« Ziema atkāpjas | Home | Aukstums pieņemas spē… »

Darba grupa, pasākumi ekonomikas stabilizācijai...

Rakstu vienkārši, lai piefiksētu šodienas notikumus. Vispirms darba grupā, kura saucas...izrādās, īsti neatceros tās precīzo nosaukumu. Nosaukumā bija vārdi zivju krājumi un ilgtspējība. Šodien tajā turpinājās darbs ar makšķerēšanas noteikumiem.
Vispirms jokaini pretstatījumi - man kā LMSF pārstāvim jāpiesauc makšķernieku domas un jādiskutē ar LMA, kuras pārstāvis kā argumentu vienmēr lieto līdzīgus argumentus un vārdus - LMA un mūsu aptaujātie makšķernieki uzskata... Tikai ar to starpību, ka LMA makšķernieki iestājās pēc būtības par makšķernieku tiesību sašaurināšanu, piemēram, par to, ka līdakas jāaizliedz no 1. februāra, alatas no 1.oktobra, foreles no 1.septembra..., zivis jāpiebeidz, utt., bet LMSF makšķernieki uzskata, ka piedāvātā liegumu pagarināšana krājumus neuzlabos, tā ir bezjēdzīga un tikai samazinās makšķerēšanas popularitāti un normālu makšķernieku klātbūtni, kura inspektoru ierobežoto resursu apstākļos var būt diezgan nozīmīga. Beigās saprāts tomēr guva pārsvaru.
Tāpat beigu beigās darba grupa piekrita manai n-gadus vecajai domai, ka aizliegt spiningošanu pavasarī nav prāta darbs un nolēma p. 24. izņemt no MN. Protams, inspektoriem tas nedaudz sarežģīs dzīvi, taču legalizēs normālu foreļu, varbūt arī lašu un taimiņu pavasara spiningošanu. Galu galā inspektoriem jākalpo makšķernieku interesēs, bet ne otrādi. Pie tam, tā kā šodien gandrīz visi pērk MK un samazinās pārkāpumu skaits un, attiecīgi, soda naudu iekasēšana par šo tēmu, tas dos iespēju uzlabot inspekciju darba rādītājus lieguma laikā ķerstot līdaku mīlētājus.:-)
Pārējās visas, varbūt, neskaitot atcelto lašu copes rudens lieguma laiku Daugavā, bija otršķirīgas lietas, darbs pie pārējiem jautājumiem turpinās. Vēl nezinu, kā lai tiek galā ar to, ka Gaujā un Ventā rudenī mušiņot ir aizliegts, bet makšķerēt bez mušas ir atļauts. Un vēl jāpanāk, lai tas saraksts ar liegumu rudenī makšķerēt foreļupēs nenonāktu līdz gala versijai. Joprojām nespēju darba grupu pārliecināt par nevajadzīgo liegumu pavasarī makšķerēt no laivām.
Vienojāmies, ka VZP sagatavos un tuvākā laikā publiskos populārā valodā tās izmaiņas, kuras darba grupa ir iecerējusi izdarīt noteikumos. Ar nolūku, lai katram nebūtu jāpēta un jālauza galva, kā saprast dažubrīd diezgan sarežģītās MN pantu konstrukcijas.

Pamatdarbā arī netrūkst problēmu - aģentūrai jānodrošina budžeta ekonomija aptuveni 500 tūkst Ls apjomā. Izskatās, ka nevienu no tiem, kuri novada mums šādus valdības uzdevumus, īsti neinteresē tas, ka zivju audzētavas, kuras tikai apstākļu sagadīšanās dēļ nokļuvušas valsts pārvaldes iestādes statusā, ir tipiskas ražošanas vienības. Apstākļos, kad elektrības, degvielas un barības cenas aug, bet investīciju trūkst, prasību mehāniski nogriezt ceturto daļu no aģentūras finansējuma, būtiski nemainot aģentūras funkcijas, var nodrošināt tikai pārtraucot vairāku audzētavu darbību. Pie tam tas būs neatgriezenisks process, arī pati slēgšanas procedūra nav vienkārša un lēta. Gatavoju aprēķinus, lai tuvākās dienās augstākstāvošā politiskā vadībai saņemtu informāciju un pieņemtu lēmumu par šāda soļa lietderību. Papildus, nav īsti arī skaidrs, kā to visu iespaidos šodien aktualizētās idejas par ZM un Vides ministrijas apvienošanu. Varbūt apvienošanas rezultātā iegūtā ekonomija kaut cik atslogos prasības aģentūrai. Varbūt esmu pārāk liels optimists...
 
16. 12. 2008.

  Seko jaunumiem Facebook



39 komentāri

andisru andisru (E-pasts ) - 02-02-’09 14:30

Labdien!
Esmu sašutis par MN projekta 28.1. punkta redakciju – („28.1. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22.pantā noteiktās prasības. Zivis, kuras makšķerējot tiek izmantotas kā dzīvā ēsma, atļauts iegūt tikai tajā pašā ūdenstilpē, kurā tiek makšķerēts.”)

Vēlētos skaidrojumu jauno MN projekta 28.1. punkta redakcijai, kuru nesaprotu. Ko nozīmē pārvietot zivis no vienas ūdenstilpes uz otru? Kāds ir kaitējums zivju populācijai vai citiem vides faktoriem?
Praktiski plēsīgo zivju makšķerēšanai ikdienā bieži izmantoju dzīvas ēsmas zivtiņas, kuras iegūstu apmakšķerējamās upes pietekās (piemēram- raudiņas, plicīši, asarīši) vai piemājas dīķī (piemēram karūsiņas). Respektīvi, ierodoties pie mīļās Daugaviņas vai kāda ezeriņa ar kannīti, kurā ir ēsmas zivtiņas, saskaņā šo MN punktu saprotu, ka esmu MN pārkāpējs.
Par kontroli jautājums cienījamajiem inspektoru kungiem- kā praktiski būs iespējams noteikt vai ēsmas zivtiņas ir iegūtas tajā pašā ūdenstilpē, kurā tiek makšķerēts? Es nevēlos ar savu zivtiņu kannīti justies kā MN pārkāpējs. Kā es varēšu pamatot skaidrojumu, ka zivtiņas saķertas ūdenstilpē, kurā makšķerēju?

lasis lasis - 02-01-’09 22:10

Vai tad tagad lašus atļauts ķert visu gadu?

Runa šobrīd ir tikai par noteikumu projektu. Iespējams, ka lašus Daugavā varēs makšķerēt visu gadu, taču tikai pēc tam, kad tiks pieņemts un stāsies spēkā jaunie noteikumi. Kurā brīdī tas notiks, tas vēl nav zināms.

aldis aldis - 26-12-’08 14:37

Kāpēc tā bildīte parādās manā komentārā?
Bildīte parādās, ja ieraksts satur e-pasta adresi. Plānots, ka tā būs komentāra autora minibilde, diemžēl, šis serviss nav vēl sakārtots.

aldis aldis (E-pasts ) - 26-12-’08 14:36

Jauns gads jauns dizains.:-)
Izskatās pavisam labi. Lai veicas jaunajā 2009.gadā un ne asakas!

Uldis Uldis - 20-12-’08 22:06

Es ar piekrītu Norim ka vajdzetu legalizēt taimiņu un lasu paturešanu pēc 1.decembra tik vienkaršota formā-piemeram caur maksas sms,jo tak tapat ķer un patur un neviens nevar izkontrolēt=-vismaz kādu simbolisku summu kādus paris latus jau nebūtu žēl ieguldīt dienā, lai nebūtu nepatikamu pārsteigumu no visādiem aktīvistiem:)Galu galā zivs savu galveno procesu nārstu ir paveikusi un otreiz jau retā atgriežas?

Kā jau minēju, zinātnieki nav pret lašu un taiminu pavasara spiningošanu. Trūkst tikai pašu makšķernieku skaidri izteiktas intereses par šo tēmu. Joprojām dominējošā doma ir tā, ka neko nevajag sarežģīt un mainīt. Lai atrisinātu tehniskās detaļas, eksistē vairāki varianti, viens no tiem varētu būt arī tā saucamā zelta karte. No resursu pārvaldes viedokļa nevajadzētu neko sarežģīt, svarīgāka būtu godīga loma uzskaite, nevis ierobežojumi un bažas, ka zelta kartes īpašnieki ķers daudz lašu. Prakse rāda, ka zivju koncentrācija un dabas apstākļi lomu iespaido būtiskāk, nekā uz papīra izlikti ierobežojumi.

Noris Noris (E-pasts ) - 20-12-’08 21:23

Makšķerēšana, tāpat kā lausaimniecība ir bizness ar dievu.
Dzivoju Latvijas rietumos, un pašlaik ārā ir +5 grādi, rit aizbraukšu līdz upei pamušot , bet ziemeļaustrumos veči sēž uz ledus. Tik pat liela starpība ir visos dabā notiekošajos procesos, ūdens temperatūrās, zivju nārsta laikos, utt. Domāju arī zivju sugu makšķerēšanas liegumi varētu būt dažādi.
Beidzot te ir parādījusie kāda nopietnāka diskusija par izmaiņām MN. Arī es neredzu jēgu spiningošanas liegumam pavasarī, kaut gan pats tikai mušoju. Pamēģināšu izskaidrot kāpēc.
Spiningošanu arī mušošanu visairāk ietekmē ūdens temperatūra, Neskries tā līdaka pakaļ tam vizulim, ka ūdens temperatūra būs mazāka pa 5 grādiem, ja nu vienīgais netrāpi viņai tieši mutē. Runājot par upēm, Kurzemē es zinu tikai vienu lielāku upi, kuras dzidrumu daļēji neietekmē pavasara pali, pārējās līdz aprīļa pašām beigām ir pavasara palu kafija, un jābūt pārākam optimistam, lai cerētu uz kādu zivi ar spiningu agrāk par maija sākumu. Tikai pēdējo gadu siltās ziemas Ventā bija izņēmums pēdējo 20 gadu laikā. Mazākās Kurzemes upēs pēc normālas ziemas, pali beidza ātrāk, arī ūdens uzsilst , un foreles var noķert no marta, aprīļa, arī ne visi. Aukstā ūdenī piespiest foreli uzbrukt mānelim ir jāmāk. Runājot par ezeriem, ātrāk uzsilst seklie ezeri, līdz ar to arī aktivizējās zivis, bet normāli tas notiek tikai pašā aprīļa pēdējā nedēļā. Var jau mētāt to bleķi no krasta brienot, bet praktiski rezultāti minimāli. Liegums uz līdaku paturēšanu lomā, manuprāt ir pilnīgi pietiekams. Ja runājam par krītošiem taimiņiem jeb “lohiem”, tad tos pavasarī Ventā biežāk noķer uz vimbu gruntenēm, nekā spiningojot. Izņēmums varētu būt Irbe, bet tā ir interesanti sarežģīta upe, un pēdējā laikā manuprāt ne Ipaši bagāta ar normāla izmēra zivm. Tieši šajā upē noteicošais faktors ir ūdens temperatūra. Ja paskatītos uz pārējo Latviju, situācija pavasaros ir līdzīga. Arī arguments par makšķernieku lielajiem lomiem manuprāt ir pārspīlēts, jo makšķerēšanas līmenis ir ļoti dažāds. Protams, katram jau reiz trāpās tikt pie “Pēterloma”, bet tādi, kas tiek pie loma regulāri, procentuāli ir stipri nedaudz. Tas arī attiecas uz visu sezonu.
Gribu atbalstīt dzirdēto domu par zelta makšķerēšanas kartēm, ar tiesībām paturēt lomā vienu lasi vai taimiņu, neatkarīgi vai tā ir Salaca, Gauja, Venta vai cita upe, Tā varētu maksāt piemēram, 3x dārgāk kā parastā. Salīdzinot to ar vidēja makšķernieka investīcijām daudz maz profesionālā inventārā, vai copes braucieniem uz ārzemēm, tas ir maz. Iekasēto naudu novirzīt tieši auzētavām, kuras veic šo zivju mazuļu audzēšanu.

Tev pilnībā piekrītu.
Par zelta kartēm. Gan ar tā noķertā laša fiksēšanu, gan zelta kartes ienākumu pārvaldīšanu, varētu būt dažas tehniskas problēmas, taču, domāju, ka to visu var atrisināt.

nopietni nopietni - 20-12-’08 11:49

Atbraucām…Jums te tāds nopietnas sarunas. Iemetu vienu epizodi. Pats dzirdēju, kā Māris Olte TV copes šovā borēja, ka nav nekā briesmīgāka par cilvēku, kas grib noķer savu lielo zivi… ja jau makšķernieku rupors nesaprot ko runā, kas tad ir citu galvās.;-)

juliuss juliuss - 20-12-’08 11:22

Zivniek. Rodas iespaids, ka Tu tiecies jebkuru cilvēku ar makšķeri rokās saukt par maliķi. Kādā no Tv raidījumiem LMA rupors bez jebkādiem pierādījumiem paziņoja, ka 80% makšķernieku ir maliķi. Vai pats arī tā domā??? Tendence ir tāda, ka visērtāk cilvēkus būs sodīt jau iepērkoties copes lietu veikalos:))

Zivnieks Zivnieks - 19-12-’08 21:44

aldis, ja Tu būtu redzējis kā maliķis uz mola staipa televizoru un turpat blakus veči copē ar gruntenēm un vienaldzīgi noraugās, kā kāds jauneklis – spiningotājs pamanās ielikt kanālā televizoru, kur viņam apkārt vairāki desmiti makšķernieku spiningo zandartus, kā maliķis ar gumijas pūsli ik pa pusstundai pārbauda savus tīklus ezerā, kur turpat netālu makšķerē makšķernieki… tad viss tā neteiktu, ka daudzskaitlīgā makšķernieku armija traucē maliķiem… tie ir atsevišķi drosmīgi makšķernieki, kuri uzskata par savu pilsoņa pienākumu iestāties pret tām nelikumībām, kas norisinās viņu acu priekšā. Daži aktīvākie no tiem ir arī ieguvuši sabiedriskā vides inspektora statusu.
p.s. nevajag visus inspektorus mērīt ar vienu mērauklu un klausīties tantiņu klačās ;-)

aldis aldis - 19-12-’08 21:23

zivniekam. Domāju ka makšķernieki maliķiem vienmēr vairāk traucē, kā inspektori, ar kuriem varot vienmēr sarunāt. Kurš pēc tavām domām izķeksē vairāk tīklus no ūdens, copmaņi vai inspektori? Kāpēc katrā reidā sabiedriskie atrod Gaujā n-tos tīklus, bet inspektori tos nepamana?

Varu piebilst, ka tīklu liegumi ūdeņos tika ievesti nevis tāpēc, ka inspektori paziņoja, ka to ir par daudz, bet tikai tāpēc, ka spiningotāji sūdzējās, ka nav kur spiningot, visūr tīkli. Piekrītu inspektoru kapacitāte ir neadekvāta pašreizējai situācijai uz ūdeņiem.

Peksis Peksis - 19-12-’08 19:12

lasot šos daudzos komentārus par zivju aizsardzību no makšķerniekiem, rodas iespaids, ka atliek tik paņemt makšķeri un aiziet pie upes un zivis pašas leks maisā. Lielākai daļai makšķernieku nemaz tik bieži neizdodas noķert dienas normu. Piekrītu, ka ir periodi, kad dažu sugu zivis ķeras īpaši aktīvi, piemēram, līdakas pēc nārsta, bet tie ir samērā īsi periodi. Pārējā laikā nemaz jau nu tik iespaisīgi tie lomi nav. Ja kāds slaktē zivis, tad tie ir maliķi un ne jau ar makšķeri rokās, bet gan ar visādiem nelegāliem rīkiem. Viņiem uz MN ir slaidi nospļauties, kā pārkāpa tos noteikumus tā arī turpmāk tos pārkāps. Vienīgi aizvien rūpīgāk atstrādās savas maliķošanas metodes. Dažiem tas ir iztikas jautājums, bet dažiam tas “ sports” apčakarēt inspektorus. Šaubos vai viņi vispār iedziļināsies jaunajos noteikumos, jo noteikti nezina arī vecos.

Lielā mērā tev piekrītu. Mīts par to, ka zivju nav, visbiežāk rodas tāpēc, ka nav pietiekoši precīzu ziņu. Parasti ziņas par labām vietām un lomiem ir ar augstu konfidencialitātes līmeni. Man bieži nākas tikties ar daudziem copes speciālistiem, un retais sūdzas, ka zivju nav. Vairāk gan sūdzību, ka pietrūkst brīvā laika, lai brīžos, kad paredzama labākā cope, varētu doties pie ūdens. Bez tam lielai makšķernieku daļai kvalifikācija ir krietni zemāka par vēlamo. To mēs visspilgtāk redzam sacensībās. Tajā pašā laikā maliķu kvalifikācija bieži ir apbrīnojami profesionāla.

Zivnieks Zivnieks - 18-12-’08 23:55

copmanis, Tev neliekas ka Makšķerēšanas noteikumi tiek pārāk bieži mainīti, bet galu galā gaidītā rezultāta nav. Katru gadu mainīt makšķerēšanas noteikumus vai nav par daudz? Vai nav labāk izstrādāt labus noteikumus, kurus mainīt ne biežāk kā reizi 5 gados? Kādi Tev iebildumi pret inspektoriem? Inspektori labāk zina ko var nākotnē sagaidīt pēc izdarītajām izmaiņām makšķerēšanas noteikumos. Noteikumu iztrādē piedalās gan makšķernieku, gan kontrolējošo institūciju pārstāvji, tikai pēdējos ļoti maz kāds ieklausās. Kā piemēru minēšu 2006. gada noteikumos joprojām esošo kļūdu, kas attiecas uz rudens spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas aizliegumu. Apakšpunktā, kurā uzskaitītas upes, kurās aizliegta spiningošana un mušiņmakšķerēšana melns uz balta stāv dabā neeksistējošas upes ‘‘Gramzda’‘ nosaukums. Kontrolējošo institūciju pārstāvju priekšlikums noteikumu izstrādes gaitā šo kļūdu labot netika uzklausīts. Kāds šeit sakars ar smadzeņu grozīšanu likumpārkāpējiem? Lūk piemērs pie kā noved nekompetenta cilvēka rīcība. Rezultātā mums ir aizliegums spiningot un mušiņmakšķerēt neeksistējošā upē. Šo piemēru es minu tādēļ, ka izdarot izmaiņas jebkuros normatīvajos aktos ir jāpadomā par rezultātu, ko šīs izmaiņas mums dos. Diemžēl ar katru gadu arvien vairāk nostiprinās iespaids, ka makšķerēšanas noteikumu izstrādātāji par to nedomā. Tas spilgti atspoguļojas attiecībā uz makšķerēšanas kartēm. Makšķernieka nodeva valstij par zivju krājumu izmantošanu iegādājoties makšķerēšanas karti ir laba un vajadzīga lieta, bet noteikumu izstrādātājiem ir vienalga kādas ir šo makšķerēšanas karšu iegādes iespējas. Gadu no gada sastopamies ar situāciju, kad ir laika posmi, kad šīs makšķerēšanas kartes nav pieejamas. Ko lai šādā situācijā dara ārvalstu tūrists, kurš ieradies ar nolūku pamakšķerēt Latvijas ūdeņos? Inspektors ārvalstniekam sastādīs protokolu, bet ārvalstnieks otrreiz diezvai pie mums atgriezīsies… Igaunija ātri aptvēra, ka izdevīgāk ieviest nodevu caur bankas pārskaitījumu. Zinu, ka to vēlas arī daļa mūsu makšķernieku. Bet arī šādu kontrolējošo institūciju priekšlikumu makšķerēšanas karšu vietā ieviest pārskaitījumu noteikumu izstrādātāji negrib uzklausīt.

Tavi komentāri mani pārliecinājuši, ka tu pārstāvi inpektoru intereses, kaut gan dažubrīd atspoguļo arī makšķernieku viedokli. To visu respektēju.
Vispirms, kas ir labi MN no insp. viedokļa. Insp. formālais uzdevums ir rūpēties nevis, kā tu deklarē, par zivju aizsardzību, bet par to, lai tiktu ievēroti MN, audzināt tautu MN garā un sodīt tos, kas pārkāpj MN. Bet MN ir tas galvenais “ierocis”, kurš tiek izmantots, lai aizstāvētu tā īpašnieka intereses, kurš apsaimnieko zivju krājumus.
MN tekstam jānodrošina viennozīmīga tā tulkošana (izpratne), tam būtu jābūt bez deklaratīviem apgalvojumiem, bez pantiem, kurus viegli var tulkot dažādi, bez literārām novirzēm, utt. Inspektori varētu būt tie, kuri norāda uz vājajām vietām formālajā tekstā, uz vietām, kuras neļauj esošos MN pielietot kā kvalitatīvu darbarīku. Par būtisko daļu noteicošajam jābūt īpašnieku, proti, pašas tautas viedoklim. Viedoklim, kurus pārstāv makšķernieki. Protams, lai labāk apsaimniekotu savus ar aci nepārredzamos īpašumus, normāls īpašnieks vienmēr balstās arī uz zinātnes sniegtām atziņām. Protams, gan inspektori, gan pārzinātāji arī ir tautas daļa, taču skaitliski nesalīdzināma ar mak. masu, pie tam tie ir tautas kalpi.
Vienkāršas lietas, taču tās nevajadzētu aizmirst, kad diskutējam. Jo ik pa brīdim kāds grib īpašnieku pārliecināt, ka zivju aizsardzība ir primārais uzdevums, pārējais viss būs labi, ja mēs sargāsim zivju resursus. Es aicinu pievērst uzmanību arī otrai pusei – resursu optimālai izmantošanai.

copmanis copmanis - 18-12-’08 23:11

Zivniekam. Nu nekādi nevaru saprast tu kompleksains makšķernieks vai sabiedriskais inspektors. Ne šis ne tas. Mums jātaisot skarbi likumi jo likumnepaklausīga sabiedrība!?? Nekā tu neesi sapratis no tā kas te apspriests. Bezcerīgs gadījums. Tev jābiedrojas ar tiem, kuriem dzīves aicinājums ir iegrozīt smadzenes likumpārkāpējiem. Nedod dievs, ja tādi taisa noteikumus.

Zivnieks Zivnieks - 18-12-’08 22:10

Jonis raksta, jo mazāk aizliegsim jo labāk. Rodas jautājums. Kam labāk? Makšķerniekiem jā, bet zivīm gan nē. Mūsu sabiedrībai nav izpratne par ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu. Mūsu sabiedrība ir materāli ieinteresēti zivju resursu izmantotāji. Par to liecina sabiedrības attieksme pret makšķerēšanu kā tādu. Mazai daļiņai makšķernieku tā ir atpūta. Lielākai daļai tas ir materiāla labuma gūšanas veids – vēlme noķert pēc iespējas vairāk zivju. Tāpēc mums ir makšķernieki, kas ņem zemmērus un vairāk zivju nekā atļauts, makšķerē aizliegtā laikā un vietā, makšķerē zivis, kuras attiecīgā laikā aizliegts iegūt, izmanto vairāk makšķerēšanas rīkus un āķus nekā atļauts utt. Un tie nav daži desmiti cilvēku, tie ir simti un tūkstoši. Tāpēc lai šo mūsu sabiedrību kaut kā audzinātu ievērot valsts izdotos likumus un MK noteikumus, ir nepieciešami šie aizliegumi un aizliegumu atcelšanai būs tāds pats efekts kā ielaižot ziloni trauku veikalā. Ja mums būtu kaut cik likumpaklausīga sabiedrība, es būtu ar abām rokām un kājām par pavasara spiningošanas aizlieguma atcelšanu.

jst, vai ir veikts aprēķins par cik palielināsies valsts budžeta ieņēmumi, ja atcelsim pavasara spiningošanas aizliegumu? :-)

suits, ļoti pareiza doma, tieši par šādu mazo upīšu sarakstu, kur izvērstiem foreļotājiem, arī es iedomājos kā kompromisu šajā sasāpējušā pavasara spiningošanas lieguma jautājumā.

Nepamatoti vispārini to, ka sabiedrībai nav izpratnes par ilgtspējīgu saimniekošanu. Nevajag gaidīt to, ka visiem būs vienāda izpratne par visu. Nesāksi taču apelēt pie tā, ka sabiedrībai nav izpratne par mežu apsaimniekošanu, par maizes apgrozību vai tīra gaisa problēmām. Svarīgi, lai pietiekoša izpratne būtu tiem, kas profesionāli pārvalda attiecīgo sfēru vai tajā darbojas. Pie tam sabierības likumpaklausība zināmā mērā ir atkarīga no likumdevēja spējas izdot adekvātus likumus. Jo neloģiskāki ir likumi, jo zemāka būs likumpaklausība.

Piemēram, mēs daudz spriedelējam par mazo līdaciņu izķeršanas negatīvo efektu. Bet emu saticis normālus ūdeņu saimniekus, kuri to ignorē, bet man skaidri pasaka, – nepiekasies, es zinu, ko daru. Tas vīrs, kurš te noķēra tās zemmēra līdaciņas, man regulāri atstāj tādu summu, ka es varēšu ielaist 10 reizes vairāk zivju nekā viņš noķēra. Un viņam ir pilnīga taisnība, viņš kā saimnieks var ievērot arī citus apstākļus, kurus likumdevējs normās nevar ierakstīt. Protams, latviešu superbirokrāts vispirms teiktu, – kā tā, visiem viena kārtība.

Par aprēķiniem. Bieži jebkuri aprēķini ir dargāki par efektu, kuru varam ar kādu pasākumu iegūt. Neviens nevar pateikt, kāds efekts latos ir kādam liegumam vai lieguma vietai, taču tas neliedz pieņemt loģiski argumentētus liegumus.

Par sarakstu. Latvijā lielākā daļa upju būtu jāiekļauj šādā sarakstā, kādreiz tādā sarakstā bija vairāk kā 100 nosaukumi. Nedomāju, ka situācijā, kad pie reta strauta mums ir tā nosaukums, šāds saraksts būtu jāievieto noteikumos. Ir arī citi aspekti, kuri man liek izturēties noraidoši pret šo domu.
Pie tam jautājums nav tik daudz sasāpējis, drīzāk tā risinājums ir nekonsekvents un neloģisks. Loģiski būtu, – ja aizliedzam ķert līdakas vai kādu citu sugu zivis, nav nepieciešams rakstīt pantus, kuros liedzam visus rīkus, ar kuriem var noķert šis zivis, piemērma, spiningot vai makšķerēt ar vardītēm, mušiņot. Inspektoriem dzīve nesarežģīsies, – kā inspektori kontrolē, ka lomos nav līdaku šodien, ja vien viņi to dara, tāpat būs jākontrolē arī, kad spiningot būs atļauts. Diemžēl, inspektori savu darbu apjomu viemēr gribēs mazināt, samazinot makšķernieku skaitu pie ūdeņiem. Resursi to pieļauj un saimnieciskā aprēķina loģika liek rīkoties pretēji – palielināt makšķernieku skaitu, lai ievāktu lielākas nodevas un varētu palielināt inspektoru kapacitāti. Līdzīgs stāvoklis ir ar laivu liegumu.

haha haha - 18-12-’08 21:40

Joni, zivju sugas nav izzudušas pateicoties mūsu varonīgajiem inspektoriem…:-)

Jonis Jonis - 18-12-’08 21:18

Bebris
Tur es Tev piekrītu-zivs tiek atlaista pirms tā tiek noķerta:-)
Par MN-manas domas-jo vienkāršāk jo labāk. Jo mazāk aizliegsim, jo labāk.
Par to briesmīgo zivju sargāšanu un atstāšanu nākamām paaudzēm-murgs. Varbūt kāds var nosaukt zivju sugu Latvijā, kura ir izzudusi pēdējo 1000 gadu laikā makšķernieku vai zvejnieku dēļ (stori neskaitīsim-citi faktori). Apzvejo un apmakšķerē līdz zināmam līmenim, kad vairs nav interesanti un izdevīgi. Pēc tam vienkārši to objektu vairs neķer kādu laiku, līdz atjaunojas-un atjaunojas salīdzinoši ātri.
Apnika rakstīt :-)

Bebrs Bebrs - 18-12-’08 17:32

Es nekad neesmu teicis ka mans viedoklis ir vienīgais, pareizais un visobjektīvākais. Personīgi man līdakas ir “pie kājas”, es šogad savu vienīgo līdaku(4.5 kg) noķēru ķerot vimbas ar pludiņmakšķeri(pavadiņa 0.16 mm), man tuvāka ir pludiņmakšķerēšana nevis spiningošana. Atļaujot spiningošanu līdaku lieguma laikā vēl vairāk tiks slaktētas līdakas. Diemžēl ir daļa makšķernieku kas tikai interneta komentāros raksta – noķēru, atlaidu, bet reāli visas zivis aizstiepa mājās. Nu nav vēl mūsu makšķernieku saime izaugusi līdz tādam līmenim.

Suits Suits - 18-12-’08 15:10

Es labprātāk brauktu ar Ford, nekā staigātu kājām tikai tāpēc, ka līdz mersim nevaru pavilkt. Tu runā par ieganstu nevis par iemeslu.

??? ??? - 18-12-’08 13:42

Kāda jēga no kompromisa starp zaporožecu un mersedesu! Kaut kur jau cirkulē doma, ka krītošos lašus vajadzēt atļaut spiningot. Kad nobriedīs, ka varēs atļaut, visi raudās, ka spiningot nav atļauts un riņķa dancis turpināsies.

No resursu izmantošanas viedokļa lašu spiningošana pavasara periodā ir pieļaujama. Ja vien ja tiks noņemts spiningošanas liegums pavasarī, tālāk risināsies arī šīs jautājums.

Suits Suits - 18-12-’08 12:23

Manuprāt patiesība ir kaut kur pa vidu. Principā piekrītu, ka spiningošana līdaku lieguma laikā būtu jāaizliedz, tāpēc, ka:
-krītošos lašus cik es saprotu var ķert licenzētajās vietās,
-mazos un vidējos asarīšus var ķert uz pludiņmakšķeres ar dabīgo ēsmu un lielie eksemplāri arī ir pelnījuši tiesības netraucēti iznārstot.
Vienīgie apdalītie šeit ir forelisti un es viņiem pilnīgi piekrītu, ka lielajās upēs viņi foreles neķer, savukārt mazajās upītēs līdaku praktiski nav. Un galu galā nevienam nav noslēpums, kas notiek ar foreļupē noķertajiem “šnapijiem” ne-lieguma laikā. Un nevar arī īsti pārmest foreļotājiem par šādiem gājieniem (tas nenozīmē, ka viņi ir ārpus likuma – viņi labi zina uz ko parakstās), jo līdaka forelēm nodara lielāku postu nekā copmaņi līdakām.
Tāpēc priekšlikums ir sekojošs: atstāt spiningošanas aizliegumu no 16.marta līdz 30.aprīlim visās slēgtajās ūdenskrātuvēs (ezeri, uzpludinājumi, dīķi) un, piemēram, 10 lielākajās upēs. Desmit vai piecpadsmit upju nosaukumus jau nu noteikumos var uzskaitīt, tik daudz jau nemaz vietas uz papīra tas neaizņem, toties būs reāls kompromiss. Mazajās upītēs līdaku liegums protams ir joprojām spēkā. Lūk arī asaru medniekiem ir darba lauks.
Un protams, laivošanas sezonu jau nu vajadzētu sākt ar 1.maiju, nevis veselu mēnesi mīcīties garajos zābakos pa ikriem!

teorija teorija - 18-12-’08 09:40

Inspektoru filozofija ir pazīstama. Tāpēc Latvijā ir tik pārspīlēti liela birokrātija, tāpēc Latvija ir tik nožēlojamā situācijā, tāpēc tik daudz ierēdņu tūlīt nonāks uz ielas. Tikai savas iedomas pēc, ka tautai jānodrošina darbs ierēdņiem, kuri pārsvarā ražo jaunus ierēdņus lai nodrošinātu pašizdomātu kārtību. Centieni noteikumus pakārtot ierēdņu iespējām ir tikai viens sīks piemērs. Noteikumu globālais virsuzdevums – stimulēt attiecīgās sfēras augšupeju (zaļie te piekāruši savu privāto reklāmlozungu – ilgtspējīgu attīstību). Tas ir plašāks un primārs attiecībā uz to, par ko te daži iestājas, par iluzorisku kārtību. Augšupeja vienmēr ir saistīta ar riskiem, vēlme pilnībā izslēgt visus riskus visbiežāk noved pie pārliecīgas resursu izšķērdēšanas un stagnācijas.

Ar makšķerēšanas saimniecības apsaimniekošanas modeli Latvijā laikam neviens nenodarbojas, eksistējošais izskatās konceptuāli novecojis un pārāk sociāli orientēts. Makšķernieki grib lai būtu laba infrastruktūra, lai pie ūdeņiem būtu kārtība, lai būtu ilgtspējība, tik apmaksāt visu negrib vai nevar. Vājas ekonomikas apstākļos nevar gaidīt lielāku atbalstu no pārējiem nodokļu maksātājiem, kuri vāji izprot zivju resursu apsaimniekošanas jēgu. Veikalos taču zivju pagaidām netrūkst. Vai tad grūti paskatīties kas darās medniecībā? Tur saimniekošanas modelis ir stipri modernāks. Protams, tam ir arī atbalsts – spēcīga mežsaimniecība.

jst jst - 18-12-’08 07:40

Interesanti – inspektori un ierēdņi t.sk. Zivnieks un bebris skatās objektīvi, makšķernieki – subjektīvi.
Pafilozofēšu, tā stipri vienkāršoti. Tauta, tai skaitā makšķernieki vienojas, ka zivju ir pietiekami, lai tās vienai sabiedrības daļai atļautu ekspluatēt. Gan apēšanai, gan izpriecai. Pēc tam uztaisa MN, samet naudu, noorganizē kārtībniekus un maksā viņiem, lai šie uztur attiecīgu kārtību. Bet, – izrādās, kārtībniekiem naudas par maz, šie nevarot šo kārtību pilnā apjomā uzturēt. Kāds ir risinājums?
Kārtībnieki šeit sludina – ievedīsim vēl stingrāku kārtību, uzlabosim noteikumus utt, turēsim tautu tālāk no ūdeņiem.
Mana koncepcija – pieiesim jautājumam no sākotnējā uzstādījuma. Zivis ir resurss, kurš ir saprātīgi jāizmanto, vienkārša zivju aizsardzība izlases kārtībā arī ir iejaukšanās. Attiecīgi – pievilināsim vairāk interesentus, lai palielinātu naudas masu, kuru varam ziedot kārtībniekiem. Lai vienkāršotu dzīvi kārtībniekiem un arī paši sev, apmācīsim, audzināsim copmaņus. Samazināsim kārtībnieku slodzi, nododot daļu ūdeņu citiem īpašniekiem vai nomniekiem.
Jāatbild ir arī uz jautājumu, kur kārtībnieki ņems līdzekļus, ja copmaņu skaits un interese par copi sāks samazināties? Vai tad grūti redzēt šodienas nobīdes makšķernieku struktūrā? Jaunā paaudze visā pasaulē arvien vairāk nododas urbanizācijas dotajām iespējām.
Mainoties saimniekošanas apjomam, (samazinoties interesei par zivju resursu izmantošanu) varam ātri nonākt pie kritiskā līmeņa, kad saimniekošana būs neizdevīga, tad viss aizies pašplūsmā. Vai to mēs gribam?

Zivnieks Zivnieks - 18-12-’08 00:08

???
Tu kā makšķernieks uz pavasara spiningošanas aizlieguma atcelšanu raugies subjektīvi un tas ir saprotami. Uzdodot Tev jautājumu ko Tev dos spiningošanas lieguma atcelšana, Tu atbildēsi, ka tiks paplašinātas Tavas makšķernieka tiesības un varēsi godīgi spiningot asarus, foreles, sapalus, mežavimbas un līdaciņas godīgi atlaidīsi atpakaļ. Kāpēc mana un Bebra nostāja ir pret pavasara spiningošanas lieguma atcelšanu? Es kā ierēdnis, Bebrs kā VVD pilnvarotā persona un arīdzan kaislīgs mednieks un makšķernieks uz šo jautājumu raugāmies objektīvi. Proti, ??? kā jau minēju, godīgi spiningos un līdaciņas laidīs vaļā, turpretī ??? blakus spiningos !!! un *** un visas līdaciņas bāzīs ķešā. Un tādu !!! un *** būs vairāk nekā ???. Un tieši kā Tu saki, tādu !!! un *** dēļ inspektoriem būs vairāk darba. Un šāda nepārdomāta rīcība – pavasara spiningošanas lieguma atcelšana nelabvēlīgi ietekmēs līdaku krājumus. It sevišķi šajā ekonomiskajā situācijā, kad pārkāpēju skaits draud palielināties un inspektoriem draud budžeta un varbūt arī štata vietu samazinājums.

nu ja nu ja - 17-12-’08 23:21

Te laikam salasījušies tie, kam gribas spēlēt mentus. Man liekas ka normāls copmanis nespēlē inspektoru, tas tomēr ir kāds komplekss. Kurš brauc uz copi, lai ķertu brakarus? Tas taču specifisks darbs, tēvs stāsta ka tādi kādreiz esot bijuši družiņniki. Es kādreiz centos pazvanīt kaut kādiem inspektoriem, bet ja sazvana visi aizņemti. Vairs nezvanu, bet pats daru ko varu…
Pasakiet, kāds kāpēc aizliegt spininingot, pietiek ka līdakas ķert aizliegts. Es pavasarī ar mikrospinneriem dažreiz spiningoju sapalus vienu brīdi labi ķeras. Nepatīk tā maliķa sajūta.

Bebrs Bebrs - 17-12-’08 23:10

???
Es neko nespēlēju, esmu vides dienesta pilnvarotā persona, izsaku tikai savu personīgo viedokli, uz kuru man ir kā es ceru tiesības. Ļoti pieļauju to ka Tev ir maz sapratnes par to kādi pierādījumi ir vajadzīgi lai sodītu MN pārkāpēju.

Rīgas Kundziņš Rīgas Kundziņš - 17-12-’08 22:56

Es arī tā kā būt par to, ka pavasarī vajadzētu būt liegumam uz spiningošana, kaut gan pats neķeru līdakas. tur kur staigāju es diezvai kādreiz sastapšu inspektoru.
Kā saukt tos, kuri grib ķert pavasrī foreles bet nav no Rīgas ? :) :)

??? ??? - 17-12-’08 22:54

Bebrs un Zivnieks, kāpēc jums nepatīk, ka makšķernieku tiesības ir plašākas? Ja gribat spēlēt inspektorus, tad tā arī sakat. Tagad iznāk, ka makšķernieki ir pret , jo inspektoriem būs vairāk darba. Kaut kas neiet kopā, ne tā kungi?

micuks micuks - 17-12-’08 22:36

Par naudām runājot. Ja reiz ir tādas problēmas un ir jāver ciet zuvjaudzētavas tad varbūt ir jēga pacelt gada kartes cenu vēl par 5-10ls un šo naudu novirzīt tikai zivjaudzētavām. Kurš to kontrolēs to lai izdomātie tie, kas zina to virtuvi. Jo kas ir 10ls. Nu nepaņems pāris polšus līdzi uz copi :D, lai gan tāpat polšam atradīs jebkurā gadījumā, vai arī nenopirks 1-2 voblerus. Slovākijā piemēram ir jāmaksā gada maksa, plus par katru copes dienu konkrētā ūdenskrātuvē ir jāmaksā apmēram 5ls. Neaicinu ieviest pie mums tādu kārtību, bet teiksim 20ls par karti varētu maksāt un sodu par to ka nav karte jāuzliek 100ls plus štrumu konfiskācija, bet te būtu jāievieš kartēm jauns dizains lai kartē varētu norādīt kad ir pirkta, vai vislabāk lai karte ir kopā ar kases čeku, kurš pierāda kad karte ir iegādāta un tādā veidā nevarētu šmaukties ar tikko pirktu karti lai nebūtu sods jāmaksā, bet aizmāršīgie copmaņi tādās reizēs kad karte aizmirstas varētu pēc tam pierādīt ka karte ir bijusi un tiktu cauri teiksim ar simbolisku sodu 5ls par to ka inspektors bija spiests sastādīt protokolu.

Bebrs Bebrs - 17-12-’08 22:30

Punkts par spiningošanas aizliegumu piekrītu ka bija arī inspektoru ērtībai. Bet tos kas atturēja šis liegums iet spiningot tagad to varēs darīt netraucēti. Piemēram Ventā, virs rumbas ko varēs spiningot aprīlī? Asarus, foreles, krītošos(kāds gadās, tiesa) vai arī tomēr līdakas? Pie tā inspektora daudzuma kas ir kontrole jau tā ir maza, tagad inspektoram vajadzēs sagaidīt kamēr līdaka tiek noķerta un paturēta, pie tam pie pierādīšanas ir daudz visādu šķēršļu atkarībā no apstākļiem. Tieši tāpēc es esmu pret spiningošanu pavasarī. Jā un līdaku nārstojot ar spiningu nav problēmu paņemt, tam nepiekrītu ka līdaka nārsta laikā spiningu neņem.

Zivnieks Zivnieks - 17-12-’08 21:54

Ja iet runa par argumentiem, tad lūk:
1. Par Makšķerēšanas noteikumu (MN) uzdevumiem. Tieši tā – MN mērķis nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Kas ir zivju krājumu ilgtspējīga izmantošana? Tā ir zivju krājumu izmantošana saglabājot tos nākamajām paaudzēm. Un zivju krājumu aizsardzība ir viens no galvenajiem aspektiem, kas šo ilgtspējīgo izmantošanu var nodrošināt. Zivju resursu ilgtspējīga izmantošana ir arī galvenais Zivsaimniecības nozares nacionālā stratēģiskā plāna mērķis.
2. Par aizsardzību runājot, spiningošanas liegums pavasarī liedz makšķerniekam ne tikai spiningot, bet arī atrasties ar spiningu ūdenstilpē vai tās tiešā tuvumā. Tajā pašā laikā ir aizliegums iegūt un paturēt lomā līdakas. Abi šie aizliegumi ir vienlaicīgi un to mērķis ir nodrošināt līdaku krājumu atražošanos. Vai līdaku krājumu atražošanās nav makšķernieku interesēs? :)
Ko panāksim atceļot aizliegumu spiningot pavasarī un atstājot spēkā aizliegumu iegūt un paturēt lomā līdakas? Lielāku slodzi uz līdaku krājumiem. Šeit būtu īstais laiks uzklausīt ierēdņus (inspektorus) un viņiem pajautāt kā ķeras līdakas pavasara lieguma laikā. Inspektoriem ir spēcīgs arguments – administratīvā pārkāpuma protokoli, kas sastādīti spiningotājiem lieguma laikā. Lielākā daļā gadījumu protokolā pārkāpuma būtību aprakstošajā daļā ir pieminēta ne tikai spiningošana lieguma laikā, bet arī līdaku, tajā skaitā arī zemmēra līdaku paturēšana lomā, kā arī atļautā loma lieluma pārsniegšana. Rodas jautājums, kāds ir pavasara spiningošanas atcelšanas mērķis. Makšķernieku tiesību paplašināšana. Uz papīra izskatās skaisti un skaisti arī izklausās. Bet kā būs patiesībā? Pievienojos Bebra viedoklim un atbalstu Jūsu iniciatīvu nepamatotā aizlieguma makšķerēšanai no laivām atcelšanai un mušiņmakšķerēšanai rudenī, bet nevaru piekrist spiningošanas lieguma atcelšanai pavasarī.
Vai atceļot spiningošanas aizliegumu spēsim attīstīt tūrismu un valsts iegūs miljonus? Ļoti apšaubu. Tendence ir pavisam pretēja. Mūsu turīgākie makšķernieki paši dodas uz ārvalstīm baudīt makšķerēšanas priekus. Ja neskaita lietuviešus, tad makšķerēšana Latvijas ūdeņos nevienu ārzemnieku nepiesaista un ne jau noteikumi ir pie vainas.
3. Par makšķernieku klātbūtni. Nu te man ir jāpasmaida. Makšķernieku klātbūtnes iespaids un tīklu, murdu licējiem un dūrējiem ir mazs. Arguments? 7 gadu darba pieredze. Reti kurš makšķernieks uzdrošinās celt trauksmi un ko iebilst, ja tuvumā parādās tīklu, murdu licēji vai dūrēji. Makšķerniekiem kā ikvienam cilvēkam pirmajā vietā ir paša drošība un bailēs par savu drošību lielākā daļa makšķernieku redzot atklātu maluzvejniecību saraujas čokurā un cenšas nepievērst uzmanību notiekošajam. Maz ir tādu drosminieku, kas zvana inspektoram vai cenšas pārtraukt maluzvejnieku rosīšanos. Ne vienmēr makšķernieku iniciatīva pārtraukt nelikumības vainagojas rezultātiem, bieži vien makšķerniekiem nākas uzklausīt draudus izrēķināties. Bailīgākie maluzvejnieki rosās diennakts tumšajā laikā, kad pie ūdeņiem nav makšķernieku.
5. Par zaudējumiem. Latvijas ūdeņos lielākā makšķernieku slodze ir tieši uz līdaku krājumiem. Un pavasara spiningošanas lieguma atcelšana rosinās šīs slodzes paildzināšanos par pusotru mēnesi. Inspektora darbs nav tikai plika makšķernieku uzraudzība, tas ir darbs ar cilvēkiem un inspektori vislabāk zina kāda ir mūsu makšķernieku sabiedrība un ko no šīs sabiedrības var sagaidīt. Nenoliegšu, ka būs daži godīgi makšķernieki, kas spiningošanas lieguma atcelšanas gadījumā, nodarbojoties pavasarī ar spiningošanu, godprātīgi atlaidīs pieķērušos līdaciņu un priecāsies par smukajiem asariem. Uzdrīkstēšos apgalvot, ka lielākā daļa makšķernieku tomēr to līdaciņu vēlēsies iebāzt maisiņā vai mugursomā. Kāpēc tāds apgalvojums? Ar to es gribu teikt, ka normālais makšķernieks, kurš atļautajā laikā patur lomā zemmēra līdakas vai vairāk līdakas nekā atļauts, to darīs arī pavasarī spiningošanas lieguma atcelšanas gadījumā. Un, domāju, neviens neapstrīdēs, ka 99% spiningotāju mērķsuga ir tieši līdaka.
6. Par definīcijām diskusijas ir liekas, jo definīcija kas ir spiningošana mums nav. Nezinu kāpēc mūsu likumdevējiem tas šķiet nevajadzīgi. Interesanti, ka lietuvieši ir spējuši ieviest savos makšķerēšanas noteikumos definīcijas.

Esmu redzējis daudzas definīcijas, bet tikpat bieži esmu lasījis, ka definēt nav nepieciešams. Rakstīt jau var visu, bet tas nenozīmē, ka tās ir labas definīcijas. Vienkārši saprātīgi inspektori uz tām skatās arī saprātīgi. Piemēram, poļi kā ziemas nmakšķeri bija definējuši tādu, kuras kāta garums nav mazāks par 50 cm. Nav grūti iedomāties, par ko bija diskusijas pasaules čempionātā, kad dalībnieki no citām valstīm izvilka savas mazmakšķerītes. Uzraksti, kā skan lietuviešu definīcijas, paši leiši par tām kādreiz smējās, pats esmu piemirsis. Atceros tikai, ka tās nebija ievērības cienīgas.

jst jst - 17-12-’08 19:59

Zivniekam
Tavs komentārs man lika atcerēties dažus kontaktus ar vides, es teiktu, pseidosargiem un vienu pētījumu, kura secinājumi šodien pabija mēdijos. Tā doma ir sekojoša. Latvija salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm neesot tūristiem draudzīga valsts, jo ierēdņi izsniedzot vīzu, izvirza pārspīlētas prasības, kuras ierobežo tūristu plūsmu, tā esot kādas 2 reizes mazāka kā kaimiņiem. Tā rezultātā valsts neiegūst miljonus. Atcerējos to tāpēc, ka neiegūtie miljoni stipri pietrūkst mūsu budžetam un tas negatīvi skar arī inspektoru kapacitāti. Pilnīgi konkrēti, pat nemainot MN. Mūsu budžetu skar arī mūsu neprasme izmantot mūsu resursus. Tava ziņa ir tipisks piemērs latviski ierēdnieciskai attieksmei.
Jocīga man liekas tava atsauksme uz maģistra grādu. Interneta diskusijās noteicošais ir argumentu spēks, nevis zinātniskie grādi vai amatu nosaukumi.
No kurienes šī apšaubāmā sākuma tēze – MN galvenais uzdevums ir rūpēties par zivju aizsardzību? Neielaidīšos garā diskusijā, definēju pēc būtības, – MN galvenais uzdevums ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu (moderns vārds!) izmantošanu. Aizsardzība ir tikai viens aspekts.
Vienlaicīgi, par kādu aizsardzību vispārīgā nozīmē var būt runa, ja atļaujam zivi nest mājās?!?
Attiecīgi, arī pārējie tavi apgalvojumi neliecina par problēmas izpratni, bet tikai par emocionālu turēšanos pie vecām, bet “pārbaudītām” vērtībām. Vai neienāk prātā, ka MN tiek rakstīti makšķerniekiem nevis inspektoriem? Inspektoriem ir jāzin MN, bet jārīkojas pēc dienesta instrukcijām.
Jāpiekrīt keksa komentam, – nevienam nenāk prātā aizliegt auto, kurš var attīstīt 300 km/st. braukt pa ceļu, tikai tāpēc, ka inspektors nevarēs viņu noķert. Diemžēl, MN no padomju laikiem šāda pieeja Latvijā ir joprojām saglabājusies.
Vai nav ienācis prātā, ka jebkura makšķernieka ideāls ir cope bez noteikumiem? Tikai pēc tam nāk prātā doma, kas notiks, ja visi copēs bez noteikumiem, un parādās vēlme vienoties ar pārējiem par noteikumiem. Ja kāds, kurš sevi sauc par makšķernieku sāk priekšplānā likt nevis domu par makšķerēšanas organizāciju, bet par zivju aizsardzību, to es dēvēju par tīrāko liekulību.
Un otrs moments. Kāds tev pamats apgalvot, ka zivju resursiem spiningotāji pavasara periodā nodarīs būtiskus zaudējumus, ja kādam no viņiem izdosies noslēpt no inspektoriem un paņemt kādu zivi? Gribu apgalvot, pretējo, līdakas pavasara nārsta periodā ar spiningu nemaz nav tik viegli noķert, tāpēc var prognozēt, ka zaudējumi būs smieklīgi mazi, salīdzinot ar šajā periodā makšķernieku netraucēto zivju dūrēju, murdu un tīklu licēju iespaidu.
Pamēģini šeit nodefinēt, kas ir spiningošana, par kuru pašreiz var sodīt. Bet tikai vienu reizi, es tev parādīšu, cik viegli to ir apiet. Tas, ka piemini Rīgas kundziņus, nav godīgs paņēmiens un liek man domāt, ka tev nav citu nopietnu argumentu.

Zivnieks Zivnieks - 17-12-’08 19:46

Peksis, vārds vietā! Darba grupa atceļot aizliegumus nepadomā par sekām…

Atļaušos pasmaidīt. Pekša apgalvojumam nav nekāda sakara ar darba grupu. Turpinot tavu domu, mums drīz varētu aizliegt iziet uz ielas, jo, lūk , policijai nebūs kapacitāte, lai varētu garantēt iedzīvotāju drošību.

Peksis Peksis - 17-12-’08 19:24

ja grib reāli aizsargāt zivju resursus, tad krietni jāpalielina inspektoru skaits. Es makšķerēju vairāk kā trīsdesmit gadus, praktiski gandrīz katras brīvdienas esmu pie ūdeņiem, pie tam pietiekoši populāriem ūdeņiem, pa šo laiku es uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt tās reizes, kad esmu sastapies ar inspektoriem, puse no tām bija licenzētās vietās. Tātad spriediet paši, ar esošajiem inspektoriem ir krietni par maz. Var jau pieņemt vislabākos noteikumus, bet nav jau, kas kontrolēs to ievērošanu.
Tas pilnībā sakrīt ar manu viedokli.

Zivnieks Zivnieks - 17-12-’08 19:10

keks, muļķīgi salīdzināt satiksmes noteikumus ar makšķerēšanu. Ja satiksmes noteikumu pārkāpšana lielākā daļā gadījumu ir formalitāte (ātrums, ceļa zīmes, gaismas, apdrošināšana, tehn. apskate utt.), tad makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana lielākā daļā gadījumu ietekmē zivju resursu krājumus (makšķerēšana lieguma laikā, vairāku makšķerēšanas rīku izmantošana, atļautā zivju skaita pārsniegšana, zemmēru paturēšana u.t.t.)
keks, ja līdakas pavasarī neķertos, neviens viņas lieguma laikā nespiningotu un liegums nebūtu vajadzīgs. Godīgākie makšķernieki pacietīgi gaida 1. maiju, bet negodīgākie un nepacietīgākie staigā ar spiningiem jau martā un aprīlī. Un reti kurš ir tukšā noķerts pie rokas, turklāt lomā ir gan mēra, gan zemmēra līdakas, kā arī nereti līdakas ir vairāk kā 5…
keks, zemmēru vācēji bija un tagad būs vēl vairāk, jo slodze uz līdakām palielināsies…
Piekrītu tam ko raksta Bebrs, asaru spiningotāju ir maz un ikdienā tiekoties ar makšķerniekiem neviens nav žēlojies, ka liegums pavasarī nebūtu vajadzīgs, arī nekāda aptauja nav veikta. Lieguma atcelšana vajadzīga tikai dažiem desmitiem Rīgas kundziņu, kuri grib pavasarī doties ar spiningu uz foreļupēm.

Padalies, kāpēc tu tā pārdzīvo šī panta atcelšanu. To, ka tu iestājies par zivju resursu aizsardzību, sapratu, bet tavu personīgo skādi, nekādi nesaprotu.

Bebrs Bebrs - 17-12-’08 18:36

Es arī piekrītu ka nevajadzēja atļaut spiningot pavasarī. Līdakas ir aizliegts ķert, tātad spiningojot varēs piemēram ķert asarus, foreles, arī krītošos lašus. Tieši asaru spinigotāju kas specializējas uz šo zivi ir ļoti maz. Visvairāk cieš foreļotāji, jā tas tiesa bet vai tomēr labāk nebūtu arī spiningošanas lieguma laikā arī pasaudzēt foreli? Ja tiks atļauts pavasarī spiningot tad kopumā tas viennozīmīgi zivju krājumiem nāks par sliktu jo būs daudz makšķernieki kas izmantos kārtējo sparaugu noteikumos. Bat par pārējiem punktiem Jūsu redakcijā pilnībā piekrītu.
Ja tiks nolikvidēta kāda zivjaudzētava tad pilnīgi skaidrs ir tas ka atjaunota tā nekad netiks. Piemēri nav tālu jāmeklē.
Man piemēram gribas uzteikt Pelču zs kur strādā īsti sava darba entuazisti kuriem pēdējos gados ļoti labi veicās darbi – vēdzeles, līdakas, nēģi, nemaz neskaitot lašus un taimiņus. Ja tas apstāsies vai tik tiešām valsts jūtami ietaupīs?

Atceros tavu attieksmi. Bet kāpēc gan nevarētu pavasarī spiningot foreles un krītošos lašus? Tas tikai pievilinātu pie ūdeņiem jaunus copmaņus. Viens no mūsu kopīgiem uzdevumiem, – izvilināt vairāk cilvēku dabā un tur praksē iemācīt viņus dzīvot saskaņā ar dabas likumiem. Saprotams, ka copmaņi pārsvarā konkurē savā starpā un ne sevišķi mīl, ka citi copē viņu mīļākajās vietās. Taču laiks visu saliks pa vietām.

Pelči pagaidām netiek aiztikti.

keks keks - 17-12-’08 18:20

zivnieks Tāds apšaubāms maģistrs, kas tik švaki saprot šīs lietas. Varbūt vajag aizliegt zivis ķert vispār, ja jau tik daudz to negodīgo? Bet kāda tur loģika – kāpēc atļaut braukt pa šosejām ar fiksiem auto, visi taču pārkāpj noteikumus un inspektoru maz.
Neiesvīsti, tie 100 000 pavasarī ar spiningiem pie upes nebūs. Tu kā maģists pat nezini, ka nārsta laikā līdakas uz spini ķerās galīgi švaki un līdaku spiningotāji nav idiņi, nu labi kāds pastaigās ar spini gar upi lai nosistu asumu un viss. Līdakas paturēt taču nedrīkst. Tie , kas vāc bezmērus, tie bija un būs. Tas ir tikai labi, ka tas aizliegums tiks novākts.

Zivnieks Zivnieks - 17-12-’08 17:37

Jau kuro gadu pēc kārtas tiek mainīti Makšķerēšanas noteikumi cenšoties tos uzlabot, bet gala rezultāts ir gluži pretējs – noteikumi arvien vairāk tiek attālināti no to primārā mērķa – zivju resursu aizsardzības. Topošie grozījumi – svētki makšķerniekiem, nāves spriedums zivīm. Kā lai citādi dēvē 24. punkta izņemšanu no Makšķerēšanas noteikumiem? Kāda šeit var būt runa par saprātu? Tas ir neprāts. Vai normālu makšķernieku klātbūtne palīdzēs uzlabot zivju krājumus? It sevišķi šajā ekonomiskajā situācijā… Cik mums ir normālu makšķernieku un galu galā kas ir normāls makšķernieks? Ar makšķerniekiem sastopos dienu dienā un varu teikt – normāli (lasi – godīgi) makšķernieki ir mazākums. Atļaujot spiningošanu pavasarī, it kā godīgu makšķernieku interesēs, rezultātā iegūsim pie ūdeņiem daudz negodīgu un šķietami godīgu makšķernieku. Negodīgajiem – iespēja likumīgi nodarboties ar līdaku spiningošanu nārsta laikā. Šķietami godīgajiem – spiningojot asarus, foreles u.c. paturēt lomā arī kādu līdaciņu. Lieki piebilst, ka iegūtas līdakas tiks labi jo labi noglabātas. Inspektoriem neērtības? Tas tiesa. Bet ne jau inspektoru interesēs pastāv spiningošanas liegums. Darba grupa diskutējot par grozījumiem runā tikai par makšķernieku un inspektoru interesēm, bet par zivju interesēm pavisam aizmirsusi.
Man kā dabas zinību maģistram ir saprotams, ka zivju krājumus var saglabāt tos pienācīgi aizsargājot. Un valsts īsteno zivju resursu aizsardzību izdodot attiecīgus normatīvos aktus, kuru ievērošanu uzrauga attiecīgas institūcijas. Tieši cilvēka nekontrolētā rīcība ir iemesls kādēļ ir izdoti dabas resursu aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti un ir izveidotas attiecīgas vides aizsardzības institūcijas, kuras uzrauga šo normatīvo aktu ievērošanu. Darba grupa makšķernieku interesēs pavasara nārsta laikā izlaidīs savvaļā vairāk kā 100 000 lielu spiningotāju baru, kuru jākontrolē 40 inspektoriem… Tātad nākamajām paaudzēm līdaka būs Sarkanajā grāmatā… Un tas tikai dažu desmitu godīgu makšķernieku dēļ, kuriem spiningošanas lieguma dēļ pavasarī liegta foreļu spiningošana…

aldis aldis - 17-12-’08 15:12

Izraku jst arhīvā:
Tikai daži secinājumi. (rakstīts 2004.gadā!)
Joprojām nav atrisināta vesela rinda materiāli – finansiālo problēmu. Inspektoru rīcībā daudzās vietās ir diezgan veca tehnika, trūkst degvielas, nav noregulēta virsstundu apmaksa. Resursu un uzdevumu nesabalansētību pastiprina tas, ka inspektoriem jāsargā arī privātie ūdeņi, kuros zivju krājumi pieder valstij.
Varēju manīt, ka lielas bažas rada ažiotāža, kura sacelta ap sabiedriskajiem inspektoriem. Tas lielā mērā sakrīt ar manām domām, ka sabiedrības iesaistīšana zivju aizsardzībā šādā formā nav līdz galam pārdomāta un rada jaunas problēmas.
Konflikta situācijas nereti rada tas, ka pie ūdeņiem joprojām trūkst norādes zīmju, kuras ļautu makšķerniekiem orientēties nosaukumos un robežās.
Nepilnīga ir MK realizācijas kārtība, tādēļ jāapsver doma par attiecīgās nodevas nomaksu banku iestādēs, kā Igaunijā.
Novārtā pamests darbs ar makšķernieku auditorijas audzināšanu – arvien biežāk nākas sastapt makšķerniekus, kuri nezin pat to, ka eksistē makšķerēšanas noteikumi.
Seminārā izkristalizējās arī dažas idejas tuvākai pespektīvai. Viena doma – tā kā valstij trūkst resursu, katrai ūdenstilpei jābūt reālam privātam īpašniekam ( vai nomātajam), kurš var realizēt savas īpašnieka tiesības un nodrošināt sava īpašuma apsardzi.
Būtu jārisina arī jautājums, kā sabiedrība nesavtīgi varētu palīdzēt inspekcijām uzlabot to materiāli – tehnisko bāzi, nepārkāpjot priekšrakstus par korupciju.
Otra doma. Administratīvo sodu pielietošana ir kļuvusi sarežģītāka. Palielinot makšķernieku sabiedrisko organizāciju lomu, “iespaidošanas” funkciju lielākā mērā varētu uzticēt SO, kuras audzināšanas darbu varētu veikt uz savu statūtu pamata. Problēma – kā panākt, lai makšķernieki kļūtu par SO biedriem.
———
kas ir mainījies pa šiem gadiem?

Pēc būtības, nekas. Mēs ejam šajā virzienā, bet ļoti lēni. Sociālie aspekti joprojām ņem virsroku pār ekonomiskajiem.

jautājums jautājums - 17-12-’08 10:08

Ja audzētavu darbība partraucās, vai tās varēs privatizēt?

Jā, tādā gadījumā nekavējoties tiks risināts jautājums par audzētavu vai to daļu nodošanu nomā vai atsavināšanu.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.