Par zivju resursu kontroli
Tikai fragmentāras pārdomas. Kopija no zive.lv publiskotā orģināla, kas adresēts jj (jst, jj, 22:16 27.12.2006.)
Vai varam no valsts sagaidīt būtisku atbalstu ūdeņu apsardzībā?
Ūdeņiem ir tāda "laba" objektīva īpašība. Zivju krājumu inventūra ir ļoti, ļoti dārga. Bet katra nopietna firma zin, ka inventarizācija ir viens no būtiskiem mehānismiem, lai samazinātu zagšanu. Jāsaprot, ka zvejnieki un makšķernieki veido noteiktu uzskaites mehānismu, taču makšķernieku ieguldījums tajā ir tuvs nullei.
Latvijā nozveja iekšējos ūdeņos sastāda tikai 300 tonnas, to dod zvejnieki. Vairumcenās tas dod ap 300 tūkst Ls produkcijas.
Labi, makšķernieki varbūt izķer 5x vairāk, arī maliķi paņem 5x vairāk. Taču jebkuri šie cipari no valsts viedokļa ir vienkārši niecīgi. Nav izslēgts inventarizācija varbūt varētu pierādīt ko citu. Pie tādas "apgrozības" valstij kā saimniekam ir pilnīgi nerentabli sekot lietu stāvoklim un fiksēt, cik ir nozagts. Ekonomiski izdevīgāk ir to neredzēt, nav pat jānoraksta kā "nobirums". Pie tam visi šie "zagļi" laiž apgrozībā kvalitatīvu produktu, nevis kādu apšaubāmu dziru vai narkotikas. Vai tas rada vitālus draudus valstij?
Vienkārša kontroles pastiprināšana nepalīdzēs. Pat Rietumeiropas lielveikalos zog un daudz. Briselē copes lielveikala īpašnieks stāstīja,- nekas nepalīdzot. Un lepojās, ka ieviešot superpasākumus esot izdevies zādzību samazināt līdz 10%, tas esot OK.
Vai varam no valsts sagaidīt būtisku atbalstu ūdeņu apsardzībā?
Ūdeņiem ir tāda "laba" objektīva īpašība. Zivju krājumu inventūra ir ļoti, ļoti dārga. Bet katra nopietna firma zin, ka inventarizācija ir viens no būtiskiem mehānismiem, lai samazinātu zagšanu. Jāsaprot, ka zvejnieki un makšķernieki veido noteiktu uzskaites mehānismu, taču makšķernieku ieguldījums tajā ir tuvs nullei.
Latvijā nozveja iekšējos ūdeņos sastāda tikai 300 tonnas, to dod zvejnieki. Vairumcenās tas dod ap 300 tūkst Ls produkcijas.
Labi, makšķernieki varbūt izķer 5x vairāk, arī maliķi paņem 5x vairāk. Taču jebkuri šie cipari no valsts viedokļa ir vienkārši niecīgi. Nav izslēgts inventarizācija varbūt varētu pierādīt ko citu. Pie tādas "apgrozības" valstij kā saimniekam ir pilnīgi nerentabli sekot lietu stāvoklim un fiksēt, cik ir nozagts. Ekonomiski izdevīgāk ir to neredzēt, nav pat jānoraksta kā "nobirums". Pie tam visi šie "zagļi" laiž apgrozībā kvalitatīvu produktu, nevis kādu apšaubāmu dziru vai narkotikas. Vai tas rada vitālus draudus valstij?
Vienkārša kontroles pastiprināšana nepalīdzēs. Pat Rietumeiropas lielveikalos zog un daudz. Briselē copes lielveikala īpašnieks stāstīja,- nekas nepalīdzot. Un lepojās, ka ieviešot superpasākumus esot izdevies zādzību samazināt līdz 10%, tas esot OK.
27.12.2006
Sveicieni no Krievzemes
26.12.2006
Vienīgais Latvijas patriots
Ienāca prātā, ka tā, laikam, sevi dēvē padomnieks, viceprezidents un pašvaldības makšķerēšanas speciālists Alvis Birkovs.
Nupat iznāca noklausīties MO radio interviju ar savu priekšnieku LMA viceprezidentu AB. Lai pirmie iespaidi nepazustu, šo to atzīmēju. Vēl necik sen MMD bija publicējis AB rakstu, kurā netrūka jokainas kritikas manā virzienā.
Jāsaka uzreiz, - AB atkal ir izvērsis savdabīgu kampaņu, kuru citādi kā par pašslavināšanu nevaru nosaukt. Pēdējās dienās visus šos "jaunatklājumus" varēja atrast dažādos medijos. Pie tam ar fantastiskiem pieteikumiem, piemēram, ja LMA netikšot galā ar problēmām šeit Latvijā, ņemšot palīgā starptautiskas institūcijas. Jo viņš nupat esot sapratis, ka Latvijā valda totāla nekārtība, notiek nelegālā zveja, bet neviens, izņemot LMA, neko nedarot...
Pat Ziemassvētku dienā, klausoties radio, bija jāsaprot, ka LMA ir vienīgā, kas domā valstiski. Gan VZP, gan LZRA, gan pašvaldības ir to skaitā, kas nu galīgi atpalikušas. Arī "čomaks" Vējonis, laikam, nav ieklausījies "padomdevēja" padomos, ja pat inspektoru neizdarības tiek pieminētas publiskā telpā. Diemžēl, tas viss uz pilnīgi nekonkrēta un demagoģiska fona.
Nu kaut vai AB replika - nerunāsim ne par ko konkrēti, skaitļi jau nav svarīgi. Svarīgi ir būtība - LMA iestājas par... un neatlaidīsies nekad... Vārdu sakot... Laikam jau paspējis aizmirst savus skaļos, bet neizpildītos solījums panākt, ka Jelgavas cukurfabrika saņem pelnīto sodu par pēdējo gadījumu Lielupē.
Smieklīgi bija arī klausīties, ka LMA, laikam jau AB personā, ir daudz darījusi, lai inspektoru algas būtu lielākas. Iznāk, ka turpmāk visiem ierēdņiem, tai skaitā arī man, būs jāsaka paldies AB par algu paaugstinājumu. Vienīgais jaunums, kuru dzirdēju no abiem dīdžejiem, man bija tas, ka pašvaldību darbinieki (daudzskaitlī !) arī strādā LMA. Izrādās, ka tikai tie pašvaldību darbinieki, kuri strādā LMA, esot kaut ko labu darījuši copes labā... Varbūt arī valsts inspektori strādā LMA, kā nekā LMA akcijas laikā esot izņemti 60 000 km tīklu? Cik nudas ieņemts Salacgrīvā, kuras pašvaldībā AB it kā strādā, par lašveidīgo licencēm, to gan AB nezināja, bet tas jau sīkums, salīdzinot ar to lielo darbu... Utt.
Pat jaungada vēlējums bija gandrīz kā no Kalvīša valdības deklarācijas. Smejies vai raudi, bet tas viss izskanēja ar tādu patosu, gluži kā kādā komisijā, kas lemj par VZP vai vismaz VVD priekšnieka vietu. Hm, vai kaut kur nav izziņots konkurss?
Tomēr, Ziemassvētki ir piedošanas laiks. Kā dziesmā, - iedegsim sveces, un, lai neviens šeit nejūtas lieks.
Nupat iznāca noklausīties MO radio interviju ar savu priekšnieku LMA viceprezidentu AB. Lai pirmie iespaidi nepazustu, šo to atzīmēju. Vēl necik sen MMD bija publicējis AB rakstu, kurā netrūka jokainas kritikas manā virzienā.
Jāsaka uzreiz, - AB atkal ir izvērsis savdabīgu kampaņu, kuru citādi kā par pašslavināšanu nevaru nosaukt. Pēdējās dienās visus šos "jaunatklājumus" varēja atrast dažādos medijos. Pie tam ar fantastiskiem pieteikumiem, piemēram, ja LMA netikšot galā ar problēmām šeit Latvijā, ņemšot palīgā starptautiskas institūcijas. Jo viņš nupat esot sapratis, ka Latvijā valda totāla nekārtība, notiek nelegālā zveja, bet neviens, izņemot LMA, neko nedarot...
Pat Ziemassvētku dienā, klausoties radio, bija jāsaprot, ka LMA ir vienīgā, kas domā valstiski. Gan VZP, gan LZRA, gan pašvaldības ir to skaitā, kas nu galīgi atpalikušas. Arī "čomaks" Vējonis, laikam, nav ieklausījies "padomdevēja" padomos, ja pat inspektoru neizdarības tiek pieminētas publiskā telpā. Diemžēl, tas viss uz pilnīgi nekonkrēta un demagoģiska fona.
Nu kaut vai AB replika - nerunāsim ne par ko konkrēti, skaitļi jau nav svarīgi. Svarīgi ir būtība - LMA iestājas par... un neatlaidīsies nekad... Vārdu sakot... Laikam jau paspējis aizmirst savus skaļos, bet neizpildītos solījums panākt, ka Jelgavas cukurfabrika saņem pelnīto sodu par pēdējo gadījumu Lielupē.
Smieklīgi bija arī klausīties, ka LMA, laikam jau AB personā, ir daudz darījusi, lai inspektoru algas būtu lielākas. Iznāk, ka turpmāk visiem ierēdņiem, tai skaitā arī man, būs jāsaka paldies AB par algu paaugstinājumu. Vienīgais jaunums, kuru dzirdēju no abiem dīdžejiem, man bija tas, ka pašvaldību darbinieki (daudzskaitlī !) arī strādā LMA. Izrādās, ka tikai tie pašvaldību darbinieki, kuri strādā LMA, esot kaut ko labu darījuši copes labā... Varbūt arī valsts inspektori strādā LMA, kā nekā LMA akcijas laikā esot izņemti 60 000 km tīklu? Cik nudas ieņemts Salacgrīvā, kuras pašvaldībā AB it kā strādā, par lašveidīgo licencēm, to gan AB nezināja, bet tas jau sīkums, salīdzinot ar to lielo darbu... Utt.
Pat jaungada vēlējums bija gandrīz kā no Kalvīša valdības deklarācijas. Smejies vai raudi, bet tas viss izskanēja ar tādu patosu, gluži kā kādā komisijā, kas lemj par VZP vai vismaz VVD priekšnieka vietu. Hm, vai kaut kur nav izziņots konkurss?
Tomēr, Ziemassvētki ir piedošanas laiks. Kā dziesmā, - iedegsim sveces, un, lai neviens šeit nejūtas lieks.
24.12.2006
Mana "rīta rosme" zivē.lv
Ielīmēts no http://www.zive.lv/site/index.php/forum/messagelist/128/
Nu redzat, kā saka, atbraucām līdz būtībai.
Bebrs saka, kā tad tā, kas kontrolēs privātos, jūraskrabis - vajag tik gribēt, mirtins - ko, visus biedrībās??? Utt.
Mans viedoklis.
Privātajos jākontrolē pašiem, valstij jābūt līgumattiecībām, ja privātie nav godprātīgi, tiem jājūt tirgus efekts un negatīvās sekas. Kāpēc bebru tas interesē? Nojaušu, ka tikai tāpēc, ka cer vienmēr pa brīvu copēt visās vietās.
Vajag tikai gribēt?
Entuziasms ir laba lieta, bet neaizmirsīsim, ka dzīvojam kapiālistiskā iekārtā. Ja nepalielināsim darba ražīgumu pamatdarbā, daudzi bankrotēs. Makšķerēšanas sfēra ir atpūtas sfēra un arvien mazāk tiešām darbīgiem cilvēkiem atliek enerģijas, ko veltīt sabiedriskam darbam, attiecīgi, viņi nav un nebūs profesionāļi copes sfērā. Tātad ūdeņu apsaimniekošana tēma būs jāatstāj profesionāļiem, kuri ar to spēs nopelnīt pietiekoši daudz, kā arī īpašniekiem, kuri būs vitāli ieinteresēti sava īpašuma saglabāšānā un vairošanā. Atsevišķie piemēri, kuri balstās uz no padomju laika palikušiem entuziastiem, nav tipiski.Uz tādiem būvēt sistēmu ir bezcerīgi.
mirtinam.
Izskatās, ka tu joprojām domā, ka valsts īpašums ir labākais veids, kā apsaimniekot īpašumus. Visticamāk, atkal tikai savtīgu iemeslu dēļ, lai brīvi copētu katrā vietā, kur var piekļūt. Jā ir daži piemēri, bet to ir ļoti maz un tie atspoguļo pavisam citas tendences. Gan Lobe, gan Baltezers, pat Alūksne un Burtnieks pierāda tikai pretējo tavai domai. Kāpēc tu nepiemini labākus piemērus, tādus kā Klauģa ezers vai citas par piemēru ņemamas privātās ūdenstilpes? Laikam atkal tikai tādēļ, ka tur bezmaksas cope ir liegta. Tu domā, ka ZF, kurš būtiski palīdzēja tavos piemēros, spēs apmierināt visu potenciālo saimniekotāju palīgāsaucienus? Kaut cik, kaut ko izdodas noregulēt tikai tur, kur makšķernieku lobijiem izdodas kaut ko noraut no valsts kumosa. Makšķernieku ieguldījums ir niecīgs. Vai uz to var balstīties visa nosacīti nabadzīgas valsts stratēģija? Nevar. Jo, ja to dara nopietnos apjomos, cietīs svarīgākas pamatfunkcijas.
Par biedrībām. Tur es redzu vienu no efektīvākajiem ceļiem - biedrības ievāc nopietnākas nodevas no brīvprātīgajiem un ņem apsaimniekošanā ūdenstilpes. Biedrības savus biedrus var sodīt (izslēgt) uz statūtu bāzes, kas būtiski palielina sankciju efektivitāti.
Bet visam pamatproblēma, arī šeit rakstošo aktīvistu vairākumā - naivā cerība, ka viss vēlreiz būs bezmaksas un valsts varēs veltīt pietiekoši līdzekļu, lai apsaimniekotu makšķernieku atpūtas spēļu laukumus. Es jau sen uz to neceru.
Atkal iznāca garā rīta rosme. :)
Nu redzat, kā saka, atbraucām līdz būtībai.
Bebrs saka, kā tad tā, kas kontrolēs privātos, jūraskrabis - vajag tik gribēt, mirtins - ko, visus biedrībās??? Utt.
Mans viedoklis.
Privātajos jākontrolē pašiem, valstij jābūt līgumattiecībām, ja privātie nav godprātīgi, tiem jājūt tirgus efekts un negatīvās sekas. Kāpēc bebru tas interesē? Nojaušu, ka tikai tāpēc, ka cer vienmēr pa brīvu copēt visās vietās.
Vajag tikai gribēt?
Entuziasms ir laba lieta, bet neaizmirsīsim, ka dzīvojam kapiālistiskā iekārtā. Ja nepalielināsim darba ražīgumu pamatdarbā, daudzi bankrotēs. Makšķerēšanas sfēra ir atpūtas sfēra un arvien mazāk tiešām darbīgiem cilvēkiem atliek enerģijas, ko veltīt sabiedriskam darbam, attiecīgi, viņi nav un nebūs profesionāļi copes sfērā. Tātad ūdeņu apsaimniekošana tēma būs jāatstāj profesionāļiem, kuri ar to spēs nopelnīt pietiekoši daudz, kā arī īpašniekiem, kuri būs vitāli ieinteresēti sava īpašuma saglabāšānā un vairošanā. Atsevišķie piemēri, kuri balstās uz no padomju laika palikušiem entuziastiem, nav tipiski.Uz tādiem būvēt sistēmu ir bezcerīgi.
mirtinam.
Izskatās, ka tu joprojām domā, ka valsts īpašums ir labākais veids, kā apsaimniekot īpašumus. Visticamāk, atkal tikai savtīgu iemeslu dēļ, lai brīvi copētu katrā vietā, kur var piekļūt. Jā ir daži piemēri, bet to ir ļoti maz un tie atspoguļo pavisam citas tendences. Gan Lobe, gan Baltezers, pat Alūksne un Burtnieks pierāda tikai pretējo tavai domai. Kāpēc tu nepiemini labākus piemērus, tādus kā Klauģa ezers vai citas par piemēru ņemamas privātās ūdenstilpes? Laikam atkal tikai tādēļ, ka tur bezmaksas cope ir liegta. Tu domā, ka ZF, kurš būtiski palīdzēja tavos piemēros, spēs apmierināt visu potenciālo saimniekotāju palīgāsaucienus? Kaut cik, kaut ko izdodas noregulēt tikai tur, kur makšķernieku lobijiem izdodas kaut ko noraut no valsts kumosa. Makšķernieku ieguldījums ir niecīgs. Vai uz to var balstīties visa nosacīti nabadzīgas valsts stratēģija? Nevar. Jo, ja to dara nopietnos apjomos, cietīs svarīgākas pamatfunkcijas.
Par biedrībām. Tur es redzu vienu no efektīvākajiem ceļiem - biedrības ievāc nopietnākas nodevas no brīvprātīgajiem un ņem apsaimniekošanā ūdenstilpes. Biedrības savus biedrus var sodīt (izslēgt) uz statūtu bāzes, kas būtiski palielina sankciju efektivitāti.
Bet visam pamatproblēma, arī šeit rakstošo aktīvistu vairākumā - naivā cerība, ka viss vēlreiz būs bezmaksas un valsts varēs veltīt pietiekoši līdzekļu, lai apsaimniekotu makšķernieku atpūtas spēļu laukumus. Es jau sen uz to neceru.
Atkal iznāca garā rīta rosme. :)
20.12.2006
Green, green grass of home...
Piektdienas vakarā biju iegriezies Zušulīcī pie Aiviekstes, lai vēlreiz izmēģinātu laimi uz vēdzelēm. Laiks sākumā bija lietains ar stipru R vēju, bet silts. Gluži kā oktobra sākumā. Ūdens līmenis nedaudz augstāks par vasaras līmeni. Kad satumsa, vējš un lietus norima, bet aukstāks nekļuva, arī nakts bija relatīvi silta. Diemžēl, šoreiz, līdzīgi kā daudziem citiem, kas bija mēģinājuši pēdējā laikā, met kur gribi, visūr ķērās tikai sīkaļas. Visas tika atlaistas atpakaļ. Varbūt vajadzēja pamēģināt krietni lielāku ēsmu? Varbūt vainīga pārāk skaista nakts un dilstošais mēness?
Šodien laika apstākļi lika atcerēties kādreiz slaveno Toma Džonsa dziesmu. Dienas vidū gluži kā vasarā - zemu pie apvāršņa spīd saule, zilas debesis, aptuveni +10°r;C, gandrīz bezvējš. Dārzā pie mājas zaļa jo zaļa zāle, zied atraitnītes, dīķī spēlējas zivis un nemaz neliekas, ka pēc nedēļas Ziemassvētki. Ar R. izmantojām brīnišķīgo laiku un nedaudz padarbojāmies laukumā ar MM.
Attiecībā uz iepriekšējo nedēļu jāatzīmē, ka daudzās ūdenstilpēs parādījušies tīri labi līdaku lomi. Antons P., kurš tagad apmeties uz dzīvi Savienā, stāstīja, ka arī Aiviekstē ar spiningu esot bijuši skaisti 2 - 6 kG smagu līdaku lomi.
Šodien laika apstākļi lika atcerēties kādreiz slaveno Toma Džonsa dziesmu. Dienas vidū gluži kā vasarā - zemu pie apvāršņa spīd saule, zilas debesis, aptuveni +10°r;C, gandrīz bezvējš. Dārzā pie mājas zaļa jo zaļa zāle, zied atraitnītes, dīķī spēlējas zivis un nemaz neliekas, ka pēc nedēļas Ziemassvētki. Ar R. izmantojām brīnišķīgo laiku un nedaudz padarbojāmies laukumā ar MM.
Attiecībā uz iepriekšējo nedēļu jāatzīmē, ka daudzās ūdenstilpēs parādījušies tīri labi līdaku lomi. Antons P., kurš tagad apmeties uz dzīvi Savienā, stāstīja, ka arī Aiviekstē ar spiningu esot bijuši skaisti 2 - 6 kG smagu līdaku lomi.
17.12.2006
Rudens neatkāpjas
Visu pēdējo nedēļu dienā āra temperatūra Rīgas reģionā bija +8 - 10°C Kā informē daži mēdiji, šis rudens ir siltākais pēdējos 70 gados. Iespējams, tādēļ vēl joprojām nav arī parasti izteiktās copes aktivitātes pirms ūdeņu aizsalšanas. Novembra lomi šogad bija ļoti svārstīgi pat tādos bagātos ezeros kā Engurē, Burtniekā un Liepājā. Brīžiem labas ziņas, tad atkal gandrīz visi paliek pa nullēm. Meteorologi gan sola, ka nākošnedēļ laiks paliks aukstāks. Gaidīsim, kādas izmaiņas tas atnesīs.Tā kā regulāri parādās interese par zivju audzēšanas tēmu, ar A. Mitāna laipnu atļauju ievietoju viņa rakstu "Zivju barība un barošana"
03.12.2006
Oskara akcija
Oskars B. atsūtīja informāciju, tā ar nelieliem īsinājumiem ir lasāma zemāk.
Sestdien 25.11.06, aicinu braukt pakustēties svaigā gaisā un sakopt Varkaļu kanāla krasta līniju (No Rīgas puses pārbraucot kanālam un nogriežoties pa kreisi, tad beidzoties asfaltam vēl pārsimt metru DR virzienā. Kopt domātā zona ap 500-1000 m).
Kopš otrdienas kanāla vidū iebaroju ap 8 m dziļu bedri, kur iespējams izvilksim kādu Babītes trofejnieci -karpu.Iesācējiem neatteiksim padalīties savā nelielajā pieredzē karpu ķeršanai uz boilām, kā arī nodemonstrēšu paša ieviestu, virs laedcore stiprināmu papilduspavadiņu ar mata sistēmu, kas, gaidot lielo karpu, ļauj izvilkt pa kilo breksim, vai dotajā situācijā iespējams vēdzelei - tādējādi ar copi īsinot laiku.
Savākšanās vieta 10.00 veikala Olimpija stāvvietā. Zinīši var pa taisno braukt uz Varkali.
Sīkāk info pa tālruni 29212971 Oskaram, vai e-pasts: oskars@latrealty.lv
Sestdien 25.11.06, aicinu braukt pakustēties svaigā gaisā un sakopt Varkaļu kanāla krasta līniju (No Rīgas puses pārbraucot kanālam un nogriežoties pa kreisi, tad beidzoties asfaltam vēl pārsimt metru DR virzienā. Kopt domātā zona ap 500-1000 m).
Kopš otrdienas kanāla vidū iebaroju ap 8 m dziļu bedri, kur iespējams izvilksim kādu Babītes trofejnieci -karpu.Iesācējiem neatteiksim padalīties savā nelielajā pieredzē karpu ķeršanai uz boilām, kā arī nodemonstrēšu paša ieviestu, virs laedcore stiprināmu papilduspavadiņu ar mata sistēmu, kas, gaidot lielo karpu, ļauj izvilkt pa kilo breksim, vai dotajā situācijā iespējams vēdzelei - tādējādi ar copi īsinot laiku.
Savākšanās vieta 10.00 veikala Olimpija stāvvietā. Zinīši var pa taisno braukt uz Varkali.
Sīkāk info pa tālruni 29212971 Oskaram, vai e-pasts: oskars@latrealty.lv
23.11.2006
Aiviekstes vēdzeles
Mana māja pie Aiviekstes atrodas rajonā, kurā Aiviekste ir izteikti akmeņaina. Attiecīgi, šajā upes posmā pēc nostāstiem esot labas vēdzeles. Vietējie gan teica, ka pēdējos gados neviens nopietni ar vēdzeļu copi te nenodarbojas. Vakar vakarā apmeklēju Aivieksti, kā saka, lai ieziemotu māju. Pie reizes izmēģināju, kas tur notiek ar vēdzelēm. Laiks bija galīgi nepatīkams - visu dienu lija, jo tālāk uz austrumiem, jo stiprāk. Ūdens līmenis Aiviekstē izskatījās kādus 50 cm virs vasaras zemā līmeņa. Pie upes tiku vēlu, jau tumsā. Tas sarežģīja copi - tumsā nebija lielas izvēles iespējas un metu ļoti aptuveni, visu laiku bija jādomā, lai neiemestu grunteni otrā krastā. Aiviekste tur ir tikai kādus 40 m plata. 
Kopumā secinājums viennozīmīgs. Ar vēdzelēm viss ir kārtībā. Apstākļi ir piemēroti, nekas vairāk labai vēdzeļu copei nav vajadzīgs. Inventāru var sagatavot istabas siltumā un pie gaismas. Atliek tikai 30 metri līdz krastam, tos var veikt jebkuros apstākļos, pēc tam var darīt, ko tīk. Rezultāts pirmajai reizei arī apmierinošs - īsā laikā līdz plkst 20:00 divi 500 - 600 gramīgu vēdzeļu dupleti. Naktī vēl pāris reizes pārbaudīju ēsmu, bet nekas vairāk nenotika. Vai nu tāpēc, ka ēsma katrreiz bija pienesta ar lejup peldošām zālēm, vai arī vēdzeļu rosība bija apsīkusi līdz ar lietus beigām. Interesanti, kas te notiks vēlāk - decembrī.21.11.2006
UK Carp Fishing Secrets
E-grāmatu PDF formātā (10 Mb, 284 lpp) ar virsrakstā minēto nosaukumu man atsūtīja Elton Murphy, kurš pārvalda lapu http://www.go-fishing.co.uk/
Pirmais iespaids - grāmata, kuru veidojuši trīs vispāratzīti angļu karpu speciālisti, var būt noderīga arī mūsu karpu makšķerēšanas faniem. Detalizētāku informāciju par to var atrast internetā http://www.carpfishingsecrets.com/.
Pirmais iespaids - grāmata, kuru veidojuši trīs vispāratzīti angļu karpu speciālisti, var būt noderīga arī mūsu karpu makšķerēšanas faniem. Detalizētāku informāciju par to var atrast internetā http://www.carpfishingsecrets.com/.
18.11.2006
Cope Latvijas TV
Atkal strauji tuvoja kārtējā gada beigas, atkal Zivju Fondā dienas kārtībā būs jautājums, kuram no TV copes raidījumiem piešķirt valsts atbalstu, un, cik lielā apjomā. Kārtējā ZF sēde ieplānota 6.decembrī. Tāpēc nelielas pārdomas par šo tēmu.
Nedaudz par finansiālo aspektu. Atšķirībā no žurnāliem "Copes lietas" un "Poplavok" Latvijā TV raidījumi eksistē, galvenokārt, pateicoties finansējumam, kuru tiem iedala Zivju Fonds. Lai gan kadros parādās arī citu organizāciju preču zīmes, to finansiālais ieguldījums ir neskaidrs, man ir aizdomas, ka visai neliels. Vai tas ir salīdzināms ar aptuveni 1000 ls, ko raidījumu veidotāji pieprasa un saņem par katru orģinālraidījumu? Piemēram, nav skaidrs, kāds ir autoražotāja Subaru vai tā dīleru devums copes raidījumu gatavošanā. Katrā gadījumā EZ raidījumos, kurus esmu redzējis, sižets par Subaru aizņēma daudz nozīmīgāku vietu, nekā ZF logo, kurš uz dažām sekundēm pazib blakus citiem tikpat lieliem uzrakstiņiem. Līdzīgi jautājumi rodas, kad redzu MO sižetus, kuros pēc būtības un uzkrītoši tiek reklamēts citu zemju skaistums un pieminētas firmas, kuras var mums "palīdzēt" tur nokļūt.
Nedaudz atšķirīgs ir otrs jautājums par raidījuma kvalitātēm. Taču te virsroku ņem subjektīvais vērtējums - par gaumi var diskutēt, bet nav vērts strīdēties. Lai gan esmu dzirdējis daudzus līdzīgus viedokļus, neizslēdzu, ka netrūkst arī pilnīgi pretēju domu.
Izskatās, ka mūsu raidījumu veidotāju iztēle ir apsīkusi. Raidījumu sižeti dažubrīd ir nu pagalam sadomāti, tiem ir gadījuma raksturs. Rodas iespaids, ka autori attiecīgo tēmu filmē tikai tāpēc, ka viņi neko citu nevar izdomāt, vai arī daba ir tik skaista, ka grēks šos mirkļus neiemūžināt. Tie maz atšķiras no veida, kā es kā amatieris iegūstu savus fotoattēlus - tie rodas, kad esmu kaut kur pie ūdeņiem, pildot savus sabiedriskos pienākumus vai atpūtas nolūkā. Taču TV raidījumu veidotāji, atšķīrībā no manis, sevi uzskata par profesionāļiem, kuriem būtu jāsaņem par to pienācīgs atalgojums. Pilnīgi skaidrs, dināmisku copes sižetu dabā iegūt ir stipri dārgs prieks, bet paliek atklāts jautājums - ko darīt, ja tādu kadru nav. Vai ir jēga n reizes rādīt vienveidīgus sižetus, pat nepapūloties tos apaudzēt ar adekvātu un aktuālu informāciju.
Uzkrītoši, ka autori dažubrīd pieļauj paviršības, sniedzot sagrozītu vai nepilnīgu informāciju, vienlaicīgi netiek atspugoļatas, manuprāt, svarīgākas un interesantākas aktualitātes. Tikai daži kārtējie sīkie piemēri. Nezinu, ar ko citu kā paviršību var izskaidrot, ka MO, veltot gandrīz veselu raidījumu MM čempionātam Siguldā, "aizmirsa" pieminēt, kas tās par sacensībām, ka tās 90 % apjomā sponsorē privātfirma, ka galvenais runātājs sižetā ir atzīta autoritāte un Latvijas eksčempions. Uz šāda fona jocīgi izskatījās sižeti, kuros MO stāstīja, ka Portugālē startē LMA komanda, bet pēc pasaules čempionāta Portugālē, tika demonstrēti kadri - Ministru prezidents par labiem sasniegumiem sportā pasniedz diplomus organizācijai, kura ar to nemaz nebija saistīta. Iespējams, tāpēc, ka kāds viņam piespēlēja sagrozītu informāciju. Daudzu sižetu informatīvais devums ir niecīgs, tad rodas sajūta, ka vienkārši, kā saka, tiek stiepta gumija. Autori, nez kāpēc, negrib saprast - lielākā daļa skatītāju, protams, grib kopā ar autoru izbaudīt skaistos mirkļus, taču viņus interesē arī racionālais kodols - kurā vietā, kādi noteikumi, kādā veidā, utt.. Lai viņi paši jaunā kvalitātē varētu iesaistītie copes procesā un tādā veidā gūtu divkāršu baudu. Finansētāja guvums - skatītājs tiek mācīts mīlēt vidi un pareizi uzvesties pie ūdeņiem. It kā vienkārši, bet...
Laukā snieg, pirmais īstais sniegs šoruden Rīgā. Manā dārzā jau ir vismaz 20 cm bieza kārta. Ne sevišķi siltā istabā no rīta gaidu pēdējo gāzes speciālistu, kas tulīt palaidīs gāzes apkuri manā mājā. Jo gāzes būvnieks, starp citu, viens no tiem, kuri pretendē uz copes lietpratēja nosaukumu, nedēļu garu pasākumu iemanījās izstiept divu mēnešu garumā. Laikam tāpēc arī citas lietas izskatās tik vēsi un nopietni.
Visā Latvijā temperatūra nokritusi dažus grādus zem nulles. Taču vīri lielajos ezeros Liepājā, Babītē, Engurē vēl cer uz lielajiem rudens lomiem un nepārtrauc darboties ar spiningu. Lomi dažādi, bet par izciliem eksemplāriem ziņu nav.
Lai vienkāršotu pieeju, izmantojot pogas.lv idejas, izveidoju savu slaidšova lapu ar bildēm, kuras esmu izvietojis uz poga.lv servera. Pašreiz gan tikai eksperimentālo versiju.
Nedaudz par finansiālo aspektu. Atšķirībā no žurnāliem "Copes lietas" un "Poplavok" Latvijā TV raidījumi eksistē, galvenokārt, pateicoties finansējumam, kuru tiem iedala Zivju Fonds. Lai gan kadros parādās arī citu organizāciju preču zīmes, to finansiālais ieguldījums ir neskaidrs, man ir aizdomas, ka visai neliels. Vai tas ir salīdzināms ar aptuveni 1000 ls, ko raidījumu veidotāji pieprasa un saņem par katru orģinālraidījumu? Piemēram, nav skaidrs, kāds ir autoražotāja Subaru vai tā dīleru devums copes raidījumu gatavošanā. Katrā gadījumā EZ raidījumos, kurus esmu redzējis, sižets par Subaru aizņēma daudz nozīmīgāku vietu, nekā ZF logo, kurš uz dažām sekundēm pazib blakus citiem tikpat lieliem uzrakstiņiem. Līdzīgi jautājumi rodas, kad redzu MO sižetus, kuros pēc būtības un uzkrītoši tiek reklamēts citu zemju skaistums un pieminētas firmas, kuras var mums "palīdzēt" tur nokļūt.
Nedaudz atšķirīgs ir otrs jautājums par raidījuma kvalitātēm. Taču te virsroku ņem subjektīvais vērtējums - par gaumi var diskutēt, bet nav vērts strīdēties. Lai gan esmu dzirdējis daudzus līdzīgus viedokļus, neizslēdzu, ka netrūkst arī pilnīgi pretēju domu.
Izskatās, ka mūsu raidījumu veidotāju iztēle ir apsīkusi. Raidījumu sižeti dažubrīd ir nu pagalam sadomāti, tiem ir gadījuma raksturs. Rodas iespaids, ka autori attiecīgo tēmu filmē tikai tāpēc, ka viņi neko citu nevar izdomāt, vai arī daba ir tik skaista, ka grēks šos mirkļus neiemūžināt. Tie maz atšķiras no veida, kā es kā amatieris iegūstu savus fotoattēlus - tie rodas, kad esmu kaut kur pie ūdeņiem, pildot savus sabiedriskos pienākumus vai atpūtas nolūkā. Taču TV raidījumu veidotāji, atšķīrībā no manis, sevi uzskata par profesionāļiem, kuriem būtu jāsaņem par to pienācīgs atalgojums. Pilnīgi skaidrs, dināmisku copes sižetu dabā iegūt ir stipri dārgs prieks, bet paliek atklāts jautājums - ko darīt, ja tādu kadru nav. Vai ir jēga n reizes rādīt vienveidīgus sižetus, pat nepapūloties tos apaudzēt ar adekvātu un aktuālu informāciju.
Uzkrītoši, ka autori dažubrīd pieļauj paviršības, sniedzot sagrozītu vai nepilnīgu informāciju, vienlaicīgi netiek atspugoļatas, manuprāt, svarīgākas un interesantākas aktualitātes. Tikai daži kārtējie sīkie piemēri. Nezinu, ar ko citu kā paviršību var izskaidrot, ka MO, veltot gandrīz veselu raidījumu MM čempionātam Siguldā, "aizmirsa" pieminēt, kas tās par sacensībām, ka tās 90 % apjomā sponsorē privātfirma, ka galvenais runātājs sižetā ir atzīta autoritāte un Latvijas eksčempions. Uz šāda fona jocīgi izskatījās sižeti, kuros MO stāstīja, ka Portugālē startē LMA komanda, bet pēc pasaules čempionāta Portugālē, tika demonstrēti kadri - Ministru prezidents par labiem sasniegumiem sportā pasniedz diplomus organizācijai, kura ar to nemaz nebija saistīta. Iespējams, tāpēc, ka kāds viņam piespēlēja sagrozītu informāciju. Daudzu sižetu informatīvais devums ir niecīgs, tad rodas sajūta, ka vienkārši, kā saka, tiek stiepta gumija. Autori, nez kāpēc, negrib saprast - lielākā daļa skatītāju, protams, grib kopā ar autoru izbaudīt skaistos mirkļus, taču viņus interesē arī racionālais kodols - kurā vietā, kādi noteikumi, kādā veidā, utt.. Lai viņi paši jaunā kvalitātē varētu iesaistītie copes procesā un tādā veidā gūtu divkāršu baudu. Finansētāja guvums - skatītājs tiek mācīts mīlēt vidi un pareizi uzvesties pie ūdeņiem. It kā vienkārši, bet...
Laukā snieg, pirmais īstais sniegs šoruden Rīgā. Manā dārzā jau ir vismaz 20 cm bieza kārta. Ne sevišķi siltā istabā no rīta gaidu pēdējo gāzes speciālistu, kas tulīt palaidīs gāzes apkuri manā mājā. Jo gāzes būvnieks, starp citu, viens no tiem, kuri pretendē uz copes lietpratēja nosaukumu, nedēļu garu pasākumu iemanījās izstiept divu mēnešu garumā. Laikam tāpēc arī citas lietas izskatās tik vēsi un nopietni.Visā Latvijā temperatūra nokritusi dažus grādus zem nulles. Taču vīri lielajos ezeros Liepājā, Babītē, Engurē vēl cer uz lielajiem rudens lomiem un nepārtrauc darboties ar spiningu. Lomi dažādi, bet par izciliem eksemplāriem ziņu nav.
Lai vienkāršotu pieeju, izmantojot pogas.lv idejas, izveidoju savu slaidšova lapu ar bildēm, kuras esmu izvietojis uz poga.lv servera. Pašreiz gan tikai eksperimentālo versiju.
03.11.2006
Laši iet uz nārstu
Aplūkojot atskaites par lašu vaislinieku zveju Ventā un Daugavas baseinā, var secināt, ka neskatoties uz vēlo lašu iešanas sākumu, upēs pēdējā nedēļā ienākuši samērā daudz laši. Acīmredzot, vējainais laiks un arvien vēsākais ūdens ir nopietni atdzīvinājis viņu pārvietošanos uz nārsta rajoniem.
Nelielu informāciju par šo tēmu un "tikai" 26 mB smagu, bet skaistu videoklipu atsūtīja arī Bebrs. Lūk, ko viņš raksta:
"Šogad Ventā laši ir vairāk nekā iepriekšējos rudeņus un lejpus vecā Ventas tilta seklumā smuki var redzēt kā laši iet uz augšu, viendien nostāvot upes krastā 30 min. es augšupejot saskaitīju 20 lašus apmēram no 3-12 kg."
Videoklips.
Nelielu informāciju par šo tēmu un "tikai" 26 mB smagu, bet skaistu videoklipu atsūtīja arī Bebrs. Lūk, ko viņš raksta:
"Šogad Ventā laši ir vairāk nekā iepriekšējos rudeņus un lejpus vecā Ventas tilta seklumā smuki var redzēt kā laši iet uz augšu, viendien nostāvot upes krastā 30 min. es augšupejot saskaitīju 20 lašus apmēram no 3-12 kg."
Videoklips.
30.10.2006
Rekordsalate
Pateicoties žurnālam "Copes lietas" līdz manīm nonāca ziņa un bilde par iespējamo jauno salates rekordu. Grigorijs Kolosovs Daugavā ar spiningu 6. oktobrī izvilka 8.122 kg smagu salati, sauktu arī par meža vimbu. Tādējādi ir pārspēts 12 gadus vecs arī Daugavā nomedītais rekordloms, kas bija 7.50 kG smags.17.10.2006
LJ festivālā Babītē
08.10.2006
Ziņas no Babītes.
Arvien interesantākas ziņas ienāk no Babītes. Acīmredzot, sākas rudens aktivitāšu laiks. Armands T. šodien savā Babītes apciemojumā uzdūries uz kapitālu asaru copi. Lielākais eksemplārs, kurš redzams bildē, svēra 840 gramus.
05.10.2006
fishing.lv statistikas fragments
Tā kā statistikas faili būtiski iespaido manas diska kvotas izmantošanu, tos regulāri dzēšu. Vēsturei saglabāju fragmentu par vienu mēnesi (datums, pieprasītie faili, apskatītās lapas).
14/Aug /06: 17349: 4010:
15/Aug /06: 17652: 5933:
16/Aug /06: 13444: 3397:
17/Aug /06: 15788: 4119:
18/Aug /06: 13783: 3526:
19/Aug /06: 6626: 1934:
20/Aug /06: 8174: 2347:
21/Aug /06: 20458: 4727:
22/Aug /06: 14955: 3628:
23/Aug /06: 14775: 3414:
24/Aug /06: 14366: 3348:
25/Aug /06: 14821: 4904:
26/Aug /06: 9067: 3108:
27/Aug /06: 9710: 2573:
28/Aug /06: 16362: 3853:
29/Aug /06: 14279: 3469:
30/Aug /06: 12950: 3692:
31/Aug /06: 15407: 3585:
1/Sep /06: 17139: 5035:
2/Sep /06: 9162: 2809:
3/Sep /06: 9200: 2592:
4/Sep /06: 22227: 5225:
5/Sep /06: 21197: 5765:
6/Sep /06: 19506: 5817:
7/Sep /06: 16284: 4299:
8/Sep /06: 16513: 4201:
9/Sep /06: 9388: 2913:
10/Sep /06: 8113: 2352:
11/Sep /06: 18890: 4929:
12/Sep /06: 16503: 3928:
13/Sep /06: 15610: 4236:
14/Sep /06: 14758: 4221:
21.09.2006
Septembra sīkumi
Sestdien Engurē risināsies Latvijas čempionāts spiningošanas divcīņā. Vēl ir brīvas vietas vismaz trijām komandām.Lucky John festivāla dalībnieki var sākt pasūtīt vizuļu komplektus. Tos var redzēt LJ festivāla lapā.
21.09.2006
Nedēļa Krievijā
Laikā no 13.septembra līdz 20. septembrim pēc žurnāla "Ribolov - elite" ielūguma viesojos Krievijā. Vispirms Maskavā, kur šī žurnāla organizētajā interneta konferencē atbildēju uz man adresētajiem internetā iesūtītajiem jautājumiem. Pēc tam ciemojos pie Volgas pietekas Ahtubas izvietotajā bāzē "Uspech", kur galvenā tiesneša lomā piedalījos žurnāla "Ribolov - elite" organizētajās Oskara Soboļeva piemiņai veltītajās trofejas zandartu sacensībās. Sacensības notika ar neredzēti lielu balvu fondu, tajā bija 1 miljons rubļu. Uzvarētāja komanda, kura sastāvēja no diviem civēkiem, saņēma makšķerēšanas sacensībām iespaidīgu summu - 500 tūkstošus rubļu. Piedalījās tikai Krievijas komandas. Vienīgais izņēmums bija latviešu ekipāža Rita un Normunds Grabovski. Diemžēl, uzvarētāju lauri viņiem gāja secen. Iespaidu ( un bilžu ) ir pietiekoši daudz, pacentīšos tuvākajā laikā tajos dalīties ar šīs lapas apmeklētājiem.
21.09.2006
No 2009.gada Šveicē jauna kārtība
Kā informē Šveices lielākais makšķernieku žurnāls "Petri-Heil", makšķernieki Šveicē no 2009. gada tiesības makšķerēt varēs iegūt tikai, ja būs nokārtojuši attiecīgu eksāmenu.
Ab 2009 müssen Anglerinnen und Angler in der Schweiz ausreichende Sachkenntnisse nachweisen, um eine Fangberechtigung zu erwerben. Artenkenntnis und tierschutzgerechte Behandlung des Fangs sollen so gewährleistet werden.
Ab 2009 besteht für Patentbezügerinnen und -bezüger eine Ausbildungspflicht. Damit wird die Fischereigesetzgebung den neuen Tierschutzvorschriften angepasst. Der Bundesrat hat die Teilrevision der Verordnung zum Bundesgesetz über die Fischerei genehmigt und das Inkrafttreten der neuen Bestimmungen terminiert.
In sieben Kantonen existiert bereits eine obligatorische Ausbildungspflicht.
Das Schweizer Sportfischer Brevet wird als Sachkundenachweis akzeptiert sein.
Līdzīga kārtība jau diezgan sen ir Vācijā. Latvijā mēs ik pa brīdim par to tikai nedroši filozofējam, laikam gaidām, kamēr to pirmie izdarīs igauņi.
Ab 2009 müssen Anglerinnen und Angler in der Schweiz ausreichende Sachkenntnisse nachweisen, um eine Fangberechtigung zu erwerben. Artenkenntnis und tierschutzgerechte Behandlung des Fangs sollen so gewährleistet werden.
Ab 2009 besteht für Patentbezügerinnen und -bezüger eine Ausbildungspflicht. Damit wird die Fischereigesetzgebung den neuen Tierschutzvorschriften angepasst. Der Bundesrat hat die Teilrevision der Verordnung zum Bundesgesetz über die Fischerei genehmigt und das Inkrafttreten der neuen Bestimmungen terminiert.
In sieben Kantonen existiert bereits eine obligatorische Ausbildungspflicht.
Das Schweizer Sportfischer Brevet wird als Sachkundenachweis akzeptiert sein.
Līdzīga kārtība jau diezgan sen ir Vācijā. Latvijā mēs ik pa brīdim par to tikai nedroši filozofējam, laikam gaidām, kamēr to pirmie izdarīs igauņi.
11.09.2006
Kaņiera rekordkarūsa
Lai gan sezonas sākumā izskanēja bažas, ka iepriekšējā ziemā Kaņiera ezers ir stipri cietis un daudzas zivis ir gājušas bojā, sezonas laikā tas neapstiprinājās. No šī ezera diezgan bieži tika saņemtas ziņas par ievērības cienīgiem lomiem. Kārtējo pierādījumu atsūtīja Jevģēnijs Nikuļins, kurš iesūtījis pieteikumu par jaunu karūsas rekordu.Ziņas autors 2. septembrī ap 8:30 minētajā ezerā ar parasto pludiņmakšķeri, izmantojot 0.22 mm auklu, āķi Nr.6 un sarkano tārpu kā ēsmu, nomedīja 3.150 kG smagu un 48 cm garu parasto karūsu. Iepriekšējais rekords bija 2002. gadā noķertā 2.08 kG smagā karūsa.
04.09.2006
Lucky John festivāls 2006.
Ar 03. septembri sākas dalībnieku reģistrācija līdzdalībai LJ 2006.gada festivālā. Principiālu izmaiņu festivāla programmā nav. Detalizētāku informāciju var atrast internetā. Ar SIA Salmo esmu vienojies, ka arī šogad pieteikšanās notiks tikai izmantojot elektronisko pastu. Atgādināšu, ka 2005.gadā dalībnieku limits tika izpildīts jau pirmajās 3 dienās.Tiem, kuri interesējas par copi Igaunijā, var noderēt Igaunijas zvejniecības likums un Igaunijā izdotais kabatas ceļvedis makšķerēšanā angļu un krievu valodā.
03.09.2006
Kārtējie auklu testi
Šoreiz pārbaudīju monoauklas, kuras man ļāva izvēlēties auklu vairumtirgotājs SIA Bresis un Bresis. Izvēlējos trīs šīs firmas izplatīto auklu markas. "Select", kas ir ražota Vācijā, bet tīta Latvijā, kā arī Japānā ražotās Stroft ABR un Stroft GTM auklas. Pārbaudīju tikai auklas diametru un sausas auklas stiprību. Zemāk ir iegūtie rādītāji ( pirmais skaitlis ir marķējumā uzrādītais, otrs - manos mērījumos iegūtais).
- Select 25m - 0.12/0.14 mm, 1.44/1.22 kG
- Select 25 m - 0.15/0.155 mm, 1.95/1.78 kG
- Stroft ABR 25 m - 0.08/0.10 mm, 1.00/0.95 kG
- Stroft ABR 25 m - 0.10/0.125 mm, 1.40/1.36 kG
- Stroft ABR 25 m - 0.12/0.14 mm, 1.80/1.72 kG
- Stroft GTM 25 m - 0.12/0.14 mm, 1.80/1.88 kG
- Stroft GTM 25 m - 0.15/0.16 mm, 2.40/2.32 kG
Dažām Stroft auklām to marķējumā norādīts, ka auklas faktiskais diametrs var būt par 0.038 mm lielāks nekā marķētais, bet stiprība var atšķirties no marķētās 9% robežās. Pēdējā laikā orģinālauklām ir arī marķējums "EFTTA Aprooved". Secinājums - Stroft auklu rādītāji samērā precīzi iekļaujas robežās, kuras ir marķējumā. Ja ar līdzīgu kritēriju pieiet Select auklām, arī tām nekādas pretenzijas nevar izvirzīt.
03.09.2006
Par Sprinčupi
Šosdien pastā atradu šādu ziņu.
Par privātajiem ūdeņiem - ne vienmēr privātos ūdeņos var aizliegt makšķerēt, piemēram mazās upītes skaitās privātas, bet makšķerēt tur ir atļauts, līdz ar to tas pats attiecas uz uzpludinājumiem, kas atrodas uz šīm upēm. Tas noteikts civilikumā un citos normatīvajos aktos. Viena no manām copes vietām ir uzpludinājums uz Sprinčupes, kuru izveidoja padomju laikos, lai varētu aizvadīt ūdens noteci uz Pelču zivjaudzētavu. Dambis skaitās zivjaudzētavas (tagad iznomāts), pārējo zemi apkārt nopirka viens biezais no Ventspils, makšķerniekus viņš patvarīgi trenc projām un bieži to nedara viens, bet barā. Vienā no tādām reizēm nesen tika izsaukta vides inspekcija, tika sarakstīti akti un nosūtīti izskatīšanai, arī mani personīgi ir dzinis prom. Situācija apmēram gadu ir tāda, ka ir sakarinātas nelikumīgas zīmes "makšķerēt aizliegts", kuras pavasarī vides inspekcija uzdeva noņemt, bet tās stāv vēl patlaban. Cik man zināms, nomas līgumā noteiktie punkti arī noteiktajos termiņos nav izpildīti. Februāra mēnesī vietējā presē varēja lasīt vides inspekcijas skaidrojumu par šo situāciju, elektroniskais variants lasāms šeit http://www.kurzemnieks.lv/article.php?sid=22372 .
Bet varu par Sprinčupi arī ko labu pavēstīt, nedēļu atpakaļ biju tās lejtecē un tur bieži sastopamas ir maziņas foreles (taimiņi), pie tam tās visticamāk ir pavasarī Pelču zivjaudzētavas izlaistās Ventā.
Makšķernieks Bebrs
Par privātajiem ūdeņiem - ne vienmēr privātos ūdeņos var aizliegt makšķerēt, piemēram mazās upītes skaitās privātas, bet makšķerēt tur ir atļauts, līdz ar to tas pats attiecas uz uzpludinājumiem, kas atrodas uz šīm upēm. Tas noteikts civilikumā un citos normatīvajos aktos. Viena no manām copes vietām ir uzpludinājums uz Sprinčupes, kuru izveidoja padomju laikos, lai varētu aizvadīt ūdens noteci uz Pelču zivjaudzētavu. Dambis skaitās zivjaudzētavas (tagad iznomāts), pārējo zemi apkārt nopirka viens biezais no Ventspils, makšķerniekus viņš patvarīgi trenc projām un bieži to nedara viens, bet barā. Vienā no tādām reizēm nesen tika izsaukta vides inspekcija, tika sarakstīti akti un nosūtīti izskatīšanai, arī mani personīgi ir dzinis prom. Situācija apmēram gadu ir tāda, ka ir sakarinātas nelikumīgas zīmes "makšķerēt aizliegts", kuras pavasarī vides inspekcija uzdeva noņemt, bet tās stāv vēl patlaban. Cik man zināms, nomas līgumā noteiktie punkti arī noteiktajos termiņos nav izpildīti. Februāra mēnesī vietējā presē varēja lasīt vides inspekcijas skaidrojumu par šo situāciju, elektroniskais variants lasāms šeit http://www.kurzemnieks.lv/article.php?sid=22372 .
Bet varu par Sprinčupi arī ko labu pavēstīt, nedēļu atpakaļ biju tās lejtecē un tur bieži sastopamas ir maziņas foreles (taimiņi), pie tam tās visticamāk ir pavasarī Pelču zivjaudzētavas izlaistās Ventā.
Makšķernieks Bebrs
02.09.2006
Sīkumi
Aigars S. atsūtīja dažas bildes par saviem iespaidiem Norvēģijā vietā, kuru mēs apmeklējām šī gada jūlijā. Zivju bildes, protams, netrūka, taču man visvairāk iepatikās fotogrāfijas , kuras bildētas naktī.
Šodien noregulējās visi jautājumi saistībā ar šī gada LJ festivālu, pieteikšanās tiks atklāta pirmdien, 4. septembrī.
Turpinot testu tēmu. Izrādās, Maxime Trijol nav vienīgais, kas gaida testu rindā. Lietainais laiks un citi apstākļi šodien ļāva veikt pirmo testu un salīdzināt MT VSOP, 7* Metaxu un oriģinālas "bezzvaigžņu" Metaxa pudeles saturu. MT izrādījās labs konjaks ar tipisku ozolkoka aromātu, relatīvi ass. Neesmu Metaxas saldenā aromāta cienītājs, bet bija jāatzīst, ka "private reserve" saturu, ja rožu aromātu varētu aizstāt ar konjakam atbilstošāku, varētu marķēt ar XO. Ievērības cienīgs, ja aromāts atbilst patērētāja gaumei.
Nākošās testu rindā ir dažas makšķerauklas "made in Latvia" un STROFT auklas, ceru, ka pirmdien būs neliels pārskats par to īpašībām.
Interesanta lapa, kurā savāktas aktualizētas saites ar populārākajām tīmekļa lapām.
Šodien noregulējās visi jautājumi saistībā ar šī gada LJ festivālu, pieteikšanās tiks atklāta pirmdien, 4. septembrī.
Turpinot testu tēmu. Izrādās, Maxime Trijol nav vienīgais, kas gaida testu rindā. Lietainais laiks un citi apstākļi šodien ļāva veikt pirmo testu un salīdzināt MT VSOP, 7* Metaxu un oriģinālas "bezzvaigžņu" Metaxa pudeles saturu. MT izrādījās labs konjaks ar tipisku ozolkoka aromātu, relatīvi ass. Neesmu Metaxas saldenā aromāta cienītājs, bet bija jāatzīst, ka "private reserve" saturu, ja rožu aromātu varētu aizstāt ar konjakam atbilstošāku, varētu marķēt ar XO. Ievērības cienīgs, ja aromāts atbilst patērētāja gaumei.
Nākošās testu rindā ir dažas makšķerauklas "made in Latvia" un STROFT auklas, ceru, ka pirmdien būs neliels pārskats par to īpašībām.
Interesanta lapa, kurā savāktas aktualizētas saites ar populārākajām tīmekļa lapām.
31.08.2006
Padomi slīmestiem
Padomi slīmestiem, aptuveni tā varētu nosaukt interneta lapu, kuras autors BBC žurnālists Allen Galbraith dod padomus tiem, kuriem dažreiz vai vienmēr ir grūti pārvarēt savu slinkumu. Interesantākie raksti - 10 Tips on How To Think For Yourself! un 10 tips on leading a balanced life.
26.08.2006
Testi, testi, testi :-)
Lai gan es un mana nelielā domu biedru grupa neesam profesionāli testeri, tomēr testējamo objektu rinda pamazām aug. Uz auklu testiem rindā jau gaida SIA Salmo un SIA Bresis un Bresis. Iespējams, pēc nedēļas varēšu ziņot par rezultātiem. Arī fluid media pārbaudāmo rinda nez kādēļ aug. Laikam, pārāk maz uzmanības izdodas tai veltīt. Diemžēl, totāls laika bads un dažu testeru izbraucieni tālē zilajā neļauj nopietni pieķerties darāmajam un rindām samazināties. Atliek tikai noslaucīt putekļus, uztaisīt bildītes un pakārtot rindu. Arī šodien parādījās jauns pretendents (uzklikšķinot uz mazās bildītes to var apskatīt profīlā), kurš grib izpelnīties mūsu kvalitātes zīmi. Zinot, ka priekšā ir brīvdienas, grib apiet rindu un, laikam, cer, ka viņu pārbaudīs pirmo. Cienu tādus optimistus, tie ir pelnījuši, ka tos neaizmirst pat brīvdienās. Jāatzīstas, - tā tomēr ir Ventas praida inspirēta rindas pārbīde. Kas tur bija, sapratīs.25.08.2006
Inteliģentie ieguldījumi
Internetā daudz lapu par naudu un finansēm. Viena no tām ir ar nosukumu "Simple Principles for Intelligent Investing".
Ieskatam daži citāti no rakstiņa Top 5 Ways People Waste Money
1. Buying Insurance That You Really Don't Need
In general, don't buy insurance unless it will really protect you financially. For example, we never buy insurance on our socks
2. Buying Warranties That Cost As Much as the Product
You may not know this, but the major electronic stores like BestBuy and Circuit City make a lot of money by selling extended warranties that cost up to 50% of the value of the product purchased.
3. Paying Fees That You Could Have Avoided
It's a psychological trick that all the best financial businesses use. $900 seems like a drop in the pond of a $300,000 house.
4. Buying After Solicitation
Marketing Methods 101: Make the consumer think he needs something he had never thought he needed before you made your pitch
6. Not Maximizing the Power of Your Money
Ieskatam daži citāti no rakstiņa Top 5 Ways People Waste Money
1. Buying Insurance That You Really Don't Need
In general, don't buy insurance unless it will really protect you financially. For example, we never buy insurance on our socks
2. Buying Warranties That Cost As Much as the Product
You may not know this, but the major electronic stores like BestBuy and Circuit City make a lot of money by selling extended warranties that cost up to 50% of the value of the product purchased.
3. Paying Fees That You Could Have Avoided
It's a psychological trick that all the best financial businesses use. $900 seems like a drop in the pond of a $300,000 house.
4. Buying After Solicitation
Marketing Methods 101: Make the consumer think he needs something he had never thought he needed before you made your pitch
6. Not Maximizing the Power of Your Money
24.08.2006
Copes TV uz mājas datora
Ivars K. man atsūtīja jautājumu.
Tā būtība - lapā vajadzētu izveidot izlēcošu logu, kurā varētu apskatīt tikai attiecīgo TV ekrānu.
Atbilde. Tehniski to ļoti bieži var izdarīt, pie tam relatīvi vienkārši. Piemēram, ievietojot saiti, ko pieļauj arī zemāk uzrakstītais koda fragments. Taču, lai šādu saiti un attiecīgo izlēcošo logu iesaistītu savā interneta lapā un padarītu to publiski pieejamu, lielākajā daļā gadījumu tas ir jāsaskaņo ar izmantojamās lapas īpašnieku. Šoreiz, liekas, ar Tildi. Pašlaik tas neietilpst manos plānos.
Ja negribās izmantot linku ar attiecīgo lapu un pētīt visu, kas tajā atrodas, bet ir vēlme ātri apskatīt tikai TV copes raidījumus, privāti var pielietot sekojošu vienkāršu paņēmienu.
- Savā datorā palaiž Notepad un tukšā failā ieraksta (kopē no šejienes un ielīmē) sekojošo koda fragmentu.
<a href="javascript:pop=window.open('http://www.tv.lv/director.asp?cat_id=4&ssub=188','TV','width=650,height=550;');
pop.focus();">Ar makšķeri</a>
<a href="javascript:pop=window.open('http://www.tv.lv/director.asp?id={66DBA6D4-A61C-43F5-8D45-AF3919E3577D}cat_id=4&ssub=118&id=25871','TV','width=650,height=550;');
pop.focus();">Zveja</a>
- Pēc tam šo failu saglabā ērti pieejamā vietā ar paplašinājumu .htm , piemēram, uz Desktop kā lapu "CopeTV.htm"
Viss. Jebkurā laikā, kad ir pieslēgums tīklam, uzklikšķinot varēs savā datorā viegli atvērt TV logu bez liekiem izgreznojumiem.
Tā būtība - lapā vajadzētu izveidot izlēcošu logu, kurā varētu apskatīt tikai attiecīgo TV ekrānu.
Atbilde. Tehniski to ļoti bieži var izdarīt, pie tam relatīvi vienkārši. Piemēram, ievietojot saiti, ko pieļauj arī zemāk uzrakstītais koda fragments. Taču, lai šādu saiti un attiecīgo izlēcošo logu iesaistītu savā interneta lapā un padarītu to publiski pieejamu, lielākajā daļā gadījumu tas ir jāsaskaņo ar izmantojamās lapas īpašnieku. Šoreiz, liekas, ar Tildi. Pašlaik tas neietilpst manos plānos.
Ja negribās izmantot linku ar attiecīgo lapu un pētīt visu, kas tajā atrodas, bet ir vēlme ātri apskatīt tikai TV copes raidījumus, privāti var pielietot sekojošu vienkāršu paņēmienu.
- Savā datorā palaiž Notepad un tukšā failā ieraksta (kopē no šejienes un ielīmē) sekojošo koda fragmentu.
<a href="javascript:pop=window.open('http://www.tv.lv/director.asp?cat_id=4&ssub=188','TV','width=650,height=550;');
pop.focus();">Ar makšķeri</a>
<a href="javascript:pop=window.open('http://www.tv.lv/director.asp?id={66DBA6D4-A61C-43F5-8D45-AF3919E3577D}cat_id=4&ssub=118&id=25871','TV','width=650,height=550;');
pop.focus();">Zveja</a>
- Pēc tam šo failu saglabā ērti pieejamā vietā ar paplašinājumu .htm , piemēram, uz Desktop kā lapu "CopeTV.htm"
Viss. Jebkurā laikā, kad ir pieslēgums tīklam, uzklikšķinot varēs savā datorā viegli atvērt TV logu bez liekiem izgreznojumiem.
24.08.2006
Lomos parādās stores
Ivars O. atsūtīja ziņu un bildes ar neparastu lomu."Nosūtu dažas bildes ar šo visnotaļ eksotisko zivi - stori.3.8 kG smago un 72 cm garo eksemplāru Daugavā pie Rīgas HES 20. augustā 9:00 no rīta ar grunteni uz balto tārpu pušķīti noķēra Guntars Kļava.
Pamataukla - pītā 0.25, pavadiņa - monofīla 0.25 mm. Aptuveni 20-25 metrus no krasta, kur dziļums ir aptuveni 10 metri. Ar fīdera kātiņu, - esot bijis interesanti vilkt.
Laikam gan kaut kur bija izmucis liels bars ar viņām, jo cits makšķernieks turpat esot noķeris 4 gab. !! ap 2 kilo katru."
23.08.2006
Tikšanās pie Ventas
Vakar man un Ivaram P. bija vakarīga tikšanās pie Ventas ar forelistu grupu, kura izveidojusies pateicoties diskusijām internetā. Daži iespaidi par tikšanos redzami šeit pievienotajā albūmā vai arī pogā.lv izvietotajās bildēs. Klātienē tikos ar vīriem, lielāko daļu no kuriem līdz šim zināju tikai pēc segvārdiem. Patika šī domu biedru pulciņa optimistiskā attieksme pret jautājumiem, saistītiem ar foreļu krājumu izmantošanu un aizsardzību. Tas rosināja dažas idejas par turpmāko sadarbību. Uzzinājām dažas jaunākās ziņas par stāvokli Kurzemes upēs, arī šo to jaunu par citiem jautājumiem. Piemēram, gan par tīkliņveida apakšveļu, copi Somijā un Stihl zāģiem, gan par Metaxa un Maxime Trijol.
19.08.2006
Fotoalbūms par mūsu copi Zviedrijā.
Serverim flickr.com ir limits - mēnesī ir atļauts uzlādēt bildes 20 mB apjomā. Izmantoju visu augusta limitu un izvietoju uz šī servera jauno fotoalbūmu par mūsu grupas 5 dienu piedzīvojumiem šī gada Laplandes festivāla laikā Zviedrijā. Tā nosaukums "Sweden angling trip 2006". Tajā ir 91 bilde, un tas ir "tikai" 35 mB liels. Lielas bildes liku ar aprēķinu, ka kāds varbūt vēlēsies tās izdrukāt ciešamā kvalitātē. Savukārt, lai atvieglotu albūma lejuplādi un apskati, optimizētu albūma variantu, kurš izrādījās gandrīz 4 reizes vieglāks, izvietoju uz Latvijas servera poga.lv
Albūmā līdztekus manām bildēm ir izmantotas arī citu mūsu grupas dalībnieku - Armanda, Vitālija un citu veiksmīgākās fotogrāfijas.
Albūmā līdztekus manām bildēm ir izmantotas arī citu mūsu grupas dalībnieku - Armanda, Vitālija un citu veiksmīgākās fotogrāfijas.
13.08.2006
European Pike Challenge 2006.
Vestervikā, Zviedrijā makšķernieku bāzē, kura saucas Västervik Fishing Camp, trīs dienas laikā no 25. līdz 27. septembrim risināsies starptautiskas līdaku spiningošanas sacensības European Pike Challenge 2006.
Tie, kurus ieinteresēs līdzdalība šajā pasākumā, var zvanīt man pa tel 29517507.
Visu svarīgāko informāciju var atrast arī internetā.
Programma, noteikumi un par dalības maksu.
Noderēt var arī ieskats lapā, kura veltīta rezultātiem un bildēm par 2005.gada pasākumu.
Tie, kurus ieinteresēs līdzdalība šajā pasākumā, var zvanīt man pa tel 29517507.
Visu svarīgāko informāciju var atrast arī internetā.
Programma, noteikumi un par dalības maksu.
Noderēt var arī ieskats lapā, kura veltīta rezultātiem un bildēm par 2005.gada pasākumu.
07.08.2006
Ribalka Krievijas TV
Valdis H. atsūtīja savas pārdomas par nupat TV redzētu copes raidījumu.
Jāni!
Vakar vakarā skatījos TV Krievijas kanālu RIBALKA. Viņi rādīja filmiņu par copi pie Baikāla ezera. Pati filmiņa bija ļoti vāja, jo to, acīmredzot, bija uzfilmējis kāds pilnīgs diletants. Tā nebūtu ievērības vērta un es to nekad nenoskatītos līdz galam, ja šajā filmiņā galvenie varoņi nebūtu bijuši nez kādi latiši. Tie latiši tiešām savā starpā runāja latviešu valodā un uz makšķerēšanas inventāra bija tuvplānā radzamas cenas Latvijas latos. Tie, latiši, jeb pareizāk tos klaunus butu nosaukt mordastiji latiši, izcēlās ar to, ka ar spiningiem ķēra krimināla izmēra alatītes. Viņi ar baigako rāvienu to kriminālo alatīti meta pa gaisu mežā prom, pēc tam to dušīja un žņaudza, līdz atbrīvoja no āķiem un tad ilgi plātijās ar katru šādu mazzivtiņu.
Galvenā šīs kompānijas autoritāte ķēra tās alatītes sekojoši. Viņam uz spininga ar bezinerces spoli bija piesiets pludiņš. Spinings bija pārveidots par pludiņa makšķeri, kurai āķa vietā bija mākslīgā mušiņa. Šis "specs" sīkās alatītes vilka biežāk par tiem latišiem, viņš runaja krieviski un daudz "umņičal" par alatu ķeršanu. Vispār neredzēts lohisms.
Šajā sakarā nesaprotu, kāpēc mūsu TV vīri Olte un Zveja nepiedāvā krieviem savus raidījumus. Vispār, to RIBALKU Krievijā noteikti skatās daudzi un būtu daudz patīkamāk, ja tur rādītu, piemēram, kā Reinis ķer tās alates Zviedrijā vai jebkuru citu no diezgan normāliem raidījumiem, kurus pēdējos gados ir safilmējuši Vērpe, Olte un Zveja.
Jāni!Vakar vakarā skatījos TV Krievijas kanālu RIBALKA. Viņi rādīja filmiņu par copi pie Baikāla ezera. Pati filmiņa bija ļoti vāja, jo to, acīmredzot, bija uzfilmējis kāds pilnīgs diletants. Tā nebūtu ievērības vērta un es to nekad nenoskatītos līdz galam, ja šajā filmiņā galvenie varoņi nebūtu bijuši nez kādi latiši. Tie latiši tiešām savā starpā runāja latviešu valodā un uz makšķerēšanas inventāra bija tuvplānā radzamas cenas Latvijas latos. Tie, latiši, jeb pareizāk tos klaunus butu nosaukt mordastiji latiši, izcēlās ar to, ka ar spiningiem ķēra krimināla izmēra alatītes. Viņi ar baigako rāvienu to kriminālo alatīti meta pa gaisu mežā prom, pēc tam to dušīja un žņaudza, līdz atbrīvoja no āķiem un tad ilgi plātijās ar katru šādu mazzivtiņu.
Galvenā šīs kompānijas autoritāte ķēra tās alatītes sekojoši. Viņam uz spininga ar bezinerces spoli bija piesiets pludiņš. Spinings bija pārveidots par pludiņa makšķeri, kurai āķa vietā bija mākslīgā mušiņa. Šis "specs" sīkās alatītes vilka biežāk par tiem latišiem, viņš runaja krieviski un daudz "umņičal" par alatu ķeršanu. Vispār neredzēts lohisms.
Šajā sakarā nesaprotu, kāpēc mūsu TV vīri Olte un Zveja nepiedāvā krieviem savus raidījumus. Vispār, to RIBALKU Krievijā noteikti skatās daudzi un būtu daudz patīkamāk, ja tur rādītu, piemēram, kā Reinis ķer tās alates Zviedrijā vai jebkuru citu no diezgan normāliem raidījumiem, kurus pēdējos gados ir safilmējuši Vērpe, Olte un Zveja.
07.08.2006
Augusta sīkumi
Pateicoties saitei ar del.icio.usa nupat atklāju interesantu lapu www.listible.com/, kurā ir saites ar populāriem un , manuprāt interesantiem interneta portāliem. Piemēram, ar automobīļu ražotāju lapām, interneta televīzijas portāliem, portāliem, kuri piedāvā bezmaksas interneta lapu veidnes, un daudziem citiem.
Viens no interesantiem interneta TV kanāliem, kurā regulāri ir sižeti arī par copes tēmām, ir COUNTRYCHANNEL.TV
Interesants projekts saistībā ar radio un mūziku. Var izvēlēties, ko sirds vēlas. Tikai neliels sīkums - projekts pašreiz pilnā mērā pieejams tikai USA iedzīvotājiem.
Viens no interesantiem interneta TV kanāliem, kurā regulāri ir sižeti arī par copes tēmām, ir COUNTRYCHANNEL.TV
Interesants projekts saistībā ar radio un mūziku. Var izvēlēties, ko sirds vēlas. Tikai neliels sīkums - projekts pašreiz pilnā mērā pieejams tikai USA iedzīvotājiem.
04.08.2006
Par biedrībām.
Vakar daži vīri izteica vēlmi iestāties biedrībā. Šorīt, kad viņi ieradās pie manis, izrādījās, ka viņi nemaz nezin, kāda jēga ir būt par biedru kādā biedrībā. Kad visu izskaidroju, viņi savai idejai atmeta ar roku. Ienāca prātā doma, ka ir atziņas, kuras varētu noderēt daudziem makšķerniekiem.
Ja kāds domā par iestāšanos biedrībās, der zināt:
1. Latvijā nav visu valsti aptverošas vienotas makšķernieku biedrības. Tādas, kāda līdz 1995.gadam bija LMMB, kurai bija filiāles katrā pilsētā. LMMB vairs nefunkcionē, tā joprojām , jau vairākus gadus atrodas likvidācijas stadijā.
2. Latvijā biedrības eksistē, kā privātas sabiedriskas organizācijas (SO), kuras var izveidot arī privātpersonas ( divas vai vārāk), lai realizētu kopīgas intereses. Tiesības un pienākumus, ko iegūst biedri, iestājoties šādā biedrībā, nosaka šīs biedrības statūti. Tie nedrīkst būt pretrunā ar likumiem.
3. Makšķernieku biedrību Latvijā nav daudz, kādas 10-15 biedrības. Vēl tikpat daudz tādu, kuras apvieno medniekus un makšķerniekus. Var secināt, ka makšķernieki pārsvarā nav organizēti kādās organizācijās (piemēram, Latvijā ir reģistrēti kādi 500 mednieku klubi).
4. Makšķernieku biedrības, kuras visbiežāk sevi dēvē par klubiem, pārsvarā darbojas uz sabiedriskiem pamatiem, tikai dažās lielākajās, kuras paspēja "mantot" kādu no LMMB īpašumiem, eksistē kāds algots darbinieks. Reti kuram klubam apsaimniekošanā ir kāda ūdenstilpe. Tas lielā mērā nosaka šo klubu darbības diapazonu un klubu biedru tiesības. Tiesības parasti ir tīri simboliskas - saņemt kluba informāciju, piedalīties kluba pasākumos, piedalīties aktivitātēs ārpus kluba. Ja klubs ir kādas jumta organizācijas biedrs, kluba biedri var pārstāvēt klubu arī kādos jumta organizācijas rīkotos Latvijas un starptautiska mēroga pasākumos. RMMB biedriem, piemēram, ir tiesības izmantot Babītes ezerā izvietoto RMMB laivu bāzi. Tiesības, kuras dod kāds klubs, neattiecas uz tiesībām, kuras eksistē ārpus kluba. Ja klubiem ir savstarpējas sadarbības līgumi, biedru tiesības var būt plašākas.
5.Katra persona var būt par biedru neierobežotā klubu skaitā, ja to neierobežo kluba statūti. Taču jumta organizāciju pasākumos, piemēram, Latvijas čempionātos, parasti arī starptautiskās sacensībās, kluba biedrs vienas sezonas laikā drīkst pārstāvēt tikai vienu klubu.
6. Pienākumi, tai skaitā maksājumi, kurus biedriem ir jāveic kādā biedrībā (klubā), ir šo klubu iekšējā lieta. Kā biedri vienojas, tā arī notiek. LMSF biedru nauda (tikai juridiskām personām), piemēram, ir 150 Ls gadā, valde to var samazināt līdz 50 Ls, ja klubs ņem dalību ierobežotā apjomā. RMMB biedru nauda individuāliem biedriem ir tikai 5 Ls gadā. Esot biedrības, kurās biedru nauda ir 3 Ls, cituviet pat 50 Ls.
7. Visi klubi Latvijā jūt finansu līdzekļu trūkumu. Klubi labi darbojas, ja iegūst kāda sponsora vai pašvaldības atbalstu. Taču šādu atbalstu nav vienkārši iegūt. Viss ir biedru ziņā. Parasti viss jāsāk sabiedriskā kārtā, izrādot personīgo iniciatīvu. Sponsori un atbalstītāji parasti parāda interesi, ja pēc kāda laika gūst pārliecību, ka darbs notiek viņus interesējošā pareizā virzienā.
8. Kluba eksistence paver dažas jaunas iespējas. Vispirms, tas dod iespēju, apvienojot domu biedrus un viņu potenciālu, realizēt kādu nopietnāku ideju. Pēc tam, tā kā klubs ir juridiska persona, tas var iesaistīties lielākos pasākumos vai projektos, piemēram, pretendēt arī uz valsts vai pašvaldību finansiālu atbalstu savai darbībai.
Ja kāds domā par iestāšanos biedrībās, der zināt:
1. Latvijā nav visu valsti aptverošas vienotas makšķernieku biedrības. Tādas, kāda līdz 1995.gadam bija LMMB, kurai bija filiāles katrā pilsētā. LMMB vairs nefunkcionē, tā joprojām , jau vairākus gadus atrodas likvidācijas stadijā.
2. Latvijā biedrības eksistē, kā privātas sabiedriskas organizācijas (SO), kuras var izveidot arī privātpersonas ( divas vai vārāk), lai realizētu kopīgas intereses. Tiesības un pienākumus, ko iegūst biedri, iestājoties šādā biedrībā, nosaka šīs biedrības statūti. Tie nedrīkst būt pretrunā ar likumiem.
3. Makšķernieku biedrību Latvijā nav daudz, kādas 10-15 biedrības. Vēl tikpat daudz tādu, kuras apvieno medniekus un makšķerniekus. Var secināt, ka makšķernieki pārsvarā nav organizēti kādās organizācijās (piemēram, Latvijā ir reģistrēti kādi 500 mednieku klubi).
4. Makšķernieku biedrības, kuras visbiežāk sevi dēvē par klubiem, pārsvarā darbojas uz sabiedriskiem pamatiem, tikai dažās lielākajās, kuras paspēja "mantot" kādu no LMMB īpašumiem, eksistē kāds algots darbinieks. Reti kuram klubam apsaimniekošanā ir kāda ūdenstilpe. Tas lielā mērā nosaka šo klubu darbības diapazonu un klubu biedru tiesības. Tiesības parasti ir tīri simboliskas - saņemt kluba informāciju, piedalīties kluba pasākumos, piedalīties aktivitātēs ārpus kluba. Ja klubs ir kādas jumta organizācijas biedrs, kluba biedri var pārstāvēt klubu arī kādos jumta organizācijas rīkotos Latvijas un starptautiska mēroga pasākumos. RMMB biedriem, piemēram, ir tiesības izmantot Babītes ezerā izvietoto RMMB laivu bāzi. Tiesības, kuras dod kāds klubs, neattiecas uz tiesībām, kuras eksistē ārpus kluba. Ja klubiem ir savstarpējas sadarbības līgumi, biedru tiesības var būt plašākas.
5.Katra persona var būt par biedru neierobežotā klubu skaitā, ja to neierobežo kluba statūti. Taču jumta organizāciju pasākumos, piemēram, Latvijas čempionātos, parasti arī starptautiskās sacensībās, kluba biedrs vienas sezonas laikā drīkst pārstāvēt tikai vienu klubu.
6. Pienākumi, tai skaitā maksājumi, kurus biedriem ir jāveic kādā biedrībā (klubā), ir šo klubu iekšējā lieta. Kā biedri vienojas, tā arī notiek. LMSF biedru nauda (tikai juridiskām personām), piemēram, ir 150 Ls gadā, valde to var samazināt līdz 50 Ls, ja klubs ņem dalību ierobežotā apjomā. RMMB biedru nauda individuāliem biedriem ir tikai 5 Ls gadā. Esot biedrības, kurās biedru nauda ir 3 Ls, cituviet pat 50 Ls.
7. Visi klubi Latvijā jūt finansu līdzekļu trūkumu. Klubi labi darbojas, ja iegūst kāda sponsora vai pašvaldības atbalstu. Taču šādu atbalstu nav vienkārši iegūt. Viss ir biedru ziņā. Parasti viss jāsāk sabiedriskā kārtā, izrādot personīgo iniciatīvu. Sponsori un atbalstītāji parasti parāda interesi, ja pēc kāda laika gūst pārliecību, ka darbs notiek viņus interesējošā pareizā virzienā.
8. Kluba eksistence paver dažas jaunas iespējas. Vispirms, tas dod iespēju, apvienojot domu biedrus un viņu potenciālu, realizēt kādu nopietnāku ideju. Pēc tam, tā kā klubs ir juridiska persona, tas var iesaistīties lielākos pasākumos vai projektos, piemēram, pretendēt arī uz valsts vai pašvaldību finansiālu atbalstu savai darbībai.
03.08.2006
Par makšķerauklām.
Vienam no Latvijas veikaliem radušās aizdomas, ka vairumtirgotājs viņiem piegādājis nekvalitatīvas auklas. Lai ieviestu skaidrību un palīdzētu piegādātāja izvēlē, saņēmu lūgumu dažus paraugus pārbaudīt. Pārbaudīju tikai auklas diametru un sausas auklas stiprību.
Zemāk ir iegūtie rādītāji ( pirmais skaitlis ir marķējumā uzrādītais, otrs - manos mērījumos iegūtais).
Secinājumus var izdarīt visdažādākos. Taču viens nav apšaubāms - starp marķējumā uzrādītajiem un faktiskajiem rādītājiem ir netipiski liela atšķirība.
Zemāk ir iegūtie rādītāji ( pirmais skaitlis ir marķējumā uzrādītais, otrs - manos mērījumos iegūtais).
- Carp Special Line VEXUS Black Power (ražotājs, pareizāk, fasētājs: Balsax, Polija) 100 m - 0.28 / 0.31 mm, 7,9kG/ ??
- GLADIATOR, (tonaca- grimstošā J.S.) (Balsax) 150 m - 0.20/0.24 mm , 4.20/3.50 kG
- MATCH (tonaca) (Balsax)100 m - 0.14/0.16 mm, 2.35/1.580 kG
- MATCH (tonaca) (Balsax) 100 m - 0.12/0.155 mm, 1.85/1.350 kG
- TECHNICLINE (Mikado) 25 m - 0.16/0.18 mm, 3.70/2.850 kG
- CARP EXPERT Carbon, 150 m, ražotājs nav marķēts - 0.17/0.205 mm, 4.00/2.810 kG
- CARP EXPERT UV Protection, 150 m, ražotājs nav marķēts - 0.17/0.17 mm, 3.90/2.080 kG
Secinājumus var izdarīt visdažādākos. Taču viens nav apšaubāms - starp marķējumā uzrādītajiem un faktiskajiem rādītājiem ir netipiski liela atšķirība.
30.07.2006
Programmas un USB Stick
Diezgan bieži izmantoju USB Flash Drive. Tāpēc ieinteresēja Grahama Kellinga, kurš ir aktīvs Pivot atbalstītājs, veblogā minētā informācija par 4 GB USB stick ( citāts no viena komentāra -hehe, the best deal I could find for a 4GB usb stick at online is $55 ) un turpat uzrādītā saite ar interesantu lapu List of Portable Software.
This is a list of software programs that are not required to be "installed" onto a computer's permanent storage device to be executed, and can be stored on a removable storage such as a USB flash drive and used on multiple computers. Ideally it can be configured to read its configuration from the same location as the software. This should not be confused with software portability, which is the ability for software to be run or compiled with little modification on diverse computing platforms. Most software on this list can be run on multiple computers of the same hardware and operating system platform only.
Šajā sakarībā vērtīgi liekas arī ieteikumi, kurus piedāvā John T. Haller.
The Checklist
- Use a solid antivirus program on your primary PC and keep its virus definitions up to date.
- Scan your PC and portable drive for viruses on a regular basis.
- Whenever you plug your portable drive into an unknown computer, you should assume that it may now be infected with a virus. If the PC has a virus that is currently in memory, it may attempt to infect your portable applications as soon as you plug it in.
- When you then plug your portable drive into another computer (after an unknown), you should first scan it for viruses before running any of your applications. (Most antivirus software will make this available to you by right-clicking on your drive in Explorer or My Computer.) That way, if it is infected, you'll know before you run your applications and the new computer will not be infected.
- Always wait until the drive access light has stopped blinking and then click the icon in your system tray to 'Safely Remove' your device. Don't just remove it. Just because the portable app's window is closed doesn't mean the app has fully closed and finished writing to the disk.
- Back up your portable applications on a regular basis.
This is a list of software programs that are not required to be "installed" onto a computer's permanent storage device to be executed, and can be stored on a removable storage such as a USB flash drive and used on multiple computers. Ideally it can be configured to read its configuration from the same location as the software. This should not be confused with software portability, which is the ability for software to be run or compiled with little modification on diverse computing platforms. Most software on this list can be run on multiple computers of the same hardware and operating system platform only.
Šajā sakarībā vērtīgi liekas arī ieteikumi, kurus piedāvā John T. Haller.
The Checklist
- Use a solid antivirus program on your primary PC and keep its virus definitions up to date.
- Scan your PC and portable drive for viruses on a regular basis.
- Whenever you plug your portable drive into an unknown computer, you should assume that it may now be infected with a virus. If the PC has a virus that is currently in memory, it may attempt to infect your portable applications as soon as you plug it in.
- When you then plug your portable drive into another computer (after an unknown), you should first scan it for viruses before running any of your applications. (Most antivirus software will make this available to you by right-clicking on your drive in Explorer or My Computer.) That way, if it is infected, you'll know before you run your applications and the new computer will not be infected.
- Always wait until the drive access light has stopped blinking and then click the icon in your system tray to 'Safely Remove' your device. Don't just remove it. Just because the portable app's window is closed doesn't mean the app has fully closed and finished writing to the disk.
- Back up your portable applications on a regular basis.
17.07.2006
Norvēģijas un Zviedrijas iespaidi
Vakar mūsu nelielā kompānija atgriezās no šī gada garākā ceļojuma, kurš bija veltīts copei Norvēģijas fjordos un Zviedrijā. Detalizētāku informācija un bildes ievietošu tuvākās dienās. Piedalījāmies arī Laplandes Fishing festivālā, tā rezultāti ir redzami lapā http://www.laplandfishing.com/2006_LFF_results.htm. Īsi sakot, - Latvijas spiningotāji šajā festivālā kārtējo reizi nodemonstrēja savu klasi. Spiningošanā galveno balvu izcīnīja tukumnieks Normunds Nordens, bet uzvarētāju saraksta galvgalī ir redzami daudzu mūsu pārstāvju uzvārdi.
Ievietoju uz vietējā servera Norvēģijas daļai veltītu bilžu sēriju. Tajā ir aptuveni 100 bildes ( 6 MB), kuras dod nelielu ieskatu mūsu brauciena pirmajā daļā. Augstākas kvalitātes versiju var redzēt uz flickr.com servera, tai skaitā arī kā diašovu.
Ievietoju uz vietējā servera Norvēģijas daļai veltītu bilžu sēriju. Tajā ir aptuveni 100 bildes ( 6 MB), kuras dod nelielu ieskatu mūsu brauciena pirmajā daļā. Augstākas kvalitātes versiju var redzēt uz flickr.com servera, tai skaitā arī kā diašovu.
14.07.2006
Eiropa un makšķerēšanas lietas.
Līgošana veiksmīgi ir garām. Paldies, apsveicējiem, atvainojos tiem, kuri nevarēja mani sasniegt, jo centos pāris dienas iztikt bez telefona sakariem.
Aizvakar pabiju Kopenhāgenā, kur piedalījos vienā nelielā sanāksmē par jautājumiem, kas saistīti ar makšķerēšanu. To bija noorganizējusi ELO - Eiropas līmeņa jumta organizācija, kura apvienojot Eiropas valstu zemju īpašnieku organizācijas.
Viena no sanāksmes idejām - EOL iestājas par lauku attīstību, izmantojot tikai laukiem piemītošās iezīmes, tai skaitā tūrismu. Makšķerēšana pievilina lielas ļaužu masas, dod lielu pozitīvu ekonomisko efektu un vienlaicīgi nav pretrunā ar dabu saudzējošas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas stratēģiju. Attiecīgi, EOL ir ieinteresēta sadarboties ar valstu makšķerniekiem un to jumta organizācijām.
Šī sanāksme bija veltīta Baltijas valstu grupai. Tā kā sanāksme noritēja viena Eiropas projekta ietvarā un formāli bija veltīta nēģu tēmai, dalībnieku sastāvs bija "raibs". Lai gan EOL un EAA bija pārstāvētas nopietnā līmenī, atsevišķas valstis nebija pārstāvētas līmenī, ko gaidīja organizātori. Piemēram, Dāniju, Zviedriju, Vāciju un Poliju pārstāvēja atsevišķi zinātnieki, kuri labi orientējās nēģu problēmās, bet par makšķernieku problēmām un sadarbību starpvalstu līmenī, tai skaitā ar EOL runāja kā amatieri.
Bija daži jaunumi arī man.
- Igaunijā beidzot ir izveidojusies Igaunijas makšķerēšanas sporta federācija,
- arī Latvijā esot zemju īpašniekus vienojoša sabiedriskā organizācija (pirms sanāksmes mani centieni to atrast Internetā bija nesekmīgi). Nav izslēgts, ka ar to bija domātas ELO mājas lapā kā ELO biedri minētās Latvijas Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" un Latvijas mežu īpašnieku asociācija. Vienlaicīgi vienā no ELO projektiem ir minēta arī "Latvijas mežu un zemju īpašnieku apvienība", kura šī gada februārī Kokneses pagastā esot organizējusi Latvijā semināru par EU fondu izmantošanu Latvijā. Ar līdzīgu situāciju man nācās sastapties, kad Zviedrijā, kur tika realizēts ar Latviju saistīts projekts (t. sk. ar makšķerēšanai tuvu tēmu), zviedru draugi mani informēja, ka Latvijā šo projektu koordinē viena persona N. Savukārt, persona N Rīgā man atbildēja, ka tas ir svarīgs projekts, tajā viss notiek, bet makšķernieku intereses tur nav iestrādātas.
- izrādās, ka no Latvijas kāds jau dažās vietās ir prezentējies kā "federācijas viceprezidents", tāpēc daži jaunie paziņas brīnījās, kāpēc federācijas prezidents to nezin...
Lai gan runas skāra dažādus jautājumus, secināju, ka Briselē sēdošos makšķerēšanas draugus satrauc tas, ka valstis neizmanto reālas iespējas iegūt kopienas finansiālo atbalstu ar makšķerēšanu saistīto problēmu risināšanā. Izskatās, ka lauvas tiesu visās valstīs ievāc zaļie, - ar "dabas draugiem" neviens īsti negribot kasīties, tādēļ visi cenšoties savus projektus padarīt iespējami "zaļus", gan rūpējoties par putnu aizsardzību vai medību faunas jautājumiem, gan par pilnīgi jokainām problēmām. Piemēram, Dānijā kāds vienas savdabīgas un makšķerniekus neinteresējošas zivju sugas krājumu atjaunošanas projekts īsā laikā saņemot 10 milj. EUR lielu starptautisko fondu atbalstu. Lai gan makšķernieki Eiropā ir ļoti iespaidīga interešu grupa, viņu intereses valstīs politiskā līmenī netiekot pienācīgi pārstāvētas. Visbiežāk minētais iemesls - trūkst attiecīgās organizātoriskās kapacitātes.
Piemēra pēc varu minēt, ka mežiniekiem 2005.gadā bija atvērta aktivitāte “Meža īpašnieku apvienību izveidošana" ar visai nopietnu EU finansējumu. Vai daudzi zin, par šāda veida aktivitātēm?
Līdzīga situācija ir arī Latvijā. Piemēram, akvakultūras jomā, kuru makšķernieki varētu izmantot, lai uzlabotu zivju krājumu stāvokli Latvijas ūdeņos sev vēlamā virzienā, šobrīd varētu iegūt 1,5 milj. EUR Norvēģijas valsts finansiālu atbalstu. Diemžēl, izskatās, ka tas var paiet garām makšķerēšanas jomai. Vienkārši tādēļ, ka trūkst ieinteresētu cilvēku un attiecīgu projektu.
Visas prezentācijas, tai skaitā arī manu var redzēt www.fdd.fr/baltic_conference.php
Aizvakar pabiju Kopenhāgenā, kur piedalījos vienā nelielā sanāksmē par jautājumiem, kas saistīti ar makšķerēšanu. To bija noorganizējusi ELO - Eiropas līmeņa jumta organizācija, kura apvienojot Eiropas valstu zemju īpašnieku organizācijas.Viena no sanāksmes idejām - EOL iestājas par lauku attīstību, izmantojot tikai laukiem piemītošās iezīmes, tai skaitā tūrismu. Makšķerēšana pievilina lielas ļaužu masas, dod lielu pozitīvu ekonomisko efektu un vienlaicīgi nav pretrunā ar dabu saudzējošas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas stratēģiju. Attiecīgi, EOL ir ieinteresēta sadarboties ar valstu makšķerniekiem un to jumta organizācijām.
Šī sanāksme bija veltīta Baltijas valstu grupai. Tā kā sanāksme noritēja viena Eiropas projekta ietvarā un formāli bija veltīta nēģu tēmai, dalībnieku sastāvs bija "raibs". Lai gan EOL un EAA bija pārstāvētas nopietnā līmenī, atsevišķas valstis nebija pārstāvētas līmenī, ko gaidīja organizātori. Piemēram, Dāniju, Zviedriju, Vāciju un Poliju pārstāvēja atsevišķi zinātnieki, kuri labi orientējās nēģu problēmās, bet par makšķernieku problēmām un sadarbību starpvalstu līmenī, tai skaitā ar EOL runāja kā amatieri.
Bija daži jaunumi arī man.
- Igaunijā beidzot ir izveidojusies Igaunijas makšķerēšanas sporta federācija,
- arī Latvijā esot zemju īpašniekus vienojoša sabiedriskā organizācija (pirms sanāksmes mani centieni to atrast Internetā bija nesekmīgi). Nav izslēgts, ka ar to bija domātas ELO mājas lapā kā ELO biedri minētās Latvijas Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" un Latvijas mežu īpašnieku asociācija. Vienlaicīgi vienā no ELO projektiem ir minēta arī "Latvijas mežu un zemju īpašnieku apvienība", kura šī gada februārī Kokneses pagastā esot organizējusi Latvijā semināru par EU fondu izmantošanu Latvijā. Ar līdzīgu situāciju man nācās sastapties, kad Zviedrijā, kur tika realizēts ar Latviju saistīts projekts (t. sk. ar makšķerēšanai tuvu tēmu), zviedru draugi mani informēja, ka Latvijā šo projektu koordinē viena persona N. Savukārt, persona N Rīgā man atbildēja, ka tas ir svarīgs projekts, tajā viss notiek, bet makšķernieku intereses tur nav iestrādātas.
- izrādās, ka no Latvijas kāds jau dažās vietās ir prezentējies kā "federācijas viceprezidents", tāpēc daži jaunie paziņas brīnījās, kāpēc federācijas prezidents to nezin...
Lai gan runas skāra dažādus jautājumus, secināju, ka Briselē sēdošos makšķerēšanas draugus satrauc tas, ka valstis neizmanto reālas iespējas iegūt kopienas finansiālo atbalstu ar makšķerēšanu saistīto problēmu risināšanā. Izskatās, ka lauvas tiesu visās valstīs ievāc zaļie, - ar "dabas draugiem" neviens īsti negribot kasīties, tādēļ visi cenšoties savus projektus padarīt iespējami "zaļus", gan rūpējoties par putnu aizsardzību vai medību faunas jautājumiem, gan par pilnīgi jokainām problēmām. Piemēram, Dānijā kāds vienas savdabīgas un makšķerniekus neinteresējošas zivju sugas krājumu atjaunošanas projekts īsā laikā saņemot 10 milj. EUR lielu starptautisko fondu atbalstu. Lai gan makšķernieki Eiropā ir ļoti iespaidīga interešu grupa, viņu intereses valstīs politiskā līmenī netiekot pienācīgi pārstāvētas. Visbiežāk minētais iemesls - trūkst attiecīgās organizātoriskās kapacitātes.
Piemēra pēc varu minēt, ka mežiniekiem 2005.gadā bija atvērta aktivitāte “Meža īpašnieku apvienību izveidošana" ar visai nopietnu EU finansējumu. Vai daudzi zin, par šāda veida aktivitātēm?
Līdzīga situācija ir arī Latvijā. Piemēram, akvakultūras jomā, kuru makšķernieki varētu izmantot, lai uzlabotu zivju krājumu stāvokli Latvijas ūdeņos sev vēlamā virzienā, šobrīd varētu iegūt 1,5 milj. EUR Norvēģijas valsts finansiālu atbalstu. Diemžēl, izskatās, ka tas var paiet garām makšķerēšanas jomai. Vienkārši tādēļ, ka trūkst ieinteresētu cilvēku un attiecīgu projektu.
Visas prezentācijas, tai skaitā arī manu var redzēt www.fdd.fr/baltic_conference.php
24.06.2006
Bez virsraksta
17.06.2006
Lielās Lapzemes alatas bildēs
2005.gada Lapzemes ceļojumā Roberts K. ar dažiem draugiem mērķtiecīgi bija nodevies lielo alatu meklējumiem. Tā kā tuvojas jūlijā ieplānotais šī gada ceļojums tajā pašā virzienā, Roberts atsūtīja dažas iepriekšējā gada trofeju bildes. Lai nākošajiem censoņiem būtu kaut kas, ar ko salīdzināt.
08.06.2006
Dažas nopietnu zivju bildes.
Uzklikšķini!
Ievērības cienīgo vietu sarakstu un lapas papildināju ar trim jaunām lapām, veltītām Zivjaudzētavai Krāces, Z/S Dzirnavas un Viesu mājai pie Pudulu ezera. Lapas vēl jāpapildina ar attiecīgām ceļu shēmām. Nenobeigta palika lapa, veltīta makšķerēšanai Smuku muižas dīķos.
04.06.2006
Sīkumi.
Vakar Lucavsalā risinājās kārtējie Rīgas Domes un firmas "Salmo" organizētie bērnu makšķerēšanas svētki. Ja nemaldos, jau septīto gadu pēc kārtas. Kā parasti, bija organizēti dažādi konkursi, tai skaitā manā pārziņā bija konkurss par makšķerēšanas noteikumiem. Pie reizes arī bērnu vecāki un organizātori pārbaudīja savas zināšanas un iemaņas. Izrādījās, ka divi desmitgadīgie bija gandrīz vienīgie, kuri precīzi zināja MN un tajos orientējās labāk par visiem pieaugušajiem. Līdzīga aina bija vērojama arī pašā makšķerēšanas tehnikā. Jauno dalībnieku rindās bija tādi, no kuriem daudzi pieaugušie varētu mācīties. Tā kā pasākuma organizācijā piedalījās arī daži no tiem , kas trenējušies kastingā, bija iespēja demonstrēt un vērot to metiena precizitāti, kuru var sasniegt pielietojot mūsdienīgu metienu tehniku.
Par metienu tehniku es rakstu un to demonstrēju jau 30 gadus, taču izskatās, ka retais ir kaut ko no visa publicētā lasījis, vēl mazāk ir to, kas to apguvuši un pielieto praksē. Jo ikdienas copē tam ne vienmēr ir izšķiroša nozīme. Un reti kurš uztraucas, ja kolēģis-konkurents nevar noķert zivi. Savādāka aina ir, ja jāveido izlases komandas, kad jāizvēlas makšķernieki, kuri var būt citiem par paraugu. Protams, ne tikai ar noķerto zivju daudzumu, bet arī ar visām citām pazīmēm, kuras liecina par mūsdienīgu līmeni attieksmē pret dabu, iemaņās un inventārā. Visos šajos jautājumos bieži var redzēt zināšanu un iemaņu trūkumu. Pat skatoties televizorā speciāli makšķerniekiem gatavotos raidījumus. Starp citu, tieši tāpēc nemaz nebūtu slikti dzīvē realizēt vecu ideju, kuru necik sen savā koncepcijā centās atsvaidzināt autors ar niku "Ezerrieksts". Proti, visiem makšķerniekiem vajadzētu apgūt noteiktu zināšanu minimumu.
Šoreiz tikai par vienu sīku detaļu, ar kuru būtu jāsāk jaunajam makšķerniekam, kurš lieto visizplatītāko makšķerrīku - makšķerkātu vai spiningu ar bezinerces spoli. Kā pareizi satvert kātu? Vislabāk tas ir redzams pievienotajā bildē (uzklikšķini ! ). Zinot, ka netrūkst tādu, kuri pēc metiena kātu pārliek otrā rokā, uzsvēršu - kāts gan metiena brīdī, gan ietinot auklu tiek turēts rokā, ar kuru tiek izdarīts metiens. Jebkuram citam paņēmienam ir lielāki vai mazāki trūkumi. Jautājums par šo tēmu parādījās pēc pēdējā TV raidījuma "Ar makšķeri", kad vairāki makšķernieki man pauda izbrīnu par ekrānā redzēto. Jāpiekrīt, ka dažu aktieru pielietotā metienu tehnika bija visai savdabīga. Televīzijā tas nav parādams, taču problemas, kuras rada viena vai otra metienu tehnika, visreālāk ir jūtamas, spiningojot upēs, kuras ir līdzīgas Latvijas foreļupēm. Gribu apgalvot - tie, kuri ir gatavi pilnvērtīgi spiningot sarežģītajās Latvijas foreļupēs, piemeklējot atbilstošu inventāru, tikpat labi spēj darboties jebkurā pasaules lašu vai foreļu upē.
04.06.2006
Puduļi, Dzirnavas
Maija beigas un jūnija sākums ir īstais laiks, kad pilnībā var izbaudīt Latvijas brīnišķīgās ainavas. Šoreiz tikai dažas bildes no divām skaistām vietām, apraksti par tām sekos vēlāk un būs atrodami "vietu" sadaļā.
30.05.2006
Pie Vaidavas.
Šobrīd arvien biežāk parādās jautājums par strauta foreļu krājumu mākslīgu papildināšanu Latvijas foreļupēs. Viena no kādreiz slavenām upēm ir Alūksnes Vaidava. Lai tuvāk saprastu situāciju šajā upē, nedēļas nogalē biju aizbraucis līdz Grubes HES, kura atrodas uz Vaidavas upes tieši pie Rīgas - Pleskavas šosejas. Grūbes HES ūdenskrātuves rajonā ir organizēta licencētā makšķerēšana, bet lejpus HES tās saimnieki ir izveidojuši foreļu audzētavu un dīķi, kurā par maksu var makšķerēt foreles. Jāatzīst, zivjaudzētava atrodas skaistā vietā, bet cope dīķī ir tāda, ka jebkurš iesācējs te var bez sevišķām pūlēm tikt pie kilogramīgām forelēm.
Vaidavā pēc daudzu gadu pārtraukuma pabiju trijos klasiskos foreļu posmos - lejpus HES, pie ceļmeistara un virs Karvas. Vienīgo foreli redzēju un uz mušu ar pirmo metienu nomedīju zonā lejpus HES. Sekojošie mēģinājumi ar spiningu visās pārējās vietās nedeva rezultātus. Nemanīju nekādu aktivitāti, pat neredzēju nevienu zivi. Jāpiezīmē tikai - stundu garus mēģinājumus šajā pavasarīgajā laikā nez vai var skaitīt par nopietniem. Taču kaut kādu personīgu un svaigu iespaidu par situāciju upē guvu.
Pie reizes par tehniskām lietām. Spininga spole, kuru biju paņēmis līdzi, bija pildīta ar stipri palietotu un tāpēc ļoti mīkstu pīto 0.14 mm auklu. Biju nepatīkami pārsteigts, kad, izmantojot sarežģītākus metienus un 3 - 4 gramus smagus vizuļus, aukla metiena laikā nemitīgi uzsējās uz kāta spices galu. Problēmu rada kāta gala svārstības un mīkstās auklas tuvums kātam metiena brīdī. Jāpārbauda, kāds rezultāts būs pielietojot kādu jaunāku un "stīvāku" pīto auklu. Taču pilnīgi pieņemama varētu būt arī laba 0.18 - 0.20 mm monoaukla, kas ļauj sasniegt pietiekošu attālumu arī ar visvieglākajiem vizuļiem.
Vaidavā pēc daudzu gadu pārtraukuma pabiju trijos klasiskos foreļu posmos - lejpus HES, pie ceļmeistara un virs Karvas. Vienīgo foreli redzēju un uz mušu ar pirmo metienu nomedīju zonā lejpus HES. Sekojošie mēģinājumi ar spiningu visās pārējās vietās nedeva rezultātus. Nemanīju nekādu aktivitāti, pat neredzēju nevienu zivi. Jāpiezīmē tikai - stundu garus mēģinājumus šajā pavasarīgajā laikā nez vai var skaitīt par nopietniem. Taču kaut kādu personīgu un svaigu iespaidu par situāciju upē guvu.
Pie reizes par tehniskām lietām. Spininga spole, kuru biju paņēmis līdzi, bija pildīta ar stipri palietotu un tāpēc ļoti mīkstu pīto 0.14 mm auklu. Biju nepatīkami pārsteigts, kad, izmantojot sarežģītākus metienus un 3 - 4 gramus smagus vizuļus, aukla metiena laikā nemitīgi uzsējās uz kāta spices galu. Problēmu rada kāta gala svārstības un mīkstās auklas tuvums kātam metiena brīdī. Jāpārbauda, kāds rezultāts būs pielietojot kādu jaunāku un "stīvāku" pīto auklu. Taču pilnīgi pieņemama varētu būt arī laba 0.18 - 0.20 mm monoaukla, kas ļauj sasniegt pietiekošu attālumu arī ar visvieglākajiem vizuļiem.
28.05.2006
Svētdienas loms.
Laika apstākļi šogad ir visai savdabīgi. Aprīlī un maija divās pirmajās nedēļās valdīja relatīvi silts un sauss laiks. Tā rezultātā gruntsūdeņi ir stipri kritušies, upēs ūdens līmenis ir tuvs tipiskam vasaras līmenim. Tikai pēdējās dienās laika apstākļi, skatoties no makšķernieka viedokļa, sāk uzlaboties - Latvijā laiks kļuvis nedaudz vēsāks un arī lietaināks. Vietām esot novēroti arī pērkona negaisi. Acīmredzot, tas palielina zivju aktivitāti, un biežāk sāk parādīties ziņas par skaistiem lomiem.Pēc ziņām, kuras ienāk no Liepājas puses, izskatās, ka šogad lomi Liepājas ezerā nemaz nav sliktāki par līdaku lomiem kādreiz slavenajās vietās Ālandu salu rajonā. Nupat bildi ar ievērīgas cienīgu pavasara līdaku atsūtīja arī Normunds N. Līdaku, kura svēra 11.5 kG viņam izdevās no Liepājas ezera izmānīt šorīt ap 8-iem no rīta. Kā mānekli viņš lietoja 15 cm garu mīkstgumijas zivtiņas imitāciju.
21.05.2006
Daži mirkļu iespaidi.
Šodien uz dažām stundām biju Kaņierī. Ne sevišķi nopietnos nolūkos, tikai lai saviem paziņām parādītu ezeru. Protams spinings bija līdzi. Vietējie speciālisti sēdēja uz līņiem un tīri labi vilka. Par līdakām nopietnus iespaidus neguvu, jo maniem laivas biedriem ķērās tikai sīkās zemmēra līdaciņas, bet lielās meklēt nebija laika.
20.05.2006
Dažas informatīvas lapas par black bass tēmu
Profesionāla asaru speciālista weblogs http://basspundit.blogspot.com/ angļu valodā ar daudzām labām saitēm. Tā ir jauna priekš mums tēma, par kuru jābūt kaut kādai izpratnei tiem, kas šogad septembrī piedalīsies black bass spiningošanas pasaules čempionātā Portugālē.
Tikai dažas no minētajā weblogā izvietotajām saitēm - http://www.probassanglers.com/; http://www.bassfanarmy.com/ ; http://www.classicbass.com/edzone.htm un http://www.bernieschultzfishing.com/techniques.htm
Tikai dažas no minētajā weblogā izvietotajām saitēm - http://www.probassanglers.com/; http://www.bassfanarmy.com/ ; http://www.classicbass.com/edzone.htm un http://www.bernieschultzfishing.com/techniques.htm
13.05.2006
Par lašu copi Kolas pussalā
Tīmeklī uzdūros vispirms relatīvi svaigam rakstam par makšķernieku ceļojumu uz Panoju The First Ponoichicks. Pēc tam vēl vienai interesantai lapai par lašu makšķerēšanu Kolas pussalā, kuru organizē THE NORTHERN RIVERS COMPANY. Lapās pieminētie uzvārdi un upes atsauca atmiņā laiku, kad 80-to gadu sākumā latvieši sāka nopietni apgūt lašu makšķerēšanu šajā reģionā. Tagad šīs upes tiek slavētas kā labākās pasaulē, un copes tūres tajās maksā nopietnas summas. Neliels citāts, kurš ļauj gūt ieskatu, par ko ir runa Harlovkas vārdā nosauktajā lapā.
В 2003 году компания «Северные Реки» в партнерстве с Питером Пауэром обратила внимание, насколько уникальна окружающая природная среда, на территории которой действует компания. На то, что в силу исторических причин эта огромная территория оставалась относительно незаселенной, будучи закрытой военной зоной, доступ в которую для иностранных посетителей был любезно разрешен Командованием Северного Флота с 1988 года. На то, что российское национальное достояние должно сохраниться для будущих поколений путем экологически грамотного управления и на средства от рыбной ловли по принципу «поймал – отпустил».
При содействии губернатора Мурманской области Юрия Алексеевича Евдокимова, а также по совету Орри Вигфюссона из «North Atlantic Salmon Fund» и Билла Тейлора из «Atlantic Salmon Federation», была выработана концепция и задачи «ASR», изложенные в Декларации о намерениях и письмах одобрения, предлагаемых ниже. Сегодня ведется обсуждение с Правительством Мурманской области о возможности превращения «ASR» в «Государственный природный биологический заказник регионального значения «Харловский».
13.05.2006
Spiningošanas sezona sākusies
Pārlūkojot šīs lapas arhīvus, nācās pārliecināties, ka tikai 2003.gadā pavasaris bija izteikti agrāks. Tajā gadā tas atspoguļojās skaistos sezonas atklāšanas lomos daudzos Latvijas ezeros un upēs.Šogad pavasaris rit diezgan ierastā gaitā, varbūt pat nedaudz kavējas - ievas vēl nezied, nupat Rīgā manā seklajā dīķītī atvērās purenes un sāka ņemt karūsas. Līdaku aktīvāku copi parasti saistu ar ābeļu ziedēšanas sākumu. Līdz tam, ja neuznāks siltuma vilnis, vēl jāgaida pāris nedēļas. Mani novērojumi liecina, ka šādā situācijā uz labiem lomiem maija sākumā var cerēt galvenokārt seklākajos ezeros.
Daļēji to apstiprina arī saņemtās no ezeriem pirmās ziņas.
Pirmā pozitīvā informācija ienāca no Ruckas ezera, tur gandrīz katram spiningotājam šodien lomā bija pāris 2 - 3 kG smagas līdakas. Kaņierī arī normāla cope, makšķernieku bažas, ka ezers būšot tukšs, nav apstiprinājušās. Copi traucēja vienīgi stiprais vējš. Kaņieris var lepoties ar pašreiz lielāko man zināmo atklāšanas dienas līdaku ar svaru 12 kG.
Par sezonas sākumu liecina arī makšķernieku aktivitāte internetā. Kā rāda lapas apmeklējumu statistika (aplūkoto failu skaits, apmeklēto lapu skaits - 28/Apr /06: 55555: 4667; 29/Apr /06: 27302: 3135 ), salīdzinot ar iepriekšējām dienām, lasītāju interese ir dubultojusies.
Pie manis vēl var dabūt dažas atļaujas copei Lielupē pie Bauskas.
01.05.2006
Lattelekoma superserviss
Jau trešo dienu esmu palicis bez interneta un pastāvīgās telefona līnijas. Kaut kāda avārija līnijā, kura esot jānovērš triju darba dienu laikā. Līdz šodienai neviens montieris nebija manāms. Termiņš ir rītvakar.
Sestdien Ventā sākas lašu čempionāta pirmā kārta. Izrādās, ir cilvēki, kuri nav pamanījuši, ka nolikums jau vairākas nedēļas ir redzams šajās lapās. Tāpēc dalībnieki vēl var pieteikties.
Vakar notika kārtējā Zivju Fonda sēde. Latvijas izleses komandas, kuras startēs šogad pasaules makšķerēšanas spēlēs Portugālē saņēma būtisku Zivju Fonda atbalstu 3500 Ls apjomā.
Par MN saņēmu informāciju, ka pēc 1. maija makšķernieki, uzrādot MK, veikalos varēs saņemt ZF finansēto bezmaksas bukletu, kurā būs jaunie Makšķerēšanas noteikumi trijās valodās.
Kādas 10 dienas nebūšu pieejams, jo atradīšos Krievzemē, precīzāk - Volgas deltas rajonā Astrahaņas pusē.
Sestdien Ventā sākas lašu čempionāta pirmā kārta. Izrādās, ir cilvēki, kuri nav pamanījuši, ka nolikums jau vairākas nedēļas ir redzams šajās lapās. Tāpēc dalībnieki vēl var pieteikties.
Vakar notika kārtējā Zivju Fonda sēde. Latvijas izleses komandas, kuras startēs šogad pasaules makšķerēšanas spēlēs Portugālē saņēma būtisku Zivju Fonda atbalstu 3500 Ls apjomā.
Par MN saņēmu informāciju, ka pēc 1. maija makšķernieki, uzrādot MK, veikalos varēs saņemt ZF finansēto bezmaksas bukletu, kurā būs jaunie Makšķerēšanas noteikumi trijās valodās.
Kādas 10 dienas nebūšu pieejams, jo atradīšos Krievzemē, precīzāk - Volgas deltas rajonā Astrahaņas pusē.
20.04.2006
Uz lašiem Ventā
Šodien, 14.aprīlī Makšķernieku kluba "Salmo" spiningotāju grupa viesojās Ventā, kur aizvadīja nelielu treniņu pirms Latvijas čempionāta lašu makšķerēšanā, kurš Ventā sāksies pēc nedēļas. Labākais izrādījās kluba prezidents Jānis Ķīsis. Viņa noķertais taimiņš svēra 4 kG. Šīs sezonas pirmo taimiņa bildi atsūtīja Valdis Holbergs.
Blakus - laša bilde, kuru atsūtīja Armands Teters, kurš 17.aprīlī izmēģināja laimi Salacā. Paveicās vienam citam spiningotājam.
Laiks visu dienu joprojām ir vēss. Lai gan makšķernieki diezgan masveidīgi šodien apmeklēja populārākās vietas, nekādas vilinošas ziņas no ūdeņiem neienāca. Pat manā dīķī karūsas vēl negrib ņemt.
Blakus - laša bilde, kuru atsūtīja Armands Teters, kurš 17.aprīlī izmēģināja laimi Salacā. Paveicās vienam citam spiningotājam.
Laiks visu dienu joprojām ir vēss. Lai gan makšķernieki diezgan masveidīgi šodien apmeklēja populārākās vietas, nekādas vilinošas ziņas no ūdeņiem neienāca. Pat manā dīķī karūsas vēl negrib ņemt.
15.04.2006
Dažas dienas Vācijā
Laikā no 2.aprīļa līdz 6.aprīlim pabiju Vācijā, kur apmeklēju dažas mūsdienu līmenim atbilstošas zivju audzētavas. Redzēju audzētavas, kuras nodarbojās ar samu, foreļu un citu zivju rūpniecisku audzēšanu. Dažas bildes ievietošu brīvdienās ( šis teksts tikai, lai tiktu rezervēta vieta un nenojuktu, kā saka, vēsturiskā secība).
13.04.2006
Atklāto ūdeņu sezona sākas
Lai gan vēl pirms pāris nedēļām izskatījās, ka šogad pavasarī būs lieli ūdeņi, nekas tamlīdzīgs nenotiek. Vidzemē un Latgales pusē ezerus vēl joprojām klāj ledus, dažuviet pat ļoti stabīls, upēs var uzskatīt, ka tas ir izgājis. Ir iestājies vienmērīgs, rāms un sauss laiks. Naktīs nedaudz piesalst, dienā sauss un pārsvarā saulains, temperatūra sasniedz 10° C. Rezultātā upēs ūdens līmenis tikai dažas dienas bija tuvu ikgadējam maksimumam, bet šobrīd tas lēnām pazeminās un tuvojas tam, kad sākas normāla pavasara cope. Tikai ūdens temperatūra vēl zema, tāpēc copes aktivitāte joprojām ir zema. Visi procesi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir aizkavējušies vismaz par nedēļu.
Arī manā piemājas dīķītī ledus pirms dažām dienām pazuda, zivis ir atdzīvojušās un pa Lieldienām, iespējams, varēšu pārbaudīt pirmo copi.
Šoreiz ievietoju tikai vienu bildi, kura raksturo pavasara gaitu šajā gadā.
Arī manā piemājas dīķītī ledus pirms dažām dienām pazuda, zivis ir atdzīvojušās un pa Lieldienām, iespējams, varēšu pārbaudīt pirmo copi.
Šoreiz ievietoju tikai vienu bildi, kura raksturo pavasara gaitu šajā gadā.
13.04.2006
Sacensības kastingā
Svētdien, 9.aprīlī 10:00 Rīgā Kurzemes prospektā 158 Imantas ģimnāzijas zālē notiks kārtējais Latvijas čempionāts kastingā telpās.
Sacensības notiks divās disciplīnās - metienos ar spiningu Ārenberga mērķī un metienos ar spiningu Skiša mērķī, kā arī divcīņā. Vērtēti tiks rezultāti pieaugušo un jauniešu grupā.
Dalība brīva. Sacensības organizē Rīgas Mušiņmakšķernieku Klubs, galv. tiesnesis Viesturs Rozentāls mob. tel. 9159593
Sacensības notiks divās disciplīnās - metienos ar spiningu Ārenberga mērķī un metienos ar spiningu Skiša mērķī, kā arī divcīņā. Vērtēti tiks rezultāti pieaugušo un jauniešu grupā.
Dalība brīva. Sacensības organizē Rīgas Mušiņmakšķernieku Klubs, galv. tiesnesis Viesturs Rozentāls mob. tel. 9159593
07.04.2006
Sīkumi
Kā Satversmes tiesa pieiet, izskatot strīdīgus jautājumus, var redzēt iepazīstoties ar internetā izvietotu ST lēmumu.
ST savā sēdē ir izskatījusi lietu Nr.2004-25-03 “Par Ministru kabineta 2002. gada15. janvāra noteikumu Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” 2.2. un 2.3. punkta atbilstību LatvijasRepublikas Satversmes 91. pantam”.
No 2005. gada spēkā arī šādi MK noteikumi par zvejas rīkiem (arī uz citiem rīkiem, kas paredzēti tiešai zivju resursu ieguvei), kuri ir atrasti ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā, ja nav iespējams noskaidrot personu, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu.
- Valsts vides dienesta vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vides valsts inspektors vai pašvaldības pilnvarota persona pārkāpuma vietā pieņem lēmumu par zvejas rīka iznīcināšanu šādos gadījumos:
-ja zvejas rīka realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus;
-ja zvejas rīka transportēšanas un glabāšanas izdevumi pārsniedz tā reālo vērtību.
Lēmumā iekļauj zvejas rīka aprakstu, norādi par tā atrašanas vietu, kā arī tā iznīcināšanas pamatojumu.
Nelikumīgi izmantotos zvejas rīkus iznīcina, sadedzinot vai padarot nelietojamus un nododot sadzīves atkritumu apsaimniekotājam.
ST savā sēdē ir izskatījusi lietu Nr.2004-25-03 “Par Ministru kabineta 2002. gada15. janvāra noteikumu Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” 2.2. un 2.3. punkta atbilstību LatvijasRepublikas Satversmes 91. pantam”.
No 2005. gada spēkā arī šādi MK noteikumi par zvejas rīkiem (arī uz citiem rīkiem, kas paredzēti tiešai zivju resursu ieguvei), kuri ir atrasti ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā, ja nav iespējams noskaidrot personu, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu.
- Valsts vides dienesta vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vides valsts inspektors vai pašvaldības pilnvarota persona pārkāpuma vietā pieņem lēmumu par zvejas rīka iznīcināšanu šādos gadījumos:
-ja zvejas rīka realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus;
-ja zvejas rīka transportēšanas un glabāšanas izdevumi pārsniedz tā reālo vērtību.
Lēmumā iekļauj zvejas rīka aprakstu, norādi par tā atrašanas vietu, kā arī tā iznīcināšanas pamatojumu.
Nelikumīgi izmantotos zvejas rīkus iznīcina, sadedzinot vai padarot nelietojamus un nododot sadzīves atkritumu apsaimniekotājam.
01.04.2006
Brauciena plāns: Rīga - Norvēģija - LFF - Rīga
Par mūsu līdzdalību Laplandes festivālā viss ir it kā skaidrs. 20 dalībnieki no Latvijas jau pieteikti, vēl 10 vietas ir nosacīti brīvas.
Ceļojuma grafiks izskatās sekojoši. Ar 3 auto izbraucam 01.jūlijā no Rīgas uz Stokholmu, pārbrauciens līdz Namsos, 4 naktis Norvēģijā, cope fjordos un jūrā, 06. jūlijā atgriežamies Zviedrijā, Dorotea un piedalāmies LFF. Divas citas komandas katra ar savu auto uz LFF dodas pa dažādiem ceļiem cauri Zviedrijai un līdz LFF sākumam copē Zviedrijā. Pēc LFF brīvais režīms.
Palicis neliels sīkums - janorezervē vietas un laivas. Jūlijs ir mēnesis, kad ziemeļu valstīs ir vislabākā cope, tieši jūlijā visi dodas atvaļinājumos un vietu rezervēšana jāveic ļoti savlaicīgi.
Ceļojuma grafiks izskatās sekojoši. Ar 3 auto izbraucam 01.jūlijā no Rīgas uz Stokholmu, pārbrauciens līdz Namsos, 4 naktis Norvēģijā, cope fjordos un jūrā, 06. jūlijā atgriežamies Zviedrijā, Dorotea un piedalāmies LFF. Divas citas komandas katra ar savu auto uz LFF dodas pa dažādiem ceļiem cauri Zviedrijai un līdz LFF sākumam copē Zviedrijā. Pēc LFF brīvais režīms.
Palicis neliels sīkums - janorezervē vietas un laivas. Jūlijs ir mēnesis, kad ziemeļu valstīs ir vislabākā cope, tieši jūlijā visi dodas atvaļinājumos un vietu rezervēšana jāveic ļoti savlaicīgi.
28.03.2006
Tiem, kas raksta man vēstules.
Tieši pirms 5 gadiem martā es publiskoju zemāk rakstīto tekstu. Ienāca prātā burtiski to pašu tekstu atkārtot vēlreiz.
"Vispirms paldies visiem par interesi. Diemžēl, šo resurspunktu veidoju vienpersoniski, tādēļ laika trūkuma dēļ nevaru paspēt visiem atbildēt tik detalizēti, kā viņi to būtu pelnījuši. Tādēļ arī rakstu šo vispārīga rakstura vēstuli.
- Ja jūsu vēstulē nebūs speciālas norādes, ka tā nav paredzēta publicēšanai, paturu tiesības rīkoties ar šo vēstuli, ieskaitot atsūtītās fotogrāfijas, pēc saviem ieskatiem, arī pilnībā vai daļēji publicēt šajās lapās. Pie tam norādot informācijas sniedzēju vai autoru. Visa atbildība par sniegto informāciju paliek uz informācijas sniedzēju. Tāpēc ,lūdzu, atcerieties to un nesūtiet apšaubāmas ziņas, par kurām vēlāk būtu jākaunas vai jānožēlo.
Savukārt, ceru, ka arī citi izprot, ko nozīmē autora tiesības un respektēs tās. Ja būs nepieciešams, par šo tēmu, esmu gatavs sniegt sīkāk papildu skaidrojumu.
- Ar patiesu interesi uzklausīšu visas konstruktīvas idejas un priekšlikumus attiecībā uz šo lapu pilnveidošanu. Ja kāds vēlās sadarboties, piemēram, sākumā atverot savu lapu - vizītkarti, manuprāt, šeit ir vislabākā vieta, lai demonstrētu, varbūt izmēģinātu savas spējas ne tikai makšķerēšanā, bet arī tādās jomās kā rakstīšanā un fotografēšanā. Latvijā ir jūtama aizkavējusies paaudžu maiņa arī šeit.
- Tā kā zināmā veidā esmu saistīts ar daudzām lietām, kuras notiek Latvijā makšķerēšanas sfērā, centīšos vai nu sniegt palīdzību, vai arī vienkārši dot savu skaidrojumu visos jautājumos, kas skar šo jomu.
- Gribu uzsvērt, ka visa palīdzība, kuru varu šeit sniegt, pašreiz ir bez maksas. Varbūt kāds jau būs ievērojis, lapās es cenšos izvairīties no reklāmas, kura ir ārpus makšķernieku interesēm. Izņēmums būs tikai gadījumos, ja kāds sniegs būtisku atbalstu makšķerēšanas sportam Latvijā."
Šodien varu tikai piebilst - jebkuru jautājumu vislabāk ir uzdot tieši šajās lapās (rakstu komentāros). Tad var cerēt, ka arī kāds cits sniegs skartās problēmas savu sevišķo redzējumu.
Ar cieņu Jānis Stikuts.
"Vispirms paldies visiem par interesi. Diemžēl, šo resurspunktu veidoju vienpersoniski, tādēļ laika trūkuma dēļ nevaru paspēt visiem atbildēt tik detalizēti, kā viņi to būtu pelnījuši. Tādēļ arī rakstu šo vispārīga rakstura vēstuli.
- Ja jūsu vēstulē nebūs speciālas norādes, ka tā nav paredzēta publicēšanai, paturu tiesības rīkoties ar šo vēstuli, ieskaitot atsūtītās fotogrāfijas, pēc saviem ieskatiem, arī pilnībā vai daļēji publicēt šajās lapās. Pie tam norādot informācijas sniedzēju vai autoru. Visa atbildība par sniegto informāciju paliek uz informācijas sniedzēju. Tāpēc ,lūdzu, atcerieties to un nesūtiet apšaubāmas ziņas, par kurām vēlāk būtu jākaunas vai jānožēlo.
Savukārt, ceru, ka arī citi izprot, ko nozīmē autora tiesības un respektēs tās. Ja būs nepieciešams, par šo tēmu, esmu gatavs sniegt sīkāk papildu skaidrojumu.
- Ar patiesu interesi uzklausīšu visas konstruktīvas idejas un priekšlikumus attiecībā uz šo lapu pilnveidošanu. Ja kāds vēlās sadarboties, piemēram, sākumā atverot savu lapu - vizītkarti, manuprāt, šeit ir vislabākā vieta, lai demonstrētu, varbūt izmēģinātu savas spējas ne tikai makšķerēšanā, bet arī tādās jomās kā rakstīšanā un fotografēšanā. Latvijā ir jūtama aizkavējusies paaudžu maiņa arī šeit.
- Tā kā zināmā veidā esmu saistīts ar daudzām lietām, kuras notiek Latvijā makšķerēšanas sfērā, centīšos vai nu sniegt palīdzību, vai arī vienkārši dot savu skaidrojumu visos jautājumos, kas skar šo jomu.
- Gribu uzsvērt, ka visa palīdzība, kuru varu šeit sniegt, pašreiz ir bez maksas. Varbūt kāds jau būs ievērojis, lapās es cenšos izvairīties no reklāmas, kura ir ārpus makšķernieku interesēm. Izņēmums būs tikai gadījumos, ja kāds sniegs būtisku atbalstu makšķerēšanas sportam Latvijā."
Šodien varu tikai piebilst - jebkuru jautājumu vislabāk ir uzdot tieši šajās lapās (rakstu komentāros). Tad var cerēt, ka arī kāds cits sniegs skartās problēmas savu sevišķo redzējumu.
Ar cieņu Jānis Stikuts.
28.03.2006
Salakas Buļļupē
Daugavas un Lielupes lejasteces, tāpat arī Buļļupe makšķernieku lokā pazīstamas ar labām salaku makšķerēšanas vietām. Ik pa brīdim tur var sastapt lielākus vai mazākus copmaņu barus un ik pa brīdim viņi gūst ievērības cienīgus lomus. Tieši tā, - ik pa brīdim. Jo, neskatoties uz lielajām zivju masām, salaku bari brīžiem ir stipri kustīgi un makšķernieki nespēj tiem izsekot līdzi. Ārpus lielā bara zivju koncentrācija ir neliela un tad lomi strauji krīt.
Brīvajās dienās uz īsu brīdi aizbraucu apskatīties, kas notiek Buļļupē. Interesanti, - jau pēc īsa brīža mūsu nelielo kompāniju kopā ar visu kādus 50 cilvēku lielo baru skāra kontrole. Kārlis B. ar saviem palīgiem pārbaudīja MK. Izrādās, tauta ir kļuvusi stipri apzinīgāka, un Rīgas tuvumā copmaņi bez MK gadoties visai reti. Pēc Kārļa vārdiem cope esot visās klasiskajās salaku vietās, taču šobrīd ļoti vāja. Arī mūsu rezultāti nebija izcili, salakas sāka ķerties tikai pašā vakarā, kad bija jābrauc mājup. Salakas bija 4 - 5 m dziļumā, ņēma uz visu, kas bija uz āķa. Es lietoju baltos, citi salaku gabaliņus. Rezultātu noteica vieta, inventāra gatavība un darbošanās ātrums. Kā parasti dodu priekšroku sistēmai ar diviem vai trim spožiem āķiem (var arī mormiškām, žibuļiem) un svina bumbiņu galā. Tā ļauj ātrāk atrast dziļumu, kurā uzturas salakas un ātri darboties. Pie tam, svarīgi, lai āķi nebūtu pārāk sīki. Salakai liela mute, tai patīk diezgan lieli kumosi, āķim jābūt attiecīgi pieskaņotam, citādi daudzas nepieķeras vai noraujas.
Brīvajās dienās uz īsu brīdi aizbraucu apskatīties, kas notiek Buļļupē. Interesanti, - jau pēc īsa brīža mūsu nelielo kompāniju kopā ar visu kādus 50 cilvēku lielo baru skāra kontrole. Kārlis B. ar saviem palīgiem pārbaudīja MK. Izrādās, tauta ir kļuvusi stipri apzinīgāka, un Rīgas tuvumā copmaņi bez MK gadoties visai reti. Pēc Kārļa vārdiem cope esot visās klasiskajās salaku vietās, taču šobrīd ļoti vāja. Arī mūsu rezultāti nebija izcili, salakas sāka ķerties tikai pašā vakarā, kad bija jābrauc mājup. Salakas bija 4 - 5 m dziļumā, ņēma uz visu, kas bija uz āķa. Es lietoju baltos, citi salaku gabaliņus. Rezultātu noteica vieta, inventāra gatavība un darbošanās ātrums. Kā parasti dodu priekšroku sistēmai ar diviem vai trim spožiem āķiem (var arī mormiškām, žibuļiem) un svina bumbiņu galā. Tā ļauj ātrāk atrast dziļumu, kurā uzturas salakas un ātri darboties. Pie tam, svarīgi, lai āķi nebūtu pārāk sīki. Salakai liela mute, tai patīk diezgan lieli kumosi, āķim jābūt attiecīgi pieskaņotam, citādi daudzas nepieķeras vai noraujas.
20.03.2006
16.marts
Izskatās, ka šonakt spamotāji atraduši manas lapas. Visiem rakstiem nakts vidū parādījās "cildinoši" komentāri un links.
Visticamāk uz speciālajām lapām. Vienīgā recepte - dzēst un neizmantot "skaistos" linkus. Vai arī ieviest reģistrāciju pilnīgi visiem komentāru autoriem. Visticamāk, ka būs jāizmanto reģistrācijas un paroles variants, tādēļ iesaku visiem savlaicīgi to izmēģināt apgūt. Tas ir vienkārši.
Visticamāk uz speciālajām lapām. Vienīgā recepte - dzēst un neizmantot "skaistos" linkus. Vai arī ieviest reģistrāciju pilnīgi visiem komentāru autoriem. Visticamāk, ka būs jāizmanto reģistrācijas un paroles variants, tādēļ iesaku visiem savlaicīgi to izmēģināt apgūt. Tas ir vienkārši.
16.03.2006
Daži skaitļi par licencēto makšķerēšanu
Makšķernieku ieguldījums Zivju fonda līdzekļos sastāv no divām lielām ienākumu sadaļām. Tās veido ienākumi no makšķerēšanas karšu realizācijas un līdzekļi, kurus ZF ieskaita LM organizētāji. Aptuvenos skaitļos 2005. gadā ZF ienākumi no šīm sadaļām bija 100 tūkstoši un, attiecīgi, 20 tūkstoši latu.Šoreiz tikai daži skaitļi, kuri raksturo, cik lielu atdevi dod tās licencētās makšķerēšanas vietas Latvijā, kuras 2005.gadā bija visvairāk apmeklētas. Tie rāda summas, kuras nonākušas Zivju Fondā, un doti tūkstošos latos. Ziņas ir iegūtas no Zivju Fonda pārskata. Nav izslēgts, ka atsevišķi LM organizētāji vēl nav nodevuši atskaites un pārskaitījuši visus līdzekļus ZF.
Burtnieka ezers - 3,17
Salaca pie Salacgrīvas - 2,95
Kaņieris un citi LVM ūdeņi - 2,65
Lielupe pie Bauskas - 2,37
Usma - 1,53
Alūksnes ezers - 1,44
Venta pie Kuldīgas - 1,43
Mērsraga kanāls - 1,28
Liepājas ezers - 0,76
Pārējo LM vietu devums ir krietni mazāks. Vairāki Latvijas lieli un populāri ezeri - Babīte, Lubāns un rinda lielāko Latgales ezeru vispār neparādās šajā apritē.
23.02.2006
Pirmā 2006.gada rekordzivs
Vēlreiz izcēlies liepājnieks Egils Dižgalvis, kurš 2005. gada nogalē noķēra gandrīz 6 kG smago rekordmencu. Nupat LMSF saņēma viņa kārtējo rekordzivs pieteikumu. Tā ir plekste, tās suga vēl tiek precizēta, visticamāk, ka tā ir iespaidīga izmēra limanda jeb gludā plekste. Pēc literatūrā sastopamajām ziņām, tās parastais svars mūsu ūdeņos ir zem 1 kG. Noķertās rekordzivs svars - 1690 grami, tas būs arī Latvijas pirmrekords. Kā informē loma īpašnieks, pleksti viņš noķēris 15. februārī 13:20 ar gruntsmakšķeri makšķerējot no Liepājas brīvostas Ziemeļu mola. Kā ēsmu, cerībā nomedīt kādu sīgu, ir izmantojis sarkano mēslu tārpu pušķi.Ar Egila ķerto zivi bildē redzams viņa dēls Pēteris.
P.S. Pēc ekspertīzes tas tika atzīts par rekordu starp parastajām plekstēm.
21.02.2006
Terēzas asaris
Nupat saņēmu ziņu un fotogrāfijas par skaistu lomu Lielajā Baltezerā.
Sveicināti!
Nolēmu aizsūtīt fotogrāfiju, kurā redzams asaris 38cm un 0,86 kg smags. Noķēru 04.02.06. pl.13:10 - L. Baltezerā ( 0,10m/m Quattrom aukla, sudraba mormiška, ēsma - odu kāpurs). Varbūt kādam tas liksies ne pārāk liels, bet man tas ir pirmais šāda izmēra asaris.
Terēza Briede
Sveicināti! Nolēmu aizsūtīt fotogrāfiju, kurā redzams asaris 38cm un 0,86 kg smags. Noķēru 04.02.06. pl.13:10 - L. Baltezerā ( 0,10m/m Quattrom aukla, sudraba mormiška, ēsma - odu kāpurs). Varbūt kādam tas liksies ne pārāk liels, bet man tas ir pirmais šāda izmēra asaris.
Terēza Briede
07.02.2006
Februāra viesgrāmata
Šīs lapas komantāros var rakstīt visus jaunumus, jautājumus un novēlējumus.
01.02.2006
Interesants loms
Lūk, kādu ziņu šovakar atsūtīja Vadims:Добрый вечер. Высылаю Вам фото с интeресным экземпляром. Линь.Пойман на Mazais Baltezers 25.01.06. вес-1,780кг длина - 48см. Леска-0,08!!! STROFT,
melna mormiska ar baltiem punktiem. Ēsma - odu kāpurs. Loma autors - Gribkovs Ēriks
Ziemā 1780 g līnis un uz 0.08mm auklu, tas ir ko vērts!
Uzklikšķinot redzēsi normālu bildi.
26.01.2006
LMSF sēde
Vakar notika kārtējā LMSF valdes sēde.
Tajā par jaunajiem LMSF biedriem tika apstiprināti Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība, MK Amber Carp, SIA MK Projekts, SIA Normark Latvia.
Valde apstiprināja divus jaunu rekordzivju pieteikumus. Jaunais plauža rekords ir 5.610 kG, tā īpašnieks ir U. Nuķis. Reģistrēts tika arī mencas pirmrekords - 5.990 kG, šādu eksemplāru pieteica liepājnieks E. Dižģalvis.
Valde pieņēma lēmumu, ka par Latvijas izlases komandu sagatavošanu 2006. gada starptautiskām sacensībām atsevišķos veidos atbildīgi būs sekojoši klubi:
- Eiropas klubu čempionāts makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri Kroācijā - MK Milo;
- Eiropas čempionāts makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri Francijā - SIA Salmo;
- Pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā Ķīnā - LMSF;
Par delegāciju un komandu sagatavošanu 2006.gada pasaules makšķerēšanas sporta spēlēm Portugālē atbildīgi būs sekojošie klubi:
- foreļu spiningošanā - MK Pasaule;
- spiningošanā no laivām - MK Projekts un MK Marlins;
- karpu makšķerēšanā - MK Amber carp;
- makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri SIA Salmo un MK Pasaule
Garantijas depozīts par katru pieteikto delegācijas dalībnieku 100 Ls apjomā jāiemaksā līdz 15. februārim. Delegācijām jārēķinās, ka pilnā summa jāiemaksā līdz 31.05.2006.
P.S. Sakarā ar zemo gaisa temperatūru Latvijā un neiepriecinošajām laika prognozēm, šodien pēc organizātoru iniciatīvas tika pieņemts lēmums pārcelt uz citu laiku Latvijas čempionāta pirmo posmu. Tāpēc informēju visus, ka 21., 22.janvārī ieplānotās Latvijas čempionāta sacensības nenotiks.
19.02.2006. 15:30 Pirmais čempionāta posms sāksies 2 nedēļas vēlāk, proti, tas notiks Baltezerā 4.un 5. februārī, otrs posms - 18.un 19. februārī Dūņezerā, trešais posms - 4.un 5. martā Ungura ezerā.
Tajā par jaunajiem LMSF biedriem tika apstiprināti Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība, MK Amber Carp, SIA MK Projekts, SIA Normark Latvia.
Valde apstiprināja divus jaunu rekordzivju pieteikumus. Jaunais plauža rekords ir 5.610 kG, tā īpašnieks ir U. Nuķis. Reģistrēts tika arī mencas pirmrekords - 5.990 kG, šādu eksemplāru pieteica liepājnieks E. Dižģalvis.
Valde pieņēma lēmumu, ka par Latvijas izlases komandu sagatavošanu 2006. gada starptautiskām sacensībām atsevišķos veidos atbildīgi būs sekojoši klubi:
- Eiropas klubu čempionāts makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri Kroācijā - MK Milo;
- Eiropas čempionāts makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri Francijā - SIA Salmo;
- Pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā Ķīnā - LMSF;
Par delegāciju un komandu sagatavošanu 2006.gada pasaules makšķerēšanas sporta spēlēm Portugālē atbildīgi būs sekojošie klubi:
- foreļu spiningošanā - MK Pasaule;
- spiningošanā no laivām - MK Projekts un MK Marlins;
- karpu makšķerēšanā - MK Amber carp;
- makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri SIA Salmo un MK Pasaule
Garantijas depozīts par katru pieteikto delegācijas dalībnieku 100 Ls apjomā jāiemaksā līdz 15. februārim. Delegācijām jārēķinās, ka pilnā summa jāiemaksā līdz 31.05.2006.
P.S. Sakarā ar zemo gaisa temperatūru Latvijā un neiepriecinošajām laika prognozēm, šodien pēc organizātoru iniciatīvas tika pieņemts lēmums pārcelt uz citu laiku Latvijas čempionāta pirmo posmu. Tāpēc informēju visus, ka 21., 22.janvārī ieplānotās Latvijas čempionāta sacensības nenotiks.
19.02.2006. 15:30 Pirmais čempionāta posms sāksies 2 nedēļas vēlāk, proti, tas notiks Baltezerā 4.un 5. februārī, otrs posms - 18.un 19. februārī Dūņezerā, trešais posms - 4.un 5. martā Ungura ezerā.
19.01.2006
Sestdien sākas čempionāts
Šodien plkst 15:00 beidzas pieteikšanās līdzdalībai Latvijas čempionātā zemledus makšķerēšanā . Pirmais posms sestdien risināsies Mazajā Baltezerā. Pieteikusies ir 21 komanda. Komandu ģeogrāfija ir plaša, taču, diemžēl, joprojām nav nevienas komandas no Latvijas lielajām pilsētām - Daugavpils, Liepājas, Ventspils, Jalgavas. Protams, šajās pilsētās makšķernieku netrūkst, bet viņu organizētība ir ļoti zemā līmenī.
18.01.2006
Pieņemti jauni Makšķerēšanas noteikumi
Ministru Kabinets 10. janvārī ir pieņēmis jaunus makšķerēšanas noteikumus. Pilnais to orģinālteksts ir atrodams tīklā, savukārt variants, kurā esmu atzīmējis ar sarkanu krāsu jaunievestās izmaiņas, ir atrodams šajā resurspunktā noteikumu mapē.
Manā variantā nav vēl iekrāsotas dažas sīkas izmaiņas. Piemēram, visā tekstā 15. datums ir nomainīts ar 16.datumu. Nav redzamas izmaiņas, ja panti, kuri bija vecajos MN, nav vairs jaunajos. Nav izslēgts, ka kādu izmaiņu esmu palaidis garām un neesmu iezīmējis. Ceru, ka uzmanīgie lasītāji man to norādīs.
Manā variantā nav vēl iekrāsotas dažas sīkas izmaiņas. Piemēram, visā tekstā 15. datums ir nomainīts ar 16.datumu. Nav redzamas izmaiņas, ja panti, kuri bija vecajos MN, nav vairs jaunajos. Nav izslēgts, ka kādu izmaiņu esmu palaidis garām un neesmu iezīmējis. Ceru, ka uzmanīgie lasītāji man to norādīs.
11.01.2006
Dažas jaunas vēstis
Imka atsūtīja skaista zandarta bildi, diemžēl bez informācijas par to, kas ir loma autors. Zināms tikai, ka zandarts noķerts 2005.gada 8.oktobrī Burtnieka ezerā un tā svars ir bijis 11.5 kG. Lai gan tas pārsniedz Latvijas rekorda svaru, kā rekords tas nav pieteikts. Pēc neoficiālas informācijas zandarts velcējot ir aizķerts aiz muguras spuras. Taču fakts jebkurā gadījumā ir ievērības cienīgs, jo rāda, kādus milzeņus var sastapt Latvijas ezeros. (lielāku bildi var redzēt uzklikšķinot) Vēl divas jaunas vēstis, kuras attiecas uz sacensībām zemledus makšķerēšanā tuvākajās divās sestdienās, ievietoju tepat blakus sporta lapā.
09.01.2006
Xnet un cope
Laikam reti var sastapt kādu iestādi vai firmu, kurā nebūtu cilvēki, kas interesējas par makšķerēšanu. Kad gada beigās man radās vajadzība iegādāties jaunu LCD monitoru, ienāca prātā izdarīt to LV internetā. No atrastajām interneta veikalu adresēm labu piedāvājumu atradu Xnet.lv Tālākais risinājās kā ātrvilcienā. Apskatījos firmas mājas lapu, izvēlējos, kas mani interesē un, tā kā šo veikalu nepazinu, katram gadījumam pazvanīju uz firmu. Kontakta persona tikai palūdza, lai es pa e-pastu aizsūtu savus rekvizītus un piegādes adresi. Tas aizņēma pāris minūtes, vēl pēc pāris minūtēm pa e-pastu es saņēmu rēķinu. Nebiju vēl pārskaitījis naudu, kad pēc kādām 20 minūtēm jau zvanīja kurjers un meklēja, kur nolikt atvesto monitoru. Tas viss notika burtiski pusstundas laikā.Tas nebija viss. Apstākļi sagadījās tā, ka pirms dažām dienām iznāca satikties ar šī veikala vadību. Izrādījās, ka mana interneta lapa ir radījusi, kā piesardzīgi mēdz teikt, zināmu interesi gan kā copes informācijas avots, gan arī no biznesa viedokļa. Parasti piesardzīgi izturos pret reklāmu savā lapā, taču šoreiz firmas sniegums, kuru pats biju pārbaudījis, pārliecināja. Sarunu rezultātā šajā lapā parādījās jauns baneris un, nav izslēgts, ka makšķernieku saime papildināsies ar jauniem kadriem un iegūs dažus jaunus atbalstītājus.
Kas to zin, varbūt šajā interneta veikalā parādīsies arī jauna sadaļa - viss makšķerniekiem, un interesantas lietas nevajadzēs meklēt tālajā Nevadas štatā.
08.01.2006
Jaunās makšķerēšanas kartes
Vakar nācās skaidroties ar vienu M-karšu tirgotāju par jautājumiem, uz kuriem man pašam nav īstas atbildes. Kad vairākus gadus atpakaļ tika veidots M-kartes dizains, bija strīdi, kā labāk izveidot lauciņus, kurā tiek iezīmēti tie trīs mēneši, kad karte ir derīga. Man izdevās pierādīt, ka visracionālākais ceļš tobrīd ir, izveidojot visvienkāršākos lauciņus - tos vajadzēja tikai nosvītrot.2006.gada M-kartēs ir jauns variants - lauciņos pārdevējam jāieraksta kartes derīguma laiks - 8 cipari. Nevarēju paskaidrot, ko inspektori domās, ja uzrādīs karti, kurā būs ierakstīti tikai 6 cipari, piemēram, pārdevējs būs ierakstījis 1 02 - 1 05? Kā viņi reaģēs, ja ieraksts būs pavājš vai neskaidrs, - kā nekā esot lakots kartons, rokraksti un pildspalvas arī esot dažādas. Acīmredzot, pareizākie secinājumi radīsies pēc kāda laika.Interesanti, kādi secinājumi ir Igaunijā, kur ir atšķirīga pieeja analoģiskas maksas iekasēšanā.
07.01.2006
Amerikāņi aizstāv makšķerēšanas tūrismu
Neliela ilustrācija.
Kolorado štata iedzīvotāji iestājas pret naftinieku lobēto ceļu būvi civilizācijas mazāk skartajos štata rajonos. Iemesls - ceļu būve var apdraudēt medību un makšķerēšanas tūrismu. Šis bizness 2002. gadā, kurš nebija pats labvēlīgākais tūrismam, štata ekonomikā ģenerēja 1.5 miljardus USD.
Daži citāti no BILL McKEOWN 2006.gada 5.janvāra raksta Roadless areas touted as critical to Colorado laikrakstā THE GAZETTE:
The advocates of roadless areas held a teleconference to publicize the release of a report by Trout Unlimited on the importance of preserving pristine areas of the state for fish and wildlife.
“The best thing we can do for Colorado’s roadless lands is to leave them just as they are,” said Chris Hunt of Trout Unlimited. “The balance we have between roads and roadless lands is very workable.”
... They also criticized a recent Bush administration policy that could allow road building on millions of acres of roadless land in Colorado and across the West controlled by the U.S. Forest Service and the Bureau of Land Management.
Protecting Colorado’s roadless areas is crucial for successful hunting and fishing, and those pastimes are critical to the state’s economy.
He said that in 2002, not a particularly good year for tourism, hunting and fishing generated more than $1.5 billion for the state’s economy.
Kolorado štata iedzīvotāji iestājas pret naftinieku lobēto ceļu būvi civilizācijas mazāk skartajos štata rajonos. Iemesls - ceļu būve var apdraudēt medību un makšķerēšanas tūrismu. Šis bizness 2002. gadā, kurš nebija pats labvēlīgākais tūrismam, štata ekonomikā ģenerēja 1.5 miljardus USD.
Daži citāti no BILL McKEOWN 2006.gada 5.janvāra raksta Roadless areas touted as critical to Colorado laikrakstā THE GAZETTE:
The advocates of roadless areas held a teleconference to publicize the release of a report by Trout Unlimited on the importance of preserving pristine areas of the state for fish and wildlife.
“The best thing we can do for Colorado’s roadless lands is to leave them just as they are,” said Chris Hunt of Trout Unlimited. “The balance we have between roads and roadless lands is very workable.”
... They also criticized a recent Bush administration policy that could allow road building on millions of acres of roadless land in Colorado and across the West controlled by the U.S. Forest Service and the Bureau of Land Management.
Protecting Colorado’s roadless areas is crucial for successful hunting and fishing, and those pastimes are critical to the state’s economy.
He said that in 2002, not a particularly good year for tourism, hunting and fishing generated more than $1.5 billion for the state’s economy.
06.01.2006
fishing.lv statistikas fragments
Apskatījos fishing.lv apmeklējumu statistiku. Būtisku izmaiņu šobrīd nav. Datums, faili, lapas.
Tā kā atsevišķas lapas un faili ir izvietoti vēl uz diviem citiem serveriem, kurus statistika neaptver, minētie skaitļi atspoguļo tikai daļu no tiem, kuri izrāda interesi par šo tēmu.
Tā kā atsevišķas lapas un faili ir izvietoti vēl uz diviem citiem serveriem, kurus statistika neaptver, minētie skaitļi atspoguļo tikai daļu no tiem, kuri izrāda interesi par šo tēmu.
18/Dec /05: 9081: 817:
19/Dec /05: 15584: 1199:
20/Dec /05: 15305: 1060:
21/Dec /05: 13403: 1114:
22/Dec /05: 12004: 999:
23/Dec /05: 13466: 1013:
24/Dec /05: 8095: 822:
25/Dec /05: 8555: 1008:
26/Dec /05: 13548: 1244:
27/Dec /05: 20508: 2128:
28/Dec /05: 15939: 2416:
29/Dec /05: 11726: 1384:
30/Dec /05: 10339: 1103:
31/Dec /05: 9071: 663:
1/Jan /06: 9053: 818:
2/Jan /06: 18953: 1944:
3/Jan /06: 20704: 1851:
4/Jan /06: 17716: 1690:
5/Jan /06: 15989: 1728:
06.01.2006
Zviedrija, Norvēģija
Saņēmu informāciju, ka Lapzemes copes festivāls (spiningošanas sadaļā) šogad būs orientēts tikai uz līdaku copi. Norises laiks ir mainīts, festivāla laiks ir it kā zivīgāks - jūlija otrā nedēļa, proti 8.-9.jūlijs. Vieta esot tipiska līdaku vieta ( Dorotea) , tā atrodas aptuveni 200 km uz rietumiem no Umeo, tātad, aptuveni 500 km no Stoholmas. Kartē var redzēt ezeru, kurā notiks spiningošana. Dalības maksai ir divi varianti:
90 Euro: Hotel Dorotea: 2 nights, shared DR, friday lunch, breakfast sat+sun, galadinner
60 Euro: Doro Camp: 2 nights in 4-bed cabin , friday lunch, galadinner (no breakfast incl)
Braucienu organizēsim kā parasti. No 30 mums iedalītajām vietām šobrīd palikušas pieejamas tikai 20 (veterāni nesnauž ).
Protams, mušiņniekiem ir papildus vietas. Cope būšot netālu no Dorotea. Tajā rajonā esot lielas alatas.
Tie, kurus interesē Norvēģija, pie manis var ieskatīties jaunajā uz copi orientētās norvēģu tūrisma firmas DinTur 2006.gada katalogā. Tas aptver labas vietas visā Norvēģijā.
05.01.2006
Janvāra viesgrāmata
Katram ierakstam pamatlapā automātiski veidojas komentāru lapa. Attiecīgi, tieši šī lapa būs tā, kurā var rakstīt kā agrāk viesgrāmatā - jebkuru jautājumu vai ierosinājumu.
Pašreiz internetā vērojami intensīvi spama uzbrukumi dažādām forumu un viesgrāmatu lapām. No šiem uzbrukumiem nevar izvairīties ar pašiem vienkāršākajiem paņēmieniem.
Tas viss traucē normālu lapu eksistenci. Arī šajā lapā veikt visas darbības būs it kā sarežģītāk, taču tas ir tikai pirmais iespaids. Ceru, ka tas viss attaisnosies.
Pašreiz internetā vērojami intensīvi spama uzbrukumi dažādām forumu un viesgrāmatu lapām. No šiem uzbrukumiem nevar izvairīties ar pašiem vienkāršākajiem paņēmieniem.
Tas viss traucē normālu lapu eksistenci. Arī šajā lapā veikt visas darbības būs it kā sarežģītāk, taču tas ir tikai pirmais iespaids. Ceru, ka tas viss attaisnosies.
01.01.2006