« Ziemas priekšnojautas… | Home | Rudens sezonas ainas »

Vāja cope arī Volgā

Vakar atgriezos no kārtējā nedēļu ilgā ceļojuma uz Volgu. Jau ceturto gadu pēc kārtas pildīju galvenā tiesneša pienākumus Oskara Soboļeva piemiņai veltītajās sacensībās "Trofejas zandarts 2009", kurš notika komfortablajā makšķernieku bāzē "Uspech", izvietotajā pie Ahtubas upes starp Volgogradu un Astrahaņu.
Ar mani kopā pasākumā kā tiesneši darbojās arī Māris P. un Ivars P.

Jāatzīst, šogad sacensību rezultāti apbēdināja pasākuma organizētājus. Netika noķerts neviens minimālajam garumam - 65 cm (aptuveni 72 cm pēc pieņemtās pie mums mērīšanas metodes) atbilstošs zandarts. Pēc dalībnieku atzinuma plēsīgo zivju lomi visā Volgas lejtecē katru gadu kļūst arvien trūcīgāki. Arvien biežāk ir periodi, kad nopietnas zivis gandrīz nevar nomedīt. Arī šī gada novembrī nedēļu pirms sacensībām pat iesācēji esot vilkuši 3- 5 kg smagus zandartus. Taču sacensību nedēļā cope pilnīgi pārtrūka un tikai pa retam līdz mums nonāca ziņas, ka kāds makšķernieks no citām bāzēm esot noķēris 3 līdz 4 kg smagus eksemplārus.

Diemžēl, tieši pirms pasākuma laiks kļuva izteikti dzestrāks, naktīs temperatūra bija zem nulles. Vēja ātrums palielinājās virs 10 m/sek, kas izbraukšanu un copi vēju pārņemtajā Volgā padarīja par pārāk ekstremālu pasākumu. Attiecīgi, spiningotājiem pārsvarā bija jāsamierinās ar copi Ahtubā, kur vietām viļņi bija "tikai" 1 - 1, 5 metru augsti. Lai gan dalībnieki dažās vietās Ahtubā uz eholotu ekrāniem manīja nopietnus zandartus, tie neķērās. Sacensību dienās tikai daži zandartu eksemplāri bija tuvu noteiktajai garuma normai, bet lielākās nomedītās zivis izrādījās 6 - 8 kg smagas platpieres.
Uzklikšķini!Uzklikšķini!Uzklikšķini!

Pēc pasākuma arī mēs trīs dienas mēģinājām noķert kādu nopietnu zivi. Palikām bez cerētā zandartu loma, jo ķērās tikai līdz 2 kg smagi eksemplāri, pie tam arī tie stipri reti. Māris nomedīja piecus zandartiņus, Ivars - vienu, bet es iemanījos palikt vispār bez loma. Par citām zivīm varējām nedomāt. Izrādās, arī citas tipiskās šo vietu plēsīgās zivis - sami un meža vimbas novembrī bija pametušas šo rajonu un ķērās vēl retāk kā zandarti.
Visas zivis tika noķertas velcējot ar grimstošu vobleri, kuru varēja novadīt 5 līdz 7 m dziļumam. Pie tam daļa no noķertajām tika aizāķētas galvas rajonā no apakšpuses, kas ir pierādījums tam, ka zandarts neņem mānekli mutē, bet uzbrūk un cenšas to piespiest pie upes dibena.
 
16. 11. 2009.

  Seko jaunumiem Facebook



Komentāru nav



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.