« Tikai dažas bildes | Home | Liepājas ezerā »

Latvija, mēs tevi dzirdam!

Nupat nejauši noskatījos LNT pirmdienas vakara diskusiju par zvejniecības tēmu. Dalībnieki bija izvēlēti savdabīgi, izskatījās, ka salasīti potenciālie TP atbalstītāji. Nebija ne zivsaimniecības zinātnes, ne birokrātijas pārstāvju. Sarunas līmenis arī bija attiecīgs. Pat zvejnieku pārstāvis I. Voits dažubrīd izvairījās pasniegt visu, ko viņam būtu bijis jāzin. Kaut vai patiesību, kāpēc Latvijas kvota ir tāda, kāda tā ir. Vai arī to, ka Eiropa nevis stimulē kuģu sagriešanu, bet gan atbalsta tos zvejniekus, kuriem viņu kuģi ir tiktāl novecojuši, ka tie nav konkurentspējīgi jebkurā gadījumā, bet kuģu sagriešana kopā ar darbību ierobežojošiem noteikumiem ir paņēmiens, kurš samazina krāpšanas iespējas. I. Voits informēja klātesošos, ka norvēģi mums sūtot iekrāsotus lašus, franči prasot gaišos un mūsējie būtu īstie.
Uzklikšķini!Par mūsu zvejoto lašu pašizmaksu un roņu iespaidu uz to viņš "aizmirsa" pieminēt. G. Ķirsons - valsts varētu palīdzēt (proti, dotēt) nopirkt kuģi.... Laikam, nav dzirdējis par likumiem, kuri regulē valsts atbalstu uzņēmējdarbībai. LNT īpašnieks A. Ēķis, bruņojies ar dalībnieku emocionālo atbalstu, paziņoja, ka jāiet uzbrukumā, kā sapratu, Eiropai un jācīnās par mūsu tiesībām. Īsi sakot, kopīgais noskaņojums bija - vajag nomainīt birokrātus, niknāk cīnīties pret Eiropas noteikumiem un viss būs OK. Visam, kā saka, kronis bija saruna par kaviāru, kurā firmu "Motra" tika nodēvēta par Latvijas Nokia.

Laikam, tikai Borovkovs saprata, lai gan atzina, ka maz ko saprot no zivīm, te ir kā mītiņā, - zvejniecības panīkumā vainīgi ir birokrāti, vainīga ir ES, Latvija ir jūrniecības lielvalsts, palielināsim kvotas utt. Gandrīz visi runātāji lietoja pieeju, - kādreiz bija..., es nezinu, bet domāju...
Moderātors Haralds Burkovskis tēloja, ka visu saprot, bet pēc būtības vāji pārzināja tēmu. Nopietnākā viņa tēze, - ..." manā skatījumā (viss, par ko dalībnieki sūkstījās) tas neatbilst Latvijas interesēm..." Nu ļoti dziļa doma. Beigās secināja, ka kuģi jāmodernizē, jācinās par kvotu palielināšanu. H. Burkovska nobeiguma tēzei, - mēs (diskusijas dalībnieki J.S.) esam apjautuši spēles laukumu, atļaujos nepiekrist. Spēle joprojām daudziem paliek nepazīstama. Neapskaužu birokrātus, kuriem būs jāseko šīs diskusijas raisītiem padomiem.

Ilgstošo augsto diennakts temperatūru rezultātā ūdens temperatūra Latvijas upēs ir saniegusi +28°C līmeni. Tāda situācija var izrādīties graujoša lašveidīgo zivju audzētājiem, kuri ūdensapgādei izmanto vaļējās ūdenstilpes, pirmkārt, valsts zivju audzētavām. Vēlreiz aktualizējas jautājums par audzētavu modernizāciju.
 
19. 07. 2010.

  Seko jaunumiem Facebook



piecpadsmit komentāri

raimis raimis - 30-07-’10 20:54

Laikam jau taisnība par to pusmiljonu bojā gājušajiem mazuļiem, to atkārtoja visu dienu. Pakomentējiet, klausītāji pa radio ieteica veidot strūklakas, bet hidrologs Urtāns stāstīja šodien, ka audzētavām vajag dziļurbumus bet upēs vajag veidot akmeņu krācītes. Vai ar to šajā karstumā var zivis saglābt?

Tēma ir ļoti plaša un sarežģīta. Strūklakas arī ir dažādas, nav nopietni par tām runāt zivju audzētavu vajadzībām. Dīķos tiek izmantoti aeratori, kuri darbojas uz līdzīgiem principiem. Jebkurā gadījumā nepieciešami nopietni finansu līdzekļi, piemēram viens aerators, kura darbības zona ir 50 m radiusā, maksā 500-600 latus. Valsts audzētavās, kurās zivis tiek audzētas baseinos, lielākā problēma ir vecās tehnoloģijas, kuras balstītas uz mūsdienām nepieņemami lielu ūdens patēriņu. Pie tam izmantojamā ūdens kondīciju praktiski nav iespējams regulēt. Nereāli šo problēmu tādā audzētavā kā Tome risināt tikai ar dziļurbuma palīdzību. Piemēram, lai samazinātu temperatūras šoka iespaidu un, neko citu nedarot, pazeminātu visa Tomē izmantojamā ūdens temperatūru tikai par 1 Celsija grādu, nepieciešamā dziļurbuma jaudai vajadzētu būt 40-50 litri/sekundē. Lai temperatūru pazeminātu par 3-4 grādiem, attiecīgi, jaudai jābūt daudz lielākai. Utt. Tādi urbumi ir neiedomājami dārgi, tāpēc vienīgais racionālais ceļš ir nomainīt ūdensapgādes tehnoloģijas. Protams, arī tas nav lēts ceļš. Domājot par ūdensapgādes problēmu, Tome modernizāciju uzsāka jau 2006. gadā, izveidojot nelielu eksperimentālu iecirkni ar ūdens recirkulāciju. Izskatās, ka ar to bija par maz. Akmens krāvumu veidošana upju straujtecēs ir vispāratzīts paņēmiens minēto problēmu risināšanai, esmu redzējis tā realizāciju Zviedrijas strautos un dažādos projektos ASV. Taču, “ugunsgrēka dzēšanas” operācija šobrīd ir novēlota, tā nez vai mainīs kopumā skābekļa situāciju pat vismazākajā strautā. Tam būtu jānotiek saskaņoti un ar zināmu plānveidību. Vispirms jau apsekojot upes reljefu, novērtējot ūdens līmeņus, potenciālo iespaidu, pieejamos resursus un citus konkrētos apstākļus.

kkk kkk - 30-07-’10 14:37

Nupat dzirdēju pa radio Putviķis teica, ka Tomē aizgājuši bojā vairāk kā pusmiljons lašu mazuļu. Vai nav kas sajaukts? Iznāk tā, ka Tome paliek bez zivīm? Kas tādos gadījumos notiek ar audzētavu, tā tiek slēgta vai? Varētu teikt, manā laikā bija tikai sīkākas situācijas. Tik smagu situāciju, lai slēgtu audzētavu, nav bijis.

Megafox Megafox - 28-07-’10 23:05

Sveiks, JST ! Ilgi neesam tikušies un ilgi neko neesmu rakstījis. Interesē Tavas domas par šo – http://www.tvnet.lv/viriesiem/hobiji/340.. Tavas domas – vai šāda prakse ir atbalstāma un vai tiešām lielo Burtnieku varēs izkontrolēt?

Manas domas, lai gan pārāk maz zinu par šī pasākuma detaļām, par šo paņēmienu kopumā ir viennozīmīgi negatīvas. Kādreiz Zivsaimniecības pārvalde, nez kāpēc, jau bija ieklausījusies “tautas balsī” un sākusi bīdīt “licencēto makšķerēšanu ar tīkliem”. Idejas par “makšķerēšanu ar tīkliem” ir aizgūtas no ziemeļvalstīm, kur ir pilnīgi citādas ūdenstilpes un cita vēsturiskā pieredze. Mūsu seklajos ezeros, tā licences īpašniekam var būt jēdzīga un arī izdevīga, tikai, ja tā būs nekontrolējama. Pie tam Burtniekā vēl ir sastopami arī parastie makšķernieki un dažādi zvejnieki. Apsaimniekotājs, iespējams, veikuši pietiekošu apzināšanas darbu un cer, ka atradīsies pietiekošs daudzums sapņotāju, kuri nežēlos 20 Ls, lai iepazītos ar aroda īpatnībām, pamēģinās makšķerēt un nenonāks konfliktā ar citiem zvejniekiem un makšķerniekiem. Novēlu, lai viņu plāni piepildās. Domāju, ka 20 Ls pārsvarā ziedos tie, kuri gribēs legalizēt savu šobrīd nelegālo nodarbi un zvejot. Pie tam darīs to, zinot, ka kontrole, ja makšķerē “īsti profesionāļi”, maksā ļoti dārgi un tā praktiski būs gandrīz nekontrolējama. Svaigs piemērs par to, kas notiek Burtniekā, aprakstīts http://www.delfi.lv/news/national/novadi.. Esmu to jau diskutējis ar visa veida profesionāļiem, negribu šeit reklamēt, cik viegli ir ļaunprātīgi izmantot šo licenču aizsegu.

info info - 27-07-’10 14:01

Kā tu vērtē šo labo darbu, ar kuru ZZS kongresā dižojās ministrs? http://www.zzs.lv/?p=6564&pp=12109&#.. ——————————————— Runājot par padarītajiem darbiem, nevaru nepieminēt gandrīz vai nejaušību, kas ļāva saglabāt valsts īpašumā vairākas Latvijas zivju audzētavas. Tās, ja atceraties, nez kādiem mērķiem bija iekārojis pārņemt kāds politiķis. Faktiski šis ne īpaši godīgais darījums atklājās, pateicoties žurnālistu (konkrēti Oditas Krenbergas) modrībai laikā, kad valstī uz brīdi nebija zemkopības ministra un attiecīgos pienākumus bija jāpilda man… Šis gadījums vēlreiz uzskatāmi apstiprināja cik nozīmīgas valstij ir zivjaudzētavas un labi žurnālisti. Atceros to epizodi. Jebkurā gadījumā Oditas Krenbergas raidījums bija ļoti vienpusīgs, es teiktu, vienkārši haltūra. Vējonim šo “varoņdarbu” izdevās realizēt tikai tāpēc, ka paceltā problēma bija žurnālistu pašizdomāta. Tobrīd neviens nebija nedz lēmis par audzētavu privatizāciju, nedz gatavojies tai. Šis “panākums” tikai attālināja loģisku lietu gaitu, jo skaļā bet nenopietnā diskusija uz laiku atbaidīja jebkuru nopietnu potenciālu investoru. Par to man šaubu nav.

info info - 25-07-’10 10:07

http://www.delfi.lv/news/business/enterp.. 23. jūlijs 2010 10:16 Liela karstuma dēļ Latvijas zivjaudzētavās iet bojā laši un foreles, kas draud nozarei ar ievērojamiem zaudējumiem, piektdien ziņo laikraksts “Bizness&Baltija”.

Latvijas upēs un ezeros ūdens temperatūra sasniedz pat 29 grādus, un šādā karstumā zivis pārstāj baroties un iet bojā.

“Tomes” zivjaudzētavā Daugavas ūdens sasilis līdz 29 grādiem, bet forelei kritiskā temperatūra ir 24 grādi. “Katru dienu atrodam beigtas zivis, kas nav pārcietušās karstumu. Mēs esam jau izmēģinājuši visu – aerāciju, aukstā ūdens iesūknēšanu. Bet zivis turpina iet bojā” laikrakstam atzinis zivjaudzētavas vadītājs Ivars Putviķis.

Viņš arī apgalvojis, ka zivis var glābt tikai temperatūras pazemināšana par 5 – 10 grādiem, paužot nožēlu par ieguldītajiem līdzekļiem un darbu, vairākus gados audzējot foreles. Zaudējumi vēl nav aplēsti, bet Putviķis jau paredz, ka tie būs milzīgi.

Zivjaudzētavā “Sillakas” situācija pagaidām nav kritiska, ūdens temperatūra svārstās no 24 līdz 27 grādiem, taču pamatbizness – privātā makšķerēšana – cieš neveiksmi, jo šādā laikā zivis nebarojas un aiziet dziļumā, atzinis zivjaudzētavas īpašnieks Raivo Hofmanis.

Uzņēmēji atzīmē, ka karstajā laikā arī kritušies svaigo zivju pārdošanas apjomi, jo karstajā laikā zivis ātri bojājas un cilvēki to nepērk, atzīst zivjaudzētavas “Oskars” īpašnieks Ojārs Dālders.

Tiesa, zivis, kurām siltais ūdens patīk, karstums netraucē. “Oskars” audzē karpas, samus un stores, kas 27 grādu siltajā ūdeni jūtas lieliski. Taču problēmas sagādā skābekļa trūkums ūdenī, tāpēc katru dienu notiek aerācija, stāstījis Dālders.

Kraft Kraft - 23-07-’10 19:08

vēl jau ir aspekts, par to, ka Audzētie laši ir tas pats Blroileris un arī dabīgai populācijai mākslīgā lašu audzēšana nodara lielu postu. Varbūt esi redzējis vides faktu raidījumu Ziemeļu Puse, tur vienā sērijā tieši ši problēma tika apskatīta. Eksperti rādīja, kādu postu \istenībā nodara mākslīgā zivju audzēšana atklātajos ūdeņos (būrīšos). Patiesībā tie laši ir indīgāki par tiem ko, kā EU uzskata ir baltijas lasis. Redzēju to raidījumu un brīnījos, kāpēc bija jābrauc tik tālu, lai uzzinātu to pašu, ko zin latviešu zinātnieki. Arī Latvijas zivjaudzētāji zin šo problēmu ne sliktāk kā norvēģi. Vienkārši, norvēģiem, kuri audzē milzu apjomus, tā ir saistīta arī ar milzu kaislībām, runa taču iet par miljardu industriju. Par indīgumu gan tu pārspīlē, arī Norvēģijā netrūkst dažādi domājošu ekspertu, kuri visu apgaismo samērā vienpusīgi, jo pārstāv dažādas aprindas. Jebkurā gadījumā, tie, kas cenšas visu aizliegt, visā pasaulē skaitās vieni no liekulīgākajiem. Daži eksperti propogandē dioksīna kaitīgumu, bet nepasaka, ka no tā kaitīgajām sekām viegli var izvairīties, ja lasi neēd katru dienu un kilogramiem. Utt.

iesācējs iesācējs - 23-07-’10 16:13

Gribēju nodarboties ar zivju audzēšanu, tagad sāku pārdomāt. Pa Latvijas Radio tiko stāstīja, ka zivaudzētavās masveidā iet bojā lašu mazuļi, siltais ūdens tos piebeidzis. Ko darīt tiem, kas audzē tikai lašveidīgos, teiksim strauta foreles? Norakstīt visu zaudējumos un pašam iet bezdarbniekos?

Grūti visu izskaidrot īsā atbildē. Katram, kurš grib audzēt zivis, attīstot saimniecību, būtu jāizvērtē visas kritiskās situācijas, tai skaitā potenciālās problēmas ar ūdensapgādi. Saprotams, to gandrīz neiespējami paredzēt 20- 30 gadus uz priekšu. Privātais audzētājs šādu nepastāvīga laika problēmu var atrisināt kaut vai ar dziļurbuma palīdzību. Var arī citādi. Citādi tas ir ar lielām valsts audzētavām, kuras būvētas jau labu laiku atpakaļ un nav pienācīgi amortizētas. Savlaicīgu finansu trūkumu vienkārši kompensēt nav iespējams.

vanems vanems - 20-07-’10 23:37

Bet par Baltijas lasi ir taisnība. Poļi stāstīja, ka Francijā ir speciāls tirgus segments- Baltijas dabīgais lasis. Plus vēl Čīles lašu audzētavās bija slimības, tā ka laša cena tirgū iet uz augšu. Bet Latvijai diemžēl nav zvejas kuģu, kas strādā ar āķiem. Drifterus Baltijā aizliedza delfīnu dēļ. Neesmu to teoriju piekritējs, kuras sludina, ka braucot ar zilu auto var kļūt par zilo… Pigmentu, kas gaļu padara sarkanu, ar nosaukumu astaksantīns zivju fermu barībā lieto tāpēc, ka tāds ir tirgus pieprasījums. Tā ir mode, kura sakņojas uzskatā, ka visu dabīgo lašu gaļa ir sarkana. Ja tauta, kā Francijā, sāks vairāk prasīt lasi ar baltu gaļu, nešaubos, fermās audzēto lašu gaļa būs dabīgā krāsā. Tikai, izskatās, maz kurš saprot, ka zivju ražošana (zveja, audzēšana) ir milzu sfēra ar milzu interesēm. Attiecīgi, tajā netrūkst blēdību, var teikt viltojumu, ar kuriem pat grūtāk cīnīties kā ar viltoto alkoholu. Piemēram, ASV netiek galā ar falšiem “dabīgajiem” lašiem un tilapijām, ar kuru gaļu suši bāros tiek “aizvietota” vērtīgo zivju gaļa. Utt. Ar to arī ir jārēķinās. Tas tā, vienkāršoti. Lašveidīgo gaļa arī dabīgā vidē mēdz būt dažadās krāsās. Par to zin katrs makšķernieks. Ir upes, kur strauta forelēm gaļa ir bāli rozīga, ir upes, jo sevišķi no mums ziemeļu virzienā, kur tā ir spilgti sarkana. Fermās audzēto zivju krāsa, tai skaitā Norvēģijā, ja barībai nepievieno astaksantīnu vai kādu citu karotinoīdu piedevu, ir tāda pati pelēcīgi rozā kā Baltijas lasim, kad tas ienāk upēs uz nārstu.

vanems vanems - 20-07-’10 23:32

Nepateica galveno- Latvijas zvejas floti 90ajos “uzpumpēja”, pirka kuģus Krievijā, visur kur. Izveidojās situācija, kad flotes jauda liela, bet kvotas nepietiek. Rezultāts- nereģistrētās zvejas pieaugums. Kuģu sgariešana ir viennozīmīgi labākais veids, kā: 1.Kompensēt zvejniekiem aiziešanu no zvejas; 2.Samazināt nereģistrēto nozveju; 3.Atjaunot mencas resursus. Inārijas jau nebija pēdējais kuģu griešanas rindā, nebūt ne. Un nopelnīt par vecu tupeli ~150 000 EUR nav nemaz slikti. Tikai viens aspekts. Patriotisms vienmēr saistās ar kaut kādām, kaut vai nosacītām, robežām. Jūrā notiek zivju migrācija un tās robežas ir pārāk izplūdušas, tāpēc jūras zvejā, vismaz tāds man ir radies iespaids, pārsvarā valda īslaicīgas domāšanas pieeja – tās zivis jānoķer, kamēr tās ir manā darbības zonā, ja to neizdarīsim mēs, to izdarīs citi. Ar to daļēji var izskaidrot arī nereģistrēto zveju, kura bijusi vienmēr un visūr. Kura, visticamāk, iespaidoja arī kvotu sadali, kad Latvijai bija jāpierāda vēsturiskie zvejas apjomi. Vārdu sakot, nekontrolēta darbība gandrīz vienmēr ilgtermiņā dod negatīvas sekas.

MV MV - 20-07-’10 23:28

Atzīšos, ka neskatījos, man grūti šoti vāvuļošanu, lai tad uzaicina cilvēku no PVD, no ļauksaimniecības ministrijas utt, lai skairo, kā tik tālu esa nonākuši, bet, nē “kvalitatīvāk” protams ir uzaicināt ĒS AB AĒ utml, tipus, kas praktiski neko nejēdz no parastā cilvēka dzīves, tikai spēlējas ar emocijām.

Ķirsons parādīja, kāpēc Par labu Latviju tiek veidots, lai kādam konkrētam nopirktu kuģīti ar ko braukt lašus zvejot, lai no kāda konkrēta nopirktu ēku kur izvietot kādu valsts institūciju, no kāda pasūtīt TV raidījumus, no kāda pasūtīt valsts iestādēm ēdināšnas pakalpojumus, no kāda konkrēta pasūtīt reklāmas pakalpojuus utt utjp. Es ceru, ka es neesmu vienīgais kas to redz.

kāpēcis kāpēcis - 20-07-’10 17:01

Kāpēc mūsu tā saucamo biznesmeņu bizness galvenokārt ir atkarīgs no izdevīgiem valsts pasūtījumiem? Un kāpēc lai vēlētāji atkal ticētu, ka tie paši “ļoti spēcīgie” kandidāti, kas noveda mūs šajā bedrē, tagad izglābs? Un kāpēc daži cilvēki, ko mēs uzskatījām par inteliģentiem, piedalās šajā makaronu karināšanas šovā? Ja par velti, kaut kas ar galvu nav kārtībā, ja par naudu…..???

Lielākā daļa “biznesmeņu” pēc būtības nav gatavi darboties konkurences apstākļos atklātā tirgū. Tas prasa daudz plašākas zināšanas, iemaņas un arī citus darba tikumus. Viņiem izdevīgāk ir ar jebkuriem paņēmieniem tikt pie valsts pasūtījumiem, kuri jebkurā sistēmā skaitās stabila vērtība. Šādus biznesmeņus, līdz brīdim, kamēr paši nonāk grūtībās, maz interesē tas, ka šāda pieeja palielina nodokļu maksātāju slogu.

zivinieks zivinieks - 20-07-’10 13:10

Palasi dienu.lv, nu dikti sakrīt ar tavu sarakstīto. Adrese http://www.diena.lv/lat/politics/viedokl..

Paldies, par norādi. Jāsecina, ka neesmu vienīgais, kam “iepatikās” tas raidījums.

zivinieks zivinieks - 20-07-’10 12:14

Viens te kādreiz rakstīja, ka zivju sfēru pamet uz visiem laikiem… :-)

Izrādās, nav tik viegli pamest. Pie tam makšķerēšanas tēma ir cieši saistīta ar zivsaimniecību.

Imants Imants (E-pasts ) - 20-07-’10 11:54

Piekrītu pirmajam komentam. Cienu ka kāds veido diskusiju bet LNT diskusijas ir tikai viena viedokļa paudējas kuras ir apmaksātas vai stimulētas no apšaubāmu ( tautā nicināmas , vismaz lielā tautas daļā ) personu puses. Es nēesmu pret bagātiem. Bet turīgums netbrīvo no likumu ievērošanas. Un lūk šis fakts paliek zemapziņā skatoties šīs diskusijas. Bet diskutēt vajag. Par Māri Olti. Foršs cilvēks. Un ir daudz superīgi sava amata pratēji un ar lielu talantu apveltīti. Bet kad viņie ielien politikā tad tā savādi sāku domāt par viņiem, nu piemēram: R. Pauls, I. Kalniņš, E. Līdaka, Šķerbatihs utt.

diemžēl diemžēl - 20-07-’10 11:22

AŠ kvadrātā un Stendzinieka fanu un atbalstītāju pulkam pievienojies arī M.Olte, kura publikācijas un raidījumus parasti centos lasīt un skatīt. Laikam jau taisnība tiem, kuri apgalvo, ka viss ir pērkams un pārdodams…. Vismaz no apskatāmo autoru saraksta varēšu Jūsu kolēģi izsvītrot.



(optional field)
Ieraksts nepieciešams tikai, lai šeit neparādītos automātisku komentāru sūtījumi.
Personīgo informāciju saglabāt?
Informācija.Visi html tagi tiks dzēsti . Izņēmums ir <b> and <i>. Saiti var izveidot, komentārā ierakstot url vai e-pasta adresi.
 
© Copyright JST 2017-2020. All rights reserved.