RR un EGI par mušiņmakšķerēšanu 2004.gadā.

Arhīvs 2004-2

::  Kā pavasarī metīsim smagās mušas

2R
Neatkarīgi no tā vai stāvat upē līdz šekumam (nevis pau…. - ņemu vērā, ka makšķerē arī sievietes) vai laivā, pirms metiena izdarīšanas aukla ir uztīta uz spoles, tā kā metiena pirmā fāzē sākas ar auklas notīšanu no tās. Loģiski, ka šo manipulāciju var veikt iemetiena laikā pakāpeniski pagarinot auklu, taču jāsaka, ka šis paņēmiens šoreiz nav efektīvs, jo vienlaicīgi nav iespējams izmantot dubulto pievilcienu, kas ir būtiski metot lielās mušas, par ko nedaudz vēlāk. Visnepareizāk rīkojas tie, kas auklu pēc notīšanas nomet pie kājām, jo a) ja stāvat laivā tā ātri paliks netīra un neslīdēs vienlaicīgi bojājot makšķeres vadgredzenius b) ja stāvat upē to aiznesīs straume un nākamo iemetienu būs izpildīt grūtāk c) ja stāvat krastā tā iemetiena laikā ķersies ap visu, kas ir pie jūsu kājām, ko noteikti cilvēks pie pilnas saprašanas nevēlas. Tātad aukla kaut kur ir jāliek. Senākā alternatīva ir notīto auklu turēt kreisajā rokā izveidojot cilpas, tai pat laikā šim noderīgajam tomēr nedaudz ķēpīgajam un laikietilpīgajam procesam ir laba alternatīva – auklas groziņš (Ang.l striping basket). Tie makšķernieki, kas nezin kā šis krāms izskatās paskaidrošu, ka tas ir neliels plastmasas vai auduma groziņš, ko makšķernieks sev piestiprina pie jostas sev priekšā, un tieši šinī groziņā vadot mušiņu uz sevi uzkrājas ievilktā aukla. Rezultātā nav jātērē laiks auklas kārtošanai cilpās, pietam auklu iemetiena laikā var padot harmoniskāk (pakāpeniskāk) nekā tas ir iespējams atbrīvojot cilpu pēc cilpas. Neliela tehniska nianse, kas būtiski palīdz.

Iemetiens.
Principā iemetiens ar smagām mušām izskatās ilīdzīgi kā ar jebkuru citu mušiņu, taču, lai tas sanāktu pietiekoši efektīvi ir jāapgūst iemetiena pamattehnika un dubultais pievilciens (Double Haul). Ja šīs lietas vēl rokās nav iestrādājušās iesaku pagaidām nedomāt par līdaku copi un nelieliem trikiem, ko minēšu, bet vairāk pievērsties treniņiem iemetiena pamattehnikas noslīpēšanai. Kā novērst akmens efektu auklas galā? Iemesls, kāpēc tas tā notiek ir vienkāršs – auklai iztaisnojoties smagās mušiņas lidojums tiek strauji apturēts, kas rada arī sitiena efektu.
? Pirmais veids, kā novērst šo tik nevēlamo parādību slēpjas auklas pagarināšanā metiena laikā, kā kustībā uz priekšu, tā uz aizmuguri. Fizika šeit ir ļoti vienkārša – pakāpeniski pagarinot (nedaudz izšaujot) auklu abās metiena fāzēs lidojuma laikā auklas ātrums (un arī mušiņas) pakāpeniski samazinās, kā rezultātā enerģija ar kādu mušiņa nospriego auklu tās iztaisnošanās brīdī ir mazāka un sitiens pa kātu arīdzan. Taču, lai tālāk teikto varētu arī izpildīt, obligāti ir jāapgūst dubultais pievilciens.
Iedomāsimies, ka mēs vēlamies aizmest līdaku mušiņu 20 metrus tālu.
1. Notinam 20 metrus auklas.
2. Sākam metienu un jau pirmajā kustībā uz priekšu pagarinam (izšaujam) 1 metru auklas.
3. Kustība uz aizmuguri atkal pagarinam auklu.
4. Atkal uz priekšu, un nu jau izšaujam 2 līdz 3 metrus.
5. Pēc trijām četrām kustībām turp atpakaļ gaisā ir 15 metri auklas, kas ir pietiekoši, lai aizmestu 20 metrus tālu, jo 5 m auklu var izšaut bez problēmām.
Šādam iemetiena stilam ar auklas pagarināšanu abās fāzēs ir vēl viena priekšrocība – samazinās iemetiena laiks, jo ātrāk sasniedzam vajadzīgo auklas garumu.
Kopumā šī pirmā patiesība ir vienkārša un kāds varbūt šo paņēmienu arī izmanto, taču droši zinu, ka vairums mušotāju auklu pagarina tikai kustībā uz priekšu, tāpēc akmens efekts vēl saglabājas aizmugurējā fāzē.
? Otru triku arī varēs apgūt tikai tie, kas labi pieprot dubulto pievilcienu. Vēl vairāk samazināt pieminēto triecienu pa kātu varēs tad, ja pēc auklas pakāpeniskas padošanas (izšaušanas) metiena laikā, kreiso roku, (roka kas tur auklu, makšķere labajā rokā) neapturēsiet strauji, bet pakāpeniski. Tādējādi daļu trieciena noamortizēs jūsu roka, nevis makšķere.
? Trešais padoms. Arī strauja makšķeres apturēšana ir viens no iemesliem, kas veicina trieciena efektu, tāpēc arīdzan šeit ir iespējams līdzēt ar pakāpenisku (nevis asu) makšķeres apturēšanu.
Piemēram, kustībā uz aizmuguri, kad makšķeres spicīte ir sasniegusi stāvokli atbilstoši 13:00, neapturiet makšķeri strauji, bet gan kustību uz aizmuguri nedaudz paturpiniet pakāpeniski apturot makšķeri. Būtiski šai papildus kustībā ir saglabāt makšķeres stāvokli (leņķi) uz pulkstens 13:00 un nenolaist spicīti tālāk kā līdz 14:00. Līdzīga ir iespējams rīkoties arī kustībā uz priekšu. Šī kustība ne tikai noamortizēs smago mušu , bet arī palielina nākamās kustības uz priekšu amplitūdu.

P.S. Plašāku rakstu lasiet teorijas sadaļā.

03.03.2004 08:48

::  Kā darboties ar Shooting Head

RR
Ņemot vērā, ka qwerty jautājums var interesēt visus atbildi ievietoju sjeit.
Pirmkārt, iemetiena tehnikas pamatprincipi darbojoties ar shooting head sistēmu ir tie paši, kas ar pilna garuma auklu un visās citās MM disciplīnās . Klāat nāk vienīgi vairākas būtiskas nianses.
Otrkārt. Ar šaujošām galvām darboties efektīvi var tikai tad, ja ir apgūts dubultais pievilciens.
Sākam. Pirms iemetiena izdarīšanas no spoles jāiztin galva, un atbilstoši vēlamai distancei running line, jeb pavadošā aukla. Svarīgi ir pavadošo auklu izstiept rokās, lai uz tās nebūtu krimbuļkrambuļi. Metienu uzssāk tāpat kā ar parasto auklu, veicot tukšos vēzienus un pakāpeniski pagarinot auklu, kas atrodas gaisā.( Pareizas un reizē efektīvas darbības rezultātā, pēc vienas kustības turp atpakaļ izdarīšanas šaujošai galvai jau jābūt ir ārā no spicītes.) Ja mēģināsiet jau šaut, kad savienojuma vieta satrp galvu un pavadošo auklu būs vēl spicītē, nekas prātīgs nesanāks, jo savienpjuma vieta ķersies rinķos un vēlamā distance netiks sasniegta. Auklas, jeb šinī gadījumā galvas, pagarināšanu turpina līdz tā atrodas apmēram metu no spicītes. Angliski, šo attālumu (1 metrs), sauc par overhang, un tam ir būtiska loma darbojoties ar galvām. Ja auklu turpināsiet pagarināt līdz pat overhang`s būs 5 vai vairāk metri, galvu vairs nevarēs gaisā kontrolēt lielās diametru un masas atšķirības dēļ starp šaujošo galvu (shooting head) un pavadošo auklu (running line).
Principā, kad attālums starp galvu un spicīti ir 1-2 metri (citiem vārdiem - pavadošā aukla no spicītes ārā ir 1-2 metri) auklas pagarināšana obligāti ir jāpārtrauc.
Tad, tiek izdarīta kustība uz aizmuguri izveidojot labu paralēlu aizmugurējo cilpu, (lai labi uzlādē kātu) un kustībā uz priekšu aukla izšauuta ļaujot pavadošai auklai nesties caur vadgredzeniem. Ar sabalansētu shooting head sistēmu ir jāvar aizmest vismaz 30 metrus, bez problēmām. Izklausās vienkārši, bet pirmā prakse bieži ir sāpīga. Tāpēc pāris padomi.
1. Ja aukla lidojuma laikā novirzās no vēlamā mērķa, problēma ir kāta kustības trajektorijā, (tā saucamais trekings) metiena sagatavošanas laikā. Darbojoties ar galvām ir īpaši svarīgi ieturēt kāta kustību vienā trajektorijā.
2. Aukla aizlido tālu bet sabirst čupā. Šinī gadījumā pavadošo aukliņu šaušanas laikā ar kreiso roku ir jāpiebremzē, lai cilpa spētu izgriezties.
3. Aukla nekur neaizlido, bet ar spēcīgu blīkšķi nokrīt copmanim priekšā. Paskaties, kur esi apturējis spicīti. Ja stops kustībā uz priekšu ir zemāks par 9 (kāts pa ātru tiek nolaists) tad iespējams šāds rezultāts. Tāpēc kātu jāaptur uz 10:30.

Pāris padomi lai sanāk vēl labāk
1. Lietojiet groziņus pavadošai auklai, jo 10 un vairāk metri pavadošās auklas vai nu saķersies pret zemi, vai rokā esošās cilpas samudžināsies savā starpā.
2. Lai saniegtu lielāku distanci, metienu trajektoriju var izvēlēties nedaudz ieslīpāku pret horizonti - teiksim 30 grādi.
3. Un vēlreiz, ja labi kontrolējat aizmugurējo cilpu, tad pirms šāviena uz priekšu, varat pašaut pāris metrus auklas arī atpakaļ, lai labāk uzlādētu kātu, kas atkal dos pāris metrus distances vairāk.

24.02.2004 11:47

::  Mušiņas, mušiņas

Esam saņēmuši pāris desmitus jaukas mušu fotogrāfijas. To autors nedzīvo ārzemēs. Viņa dzimtā puse ir Latgales novada galvaspilsēta Rēzekne.
Savas pirmās mušas sācis siet tālajos astoņdesmitajos gados ar parastiem šūšanas diegiem un laikam ejot sasniedzis visai apsveicamus, jāsaka pat spīdošus rezultātus. “Self made man” ar Lielo burtu, neatlaidīgs izgudrotājs un eksperimentātājs- Zigis (“Ef-panika” krusttēvs amatu apvienošanas kārtībā). Viņa darinātās mušas jūsu vērtējumam, iedvesmai un pārliecībai: nav nekā neaizsniedzama un neiespējama.
Vēlreiz var pārliecināties, ka ar lielu degsmi un neatlaidību ir pārvarāmas  pat grūtības ar literatūru un  materiālu iegādi. Rezultātus jūs redzat jst albūma lapā.

22.02.2004 19:55

::  Labs links.

Kamēr mēs mocāmies ar domām kā labāk vizualizēt mūsu mešanas aprakstus, izrādās šur tur jau atrodami ļoti labi materiāli par šo tēmu. Konkrēti, atradu ļoti jauku apmācības projektu, kas domāts cilvēkiem kuri nolēmuši apgūt FFF instruktoru sertifikācijas programmu(gan vairāk orientēts ASV variantam). Pat ja tas nav jūsu mērķis, domāju daudzas lietas kļūs skaidrākas, jo izveidots ļoti kvalitatīvs vizuālais materiāls. To veidojis ļoti pieredzējis instruktors Frank LoPresti, kurš bieži sastopams arī Sexyloops forumā un izceļas ar īpašām spējām īsi un konkrēti aprakstīt dažādas sarežģītas lietas un skaidri un saprotami izklāstīt savus uzskatus. Nav vienas minūtes lieta izskatīt visu šo apjomīgo materiālu klāstu, bet tas tiešām ir to vērts. Te jūs atradīsiet gan skaidrojumu daudziem terminiem papildinātus ar uzskatāmām animācijām, gan visu populārāko iemetienu video klipus. Pavadiet laiku pie datora lietderīgi! Veiksmīgu dienu! Ar domu, ka citām nodarbēm Jums šodien laika vairāk neatliks! http://www.virtualflycasting.com/intro.htm
Labojos....
Egi

20.02.2004 14:19

::  Pašausim?

Nākošais solītis mūsu virtuālajā apmācībā ar domu, ka nu jau esam iemācījušies kontrolēt auklas lidojumu un cilpu veidošanu varētu būt auklas izšaušana. Mušiņmakšķerēsanas pirmsākumos par tādu lietu neviens neko nezināja. Aukla bija vienkārši piesieta makšķerei galā, līdz kādam piedzima gaiša doma uztīt šo auklu uz spoles. Un visas lietas šī brīža izmainījās. Izrādījās, ka pie pareizas tehnikas vēl var ievērojami palielināt iemetiena distanci auklu izšaujot. Maza atkāpe tiem kam pilnīgi sveša šī lieta,-mušiņmakškerēšanā atšķirībā no spiningošanas spole nepiedalās iemetiena procesā, tāpēc to dotajā brīdī liksim mierā. Principā viss ir ļoti vienkārši. Iemetienā uz priekšu ( ar domu, ka jūs tiešām metat uz priekšu, jo jūs jau zinat, ka tik pat labi var mest arī uz pretējo pusi) tūlīt pēc maģiskā stopa jūs atbrīvojat auklu, kas tika turēta ar rādītājpirkstu vai vidējo pirkstu un ļaujat izlidot visai brīvai auklai, kas nedaudz iepriekš, brīvā cilpā ar gudru domu bija notīta no spoles. Un tālākais notiek pats no sevis. Mūsu mestajai auklai ir pietiekoši daudz enerģijas, lai izvilktu visu brīvo auklu, tādējādi iegūstot papildus metrus metiena distancei. Pricipā šis elements reti pat iesācējiem sagādā lielas grūtības, jo ir ļoti līdzīgs tam kā tas tiek veikts spiningojot.
Kādas varētu būt parastākās kļūdas to izdarot? Ja mēs palaižam auklu par ātru ( pirms stopa), mēs atslogojam kātu( līdz stopam kāts metienā ir noslogots vai uzlādēts), tā varētu labākajā gadījumā nekur īpašī nelidot, sliktākajā ,- vienkārši nokritīs mums uz galvas. Ja mēs izdaram to pārāk vēlu, mēs arī zaudējam enerģiju, jo aukla jau ir kādu laiku veikusi savu darbu, tiesa šis gadījums ir mazāk sāpīgs un rezultāts- izšauta tiks tikai ļoti maza daļa brīvās auklas. Tātad ne par agru un ne par vēlu, tieši pēc stopa ir labākais un maksimāli efektīvākais variants.;)
Ko vēl var salaist dēlī? Iesācēju ierastākā kļūda: pēc auklas atbrīvošanas metienā uz priekšu ir pārāk ātra kāta spices nolaizšana uz leju. Kāta spicei būtu jāpaliek tur pat kur tā bija stopa brīdī. Nolaižot spici uz leju mēs atveram cilpu un plata cilpa, kā labi zinat, nekur īpaši nelido. Kamēr cilpa nav iztaisnojusies, kāta spici uz leju nolaist nebūtu labi. Pieredzējušāki metēji tieši otrādi, cenšas kātu pacelt nedaudz uz augšu, lai veidotos šaurāka cilpa pēdējā metienā uz priekšu. Vēl viena raksturīga kļūda ir pārāk daudz pielikts spēks izšaujot auklu. Tas it kā loģiski: liekas stiprāk metīsi, tālāk lidos. Ne šinī gadījumā. Būs šaurāka cilpa -aukla lidos tālāk. Būs vairāk vai pārāk daudz spēka -būs “cūkas cilpa” vai tā saucamais "vēja mezgls". Esat tādu redzējuši? Ja ne, tad viss ir kārtībā!
:cool:
Egi

20.02.2004 14:20

::  Gribat piedzīvojumus?

Lielākā daļa makšķernieku laikam seko līdzi Pasaules čempionāta zemledus makšķerēšanā sagatavošanās procesam, vai pa kluso sien pavasara mušu jauno kolekciju. Man jau ir atsūtītas pāris skaistas mušu bildes, kuras ceru jums tuvākajā laikā parādīt, tiklīdz atradīšu veidu kā tās parnest uz webu. Jā, starp citu, ja kāds nav pamanījis, arī mūsu lapiņā rakstiņš “Kā turēsim kātu” arī ir papildinājies ar pāris bildītēm.
Pēdējās nedēļas tuvu nullei esošā temperatūra skatos jau rosina dažu labu ņemt kātu un doties meklēt kādu brīvu ūdeni. Jautājums kā vienmēr: vai var šādā laikā noķert kādu zivi? Atbilde: protams, ka var, ja paveiksies. Zivis vairāk vai mazāk barojas visu laiku. Ja ir brīvs ūdens un temperatūra virs nulles, kāpēc ne? Kur tās meklēt? Noteikti dziļākās bedrēs. Seklās ātrās straumēs tās ( foreles, alatas)diezvai atradīsiet. Droši esat gatavi uz diezgan ekstremālu copi. Par to kā tādu noorganizēt man vēl ir svaigi piemēri no šīs nedēļas izbrauciena uz Pērnavas līci. Varu padalīties pieredzē.
Tātad kas ir vai nav nepieciešams, lai noorganizētu patiesi ekstremālu copes pasākumu?
1. Ejiet uz ledu paļaujoties tikai “laba zinātāja” apgalvojumiem, ka viņš zina kur ir jāiet. Nekādā gadījumā neņemiet kādus orientēšanās palīglīdzekļus(kompass, GPS).
2. Atgriežoties paļaujieties uz to pašu cilvēku. Noteikti neizmantojiet nekādus saziņas līdzekļus ( mobilais telefons).
3. Lai atpakaļ maldīšanās būtu aizrautīgāka, droši copējiet līdz pašai tumsai.
4. Noteikti pārliecinieties, ka kāds no biedriem ir atpalicis vai aizgājis citā virzienā. Tas būs iespēja vēl kādu laiciņu paskraidīt pa ledu meklējot kolēģi.
5. Noteikti piebrauciet ar mašīnu līdz pašam ledum neskatoties cik slikts ir piebraucamais ceļš.
6. “Izpalīdzīgie”igauņu vietējie iedzīvotāji noteikti jums palīdzēs izvilkt jūsu iestigušo braucamrīku piedāvājot gan traktoru, gan citus palīglīdzekļus.
7. Ja tas jūs neapmierina, izsauciet auto evakuātoru no tuvējās ( 60km) Pērnavas pilsētas, kurš joprojām brauc ar vasaras riepām un kuram no plašā glābšanas arsenāla ar dievu uz pusēm darbojas tikai vinča. Būs iespēja visas minētās darbības pielietot glābjot nu jau veselas divas mašīnas. Par otrās “palīdzību” vēl samaksājot nedaudz naudiņas.
Ja cītīgi ievērosiet visus punktus, jūsu cerības uz veiksmīgu un ekstremālu copi domāju attaisnosies ar uzviju. Vismaz ko atcerēties būs vēl ilgu laiku!

Egi

20.02.2004 14:20

::  Brīviem brīžiem

Atpūtas brīdim: piem. sēžot ar sievu ( ja tāda vēl ir saglabājusies) kopīgi skatoties kārtējo ziepju operu murdziņu, piedāvāju laiku pavadīt lietderīgāk. Lai sekmīgi apgūtu metiena elementus stopu un pareizu spēka pielikšanu metiena laikā, ir pavisam vienkāršs un viegli realizējams vingrinājums. Tam būs nepieciešama kāta apakšējā daļa (vislabāk ja tas ir kāds trīs vai četru daļu kāts, - vienkārši būs īsāks un ērtāks šim nolūkam. Apgrieziet to otrādi un noskrūvējiet uz leju spoles fiksācijas uzgriezni. Paliks brīvs spoles fiksācijas gredzens, kuram vajadzētu brīvi kustēties.
1.Tādā pat stāvoklī ņemam to rokā un veicam metienu, tajā brīdī, kad apstādinam roku ( stops) šis gredzens atsitīsies pret uzgriezni un būs dzirdams skaidrs klikšķis. Klišķim jāatskan pēc stopa, gan metienā uz priekšu, gan atpakaļ. Tātad secība:rokas kustība, stop, klišķis, pauze- gredzens nokrīt lejā, atkal kustība, stops, klikšķis, pauze- gredzens krīt. Ideja tāda: ja mēs nepareizā laikā pieliekam spēku ( pārāk ātri) klišķis nebūs pēc stopa. Tādējādi var labi novērtēt, vai viss ir izdarīts pareizi. Ja to dara pie spuguļa ,- labi var ievērtēt kurā vietā mēs apstādinam kātu un kas notiekar mūsu nepaklausīgo rokas locītavu ( nepatīk jau fetišot, bet šoreiz tas tiešām nāk tikai par labu).


2. Jāizdara viss tas pats, tikai : pēc pirmās, kustības kad gredzens ir nonācis augšējā punktā, kustības jāveic tik plūstoši un viemērīgi( ieskaitot stopu), lai mešanas laikā gredzens tā arī paliktu augšā un zemē nekristu. Pirmajā momentā varbūt nesanāks, tomēr tas nav tik grūti un pēc pāris mēģinājumiem iznāks ar garantiju. Pēc tam vēl var sevi pamocīt atkārtojot doto vingrinājumu un mainot rokas kustības lielumu ar domu, ka pagarinam auklu un rokai, kā jau zinām, arī līdz ar to jāstrādā lielākā amplitūdā.
Ja šo trenniņu varēsiet atkārtot ar reālu auklu, rezultāts domāju jūs patīkami pārsteigs,- cilpām vajadzētu sanākt gludām, regulāras formas un pats galvenais izrādīsies, ka tā aukla patiešām var labi lidot.
Egi

20.02.2004 14:20

::  Pavadiņas smagām mušām

Kopīgās likumsakarības.
Makšķerējot zem līmeņa, neatkarīgi vai izmantojam nimfas, strīmerus vai smagās līdaku mušas, lai sasniegtu labu rezultātu nepietiek vien ar to, ka pati mušiņa grimst. Pirmkārt, mušiņu ir vispirms jāiemet. Esmu bieži dzirdējis argumentus, ka smagas mušas slikti metas, un tāpēc makšķerēšana ar tām baudu nesagādā. Vairumā gadījumu šīs tēzes, lai arī daļēji patiesas, ir balstītas kā nepareizā pavadiņas izvēlē, tā arī iemetiena tehnikas nepilnīgā apguvē. Atšķirībā no mazajām sausajām mušām, kur tiešām spēkā ir likumsakarība – jo tievāka jo labāk, smagu mušiņu gadījumā šī patiesība nestrādā. Iemesls tam ir ļoti vienkārš, ja tievas aukliņas, teiksim 0.16 mm, galā jūs piesiesiet pasmagu strīmeri vai pat līdaku mušu (esmu redzējis arī tādus gadījumus), metiena laikā sajutīsiet spēcīgus rāvienus priekšējā un aizmugurējā metiena fāzē. Rezultātā nevis aukla vadīs mušiņu, bet gan otrādi. Tēlaini izsakoties mušošana no pātagošanas būs pārvērtusies nekontrolētā katapultēšanā. Morāle ir ļoti vienkārša – metot smagas mušas izvēlamies pavisam citu principu, kā gadījumā ar sausajām mušiņām – jo resnāka pavadiņa, jo labāk. Galvenais kritērijs maksimālā diametra novērtēšanā ir zivs uzmanība, jo vairums gadījumu mušiņu vadot mēs to velkam uz sevi un tāpēc auklas diametrs būtiski tās spēli neietekmē. Izņēmums protams ir mazi strīmeri un nimfas, bet kā likums šīs mušas nav arī pārāk smagas.
Otra būtiska lieta, kas vairumā gadījumu arī neļauj izdarīt tālus un precīzus iemetienus ir dubultā pievilciena neizmantošana metiena laikā. Ar šo iemetiena paņēmienu jūs ne tikai palielinat auklas lidojuma ātrumu (tātad arī distanci), bet arī noamortizējat mušiņas triecienus auklai iztaisnojoties. Bez tam ļoti bieži ir izdevīgi mušiņu pārmest izmantojot riņķa metienu – tiek iegūts laiks un ietaupīti spēki. Bet nu pie pašām pavadiņām.

Nimfošanas specifika.
Jāsaka, ka mūsdienās makšķerējot ar nimfām galvenokārt tiek izmatota peldošā aukla, un mušiņas nogremdēšana tiek panākta ar tās pareizu vadīšanu un pateicoties papildus mušas ķermenī iestrādātajam svaram. Līdz ar to loģiski, ka pavadiņas garumam ir jābūt atbilstošam dziļumam kurā makšķerējat. Rodas loģisks jautājums – vai katru reizi mainot makšķerēšanas vietu (dziļumu) ir jāmaina arī pavadiņa? Protams, ka nē. Šo problēmu var viegli atrisināt izmantojot piecirtiena indikatorus (strike indicators). Par cik šie indikātori ir peldoši, mainot to novietojumu uz auklas mainās arī mušas vadīšanas dziļums. Zināma anmaloģija ar pludiņu. Ja izmantojat trīs metrus garu pavadiņu, tad mainot indikātora atrašanās vietu uz tās jūs brīvi varēsiet makšķerēt kā pusmetru tā arī trīs metru lielā dziļumā. Tā, ja piemēram vēlaties vadīt mušiņu pusotru metru dziļā krācē gar pašu grunti, tad indikators ir jānovieto viena metra attālumā no pamatauklas gala. Liekais pus metrs kompensēs pavadiņas izliekumu, ko radīs straume. Bieži, kad kukaiņu aktivitāte ir vērojama arī ūdens augšējos slāņos, izdevīgi ir indikātoru aizstāt ar spilgtu sauso mušiņu.
Lai arī it kā vecmodīgi, tomēr ir reizes, kad grimstošo auklu (vai auklu ar grimstošo galu) izmantošana sevi attaisno arī nimfojot. Šinī gadījumā jāatcerās, ka aukla pati velk mušiņu uz leju, un tāpēc jāizmanto ir salīdzinoši īsas pavadiņas. Manuprāt optimāli šinī gadījumā ir izmantot sešas pēdas (1,8 ) garas pavadiņas, un tikai makšķerējot īpaši dzidrā ūdenī to garums var nedaudz pieaugt. Der atcerēties, jo garāku pavadiņu jūs liekat grimstošās auklas galā, jo ilgāks laiks paies, līdz tā ‘’novilks’’ mušiņu līdz upes vai ezera gultnei. Runājot par gala pavadiņas diametru, kādu ieteicams izvēlēties, jāsaka, ka tam ir jābūt atbilstošam mušas svaram, respektīvi smagākām mušām resnāku auklu. Katru reizi ir jāatrod kompromiss starp iemetiena ērtībām ko sniedz resnāka diametra aukla, un zivs kaprīzumu, ko vieglāk ir apmānīt izmantojot tievāku tipetu.

Pavadiņas strīmeriem.
Strīmeri un līdaku mušas pakļaujas tām pašām pavadiņu izvēles likumsakarībām, kādas minēju makšķerēšanā ar nimfu - gadījumā ja izmantojat peldošo auklu makšķerējot ar strīmeriem pavadiņas būs garākas, kā tad, ja esat izvēlējies grimstošu auklu. Principā lietojot vienrocīgās mušiņmakšķeres, kas nokomplektētas ar peldošo auklu, pavadiņas garums atbilst kāta garumam, bet gadījumā, ja mest nākas smagās līdaku mušas tas ir nedaudz īsāks. Tā, piemēram, lai sekmīgi makšķerētu ar vidēja izmēra strīmeriem (4 – 10 āķa nummurs), iesaku izmantot 9 pēdas garu pavadiņu, kuras tievā gala diametrs ir attiecīgi 0.23 vai 0.2 mm. Protams, ja jūsu mērķis ir noķert lasi vai taimiņu, tad ņemot vērā zivs un pavadiņas spēku samērus, tievāku tippetu par 0.25mm izmantot nevajadzētu. Pieskaroties daudzus mušotājus saistošai līdaku tēmai, uzreiz jāsaka, ka ar diegiem nav aršana. Par cik makšķerējot līdakas vienmēr vēlams izmantot kevlāra/metāla pīto gala pavadiņu, kuras diametrs parasti pārsniedz 0.3mm, pats līders arī sanāk diezgan masīvs. Ieskatoties shematiskajā zīmejumā, kurā attēlota manuprāt optimāla līdaku pavadiņa, ir redzams, ka to uzkonstruēt nesagādās pūles pat vislielākajam iesācējam.
Makšķerēšanai ar strīmeriem un tātad arī līdaku mušām pavadiņas pagfatavoju sev pats. Liekie mezgli uz pamatpavadiņas (līdera) nebūt netraucē ne iemetiena brīdī ne makšķerējot, jo praktiski visu laiku līders atrodas zem ūdens un tāpēc mezgli viļņojumu nerada. Tomēr pagatavojot pavadiņu pašam vēlams ievērot būtisku niansi – ieteicams izmantot viena ražotāja, piekam viena modeļa auklas. Šāda it kā nebūtiska lieta izrādās visai svarīga gan lai panāktu maksimālu mezglu izturību, gan tāpēc, lai pavadiņai būtu vienādas īpašības visā tās garumā. Gadījumā, ja pagatavojat līdaku līderus neiesaku izmantot volframa gatavās pavadiņas ar karabīnēm galos. Pirmkārt tās ir pārāk stīvas, un otrkārt karabīnes viegli atsitās vaļā metiena laikā. Optimāls variants ir līdera galā izmantot kevlāra/metāla kompozīta auklas fragmentu (5m garumā uztīts uz spolītes, pieejams vairums veikalu), kurai pa tiešo piesien mušu.
RR

20.02.2004 14:20

::  Iemetiens?!?

Mēs jau esam iepazinušies ar dažādiem mešanas stiliem un tādu svarīgu metiena elementu kā Stops. Kas tālāk? Loģiski nākošais jautājums, kā tad tiek izdarīts pats metiens. Kāda ir pati metiena kustība? Vai, pareizāk būtu jautāt, kā pareizi pielikt spēku metiena laikā? Iedomāsimies, ka pārdabisku apstākļu dēļ ( dievs, gari, utt..) mums jau ir izdevies pacelt auklu gaisā, tas nav nemaz tik grūti un neiespējami, un tā jau ir izveidojusi cilpu ( šeit bija stops) un skaisti lido virzienā uz aizmuguri. Kad šī cilpa ir iztaisnojusies mūsu ieptriekš pieliktais spēks ir bijis nedaudz lielāks, aukla pašās lidojuma beigās noslogos mūsu kāta spici, it kā "uzlādējot" kātu nākošajai metiena fāzei,-metienam uz priekšu. Ja viss pareizi ir ticis izdarīts ( labs stops, izturēta pauze, kuras laikā iztaisnojas aukla), tad šo noslogojumu sajutīsim kā smagumu kāta galā, jeb saka arī, ka kāts ir uzlādēts. Ja ar sajūtām ir kā ir, tad var nedaudz pagriezt galvu un pavērot kā tas notiek, starp citu, šad tad to iesaku darīt, lai pārliecinātos arī par cilpu kvalitāti. Tālākais ir pavisam vienkārši,- no šī beigu punkta mums jāuzsāk viemērīga un pieaugoša paātrinājuma kustība, jeb spēka pielikšana, līdz pat priekšējam stopam. Viegli pateikt, grūtāk to izdarīt praksē.
Parastās kļūdas:
1.spēks tiek pielikts pārāk ātri, var teikt gandrīz pašas kustības sākumā. Rezultāts: pārsolgojam kātu ( atcerieties tas bija noslogots pirms kustības uz priekšu), tā spice veido ielikumu ( jo mīkstāks kāts, jo lielāku), aukla seko virzienam ko norāda spice un cilpa izgriežas no apakšas, vēja mezgls ar garantiju ( kaut arī vēja te it kā nemaz nebija..).
2. Spēka pielikšanas ilgums( vienmērīgs, pieaugošs, paātrinājums), jeb mūsu kustības garums ir atkarīgs no auklas garuma, ko turam gaisā, jo tās vairāk , jo garākai jābūt mūsu kustībai, jeb ilgākai spēka pielikšanai. (Iedomājaties, smagu bufeti uz riteņiem, ko gribat pārvietot no punkta A-B. Ja vienkārši īsi to pagrūdīsiet ,-visticamāk tā pat nepakustēsies. Ja uz tās stāvēs sievas puķu vāze, tad visdrīzāk tā noritīs uz jūsu galvas,…Bāc!. Mūsu uzdevums šoreiz ir pastumt to tā, lai tas nenotiktu).
3. par daudz spēka kustības beigu fāzē – visvairāk ietekmēs cilpas formu. Parasti tas būs saistīts ar platu cilpu, ja nemākam to platumu vēl pietiekoši labi kontrolēt, vai izpaudīsies kā vesela čupa viļnu auklas apakšējā daļā (nelietderīgi iztērēta enerģija, skat. iepriekšējo topiku ).
Vairumā gadījumu visa šī nepareizā spēka pielikšana lielākā vai mazākā mērā saistīta ar nekontrolētu ( nevajadzīgu) plaukstas locītavas atvēršanu un aizvēršanu. Doma pavisam vienkāršā: Ja metiena laikā, parasti pie stopa, plauksta atlūzt,- tad noteikti metienā uz priekšu, jūs to kādā brīdī vērsiet ciet. Jā izrādās arī to vajag patrennēt ( ko vēl neizdomāsi?). Vienkāršākais paņemt rokā alus pudeli un veikt iedomātos metienus cenšoties to noturēt daudz maz vertikālā stāvoklī ( kāpēc ne šnabja?- būs žēl, ja izkritīs trenniņa laikā),piemēram, spoguļa priekšā- divkārt labi, pats var pavērot savas kļūdas un no vētēt cik labi pasākums izdevies. Beigās uzsaukt sev, kā labam skolniekam tostu. Lai veicas! Es domāju trenniņš. Ja nesanāk, varat mūs meklēt piektdienas vakaros Ādažu sporta zālē (neaizmirstiet maiņas apavus un trenniņu rekvizītus!).

Egi

20.02.2004 14:21

::  Stop?! Tiešām Stop!

Ja jau mēs esam sākuši pamazām aplūkot, mušiņmešanas tenikas pamatus, tad loģiski nākamais solis būtu parunāt par tādu svarīgu metiena elementu kā Stops, jeb kāta apturēšanu veicot iemetienu uz priekšu vai atpakaļ. Kāpēc tas ir tik svarīgs metiena elements?
1. No Stopa ir atkarīgs kāda izveidosies auklas cilpas forma, jo apturot kātu aukla, kuru mēs vilkām ar noslogotu kātu un paātrinājumu, pēc stopa pārlidos kāta spicei formējot auklas cilpu (labai cilpai, būtu jābūt paralēlai, samērā šaurai-apm.0.5-1m –būs laba cilpa, bez redzamiem formas kropļujumiem). Cilpas platums būs atkarīgs no vietas, kurā mēs šo stopu veiksim. Apturēsim kātu augstāk, cilpa būs šaurāka , vēlāk vai zemāk- platāka. Grūti šeit runāt par pulksteņiem vai grādiem( kā tas tiek parasti attēlots literatūrā), jo daudzējādā ziņā tas būs atkarīgs no tā kādā plaknē(horizontālā vai slīpā) vai pat stilā ( pulling/ pushing) iemetiens tiek veikts.
2. No tā kāds tieši bija šis stops atkarīga izveidotās cilpas forma, ja stops ir ļoti “stiprs”, kāta spice “nopļurināsies” inerces dēļ un “iesitīs“ cilpā attiecīgus viļņus, kas no malas būs redzami kā neregulāri padziļinājumi parasti vērsti virzienā uz leju. Jo lēnāks kāts, jo vairāk šis efekts izpaudīsies. Kāds no tā sliktums? Defekti cilpā norāda, ka auklai iedotā enerģija ir izlietota nelietderīgi. Enerģija daļēji aizgājusi, lai izveidotu nevajadzīgu liekumu, nevis lai tā lidotu uz priekšu. Ja stops ir “vājš” savukārt mēs nenododam auklai metiena enerģiju. Pārnestā nozīmē- nepasakām: kāts ir izdarījis visu, ko tas varēja, tagad jābūt rezultātam – auklai jālido. Kādam tad jābūt šim stopam? Enerģiskam un pozitīvam ( ar domu , ka viņš tiešām ir), ne par stipru un ne par vāju.
3. Kāpēc tas ir tik grūti? Grūti iemācīties apturēt kātu, jo mūsu rokai tā nav pierasta kustība. Māt ar rokām mums izdodas labi, bet nav dabiskas vajadzības šīs māšanas laikā roku apturēt. Tam jātrennējas speciāli, iemācot savai rokai apstāties. Visvairāk analoģiju šai sakarā ar karatē speciālistiem, jo tā ir tīri viņu specifika izdarīt spēcīgu sitienu un centimetru pirms mērķa apturēt savu kustību. No šī arī varētu atvasināt vienu labu veidu, kā trennēt savu stopu. Apstājamies pretī sienai un mēģinam sist pa to ar dūri. Uzdevums to izdarīt maksimāli tuvu mērķim. Ja stopu nokavēsim – būs sāpīgi.
Otru veidu kā trennēt stopu piedāvā pazīstamā Amerikas instruktore Joan Wulff. Paņemam rokā trauku mazgājamo švammīti un veicot iedomātus iemetienus vietā, kur esam nolēmuši veikt stopu, švammi saspiežam. Šis trenniņš veic arī vēl vienas iemaņas izkopšanu,- mācīties mest nesasprindzinot roku. Roka jāsasprindzina (jāfiksē) tikai divās vietās vēziena laikā,-tur kur apturam kātu, jeb veicam enerģisku un pozitīvu stopu. Ja visu laiku roka ir saspringusi, tas neizbēgami ātrāk vai vēlāk izsauc visai sāpīgas izjūtas rokā, labākā gadījumā roka ātri nogurst. Ja jums ir šādas problēmas, tad šis trenniņš ir tieši priekš jums.

Egi

20.02.2004 14:21