Vienkārši par sarežģīto. I daļa.
Reinis Rutkis 01.03.2002.

Vienkārši par sarežģīto.

Lai sāktu nodarboties ar mušiņmakšķerēšanu, pirmkārt, ir jāiegādājās šim makšķerēšanas veidam piemērots inventārs. Par cik metienu izdarīšana ar mušiņmakšķeri krietni atšķiras no pārējiem makšķerēšanas veidiem, šis inventārs ir specifiski pielāgots tieši šim makšķerēšanas veidam, un nav aizstājams ar jebkādu citu makšķeri vai auklu. Šinī nodaļā ir aprakstītas pamatnianses, kas būtu jāzin iesācējiem iegādājoties inventāru, un ir īsi aprakstīti maldi, kas daudziem liedz sākt nodarboties ar šo aizraujošo makšķerēšanas veidu. 

Maldi un impulsi.

Diemžēl mūsu makšķernieku aprindās valda viedoklis, ka mušošana ir ļoti dārgs, elitārs un sarežģīts makšķerēšanas veids, ar ko nodarbojas tikai izredzētie. Es, būdams viens no šiem "izredzētajiem", varu apgalvot, ka tās ir pilnīgas muļķības. Iztērējot latus septiņdesmit un apbruņojoties ar nelielu pacietību, jūs jau pirmajos izbraucienos gūsit pietiekami lielu emocionālu lādiņu, lai mušiņmakšķerēšana no vienkārša hobija pārvērstos par jūsu pašizpausmes veidu. Vienīgais priekšnoteikums, lai tas notiktu, ir apņēmība un iespēja saņemt kvalitatīvu padomu pirmajam impulsam. 

Cik sarežģīti tas ir?

Vispirms - šis tas apņēmības palielināšanai, par nepatieso priekšstatu, ka mušiņmakšķerēšana ir sarežģīta.

Jebkuram cilvēkam ar normālu fizisko sagatavotību trīs dienu laikā var iemācīt noķert zivi, izmantojot mušiņmakšķeri. Protams, ja vēlaties pats siet mušiņas, apgūt dažādus iemetiena veidus un izmantot visu pieejamo inventāru, tad tiešām sākumā var likties, ka tas nav vienkārši. Tomēr, ticiet man, - sākumā tas viss nav nepieciešams. Vispirms pamēģiniet makšķerēt ar sauso mušiņu, un, ja jums tas iepatiksies, visus parējos knifus jūs, laikam ritot, nemanot apgūsit paša spēkiem tieši tik lielās devās, cik jūs tas interesēs.

Galvenais tātad ir nenobīties, bet sākt. Kāds mans paziņa, 2000.gada pavasarī pirmo reizi dodoties mušiņmakšķerēt, ar aizlienētu inventāru dienas laikā noķēra sešas ap kilogramu smagas līdakas, pēcāk savu panākumu atkārtojot. Un, lai arī tā nebija klasiska makšķerēšana ar sauso mušu, tas ir pietiekams pierādījums, ka sākotnējais priekšstats par nepārvaramām grūtībām ir maldinošs. Varu minēt arī pietiekami daudz citu piemēru, kad cilvēki savās pirmajās copes dienās izvilkuši arī prāvus sapalus un alatas, tomēr, lai jūs pēc pirmās neveiksmes (arī tāda, protams, iespējama) mani nelamātu par meli, to es nedarīšu.

Par cenām...

Runājot par cenām, jāteic vēlreiz, ka nereti nepamatots priekšstats par milzīgajiem ieguldījumiem liek atmest domu par mušošanu nevienam vien gribētājam. Jā, mušošanai piemērota kāta cena tik tiešām var būt ar divām vai pat trim nullēm rotāta, tomēr šeit jājautā: vai tāpēc, ka pasaulē tirgo poršus un jaguārus, jūs nevarat nopirkt mašīnu par saprātīgu cenu un iemācīties arī to prasmīgi vadīt.

Mēģināšu salīdzināt vienkārša spiningotāja un mušiņmakšķernieka tēriņus par inventāru, atmetot tādas kopīgas pozīcijas kā zābaki, apģērbs un viss cits, bez kā nevar iztikt neviens makšķernieks.

Saskaitu spiningotāju: vidējas kvalitātes spinings Latvijas veikalos maksā divdesmit piecus līdz četrdesmit latus, līdzvērtīgas bezinerces spoles cena ir Ls 25, un aukla kopā ar piecpadsmit, divdesmit vizuļiem arī nebūs lētāka par latiem divdesmit. Tātad kopā nākas ieguldīt latus septiņdesmit.

Izkalkulēts mušotājs.

Lai varētu sākt nodarboties ar mušošanu, vajadzīgs tas pats, kas spiningojot: kāts, spole, aukla un mānekļi (bez vestes, hidrotērpa un citiem papildu piederumiem sākumā var arī iztikt). Pietiekami kvalitatīva mušiņmakšķere, kas jums nokalpos vairākus gadus un sagādās daudz neaizmirstamu mirkļu, maksā aptuveni trīsdesmit četrdesmit latu. Atšķirībā no spininga spoles, mušošanai paredzētā inerces tipa spole nereti ir vienkāršāka uzbūves ziņā, un tāpēc lētākie modeļi nemaksā vairāk par divdesmit latiem, bet dažkārt to cena nepārsniegs pat latus desmit. Tiesa, jāpērk arī speciāla aukla, kas tik tiešam ir dārgāka par parastajām un maksā apmēram desmit piecpadsmit latus. Vēl pavadiņa, kādas divdesmit mušiņas sākumam un... Savelkot galus kopā, summa, ko iztērējat, būs tie paši septiņdesmit lati.

Kopumā tēriņš, tātad, ir līdzvērtīgs, un vai tāpēc vien nav vērts padomāt par mušiņošanu brīdi, kad domājat sākt makšķerēt vai gatavojaties veco spiningu nomainīt pret jaunu.

Emocijas par labu mušai.

Ticiet man, ka mušiņmakšķerēšana jums sagādās pavisam citas sajūtas un jūs izbaudīsit to, kas citiem copmaņiem ir nepieejams. Sajūtas, kādas jūs pārņems brīdī, kad virs lielas zivs radītiem ūdens riņķiem jūs nosēdināsit savu mušiņu un pēcāk pamanīsit, ka tā ar šļakstu pazūd, ir nesalīdzināmas ar tām, ko gūst, spiningojot vai sēžot pie gruntenes. Turklāt ar mušiņmakšķeri iespējams piemanīt daudz vairāk zivju nekā ar spiningu - piemēram, alatas, sapali, foreles, vimbas, ruduļi, karpas, raudas, asari un pat līdakas nav nekas neparasts mušotāju lomos.

Taču pietiks stāstīt! Labāk par redzēt un dzirdēt ir pamēģināt...

Bet, lai mēģinātu, kā jau iepriekš apgalvots, vajadzīgs inventārs.


Vispirms - par inventāra klasifikāciju.

Lai atvieglotu pircēja pūles makšķerkātam piemeklēt auklu, auklai spoli utt., inventāra ražotāji visā pasaulē ir pieņēmuši tā saucamo AFTMA iedalījumu, pēc kura mušiņošanas inventārs tiek sadalīts 15 klasēs.

Iedalījuma nepieciešamību noteica tieši mušiņmakšķerēšanas specifika un konkrēti tas, ka iemetiens tiek izdarīts ar auklu, nevis ar ēsmu, un līdz ar to slodzēm, ko kāts spēj nest ir jābūt samērotām ar auklas svaru. Līdzīgi kā spiningam tiek norādīts iemetamā mānekļa svars.

Vienkāršāk sakot, auklas klases numuram jāatbilst kāta numuram.


Kāti.

Lielākām zivīm un tālākiem metieniem kā arī makšŗerēšanai jūrā un okeānā paredzēti 10.-15. klases kāti, kas var būt kā divrocīgie lašu makšķerēšanai tā vienrocīgie jūras zivju makšķerēšanai. Līdz 7 klasei pārsvarā visas mušiņmakšķeres ir vienrocīgās.

Makšķerēšanai mazās upēs parasti izmanto pirmās līdz piektās klases kātus, kas parasti ir īsāki un vieglāki.

Pirmais solis kāta iegādes virzienā ir jāizdara jau mājās, pievēršot uzmanību upes platumam un zivīm, ko vēlaties ar mušiņmakšķeri ķert.

Lielām Latvijas upēm, tādām kā Gauja, Salaca, Lielupe un Venta vispiemērotākie būs 2,7 līdz 3,15 metrus gari piektās līdz septītās klases makšķerkāti, kas vienlīdz labi kalpos gan alatu, gan sapalu makšķerēšanai. Ja jūsu sirdsbalss aicina uz mazākām Amatas tipa upēm, tad noskatiet 1,8 līdz 2,4 metrus garu trešās vai ceturtās klases makšķerkātu.

Izvēloties konkrētu makšķerkātu veikalā, es neieteiktu izvēlēties teleskopu vai resnu un smagu stiklšķiedras kātu, kas citu starpā izceļas ar melnu gumijas rokturi. Nopērkot šādu izstrādājumu, jūs varbūt ietaupīsit latus piecpadsmit, tomēr makšķerēšana jums gaidīto gandarījumu nesniegs. Darbojoties ar šādu kātu, roka ātri nogurst, metieni iznāk smagnēji. Pateicoties gumijas rokturim, roka ātri sasvīst, tā radot jūsos priekšstatu, ka mušiņmakšķerēšana ir smaga nodarbe. Tāpat pirmos soļus neiesaku spert ar astotās un augstāku klašu kātiem, pat ja jūs esat noskaņots tikai ķert līdakas.

Normālai mušiņmakšķerei rokturis ir izgatavots no korķa un pateicoties oglekļa šķiedras izmantošanai, arī pats kāts ir vieglāks un tievāks par stiklškiedras modeļiem.

Ja esat atradis meklētās klases kātu un cena jūs apmierina, iesaku pievērst uzmanību posmu savienojuma vietai - brāķētiem kātiem, kādi dažkārt parādās arī Latvijā, savienojuma vietā posmi kustas un jau pirmajā copes reizē kāts var salūzt. 

Rinķi.

Makšķerkāta auklas caurlaides gredzeni jeb, makšķernieku slengā, - riņķi parasti tiek izgatavoti no metāla stieples, taču dažkārt ražotāji piedāvā arī keramiskos vai SIC tipa riņķus. Mušiņmakšķernieki nav vienisprātis, kādiem riņķiem dodama priekšroka: čūskas tipa metāla riņķi ir vieglāki (tas nav mazsvarigi), savukārt caur SIC riņķiem aukla slīd labāk, taču riņķi ir nedaudz smagāki, kas kātam rada papildus nelielu slodzi. Pēdējos gados pat visdārgākajiem kātiem parasti tiek likti riņķi no metāla stieplītes, un prakse rāda, ka vairumā gadījumu makšķernieki priekšroku did tieši šim variantam.

Aukla.

Kad nu beidzot kāts ir nopirkts, jāpievērš uzmanība auklai.

Auklu jāizvēlas tā, lai tās numurs būtu atbilstošs makšķerkāta klasei. Sestās klases kātam vislabāk atbilst sestās klases aukla, vai ja tādu nevar dabūt, var izlīdzēties arī ar piekto klasi.

Kā jau zināms auklas iedala arī pēc formas un peldspējas.

Forma... Ir vairākas grupas, taču mums aktuālas ir tikai divas: WF un DT formas auklas. WF modeļiem svars ir koncentrēts auklas galā, tā ļaujot ar mazāku vēzienu skaitu izdarīt tālāku metienu. DT auklas ir vienādi koniskas (dubultkoniskas) abos galos, kas ļauj pēc viena gala nolietošanas auklu pārtīt otrādi un izmantot otru pusi.

Tā kā iesācējiem iemetiens labāk padodas ar DT tipa auklu, sākumā iesaku tieši šo modeli, taču, ja veikalā tā nav, nebaidieties un pērciet WF tipa auklu, par kuras plusiem pārliecināsieties, sasniedzot noteiktu meistarības līmeni. (smalkāk par auklām lasiet sadaļā inventārs)

Peldspēja... Tā kā mušiņmakšķerēšanas apguvi, manuprāt, ir jāsāk ar sauso mušu, pirmajai auklai, ko iegādāsieties, ir jābūt peldošai (Floating).

Bez peldošām ir arī neitrālas ,vidēji, ātri un ļoti ātri grimstošās auklas, kā arī auklas ar grimstošu galu, taču sākumā nesteidziet tās iegādāties, jo tikai vēlāk sapratīsit, ko īsti jums vajag.

Lai vieglāk atpazītu nosaukumus uz kastītes, vienkāršs piemērs - DT6F. Atšifrēju: tā ir dubultkoniska peldoša sestās klases aukla; der gan sestās gan septītās klases kātam.

Spole.

Mušiņmakšķerēšanā izmanto inerces tipa spoles, ko parasti pagatavo no viegla metāla vai grafīta kompozītmateriāliem.

Spoles bremzes konstrukcija parasti ir vienkārša, bet no tā nav jābaidās, jo mušiņmakšķernieks zivi lielākoties izvada, auklu turot rokā. Tiesa, dārgie spoļu modeļi, it īpaši lašu un jūras zivju makšķerēšanai paredzētie, ir aprīkoti ar lieliskām, sarežģītām bremzēm.

Izvēloties spoli, iesaku pievērst uzmanību tās svaram. Jo vieglāka ir spole, jo patīkamāka ir makšķerēšana.

Visvieglākās ir grafīta tipa spoles, kas nereti ir arī krietni lētākas par metāla analogiem, un tāpēc izrādās pievilcīgas gan iesācējiem gan vecmeistariem. 

Pievērsiet arī uzmanību, kādai auklas klasei atbilst izvēlētā spole, un cik metru bekinga jūs varat uztīt zem pamata auklas.

Bekings (Backing) ir aukliņa, ko piesien otrā pamata auklas galā tādejādi palielinot tās garumu. Par bekingu vienlīdz labi var kalpot gan 0,25 mm parastā, gan pīta aukla, kā arī kaprona šņorīte. Protams, var izvēlēties īsto bekingu, taču tā cena ir ap 5 latiem rullītī.

Ja izvēlētā spole atbilst jūsu auklai, tad pirms iegādes atliek vienīgi kārtīgi pārbaudīt, vai tai nav kāds defekts (svarīgi, lai auklas ietīšanas vieta būtu gluda un nebūtu asas kantes spoles korpusa daļu savienojuma vietās).

Nu viss tā kā būtu - atliek vienīgi nopirkt peldošu konisku pavadiņu un savienot to ar pamatauklu. (Par mezgliem sadaļā inventārs) ar pamata auklu, lai dotos makšķerēt un gūtu pirmos priekšstatus par mušiņmakšķerēšanu.

Bieži makšķernieku sākt nodarboties ar mušiņmakšķerēšanu attur inventāra cenas... Tomēr ir reizes, kad pat vislielāko entuziastu interese noplok, ieraugot kāda pieredzējuša copmaņa mušas - to šķiet tik daudz, ka, pat iekrājot daļu no tām, ir grūti iedomāties katras mušiņas pielietojumu. Un ja vēl ir doma gatavot tās pašam. Nē, nē, tad jau labāk palikt pie bleķīšiem vai tārpiņiem - kā saka, mušas nav priekš manis...

Tik tiešām, mušiņu daudzveidība ir teju bezgalīga. Tomēr fakts, ka pat visasākie vīri veiksmīgi makšķerē, izmantojot tikai pāris kukaiņu imitācijas, ļauj mums secināt, ka ir arī diezgan universālas mušiņas, kas pietiekoši labi "strādā" gan rudenī gan pavasarī, un sākuma ļauj mums neiedziļināties milzīgajā mušiņu leiputrijā. Tāpēc tieši šo mušu fotogrāfijas un apraksti nereti ir tik nepieciešami jaunajam mušotājam, lai ātrāk noorientētos jaunajā situācijā un gūtu pirmos panākumus. Atceros, kā pats, būdams vēl pilnīgs iesācējs, mocījos Ventas un Gaujas krācēs, mainot mušas un domās ceļot sarežģītas mušiņmakšķerēšanas pilis. Varbūt jau tad būtu izbaudījis prieku, atlaižot pirmās lielās zivis, ja vien tajā laikā būtu pieejams tāds vispārīgs, bet varbūt pietiekoši noderīgs apraksts, kādu lasāt pašreiz.

Gatavojot šo rakstu sēriju, neiedziļinājos niansēs, jo uzskatu, ka tās ir jāapgūst pamazām, pie tam labāk - katra paša spēkiem. Tas attiecas arī uz mušiņu gatavošanu, par kuru sākuma nerunāsim, jo tīri teorētisks šis nodarbes izklāsts var būt tikpat "interesants" kā telefona grāmatas lasīšana. Vēlreiz uzsveru - šā raksta mērķa auditorija ir jauns mušotājs, kurš vienkārši vēlas izbaudīt prieku, ko sniedz mušošana, pie tam pats nevēlas siet mušas un iedziļināties sīkumos.

Rezultātā līdz ar rakstu tapa šīs deviņas mušiņas, kas, lai arī tiešām bieži mēdz būt rezultatīvas, nav brīnumlīdzeklis jebkurā situācijā. Tomēr, iegūstot savā arsenālā šīs mušiņas, jūs daudzmaz droši varēsit makšķerēt alatas un sapalus visas sezonas garumā, un iespējams, izmantojot Woolly Bugger mušiņu, izdosies piemānīt arī kādu foreli, vai līdaku.


Sausās mušiņas

Adams

Ja man būtu jāmakšķerē alatas, izmantojot tikai vienu mušiņu, tad es noteikti izvēlētos šo vizuāli nepievilcīgo, brūngani pelēko - Adams. Vēlā rudenī un agrā pavasarī, Latvijā un ārpus tās, lietainā laikā vai - gluži pretēji - brīdī, kad saule cepina uz nebēdu, šī mušiņa iekārdina gan mazu, gan krietni lielāku alatu, un gribot vai negribot liek atcerēties teicienu, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Pat pieredzējušākie makšķernieki reizēs, kad grūti izvēlēties, ar kuru mušu uzsākt dienu, ielūkojas kastīte un izvēlas tieši Adams, jo nav nekā labāka par pārbaudītām vērtībām. Arī es gadu gaitā esmu kļuvis par pārliecinātu šīs mušas piekritēju un uzskatu, ka tai jābūt jebkura alatista mušu kastītē. Ja dodaties alatās un nevēlaties iedziļināties šo skaisto zivju ēdienkartē, izmantojiet šo mušiņu un, kas zina, varbūt jums paveiksies.

Mosqito

Siltajos vasaras vakaros, kad ūdens virspusē, iekārdinot ne vienu vien ūdens iemītnieci, lidinās lieli knišļu bari, šī mušiņa "strādā" labāk par citām. Paskatoties uzmanīgāk, tajā viegli sazīmēt gan oda ķermeni, gan tā kājas un spārnus, un, ticiet man, - zivs šai gadījumā domā līdzīgi jums. Šī mušiņa, ko atradīsit gandrīz katrā copes bodē, der ne tikai alatu, bet arī ruduļu, raudu un citu "balto" zivju makšķerēšanai, un, lai gan es pārsvarā to izmantoju vasarā ap saulrieta laiku, tas nebūt nenozīmē, ka Mosqito nedarbojas vēla pavasarī vai agrā rudenī.

Elk Hair Caddis

Ja jūs mēģinātu noskaidrot populārāko mušu, kas atdarina pieaugušas makstenes (tās vizuāli līdzinās naktstauriņiem), jūs noteikti nonāktu pie Elk Hair Caddis. Izcilā peldspēja un izturīgie spārni šo mušiņu ļauj uzskatīt par labāko makstenes imitāciju, kas jebkad ir izgudrota. Paradoksāls šķiet fakts, ka šī muša strādā arī reizēs, kad kukaiņi nelido, tāpēc, līdzīgi kā Mosqito un Adams, šo mušu izmantoju arī tad, kad zivis "neceļas". Vienlīdz labi kā attēlā redzamā bēšā Elk Hair Caddis, alatām patīk arī pelēkā imitācija, tā kā meklējot Elk Hair Caddis veikalā, prasiet arī pēc tās. Nebaidieties piedāvāt šo mušu arī tādām zivīm kā rudulis un sapals - bešā nepaliksit.

Red Tag

Līdzīgi kā Adams, arī Red Tag ir viena no labākajām alatu mušām. Kad rudens menēšos ūdenī var atrast gandrīz jebko, un alatas nelaiž šo iespēju garām, ir nepieciešama universāla muša. Kā noprotat, runa iet par Red Tag, kas, atšķirībā no trim iepriekš aprakstītajām, neatdarina kādu konkrētu kukaini, bet gan - pateicoties sarkanai astītei - ir uzskatāma par atraktīvu fantāzijas mušiņu. Man ir pazīstami vairāki veiksmīgi makšķernieki, kas bez pāris šādām mušiņām rudenī alatās nebrauc. Manuprāt, pietiekoši spēcīgs arguments par labu šai mušai...

Vabolite

Jūs noteikti esat dzirdējuši stāstus par kaprīziem sapaliem, kuri atsakās gandrīz no jebkā, ko tiem piedāvā. Domāju, ka iemesls šādai sapalu rīcībai nav tālu jāmeklē, un nereti tas slēpjas resnas pavadiņas izmantošanā. Makšķerējot sapalus, izmantoju 0,14 mm pavadiņu, un esmu konstatējis, ka sapals nebūt nav tik izvēlīgs, kā daudzi uzskata. Tāpēc pēdējā laikā sapalošanai izmantoju tikai un vienīgi šo vabolīti un uzskatu, ka citas mušas sapalu makšķerēšanai nav nepieciešamas. Ja taisāties vasarā makšķerēt sapalus, iesaku jau laikus iegādāties šo mušiņu, jo sezonai sākoties, no veikalu plauktiem tās nereti pazūd.

Slapjas mušiņas.

Neskatoties uz lielajiem panākumiem, ko teorētiski sola makšķerēšana ar sauso mušiņu, ir brīži, kad zivis ar peldošu mušu nu nekādi nevar piemānīt. Tādās reizēs ir jāmakšķerē, mušiņu vadot zem ūdens līmeņa, tas ir, - jāizmanto slapjās mušiņas...

March Brown

Lai nesamežģītu jums kājas, sperot pirmos soļus mušiņmakšķerēšanā, atrādīšanai jums esmu izvēlējies tikai pāris slapjās mušas. Kas attiecas uz March Brown, tad jāteic, ka tā ir tipiska alatu muša, ko izmantoju visu sezonu, un pat reizēs, kad ūdens virspusē neizdodas pamanīt nevienu dišspuri, ar nedaudz iegrimušu March Brown nereti gadās pa pārsteigumam.

Pheasant Tail nymph.

Šo slapjo mušiņu, jeb, precīzāk sakot, nimfu, izvēlējos, galvenokārt rēķinoties ar to, ka kāds vai daudzi no jums dosies makšķerēt jau aprīlī. Drēgnā pavasarī, kad lidojošus kukaiņus mana reti un kad jaunie copmaņi, uzskatot situāciju par bezcerīgu, sāk mieloties ar desām un mest skatu māju virzienā, pieredzējuši vīri sameklē kastītēs šīs brūnās mušiņas, kas ir vairāku viendienīšu nimfu imitācija, un par brīnumu pārējiem piemāna ne vienu vien skaistu sapalu vai alatu. Esiet uzcītīgs, un varbūt laime no jums nenovērsīsies...

Hare's ear

Jā, bet ne viss, kas zivīm garšo pavasarī, tām iet pie sirds vasarā un pirmajos rudens mēnešos. Arī jūs, droši vien, nemielosities ar saldējumu decembrī un ar karstvīnu Līgo vakarā. Hare`s ear ir sezonas otrā pusē populāra muša, ko parasti izmanto tandēma ar jau aprakstīto March Brown. Auklas galā sien Hare's ear nimfu, savukārt piecdesmit centimetrus virs tās pievieno March Brown. Viena no tandēma galvenajām priekšrocībām ir iespēja makšķerēt divos dziļumos, līdz ar to krietni palielinot varbūtību, ka zivs jūsu mušiņu iekāros. Šī ir laba muša arī balto zivju makšķerēšanai.

Strīmeri.

Pateicoties strīmeru esamībai, ar mušiņmakšķeri ir iespējams izvilkt vēl pāris no tām plēsīgajām zivīm, kuras Latvijas ūdeņos spītīgi izvairās no dažādiem nelabvēļiem makšķernieku paskatā. Strīmeri ir ļoti dažādi, un, zinot, cik liela ir vizuļu izvēle mūsu veikalos, jūs jautāsit - kāpēc iesaku jums tikai vienu šā tipa mušiņu. Ļoti vienkārši - es gandrīz nekad nelietoju citas...

Woolly bugger

Šis melnais velns, iekrītot ūdenī, "iedarbina" visas savas mīkstās spalviņas un pārvēršas par tik iekārojamu paradīzes ābolu, ka pat izvēlīgākie pavasara sapali un slīpētākās foreles dažkārt nesavaldās. Tiesa, še teiktais neattiecas uz duļķainiem ūdeņiem, kur strīmera tumšās krāsas spēlē pretēju lomu. Šāda gadījumā jau jāizmanto citi strīmeri, par kuriem, ja liksit manīt savu interesi, pastāstīsim citreiz...

Šo rakstu seriāla "Vienkārši par sarežģīto", ko adresēju tiem, kuri sper pirmos soļus mušiņmakšķerēšanā, tātad, veltīšu TAKTISKĀM NIANSĒM, kas lieti noder iesācējiem. Tieši tāpēc tālāk sekojošiem desmit manis izdomātiem mušiņmakšķernieka baušļiem iesaku pievērst īpašu uzmanību, un, ja tos izpildīsi, būsi jau krietni tuvāk tam priekam, ko sniedz šis vienreizējais sporta veids...


Desmit mušiņmakšķernieka baušļi:


# 1. Nesteidzies, nesteidzies un vēlreiz nesteidzies! Skan gluži kā proletariāta vadoņa visiem labi zināmais veltījums jaunatnei, taču esmu pietiekoši drošs, ka arī tu zini, ka ātri labs netop. Ja gadās kāda ķibele pie ūdens, padomā - vai līdz tam neesi steidzies. Gandrīz puse nelaimju gadās tieši šā iemesla dēļ, tā kā: lēnām izbaudi mirkli un vēlreiz - nesteidzies!

# 2. Uzmanīgi vēro, kas notiek apkārt! Lielākoties zivs nepiepeld klāt un nesaka: "Te es esmu!", viņa ir jāuzmeklē, ar vērīgu skatienu sekojot katram mazākajam ūdens virmulītim un spicējot ausis pēc katra šļaksta. Ūdens vērošana un uzmanīga klausīšanās ir tas, kas, manuprāt, mušiņmakšķerešanu padara atšķirīgu un baudāmāku par citiem copes veidiem. Tā kā, ja tu šim bauslim nesekosi, dažu izjūtu jau būsi zaudējis.

# 3. Nekad nedomā, ka zivis ir tikai upes vidū vai pie otra krasta! Teiksi, ka tā neuzskati. Labi, tomēr lielākoties jaunie mušotāji, līdzko ir iekāpuši ūdenī, jau izdara pirmo iemetienu uz labu laimi. Atcerieties, ka neesi atbraucis izmetaties uz dullo, bet gan makšķerēt.

Šie pirmie trīs baušļi kopā ir spēcīgs ierocis un tos der atcerēties jo īpaši.


# 4. Centies domāt, pat ja tā nav tava stiprākā puse! Domā par to, kāpēc tava muša zivij nav pa prātam; kāpēc kolēģis noķer vairāk; kur ir palikušas visas zivis; kāpēc tev ir piesmelti zābaki un, gala beigas, - arī par to, ka ir lieliska diena atpūtai. Tas palīdz.

# 5. Ja redzi ūdens virspusē šļakstu un esi jau ieņēmis pozīciju iemetienam, uzgaidi! Uzgaidi, līdz zivs paradīsies vēlreiz, jo tikai tad vari būt puslīdz drošs, ka pieejot neesi to izbiedējis.

# 6. Pavēro, ar kādu intervālu zivs barojas! Ja tā jau ir nesekmīgi uzbrukusi tavai mušai, uzreiz neatkārto iemetienu. Pagaidi, lai zivs ieņem ierasto barošanas pozīciju un uzšļakstina vēlreiz. Tikai tad pēc pauzītes izdari iemetienu. Bieži, šādi rīkojoties, zivi tomēr izdodas piemānīt.

# 7. Piebraucot pie ūdens, apskati, kādi kukaiņi šodien ir izlidojuši, un piemeklē līdzīgas mušiņas sava kastītē! Ja makšķerē ar peldošu kukaini (sauso mušu), neizvēlies to uz dullo. Vadies no pieredzes un no tā, ko novēro.

# 8. Ja zivis nemana barojamies upes virspusē, tad makšķerēšanai sausa muša nederēs! Pa ja tev izdosies ko noķert, tas nebūt nenozīmēs, ka esi rīkojies pareizi. Lielākoties šādas reizes labāk veicas tiem, kas makšķerē dziļāk.

# 9. Ja redzi upmalā kādu makšķernieku, īpaši - ar mušiņmakšķeri rokās, nekautrējies un pieklājīgi uzsāc sarunu! Bieži šādās reizēs izdodas ar labiem praktiskiem padomiem krietni bagātināt savas zināšanas.

# 10. Neuztraucieties par neveiksmēm! Sakumā daudziem šķiet, ka viņiem neveicas, taču - tā tas ir, un tur var līdzēt tikai laiks. Arī makšķerēšanā savā ziņā veiksme vairāk uzsmaida stiprākajam, tā kā iespējams, - arī tev sakumā neies kā cerēts. Tomēr neatmet ar roku - tās lielās veiksmes nekur nepazūd, tās mazdrusku ir jānopelna.


Pāri visiem šiem desmit es lieku vienpadsmito bausli, kuru būtu jāievēro ikvienam, kurš reiz ir ņēmis no dabas. Un kurš gan nav?

# 11. Nepiemēslo, neiznīcini, neesi alkatīgs, esi cēls un ļauj dzīvot tiem (zivīm), kas sagādā tev tik daudz prieka. Mīli dabu, vismaz centies to iemīlēt, un tas tiks atdarīts. Agrāk vai vēlāk, bet noteikti...

Reinis Rutkis. 

Sadarbībā ar žurnālu "MMD" un Latvijas mušiņmakšķerēšanas savienību.