Neparastie Ziemassvētki 2013
Izskatās, šogad Ziemassvētki nebūs balti, bet gan zaļi. Decembra vidū uzsnigušais 20-25 cm biezais sniegs (tas redzams bildē) gandrīz visā Latvijā ir pazudis, dienas laikā gaisa temperatūra +3°C rajonā, plusos tā turas arī naktīs. Prognozes sola līdzīgu laiku vismaz līdz gadu mijai.
Izmantoju situāciju un pamēģināju savu copes sezonu noslēgt kā parasti, ar mušiņu. Rezultāts bija negaidīti labs, tiku pie šī gada savas lielākās zivs - 5,8 kg smagas stores. Viss notika pilnīgi līdzīgi copei šajā pašā laikā gadu iepriekš - labākās sekmes bija uz nelielu nimfu, mušiņu kustinot iespējami maz, arī ķērieni bija gandrīz nemanāmi.
Dažas novembra copes ainas
Nedēļas nogalē izmantoju mierīgo laiku un to, ka temperatura visā Latvijā joprojām turas plusos un svārstās 6-9°C robežās, nedaudz laika veltīju arī copei. Piektdien ar mušiņu apsekoju dažas man pazīstamās vietas un nomedīju dažas skaistas foreles.
Savukārt sestdien 4 stundas dienas vidū kopā ar JS veltījām Kaņiera ezeram.
Pelēcīgā diena bija miglaina, brīžiem smidzināja sīks lietutiņš, un atkal slikti - copei laiks bija pat pārāk mierīgs, gandrīz bezvējš. Lai kaut nedaudz mainītu metiena pozīcijas, katrreiz bija jāķeras pie airiem. Tikai pēcpusdienā sāka pūst neliels vējiņš, palika nedaudz vēsāks. Zivis ilgi nevarējām atrast, kādas trīs stundas nemanījām pat copi. Sajūta bija tāda, ka zivis Kaņieri pametušas. Tikai, kad sāka pūst neliels vējiņš, parādījās arī dažas copes, taču ķērās tikai sīkaļas, mēs daudz necentāmies un samierinājāmies ar vienu mēra līdaciņu.
Oskara Soboļeva memoriālā 2013
Ievietoju albūmu, kurš tiek veidots laikā, kamēr jau astoto gadu pēc kārtas atrodos Krievijā netālu no Astrahaņas pie Volgas kārtējā pasākumā ar virsrakstā redzamo nosaukumu, kurā visas darbības un runas risinās par trofeju zandartu spiningošanas tēmu. Pasākumā, kurš notiek pie Ahtubas upes izvietotajā bāzē "Uspeh" un kurā galvenā balva ir aptuveni 10 000 latu liela naudas balva, šogad piedalās rekordliels dalībnieku skaits - 32 ekipāžas.
Reģionā valda skaists un sen nepieredzēti silts laiks, dienā +10 - 12°C. Arī lomi ir neredzēti skaisti - jau pirmās dienas vakarā dalībnieki uzrādīja 17 trofeju izmēram atbilstošus eksemplārus, bet lielākais bija 7,2 kg smags. Priekšā vēl viena sacensību diena.
Otrā dienā atkārtojās pirmās dienas scenārijs. Atkal lomos 17 ieskaites izmēra zandarti, mazākais 2,8 kg, taču lielākais bija vēl iespaidīgāks, - 9,2 kg smaga zandartu mamma. Cik katra laiva noķērusi zandartus ar svaru zem 2,5 kg, neviens neskaita. Piemēram, poļu firmas Salmo dibinātājs Pjotrs Piskorskis, kurš, lai pārbaudītu Salmo vizuļus, arī piedalās, stāstīja, ka viņš ar partneri katru dienu noķēruši vismaz 30 dažāda kalibra zandartus. Diemžēl, viņa laiva pie ieskaites zivs tā arī netika. Pirmo reizi sacensību vēsturē bija tik liels skaits ieskaites zivju, tika sasniegts arī sacensību lielākās zivs rekords. Pat paši organizatori ir patīkami pārsteigti par neredzētajiem lomiem. Divas trešdaļas zandartu noķēra velcētāji, šoreiz džigotāju lomi bija trūcīgāki.
Dažas oktobra ainas Babītē



Sezonas noslēguma cope Babītē
P.S. Ir atļauta arī personīgo laivu izmantošana. Dalībnieku saraksts tiks slēgts 15.oktobrī. Tie, kas līdz 16.oktobrim nesaņems atteikumu, var uzskatīt, ka viņu dalība ir akceptēta. Līdz tam laikam iesaku izmantot tikai e-pastu un nezvanīt, jo būšu ārzemēs.
17.10.2013. Līdzdalībai copes pasākumā vēl var pieteikties, visi, kas pieteikušies, tiks nodrošināti ar laivām.
Septembra sīkumi
Tiem, kas iepērkas internetā, var noderēt ebayforums.lv
Viena diena manā dārzā
Nedaudz padarbojos ar fotoaparātu dārzā un iemūžināju to gadskārtējā bilžu albumā. Koki un mani zvēri aug un līdz ar to mainās arī ainava.
Storumanā 2013.gada jūlijā
Seminārs par Leader projektu tēmu
Grupa, kurā ietilpa galvenokārt Mārupes un Olaines novadu pārstāvji, vispirms viesojās ar Eiropas atbalstu izveidotajos objektos Grobiņas novadā - Kuršu vikingu apmetnē un Tāšu ezera laivu bāzē. Pēc tam sekoja iepazīšanās ar objektiem Pāvilostā, tai skaitā ar zivju degustāciju un Pāvilostas akmens bākas apmeklējums. Noslēguma diskusijas risinājās Nīcas novada viesnīcas "Jūrnieka ligzda" teritorijā.
Zemāk ievietoju nelielu fotoalbumu ar šī brauciena bildītēm. Saite ar statisko albuma variantu. Atsevišķi slīdrādi var redzēt uzklikšķinot uz šo saiti.
Kārtējā reklāma
Norway 2013
Papildus informācija sekos vēlāk.
:-)
Pirmā maija cope

Kā ierasts, savu atklāto ūdeņu sezonu atklāju ar īsu izbraucienu 6.maijā uz karpu copi. Diena bija tāda, ka varēja pat sauļoties, un arī rezultāti neizpalika. Ar mušiņu izdevās izvilināt pāris trīskilogramīgas karpas. Pamēģinājām arī uz forelēm, taču ķērās tikai sīkaļas.
CIPS kongresā Lisbon 2013
Svētdien atgriezos no brauciena uz CIPS kongresu Lisabonā. Šobrīd ievietoju tikai 188 bildītes, kuras radušās Lisabonas apmeklējuma laikā. Te ir saite ar albumu.
Saite ar citiem maniem picasaweb albumiem ir šeit.
Par ūdens garšu
Izlasīju rakstu, par par vimbām, pilnībā piekrītu argumentam, ka bez nopietna pētījuma spriest par tīklošanas ietekmi uz vimbu populāciju Lielupē ir muļķīgi, pirms kāda laika runājot ar šīs PR kampaņas veidotājiem tieši norādīju uz šo argumentu. Šķiet, ka dažs priekšvēlēšanu laikā grasās zvejot makšķernieku balsis.
Tāpat uzskatu, ka Latvijas iekšējo ūdeņu ihtioloģija ir samērā skumjā stāvoklī. Neesmu lasījis nevienu nopietnu pētījumu par dažādu faktoru(vides piesārņojuma,tīklu un makšķernieku presinga, sugu sabalansētības, barības bāzes izmaiņām utml.) ietekmi uz atsevišķām zivju sugām lielākajās Latvijas upēs un ezeros. Šajā ziņā izņēmums varētu būt Salacas upe.
Starp citu, runājot par ūdens garšu, šķiet ka pēdējie pētījumi liecina, ka lasis savu nārsta vietu tomēr atrod nevis pēc ūdens garšas, bet ar tā saucamā biomagnētisma palīdzību. Ja ir interese, varat aplūkot šo linku http://www.gazeta.ru/science/news/2013/02/08/n_2745141.shtml.
Beidzot skaidrība
Ja lasa likuma pantus, tad var atrast ierakstus, kas apliecina, - ja neskaita pašvaldību morālo pienākumu, nevienam nav pienākums, bet Zemkopības ministrijai ir tiesības, - "...lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā."
Visticamāk, lēmums ir tieši tāds, lai apmierinātu agresīvākos "dabas draugus" un vienlaicīgi galīgi nesabojātu sezonas sākumu lielai spiningotāju saimei. Neticu, ka šis pasākums pozitīvi ietekmēs zivju krājumu stāvokli Latvijā kopumā. Varbūt kāds efekts būs jūtams relatīvi seklajā Liepājas ezerā, tikai grūti saprast, kāpēc šāds jautājums netiek risināts lokāli, ezera LM ietvaros. Tomēr, interesanti būs redzēt, kādas būs ziņas par spiningotāju lomiem maija svētku brīvdienās.
Realitāte un mīts par vimbām
Rīgas Domes deputāts Ēriks Škapars pirms neilga laika atsūtīja "pētījumu", kurš it kā apliecināja makšķernieku vairuma viedokli,- rūpnieciskā zveja Buļļupē būtu jāpārtrauc. Tā kā pats biju piedalījies šajā "pētījumā", atbildēju, īsi sakot, ka tāda amatieriski veikta aptauja nevar būt par pamatu, lai pieņemtu nopietnu lēmumu. Jo aptaujas lozungs bija nopietns, bet aptaujas līmenis diletantisks.
"Skaistu" rindkopu līdzīgā garā ieraudzīju viena Bauskas vietējā avīzē 12.04.2013. publicēta raksta atreferējumā. Autors Uldis Varnevičs tajā raksta "Zvejnieku grupa Buļļupē, ieguldot dažus simtus latu, var nozvejot zivis tūkstošiem latu vērtībā, tā izbojājot makšķerēšanas prieku tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri speciāli pērk licences vimbu ķeršanai. Tāda situācija izveidojusies ar Rīgas pašvaldības gādību... "
Varētu pavaicāt, kāpēc tik maz to, kas iesaistās šajā tik ienesīgajā biznesā, kurā, investējot dažus simtus latus, var iegūt tūkstošiem latu.
Atbilde būtu vienkārša - tāpēc, ka visa šī rindkopa ir vieni emocionāli meli.
Interesanti, ar ko tiek argumentēta atļautā vimbu lomu palielināšana licencētās makšķerēšanas vietās Bauskā - ja nemaldos, šogad atļauts ķert vairāk, proti, 8 vimbas, bet licenču cena augusi no 3 latiem uz 4 latiem. Vai tiešām Bauskas MMB rosina ļaut vairāk ķert, jo zivju nav, bet cenu palielina, jo makšķerniekiem nav intereses...?? Jocīgi, ka tajā pašā laikā šī biedrība aktīvi aģitē pret zvejniekiem Buļļupē?! Manuprāt, arguments tādām izmaiņām LM noteikumos var būt tikai viens - vimbu populācija Lielupē ir labākā stāvoklī kā agrāk.
Visa sakarā vairāk gribas ticēt tipiskam ierakstam copeslietas.lv vimbu forumā - autors ar niku "eridians" 19.aprīlī raksta, cik sapratu, par saviem par vimbu lomiem Bauskā - "Licencētā posmā 1 reizē astoņas, citur piecas. Kas to vispār kontrolē, mans radinieks dzīvo Bauskā un brīnās, kā var 5-6 reizes skriet uz mašīnas bagāžnieku ar Rimi maisiem. Ir kontrole vai nav galu galā."
Ja diskutējam par Buļļupes nozīmi vimbu kustībā, būtu jāņem vērā, ka vimba kā caurceļotāja zivs līdzīgi lašiem orientējas, vienkārši sakot, pēc mājas upes ūdens garšas. Lielupes vimbas, lai gan ir neliela Lielupes ūdens sajaukšanās caur Buļļupi ar Daugavu, iet, var teikt, tikai Lielupē.
Kādreiz, kad Lielupē vēl bija jūtams Jelgavas cukurfabrikas negatīvais iespaids, bija cita situācija. Bauskā vimbas vienmēr ir ķērušās pietiekoši labi, tomēr nekad nav trūcis makšķernieku, kuri savos vājajos lomos vainoja cukurfabriku. Viens no iemesliem bija tas, ka palielinoties cukurfabrikas notekūdeņu noplūdei nārsta periodā, vimbas un arī citas zivis tīra ūdens meklējumos bieži tika burtiski iespiestas visās Lielupes pietekās, tai skaitā arī Buļļupē un Buļļupes bedrēs notika neredzēti slaktiņi. Tagad viss it kā ir normalizējies, ja neskaita smilšu sanesumus Lielupes grīvā, un vimbas brīvi iet Lielupē, bet Buļļupē to daudzums ir nenozīmīgs. Taču joprojām netrūkst makšķernieku, kuri savās neveiksmēs vaino visu ko citu, tikai ne sevi. Tagad tiek vainoti legālie zvejnieki Buļļupē.
Bet vai tā pati Lielupe ir tīra no nelegālajiem tīkliem? Par ko liecina tikai viens gadījums ar maliķi, kuru necik sen ar lielu troksni izdevās aizturēt Lielupes lejtecē? Ja kaut kas varēja nopietnāk iespaidot vimbu situāciju Lielupē, varbūt tas bija 2008.gada pavasarī vimbu nārsta laikā Ceraukstes pagastā noplūdušās dīzeļdegvielas radītais piesārņojums?
Taču pirmās šī pavasara ziņas no Lielupes liecina, ka zinātāju lomos vimbu šogad nav mazāk kā agrāk, tikai joprojām atrodas gudrinieki, kuriem patīk jaukt gaisu ar pašizgudrotiem mītiem, lai kaut kādā veidā pamatotu savas savdabīgās aktivitātes.
Aprīļa sīkumi
Mūsu paziņa Gregers Jonssons no zviedru Lapzemes 10.aprīlī kārtējo reizi bija Rīgā, lai reklamētu makšķerēšanas tūrisma iespējas Zviedrijas Lapzemē. Sarunās, līdzīgi kā tas bija 2012. gadā, tika panākta vienošanās, ka arī šovasar Latvijas izlases spiningotāji uz ļoti labvēlīgiem noteikumiem varēs apmeklēt vairākas jaunatklātas Lapzemes makšķerēšanas bāzes, lai izdarītu secinājumus par copi šajā reģionā. Koordinēt šos braucienus uzņēmās tūrisma birojs "Fox Travel", kurš specializējas makšķerēšanas tūrismā.



Ar Fox Travel un Fox Cope virzītāju Jāni Lapsu vienojāmies, ka turpmāk šī vortāla ceļojumu sadaļa atradīsies viņa pārziņā.

Dažreiz, kad nepieciešams mušu vadīt dziļāk, tās svaru palielināšanai izmantoju šo pašu nimfu ar zeltītu galviņu.
Par MM kursiem. Tā kā nākamajā nedēļā dodos uz CIPS kongresu, visticamāk, nodarbības sāksies maija pirmajās dienās. Pirmā nodarbība iecerēta 1.maijā. Pieteikties var pēc 28. aprīļa pa tel. 29517507.
Makšķerēšanas joma ASV
Pētījumā ir daudz interesantu skaitļu un salīdzinošu datu. Piemēram, pētījums liecina, ka aptuveni 33 miljoni amerikāņu, kuri vecāki par 16 gadiem 2011. gadā devušies makšķerēt, pie tam 60 miljoni amerikāņu sevi uzskata par makšķerniekiem, jo vismaz reizi 5 gados dodas makšķerēt.
Makšķernieku skaits ASV ir lielāks kā golfa (21 miljons)un tenisa cienītāju (13 miljoni) skaits kopā. Kā atzīmē pētnieki, ja makšķernieki būtu apvienoti vienā firmā, tās apgrozījums būtu lielāks kā industrijas milžiem Lockheed Martin, Intel vai Google.
ASV makšķernieki par makškernieku aprīkojumu un saistītām precēm, licencēm un transportu gadā tērē aptuveni 48 miljardus USD. Ievērojot daudzkāršošanās efektu, pētnieki secinājuši, ka kopējā ietekme uz valsts ekonomiku ir vērtējama aptuveni 115 miljardu USD apjomā. Viena makšķernieka izdevumi gadā sastāda aptuveni 1440 dolāru, kopumā tas nodrošina valstī 828 tūkstošus darba vietu ar 35 miljardu lielu algas fondu.
Papildus, makšķernieku nomaksātie makškerēšanas rīkiem uzliktie akcīzes nodokļi un ziedojumi 2011. gadā ļāvuši 1,5 miljardus USD mērķtiecīgi novirzīt arī zivju resursu saglabāšanai un atražošanai.
Karpu makšķernieku aktivitātes
Pie reizes, Mārtiņam Balodim bija iespēja īsi pastāstīt par MOSP, tai skaitā par iespējamajām aktivitātēm, lai nodrošinātu makšķernieku interešu pārstāvniecību ZM konsultatīvajā padomē, kā arī informēt par aprīļa vidū ieplānotajām sacensībām, kā es saku, smagsvara svariņu tālmešanā, kas zināmā mērā ir karpu makšķernieku lauciņš.
No visai daudzpusīgajām un dažubrīd emociju pilnajām sarunām radās arī daži secinājumi.
Karpu makšķerēšanā netrūkst copmaņu, kuri ieinteresēti un gatavi iespēju robežās darīt visu, lai šis veids Latvijā attīstītos. Par viņu iespēju robežām pagaidām īstu priekšstatu neguvu, pārāk īsas bija diskusijas. Pirmais iespaids, - kā parasti, ir gan tādi, kas gatavi tikai mētāties ar idejām un kritizēt visu, kas notiek, gan tādi, kas gatavi iesaistīties un reāli kaut ko piedāvāt kopīgas lietas labā. Līdztekus sacensību organizatoriskām problēmām kā lielākā pēc visu domām ir sacensību vietu resursi - produktīvu ūdenstilpju ir maz un tās ir nelielas, bet lielākās pārsvarā nav tik bagātas ar lielām karpām, lai tajās organizētu nopietnas valsts mēroga sacensības. Tāpēc kā produktīva ideja patika Kukšu ezera apsaimniekotāju sniegtā informācija par gatavību šo 40 hektārus lielo ezeru attīstīt kā karpu copes saimniecību. Kuluāros izskanēja doma, ka eksistē vēl vairākas ūdenstilpes, kuras gatavas līdzīgai darbībai.
Interesanta likās arī Miervalža Bērziņa doma izveidot biedrību, kura koncentrētu savu darbību tikai uz karpu copes Latvijas izlases komandu veidošanu un atbalstu. Tās nosaukumā būtu kaut kas līdzīgs "Carp Fishing Team Latvia".
Jācer, ka kāda no šim idejām materializēsies jau tuvākajā laikā.
Tomēr palika iespaids, ka daudzi interesenti ir visai fragmentāri informēti par jautājumiem, kas saistās gan ar makšķerēšanu kā rekreācijas un biznesa jomu, gan ar makšķerēšanas sportu. Tas liecina, ka jāuzlabo, moderni izsakoties, komunikācija ar tautu. Ideja skaidra, tikai gribētos saprast, kam šobrīd dot prioritāti, nez vai varēsim aizbāzt visus caurumus vienlaicīgi. Jo ir makšķernieki, kuri izmanto tikai kādu no medijiem - internetā seko tikai noteiktam portālam, lasa tikai noteiktu žurnālu vai skatās tikai TV.
Manuprāt, joprojām nepietiekoša ir izpratne, ka daudzu problēmu risinājumam, - gan informācijas apmaiņai, gan savstarpējai pasākumu koordinācijai, gan resursu konsolidācijai svarīga ir visus Latvijas makšķerniekus aptverošas hierarhiskas sistēmas izveide.
Pasākumā ieraudzīju gan jaunas, gan sen neredzētas sejas un palika iespaids, ka turpmāk arī karpu copes lietas ies tikai uz labo pusi.
Visiem, kurus tas var interesēt
Esmu savlaicīgi veicis iepriekšēju 3 dzīvokļu un 4 motorlaivu rezervāciju Norvēģijā, Lavsnes (Zanzibar Inn) mums labi pazīstamā makšķernieku bāzē, kuru gatavojamies apmeklēt. Dažādu iemeslu dēļ viens 4-vietīgais dzīvoklis un laba laiva uz laiku no 24.-30. maijam paliek brīva un, ja kādam ir interese, var to izmantot. Šis piedāvājums spēkā līdz 18.februārim, tad beidzas manas iepriekšējās rezervācijas termiņš un līdz tam laikam man jānosūta galīgais pasūtījums. Pilnā cena dzīvoklim no 24.līdz 30. maijam un laivai 25.-29.maijā ir 9952 NOK.
P.S. 20.02.2013. Piedāvājums vairs nav spēkā.
Salmo SIA - 25 gadu jubileja
Pie reizes ievietoju arī savus atradumus tīmeklī. Šoreiz tie ir daži makšķerēšanas tēmai veltīti žurnāli, proti, to elektroniskās versijas. Izrādās, pasaulē netrūkst entuziastu, kuri rūpējās, lai iespējami lielāks žurnālu klāsts būtu pieejamāks plašai publikai.
Uzklikšķinot var nokļūt līdz pirmavotam.



Mušiņmakšķerniekus var interesēt arī kārtējais Catch Magazine laidiens.
Vecas dziesmas no mana arhīva Bulata Okudžavas un Žannas Bičevskajas izpildījumā.
Grozījumi makšķerēšanas noteikumos
Why is China expensive?

Medijos parādījušās visdažādākās, tai skaitā arī tendenciozas spekulācijas par dzīves dārdzības celšanos pēc eiro ieviešanas. Šoreiz tikai par vienu apstākli, kas joprojām ir manu interešu lokā - par plaša patēriņa preču ( tai skaitā makšķerrīku) cenu virzību. Tendence bija zināma jau labi sen, bet nupat publiskots pilnīgi svaigs raksts Global Sources, kurā saprotami un diezgan izsmeļoši ir aprakstīts, kas un kāpēc šajā lauciņā notiek Ķīnā. Tas rāda, ka tuvākajos gados turpināsies cenu pieaugums visos sektoros, kuros tiek piegādāta daudzmaz kvalitatīvas "Made in China" preces, neatkarīgi no citiem procesiem pasaules ekonomikā. Ar detaļām katrs var iepazīties patstāvīgi. Zemāk neliels citāts.
Labor shortages have contributed to rising wages. Today, China's average manufacturing wage ranges from $200 to $550 (or higher). Moreover, the total monthly salary is likely higher as benefits-ranging from starting bonuses, performance bonuses, and marriage leave-are rising faster than monthly wages.
The result is that China's wages are now on par, or significantly higher, than wages in the rest of the region. For instance, monthly wages in Bangladesh are around $55 per month and similarly low in Cambodia ($100) and Vietnam ($100). Only Thailand, among the low-cost producers, has higher wages.
China's government has added to the pressure by hiking minimum wages in an effort to reduce income inequality, thus adding to wage cost pressure. Minimum wages have, on average, risen from $59 a month in 2000 to $166 a month in 2011. (The figures are calculated at constant 2011 USD/CNY rates; otherwise the increase in wages would be even larger, from $45 to $166).