Par makšķerēšans noteikumiem un "krīzi"

Krīzes izprovocētās valdības pārveides ietvaros šodien medijos parādījās jauns ministriju reorganizācijas variants. Tautas partija piedāvā saglabāt 11 ministrijas, tai skaitā saglabāt ZM, bet VidM apvienot ar Ekonomikas ministriju. Izskatās, ka tiek provocētas garas debates, bet izmaiņas, par kurām nupat iestājas jau visas partijas, stāv uz vietas. Ar visām no tā izrietošām sekām.

No J. Birzaka, kurš LZRA vada iekšējo ūdeņu laboratoriju, saņēmu viņa viedokli (kurš būs pamatā LZRA atzinumam) par iepriekš minēto MN plānoto foreļupju sarakstu. Ar to var iepazīties atsevišķā lapā. Informācija publiskota ar domu, ka foreļupju pazinēji nepaliks malā un savos komentāros to precizēs vai papildinās ar jauniem faktiem un savu viedokli. Varu piebilst, ka būtu labi, ja komentāri tiktu izteikti tuvāko 5 dienu laikā, lai tos varētu izmantot darba grupas nākošajā sēdē.
 
23. 01. 2009.

  Seko jaunumiem Facebook



28 comments

Valdis Holbergs Valdis Holbergs (Email ) - 13-02-’09 12:34

Vispār, ziemas copē vissportiskākais un interesantākais ir meklēt lielus asarus un līdakas ar balansīri. Vislabāk to ir darīt ziemas sākumā, kad ledus vēl ir diezgan plāns. Tad, viegli, var izcirst pāris simtus āliņģu un kaut kur var trāpīt smukus asarus vai līdaku. Kad ledus jau ir biezs, tik daudz āliņģus izborēt ir grūti, bet tik un tā uz balansīri copēt var un tas ir ļoti interesanti. Tie, kas ir pret copi uz balansīri noteikti nav makšķernieki, bet kaut kādi zaļie ekstrēmisti, kuri paši copēt nekad nebrauc, makšķerniekus neieredz un makšķerēšanu, kā arī makšķerniekus uzskata par savas peļņas objektu. Nožēlojami, ka tādu vējoņu, birkavu un tamlīdzīgu darboņu vēlmes iegūst likuma spēku.

Artis Artis - 10-02-’09 23:40

Bebrs – un no manis jau ne?

Bebrs Bebrs - 10-02-’09 19:21

Ceru saņemt operatīvas ziņas par pasaules čempi. Kurš gan cits, ja ne JST :-)

vanems vanems - 08-02-’09 16:20

ir dabiskā mirstība, kas populācijās nosaka, ka vecākās zivis ir mazākā skaitā, kā jaunākās. Saprotams, ja nav kādi ekstra nelabvēlīgi apstākļi kādā gadā- akūts piesārņojums, ūdens trūkums, malu zveja utt… Tad parādās mazskaitliskas paaudzes, kas maina ainu.
Ja upes nomakšķerē tukšas, tad nekādi izmēri un zivju ielaišana nelīdzēs- cik ielaidīs, tik atkal noķers. Tad jāsamazina slodze- effort- mazāk makšķerēšanas dienas gadā.
Vēl jāņem vērā, ka ne jau visi izmēra normu ievēro. Forele vēl ekoloģiski jūtīga- labas kvalitātes upes jānodrošina.

buzijs buzijs - 07-02-’09 10:39

Man savukārt liekas, jo vairāk zivju, jo vairāk ko makšķerēt! :) Noķert vajadzīgo izmēru pilnā upē ir reālāk, nekā jebkādu tukšā.

vanems vanems - 06-02-’09 16:37

var noteikt apakšējo izmēru lielāku, bet būs mazāk ko makšķerēt. Nu protams, ja ievēros noteikumus.

ja kas ja kas - 03-02-’09 20:27

Igaunijā forelei min izmērs ir noteikts 36 cm.

guntisssd guntisssd - 03-02-’09 17:00

Vanem, pasaki gan! Nu kas tā par foreli 30cm.Augt un augt vēl, a te jau par pannu!:))) Tāpat jau liela daļa zināmu makšķenieku ķer un atlaid, lai nākošreiz satiktos ar to pašu zivi, lai nākošreiz norullējot uz copi un atpakaļ 100-150km nebūtu pilnīgs “aplauziens”. Tač ne jau dēļ zivs, bet emocijām.Pēc gaļas tak vienkāršāk ir uz maksas dīķi aizskriet:) Tad kāpēc copi nepadarīt jautrāku?:) Tad liekat to starpu šaurāku 35-40cm.

buzijs buzijs - 03-02-’09 13:35

Vanem, pasaki to skaļāk! :)) Jo, šķiet, dīķsaimnieku domāšana ņēmusi virsroku. Par augšējo izmēru vispār skatos skeptiski… varbūt kādreiz…, bet atteikties no 30cm šprotēm varētu jau mūsu paaudzē!!

dainis dainis - 03-02-’09 12:46

ar samiem viss kartiba, ka dubļi.

nuja nuja - 03-02-’09 10:41

Te visus interesē tikai foreles. Kāpēc neviens neraksta par samiem? Kas ar tiem notiek Latvijā?

vanems vanems - 03-02-’09 10:36

ja tiek uzskatīts, ka forelēm trūkst vaislinieku- lielās, tad tiešām bija jāceļ minimālais izmērs. Ierobežojums uz garuma grupu var tikai radīt 30 cm foreļu intensīvāku izķeršanu, t.i., līdz 40+ cm izdzīvos mazāk. Makšķernieki, kas agrāk 30cmīgo laida vaļā varbūt sāks viņas ņemt.
Ieviešot šādu aizliegumu grūti paredzēt, kā makšķernieki uz viņu reaģēs. Kas zina.

buzijs buzijs - 30-01-’09 16:45

Un vēl prasās apcerējums par foreļu izmēriem.
Variants, foreles virs 40cm jālaiž vaļā, idejiski ir ļoti pareizs, bet praksē darbojas arī pretējās sviras. Citējot jj pagavorku, “nav mazās, nav lielās”. Tātad, ja ir paredzēts makšķernieku gastronomiskās intereses realizēt uz forelēniem, sākot no 30 līdz 40cm, cik tad viņu tiks līdz 40 +. … tik pat cik tagad = retais!!! 40cm izmēru sasniegt var jebkurš forelis, ja viņu pirms tam nenoķer un nenosit. Tādēļ ierosinu, minimālo ēdamo izmēru pacelt uz 35cm. Tātad, viens gads klāt KATRAI!!!!!!! forelei. Ieejot riska zonā, zivuks jau būs manīgāks, varbūt arī skolots un lielā apetīte būs retāka. Un varbūt arī 40cm pārbīdīt +5cm. Nu, lai normālu zivi ar kādreiz var paņemt. :))

buzijs buzijs - 30-01-’09 12:16

Lai vairotu mūsu ūdeņu bagātības, man ir priekšlikums klasiskajās foreļupēs (sk. ritrāla upju sarakstu) noteikt dabiskās ēsmas izmantošanas liegumu. Tādējādi, it kā, aizbildinoties ar neforeļu makšķerēšanu, tajās vairs nevarētu “netīšām” ķert alatas, foreles. Bet vēl svarīgāk, apzinoties šo austvērtīgo zivju populāciju bēdīgo stāvokli, IEVIEST NODEVU, kuras iekasētā nauda nepazustu kopējā katla, bet nonāktu atpakaļ upēs mazuļu veidā. Šķiet, tuvākajos gados uz valsts paldzību cerību maz. Tie, kam rūp sava zivs, neskoposies!

Ak, jā.. citu zivju makšķerētāji. Parasti, ja upmalā sēž vietējais onka, viņam sagadās trāpīties pie alatu bedres. :DD Šis piemērs ir no Vaidavas, kurā pēc vanema domām ir visādas zivis.

HESu u.c. aizsprostu uzpludinājumi: Šeit sociālistiskā taisnīguma vārdā un, lai neradītu likumpārkāpēju armiju, copēšana ar dabīgo ēsmu būtu pieļaujama.

MK MK - 27-01-’09 22:53

Dārgie copmaņi un līdzīgi domājošie !!!
Upju saraksts. Var kāds pateikt – ko tas mainīs. Kāds ir aprēķinājis resursus, kas nepieciešami lai šīs upes izkontrolētu ?? Var pat nerēķināt, inspektoru nepietiek pat populārajām upēm un ezeriem un nepeitiks vēl vismaz gadus divus.
Par foreļu spiningošanu pavasarī jau esmu izteicies. Gribu redzēt foreļupē (tieši upē, ne vecupē, vai vecos bebru kanālos) nārstojošu līdaku. Varbūt “Nobeli” par jaunu līdakas sugas atklāšanu saņemt varētu.
Par foreļu ķeršanu nārsta laikā tomēr iebilstu. Neesam mēs visi, kas sauc sevi par forelistiem vienā līmenī. Ir pietiekoši daudz “a’ la forelistu”, kam to tik vajadzēs, lai mājās aizstieptu pilnu ar ikriem foreļmemmi.
Taimiņu/lašu ķeršana no 1.12. par attiecīgu papildus licenzi, pilnīgi “adabrjajem”, novirzot šos līdzekļus zivju atražošanai.

Nesapratu, varbūt esmu kaut ko palaidis garām. Vai tad kāds iestājās par foreļu copi nārsta laikā? Tas nekad nav bijis atļauts un nebūs atļauts. Vienīgi dažkārt paceļas jautājums, vai šajā laikā nebūtu lietderīgi visos strautos aizliegt copi vispār, lai neviens copmanis nebūtu pat tuvu ūdenim.

vanems vanems - 27-01-’09 17:13

tad viens otru papildina, ūdens Ciecerā nav nekāds labais. Tev taisnība, ir bijis sliktāks. Paraugu vākšanas vietas gan nomainītas.

jj jj - 27-01-’09 16:32

Jāni,Armanda tel.iemetu Pogas sarakstē,e-pastu nezinu(nemāku te atrast),telefons īsziņas nepieņem.

Viss kārtībā, paldies.

jj jj - 27-01-’09 16:01

Par Cieceri!Tieši padomjlaikos Ciecerē ilgus gadus pa taisno upē aizgāja neattīrīti notekūdeņi,tas netraucēja upē zem Pakuļu ūdenskrātuves(kas tobrīd patiešām kalpoja par milzīgu bioloģisko attīrīšanas iekārtu)mitināties tai laikā nopietnākajai alatu un peklājīgai foreļu populācijai.
Nezinu neesu specs,varbūt baisās līmeņa svārstības ūdenskrātuvē,kaut gan ticamāk vēl baisākās zem HES uzmuļļā gadu desmitus krāto.Katrā ziņā no Saldus pilsētas attīrīšanas iekārtām upē jau daudzus gadus nenonāk neattīriti notekūdeņi.Iespējams kaut kāds nieks nonāk Vēršādā no Emburgas ,lai caur Saldus ezeru un Kaļķupīti nonāktu Ciecerē.Taču tam vēl jāiziet cauri divām HES,neticu ka tas atstāj kādu iespaidu.
Gadu desmitiem zirņenieki un citi ķēra zivis bez žēlastības,nu nepalika viņu mazāk,atjaunoja turbīnas,3 gadi un viss beidzās!Sakritība?Tāpat Tirzā,Zaņā,Gaujas augštecē pie Sinoles,Vārtājā un t.t.Pārāk daudz\ to sakritību.
JST nevaru uz mob.nosūtīt AR telefonus,saka ‘:Nosūtīt neizdevās!

k442 k442 (Email ) - 27-01-’09 10:41

Es arī visu rudeni lasu prognozētās noteikumu izmaiņas un bieži vien šausminos par iecerētiem grozījumiem, kuru mērķis tā vien izskatās – “ir makšķernieks pie upes – ir problēma, nav makšķernieka – nav arī problēmas”. Ja rudenī copes ierobežojumu saraksts tiek veidots ar mērķi sargāt lašveidīgo zivju nārstu, manuprāt, nebūtu nekas slikts atļaut rudenī arī sargājamos posmos makšķerēt līdakas “uz dzīvo” (kas ļoti loģiski tiek rosināts komentāros pie “slēgto” ūdeņu saraksta), jo, cik nu man zināms, uz šādu makšķeri jau nu lasis īpaši neskries pieķerties. Tai pašā laikā uzskatu, ka copes ierobežojums “lietojot mākslīgo ēsmu” nebūtu pareizs un būtu aizstājams ar spiningošanu un mušošanu. Runāju tīri no savu interešu viedokļa, jo pašam labprāt patīk rudenī copēt asarus no laivas uz bļitku Ventā, taču piedāvātās redakcijas šo iespēju padarītu par nelegālu.
Vēl viens man īsti nesaprotams paredzamo izmaiņu variants MN 18. punktā par pieļaujamo loma izmēru – 18.7. – 18.9. punktos paredzētā redakcija ļaus bāzt ķešā tikai VIENA NOTEIKTA IZMĒRA zivi vai vēzi, un, piemēram, 32 cm garš līnis vai vimba būs nelegāls loms ar visām Latvijas APK paredzētajām sekām! Priekšlikums – ja ir vēlme noteikt forelei pieļaujamo min. un max. izmēru, bet pārējiem loma veidiem – pieļaujamo min., tad būtu tikai loģiski šajā punktā attiecībā uz visiem pārējiem ieviest vai aizstāt no jauna piedāvāto “no” ar “ne mazāk kā”. Protams, tas beigās prasīs drusku vairāk tintes un papīra, bet rezultāts būs loģisks un skaidri saprotams.

vanems vanems - 27-01-’09 08:57

jj- mēs te spriedām par Cieceri. Kā tur īsti ir- tu visu vainu liec uz HES. Es savukārt dzirdēju sekojošas runas- it kā agrāk lielākā daļa Saldus notekūdeņu ieplūda ezerā. Ezers savā ziņā strādā kā biol. attīrīšanas sistēma. Tad rekonstruēja attīrīšanas iekārtas, bet, lai uzlabotu sanotāro situāciju ezerā, ūdeņus tagad novada pa tiešo upē. Nu katrā ziņā slāpeklis un fosors ir kā Lielupes baseina upēs, upe maza un eitroficējas- veidojas nosēdumi, akmeņi apaug- tas ko redz ar aci. Vai tas nav drīzāk pie vainas foreles un alatas daudzuma samazināšanā? Katrā ziņā ķīmijas monitorings uzrāda sliktu ūdens kvalitāti šajā upē, tā vairs neatbilst foreles prasībām.

jj jj - 26-01-’09 19:45

Jā,karstas te batālijas.Vēl pagājušā gada sākumā pats uzskatīju,ka foreļupēs,klasiskās foreļupēs,nārsta laikā jāaizliedz vispār copēt.Kaut vai lai atvieglotu darbu inspektoram(ja ar pīcku,pārkāpējs un ņemams ciet).Diemžēl pa šo laiku šis tas ir mainijies,inspektoru patreizējā ekonomiskajā situācijā visticamāk nesastapsim vispār.Te nu jāpiekrīt Armandam Rozem,saprātīgi domājošs copmanis pie foreļupes nārsta laikā ir pat vēlams,lai copē to kas nenārsto un traucē tam ,kas mēģina iegūt to kas nārsto.Tai pat laikā man ir pilnīgi skaidrs ka saraksts būs,kaut vai svētās govs-laša(taimiņa)dēļ(par to liecina kaut vai Birzaka kunga piedāvātais variants).Tādā gadijumā saraksts varētu būt divvirzienu t.i.kur rudenī liegts ,tur pavasarī atļauts spiningot.Te gan skaidrs ,ka nostrādās mūsu otrā svētā govs-līdaka un tas diez vai ies cauri.Ja par konkrētām upēm ir viena,viennozīmīgi svītrojama-Vārtāja.Pēdējais man zināmais noķertais taimiņš -1994.g.Pēdējā manis noķertā forele-2002.g.,pēdējos 2-3 gadus forelēs tur vairs nebraucu.Pāris upes, kas manuprāt tomēr būtu pelnijušas nonākt sarakstā,publiski nepiesaukšu.
Man ,un ne tikai man, arī galīgi nav skaidrs kāpēc copmanis pēc 1.12.nevarētu paturēt vienu mēra taimiņu(lasi).Šobrīd ir tā,copē visi,cits liek somā,cits nē,tikai atšķirība būtu tāda,normāli domājošs copmanis legāli copējot visu somā bāzējam atļautos pateikt ko par to domā,vai izsauktu inspektoru,patreiz klusē,jo abi labi!Tieši tāpat vairums lašvedīgo copētāju būtu gatavi maksāt vairāk kā makšķernieku kartes cenu, par iespēju copēt pēc 1.12. vai spiningot foreļupēs pavasara lieguma laikā(kāda tam jēga vispār nesaprotu,nārstojoša līdaka neķer mānekli,atšķirībā no foreles).Tādas pārdomas radās pie foreļupju saraksta,par tādu idiotismu(citādāk to nosaukt nevar)kā šķersbļitkas aizliegums pat nav ko piebilst…

Paldies par komentāru. Ja piemini AR, varbūt zini viņa tel. Nr., labprāt gribētu zināt arī viņa viedokli.

Mirror_reflex Mirror_reflex (Email ) - 26-01-’09 16:57

JST, varbūt ir info, kad varētu stāties spēkā jaunie grozījumi MN (piemēram par laivošanas sezonas sākumu no 1. maija)?

Ja viss noritēs normāli, nav izslēgts, ka 1.maijā makšķernieki varēs uzsākt sezonu ar jauniem noteikumiem.

Mirror_reflex Mirror_reflex - 24-01-’09 09:35

31’. punkts tiešām ir kaut kas “ģeniāls”: priekšlikuma iesniedzējs (LMA?) ir pilnīgi situāciju nepārzinošs populists! Aizliegt no oktobra makšķerēšanu ar mākslīgo ēsmu arī Ventas lejtecē – kāpēc??? Kāpēc svētās govs uz nārstu kāpšanas periodā pilnībā jāaizliedz asaru, zandartu un līdaku makšķerēšana? Kam tas būs izdevīgi – vai palielināsies zivju resursi, izdzenot makšķerniekus? Piemērs no 90. gadu vidus, kad arī Ventas lejtecē no 1. oktobra bija aizliegta spiningošana: velcētāji gaiņāja tīkliniekus, līdz šie pateica: nu nekas, pienāks oktobris, tad jūsu klātbūtne būs aizliegta, vo tad mēs liksim tīklus kur un kad gribēsim! Vai tiešām kāds apzināti vēlas šādas situācijas atkārtošanos? Lūdzu, lūdzu, lūdzu dariet visu iespējamo, lai nepieļautu šāda lieguma iekļaušanu jaunajos grozījumos!

vanems vanems - 24-01-’09 09:06

nu es jau rakstīju, ka uzpludinājumi jāatrunā. Tās idejas par aizliegšanu nāk no vairākiem forelistiem. Ja uzmanīgi paskatīsies uz saraksta priekšlikumu- to, kas augšpusē, sapratīsi, kuri tieši. Es redzu trīs.

Bebrs Bebrs - 24-01-’09 08:45

Par aizliegumu makšķerēt atsevišķās upēs – nesaprotu šī lieguma jēgu. It kā tie kas ķers lašvaidīgās zivis nārsta laikā to tad pēkšņi to nedarīs. Tieši otrādi – un kā vēl darīs jo nebūs neviena makšķernieka kas varētu informēt inspektoru par notiekošo. Attopieties >(>( kāpēc Jūs ieviešat liegumus kas viennozīmīgi nāks par sliktu zivju resursiem. Kas to visu kontrolēs? Inspektori kuru skaits tiek samazināts? Piemēram Sprinčupē(kur ir tikai foreļu smaka ne foreles, lašveidīgās iekšā nenāk, par iemeslu esmu rakstījis iepriekš) rudenī es mēdzu saķert mazās zivtiņas priekš līdakām. Tagad to darot es būšu pārkāpējs :? Pēc manām domām šāds liegums uz atsevišķām upēm nav nepieciešams jo būs pretējs efekts godīgu cilvēku pie upēm būs mazāk – zivju krājumi samazināsies. Ja jau tā ir vēlēšanās ieviest liegumu tad var aizliegt spiningot kaut gan jēgu tam ar neredzu. Otrā redakcija 31. pantam ir krietni pieņemamāka. Par pašu sarakstu – Sprinčupe jāņem ārā(ne viens vien uzpludinājums), arī Šķēdes upē ir 2 uzpludinājumi Šķēdes un Spīķu.

Paldies, tieši šādu informāciju mēs gribam savākt arī par citām upēm, kuras ir iekļuvušas sarakstā. Labi būtu, ja tu kaut ko pateiktu par foreļu resursiem attiecīgajās upēs, taču šādu informāciju sūti pa e-pastu. Aģentūras resursi ir pārāk mazi, lai mēs paši visu varētu apsekot.

JK JK - 23-01-’09 19:44

Man vienkārši tāds domu gājiens bija, ka zivju audzētavas (arī valsts) tak var teorētiksi pabāzt apakšā šiem kritērijiem un līdzekļu trūkuma laikos tak kaut kāds atbalsts tomēr ir. Bet ja aģentūrai nekas netiek, nu tad neko.

JK JK - 23-01-’09 14:46
JK JK - 23-01-’09 14:32

Kāpēc neminat nevienu vārdu par atbalsta sniegšanu zivjaudzētājiem, kam ir dīķi virs 3 ha un no ha ir realizēta vismaz produkcija 120 Ls vērtībā? Vai tas nav arī kas pozitīvs šajā situācijā, kad krīze vēl tikai ieskrienas? (angel)
Esmu par to labi informēts, taču ne mani personīgi, ne aģentūru šis un daudzi citi ES atbalsta maksājumi neskar, tāpēc nerakstu. Ja tevi interesē atbilde uz kādu konkrētu jautājumu vai redzi kaut ko pozitīvu, vari droši rakstīt.



(optional field)
(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Remember personal info?
Small print: All html tags except <b> and <i> will be removed from your comment. You can make links by just typing the url or mail-address.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.