« Strazdes "Ūdensdzirna… | Home | Burtnieka lielā »

Rudens karpas uz mušu

Vairāki makšķernieki man vaicājuši uzrakstīt par karpu ķeršanu ar mušiņmakšķeri. Nupat atgriezos no karpu copes un kopā ar dažām jaunām bildēm ievietoju arī dažus novērojumus attiecībā uz karpu copi ar MM.
Par inventāru. Pilnīgi pietiek ar 5. vai 6. klases 270 - 285 cm garu mušiņkātu, attiecīgu peldošo auklu un spoli. Ja ir cerības noķert ievērojamus eksemplārus, jārēķinās ar gariem karpas skrējieniem un tad var noderēt, ka uz spoles ir 50 - 150 m pavadošā aukla. Daži karpu speciālisti uzskata, ka karpa ir ļoti tramīga zivs, tāpēc iesaka lietot ļoti garas pavadas, to garums var sasniegt 3 - 4 metri. Man ir izdevies noķert karpas arī ar īsāku 2,5 - 3 m garu pavadiņu. Garākas pavadas būtiski sarežģī metienu izpildi, jo sevišķi vējainā laikā. Pēdējam nogrieznim parasti izmantoju 0,16 - 0,20 mm iespējami stipru auklu. Populārākās mušas karpu copei šodien skaitās nimfas Pheasant Tail Nymph un Hare's Ear Nymph, kuras, lai tās pārvietotos iespējami dziļi, ir padarītas smagākas ar misiņa vai volfrāma galviņu. Visus eksperimentus pavasarī un rudenī sāku tieši ar šādām mušiņām, kuras uzsietas uz āķiem Nr8 līdz Nr12. Ar citām mušiņām neesmu eksperimentējis, vienkārši nav bijusi vajadzība.
Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!
Sekmīgas copes svarīgākais priekšnoteikums ir nemainīgs - vispirms ir jāatrod, kur uzturas vai pārvietojas karpas. Mušiņa jāpasniedz iespējami tuvu zivīm un iespējami delikāti, lai tās lieki nesatrauktu. Gan pavasarī, gan rudenī nimfas jāpārvieto ļoti lēni un iespējami dziļi, ar dažādiem sīkiem ievilcieniem un pauzītēm. Vasarā, kad karpas nereti turas augšējos ūdens slāņos, sekmīgi var izmantot arī pussausās mušas nekustīgi peldinot vai lēni pārvietojot tuvu ūdens virsmai. Karpu copē svarīgi ir vizuāli konstatēt, kad karpa paņem mušu. Lai redzētu, ko dara zivs un kas ar mušu notiek, var noderēt polarizētās brilles. Taču biežāk palīdz mušiņauklas gala vērošana, katra aizdomīga izmaiņa auklas kustībā var liecināt, ka karpa ir paņēmusi mušu. Piecirtienam, ja āķis ir ass, pietiek ar maigu bet ātru kāta pacelšanu. Par izvadīšanu, liekas, nav daudz jāstāsta, to jāizbauda katram pašam. Galvenais - nezaudēt galvu un savlaicīgi novērtēt trajektoriju, pa kuru var bēgt karpa. Un, visbeidzot, - kur vislabāk nomedīto zivi izvadīt un uztvert.
 
24. 10. 2009.

  Seko jaunumiem Facebook



One comment

K3 K3 - 25-10-’09 20:28

Mani novērojumi ir pilnīgi pretēji. Spēcīgi, asi rāvieni ar pauzi. Kad karpa paņem, to var redzēt pēc auklas un piecirst pat nav nepieciešams, jo tas skŗējiens piecērt pats! Nekad neesmu lietojis pavadiņu garāku par 2 metriem. Jāsaka gan, ka diezgan bieži aiziet tieši ņēmiena brīdī, jo notrūkst pavada pie paša āķa. Gluži uz mušām neķeru, bet taisu peldošā kombikorma imitācijas, jo ar to arī baroju. Taču agrāk ķēru arī ar mazām, prastām mušiņām. Katrā ziņā, karpas uz mušiņmakšķeri ir ļoti aizraujoša cope! Man personīgi lielākā ir 8kg.
Varu piekrist, piecirst it kā nevajag, pietiek tikai pieturēt auklas kustību. Ar vieglu un pretējā virzienā virzītu kāta kustību. Taču, kad copes ir reti un tās ilgi jāgaida, to nav viegli realizēt. Pirmajā reizē pārsvaru gūst refleksi. Nav brīnums, ka aukla to neiztur. Sākot darboties ar karpām, arī es iesāku ar speciālām mušām, kuras vairāk līdzinājās mākslīgai barībai. Taču pēdējā laikā, lai lieki nesarežģītu sev dzīvi, esmu pārgājis uz klasiskiem modeļiem.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.