Par zivjaudzētavu slēgšanu

Lasītājs ar segvārdu "zivkopis" atsūtīja ziņu, ka nevarot lapā ievietot komentāru, un lūdza atbildēt uz jautājumu, kura būtību citēju - "... man kā zivkopim svarīgi būtu zināt ko vairāk par "zivkopības nāvi". Tā aprakstīta šodien tvnet http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=202988 Tur raksta, ka zivkopībai piespriesta nāve... Varbūt jāmet plinte krūmos?
Par šo tēmu visā pagājušā nedēļā bija daudz jautājumu, tai skaitā no dažādu mēdiju puses, tāpēc nolēmu dažas manas pārdomas piefiksēt un ievietot savā lapā.

1. Akvakultūra šodien pasaulē, kā daži apgalvo, ir vienīgais pastāvīgi augošais lauksaimniecības virziens.
Pie tam akvakultūra nav sevišķi ienesīga nozare, tai ir liela inerce un neliela rentabilitāte. Vienlaicīgi mūsdienu akvakultūrā jārēķinās ar nopietnām investīcijām un dažādiem ārējiem riskiem. Ja runājam par jaunu uzņēmumu, kas spētu konkurēt tuvējā tirgū, nenopietni ir veidot audzētavu, ja nevar nodrošināt investīcijas simtiem tūkstošu vai pat miljonu apjomā.

2. Būtisku lomu zivju audzēšanā spēlē pieejamie kvalitatīva ūdens resursi.
Latvijai nav izdevīgas pozicijas - ģeogrāfiskais Latvijas stāvoklis nosaka, ka mums ir jārēķinās ar lielu konkurenci no valstīm ar zivkopībai labvēlīgākiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kurās jau tradicionāli zivkopība ir labāk attīstīta. Kaimiņvalstīs ir gan lielāki siltā ūdens resursi (Lietuva, Polija), gan aukstā ūdens resursi - Igaunija, Skandināvijas valstis. 3. Zivju audzēšanā, līdzīgi kā visā lauksaimniecībā, mūsdienu tendence ir jaudīgu saimniecību attīstība. Audzētavas ar nelielu jaudu, piemēram, līdz 200 tonnām zivju gadā, tirgū nespēj sekmīgi konkurēt ar lielajām audzētavām. Tas attiecas gan uz audzētavām Rietumos , gan mūsu reģionā. Ja kāda vēl turās, tad tikai kādas lokālas specifikas dēļ. Pie tam tradicionālā ražošana uz dīķsaimniecību bāzes kļūst arvien dārgāka. Gan arvien pieaugošo darbaspēka un citu resursu izmaksu dēļ, gan ar nelielo iespēju kontrolēti pārvaldīt ūdens vides stāvokli. Dīķi ir pakļauti dažādiem riska faktoriem - globālai sasilšanai, plēsoņu iespaidam, zivju slimībām, kas būtiski var palielināt izdevumu daļu.
Protams, ja zivju audzēšana aprobežojas tikai ar primitīvu esošo ūdeņu apzveju, tad īslaicīgi var rasties ilūzija par kaut cik pieņemamu rentabilitāti.

4. Latvijā zivju audzēšanu dabīgā vidē lielā mērā varētu salīdzināt ar vinogulāju audzēšanu.

5. Taču stāvoklis nav tik pesimistisks, kā tas varētu likties, jo sevišķi, ja ņemam vērā, ka Latvijā tuvākajos gados būs pieejami diezgan iespaidīgi Eiropas finansu resursi investīcijām akvakultūras uzņēmumos. Par to var izlasīt Ilzes Muriņas rakstā "Kas saņems atbalstu?" Taču viss būs atkarīgs no biznesa projektiem. Neticu, ka projekti, kuri būs vērsti uz esošo dīķu rekonstrukciju vai jaunu dīķu radīšanu, spēs esošās dīķsaimniecības padarīt konkurentspējīgākas pat nelielajā Latvijas zivju tirgū. Pat, ja tie īslaicīgi atvieglos lielo dīķsaimniecību ekonomisko stāvokli.
Šī tēze nesakrīt ar dažu speciālistu viedokli, bet manuprāt, dīķsaimniecības mūsu apstākļos būtu uztveramas kā vaļasprieks un lokālas apgādes resurss. Kā ainavas elementu, kurš diversificētā saimniecībā palīdz uzturēt kādu citu uzņēmējdarbības virzienu. Piemērām, kā makšķerēšanas objekts, viesu mājas virtuvē vai kādā mazā lauku palīgražotnē nepieciešamo svaigo zivju avots.


6. Akvakultūrai Latvijā ir visai attāls sakars ar procesiem, kas šobrīd norit valsts zivju audzētavās. Tikai būs jārēķinās, ka ieplūstot pieredzējušiem audzētavu zivkopības kadriem privātā sfērā, var veidoties papildus konkurence esošajiem privātajiem zivjaudzētājiem. Vienlaicīgi būtu jāņem vērā, ka valsts zivju audzētavas ir veidotas ar specializāciju noteiktu zivju atražošanā. Pie tam tās ir veidotas, izmantojot vecmodīgas koncepcijas, kuras balstītas uz lētu darbaspēku, lētiem enerģijas avotiem, lētu zivju barību un minimizētiem nekustāmo īpašumu apkalpošanas izdevumiem. Bez valsts finansējuma to darbība būtu būtiski jāmaina, attiecīgi, būtu nepieciešamas nopietnas investīcijas. Retorisks jautājums - vai katrs tās var nodrošināt ?

7. Dažreiz man jautā, kas notiks ar audzētavām, kuras tiek apturētas? Manas prognozes nav optimistiskas. Tā vietā, lai veiktu ķirurģisku operāciju, mēs ārstēšanai izmantosim populistiskas likumos paredzētās metodes un lūgsim dievu cerībā, ka viss beigsies laimīgi. Katram gadījumam, lai visiem būtu mierīga sirdsapziņa, sāksim procesu no gala, meklēsim vainīgos, zem lupas pētīsim, studēsim likumu burtus, lai beigu beigās secinātu, ka viss tas ir bijis veltīgi. Dārgais laiks būs zaudēts, bet no operācijas nez vai izdosies izbēgt. Nav izslēgts, ka jau tuvākajā laikā sekos nākošais budžeta samazinājuma uzdevums un aģenturai būs jāpriecājas, ja valsts pārziņā izdosies saglabāt kaut vienu spēcīgu zivju audzētavu.

8. Kā mēs pie šādas situācijas nonācām? Nerunājot par vēsturiskiem pagriezieniem, ir skaidrs, ka valdība un tās locekļi gan 2008.gada augustā, gan gada beigās, pieņemot lēmumu visiem pielietot solidāras atbildības pieeju un samazināt budžetu vienādās devās, pieņēmuši tam brīdim varbūt pieņemamu, bet perspektīvā neparedzētas sekas raisošu lēmumu. Bet ZM paklausīgi un burtiski pildīja MK lēmumu, novadot to pakļautajām iestādēm. Neskatoties uz to, ka ir tādas, kurām nedz resursi, nedz darbības specifika neļauj pietiekoši efektīvi pielietot šo paņēmienu iestādes ietvaros. Tai pašā laikā bija iestādes un ministrijas, kuras šajā situācijā iemanījās pat kaut ko iegūt, piemēram, izņēmumu statusu, lai varētu savējos premēt sakarā ar milzīgo ieguldījumu 2009.gada budžeta veidošanā...
 
22. 02. 2009.

  Seko jaunumiem Facebook



seven comments

??? ??? - 26-02-’09 10:24

Vai tu zini par to zandartu audzētavu pie Pērnavas?

Jā, zinu. Jo projekta autori, laikam, lai atvēsinātu mūsu zivjaudzētaju fantāzijas, šo projektu jau 2008.gada beigās atsūtīja prezentācijai ZM. Izskatās ļoti nopietni. Neapskaužu tos, kuri iecerējuši nodarboties ar zandartu audzēšanu tirgus vajadzībām, varbūt pat veikuši kādas investīcijas. Situācija ir viena no tām, kurā parādās nepieciešamība pēc daudzpusīgas un koordinētas darbības.

??? ??? - 25-02-’09 06:44

Ko tu atbildētu uz kurrata repliku zive.lv forumā http://www.zive.lv/site/index.php/forum/..
kurrats, 00:31

Un tomer divaini ka pie gandriz vienadam cenam uz makskerkartem Latvija tas noperk par 122t.latu,turpretim igaunos kur iedzivotaju mazak -par 4,5 milj.kronu gada.Tatad gandriz uz pusi vairak?

Vienā īsā atbildē visu nevar paskaidrot. Kādā brīvākā brīdī pacentīšos dot nopietnāku atbildi.

padoms padoms - 24-02-’09 18:58

Raksti vēstuli premjeram, jaunajam ar sūdzību, ka akvakultūra tiek laista uz grunti. Premjers parādīs ar pirkstu ministram un varbūt kāds sarosīsies un sāks izmeklēšanu. Ierēdņi taču kustas tikai virzienā, kuru norāda boss un būs tev pateicīgi ka būs saņēmuši svarīgu uzdevumu… :-)

Paldies par padomu. Es jau divas nedēļas baudu līdzīgu aktivitāšu augļus.

vanems vanems - 23-02-’09 20:02

audzētavas tur iekļuva ar komandu no augšas- veidot aģentūru. Kad mainījās komerclikums, kantoris vairs nedrīkstēja būt valsts uzņēmums- pētniecības institūts. Interesanti, ka likuma par valsts zinātnisko institūtu tā arī nav, pazuda n lasījumā.
Toties i lielās, i mazās agjenstvas, atvasinātās personas (interesanti kā krieviski- proizvodnaja persona? angliski- derived person?). Kantaino konfekšu nosūkāšanas par apaļām atvasinātā persona.

jautājums jautājums - 23-02-’09 13:58

Vai tad valsts audzētavas ir iekšā aģentūrā? Biju pārliecināts ka aģentūra ir tikai vecais labais zivju zinātniskais institūts. Vai kāds nevar pastāstīt kā tās audzētavas tur iekļuva?

Mamuts Mamuts - 23-02-’09 12:59

Die’s pas’, kādas valsts subsīdijas? Piemēram, vēžu audzēšana baseinos – piebaro ar beigtām zivīm, ūdensaugiem turpat no upes, tikai paslēptuvēm jābūt (caurumaini ķieģeļi, drenāžas caurules) un ūdens daudzumam un kvalitātei puslīdz pieņemamai. Kārļiem un it īpaši – Braslai tā būtu ideāla nodarbošanās, vēl jo vairāk tāpēc, ka visu nīstie signālvēži tur nav tālu jāmeklē. Audzēšanai baseinos tie pat piemērotāki kā platspīļnieki… Finanšu līdzekļu piesaiste? a kas vainas valsts akciju sabiedrībai? Ziedojumu vākšanai no makšķerēšanas sporta un atpūtas organizācijām?

mamuts mamuts (Email ) - 23-02-’09 10:12

Akvakultūra Latvijā ir perspektīva! Tikai – ne ar šādām metodēm un audzēšanas objektiem, kā esam pieraduši strādāt. Personiski es domāju, ka valsts audzētavas jāpārveido šādi: Sērenei jāturpina audzēt plaužu mazuļi, līdaku kāpuri, jāatsakās no zandartiem un jāatbalsta līņu, sudrabkarūsu un karpu mazuļu un tirgus zivju audzēšana dīķos gan licencētās makšķerēšanas organizētāju vajadzībām, gan tirgum; Brasla jāpārorientē uz varavīksnes foreļu mazuļu un tirgus zivju, līdaku un nēģu kāpuru, kā arī storu mazuļu paaudzēšanu līdz tirgus zivju izmēriem baseinos; Kārļi lai turpina baseinos audzēt taimiņu un lašu viengadniekus, bet divgadnieku vietā varētu apsvērt ideju audzēt platspīļu vēžus, kā arī stores vai tās pašas varavīksnes vai strauta foreles, varbūt eksperimenta pēc pamēģināt alatu ikrus izinkubēt. Pēc šīm zivīm pieprasījums ir un būs, privāto dīķu īpašniekiem zivis allaž būs vajadzīgas, bet strauta foreļu un alatu krājumi nav apmierinošā stāvoklī. Zivju resursu atražošanas valsts programma nākamajiem gadiem ir jānosaka, ņemot vērā reālās audzētavu iespējas – piemēram, vienā audzētavā sekmīgi inkubē vēdzeļu ikrus, citā jau kuro gadu iegūst sīgu mazuļus, nesen uzsāka paliju audzēšanu. Speciālistiem idejas ir, iespējas ir, trūkst tikai vadības atbalsta un koordinācijas. Aprunājies ar katras audzētavas vadību, kuru zivju sugu mazuļi, viņuprāt, būtu perspektīvākie, ņemot vērā ūdens kvalitāti. Tie laši un taimiņi nav vajadzīgi tik milzīgā apjomā – na[censored] mums barot somu roņus??? Citām zivīm arī nevajadzēs tik dārgu augstvērtīgu importa barību. Tā vismaz es domāju, nezinot nianses.

Nianses ir ļoti svarīgas. Tu piemirsi vairākas detaļas. Viena būtiska – valsts audzētava nevar būt brīva tirgus dalībnieks ar valsts subsidētām preču zivīm. Pie reizes varbūt pasaki priekšā arī kādu ideju, kur ņemt naudu, lai visu to realizētu uz valsts subsīdiju rēķina…:)



(optional field)
(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Remember personal info?
Small print: All html tags except <b> and <i> will be removed from your comment. You can make links by just typing the url or mail-address.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.