Izskatās, šogad Ziemassvētki nebūs balti, bet gan zaļi. Decembra vidū uzsnigušais 20-25 cm biezais sniegs (tas redzams bildē) gandrīz visā Latvijā ir pazudis, dienas laikā gaisa temperatūra +3°C rajonā, plusos tā turas arī naktīs. Prognozes sola līdzīgu laiku vismaz līdz gadu mijai.
Izmantoju situāciju un pamēģināju savu copes sezonu noslēgt kā parasti, ar mušiņu. Rezultāts bija negaidīti labs, tiku pie šī gada savas lielākās zivs - 5,8 kg smagas stores. Viss notika pilnīgi līdzīgi copei šajā pašā laikā gadu iepriekš - labākās sekmes bija uz nelielu nimfu, mušiņu kustinot iespējami maz, arī ķērieni bija gandrīz nemanāmi.

Nedēļas nogalē izmantoju mierīgo laiku un to, ka temperatura visā Latvijā joprojām turas plusos un svārstās 6-9°C robežās, nedaudz laika veltīju arī copei. Piektdien ar mušiņu apsekoju dažas man pazīstamās vietas un nomedīju dažas skaistas foreles.
Savukārt sestdien 4 stundas dienas vidū kopā ar JS veltījām Kaņiera ezeram.

Pelēcīgā diena bija miglaina, brīžiem smidzināja sīks lietutiņš, un atkal slikti - copei laiks bija pat pārāk mierīgs, gandrīz bezvējš. Lai kaut nedaudz mainītu metiena pozīcijas, katrreiz bija jāķeras pie airiem. Tikai pēcpusdienā sāka pūst neliels vējiņš, palika nedaudz vēsāks. Zivis ilgi nevarējām atrast, kādas trīs stundas nemanījām pat copi. Sajūta bija tāda, ka zivis Kaņieri pametušas. Tikai, kad sāka pūst neliels vējiņš, parādījās arī dažas copes, taču ķērās tikai sīkaļas, mēs daudz necentāmies un samierinājāmies ar vienu mēra līdaciņu.

Ievietoju albūmu, kurš tiek veidots laikā, kamēr jau astoto gadu pēc kārtas atrodos Krievijā netālu no Astrahaņas pie Volgas kārtējā pasākumā ar virsrakstā redzamo nosaukumu, kurā visas darbības un runas risinās par trofeju zandartu spiningošanas tēmu. Pasākumā, kurš notiek pie Ahtubas upes izvietotajā bāzē "Uspeh" un kurā galvenā balva ir aptuveni 10 000 latu liela naudas balva, šogad piedalās rekordliels dalībnieku skaits - 32 ekipāžas.
Reģionā valda skaists un sen nepieredzēti silts laiks, dienā +10 - 12°C. Arī lomi ir neredzēti skaisti - jau pirmās dienas vakarā dalībnieki uzrādīja 17 trofeju izmēram atbilstošus eksemplārus, bet lielākais bija 7,2 kg smags. Priekšā vēl viena sacensību diena.

Otrā dienā atkārtojās pirmās dienas scenārijs. Atkal lomos 17 ieskaites izmēra zandarti, mazākais 2,8 kg, taču lielākais bija vēl iespaidīgāks, - 9,2 kg smaga zandartu mamma. Cik katra laiva noķērusi zandartus ar svaru zem 2,5 kg, neviens neskaita. Piemēram, poļu firmas Salmo dibinātājs Pjotrs Piskorskis, kurš, lai pārbaudītu Salmo vizuļus, arī piedalās, stāstīja, ka viņš ar partneri katru dienu noķēruši vismaz 30 dažāda kalibra zandartus. Diemžēl, viņa laiva pie ieskaites zivs tā arī netika. Pirmo reizi sacensību vēsturē bija tik liels skaits ieskaites zivju, tika sasniegts arī sacensību lielākās zivs rekords. Pat paši organizatori ir patīkami pārsteigti par neredzētajiem lomiem. Divas trešdaļas zandartu noķēra velcētāji, šoreiz džigotāju lomi bija trūcīgāki.

Nedēļas nogalē divas dienas pavadīju pie Babītes ezera. Laika apstākļi pēc piektdienas vētras pamazām nomierinājās un radās izdevība nofotografēt dažas zivis no rudenīgās nedēļas nogales skaistajiem lomiem. Bildēs ir 4 un 6 kg smagi eksemplāri. Viss liecina, ka vismaz vēl pāris nedēļas Babīte zinātājiem dāvās skaistu copi. Svarīgākais panākumu priekšnoteikums - īstajā brīdī, kad ūdens līmenis ezerā ir stabilizējies, lielajā ezerā jāatrod, kā saka, īstās zivju koncentrēšanās vietas.

Kā jau iepriekš bija ziņots, Lucky John festivala norisē būs izmaiņas un tas šogad nenotiks. Lai dotu iespēju festivāla veterāniem satikties un vienlaicīgi personīgi pārbaudīt līdaku krājumu stāvokli Babītes ezerā, Rīgas mednieku un makšķernieku biedrība 19.oktobrī rīko pasākumu spiningotājiem ar nosacītu nosaukumu "Sezonas noslēguma cope". Pasākums risināsies Spuņciema laivu novietnē, tā sākums 8:00, cope plānota līdz 15:00. Copes noteikumi līdzīgi, kā iepriekšējos gados LJ festivalā tikai nav izmantoto mānekļu ierobežojumu. Pieteikties un saņemt detalizētāku informāciju var pa e-pastu jst@fishing.lv. Dalības maksa 5 Ls no dalībnieka, to var samaksāt laivu novietnē Aijai (tel.26842268) vai ar pārskaitījumu biedrībai "Rīgas mednieku un makšķernieku biedrība", AS SEB Banka, reģ. Nr.40008002160, konts: LV75UNLA 0001000609260

P.S. Ir atļauta arī personīgo laivu izmantošana. Dalībnieku saraksts tiks slēgts 15.oktobrī. Tie, kas līdz 16.oktobrim nesaņems atteikumu, var uzskatīt, ka viņu dalība ir akceptēta. Līdz tam laikam iesaku izmantot tikai e-pastu un nezvanīt, jo būšu ārzemēs.

17.10.2013. Līdzdalībai copes pasākumā vēl var pieteikties, visi, kas pieteikušies, tiks nodrošināti ar laivām.

Internetā var iepazīties ar 208 lappušu biezā bagātīgi ilustrētā elektroniskā žurnāla "SCALE Fly & Spin Fishing magazine" kārtējo laidienu Nr.10.
Tiem, kas iepērkas internetā, var noderēt ebayforums.lv

Copes frontē relatīvs klusums. Ezeros cope garlaicīga, ūdens temperatūra augsta un tikai pēdējās nedēļas lieti ir nedaudz atdzīvinājuši copi arī seklajos ezeros - Babītē, Engurē, Kaņierī. Stabilāka vasaras cope joprojām vērojama lielākajās upēs un atsevišķos Daugavas baseina ezeros. Tiešā saite ar upi un jūru veicina zivju migrāciju un ik pa brīdim gan no Daugavas, gan Ķīšezera parādās spiningotāju stāsti par skaistiem lomiem.

Nedaudz padarbojos ar fotoaparātu dārzā un iemūžināju to gadskārtējā bilžu albumā. Koki un mani zvēri aug un līdz ar to mainās arī ainava.

Pirms dienas atgriezos no Storumanas, kur kopā ar Jāni L.(megafox) sešas dienas meklējām un izmēģinājām copi vēl neapgūtās vietās. Rezultatā tapa arī neliels bilžu albums. Ceļojumu lapā albumu var redzēt kā slīdrādi.

Jau divus gadus nebiju apmeklējis Liepājas pusi, piektdien bija izdevība nedaudz atjaunināt savus priekštatus par to, kas notiek šajā rajonā. Tā kā biedrība RMMB, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu, nupat ir nobeigusi vienu LEADER projektu, saņēmu ielūgumu piedalīties seminārā par šo tēmu. Seminārs risinājās kā Pierīgas reģiona pārstāvju pieredzes apmaiņas brauciens uz Liepājas pusi, lai tiktos ar turienes zivsaimniecības jomas projektos iesaistītiem uzņēmējiem.
Grupa, kurā ietilpa galvenokārt Mārupes un Olaines novadu pārstāvji, vispirms viesojās ar Eiropas atbalstu izveidotajos objektos Grobiņas novadā - Kuršu vikingu apmetnē un Tāšu ezera laivu bāzē. Pēc tam sekoja iepazīšanās ar objektiem Pāvilostā, tai skaitā ar zivju degustāciju un Pāvilostas akmens bākas apmeklējums. Noslēguma diskusijas risinājās Nīcas novada viesnīcas "Jūrnieka ligzda" teritorijā.
Zemāk ievietoju nelielu fotoalbumu ar šī brauciena bildītēm. Saite ar statisko albuma variantu. Atsevišķi slīdrādi var redzēt uzklikšķinot uz šo saiti.

Mani draugi, kuri darbojas ar makšķerēšanas tūrismu saistītā biznesā Norvēģijā, piedāvā divas darba vietas - šefpavāram un plaša profīla specialistam celtniecības darbu jomā. Netto atlīdzība aptuveni 1500 latu apjomā, dzīvošana un citas ekstras par brīvu. Darbs ilgākam laikam un legāls, ja attaisnos darba devāja cerības, ir iespēja uzkalpoties. Vēlamas minimālas angļu vai norvēģu valodas zināšanas. Ja ir interese, rakstiet komentāros. P.S. Šī reklāma būtībā sakrīt ar manu pārliecību, ka Latvija nezaudēs, ja darba meklētāji dosies darbā ārzemēs, bet tikai iegūs, ja kaut cik talantīgi darba meklētāji apgūs pieredzi un nopelnīs sākuma kapitālu vai kaut vai iztikas līdzekļus darbojoties ārzemēs. Jo sevišķi tuvajās un mentāli mums pieņemamajās Skandināvijas valstīs.

Neliela fotoatskaite par mūsu 8 makšķernieku grupas piedzīvoto Norvēģijā. Visām fotogrāfijām autora tiesības pieder grupas dalībniekiem un www.fishing.lv. Te ir saite ar albumu.
Papildus informācija sekos vēlāk.

Tiem, kurus tas var interesēt, - nupat esmu atgriezies no Norvēģijas brauciena un, lai saprastu, kā var iztikt bez mobīliem sakariem, līdz 15.jūnijam divas nedēļas dzīvošu bez mobilā telefona. Kontaktēties ar mani varēs tikai izmantojot e-pastu vai rakstot šajā lapā tiešsaistē.

Strauji Latvijā uznākušais siltuma vilnis,- dienā pat līdz +20°C, daudzus šajās maija brīvdienās ir izvilinājis pie ūdeņiem. Ar Normundu G. 5.maijā bijām apskatīt iespējamās sacensību vietas Lielupē pie Kalnciema. Lai gan vimbas jau ir pametušas lejteci un atrodamas upes augštecē pārsvarā Bauskas tuvumā, makšķernieku līdz pat Svētes ietekai netrūka. Mūsu paziņa vietējo māju saimnieks Jānis R. dienu iepriekš vakarpusē bija upē manījis salatu medības un īsā laikā noķēris skaistu 3kg eksemplāru. Viņš arī stāstīja, ka šobrīd šajā posmā ķeroties brekši, drīz būšot aktīvi arī zandarti.
Kā ierasts, savu atklāto ūdeņu sezonu atklāju ar īsu izbraucienu 6.maijā uz karpu copi. Diena bija tāda, ka varēja pat sauļoties, un arī rezultāti neizpalika. Ar mušiņu izdevās izvilināt pāris trīskilogramīgas karpas. Pamēģinājām arī uz forelēm, taču ķērās tikai sīkaļas.

Svētdien atgriezos no brauciena uz CIPS kongresu Lisabonā. Šobrīd ievietoju tikai 188 bildītes, kuras radušās Lisabonas apmeklējuma laikā. Te ir saite ar albumu.

Saite ar citiem maniem picasaweb albumiem ir šeit.

Arturs Mucenieks atsūtīja vēstuli ar sekojošu saturu.

  Izlasīju rakstu, par par vimbām, pilnībā piekrītu argumentam, ka bez nopietna pētījuma spriest par tīklošanas ietekmi uz vimbu populāciju Lielupē ir muļķīgi, pirms kāda laika runājot ar šīs PR kampaņas veidotājiem tieši norādīju uz šo argumentu. Šķiet, ka dažs priekšvēlēšanu laikā grasās zvejot makšķernieku balsis.
Tāpat uzskatu, ka Latvijas iekšējo ūdeņu ihtioloģija ir samērā skumjā stāvoklī. Neesmu lasījis nevienu nopietnu pētījumu par dažādu faktoru(vides piesārņojuma,tīklu un makšķernieku presinga, sugu sabalansētības, barības bāzes izmaiņām utml.) ietekmi uz atsevišķām zivju sugām lielākajās Latvijas upēs un ezeros. Šajā ziņā izņēmums varētu būt Salacas upe.
Starp citu, runājot par ūdens garšu, šķiet ka pēdējie pētījumi liecina, ka lasis savu nārsta vietu tomēr atrod nevis pēc ūdens garšas, bet ar tā saucamā biomagnētisma palīdzību. Ja ir interese, varat aplūkot šo linku http://www.gazeta.ru/science/news/2013/02/08/n_2745141.shtml.

Vēstuli nosūtu ar domu, ka kāds ar savu pieredzi varētu palīdzēt viest skaidrību par mūsu lašu migrācijas īpatnībām.

Iespējams, ka ZM, ņemot vērā Latvijas valsts pārvaldes sistēmā pastāvošo savdabīgo izpratni par saskaņošanas procedūru, nebija viegli pieņemt visai valstij vienotu lēmumu, tomēr beidzot darbs ir izdarīts, un dažas dienas pirms papildus aizlieguma sākuma visi makšķernieki, kuri lasa Latvijas Vēstnesi, varēja uzzināt, ka maija brīvdienās spiningus var mierīgi atstāt mājās vai īslaicīgi pārveidot par vimbu gruntenēm. Jo ir noteikts līdaku makšķerēšanas papildu aizlieguma periods 2013.gada pavasarī no 1.maija līdz 10.maijam.

Ja lasa likuma pantus, tad var atrast ierakstus, kas apliecina, - ja neskaita pašvaldību morālo pienākumu, nevienam nav pienākums, bet Zemkopības ministrijai ir tiesības, - "...lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā."

Visticamāk, lēmums ir tieši tāds, lai apmierinātu agresīvākos "dabas draugus" un vienlaicīgi galīgi nesabojātu sezonas sākumu lielai spiningotāju saimei. Neticu, ka šis pasākums pozitīvi ietekmēs zivju krājumu stāvokli Latvijā kopumā. Varbūt kāds efekts būs jūtams relatīvi seklajā Liepājas ezerā, tikai grūti saprast, kāpēc šāds jautājums netiek risināts lokāli, ezera LM ietvaros. Tomēr, interesanti būs redzēt, kādas būs ziņas par spiningotāju lomiem maija svētku brīvdienās.

Runa ir par vimbām Lielupē un mītu par Buļļupes iespaidu.
Rīgas Domes deputāts Ēriks Škapars pirms neilga laika atsūtīja "pētījumu", kurš it kā apliecināja makšķernieku vairuma viedokli,- rūpnieciskā zveja Buļļupē būtu jāpārtrauc. Tā kā pats biju piedalījies šajā "pētījumā", atbildēju, īsi sakot, ka tāda amatieriski veikta aptauja nevar būt par pamatu, lai pieņemtu nopietnu lēmumu. Jo aptaujas lozungs bija nopietns, bet aptaujas līmenis diletantisks.

"Skaistu" rindkopu līdzīgā garā ieraudzīju viena Bauskas vietējā avīzē 12.04.2013. publicēta raksta atreferējumā. Autors Uldis Varnevičs tajā raksta "Zvejnieku grupa Buļļupē, ieguldot dažus simtus latu, var nozvejot zivis tūkstošiem latu vērtībā, tā izbojājot makšķerēšanas prieku tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri speciāli pērk licences vimbu ķeršanai. Tāda situācija izveidojusies ar Rīgas pašvaldības gādību... "
Varētu pavaicāt, kāpēc tik maz to, kas iesaistās šajā tik ienesīgajā biznesā, kurā, investējot dažus simtus latus, var iegūt tūkstošiem latu.
Atbilde būtu vienkārša - tāpēc, ka visa šī rindkopa ir vieni emocionāli meli.

Interesanti, ar ko tiek argumentēta atļautā vimbu lomu palielināšana licencētās makšķerēšanas vietās Bauskā - ja nemaldos, šogad atļauts ķert vairāk, proti, 8 vimbas, bet licenču cena augusi no 3 latiem uz 4 latiem. Vai tiešām Bauskas MMB rosina ļaut vairāk ķert, jo zivju nav, bet cenu palielina, jo makšķerniekiem nav intereses...?? Jocīgi, ka tajā pašā laikā šī biedrība aktīvi aģitē pret zvejniekiem Buļļupē?! Manuprāt, arguments tādām izmaiņām LM noteikumos var būt tikai viens - vimbu populācija Lielupē ir labākā stāvoklī kā agrāk.

Visa sakarā vairāk gribas ticēt tipiskam ierakstam copeslietas.lv vimbu forumā - autors ar niku "eridians" 19.aprīlī raksta, cik sapratu, par saviem par vimbu lomiem Bauskā - "Licencētā posmā 1 reizē astoņas, citur piecas. Kas to vispār kontrolē, mans radinieks dzīvo Bauskā un brīnās, kā var 5-6 reizes skriet uz mašīnas bagāžnieku ar Rimi maisiem. Ir kontrole vai nav galu galā."

Ja diskutējam par Buļļupes nozīmi vimbu kustībā, būtu jāņem vērā, ka vimba kā caurceļotāja zivs līdzīgi lašiem orientējas, vienkārši sakot, pēc mājas upes ūdens garšas. Lielupes vimbas, lai gan ir neliela Lielupes ūdens sajaukšanās caur Buļļupi ar Daugavu, iet, var teikt, tikai Lielupē.
Kādreiz, kad Lielupē vēl bija jūtams Jelgavas cukurfabrikas negatīvais iespaids, bija cita situācija. Bauskā vimbas vienmēr ir ķērušās pietiekoši labi, tomēr nekad nav trūcis makšķernieku, kuri savos vājajos lomos vainoja cukurfabriku. Viens no iemesliem bija tas, ka palielinoties cukurfabrikas notekūdeņu noplūdei nārsta periodā, vimbas un arī citas zivis tīra ūdens meklējumos bieži tika burtiski iespiestas visās Lielupes pietekās, tai skaitā arī Buļļupē un Buļļupes bedrēs notika neredzēti slaktiņi. Tagad viss it kā ir normalizējies, ja neskaita smilšu sanesumus Lielupes grīvā, un vimbas brīvi iet Lielupē, bet Buļļupē to daudzums ir nenozīmīgs. Taču joprojām netrūkst makšķernieku, kuri savās neveiksmēs vaino visu ko citu, tikai ne sevi. Tagad tiek vainoti legālie zvejnieki Buļļupē.
Bet vai tā pati Lielupe ir tīra no nelegālajiem tīkliem? Par ko liecina tikai viens gadījums ar maliķi, kuru necik sen ar lielu troksni izdevās aizturēt Lielupes lejtecē? Ja kaut kas varēja nopietnāk iespaidot vimbu situāciju Lielupē, varbūt tas bija 2008.gada pavasarī vimbu nārsta laikā Ceraukstes pagastā noplūdušās dīzeļdegvielas radītais piesārņojums?

Taču pirmās šī pavasara ziņas no Lielupes liecina, ka zinātāju lomos vimbu šogad nav mazāk kā agrāk, tikai joprojām atrodas gudrinieki, kuriem patīk jaukt gaisu ar pašizgudrotiem mītiem, lai kaut kādā veidā pamatotu savas savdabīgās aktivitātes.

Laika apstākļi marta beigās un aprīļa sākumā šogad bija negaidīti vēsi. Latvijas upes līdz pat aprīļa otrajai nedēļai nebija sakustējušās, kas automātiski radīja lielu plūdu draudus. Sniegotā bildīte Vārves ielā ir radusies 10.aprīlī. Arī mans dīķis tajā dienā bija pilnībā segts ar biezu ledu, izskatījās, tas sasalis līdz dibenam. Taču negaidītu uznākušais siltuma vilnis, 18.aprīlī Rīgā bija aptuveni +20° , visu mainīja. Dīķī ledus vairs nav, var manīt, ka dažas skaistas karūsas nav izdzīvojušas, bet visumā, izskatās, nekas katastrofāls nav noticis. Lai gan vēl 17.aprīlī Lubānā vīri sēdēja uz droša ledus, sniegam strauji kūstot, pēdējās dienās gan Lielupes, gan Daugavas baseinā sākušies sen neredzēti pali.

Mūsu paziņa Gregers Jonssons no zviedru Lapzemes 10.aprīlī kārtējo reizi bija Rīgā, lai reklamētu makšķerēšanas tūrisma iespējas Zviedrijas Lapzemē. Sarunās, līdzīgi kā tas bija 2012. gadā, tika panākta vienošanās, ka arī šovasar Latvijas izlases spiningotāji uz ļoti labvēlīgiem noteikumiem varēs apmeklēt vairākas jaunatklātas Lapzemes makšķerēšanas bāzes, lai izdarītu secinājumus par copi šajā reģionā. Koordinēt šos braucienus uzņēmās tūrisma birojs "Fox Travel", kurš specializējas makšķerēšanas tūrismā.


Ar Fox Travel un Fox Cope virzītāju Jāni Lapsu vienojāmies, ka turpmāk šī vortāla ceļojumu sadaļa atradīsies viņa pārziņā.

Atbildot uz komentāros uzdoto jautājumu, ievietoju vienu mušas attēlu. Tā, manuprāt, ir viena no efektīvākajām universālām pavasara nimfām, pazīstama ar nosaukumu Gold Ribbed Hares Ear Olive. To var veidot visdažādākajās krāsu niansēs, populārākie ir āķa izmēri Nr.10 un Nr.12.
Dažreiz, kad nepieciešams mušu vadīt dziļāk, tās svaru palielināšanai izmantoju šo pašu nimfu ar zeltītu galviņu.

Par MM kursiem. Tā kā nākamajā nedēļā dodos uz CIPS kongresu, visticamāk, nodarbības sāksies maija pirmajās dienās. Pirmā nodarbība iecerēta 1.maijā. Pieteikties var pēc 28. aprīļa pa tel. 29517507.

Runājot par makšķerēšanas ietekmi uz ekonomiku kopumā, mēs bieži atsaucamies uz pētījumiem, kuri tiek veikti ASV. Jaunākais, kurš balstīts uz 2011.gada statistikas datiem, atrodams Amerikas sporta makšķerēšanas asociācijas American Sportfishing Association (ASA) ziņojumā “Sportfishing in America: An Economic Force for Conservation.”

Pētījumā ir daudz interesantu skaitļu un salīdzinošu datu. Piemēram, pētījums liecina, ka aptuveni 33 miljoni amerikāņu, kuri vecāki par 16 gadiem 2011. gadā devušies makšķerēt, pie tam 60 miljoni amerikāņu sevi uzskata par makšķerniekiem, jo vismaz reizi 5 gados dodas makšķerēt.
Makšķernieku skaits ASV ir lielāks kā golfa (21 miljons)un tenisa cienītāju (13 miljoni) skaits kopā. Kā atzīmē pētnieki, ja makšķernieki būtu apvienoti vienā firmā, tās apgrozījums būtu lielāks kā industrijas milžiem Lockheed Martin, Intel vai Google.

ASV makšķernieki par makškernieku aprīkojumu un saistītām precēm, licencēm un transportu gadā tērē aptuveni 48 miljardus USD. Ievērojot daudzkāršošanās efektu, pētnieki secinājuši, ka kopējā ietekme uz valsts ekonomiku ir vērtējama aptuveni 115 miljardu USD apjomā. Viena makšķernieka izdevumi gadā sastāda aptuveni 1440 dolāru, kopumā tas nodrošina valstī 828 tūkstošus darba vietu ar 35 miljardu lielu algas fondu.
Papildus, makšķernieku nomaksātie makškerēšanas rīkiem uzliktie akcīzes nodokļi un ziedojumi 2011. gadā ļāvuši 1,5 miljardus USD mērķtiecīgi novirzīt arī zivju resursu saglabāšanai un atražošanai.

Piektdien, 1. martā Rīgā, Jamesson klubā karpu makšķerēšanas sporta entuziasti bija organizējuši nelielu pasākumu, kurā arī man bija izdevība piedalīties. Saieta mērķis bija apmainīties domām par to, kas notiek LMSF, noskaidrot aktīvāko karpu makškernieku attieksmi pret Latvijas čempionātiem šajā sporta veidā un startiem šī gada Pasaules čempionātā, kā arī rosināt jaunas idejas, lai uzlabotu lietas šajā copes jomā.
Pie reizes, Mārtiņam Balodim bija iespēja īsi pastāstīt par MOSP, tai skaitā par iespējamajām aktivitātēm, lai nodrošinātu makšķernieku interešu pārstāvniecību ZM konsultatīvajā padomē, kā arī informēt par aprīļa vidū ieplānotajām sacensībām, kā es saku, smagsvara svariņu tālmešanā, kas zināmā mērā ir karpu makšķernieku lauciņš.

No visai daudzpusīgajām un dažubrīd emociju pilnajām sarunām radās arī daži secinājumi.
Karpu makšķerēšanā netrūkst copmaņu, kuri ieinteresēti un gatavi iespēju robežās darīt visu, lai šis veids Latvijā attīstītos. Par viņu iespēju robežām pagaidām īstu priekšstatu neguvu, pārāk īsas bija diskusijas. Pirmais iespaids, - kā parasti, ir gan tādi, kas gatavi tikai mētāties ar idejām un kritizēt visu, kas notiek, gan tādi, kas gatavi iesaistīties un reāli kaut ko piedāvāt kopīgas lietas labā. Līdztekus sacensību organizatoriskām problēmām kā lielākā pēc visu domām ir sacensību vietu resursi - produktīvu ūdenstilpju ir maz un tās ir nelielas, bet lielākās pārsvarā nav tik bagātas ar lielām karpām, lai tajās organizētu nopietnas valsts mēroga sacensības. Tāpēc kā produktīva ideja patika Kukšu ezera apsaimniekotāju sniegtā informācija par gatavību šo 40 hektārus lielo ezeru attīstīt kā karpu copes saimniecību. Kuluāros izskanēja doma, ka eksistē vēl vairākas ūdenstilpes, kuras gatavas līdzīgai darbībai.
Interesanta likās arī Miervalža Bērziņa doma izveidot biedrību, kura koncentrētu savu darbību tikai uz karpu copes Latvijas izlases komandu veidošanu un atbalstu. Tās nosaukumā būtu kaut kas līdzīgs "Carp Fishing Team Latvia".
Jācer, ka kāda no šim idejām materializēsies jau tuvākajā laikā.

Tomēr palika iespaids, ka daudzi interesenti ir visai fragmentāri informēti par jautājumiem, kas saistās gan ar makšķerēšanu kā rekreācijas un biznesa jomu, gan ar makšķerēšanas sportu. Tas liecina, ka jāuzlabo, moderni izsakoties, komunikācija ar tautu. Ideja skaidra, tikai gribētos saprast, kam šobrīd dot prioritāti, nez vai varēsim aizbāzt visus caurumus vienlaicīgi. Jo ir makšķernieki, kuri izmanto tikai kādu no medijiem - internetā seko tikai noteiktam portālam, lasa tikai noteiktu žurnālu vai skatās tikai TV.
Manuprāt, joprojām nepietiekoša ir izpratne, ka daudzu problēmu risinājumam, - gan informācijas apmaiņai, gan savstarpējai pasākumu koordinācijai, gan resursu konsolidācijai svarīga ir visus Latvijas makšķerniekus aptverošas hierarhiskas sistēmas izveide.

Pasākumā ieraudzīju gan jaunas, gan sen neredzētas sejas un palika iespaids, ka turpmāk arī karpu copes lietas ies tikai uz labo pusi.

Ja kādai makšķernieku grupiņai ir vēlme maija beigās pārbaudīt savu veiksmi copē Norvēģijas fjordos, nākamās nedēļas laikā var pieteikties pie manis.
Esmu savlaicīgi veicis iepriekšēju 3 dzīvokļu un 4 motorlaivu rezervāciju Norvēģijā, Lavsnes (Zanzibar Inn) mums labi pazīstamā makšķernieku bāzē, kuru gatavojamies apmeklēt. Dažādu iemeslu dēļ viens 4-vietīgais dzīvoklis un laba laiva uz laiku no 24.-30. maijam paliek brīva un, ja kādam ir interese, var to izmantot. Šis piedāvājums spēkā līdz 18.februārim, tad beidzas manas iepriekšējās rezervācijas termiņš un līdz tam laikam man jānosūta galīgais pasūtījums. Pilnā cena dzīvoklim no 24.līdz 30. maijam un laivai 25.-29.maijā ir 9952 NOK.

P.S. 20.02.2013. Piedāvājums vairs nav spēkā.

2013. gads ir Salmo SIA kārtējās 25.jubilejas gads. Nelielu ieskatu firmas darbības dažos aspektos var gūt Radio SWH 17.janvāra raidījumā "Zaļais stūris", kurā var dzirdēt interviju ar Salmo SIA valdes priekšsēdētāju Gundaru Kurzemnieku.


Pie reizes ievietoju arī savus atradumus tīmeklī. Šoreiz tie ir daži makšķerēšanas tēmai veltīti žurnāli, proti, to elektroniskās versijas. Izrādās, pasaulē netrūkst entuziastu, kuri rūpējās, lai iespējami lielāks žurnālu klāsts būtu pieejamāks plašai publikai.
Uzklikšķinot var nokļūt līdz pirmavotam.


Mušiņmakšķerniekus var interesēt arī kārtējais Catch Magazine laidiens.

Vecas dziesmas no mana arhīva Bulata Okudžavas un Žannas Bičevskajas izpildījumā.

Ar 2013. gada 8. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.20 spēkā ir stājušies grozījumi makšķerēšanas noteikumos. Būtisku izmaiņu noteikumos nav, tie ir tikai atsevišķi precizējumi.

Ievadā neliela bildīte, lai parādītu ziemu janvāra vidū Latvijā un arī manā dārzā.

Medijos parādījušās visdažādākās, tai skaitā arī tendenciozas spekulācijas par dzīves dārdzības celšanos pēc eiro ieviešanas. Šoreiz tikai par vienu apstākli, kas joprojām ir manu interešu lokā - par plaša patēriņa preču ( tai skaitā makšķerrīku) cenu virzību. Tendence bija zināma jau labi sen, bet nupat publiskots pilnīgi svaigs raksts Global Sources, kurā saprotami un diezgan izsmeļoši ir aprakstīts, kas un kāpēc šajā lauciņā notiek Ķīnā. Tas rāda, ka tuvākajos gados turpināsies cenu pieaugums visos sektoros, kuros tiek piegādāta daudzmaz kvalitatīvas "Made in China" preces, neatkarīgi no citiem procesiem pasaules ekonomikā. Ar detaļām katrs var iepazīties patstāvīgi. Zemāk neliels citāts.

Labor shortages have contributed to rising wages. Today, China's average manufacturing wage ranges from $200 to $550 (or higher). Moreover, the total monthly salary is likely higher as benefits-ranging from starting bonuses, performance bonuses, and marriage leave-are rising faster than monthly wages.

The result is that China's wages are now on par, or significantly higher, than wages in the rest of the region. For instance, monthly wages in Bangladesh are around $55 per month and similarly low in Cambodia ($100) and Vietnam ($100). Only Thailand, among the low-cost producers, has higher wages.

China's government has added to the pressure by hiking minimum wages in an effort to reduce income inequality, thus adding to wage cost pressure. Minimum wages have, on average, risen from $59 a month in 2000 to $166 a month in 2011. (The figures are calculated at constant 2011 USD/CNY rates; otherwise the increase in wages would be even larger, from $45 to $166).