« Jāņu dienas | Home | Kā zivs... ūdenī »

Valsts zivju audzētavu nākotne.

Šodien viennozīmīgi ir skaidrs, ka tie finansu samazinājumi, kuri gan šī gada janvārī, gan aprīlī LZRA tika veikti ar formulējumu, ka tie tiek ieskaitīti gada rezervēs,
ar budžeta grozījumiem, kurus Saeima pieņēma jūnijā, ir samazināti neatgriezeniski.
Uzklikšķini!Salīdzinājumā ar 2008.gada sākuma budžetu, kurš aģentūras 7 audzētavām bija 1024 tūkst. Ls apjomā, pēc minētajiem grozījumiem 2009. gadā pieejami ir tikai 650 tūkst. Ls.
Pie tam, sakarā ar audzētavu darbības sezonālajām aktivitātēm un darbinieku atbrīvošanas grafiku (no 140 darbiniekiem palikuši 78), pirmajos 5 mēnešos jau iztērēti 380 tūkst. Ls.
Attiecīgi, gada pēdējiem 7 mēnešiem paliek tikai aptuvenu 270 tūkst. Ls. Salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir par aptuveni 50% mazāks finansējums ar visām no tā izrietošam sekām.

LZRA sastāvā esošo valsts zivju audzētavu statuss šodien ir sekojošs. Zivju audzētava "Sērene" tiek gatavota privatizācijai, acīmredzot, šis process iestiepsies arī 2010. gadā. Lielākais šķērslis, kurš rada valstij liekus izdevumus desmitiem tūkstošu latu apjomā, - Mežu likums, precīzāk, specifisks formāls ierobežojums likumā, kurš neļauj pat MK lemt pēc būtības un privatizācijai nodot valsts mežu zemes, pat tad, ja to vērtība ir daži lati.
Z/a Ķegums kā patstsāvīga vienība vairs nefunkcionē. Pēc būtības tā ir pievienota z/a Tome. Kaut gan Tomes darbība arī ir reducēta, tomēr tā ir palikusi vienīgā z/a, kurā ir saglabāti kaut cik nopietni cilvēku resursi un arī atražošanas apjomi.
Pārējās četrās LZRA zivju audzētavās - Pelčos, Kārļos, Braslā un Dolē finansu trūkuma rezultātā zivju audzēšana uz laiku ir minimizēta, to darbinieku skaits sastāda 50% no 2008. gada skaita.
Audzētavu liktenis, visticamāk, noskaidrosies septembrī, kad tiks sagatavots 2010. gada valsts budžets. Jebkurā gadījumā līdz oktobrim jābūt pilnīgai skaidrībai, kas notiks 2010. gadā, jo tieši oktobrī tiek likti pamati nākošā gada darbībai - tiek ievākti lašveidīgo zivju vaislinieki.

Iespējami vairāki scenāriji.
- audzētavas saņem valsts dotāciju, kas ļautu tām kaut cik nopietnā līmenī turpināt darbību pašreizējā statusā,
- daļa no audzētavām saņem valsts pasūtījumu, kurš sastāda nopietnu daļu no vitāli nepieciešamā, bet maina statusu un no iestādes pārvēršas par komercdarbības subjektu un daļēji iesaistās brīvā tirgū, lai nopelnītu trūkstošos līdzekļus,
- audzētavas (visas vai lielākā daļa) tiek sagatavotas un nodotas privatizācijai.

No valsts viedokļa, manuprāt, optimāls un pietiekoši reāls varētu būt otrais variants, kurā iespējamas diezgan plašas un dažādas variācijas. Joprojām interesants man izskatās agrāk pieminētais modelis, kurš balstītos uz 18. jūnijā pieņemto Publiskās un privātās partnerības likumu.
 
03. 07. 2009.

  Seko jaunumiem Facebook



Komentāru nav



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.