Čehu stils.

Egils Collenkopfs 25.01.2004.

Domāju lielāko daļu mūsu patstāvīgo lasītāju nav vairs īpaši jāiepazīstina ar metodi, kuru bieži sauc par "čehu nimfošanu". Tomēr mūsu pulciņš no dienas uz dienu papildinas un liekas par ļaunu nebūs īsumā pastāstīt kas tas par “zvēru”. Daudzos preses izdevumos laiku pa laikam uzpeld diezgan karstas diskusijas par to, ka tā nav uzskatāma par mušošanu klasiskajā izpratnē, jo netiek izmantots metiens tā klasiskajā izpildījumā. Tai pat laikā tik pat daudz ir šīs metodes piekritēju. Es vairāk piekrītu otrajiem, jo ja tādā veidā var ar mušiņmakšķeri ķert zivis, tad nekādu īpašu pretenziju te nevar būt. Jā var teikt, ka to pašu var darīt ar parastu makšķeri, bet mēs taču pie ūdeņiem ejam ar mušiņmakšķeri un tā arī tiek izmantota šajā gadījumā.

Pirmkārt, lai makšķerētu ar čehu nimfām jāizvēlas vieta, kur metode būtu pielietojama. Noteikti ir nepieciešama straume kas, nestu iemestās mušas. Spēcīgāka vai vājāka, bet straume ir nepieciešama. Ideāli ir, ja var iebrist šajā straumē un, ja upes gultnē nav bezgalīgs skaits visādu zāļu un sakārņu. Tas ir ļoti būtisks faktors. Ja upes gultne ir piesārņota, labāk mēģināt kaut ko citu, citādi norausiet visas savu mušu rezerves un makšķerēšanas baudas vietā iedzīvosieties varbūt vienīgi galvas sāpēs vai nervu drudzī, par “spēcīgiem” vārdiem nemaz nerunājot.

Makšķerkāts: šoreiz, ja vien iespējams jāizvēlas pēc iespējas garāks, jo tieši kāta garums noteiks, cik jūs tālu no sevis varēsiet vadīt mušas. Kāta klasei nav tik būtiska nozīme, vienīgi jāņem vērā, ka pieaugot kāta klasei palielinās arī tā kopējais svars, kurš jums būs jānotur augstu, uz priekšu paceltā rokā. Tādēļ es domāju, ka optimāls būtu kāts līdz 6 ATMF klasei 9-10 pēdas garš. Pielietojamai auklai šoreiz vispār nav būtiskas nozīmes, jo iemetienos tā praktiski nepiedalās. Vēlams vienīgi, lai tā būtu peldošā tipa un labi redzama uz ūdens.

Līderis, kā jau pieminēju iepriekš, tiek siets specifisks un tā konstrukcija ir sekojoša:
aukla ar diametru 0.3 mm - 30 cm, aukla ar diametru 0.25 mm - 20 cm, aukla ar diametru 0.20 mm atkarībā no dziļuma 1 līdz 3 metri.

Tas ir pietiekoši vienkāršs, lai pāris minūtēs jebkurš paša spēkiem to uzsietu taisni pie upes, kad ir tāda vajadzība. Līdera kopējam garumam jābūt aptuveni 1,5 reizes garākam par apmakšķerējamās vietas dziļumu.

Kā tad makšķerēsim ar šīm čehu nimfām? Iebrienam straumē tieši noskatītajā zivīgajā posmā. Iztinam nelielu pamata auklas rezervi, apmēram 2 līdz 3 metrus. Precīzi to var atmērīt, izstiepjot roku ar makšķeri sev pretī un paceļot to augšā apmēram 30-45 grādu leņķī pret ūdens virsmu. Ja šādā stāvoklī tikai pats auklas gals pieskarsies ūdenim, auklas garums būs izvēlēts pareizi. Tas tad arī būs mums nepieciešamais auklas garums. Lai vieglāk būtu izdarīt metienu, jāļauj auklai taisni izstiepties aiz jums, pa straumi uz leju. Pēc tam, ar lēzenu un vienmērīgu kustību, tiek veikts iemetiens pret straumi uz augšu, praktiski par 180 grādiem, atmērītās auklas garumā. Iemetot mušas pret straumi, kāta spaile tiek nolaista gandrīz pie pašas ūdens virsmas. Slaidā profila un lielā svara dēļ, strauji grimstošās mušas tiek ātri nestas virzienā uz jums. Jūsu uzdevums ir ar kāta palīdzību izsekot līdzi šai kustībai. Tuvojoties mušām, kāta smaile tiek celta uz augšu ar aprēķinu, lai pamata auklas gals tikai pieskartos ūdenim. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, lai lielāks tās daudzums atrastos uz ūdens virsmas. Ūdenī un straumē jābūt tikai līderim ar mušām. No šā apstākļa arī izriet visas darbības ar kātu. Tuvojoties mušām to ir nepieciešams celt uz augšu, bet attālinoties atkal laist zemē līdz pašai ūdens virsmai. Smagās, slaidās čehu nimfas sasniedz gultni un parasti, tas notiek tajā brīdī, kad tās atrodas tieši mums pretī.

Tas arī ir tas ko mēs vēlamies panākt, lai šīs mušas ceļotu maksimāli tuvu upes gultnei. No šī brīža, kad mušas jums atrodas tieši pretī, praktiski arī sākas tas īsais makšķerēšanas brīdis. Ja viss ir sakārtots pareizi, tad būs brīdis, kad jūs sajutīsiet nelielus piesitienus, jo mušas būs sasniegušas upes dibenu. Veiksmes gadījumā kāda zivs uzdos jums jautājumu: mušas varbūt nejauši aizķērās aiz kāda akmens, bet varbūt tas tomēr nebūt nav akmens? Atliek tikai pārbaudīt. Ja makšķerējot nav šo piesitienu ar mušām pie gultnes, tad būtu jānomaina mušas uz lielākām un smagākām. Tieši tā pat būtu jādara, ja tās ķeras aiz dibena nemitīgi, tad tās ir pārāk smagas, attiecīgi izvēlamies vieglākas, vai varbūt izmantosim tikai vienu nimfu.

Mušu darbības sektoram būtu jāsākas taisni jums pretī, kad tās ir sasniegušas gultni un turpinās vēl kādus divus trīs metrus lejup pa straumi no šīs vietas, te arī reāli būs viskarstākā copes zona. Atliek tikai uzmanīgi sekot auklas galam, mazs piesitiens, aukla it kā piestājas, nedaudz pieceļam kātu. Ja tas būs bijis akmens, mušas turpinās savu ceļu straumē. Ja būs galā zivs, apsveicu, atliek to tikai izvilkt.

Pēdējā mušu vadīšanas fāzē, aukla nostiepjas un mušas straumes iespaidā veicot loku paceļas no gultnes dibena. Čehu autori iesaka īpaši pievērst uzmanību arī šim momentam un nesteigties ar jaunu iemetienu, ieturot pauzi vēl kādas 8-10 sekundes pēc auklas iztaisnošanās. Šīs mušu pacelšanās moments arī bieži esot kā papildus provokācija kādai zivij. Man pašam visvairāk copes vienmēr bijušas “karstajā” sektorā, bet tad, kad aukla jau iztaisnojusies, tikai retu reizi.

Tāda apmēram izskatās šī čehu nimfošanas metode pamatos.
No vienas vietas parasti veic 10-15 iemetienus, ja rezultāta nav, paejam pussolīti uz leju, vai augšu pa straumi un atkārtojam metienus. Makšķerējot parasti izmanto vienlaicīgi divas čehu nimfas, pavadiņas galā sien lielāko un smagāko nimfu, kuras uzdevums ir sasniegt ātri upes dibenu. Taisni uz lielās nimfas āķa liekuma piesien papildus pavadiņu, apmēram 20-30 cm garu un tai galā jau mazāka izmēra mušu, piemēram 14 izmēra nimfu. Te atkal ir iespējamas kombinācijas, piemēram, ja ar vienu šo smago čehu nimfu jau varat sataustīt upes dibenu, neviens netraucē otrās čehu nimfas vietā ar tievāku pavadiņu piesiet kādu mazo slapjo mušiņu, vai parasto nimfu, teiksim uz 18 izmēra āķa. Grūti būtu iedomāties atjautīgāku paņēmienu, lai spēcīgā straumē metru dziļi iegremdētu šāda izmēra mušu. Ir variants arī virs lielās mušas uzsiet sānu pavadiņu ar mazāko mušu galā. Neiedziļināšos čehu nimfu siešanas smalkumos, galvenais princips ļoti vienkāršs: maksimāli daudz svina minimāli pārējo materiālu. Pārējais viss jūsu fantāzijas lidojums. Vai jūs ejat pa reālisma vai ekspresionisma ceļu. Zivis var paņemt gan ar vienu gan otru.


Ieskatam bildēs dažas čehu nimfas.

 

Ko varam ķert ar šo metodi?
Man pašam vislabāk padevies makšķerēt alatas ar čehu nimfām Ventā, te bieži atrodamas ātras un dziļas straumes, kuras izdevīgi apmakšķerēt ar šo metodi. Iesākumā liekas pat nedaudz savādi, dīvaini un nepierasti izvilkt alatu, kas paņēmusi apmēram 1.5metru attālumā no tavām kājām. Gandrīz vai bradājot pasāc domāt, lai kādai nejauši neuzkāptu uz astes. Kuras zivis vēl ir veiksmīgi papildinājušas eksperimentu saturu?
Esmu noķēris ālantus, vimbas, raudas un asarus.
Lai arī jums veicas!