homeclose

Mušiņmakšķerēšanas pamati

Jānis Stikuts, 2016

III Mušiņmakšķernieka ekipējums

Mušiņmakšķerēšana lielā mērā ir saistīta ar tehnisko aprīkojumu, kurš tiek izmantots. Iepriekšējās sadaļās stāstīju par pamatinventāru un tā sagatavošanu. Šī būs pēdējā tēma par visu, ko katrs interesants var sagatavot vai nopirkt veikalā pirms ņem rokā mušiņmakšķeri, lai sāktu apgūt praktisko mušiņmakšķerēšanu. Tam vajadzīga tikai vēlme un izpratne.

Ja izvērtējam mūsdienīgi ekipēta makšķernieka dizainu, redzam, ka neiztrūkstošas tā sastāvdaļas ir gan apģērbs un apavi, gan tādas komponentes kā speciāla veste, uztveramais tīkliņš, saules brilles un citi "pamatsīkumi", ar kuriem nobruņots makšķernieks . Mušiņniekam nākas relatīvi daudz pārvietoties un darboties visdažādākajos apstākļos, tāpēc gan ietērpam, gan pārējām ekipējuma sastāvdaļām vajadzētu piegriezt pietiekoši daudz uzmanības.

Lai atvieglotu visu izvēli, vispirms īsi pastāstīšu par ģērbšanās teoriju, to der zinat katram, kuram nākas saskarties ar sportisku ģērbšanās stilu, tas viss attiecas arī uz mušiņmakšķerēšanu.

Makšķerēšana kā jebkura nodarbe brīvā dabā notiek visdažādākajos laika apstākļos. Nevaru iedomāties copmani, kurš atteiktos no pasākuma tikai tāpēc, ka līst lietus vai ziemā sākas sniegputenis. Taču ar vienu noteikumu – ja viņš ir piemeklējis apstākļiem piemērotu apģērbu.

Neskarot modi, dizainu un atsevišķus konstruktīvos jautājumus, galvenais uzdevums, kuru palīdz risināt apģērbs, ir novērst nevēlamu ķermeņa atdzišanu un pārkaršanu. Cilvēka ķermenis ir ļoti jutīgs, un organisma temperatūras izmaiņas pat viena grāda robežās var radīt diskomfortu. Mūsdienīgas ģērbšanās teorija balstās uz dažām aksiomām. Apģērbam ir jāpilda šādas funkcijas:

– jāizolē no nokrišņiem, galvenokārt no ūdens (lietus necaurlaidīgais apģērbs, zābaki, garie zābaki, zābakbikses, cepure, cimdi),

– jāsamazina organisma siltumzudums, izolējot gan no vides temperatūras svārstībām, gan no dzesējoša vēja,

– jāveicina organisma sviedru aizvadīšana. Ar šo problēmu vairāk sastopas tie, kuru nodarbošanās ir saistīta ar lielākām slodzēm. Piemēram, skrējēja ķermenis stundas laikā izdala 1–2 litrus sviedru. Ja mitrums no ķermeņa netiek aizvadīts, tas darbojas līdzīgi kā ūdens dzesēšanas sistēma un pazemina organisma temperatūru. Tas rada diskomfortu, bet aukstā laikā draud pat ar pārliecīgu atdzišanu.

Atbilstoši trim minētajām funkcijām ir pieņemts runāt par vairākslāņu apģērbu.

– pirmais ir organismam tuvākais slānis, un to mēs saucam par apakšveļu (dažreiz tas nav atsevišķs apģērba gabals);

– otrs jeb vidējais slānis ir dažādi krekli, vestes, džemperi;

– trešais jeb ārējais slānis – virsdrēbes, ko veido ūdeni un vēja necaurlaidīgi materiāli.

Pareizas un komfortablas ģērbšanās māksla slēpjas situācijai atbilstošā visu slāņu izvēlē. Mūsdienu rūpniecība un tirgus piedāvā plašu izvēli, un jebkuru no minētajām trim kārtām var izveidot no visdažādākajiem materiāliem ar visdažādākajām īpašībām, turklāt ļoti plašā cenu diapazonā.

Apakšveļa

Tās galvenais uzdevums ir uzturēt ādu sausu, aizvadot sviedrus un tā nodrošinot patīkamu sajūtu valkātājam. Mūsdienās droši var apgalvot, ka vislabāk šo funkciju pilda sintētika. Tāds dabīgais materiāls kā kokvilna, kura var uzsūkt lielu mitruma daudzumu (pat 80% pašsvara), ir ļoti nepiemērota apakšveļai, sevišķi gadījumos, ja to izmanto kā daudzslāņaina apģērba sastāvdaļu. Tīras kokvilnas veļas šķiedras mitrumā piebriest, noslēdz elpošanai nepieciešamās poras, un materiāls slikti žūst. Tāpēc tā ilgi paliek mitra, kas savukārt traucē sviedru aizvadīšanu un atņem organismam siltumu. Rezultātā cilvēks jūtas nepatīkami, bet kritiskā gadījumā rodas pat hipotermijas draudi. Tomēr kokvilna ir pilnīgi pieņemama un populārs tropu apstākļos, kur ir augsta temperatūra un liels relatīvais gaisa mitrums. Savukārt sintētiskie audumi mitrumu atdod labāk un siltumizolācijas īpašības saglabā, pat uzsūcot mitrumu līdz 40% pašsvara. Minēto iemeslu dēļ mūsu klimatā ieteicams izvēlēties sintētisku apakšveļu.

Modernās veļas ražošanā tiek izmantoti dažādi materiāli un arī to izvēle ir liela. Zināmākās apģērbu piegādātājfirmas piedāvā atšķirīgus apakšveļas variantus gandrīz katram gaisa temperatūras diapazonam un aktivitātei – vai tā būtu riteņbraukšana, vai vienkārši makšķerēšana. Tāpat modeļus, kas karstā laikā rada vēsuma sajūtu.

Ja ir runa par makšķerēšanu mūsu reģionā, gan pavasarī, gan rudenī priekšroka dodama plānajai apakšveļai. Tirgū šādām prasībām atbilst dažādu zīmolu izstrādājumi, un viens no tiem ir Norfin Thermo Line, kura pamatā ir poliesters. Tirgū ir atrodama arī apakšveļa, kas ražota no dārgākiem materiāliem, galvenokārt uz polipropilēna bāzes. Tādu piedāvā, piemēram, sportiskā virziena apakšveļas ražotājs Helly Hansen.

Karstā klimatā pirmais slānis, kuru iepriekš minēju kā apakšveļu, var būt arī vienīgais apģērba gabals. Tādā gadījumā tā svarīgākais uzdevums ir radīt patīkamu vēsumu un kalpot aizsardzībai pret UV stariem – tas ir noteicošs faktors, izvēloties apģērbu makšķerēšanai dienvidu jūrās un okeānos. Kā vienmēr ekonomiskais variants karstā laikā ir kokvilnas izstrādājumi, kurus piedāvā ikviena nopietna firma.

Vidējais jeb izolējošais slānis

Kā jau minēju, to veido krekli, džemperi, vestes un tamlīdzīgi apģērba gabali. Galvenais to uzdevums ir saglabāt konstantu ķermeņa temperatūru, aizsargājot no aukstuma, un vienlaicīgi veicināt liekā mitruma novadīšanu no apakšveļas uz ārpusi. Šo uzdevumu sekmīgi pilda daudzi materiāli.

Pazīstamākā no tiem ir parastā aitas vilna. Savas izolējošās īpašības tā nezaudē, pat uzsūcot relatīvi daudz mitruma. Taču pēdējā laikā to gandrīz pilnībā ir aizvietojis flīss, kura pirmatnējo rupjāko formu mēs pazinām kā vienkāršu sintētisko kažokādu. Attīstoties ražošanas tehnoloģijām, tagad ir iegūstama ļoti smalka mikrošķiedra – tāda, kam dabā nav analoga. Šodien flīsa izmantošanas diapazons ir ļoti plašs. Vieglākie tā audumi līdz 100 denjē* (* denjē jeb DEN ir tekstilrūpniecībā lietota mērvienība, 1 DEN ir 9000 m garas šķiedras svars gramos; jo smalkāka šķiedra, jo vieglāka tā ir un mazāks ir šis skaitlis) sekmīgi tiek lietoti apakšveļas ražošanā, bet smagākie (300–400 denjē) kā labi izolatori tiek izmantoti pat polārajiem apgabaliem piemērotā apģērbā. Lai izceltu savu izstrādājumu īpašības, šo rādītāju firmas bieži norāda preces aprakstā.

Šodien flīss kā izejmateriāls ir ļoti populārs. Straujā tā ražošanas pieauguma dēļ vienkāršāko flīsa izstrādājumu cenas ir strauji kritušās, un tirgus ar tiem ir burtiski pārplūdināts. Tajā pašā laikā zinātnieki joprojām strādā ar šo materiālu un rada arvien jaunas variācijas ar interesantām īpašībām. Augstas kvalitātes flīss, kam piemīt gan ūdens un vēja necaurlaidība, gan elpotspēja, gan citas patērētājam svarīgas īpašības, šodien ir neatņemama mūsdienīga makšķernieka apģērba sastāvdaļa.

Vienlaicīgi ar pareizu materiāla izvēli ieteicams arī rūpīgi pārdomāt apģērba gabala funkcionalitāti. Tieši vidējais slānis ir tas, ar kuru var panākt visdažādākās variācijas. Nemainot apakšveļu un ārējo slāni, tas ļauj piemeklēt jebkurai temperatūrai un darbības veidam atbilstošu vidējo kārtu.

Ārējais, ūdeni un vēju necaurlaidīgais slānis

Šīs kārtas uzdevums ir aizsargāt valkātāju no ārējā ūdens un vēja. Viens no ražotājfirmu lietotajiem ūdensnecaurlaidības rādītājiem ir maksimālais ūdens staba augstums milimetros, pret kura spiedienu audums spēj aizsargāt 24 stundas. Šo rādītāju parasti izmanto, lai pircējs gūtu priekšstatu par ūdensnecaurlaidīgo materiālu īpašībām: jo lielāks ir šis skaitlis, jo ilgāk paliksiet sauss. Lielākais skaitlis, kuru esmu redzējis laboratoriju pētījumos, ir goreteksam, un tas sasniedz 30 000 mm (elpotspējai – arī 25 000 g). Neliels īslaicīgs lietus rada aptuveni 2000 mm nokrišņu, savukārt vispāratzītu un pieņemamu aizsardzību nodrošina materiāli ar rādītāju, lielāku par 5000.

Ūdensnecaurlaidību visbiežāk nodrošina divos veidos. Vienkāršākais – uz pamatauduma uzklājot ūdensnecaurlaidīgu materiālu, piemēram, polivinilhlorīdu vai arvien plašāk lietoto poliuretānu. Šis paņēmiens ir ekonomisks, un ar to var sasniegt labus rezultātus. Jo sevišķi, ja tiek izmantots vairākkārtīgs poliuretāns. Ar polivinilhlorīdu pārklātie audumi ir lētāki, taču nav tik elastīgi un ātrāk zaudē ūdensnecaurlaidību.

Te ir vietā atcerēties nelielu konstruktīvu detaļu. Neviens apģērbs, kura pamatā ir audums, runa nav par izņēmumiem, nevar iztikt bez šuvēm. Un jebkurš adatas dūriens, ja šuve nav pienācīgi apstrādāta, pazemina apģērba ūdensnecaurlaidību. Kvalitatīvā ūdensnecaurlaidīgā apģērba gabalā visas šuves papildus ir nolīmētas ar ūdensnecaurlaidīga materiāla lentu. Svarīga nozīme ir arī citām galvenajām detaļām, kas nodrošina aizsardzību pret ūdeni – speciāliem rāvējslēdzējiem un kabatu pārlocēm.

Otrs paņēmiens ir izveidot speciālu materiāla slāni un savietot to ar pamatmateriālu (līmējot vai kā jaunākajā variantā – brīvi saliekot kopā). Šajā gadījumā runa ir par elpojošo membrānu. Šis ir pats modernākais, efektīvākais un arī dārgākais paņēmiens. Pēc būtības šāda membrāna ir poraina materiāla plēve, kas dažādi laiž cauri gāzes un ūdeni. Membrāna novirza uz ārpusi ūdens tvaikus, kurus izdala cilvēka ķermenis un kura molekulu diametrs ir daudzkārt mazāks par membrānas porām. Taču tā ir nepārvarams šķērslis ūdenim no ārpuses, jo tā pilieni ir tūkstošiem reižu lielāki nekā membrānas poras. Membrānas tiek izmantoti arī Latvijas tirgū populārajos Norfin izstrādājumos.

Uzmanība jāpievērš tam, ka membrānas elpošanas funkcija un organisma tvaiku izvadīšanas funkcija balstās uz temperatūras atšķirībām (analoģijai der situācija, kad tvaiks no katla laužas uz āru) un darbojas tikai tad, ja temperatūras starpība starp ķermeni un ārējo vidi ir pietiekami liela. Tai samazinoties, piemēram, jau +15°C gaisa temperatūrā, membrānas un līdz ar to elpojošā auduma pozitīvais efekts strauji sarūk.

Lai gan aktīvās atpūtas speciālisti iesaka izvēlēties jebkuru tā saucamo elpojošo apģērbu, brīnumus no šiem audumiem gaidīt nav vērts. Te vietā būtu pieminēt, ka elpotspējas rādītāju parasti uzrāda g/24 h/m², proti – kāds daudzums tvaiku izplūst cauri kvadrātmetram 24 stundās. Kvalitatīva elpojoša auduma kvadrātmetrs uz ārpusi stundā izvada 200–300 g tvaiku, bet cilvēks, kurš aktīvi kustas, stundā izdala līdz 2 kg sviedru. Piemēram, Salmo piedāvātās Norfin Hydro Shield kostīma rādītājs ir 200 g/h, Norfin Escape Compact – 400 g/h. Ja starpība starp materiāla elpotspēju un izdalīto sviedru daudzumu ir liela, pārpalikušais tvaiks kondensējas auduma iekšpusē. Ja jūs ilgstoši ejat pa lietu vai bradājat pa aukstu ūdeni, tad pat ar vislabākajiem materiāliem apģērbs kondensāta dēļ no iekšpuses kļūs pilnīgi slapjš, radīsies sajūta, ka apģērbs laiž cauri ūdeni. Šādā situācijā uzmanība jāpievērš papildu ventilācijai (tas ir viens no iemesliem, kāpēc jāizvēlas ērtas un brīvas virsdrēbes. Tāpat der arī samazināt darbošanās intensitāti.

Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības gan patērētāji, gan arī izstrādātāji pievērš tādām funkcionālām detaļām, kuras atšķir, piemēram, augstas klases mednieka un makšķernieku apģērbu no ierindas patērētāja tērpa – viegli slīdošai uzvilkšanai, ērti izvietotām kabatām, stabili funkcionējošiem rāvējslēdzējiem, ventilācijai, lielai krāsu izvēlei. Tāpat materiālu elastībai, spējai aizsargāt pret vēju, izturībai pret nodilumu, vieglai tīrīšanai un spējai aizsargāt pret UV izstarojumu un odu kodieniem. Daudzi mednieki lielu uzmanību pievērš arī tādai specifiskai prasībai, lai virsdrēbju materiāls nešvīkstētu, piemēram, laužoties cauri krūmiem.

Papildus informāciju par apģērbos izmanotajiem materiāliem un pazīstamākajām preču zīmēm var iegūt Gandrs SIA mājas lapā internetā sadaļā Skaidrojoša vārdnīca.

Saprotams, mušiņniekam nākas relatīvi daudz pārvietoties brišus pa ūdeni. Attiecīgi, neiztikt bez piemērotām biksēm, kuras mēs dēvējam par brienambiksēm (angl. wading pant) vai pagarinātām zābakbiksēm (angl. chest wader), kuras gandrīz pilnībā ir izspiedušas kadreiz tradicionālos garos zabakus. Šodien piejama ir plaša izvele sakot no visvienkāršākajiem polivinilhlorida ūdensnecaurlaidīgiem iztrādajumiem līdz pat moderni piegrieztām ūdensnecaulaidīga un elpojoša materiala zābakbiksēm vai brienambiksēm (zeķubiksēm). Speciālās brienambikses (angl. stocking foot wader), apvienojumā ar brišanai piemērotām brienamkurpēm (angl. wading boots), es teiktu, puszābakiem skaitās veiksmīgākais risinājums makšķerniekiem, kuri ar mušiņošanu grib darboties upēs. Vienkāršajiem garajiem zābakiem ir trūkums, - brienošam makšķerniekam parasti pietrūkst to pāris desmit centrimetru, kas būtu vajadzīgi, lai ar zābakiem iebristu dziļāk. Zābakbikses šajā ziņā ir neatsveramas, tāpat tās samazina risku vietās, kur grūti novērtēt dziļumu vai viegli iestigt. Taču spēcīgā straumē to pielietošana prasa no iesācējiem paaugstinātu uzmanību, jo iebrienot dziļāk, samazinās kontakts ar upes dibenu un mušiņnieks viegli var aizpeldēt pa straumi.

Vienlaicīgi svarīgi ir arī puszābaki, jo sevišķi to zole. Vairumā gadījumu pilnīgi pietiek ar rupji rievotu vienkāršu gumijas vai polivinilhlorīda zoli, taču brienot pa akmeņainu upes gulni, kājas mazāk slīdēs, ja brienamkurpēm būs filca zole.

Aplūkojot mušiņmakškernieka ekipējumu, der zināt par ezeros makšķerējošo mušiņmakšķernieku vidū iecienīto individuālo peldlīdzekli ar anglisko nosaukumu float tube vai belly boat, latviski to varētu saukt par peldriņķi. Viena no tradicionālām versijām ir redzama attēlā. Pēc būtības tas ir peldošs V-veida pontons, kurš ieskauj makšķernieka vidukli un tiek pārvietots ar makškernieka kāju kustību. Makšķernieks visu laiku līdz viduklim atrodas ūdenī. Minētā peldierīce kopumā ir relatīvi viegla, to iespējams transportēt mugursomā un tā dod iespēju piekļūt vietām, kurās nav laivu vai kuras brienot nav pieejamas.


"Catch and release"
Uztveramais tīkliņs ir viena no neatņemamām mušiņnieka ekipējuma sastāvdaļām. Vēlāk, kad apgūtas dažādas zivju izvadīšanas iemaņas, atsevišķās situācijās varēs daļēji iztikt arī bez tīkliņa, zivi paņemot ar roku. Taču šodien, kad arvien plašāk izplatās attieksme “ķer un atlaid”, saprātīgāk ir izmantot šo rīku. Pie tam pēdējā laikā populāri ir uztveramie tīkliņi, kuriem pinums ir izgatavots no gumijas, tas būtiski samazina traumējošo efektu un palielina varbūtību, ka atlaistā zivs izdzīvos. Ja makšķernieks plāno vairāk laika veltīt copei upēs, noderīgākais ir vienkāršs tenisa raketes formas tīkliņš, kuru ar maganētisku klipsi piekar makšķernieka mugurpusē, – tāds ir viegli sasniedzams un ērti izmantojams. Protams, apstākļos, kad ūdenī nevar iebrist vai makšķerējot no laivas, piemērotāks būs teleskopiska uztveramais tīkliņš.

Līdzīgam mērķim - saudzīgai zivs atbrīvošanai par pieejamāko rīku ir atzītas medicīnā izmantotās artēriju klemmes, tās var izmantot kā ekstraktoru. Nomedīto zivi ar tā palīdzību no mušiņas var atbrīvot zivij pat nepieskaroties.

No visa minētā var saprast, ka ceļojoša mušiņmakšķernieka līdzņemamā bagāža ir visai ievērojama. Tiem, kas atpūšas brīvā dabā, pašlaik modē ir raibu raibas mūsdienīgas mugursomas, taču mušiņmakšķernieku pieeja ir visai konservatīva. Lai visi copes laikā nepieciešamie sīkumi, sākot ar šķērītēm, pavadiņām, mušiņām, āķu asināmajām galodiņām, pretodu līdzekļiem un pat sviestmaizēm vienmēr būtu pie rokas, par piemērotāko joprojām tiek atzīta tradicionālā mušiņmakšķernieka veste. Tiem, kas ūdenī mīl brist iespējami dziļi, vestes parasti ir izteikti īsākas. Tādai vestei ir iespējami daudz dažādu kabatu un kabatiņu, kurās var noslēpt gan makšķerēšanai noderīgus sīkumu, gan dokumentus un pat fotoaparātu un pat plānāku lietusjaku. Dodoties copēt, līdzi jāpaņem tikai veste, tad ir garantija, ka arī visi sīkumi būs līdzi.

Arī solīdu makšķernieka cepuri un polarizētās saules brilles var pieskaitīt pie noderīgām mušiņmakšķernieka ekipējuma sastāvdaļām. Polarizētās brilles apstākļos, kad ūdens virsma klāta ar ņirboņu un visraibākajiem atspdumiem būtiski var palīdzēt sekot tam, kas notiek zem ūdens virsmas, tai skaitā mušas peldējumam, saskatīt zivis unto ķērienus. Gan cepure, gan brilles palīdz samazināt saules starojuma iespaidu. Papildus iesācējiem, kuri vēl pilnībā nepārvalda metienus, jo sevišķi, vējainās situācijās tie palīdzēs samazināt traumu skaitu. Nereti mušiņa atpakaļvēzienā lido tuvu sejai un tās āķim ir tendence ieķerties galīgi nepiemērotās vietās. Modeļu izvēle ir liela un katrs var atrast kaut ko atbilstošu savai gaumei un budžetam.

Rakstu nedaudz kompaktākā formā var atrast arī Copes Lietas 2016 - 5

Saiti ar šo rakstu var atrast internetā autora mājas lapā http://www.fishing.lv/2016/jst/raksti.html, jautājumus var adresēt arī autora FaceBook lapā.

Atpakaļ uz iepriekšējo rakstuUz nākamo rakstu