jaunumi   contact

« Latvijas izlase PČ Po… | Home | Jaunās sezonas tuvumā… »

Latvija 6.reizi uz goda pjedestāla. Šogad otrie !!!!

Ar šādu virsrakstu sākt sacensību aprakstu nevar neviena no dalību ņēmušām valstīm, kā tikai mēs - LATVIJA. TIK stabili rezultāti, TIK pieredzes bagāti sportisti arī šogad cīnījās par šo augsto vietu sacīkstēs. Bet par visu pēc kārtas.
Šogad uz sacensību vietu Polijā, Augustovas apg., Serwy Latvijas komanda devās laicīgi, otrdien 10. februārī. Lai būtu iespēja vairāk izprast sacensību ūdenskrātuvi, maksimāli pareizi noskaņot inventāru un gūt pārliecību saviem spēkiem. Ja oficiālajā treniņā (piektdien) laiks ir ierobežots, tāpat kā sacensībās trīs stundas, tad pārējos treniņos drīkst makšķerēt bez laika ierobežojumiem.

Mēs nebijām vienīgie, kas izmantoja šo iespēju. Trešdien uz ledus bija Krievijas, Ukrainas, ASV, Baltkrievijas komandas. Kā redzams, to skaitā visas, kuras noslēgumā bija godalgotajās vietās. Nākošajā dienā piebiedrojās pārējo valstu sportisti, izņemot poļus pašus, kas lika mums pārliecinoši domāt, ka viņi pirms šīm sacīkstēm no šī ezera ledus nav nokāpuši, un cītīgi trenējušies cīņai par čempionu titulu.

Ezers ar mūsu sportistiem „sāka runāt” jau no pirmajām minūtēm. Raudiņas, asarīši, breksēni, kas nu kuram pieteicās jau pirmajos laidienos. Pēc pusstundas es iedomājos, ka Latvijas čempionāts ir bijis vislabākais treniņš priekš šī čempionāta. Eksis, Lielezers un Baltezers vienā ezerā!!! Dziļums no 4m līdz 7.5m, zivju sugas jau nosaucu, tikai šajā ezerā bija vairāk līdakas. Rita un Guntis treniņos izvilka trīs līdakas, bet Pēteri viņas nelika mierā sacīkstēs, kā vienā dienā tā otrā dienā atņemot pa vienai mormiškai un, galvenais, pārtraucot zivju intensīvo vilkšanu. Trešdien ar ezeru iepazinās katrs individuāli. Atrada piemērotu inventāru, kas izrādījās visiem ļoti līdzīgs. Mormiškas baltas vai pelēkas, auklas diametrs 0.07 vai 0.08. Nākošā diena tika pielīdzināta sacensību norisei. Trīs stundas intensīvs darbs. Un rezultāti visiem bija ar 300 gr atšķirību 2100gr – 2400gr. Lomu sastādīja 2/3 mazas raudiņas un BONUSI – nopietnāki pliči, raudas vai asari, dažam viņi bija četri, dažam septiņi. Izrādījās, sacensībās tiem bija noteicošā nozīme. Par šo faktu mēs visi pārliecinājāmies arī piektdien oficiālajā treniņā. Iepriekš gūtā informācija bija 100% pareiza un arī sacīkstēs tā apstiprinājās. Sestdien laika apstākļi bija nedaudz izmainījušies, kas ietekmēja zivju uzvedību zonās. Krišjāņa zonā zivis bija nostājušās pusūdenī un zem ledus. Pusūdenī bija raudiņas, bet zem ledus - mikroskopiska maile. Krišjānis, kuram zonā palīdzēja Mareks, to ļoti ātri izskaitļoja un intensīvi strādāja visas trīs stundas. Nākošā zonā Laila jau pirmajā āliņģī un no pirmā laidiena nepārtraukti vilka raudiņas no pusūdens. Protams, viņas darbu pamanīja Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas treneri un nekavējoties informēja savus sportistus un Laila tika apurbta, tikai ķeršanās intensitāti 7,5 metru dziļumā tas būtiski neietekmēja, ko nevarēšu teikt arī par otro dienu.
Pētera un Gunta zonās smalkās zivis bija krietni kūtrākas. Tāpēc Pēteris, ar savu nekļūdīgo pārliecību, izvēlējās meklēt bonusa zivis, kas viņam arī izdevās. Guntis darbojās pa vairākiem āliņģiem, ko viņam netraucēja citi sportisti, ķēra visas zivis, kas ķērās. Pa vidu tām gadījās arī kāda bonusa zivs.
Ritiņa, kā nereti, ielozējās ar zivīm visnabadzīgākajā zonā, un tajā zonā komandas treneris Normunds bija spiests izmantot visu savu trenera prasmi, kas nepārprotami vainagojās panākumiem.
Pēc pirmās dienas Rita, Laila savās zonās ierindojās 3.vietās, Krišjānis, Pēteris – 2.vietās bet Guntis – 1.! Tas liksies ironiski, bet varēja būt vēl labāk, jo Krišjānis savā zonā pazaudēja 25gr, Pēteris 20gr bet Laila 90gr. Tikai šo gramu nozīmi mēs sapratām tikai pēc otrās dienas....

Otrajā dienā rīts sākās precīzi tāpat kā pirmajā. Noskaņojums visiem bija ļoti labs, pat ne sekundi nebija jūtams atslābums pēc pirmajā dienā iegūtā handikapa. Bet..... Pirmās minūtes raita zivju vilkšana aizgāja tikai diviem mūsējiem – Guntim un Lailai. Guntis savu startu sāka ar piecām bonusa zivīm, kas izrādījās par vienu no iemesliem, kāpēc mēs zaudējām vienu punktu komandu vērtējumā, jo pēc šāda starta spurta, mums treneriem iestājās atslābums, un uzmanība no Gunta tika novērsta, jo, - kur nu vēl labāk... Lailai intensīvi zivtiņas vilkt atļāva ne ilgāk kā piecas minūtes, pēc tam atkal to pašu valstu sportisti, kas apurba viņu iepriekšējā dienā, pielipa Lailai, un sekoja viņai visas trīs stundas. Tikai atšķirība bija tā, ka dziļums zonā nebija 7.5m, bet gan ap 5m un zivis tika iztramdītas. Pārurbties Laila dabūja trīs reizes, un visas trīs reizes viņai sekoja viņas „uzticamie kalpi”. Krišjānis arī izstrādāja katru āliņģi, katru zivtiņu, jo neviens viņa āliņģis nebija tik devīgs kā pirmajā dienā. Un ne jau tāpēc, ka nemācēja vai nevarēja, bet gan tāpēc, ka nebija tā veiksmīte uzurbties kādam biezākam raudiņu baram. Pēteris arī taktiski neveiksmīgi iesāka otro dienu. Kaut gan pēc treniņa pieredzes bija it kā jāieņem dziļākais zonas stūris, zivīm bagātāks izrādījās tieši pretējais zonas stūris. Bet Pēteris, izmantojot savu fantastisko orientēšanās spēju zonā un Hara apstiprinošo informāciju, ļoti ātri nomainīja savu vietu un aiziet!!!
Ritiņa....., divas stundas nedaudz raudiņu un mazu plicīšu laikā, kad Krievijas sportistam jau bija 15 breksēni. Bet tur atkal trenera Normunda norādījumi un viss notiek. Jauni āliņģi jaunā vietā, brekši viens pēc otra pildīja Ritas zivju maisiņu un galu galā novinnēta zona! Pēteris burtiski izsita trešo vietu zonā, Krišjānis saskraidīja piekto vietu, Laila izcīnīja devīto. Diemžēl, Guntis palika desmitais...
Rezultātā mēs Ukrainas komandai zaudējām vienu punktu, palikdami otrie, bet par vareno Krievijas izlasi mēs bijām spēcīgāki. Viņi palika trešie. Un ne tikai Krievija palika aiz mums bija arī mājinieki poļi, baltkrievi, lietuvieši. Neviens no viņiem nebija braucis palikt aiz godalgotām vietām, bet mēs jau sesto reizi uz goda pjedestāla. Vienkārši, vairāk iespējas jau nav bijis.

Kristīne M., komandas otrā trenere.
 
17. 02. 2009


pieci komentāri

copmanis copmanis - 28-02-’09 23:41

Jūs vēl dzīvi? kaut kāds klusums jau trīs dienas iestājies, pat mirtinam nav ko teikt.

no drošiem avotiem no drošiem avotiem - 25-02-’09 17:20

mirtin
Tu vari līksmot par sudrabu, bet Zivju Fonds šodien ielika kloķi sportam un neiedeva naudu par čempionātu Polijā. Tāpēc jau viss iet uz leju, ka daži ierēdņi pie katras izdevības laiž muļķi. Arī NG neesot saņēmis atbalstu, jo tas esot apsolīts Simsonam. ;)

mirtins mirtins - 18-02-’09 08:22

Siekala pa zemi pēc šitāda apraksta:)) Šis nu ir sportaveids, kur mūsējie vienkārši ir labākie un viss:)) Pats labākais ir tas, ka arī konkurence pieaug pašu čempionātā:)) Un kas pats interesantākais – Rita, kas šī gada čempionātā nebūt nav tuvu sešiniekam, pasaules čempionātā bija labākā no mūsējiem. Tas manuprāt liek aizdomāties par izlases veidošanu… pirmkārt – tā ir saliedēta komanda un trenereis nosaka, kas piedalās, kas nē:)) Un nevar tikai sausi paļauties uz pirmo sešinieku:))

Malači un vēlreiz malači:))

Peksis Peksis - 17-02-’09 23:53

aizvien vairāk pārliecinos, cik liela nozīme arī šajā sporta veidā ir labiem treneriem. Tas nozīmē, ka mums ir ne tikai labākie sportisti, bet arī labākie treneri, jo nedomāju, ka pagājušā gada čempioni krievi brauca uz čempi pēc trešās vietas. Mūsējie prot makšķerēt visās valstīs. Ar to arī viņus apsveicu!

Krišjānis Krišjānis - 17-02-’09 20:54

Paldies visiem, kas bija ar mums gan šeit, dzimtenē, gan arī tur – uz Polijas ledus, īpašu paldies gribu pateikt visiem mūsu izlases sportistiem un treneriem, jo bez JUMS mēs to izdarījuši nebūtu. Paldies!



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
top