli.:)

guntisssd guntisssd (E-pasts ) - 25-03-’08 16:07

Daudz jau tika spriests par ēsmas zivtņas izmantošanu ziemā, lielai daļai šis aizliegums nepatika,bet daudzi jau ar to samierinājās, tad par asara sugas izmantošanu ēsmai.īsta ļurkāšanās. Jācer, ka spiningotājiem un velcētājiem nebūs jāsamierinās ar vienu āķi, tāpat arī ziemā ķert asarus uz horizontālo vizuli, jo tad tas būtu pilnīgs sviests. Kā izslēgt cemmerēsanu nezinu, bet aizliedzot āķu skaitu mani šķērsbļitku un vobleru krājumi un kļūst par nelegāliem makšķerēšanas rīkiem. Tāpat arī spiningošana pavasara liegumā liekas nepieņemama, bet nu jācer, ka jaunajos MN būs skaidri nodalītas lietas ko var un nevar, tāpat arī definēti jēdzieni makšķere, gruntsmakšķere, spinings. Kas attiecas uz peldošām ūdām, tad tās jau sen vajadzēja aizliegt, jo uzskatu, ka tās sarežģī kontroli. Kas attiecas uz makšķ. kartēm tur tiešām ir daudz iespēju, jau maijā no laivas-maksā piem 5ls, gribi spiningot maijā- maksā vēl 5ls, bet tad protams ātri ar var iebraukt auzās.
p.s Lai nu tad tie MN ir tādi, kas kalpo godīgu makšķernieku intresēm!

Pamēģini, piemēra pēc, nodefinēt makšķeri, kuru būtu atļauts lietot. Vai spiningu. Neesmu sastapis jēdzīgu definīciju.
Manuprāt, pat ja uztaisīsim skaistus noteikumus, būs nepieciešami papildus valsts varas pārstāvju oficiāli skaidrojumi vai iekšējas instrukcijas, kā traktēt katru pantu. Tas noņemtu zināmu slodzi no noteikumiem un samazinātos pašreizējā nenoteiktība.

hm hm - 25-03-’08 11:37

Gatim
Tev nepietiek, ka tiesības tev garantē Satversme un citi likumi? Pareizi mamuts raksta, ka nekas tāds noteikumos nav jāraksta.

Gatis Gatis - 25-03-’08 10:32

Mamuts – man gan vairāk liekas, ka Tu esi bijis nevis zivkopis, bet rakstvedis, jo rakstīt Tev patīk. Arī rokas Tu plātīt Tu vari un gan jau arī ka māki! Neesmu es bijis ne Mērsraga kanālā, ne Spuņņupē zivju nārsta migrācijas laikā – nu nepatīk man braukt gaisa gabalus. Gaļenieks es nu nekādi nevaru būt tāpēc, ka neēdu zivis. Arī manai sievai no zivīm garšo tikai līdakas, kuras es neķeru. Un Tev nav skaidrs termins “Tiesības”! Un vispēr es negribu ar Tevi strīdēties – ja vien Tu esi par zivju resursu saglabāšanu!

Mamuts Mamuts - 25-03-’08 08:41

Gatis – Na-a, Mamuts ir izbijis zivkopis, pašreizējais ierēdnis un makšķernieks. Makšķernieks, kurš iet copēt tāpēc, ka grib atpūsties un gandrīz visas noķertās zivis laiž vaļā. Ja es gribu zivis ēst, eju uz bodi un tur tās nopērku, tā iznāk daudz lētāk, ātrāk un ērtāk. Bez tam, ar šādu rīcību es atbalstu Latvijas iekšējo ūdeņu zvejniekus, kuriem arī vajag ēst.
Vairāk jāstrādā ar makšķernieku apziņu un jāpieradina cilvēki pie domas, ka makšķerēšana ir sports un atpūtas veids, ne zivju ieguve – piekritīsiet, ka lasot makšķernieku žurnālā lielīšanos, ka vienā makšķerēšanas reizē noķerti 150 kg brekšu, kļūst pretīgi – baigais varonis atradies. Kur tādu lērumu zivju likt, jo nav minēts, ka kaut daļa no noķertajām zivīm tiktu atlaistas atpakaļ?
Ja Gatim nav skaidra 25.2.punkta jēga, atliek vien rokas noplātīt. Laikam jau viņš pats nekad nav makšķerējis ne Mērsraga kanālā, ne Spuņņupē zivju nārsta migrāciju laikā. :P Vai, vēl sliktāk – ir gaļenieks, kurš neatteiktos no iespējas likt sievai tīrīt 150 kg brekšu… :PPP
“Makšķernieku tiesības”? Un ko tajās rakstīt? “Makšķerniekam ir tiesības dzert līdzpaņemto šņabīti un krūmos nokārtot dabiskās vajadzības?” :D

Gatis Gatis - 24-03-’08 12:14

Manas domas:
1. MN 11. p. Atļaut izmantot tikai vienu āķi iekšējos ūdeņos, divus jūras piekrastes ūdeņos,
2. Atļaut izmantot asari par ēsmas zivtiņu,
3. MN 25.2. punktu nesaprotu vispār. Ja jau nedrīkst kanālos un caurtecēs, tad kāpēc atļauts upēs, kas savienotas ar jūru. Kaut kā neloģski. Un kāpēc nevar kanālos, kas savieno ezerus savstarpēji. Varbut es kaut ko nesaprotu?
4. MN VI nodaļa “Makšķernieku pienākumi un atbildība” – kāpēc nav nodaļas “Makšķernieku tiesības”
5. Nelaist mūsu debilo Saeimu (ar dažiem izņēmumies) pie šo noteikumu izstrādāšanas!!! Tas ir pats galvenais!!! Iedot tiem idio…. gatavus noteikumus un lai tikai apstiprina!!!

Pārējām izmaiņām pilnībā piekrītu, ja vien tās vairos zivju resursus un izskaudīs tos makšķerniekus, kas tos noteikumu piesegā iznīcina (piemēram ar 3 āķiem uz katras no divām makšķerēm – vienkārša matemātika 2×3=6 āķi)!

MK MK - 24-03-’08 11:54

Piekrītu idejai par diferensētu makšķerēšanas karšu sistēmu ieviešanu. Piem. “Zelta karte”, kas ļauj ķert lašus, taimiņus, strauta foreles un alatas paturot vienu zivi. Cena 50Ls. Visi ieņēmumi no šīm kartēm tiek novirzīti konkrēto sugu atjaunošanai.
Tiešām esam nonākuši līdz paturamā izmēra konkretizēšanai ar min/max, runa par foreli un alatu. Forelei jau notektais min 30cm un iespējamais max 40cm. Savādāk visas vaislas zivis tiek izķertas un paliek nepilnvērtīgi nārstot spējīgas zivis.
Tas pats par alatu.
Dabīgās ēsmas aizliegums uz minētajām sugām ir OK, un neko mainīt nevajadzētu.
Diezgan absurds ir foreļu spiningošanas liegums, kas saistīts ar līdaku saudzēšanas laiku, resp. 16.apr.- 1.maijs. OK, ja trāpās līdaka un gribam būt likumpaklausīgi- laižam vaļā. Lai gan pilnīgs nonsenss- līdaka nārsto foreļupē :)))
Tāpat varētu padomāt par alatu ķeršanu no 1.oktobra brienot pa upi (izņemot lielās upes- Gauja, Venta, Abava u.tt), lai neizbradātu foreļu nārsta vietas. Lai gan cik zinu neviens forelists/alatists to apzināti nedara un cenšas šādās vietās nelīst upē, varbūt tomēr kaut kā to vajag noteikumos nodefinēt.
Un tad vēl tāda tēma, kā – noteikumu kontroles sistēma. Varbūt nedaudz ne par tēmu, bet……
Mēs varam ieteikt mainīt, izmainīt, noformulēt u.tt., bet kamēr šis resors nedarbojas- nekas būtiski nemainīsies. Galīgi nepārspīlējot apgalvoju, ka neesmu redzējis un MK uzrādījis nevienam inspektoram vismaz 7gadu garumā. Un nerunāju tikai par foreļupēm, bet per Ventu, Irbi, Abavu, jūru u.c.publiskajām ūdenskrātuvēm. Makšķerēt braucu katru nedēļu ar maziem izņēmumiem.
Salīdzinājumam varētu piemēru par sabiedrisko transportu. Kas darītos ar braukšanas biļešu iegādi, ja varbūtība, ka sastapsi kontrolieri ir 1/1000. :))

sss sss - 22-03-’08 12:28

jst
Gribu sākt copēt vimbas, tik negribu maksāt tos 60 latus par nepareizu izmēru. Noteikumos, kas jst lapā, lasu ka vimbai izmērs 30 cm. Šodien Zveja pa televizoru stāstīja, ka 29 centimetri. Vai nevarētu pirms sezonas ielikt jaunākos noteikumus?

Jau labi sen vimbām min izmērs ir nemainīgs – 30 cm, un nekas nav mainījies.

joriks joriks - 21-03-’08 22:54

Domaju par skaita ierobezojumu.Zandartus regulari ne bet lidakas gan .

joriks joriks - 21-03-’08 22:03

Vajadzetu gan zandartam gan lidakai paturamo skaitu samazinat lidz trijam,vienu no tam atlaujot virs 70 cm,ne jau tadel ka vinas butu loti retas bet daudzos ezeros atticiba starp balto smalci un plesejiem tomer ir loti sacakareta.Licenzetajas vietas,ka Burtnieka to gan varetu darit apsaimniekotaji kaut ari sads lemums seviski populars nebutu.

Tu paredzi, ka nebūtu populārs? Cik tad būtu šo izmaiņu pretinieku? Neesmu dzirdējis, ka Burtniekā daudz būtu tādu, kuri regulāri ķer vairāk par pār 1 zandartu virs 70 cm.

Juurasbullis Juurasbullis - 21-03-’08 20:53

Mans ieteikums būtu atļaut trīs kātus, nepalielinot patreizējo kopējo āķu skaitu, vismaz jūrā jau nu gan to varētu atļaut.

Bebrs Bebrs - 21-03-’08 19:18

Vai attiecībā uz vides pilnvarotajām personām kas mainās? Par to ka tiek samazināts finansējums es zinu bet kā ir ar tiesībām izņemt rīkus un sastādīt protokolus, tās paliek?

Tēmu nepārzinu. Domāju, ka šodienas apstākļos pilnvarotās personas nevar darboties līdzvērtīgi valsts inspektoriem.

Bebrs Bebrs - 21-03-’08 19:15

Es uzskatu ka tur kur zivju resursi pieder valstij arī uzraudzībai jābūt no valsts puses. Viens no iemesliem ir tas ka ja visi privātie ūdeņi tiks nodoti pilnā apsaimniekošanā piegulošo zemju īpašniekiem tad piekļūšana tiem būs praktiski neiespējama. Noteikumiem protams jābūt skaidri saprotamiem un tādiem lai nav iespējams dažādi izprast vienu un to pašu makšķerēšanas punktu.
Bēdīgākais ir tas ka finansējums zivju resursu aizsardzībai tik tiešām nepalielināsies kā arī inspektoru algas, piemēram pie algas šogad esot pielikuši dažus desmitus latus bet virstundas vairs neapmaksā, galarezultātā alga ir tieši tāda pati kā pagāšgad.

Formāli tev taisnība, taču nav īsta pamata tam, ka privātā ūdenī zivis pieder valstij. Tikai tāpēc, ka privātais nav laidis zivis ? Bet arī valsts neko nav darījusi, lai kaut kas tajā ūdenstilpē notiktu. Valsts netiek galā pat ar publisko ūdeņu apsaimniekošanu, tāpēc kaut kas jāmaina pašos pamatos. Pie tam, nododot resursu privātā pārziņā, no pieejamības viedokļa nekas nemainītos.

janis janis - 21-03-’08 00:40

tas gan ne par tēmu, bet ir jabūt risinājuma kā cīnīties ar ārzemju pārkāpējiem. Tas tak nav nopietni ka ja lietuvietim nav makšķernieka kartes un āku ir pārāk daidz, tad inspektors vienīgais ko var izdarīt – palūgt to brauk krastā un zivis vairāk neķert. Kam tad šo likumu vispār vajag ja esam tik bezspēcīgi? Un vispār ja mani inspektors pieķer par kādu pārkāpumu, tad “atzīstos” ka esmu lietuvietis un līdz ar to sods man nav jāmaksā. A es ta domāju, ko to lietuvas copmaņu tik daudz pēdējā laikā pie mums parādījās?

Nepārspīlē par bezspēcību. Nekas jauns nav jāizgudro, vienkārši katram ir jādara savs darbs. Inspektori parasti zin, ko dara un kāpēc tā dara. No malas ne vienmēr var saprast, kāds būtu labākais risinājums.

mestrs mestrs - 20-03-’08 23:32

Atbalstu 9.punktu.

>>Mamuts>>
Tavs 9.punkts – pričjom te skaudība? :-) Paši brīnamies, ka ķeras tikai zīmuļi, jo lielākas izķertas. Otrkārt cik zināms, tad tieši 3-ieces un 4-ieces ir nārsta laikā visproduktīvākās.

nu nu nu nu - 20-03-’08 22:27

jb Viens likums visiem… Vai tad tagad ir divi likumi? Tu nopietni to visu?

Bebrs Bebrs - 20-03-’08 19:35

Citēju “mamuts
Ierosinu noteikt vispārēju makšķerēšanas aizliegumu no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam.”

Privātdīķu īpašnieki tad gan berzētu rokas, bizness ietu uz urrā! Loti daudzam kam raksta Mamuts piekrītu, vienīgi ar MN 12.1 p. nepietiek lai izskaustu cemmerēšānu. Iemesls ir nepietiekamā kontrole. Ko ieteikt es nezinu, varbūt vienīgi būtu priekšlikums atļaut uz pludiņmakšķeres makšķerēt ar 1 āķi. Bet citiem tieši patīk kaut vai karpiņas makšķerēt ar 2 āķiem.

Bezcerīgi ir ar tiem pašiem kontroles resursiem būtiski uzlabot kārtību jaunajos apstākļos, kad cilvēktiesības ir noliktas pirmajā vietā un sodi ir ievērojami. Lai normāli darbotos, attiecīgi ir jāmaina arī kontrolētāju darba stils un kvalitāte. Nepietiek manipulēt ar ierakstiem noteikumos, cerībā, ka pietiek uztaisīt skaistus vai no kontroles viedokļa ērtus noteikumus un tauta pēķšņi kļūs apzinīgāka. Nekas tāds nenotiks.
Manuprāt vienlaicīgi ir jādarbojas divos virzienos – jāveido labi noteikumi un jāuzlabo kontroles organizācija. Piemēram, koncentrējot uzmanību uz publiskām ūdenstilpēm un privātās izslēdzot no valsts inspektoru konkrētas kontroles loka.
Sagaidu, ka no ierēdniecības puses sāksies dažādu nelaimju pareģošana. Protams, var jau samierināties ar visu un gaidīt kaut ko no malas. Neredzu citu ceļu, jo neticu, ka tuvākā laikā valdība vai Vides Ministrija inspektoriem iedalīs būtiski lielākus resursus.

jb jb - 20-03-’08 18:35

Atļauts makšķerēt, aizliegts, atļauts ar licencēm……nu kā lai izseko kur un kad un ar kādām licencēm (nav vēl zināms kur iegādāties) varu ķert zivtiņu. Esmu gatavs 2X vai pat 3X dārgāk maksāt par makšķerēšanas karti , tikai lūdzu neliekat man katru reizi piebraucot pie ūdenstiplnes drudžaini meklēt telefonu un mēģināt noskaidrot (īsti nezinot pat kam zvanīt) vai man šeit pie kāda onkuļa Pētera jāiegādājas papildus licence vai nē. Viens likums viena taisnība visā Latvijas teritroijā un nekāda biznesa konkrētām organizācijām vai pašvaldībām. Piemēra, tad var sastādīt plānu 5 gadiem un zivju mazuļus pirmajā gadā ielaist Gaujā, otrajā Salacā utt., vai arī izpētot lomus regulēt mazuļu laišanu konkrētās vietās. Tad gan viennozīmīgi likums kalpotu cilvēkam, nevis cilvēks likumam.
Arī pašavaldībām piešķirot lielāku brīvību būs lielāks bardaks un cietējs būs makšķernieks (ne jau vietējais pagasta brakanjers) kurš pēkšņi vienā sēdē izdomātus murgainus liegumus zinās. iedomājaties ja katrs pagasts pēkšņi izdomās savus noteikumu un vienā upē dažādos posmos dažādi noteikumi. Viens kaimiņš varēs ķert zivis bez licences, bet otram 2metri tālāk būs jāmaksā 5 Ls. un kā gan lai es – iebraucējs , to zinu??
1) ierobežojumu uz sugām un izmēriem
2) samaksāju 3X lielāku gada maksu par makšķerēšanas karti un ķeru zivtiņu kur gribu
3) ja ir laika ierobežojumi, tad bez izņēmumiem un nekādas speciālās licences – nekāds privātais organizāciju vai pašvaldību bizness (tāpēc jau būtu domātā 3x dārgāka gada karte)
Visbeidzot – LIKUMAM JĀKALPO CILVĒKIEM ,NEVIS CILVĒKAM JĀKALPO LIKUMAM.
P.S. mamuta argumenti coll – liecina par aizvainota cilvēka, kuram trūkst uzmanības, domāšanu. Nu re – pievērsu uzmanību :D

Informācijas pie ūdenstilpēm totāli trūkst, tas ir skaidrs. Taču paši makšķernieki bieži palīdz tām nozust. Lai pēc tam tēlotu nezinīti vai arī paziņotu līdzīgi kā tu – lūdzu neliekat man katru reizi piebraucot pie ūdenstiplnes drudžaini meklēt telefonu un mēģināt noskaidrot (īsti nezinot pat kam zvanīt) vai man šeit pie kāda onkuļa Pētera jāiegādājas papildus licence vai nē. Tā, diemž‘ēl, ir patiesība.
Un atkal būs jāatgriežas pie pamatjautājuma – īpašuma robežu apzīmēšana dabā ir īpašnieka pienākums. Atliek prasīt vai nu valstij, vai privātajiem, kuru tiesības daudzi joprojām negrib sakārtot.

Par pašvaldību bardaku tu pārāk pārspīlē. Protams, būs pašvaldības, kurās būs problēmas, ne jau visās vietās makšķernieku rūpes ir tās svarīgākās. Domāju, ka šobrīd process iet pozitīvā virzienā. Pie tam panaivi ir sēžot Rīgā, iedomāties, ka pārzinam visas konkrētāss pašvaldības problēmas.

forelists forelists - 20-03-’08 17:58

Ko jūs domājat par pavasara liegumu Braslā? Tāds liegums tikai par labu nēģu vācējiem. Ja tur būtu copmaņi, nekas slikts nenotiktu.Tieši otrādi nēģu zagļi aprautos.

Pants, ka aizliegts attālināties 50m no rīka ar jāmaina. Atrodi meža upītē grunteni, ej un nomērī cik tālu mežā aizgājis saimnieks. Atceros kādreiz bija ieteikums ja saimnieks rīku neredz, tad rīks ir bezsaimnieka un nelikumīgs. Vajdzētu tā kaut ko ielikt.

Pie jokainiem pieskaitu punktu, ka aizliegts foreles ķert ar dabisko !! ēsmu. Paskaidrojiet kāds kā to var kontrolēt.

Eddy Eddy - 20-03-’08 16:42

Nu mamuts izskatās ka ir zvejnieks nevis makšķernieks.
Par mamuta aprēķināto statistiku par mašķernieku kopējo gada lomu gan stipri varētu iebilst, jo kā redzams pēdējos sižetos no vietām – vienas dienas loms ar tīkliem pārsniedz nelielas pilsētas makšķernieku (~600-700) labas copes dienas koplomu – pie tam vidējs makšķernieks parasti pie ūdeņiem atrodas max 1-2 dienas nedēļā, bet zveja notiek praktiski katru dienu.

Liegums uz sugām, nevis ūdenstilpnēm – prātīga doma, izņemot protams liegumus, kas saistīti ar putnu ligzdošanu.
Par maināmiem pavasara lieguma laikiem – ļoti prātīga doma, bet pirms sākt noteikt – būtu jācenšas tas izdarīt daudzmaz precīzi.
Par liegumiem, kurus ievieš lai, citēju augstāk rakstīto “.. situāciju neizmantotu negodīgi makšķernieki”, ir tikai viena doma – tos būtu jālikvidē un vairāk jāčakarē šie “negodīgie” makšķernieki.
Atcelt liegumu maksķerēt no laivas maijā, vai arī piemērot visās vietās, nevis tikai tur, kur nenotiek LM.
Par to ka līņu nārstu traucē tie, kas makšķerē no laivas varētu teikt tikai vienu – traucē vairāk murdotāji un tīklotāji. Pie tam līņi cik dzirdēts un redzēts maijā Latvijā vēl nenārsto (drīzāk jūnijā sākums – jūlija sākums).

Par līdakām – ļoti prātīga doma no JST puses – derēt līdzīgu ieviest arī uz samiem (1 virs 10kg) un zandartiem.
Par samiem – min izmēram būtu jābūt 60 cm, nevis 50 kā tagad.
Par obligāto nogalināšanu – nu diezgan ētiski poētisks pants.

mamuts mamuts - 20-03-’08 11:59

Pats no savas puses ierosinu šādu, manuprāt, taisnīgu punktu: ja makšķernieks lomā nepatur nevienu zivi, tas ir, darbojas pēc “ķer un atlaid!” principa, viņam makšķerēšanas karte nav nepieciešama vispār vai arī tā ir par simbolisku cenu.
Ierosinu noteikt vispārēju makšķerēšanas aizliegumu no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam. Tajā laikā nārsto daudzu sugu zivis un, manuprāt, būtu tikai taisnīgi noteikt makšķerniekiem tādus pat ierobežojumus kā zvejniekiem, ja reiz mēs rūpējamies par zivju resursu aizsardzību, nevis par 30 000 copmaņu interesēm. Makšķernieku kopējais gada loms sen jau pārsniedz iekšējo ūdeņu zvejnieku nozveju.

mamuts mamuts - 20-03-’08 11:57

14. Kā attiekties pret peldošajām ūdām?
Izskaust peldošās ūdas bija Paša Humānākā Makšķerēšanas lietu Speciālista ieteikums, lai nelietīgie copmaņi nevarētu ezera krastā nodoties žūpībai un izvirtībām.

15. Kā viennozīmīgi skaidrot jēdzienu “atrasties ūdeņu tuvumā” jēdzienu? Kāda varētu būt cita pieeja?
Teleportēties proti? Malacis. Es gan neprotu. Ja sēdi tauvas joslā, tad atrodies ūdeņu tuvumā. A ja nesēdi, tad nebļauj, ka inspektors vēsā angļu mierā savāc Tavus štrumentus.

16. Kas ir viena copes reize, vai nebūtu lietderīgi to nomainīt ar diennakti?
Aga. Es aizeju uz upi, nopērku licenci un noķeru 7 vimbas. Aizeju mājās, vimbas iedodu sievai, lai tīra un – pats uz upi atpakaļ. Licence derīga vienu dienu, atļauts paturēt 7 vimbas un es varu godīgām acīm skatīties uz ļauno un trakojošo inspektoru…

17. Aizliegta makšķerēšana – atļauta licencētā makšķerēšana. Neloģiski – aizliegts vispārīgais, atļauts konkrētais. Piemēram, – braukt aizliegts, bet lēni braukt atļauts.
Nekā nebija, parazīt – taisni tā arī ir domāts, ka, lai copētu labākajās vietās, jāmaksā papildus. Valsts laiž zivju mazuļus par brīvu, a tu gribi tikai kāst, par to samaksādams nieka Ls 5?… Neaizrīsies?

18. Pārskatīt salaku normēšanu, lai novērstu pašreizējo situāciju – jūrā norma, upē nav normas. Vai vispār būtu jānormē?
Tev ar 10 kg gurķuzivju ir par maz?… Pats tīri?

19. Jāiestrādā princips, ka visos gadījumos, kad tas ir iespējams, vietējai varai ir tiesības noteikt papildus ierobežojumus. Problēmas un draudi?
Lai noteiktu ierobežojumus, jau ir izstrādāta licencētā makšķerēšana, kur problēmas?… Negribas naudiņu valstij atdot, ja? Bez tam, kā es varēšu zināt, kurā vietā vietējais Napoleons ir noteicis pastāvīgu vai pagaidu liegumu copei un cik tas būs likumīgi? Tad taču, par provi, Rīgas pilsētas dome noteiks, ka jst karūsu dīķī copēt nedrīkst, it īpaši – pats jst… :D

mamuts mamuts - 20-03-’08 11:56

5. Jāprecizē asaru normēšana un izmantošana par ēsmas zivtiņu.
Ar šo punktu gribēja izskaust zemledus makšķernieku paradumu “zirgazobus” atstāt uz ledus, lai nemaitā copi. Piekrītu, ka tas ir kaitinoši, ja cerēto brekšu vietā ķeras tik pirksta garuma spuraiņi, bet makšķernieka ētika diez vai piekritīs apgalvojumam, ka sīkie asari dabai zudumā neiet, jo tos apēd vārnas vai kaijas.

6. Noteikumi jāveido atbilstoši šodienas prasībām. Kontroles ērtības nevar būt par iemeslu, lai parādītos jokaini panti.
Darba grupā piedalījās arī JIŪP inspektori, viņiem nebija iebildumu pret jokainiem pantiem.

7. Jānodala ētikas normas, tām jābūt attiecīgi formulētām. Noteikumu normām jābūt viennozīmīgi kontrolējamām. Tādām, lai to pārkāpums būtu fiksējams ar neapstrīdamiem pierādījumiem.
Makšķerēšanas lietu Speciālistam ļoti patika, ka ētikas normas tika iekļautas MK noteikumos. Nākamais solis, iespējams, būs rituāla atvainošanās katrai noķertajai zivij un tēvreizes skaitīšana pirms un pēc copes.

8. Izslēgt liegumu Salacā, Daugavā, citās upēs.
Jūūū, un kā pamatot licencēto copi?… dažiem tak bizness paputēs. Bet, ja nopietni – šie liegumi patiešām ir noteikti zivju resursu aizsardzībai.

9. Noteikt, ka no 5 atļautajām tikai 2 līdakas, 1 sams drīkst būt virs noteikta izmēra (līdaka – 70 cm, sams – 1m).
Skauž, vai? Nesaprotu jēgu, jo vecākas zivis daudz ēd, lēni aug – ja neproti noķert, tad kāpēc liegt citiem tādu prieku?

10. Precizēt caurteču definīciju. Kādas varētu būt idejas ? Vai problēma ir aktuāla?
Bet protams, kas tas vispār par jautājumu??? Caurteces starp diviem ezeriem vai ezeru un jūru vai ezeru un upi ir zivju migrācijas ceļi, kuros zivju koncentrācija ir lielāka, salīdzinot ar ezeru, jūru vai upi. Protams, ka tur vajag ierobežot makšķernieku aktivitātes!

11. Pārskatīt mušiņmakšķerēšanas liegumus Gaujā un citās lašupēs.
Noteikti! lai makšķernieki brauc copēt līņus un karūsas un neterorizē foreles, alatas un sapalus. Vispār, kas tā par copi Gaujas Nacionālajā parkā bez licences???

12. Liberalizēt lašu un taimiņu makšķerēšanu.
Atbalstu, atbalstu un vēlreiz atbalstu – ja reiz jūrā limits netiek izmantots, tad kāpēc liegt copmaņiem to prieku? Vienlaicīgi ierosinu pārdot speciālas “Lašu makšķerēšanas kartes”, kas būtu derīgas no 1.janvāra līdz 30.jūnijam un dotu tiesības vienas dienas lomā paturēt vienu lasi vai taimiņu, un maksātu kādus Ls 50.

13. Kā formulēt cemmerēšanas liegumu? Aizliegt plātīties ar rokām? Horizontālais žibulis kā cemmeris.
MK noteikumu 12.1.punkts taisni par to jau runā.

mamuts mamuts (E-pasts ) - 20-03-’08 11:55

1. Jāuzsver iespēja operatīvi, neskarot MN būtību, mainīt lieguma laikus, varbūt arī vietas. Iniciātors varētu būt kontroles institūcijas, tām ir sazarots kontroles sektoru tīkls.
Kā nodrošināt savlaicīgu informācijas publiskošanu ?
Tikai steidzamības kārtā saskaņojot ar Vides ministriju, LZRA un VZP. Publiskot varētu ar SMI līdzekļiem.

2. Liegumiem jābūt formulētiem attiecībā uz zivju sugām un izmēriem, nevis uz nedefinētiem rīkiem.
Nepiekrītu, jo, ja neizslēdz aizliegtos zvejas rīkus, iespējams zivis sist ar elektrību vai spridzināt, aizbildinoties ar to, ka lomā paturēs tikai atļauta izmēra zivis…

3. Jāizņem pants, kurš makšķerniekiem liedz izmantot pavasara sezonā laivas.
Nepiekrītu – negodprātīgi makšķernieki traucēs zivju nārstu. Nekad neesi redzējis, kā nārsto līņi? Klāt var pieiet, tās zivis ir dullas.

4. Jāizņem pants, kurš prasa nogalināt.
Tas bija Paša Humānākā Makšķerēšanas lietu Speciālista ieteikums, kurš darba grupā visai emocionāli protestēja pret zivju lēno nosmacināšanu automašīnu bagāžniekos. Gribi būs sadists-nezvērs?

Rašids Rašids (E-pasts ) - 20-03-’08 11:41

Vēlreiz pārdomāju tos liegumus noteiktās ūdenstilpnēs un man liekas, ka Noteikumos nebūtu loģiski rakstīt, ka aizliegta jebkura veida makšķerēšana piemēram Salacā, jo pirmkārt tur makšķerēšana ir atļauta (ar licencēm), bet otrkārt, kādēļ aizliegt tajā makšķerēt piemēram asarus? Man liekas, ka liegumam jābūt nevis uz konkrētām ūdenstilpnēm un to vietām, bet gan uz zivju sugām, jo īpaši to nārsta laikā. Tas ir super viegli kontrolējams, pārbaudot lomus, bet MN paliek pārskatāmāki, jo no tiem principā varētu izzust liegto upju saraksts, kas starp citu ir ļoti noderīgs brakarim iesācējam, jo ir skaidrs, ka upes, kurās ir liegta cope rudenī ir foreļupes.
Galu galā visa noteikumu būtība ir – konkrētu zivju resursu saglabāšana, nevis pieejas liegšana ūdenstilpnei lai patramdītu vīķītes vai braukšanas liegšana ar laivu.

Ļoti iepatikās doma par dažādu līmeņu makšķerēšanas kartēm. Katrs varētu iegādāties sev piemērotāko, piemēram – amatiera karte, profesionāļa karte, ķer un atlaid karte, zelta karte.
Atliek to visu sagradēt un aprēķināt…

Kas attiecas uz līdaku izmēriem…. Nu būsim godīgi, lielākā daļa svētdienas makšķernieku copē vasaras siltākajos mēnešos, kad spīd sule, ap pusdienas laiku, kad var noķert tikai līdakbērnus vai nenoķert neko. Jautājums, vai gribam popularizēt makšķerēšanu?
Nosakot 50 cm minimālo izmēru, šāds copmanis atnākot mājās pat bērnam nevar parādīt, kā izskatās līdaka. Vai viņš tiks stimulēts copēt un par to maksāt pērkot karti? Protams, ka nē. Un viņa bērns visdrīzāk arī nebūs copmanis
Man liekas, ka pavisam sīkos līdakbērnus (arī asarus un citu sugu bērnus) ir principā jāaizliedz ķert uzliekot bargu sodu. Līdakām, piemēram, izmēram no 40 līdz 60 cm lomā paturamo zivju skaitu varētu ierobežot ar 3-5 līdakām, bet virs 60 cm varētu paturēt tikai 1 līdaku.
Uztveriet šo komentu, kā līdzdalību prāta vētrā, neapceliet aplamās domas, bet atbalstiet pareizās…

Andris Andris - 20-03-’08 10:40

Esmu par esošo skaitu līdaku – 5 gb, virs 50 cm. Vairākas lielas (virs 4kg) reti kad trāpās un tā īr jau gada cope.
Par makšķerēšanu no laivas – beigt ar to liegumu, ierobežot laikus sugām.
Izbeigt marazmu ar līdaku sningošanas liegumu no laivas maija mēnesī – var licencētos ezeros, citur nē – absurds.
Esmu par lieguma laiku operatīvu maiņu – katrs gads savādāks un prasa korekcijas.
Vienas copes reizes definēšana – nu šeit tā vienkārsī nesanāk definēt – ja nu tikai pievilkt sugām – līdakām no rīta gaismas līdz 12…?? Nakts copē zušiem…? Pārējās sugas, kas nav limitētas makšķerēšanā (un ar nevajag), nav jau svarīgi.

Interesanti, kā tu zini, ka otrreiz tādas gada copes nebūs? Un ja tiešām vienreiz tā notiek, tad, kā saka, širmis ciet un visu uz ledusskapi? Tieši tā jau rīkojas arī tie profesionāļi, kuriem gadās ne viena vien gada cope. Lai no tā izvairītos, būs jāspiež pasē zīmogs. :-)

avt avt - 20-03-’08 10:07

Esmu ar visām četrām(piecām!)par lieguma laika izmaiņām,skatot katru gadu atsevišķi!

Pats gan neesmu aktīvais līdakbende,bet par to ierobežoto līdakskaitu pēc 3 kg-liekas,ka tas gan ir garām.Pilnīgi būtu okey,ja tiktu stingri ievērots pašreizējais limits-5 gabals sākot no 50cm!

mestrs mestrs - 19-03-’08 23:57

8. Izslēgt liegumu Salacā, Daugavā, SAUSAJĀ DAUGAVĀ, citās upēs.

pp pp - 19-03-’08 23:56

gribam pasargāt līdaku?bija taču jau pasākums,kad ziemā uz ūdām nedrīkstēja(arī ar aprīkotu makšķeri-kāts,spole).lielais vairums copmaņu,arī es ar šo faktu bija jau samierinājušies.es domāju,ka līdaku ziemā ķert nevajag jau no janvāra.tādu rīku kā ūda vajadzētu pilnībā svītrot no makšķerēšanas rīku saraksta arī vasarā.

DD DD - 19-03-’08 18:00

Ar 01.oktobri sākas foreļu mašķerēšanas liegums, bet tajā pašā laika foreļupēs atļauts makškerēt alatas.No manas pieredzes-tiek traucēts foreļu nārsts un to arī izmanto negodīgi makšķernieki.Te kaut kas nav kārtībā.

daddy_j daddy_j - 19-03-’08 15:30

Tā kā pēdejos gados esmu pievērsies samiem, tad ierosinu:
1. palielināt minimālo garumu no 50 uz 60cm, jo 50 cm samiņš ir tikai tāda “šņorīte” svarā zem kilograma
2. līdzīgi kā līdakām noteikt, ka drīkst paturēt tikai 1 virs 10kg

zaraza zaraza - 19-03-’08 12:18

Kungi! Ļoti lūdzu tieciet galā ar terminoloģiju! Nodefinējiet vismaz pamatus kas ir “makšķere”, “gruntsmakšķere”, “spinings”, “mušiņmakšķere”, “ūda”, “tīkls”, “velce”, “vizulis” utt.

Peldošās ūdas/ ziemas ūdas pie pašreizējiem ierobežojumiem (max. 2 gab., 50m) manuprāt nekādu postu nenodara, tā pati pludiņmakšķere uz dzīvo vien sanāk tikai “bezvadu” izpildījumā. Ziemas ūdām varbūt tomēr tīri praktisku iemeslu dēļ būtu labi noteikt redzamu signalizācijas sistēmu (karodziņu, pludiņu), jo šādi ierobežotu viegli slēpjamos klasiskos puļķus uz āliņģa. Tas gan principā sīkums. Var vēl uzlikt par pienākumu ūdas marķēt ar vārdu uzvārdu, lai inspektoriem būtu vienkāršāk…

Cemmerēšana? Manuprāt, te jādara no otra gala, izejot no tā ka nevis atļauts ir viss kas nav aizliegts, bet gan aizliegts ir viss kas nav atļauts. Respektīvi jānodefinē atļautās mākslīgās ēsmas (vizuļi utt.), visas parējās uzpariktes ūdenī mērcēt nedrīkst. Uzdevums nav viegls, bet nu manuprāt izpildāms. Varbūt arī tas radīs problēmas kādam īpaši eksotiskas ēsmas lietotājam, bet nu tas būs mazākais ļaunums…

Par atrašano ūdeņu tuvumā sarežģiti… Varbūt kā pusmērs derētu noteikt aizliegumu atrasties netaļautā vietā ar nokomplektētu kātu, kuram pievienota spole un aukla. Jebkurš copmanis to var pielikt pāris minūtēs, bet atkal strauji atbrīvoties inspektoru pārbaudes gadījumā nebūs tik vienkārši. Sarežģiti un glums formulējums, bet nu nekas prātīgāks uz sitiena galvā nenāk. Par tīkliem nezinu – manuprāt vienīgi palīdzēs jau zive.lv apspriestie tirdzniecības ierobežojumi.

P.S. Headhunteram interesanta doma par trofeju licenci…

breksis breksis - 19-03-’08 10:46

Tā doma ir laba, ka varētu būt speciālas licences par paaugstinātu maksu, kuras dotu kaut kādas nelielas priekšrocības. Piemēram var paturēt divas trofejzivis.

Headhunter Headhunter - 19-03-’08 09:36

Varbūt lietderīgi līdaku ķeršanai ieviest “trofejlicences” – kas grib paturēt līdaku virs, teiksim, 3 kg (varbūt vairāk, tās jau ir detaļas), pērk dārgāku licenci, no kuras vairāk naudas aiziet resursu atjaunošanai. Tātad noteikumos jāiestrādā gan minimālais, gan maksimālais izmērs, kuru var paturēt ar parasto makšķernieka karti. Kaut gan, ja normas būs atkarīgas no svara, būs kārtējie strīdi par to, kuri svari ir derīgi (sertificēti) svēršanai, kuri ne utt. Vieglāk laikam tomēr vadīties no zivs garuma, kas, savukārt, dažādās ūdenskrātuvēs ir ļoti atšķirīgs lielums pie vienāda svara.

jj jj - 18-03-’08 22:24

Kāpēc tikai līdakas?Visu sugu,kuras tiek uzskatītas par vērtīgām-sami,salates,zandarti,foreles.Limitet trofejzivis es domāju.Savukārt lašveidīgo ķeršanu manuprāt varētu atrisināt ar spec.makšķernieku kartēm,dargākām par parastajām.Cemmerēšanu nodefinēt?Varbūt risinājums ir Kuldīgas variantā?Ja tas lasis ir tik vērtīgs,nav ko tur ,kur viņš nārsto ,vispār ne bradāt,ne ar pīcku jebkādu staigāt !

Līdaka ir kļuvusi gandrīz par rūpnieciskas ieguves objektu. Tāpēc to ierakstīju kā pirmo. Neizslēdzu, ka šo pieeju var pielietot krietni plašāk. Raksti, ja tev ir konkrētas idejas – skaits, garums.

Cemmerēšana būtu jāskatās nedaudz plašāk. Lašu nārsta rajonos ir visvienkāršāk – tās vietas var fiksēt un var pat aizliegt tautai brīvu apmeklējumu. Pie tam to būtu jādara pēc upes apsaimniekotāju vai kontroles iestāžu priekšlikumiem. Līdzīgi kā minēju par lieguma termiņiem. Sarežģītāk ir tā sauktajās ziemošanas bedrēs un īslaicīgas koncentrācijas vietās.

Mirror_reflex Mirror_reflex - 18-03-’08 21:26

jst
Vai nu pirmo reizi lasot kaut ko biju palaidis garām, vai arī Tu vēlāk esi papildinājis priekšlikumus. Tā tiešām ir apsveicama doma ierobežot lielo līdaku paturēšanu lomā.
Vēl par MN punktu 17.6: ja jau jūras piekrastē stintes drīkst paturēt 10kg (tātad šīs zivis ir vērtīgs resurss), tad prasās arī noteikt max svaru iekšējos ūdeņos. Savādāk kaut kā neloģiski sanāk – jūrā ir vērtīga zivs, bet upē var skaldīt, cik vien vēlies.

Neesi neko palaidis garām, sākumā rakstīju pārāk konspektīvi. Darba gaitā cenšos šīs tēzes papildināt un precizēt. Par salakām piekrītu.

Bebrs Bebrs - 18-03-’08 21:12

Makšķernieki, it īpaši gaļenieki nav nobrieduši liegumiem uz sugām nevis uz rīkiem un paņēmieniem(arī laivām). No laivām tāpat ir aizliegts makšķerēt tikai 1,5 mēnesi, pie tam LM nolikumos arī maija mēnesi tiek pieķerts klāt. Mans priekšlikums ir pludiņmakšķerei atļaut tikai vienu āķi. Savādāk attapīgie pilsoņi pamanās pat ar pludiņmakšķeri cemmerēt. Noteikti vajag precizēt kas ir viena makšķerēšanas reize, vai viena diena vai arī cik reizes lomu nes līdz mašīnai? Mans ieteikums – vienā makšķerēšanas dienā(diennaktī). Par līdakām piekrītu, vai norma 3 gab vai arī jānosaka ka tikai 3 līdakas piemēram var būt virs 90(?) cm. Zivs nogalināšana jāatceļ(pat copes raidījumos tas netika piekopts). Jāprecizē arī salaku limits, tas ir vai jāatceļ vispār vai arī jāievieš 10 kg limits arī iekšējos ūdeņos. Varbūt ir vērts padomāt par kopējā loma ierobežojumu, piemēram maksimums 10 kg. Savādāk tādas zivis kā brekšus slaktē nežēlīgi.

Nevaru tev piekrist, ka makšķernieki nav nobrieduši. Nav nobrieduši inspektori, jo protams, vadās no vēlmes sev visu vienkāršot. Taču šī iedomātā vienkāršošana ir tīrākā ilūzija. Inspektoriem liekas, ka no tālienes var noteikt, vai iet klāt pārbaudīt, vai var neiet, jo cilvēks izskatās it kā normāli. Diemžēl, tāda prakse nav sevišķi veiksmīga. Daļēji viņa sevi attaisno tikai attiecībā uz iesācējiem. Nopietnākus maliķus šodien nevar noķert, nepieķerot, kā saka, pie rokas. Savukārt, lai varētu nopietni kādu sodīt, attiecīgajiem noteikumiem ir jābūt iespējami viennozīmīgiem. Viennozīmīgi var nodefinēt zivju sugas un izmērus. Neierobežojot makšķernieku fantāziju un copes kvalitāti, rīkus nodefinēt ir nesalīdzināmi grūtāk. Piemēram, nezinu nevienu nevainojamu spininga definīciju. To pašu var attiecināt uz tā sauktajām gruntenēm.
Kā jau esmu bieži rakstījis, tādu ceļu MN visbiežāk izmanto, ja ir attiecīgas tradīcijas un var nodrošināt stingru kontroli.
Par jēdzienu “makšķerēšanas reize” ir daudz šķēpu lauzts. Pasaules prakse ir dažāda. Arī Latvijā tevis minētais variants kādreiz bija spēkā. Katram ir savi trūkumi un priekšrocības. Neizslēdzu, ka šodienas apstākļos tas varētu būt jaunas diskusijas vērts.

vaivads vaivads - 18-03-’08 18:32

es par šim izmaiņām

Mirror_reflex Mirror_reflex - 18-03-’08 18:32

jst
Gribētos dzirdēt kaut ko par iemesliem attiecībā uz lomā paturamo līdaku skaita tik dramatisku samazināšanu. Vai tiešām šnapijs pēkšņi būtu kļuvis tik pat apdraudēts kā alata?

Ar līdakām ir pavisam cita situācija. Pie tam nav doma samazināt paturamo zivju skaitu, bet ierobežot paturēto lielo līdaku skaitu. Piemēram, no 5 paturamajām līdakām atļaut paturēt tikai vienu virs 3 kg. Izmērs un skaits ir diskutējami lielumi. Mērķis – samazināt to līdaku izņemšanu, kuras ir pašas vērtīgākās gan kā trofejas, gan no produktivitātes viedokļa.

einis einis - 18-03-’08 17:10

Es arī esmu par to, ka asari jau nu nav robežojami. Šie mazie “sprīži” ar negausīgi lielajām mutēm, būtu pielīdzināmi…..nu kaut vai raudu kategorijai.

Asaris aizsargājamo zivju kategorijā iekļuva nejauši. Loģiski būtu, ja viņš no tās kategorijas tiktu izslēgts.

NG NG - 18-03-’08 16:44

manuprāt asaru pantu jāņem ārā, jo asaru ir ļoti daudz un tā nemaz nav sliktākā ēsmas zivtiņa, patreiz ir tā jocīgi noformulēts

agris agris - 18-03-’08 16:03

Izskatās ļoti skaisti!



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.