JST bloga 2007.gada arhīvs

Lai gan šodien ir Ziemmassvētki, dienā ārā ir +3° C un zaļo zāle. Rīgā no sniega nav ne miņas. Retas ūdenstilpes Latvijas austrumu daļā ir klātas ar plānu ledus kārtiņu. Tāpēc makšķernieki ir koncentrējušies gan uz jūras copi, gan uz tādām atklāto ūdeņu zivīm kā līdakas, zandarti, vēdzeles. Dažubrīd ienāk tīri labas ziņas par nupat ienākušām vimbām Lielupē.

Iepriekšējās dienās pasts bija pārpludināts ar Ziemassvētku apsveikumiem. Dažus ievietoju arī šeit. Vidējo var aplūkot ar Power Point.


Lai vienkāršotu šo interneta resurspunktu, veicu nelielas izmaiņas izmaiņas, tās būs redzamas tuvākā laikā.
Dzīve iet uz priekšu, apmierināt savu zinātkāri un atrast atbildi uz jebkuru jautājumu šodien var dažu minūšu laikā, ierakstot pareizos vārdus Googles vai kāda cita meklētāja lodziņā. Arī savas jaunradītās vai atrastās informācijas izvietošana internetā ir kļuvusi stipri vienkārša. Bildes var izvietot specializētos bilžu portālos, tādos kā poga.lv vai flickr.com, videofailus - youtube.com, videogaga.lv un citos. Arī blogus jeb dienasgrāmatas, kas vēl pirms 4 gadiem bija jaunums, šodien tiešsaistes režimā piedāvā vesela rinda portālu, tai skaitā arī Latvijā. Nekas nav pašam jākonstruē, atliek tikai izvēlēties, noformēt un aizpildīt.
Minēto un arī dažu citu iemeslu dēļ pārtraucu uzturēt lapas par mušiņmakšķerēšanu, inventāru un krievvalodīgo lapu, uz kādu laiku vēl saglabāju ceļojumu lapu.
Iepriekšējo blogu ierakstus, izņemot komentārus, varēs atrast arhīvos, par mušiņmakšķerēšanu - teorijas sadaļā.



Gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2008.gadu!

Manā e-pastā šodien parādījās divas nopietnas bildes. Abās redzams monstrs - līdaka svarā ap 30 kg, kura pēdējās dienās esot noķerta Ālandos. Precīzu ziņu šobrīd nav, nezinu arī, kas ir šī vienreizējā loma autors.
P.S. Bildes biju ielicis šajā lapā, bet tūdaļ saņēmu komentāru, ka ievietotā informācija ir nepatiesa. Izrādās, tās ir vecas bildes, kuras kāds ir vēlreiz laidis apgrozībā.
Tāpēc arī radās šī piebilde, bet bildes izņēmu no šīs lapas.

Veca un katram zināma atziņa - lai kaut kas ķertos, vispirms ir jābrauc uz copi. Nedēļas nogales siltais laiks ne vienu vien spiningotāju bija izprovocējis pārbaudīt, kas notiek ar līdaku copi. Šodien ienākušās ziņas par noķertām 2 līdz 3 kg līdakām liecināja, ka viss notiek un cope joprojām var būt tīri sekmīga. Nopietnāko zivs bildi atsūtīja Harijs R., kurš 09.decembrī Baltezerā dienas vidū, velcējot ar vobleri, izmānīja 105 cm garu līdaku. Svari, autoram par izbrīnu, rādījuši tikai 6.8 kg.

Ārā laiks decembrim galīgi netipisks. Šodien +7°C, vakar dārzā varēja redzēt ziedošas pienenes. Iepriekšējās dienās bija daudz nokrišņu, ūdens līmenis upēs stipri liels. Pie manas mājas tik liels ūdens bija novērots pirms kādiem 5 gadiem pavasara palu laikā. No makšķerēšanas frontes ziņas visumā nav optimistiskas, tā kā pēdējās dienas valda stipri vēji, labu ziņu pat no jūras ir maz.


Necik sen pieminēju Jim Chapralis. Iedziļinoties viņa darbos, arvien vairāk tajos atrodu lietas, radnieciskas tām, ar kurām esmu saskāries. Viens labs piemērs ir rakstiņš Five-Minute Course for Small Stream Fishing Success., kas ir daļa no viņa grāmatas "FISHING PASSION: a lifelong love affair with angling" (It's Jim Chapralis' 60-year journey pursuing his addictive love for fishing.)
Vēl viens citāts no sadaļas Anglers Must Unite!
Desperately needed: A worldwide fishing federation. I feel very fortunate because I've made a living through sportfishing. It's been an enriching, exciting career and I've seldom been bored because of the unique challenges and new experiences that constantly presented themselves. The intriguing people, magnetic destinations, incredible episodes and the fascinating species of fish are poignant cameos in a continuous ribbon of fishing adventures.
Periodically, I step back to take a look at the future of angling. what are the major problems facing sportfishing? Are there solutions? (To continue reading, please click here to download entire article.

Tiem, kas nav redzējuši dabā lašveidīgo nārstu, interesanta var būt dāņu lapa, kurā ir saites ar labiem videoklipiem. Taimiņu nārsts tajos ir redzams dažādos griezumos un visā pilnībā.
Vēl dažas adreses par lašu un foreļu audzēšanas tēmu.
www.hvilested.dk-1
www.hvilested.dk-2

Šodien iznāca pakavēties atmiņās par foreļu copi Lietuvā 80-jos gados. Mans pirmais gids pa Lietuvas upēm tajos gados bija pazīstamais lietuviešu mušiņmakšķernieks un kastinga lietpratējs Jonas Mikštas, kurš bija draugos arī ar ģitāru. Neatņemama mūsu saietu sastāvdaļa bija dziesmas, jo sevišķi man atmiņā palikusi Jonasa izpildījumā virsrakstā minētā Bulata Okudžavas dziesma. Nedaudz pameklēju un internetā atradu to autora un Žannas Bičevskajas izpildījumos.

Виноградную косточку в теплую землю зарою,
и лозу поцелую, и спелые гроздья сорву,
и друзей созову, на любовь свое сердце настрою.
А иначе зачем на земле этой вечной живу?

Собирайтесь-ка, гости мои, на мое угощенье,
говорите мне прямо в лицо, кем пред вами слыву.
Царь небесный пошлет мне прощение за прегрешенья.
А иначе зачем на земле этой вечной живу?

В темно-красном своем будет петь для меня моя Дали,
в черно-белом своем преклоню перед нею главу,
и заслушаюсь я, и умру от любви и печали.
А иначе зачем на земле этой вечной живу?

И когда заклубится закат, по углам залетая,
пусть опять и опять предо мной проплывут наяву
белый буйвол, и синий орел, и форель золотая.
А иначе зачем на земле этой вечной живу?

Šis ir mans personīgais viedoklis, kas skar www.zive lv notiekošo diskusiju par virsrakstā minēto tēmu. Tēmu izprovocēja J.B. (vanems), tajā dažubrīd arī es esmu iesaistīts. Lai gan vietām atkārtojos, tomēr šis kopsavilkums kādreiz var noderēt.

Šājās dienās paiet trīs gadi kopš strādāju valsts darbā LZRA. Vēl pirms trim gadiem mani uzskati par zivju resursu tēmu bija citādi kā šodien. Trīs gadu darbs profesionāļu vidē ļāva man gūt daudz jaunas informācijas un ir diezgan būtiski ietekmējis manu viedokli par zvejniecību. Protams, tam bija nepieciešams laiks. Varbūt pēc kāda laika arī šodienas strīdu dalībnieki savu viedokli pārvērtēs.

Tēmā, kura aizņem daudz vietas www.zivē.lv, daudz ir emociju, maz racionālā. Daži cer, ka vajag tik atrast vainīgos un stāvoklis uzlabosies. Cenšas uzvelt atbildību kādam, ja nezin kuram, tad pirmajam, kas pagadās viņu redzeslokā. Liela daļa rakstītāju joprojām domā, ka zivju stāvoklis tiešām ir traģisks un pie visa vainīga ir vājā kontrole, zinātnieku pasivitāte un, galu galā, nozares vadība. Nomainīsim vadību un mūs pārņems kaut kāda apskaidrība, stāvoklis uzlabosies....
Protams, visos šajos strīdos šur tur pavīd arī racionālas domas. Taču uzlabojumus katrs redz diezgan šauri, sev vai savai interešu grupiņai vēlamajā virzienā. Ja tos izliktu uz papīra, tas viss izskatītos pēc visai raibas makšķernieku partijas stratēģijas (jānomaina, jāuzlabo, jāizveido, jāpastiprina, utt), kurai nez vai izdotos pakārtot kādu konkrētu rīcības plānu. Dabīgi, katrs savu domu izsaka, izejot no tīri subjektīvas attieksmes, kur atskaites punkts ir katra personīgā pieredze. Gandrīz visi taču ir tikai amatieri. Tālāk darbs ir profesionāļiem, kam visas šīs sīkās intereses un viedokļi būtu jāsakārto nopietnā sistēmā. Nozare, valsts - tie ir sekojošie pakāpieni visā šīs tēmas hierarhijā. Taču pārsvarā visā diskusijā jaunu ideju vai faktu ir maz, tikai subjektīvi, fragmentāri viedokļi. Pie tam daudzi ne par būtību, bet par dalībniekiem. Katrā ziņā man simpātiskāki un ievērības cienīgi likas tie ieraksti, kuri atspoguļo kādus interesantus faktus no autoru personīgās pieredzes.

Gan makšķernieki, gan zvejnieki ir gandrīz vienīgais izziņas avots, kurš ļauj zivju resursu pārzinātājiem tikt pie kaut kādas, iespējams, ļoti nepilnīgas informācijas par zivju resursu stāvokli iekšējos ūdeņos, var dot un dod būtisku ieguldījumu zivju resursu pārvaldīšanā. Pie tam katrs savā veidā. Neauglīgi un aplami ir dažu makšķernieku aktīvistu centieni, visūr vainot zvejniekus vai inspektorus. Svarīga, manuprāt, ir iecietība pret visiem, kas profesionāli un godprātīgi dara savu darbu. Jo sevišķi tad, ja runa ir par sabiedrības kategorisku iejaukšanos jautājumos par likumpārkāpumiem un sodiem. Pašas sabiedrības novilktā robeža starp pārkāpumiem un normālu dzīvi bieži nav tik labi novilkta, lai katram būtu lemts to precīzi izvērtēt. Makšķernieku un zvejnieku pretstatīšana nevar nevienam dot labus rezultātus. Katra profesija, ja to pazaudēsim, būs zaudējums visiem.

Noteiktai daļai diskusijā iesaistīto aktīvistu "viss ir skaidrs". Līdz tam brīdim , kamēr pašiem jāsāk rīkoties, pie tam nevis savā privātajā dārziņā, bet ar valsts resursiem. Tad izrādās, ka gan rokas par īsu, gan smadzeņu par maz, gan slinkums, gan aizņemtība. Vārdu sakot, iemeslu, lai izvairītos un neuzņemtos atbildību, netrūkst. Cerībā, ka visas vainas varēs uzvelt kādam vaininiekam, varbūt pat pašizdomātam. Lai saprastu, cik reprezentatīvas ir šādas diskusijas, būtu jāsaskaita, cik dalībnieku tajā ir iesaistījušies.

Vakar atgriezos no Krievijas, kur biju piecu dienu ceļojumā pa maršrutu Rīga - Volgograda - bāze Uspeh pie Volgas -Rīga.
Brauciena mērķis - galvenā tiesneša lomā man bija jāpiedalās vienā no lielākajiem Krievijā organizētajiem komerciālajiem zandartu spiningošanas pasākumiem.
Kopā ar mani no Latvijas šajā braucienā bija arī J.L., kurš, cerams, atvieglos man dzīvi un sagatavos šī pasākuma sīkāku aprakstu.
Savukārt, es uzņēmos vieglāko lomu - atbildību par bildēm.

Šis ieraksts ir tikai, lai varētu saglabāt normālo lietu secību. Detaļas pacentīsimies izlikt tuvākās dienās.

Master your Fly Casting! ...and have fun doing it
Tā saucas grāmata, kuru uzrakstījusi viena no amerikāņu kastinga slavenībām Jim C. Chapralis.

Divi citāti no autora interneta lapas http://www.anglingmatters.com, tai skaitā par viņu.
JIM C. CHAPRALIS was the pioneer in the international fishing travel business.
In 1961/62 he established the Fishing Division for Safari Outfitters, Inc. In 1975, he founded PanAngling Travel Service, which he sold in 1998.
Jim and his staff booked more than 40,000 international fishing trips for anglers and explored, developed and marketed numerous fishing areas around the globe.
He has fished in about 40 countries.
Citāts no grāmatas.
"Some of the world’s best casters started out casting poorly. But they stayed with it. Today they are world champs. Steve Rajeff is a good example. He started fly casting as a youngster and was having a terrible time with it.
But he practiced and practiced and very shortly became a champion caster. He won the National all-round title 31 times and the bi-annual World Casting Championship 13 times in 17 tournaments.
Besides being possibly the best caster of all time, he is among the very best all-round light tackle anglers today. Keep practicing. And remember Rajeff!"

Kādreiz jau redzēts, ne sevišķi jauns, bet labs Martin Joergensen raksts, kurā var atrast atbildi uz populāru jautājumu, cik tālu jāmet muša. The measure tape doesn't lie
10-20-30-40 meters? 30-60-90-120 feet? How long can you cast with a one hand rod? And how long does and average fly-angler actually cast?

Uz copi kaut kā neiznāk laika, atliek vien mēģināt atrast kaut ko fotografējamu tepat dārzā. Sanāca neliels slideshow Dārzs novembrī.

Pirms dažām dienām no rīta Rīgā bija -3° C un dīķis manā dārzā šajā sezonā pirmo reizi bija pārvilkts ar plānu ledus kārtiņu, zāle jau bija paslēpta sniegā. Šodien temperatūra atkal plusos, dīķis vaļā un visūr spīd zaļa zāle. Cituviet Latvijā šodien tomēr esot sniegs, pie Alūksnes ap 10 cm, Madonas pusē arī 5-10 cm. Ivars P. kurš nupat ar auto atgriezās no Pēterburgas, stāstīja, ka pie Pleskavas bērni jau darbojas uz ledus.
Arī Tomē vienu dienu dīķis bija aizsalis, bet šodien vīri atkal mēģināja noķert foreles atklātā ūdenī. Nejauši biju liecinieks kārtējai dīķa papildināšanai ar forelēm.

Autors ar niku JUURASKRABIS lapā www.zive.lv šodien bija ievietojis sekojošu ievērības cienīgu ziņu.

"Es jau kaut kur te teicu, ka - ja visi LR copisti maksā par kartēm, un + valsts saņem no Latvenergo piķi par sačakarētu Daugavu - te vienkārši nav godīgi, nav ētiski rīkot lašveidīgo LM Daugavā. Nu kakovo hrena ???. Mēs jau visu esam samaksājuši ! Un upē, saskaņā ar vanema atzinumu, ir simtprocentīgi audzētavu lasis - sadirsta, nenārstojoša un ģenētiski izkropļota /vēls nāciens, visi vienā laikā utt/ populācija. Ja makšķernieki, pat ar tik niknu un nesamierināmu lobiju, kā JST un AB spēkiem, nav spējīgi neko panākt, tad to upi vajag aizbetonēt un uztaisīt autostāvvietu ! Tas, ka joprojām makšķerēšanas noteikumos ir liegums par Daugavu, tas ir vai nu copeslietu guru nolaidība, vai apzināta tēmēšana uz LM Daugavā. Te takš lašu pilla pakaļa- audzētavas laiž, zveji smeļ vaislu, vanems skaita, ikri briest - viss notiek ! Un ik gadus visādas akcijas un vaktes notiek - a zive ta mētājās pa upi !
Tā Salmo kluba ideja par lašu ķeršanu jau nebija slikta, bet pilnīgi garām - nezinot upi. Tikpat labi varēja mušot lasi kanālā pie autoostas. Ir viņš arī tur. bet nedabūt. Nu, vismaz nelasot klasiķus, tipa Priedīti, nedomājot par zivju vietām...Pie Doles, ja paveicas, var noķert dažu, pat dažus, un ekstraklases lašus. Tos, kas tup pie turbīnām. Pasēžot Dole krogā, var redzēt kādu "rupjo" cilājoties...Bet...Ja tikai vietējie "zinātniskie zveji" neizsitīs, (a par tiem zvejiem neesmu pārliecināts, vai vanems pat zin, ja nu kads ko ir dzirdējis, tad jameklē Rūpniecības ielā... )Zem Hesa - tur ir daži pāri ar 20-50 kg ekstara izmēru īpatņiem. Bet tas ir viss. Masa Daugavas lašu - pamatsvarā no 6-10 kg, ar izņēmumiem līdz 20 kg, parasti mātes, pāri Doles krācēm neiet. Pamatā viņus izsit ar tīkliem jau pie Loču kanāla, Kurpnieku salas, Kundziņsalas, pretī inspekcijai Voleros, pie Kvadrāta, Dārziņiem, TV torņa, Zaķenes - tas ir - tos, kas tikuši garām Vecdaugavas murdu sistēmai no līča un uz augšu, pretēji visiem noteikumiem izvietotai Daugavas grīvā...
Izsišana sākas no līča, un sākas jau no vasaras beigām. Principā zivs izsišana Daugavā nebeidzas nevienu stundu. Pētnieciskie, vaislinieku zvejas rīki, oficiālie, kreisie - pats velns var kaklu nolauzt tajā zvejas rīku burzmā, kura sākas pie Rītabuļļiem un beidzas ap Kalngali, sākot ar 12-17 metru dziļumu jūrā un beidzot ar Centrāltirgus priekšu Daugavā...
Lai to likvidētu, nepieciešamas atļaut lašu makšķerēšanu no laivām. Gan līcī - Dugavas grīvā, gan upe - un, sākot no septenmbra, līdz decembrim, vienlaikus liedzot jebkādu rūpniecisko zveju /izņemot nēģus/ un rezervējot pāris murdus Daugavā - vaisliniekiem... un viss.
A copēt? Da pofig, kaut uz mušu, kaut ar vobleriem vai dropšotu, ar trubas mušām vai uz grunts velci /ja kāds atceras, bija tāda sistēma ar spogulīti, 20 naktstārpiem un beigtu reņģi... ja būs tauta uz ūdens, būs vismaz kārtības atrauga.. nevis bardaks, kā pēdējos gadus 20...
BET... par to visu MĒS esam maksājuši! Jau pērkot savu pirmo makšķernieka karti! (pirms gadiem 15...) Un lielākajai un apmakšķerējamākajai lašu populācijai nevajag ļaut palikt par LM objektu!
Te vanems var pateikt, cik smoltus iegāž Daugavā.. un nez, vai pateiks, nafig viņus tur ber, ja copmaņi nedrīkst ķert lasi..."

Mans komentārs, kuru ievietoju arī www.zive.lv

"Varu piekrist, ka lašu liegumam 01.10.- 15.11. Daugavā arī es neredzu īsta pamatojuma.
Nez kādēļ tu esi piemirsis, ka arī citas lašķērāju sociālās grupas ir kaut ko maksajušas. Saprotams, ka ne jau pērkot MK un, varbūt, maliķi vismazāk.
Attiecīgi, ja beidzot nevienam nav liegts (diemžēl, iznāk, ka arī maliķiem) Daugavā ķert lašus, tad pamēģināsim salīdzināt tos apjomus, ko izņem katra no grupām. Tieši salīdzinājums nenāks par labu copmaņiem.
Skaidrs, ka zvejnieki - profesionāļi, kuri izvietojušies upes lejtecē, kā vietu zinātāji māk izmantot savas ģeogrāfiskās priekšrocības. Taču, pēc manā rīcībā esošām oficiālām un neoficiālām ziņām, arī pirms paša Hesa laši ir tādā skaitā, ka arī maliķiem atmaksājas tos medīt. Nez kāpēc, šajā situācijā no makšķerniekiem, lai gan lašus makšķerēt ir atļauts, par lašu noķeršanu ne ziņas, ne baumas neienāk. Jau pirms daudziem gadiem man bija iespaids, ka makšķernieki nav gatavi no Daugavas izņemt kaut cik nopietnu daļu no ražas, kura tur katru rudeni atgriežas. To daļēji apstiprināja viens eksperimentālās copes gads. Arī šodienas situācija neko jaunu nerāda. Tu ceri, ka aizliedzot zveju, kaut kas būtiski mainīsies? Protams, samazināsies vai pazudīs no aprites tā daļa, ko izņem zvejnieki un maliķi, bet vai makšķernieki to spēs kompensēt? Kaut cik pārzinot lašu makšķerēšanas lauciņu, man šobrīd nav nedz ilūziju, nedz nopietnu argumentu, ka tas varētu notikt. Ja kāds grib pierādīt pretējo, lūdzu, diskusijai ceļš ir atvērts."

Kamēr mēs filozofējam, kā uzlabot MK pārdošanu, igauņi sākot ar 2008.gadu realizē jaunu soli - makškerēšanas licenču apmaksu arī ar īsziņu palīdzību. Izskatās interesanti. Zemāk neliels citāts no raksta, kas publicēts internetā.
Pie reizes arī informācija par to, cik 2006. gadā Igaunijā ar banku starpniecību ir realizētas licences. Kā redzams, igauņi iemanījušies tās pārdot par summu aptuveni 261 tūkst. latu apjomā, kamēr Latvijā, kurā makšķernieku ir krietni vairāk, valsts kase no makšķernieku puses tiek papildināta ar 2x mazāku summu. Saprotams, arī Latvijas copmaņi dod pieklājīgu ieguldījumu Igaunijas budžetā, taču kopumā par šiem skaitļiem ir vērts padomāt.

Право на ловлю рыбы появляется через два часа после того, как сообщение, подтверждающее оплату, достигнет адресата. «Временная задержка необходима для того, чтобы избежать оплаты непосредственно перед самой проверкой, едва только инспектор окажется в поле зрения», — говорят специалисты, разработавшие проект поправки.
Для инспекторов, проверяющих наличие разрешений на рыбалку, предусмотрены 16 миниатюрных компьютеров, стоимостью от 10 до — 15 тысяч крон. Чиновники предполагают, что в 2008 году желающие обзавестись разрешением на рыбалку сделают около 10 тыс. платежей по мобильному телефону. При этом за основу приняты прошлогодние данные, которые показывают, что рыболовы-любители сделали 30 000 банковских платежей и пополнили казну на 5,9 млн крон.

Jau iepriekšējās nedēļas otrajā pusē parādījās ziņas, ka beidzot arī Babītes ezerā ir noķertas skaistas 4 līdz 6 kg smagas līdakas. Šodien ezerā notika RS sezonas noslēguma pasākums un klātienē varēju pārliecināties, ka ziņas atbilst patiesībai.
Laika apstākļi bija gandrīz ideāli, ezerā pūta vidēji stiprs D vējš, gaisa temperatūra dienā bija ap +8° C, debesis mākoņainas, sauli varēja ieraudzīt reti. Lai gan daudzi palika bez zivīm (pasākumā netrūka iesācēju), tiem, kuri atrada līdakas, bija skaisti eksemplāri. Pārsvarā 2 - 3 līdakas kopsvarā no 5 līdz 7 kg. Bija arī atsevišķi eksemplāri ar svaru 4 - 6 kg. Runāja, ka šodien ezerā daudziem lomos ir skaistas līdakas, esot noķerta arī 9,5 kg smags eksemplārs. Spuņnupes bāzē lielāko līdaku autors Imants Kramiņš, kurš pēc trīs stundu copes atveda divas 6 un 4 kg smagas skaistules, sūkstījās, ka viņa vienīgo labo vizuli norāvusi vismaz desmitniece. Viņš nebija vienīgais, kuru pārsteigusi liela zivs, bija vēl pāris līdzīgi stāsti. Aptaujāju visus lielo zivju autorus un secinājums bija viennozīmīgs - katrs no viņiem bija izmantojis atšķirīgus mānekļus, pārsvarā dažādus voblerus. Arī labākās copes vietas bija izkaisītas pa visu ezeru - lai gan lielākās līdakas bija noķertas klajumos, arī piekrastes seklumos un zālēs bija gadījušās skaistas zivis.
Kopumā radās pārliecība, ka arī Babītē sākusies aktīva līdaku sezonas nobeiguma cope, kura ar nelieliem pārtraukumiem var turpināties līdz pat pirmajam ledum.

Nereti, vienkārši filozofējot, man rodas jautājums, vai var sodīt cilvēku, kurš it kā makšķerē, bet tai pašā laikā neizmanto tradicionālu rīku komplektu, piemēram, lieto mušu bez āķa. Vai arī ar āķi, kuram likvidēta spice. Vai to juridiski var vērtēt kā makšķerēšanu? Galu galā makšķerēšana ir nodarbe, lai noķertu zivi, bet likvidējot āķa spici, makšķernieks skaidri parāda, ka viņam ir citi mērķi. Kaut gan pie mums viss nav tik vienkārši. Mušiņojot aizliegtās vietās, katrs varētu pieķeršanas brīdī nolauzt spici un tādā veidā pacensties izvairīties no atbildības.
Nupat atradu vienu rakstu Oregon man back fishing pointless By JEFF BARNARD, The Associated Press, kurā aprakstīta šāda metode, ar kuras palīdzību tiek realizēta cope zivi netraumējot.
Izrādās, ja zivs nesajūt āķi, tā bieži savu ēsmu vaļā nemaz negrib laist. Rakstā minētais makšķernieks šādi "copē" ASV, dzīvojot pie slavenas un zivīm bagātas upes North Umpqua baseinā un vērojot zivju uzvedību tēraudgalvas lašu novērošanas programmas ietvaros. Vairāk par šo programmu var izlasīt North Umpqua Fonda mājas lapā.

Neliels citāts.
Spencer fishes a simple muddler minnow. First he cuts off the hook point with a wire cutter, then carefully smooths the jagged stump with a file. He wraps the shank with synthetic yarn, then spins on a bunch of moose hair that flares to form the head and collar of the fly. He soaks the fly in water and burns the long ends of moose hair off to the length of the hook, leaving a smell in the air that led one of his pals to dub it the Burnt Toast. Without a hook point to keep it in the mouth of a fish, one fly will survive months of fishing.
On the North Umpqua, he seeks out runs no one else fishes, starting at the head and making long graceful casts downstream and across the current. That puts a big belly in the floating line as the fly drags across the riffled water, leaving a wake. After a cast, Spencer steps a few feet downstream and casts again, methodically covering the run.
"Steelhead," he called out as his rod bowed, then flexed back to straight.

Šodien notiek pēdējā LR spiningošanas čempionāta kārta. No rīta Rīgā -1° C, dažās vietās salnas. Debesis gandrīz bez mākoņiem, viegls ZA vējiņš, ūdens līmenis Babītē augsts. Tādos laika apstākļos Babītes ezers nav sevišķi devīgs. Pēc 5 stundām redzēsim, vai manas sliktās prognozes bijušas pareizas. Pa ceļam apstājos pie Varkaļu kanāla un uztaisīju dažas bildītes.

Informāciju par sacensībām ievietoju sporta veblogā.
Izrādās, biju pārāk pesimistisks attiecībā uz rezultātiem. Ezerā vējš pūta pietiekoši stipri, un, attiecīgi, kas atrada zivis, tika pie tīri pieklājīgiem līdaku lomiem.

Taimiņi Latvijas upēs bija jau divas iepriekšējās nedēļas, lai gan ne visās vienādi masveidīgi. Jocīgi, ka Salaca nav to upju skaitā, kurās zvejnieki līdz šim varēja baudīt labu taimiņu kāpienu. Arī Daugavā, kur pašreiz tiek vilkti vislabākie lomi, taimiņi esot tikai atsevišķiem zvejniekiem, kuriem laimējies savus murdus ievietot īstajās vietās.
Šodien kļuva skaidrs arī, ka pēdējās dienās upēs parādījušies arī laši. Visticamāk, tāpēc, ka gan ūdens temperatūra beidzot ir nokritusi pietiekoši zemu, gan pieklusis vējš, kurš jūras ūdeni dzina upēs un, attiecīgi, palielinājusies upju notece, kura līcī esošajiem lašiem ļauj nekļūdīgāk noteikt ceļu uz nārsta vietām. Joprojām zvejniekiem lielākās problēmas rada roņi, kuri nāk arvien dziļāk Daugavas un citu upju grīvās, kā arī kuģi un personas, kuras visādos veidos cenšas sabojāt vai nozagt zvejas rīkus.

Beidzot ievietoju kārtējo rudens ziedu galeriju.

Tāpat kā copē - ja esi īstajā vietā un īstajā laikā, vari ieraudzīt reti skaistus skatus. Laiks visu šo nedēļu bija stipri mainīgs, pārsvarā stipri lietains. Starp citu, mitrais laiks noteikti pozitīvi iespaidoja ne tikai arvien interesantākas ziņas par makšķernieku lomiem, bet arī sēņotāju aktivitāti - no visām malām ienāca ziņas par izciliem sēņu guvumiem. Lai gan manā braucienā virzienā no Cēsīm uz Aizkraukli saule parādījās reti, nedaudz paveicās un izdevās nobildēt dažas interesantas ainavas.

Interesanti jaunākie skaitļi par copes stāvokli ASV. Aizgūti no CNN's Feature on Fly Fishing

At last count, there were 29.9 million anglers (16 years old and older) in the United States, according to the U.S. Fish and Wildlife Service's 2006 report, issued this May. Although the number of anglers fell by 12 percent from 2001 to 2006, the report notes that "expenditures for fishing equipment (rods, reels, etc.) and fishing trips increased 5 percent and 7 percent, respectively.
The Wildlife Service estimated that fishing was a $40.6 billion industry in 2006, and a 2004 Harris poll identified it as the fifth most popular leisure activity in the country, ranking just below movie watching and just above computer-related activities.
William C. Bullock III, executive director of the American Museum of Fly Fishing in Manchester, Vermont, maintains that more books have been penned about fishing than all other sports combined..

Šodien sākas dalībnieku reģistrācija līdzdalībai tradicionālajā LJ 2007.gada festivālā. Principiālu izmaiņu festivāla programmā nav. Detalizētāku informāciju var atrast internetā.
Kā var redzēt no dalībnieku saraksta, labākās vietas jau aizņemtas.

24. augusta pēcpusdienā biju aizbraucis līdz Ventai, kur saviesīgā atmosfērā kārtējo reizi tikās tie, kurus interesē foreles un to makšķerēšana. Patīkami bija redzēt, ka iepriekšējā gada pulciņš bija papildinājies ar jauniem interesentiem. Daži no viņiem bija mērojuši nopietnus attālumus, piemēram, no Alūksnes puses piedalījās Latvijas foreļu spiningotāju izlases dalībnieks Igors Dzilna. Izskatās, ka saiets pamazām dod noteiktus augļus. Paplašinās interese par sīko foreļupju likteni, parādās interese par apsaimniekošanu, palielinās savstarpēja uzticēšanās kādreiz savā starpā mazpazīstamu forelistu vidū. Tas viss uz labu un vieš optimismu, ka kaut lēnām, bet kaut kas pozitīvs notiks arī attiecībā uz Latvijas foreļupēm.

Zemāk ir izmantotas dažas bildes, kuru autors ir Jānis J., zives čatā pazīstams kā jj. Mans G6, diemžēl, pēc pēdējā Norvēģijas brauciena nav paspējis atlabt...
Izrādās, citi dalībnieki arī nav slinkojuši, savu sēriju pogā.lv izvietojis arī Raivis G.

Te ir rezervēta vieta nelielam atstāstam par manu braucienu uz Norvēģiju, kur galvenais mērķis bija izstādes Aqua NOR 2007 apmeklējums. Brauciens notika 14.-20 augustā.

Eksperimentēju ar youtube.com serveri un mēģinu izveidot savu kanālu.
Nosaukums - My favorites

Not Gone Fishing by Steve Tuttle, Newsweek
A five-year survey of outdoor recreation finds a sharp drop in the number of Americans who cast a rod and reel—and a lesser decline in hunting.
But that doesn’t mean we’re spending less time with animals in nature.

June 16, 2007 - If you’re a squirrel or a trout, we’ve got some good news for you: Americans are hunting and fishing less.
Every five years, the U.S. Fish and Wildlife Service puts together a massive survey of outdoor recreation, and the 2006 preliminary numbers were released today.
They show ominous trends, depending on your worldview—or species. The number of anglers has dropped 12 percent since 2001; the hunter count has fallen off by 4 percent during the same five-year period.
This doesn’t mean Americans aren’t spending time outdoors or interacting with wild animals; “wildlife watching” is up 8 percent since 2001.
They’re just choosing not to kill them so much.

Iepriekš minētajā pētījumā, kā galvenais iemesls, kādēļ samazinās interese par copi un medībām, ir minēts lielais piedāvājumu klāsts, kas šodien visiem pieejams, lai interesanti pavadītu brīvo laiku. Tajā skaitā ir arī internets, datori un viss ar to saistītais.

Interesanta makšķernieka personīgā vebloga lapa moldychum.typepad.com

Šodien rīts dārzā sākās ar neparastiem ciemiņiem - uz mana kaimiņa G.K.mājas jumta parādījās zivju gārnis. Izrādās, tas bija tikai sargs, otrs eksemplārs tajā pašā laikā saimniekoja pa G.K. dīķi. Laikam šajā rajonā mūsu dīķi ir vienīgā vieta, kur ir zivis.
Fotosesijas laikā ieraudzīju, ka gandrīz visas ābeles pārņem kaut kāda kaite - augļi paliek sīki, lapas brūnas un sāk kalst. Necik sen biju pārliecināts, ka tā skārusi tikai vecākos kokus, tagad domas jāmaina. Ja presē nebūtu ažiotāžas par kaut kādu augļu kokiem bīstamu vīrusu slimību, domātu, ka tas ir dūmgāzu efekts.
Toties plūmes var sākt izmantot arī copes vajadzībām, - netrūkst augļu, kuros ir dabīgi krāsoti kāpuriņi. Pārbaudīju, izrādījās laba ēsma karūsām. Nav izslēgts, arī citām zivīm.


14. augustā lidoju uz Trondheimu, kur apmeklēšu vienu no lielākajām Eiropas akvakultūras izstādēm. Atgriežos 20.augustā. Šo saiti es ievietoju speciāli tiem, kas dodas uz Norvēģiju. Skaista un efektīva laika prognožu lapa.

P.S. M. vakar apliecināja, ka jaunais dīķu aerātoru modelis, kuru tas jūlijā saņēma no maniem draugiem Vācijā, kaut gan tā izmēri ir nedaudz lielāki, darbojas efektīvi. Pie tam ir par 40% lētāks, nekā parastie modeļi.

Dažas jaunas saites.
Hype Machine - Find music you never knew you liked.
Interesanta lapa ar videoklipiem.

Vakar vakarā izmantoju Gunāra Ķirsona laipnu ielūgumu un pabiju SIA Lido kompleksā pie Viešura ezera. Tur sestdien no rīta sākās Gunāra ķirsona un "Lido" organizēts divu dienu maratons karpu makšķerēšanā. Dalībnieki - tikai ielūgti viesi, kuriem pasākuma saimnieki no savas puses ir nodrošinājuši pilnu pansiju un nepieciešamo servisu. Dalībnieku vidū lielākā daļa pazīstamu karpu copes entuziastu, tai skaitā arī daži Latvijas izlases vīri. Izsl katījās, ka pasākums būs tīri nopietns. Treniņu laikā jau bija noķerta 10 kg smaga karpa un daudz sīkāku. Ieskaitē tiek vērtētas tikai karpas, kuru svars ir virs 2,5 kg. Diemžēl, sacensību gaitas vērošanai man nebija laika, tādēļ tikai dažas noskaņas bildes.

Nupat, svētdienas vakarā V.H. informēja, ka cope Viešurā esot bijusi fantastiska, un visi dalībnieki, kas kaut cik mācējuši, vilkuši, kā saka, uz nebēdu. Samiņu, līdz 2 kg smagu karpiņu (ieskaitē mazākas par 2,5 kg neskaitīja) un brekšu esot bijis lielā skaitā. Maratonu vinnēja Ārija Ūdra vadītā komanda (Ā.Ūdris, M.Nuķis) ar loma kopsvaru 67 kg.

Kārtējo reizi kopā ar relatīvi lielu makšķernieku grupu apmeklējām ikgadējo Laplandes makšķerēšanas festivālu, kurš 29.un 30. jūnijā notika Zviedrijā netālu no Likseles. Pēc tam 4 dienas pabijām Vidusnorvēģijā, tur izvietojāmies bāzē Zanzibar Inn, kura atrodas miestiņā ar nosaukumu Lauvsnes. Šodien esmu atkal Rīgā un ievietoju dažas bildītes.
Visā ceļojumā mūs pavadīja brīnišķīgs laiks, arī cope bija skaista un brauciens deva virkni jaunu iespaidu. Detalizētu informāciju un attiecīgu bilžu albūmu ievietošu tuvākajās dienās.


Neliels bilžu albūms Norway angling trip 2007

Vakar devos uz Modenu, lai palīdzētu Latvijas komandai un pie reizes apskatītos, kā itāļi organizē liela mēroga sacenības, proti, Eiropas čempionātu pludiņmakšķerēšanā.
Pēc 12 stundu ceļpojuma beidzot atradu viesnīcu, kurā bija apmetusies mūsu delegācija. To atrast bija grūti pašiem itāļiem, kuri mani sagaidīja lidostā. Izrādās, organizātori mūsējos izvietojuši atsevišķi Corregio ciematā, kādus 15 km no pārējām komandām. Jo esot pietrūkušas vietas. Sekas vienkāršas,- mums nepārtraukti jālauza galvu, kā nokļūt uz jebkuru sanāksmi, izlozi vai cermoniju. Mūsējie, izskatās, kopumā ir labi aklimatizējušies. Arī pēdējo treniņu rezultāti vieš vairāk optimisma, nekā tas bija pirmajās dienās.
Visā Boloņas apgabalā, kur atrodas, Modenas rajons, jau ilgu laiku liels karstums, tikai ceturtdien parādījās vējš, kurš esošo 35 grādu karstumu padarīja ciešamāku. Šodien, kad notiek oficiālais treniņš, debesīs parādījās patīkama mākoņu sega, un apstākļi uzreiz kļuva patīkami. Cerams, ka saule neparādīsies līdz pašam vakaram, kad notiks čempionāta atklāšanas cermonija.

Dzīve iet uz priekšu, parādās jaunas idejas un arī jaunas interneta lapas ar jaunām iespējām. Daži veblogu autori ir pametuši šajā resurspunktā izvietotās veblogu lapas un pārtraukušas savas aktivitātes tajās, tāpēc tuvākajā laikā plānoju dažas lapas slēgt. Tas skars mušiņmakšķerēšanas, krievvalodīgo un inventāra veblogu. Visticamāk, ka šo lapu vietā tiks izveidota vebloga lapa, kura būs veltīta akvakultūrai - visam, kas attiecas uz zivīm un to audzēšanu.

Savā pagalmā atradu dažas ievērības cienīgas un jūnija sākumam raksturīgas vietas.


Teorijas sadaļu papildināju ar kārtējo Anda Mitāna rakstu ar nosaukumu "Dīķsaimniecības hidrotehnikas pamati"

Aizkraukles rajona Valles pagasta lauku tūrisma kompleksā "Makšķernieku paradīze" jūlijā notiks LR pludiņmakšķerēšanas čempionāta otrā posma sacensības. Iepriekšējā svētdienā apmeklēju šo kompleksu, tā rezultātā vietu sadaļā būs jauna lapa ar šīs vietas aprakstu.

Dažas bildītes no ekskursijas pa interesantām vietām pie Susejas.

Šoreiz tikai bildes, tās izsaka vairāk kā vārdi.

Iepriekšējās nedēļas nogalē biju Prāgā, kur piedalījos kārtējā starptautiskās makšķerēšanas sporta konfederācijas CIPS kongresā. Kongresa programma bija tradicionāla - federācijas atskaitījās par darbu, apsprieda sacensību noteikumus un pasaules čempionātu kalendāru, notika atsevišķu pasākumu prezentācijas.
Lai sakārtotu budžetu, kongress palielināja par 150 EUR ikgadējo CIPS biedra maksu. Dienvidnieciski īpatnēja bija balsošana, - tulki vēl nav pārtulkojuši tekstu no franču uz citām valodām, bet prezidents jau paziņo balsošanas rezultātus. Pie tam ne tikai šajā jautājumā.
Krievija kongresā prezentēja šī gada pasaules čempionātu spiningošanā. Tas ieplānots 8.-14. oktobrī Saratovā. Līdzdalības izmaksas iespaidīgas - 7100 EUR par komandu. Daudzām valstīm uzreiz radās šaubas, vai vērts braukt. FIPSed pieprasīja pārstrādāt programmu, lai pasākums kļūtu lētākas.
Interesanta bija 2008. gadā Dienvidāfrikas republikā ieplānotā karpu pasaules čempionāta prezentācija, tāpat arī tradicionālais dabas aizsardzības jautājumiem veltītais forums. FIPSed radās šaubas, vai izdosies turpmāk vienā valstī noorganizēt Pasaules spēles. Kastinga federācija informēja par septembrī Malmē iecerēto ICSF un CIPS kastinga federāciju saplūšanu.

Foreļu makšķerēšanas sezona ir sākusies. Ir arī ziņas par tīri pieklājīgiem lomiem. Nupat no liepājniekiem saņēmu bilžu sēriju par šo tēmu.


Mušiņmakšķerēšanas vebloga lapā ievietoju ielūgumu uz mačiem Lietuvā.

Makšķerēšana zivju dīķos ir vispāratzīts komerciālas copes virziens un arī pie mums kļūst arvien populārāka. Cilvēki šo rekreācijas veidu vērtē ļoti dažādi. Makšķerēšanas snobi pie katras izdevības cenšas nodemonstrēt, cik neinteresanti un pat neētiski ir makšķerēt dīķos. Vienlaicīgi netrūkst atbalstītāju, kuri to atzīst kā ļoti racionālu un pietiekoši efektīvu atpūtas virzienu. Ilustrācijai citāts no viena interesanta www.nebraskafishing.com publiskota raksta.

Why Fishing Farm Ponds Are Better Than Big Lakes
Jim McWilliams Sunday, March 04, 2007

Why my absolute favorite fishing spots are farm ponds.
We search big lakes high and low for big fish, fight the chop, the wind, and the crowd. We hear about the huge bass that are in them, the stories about the divers who refuse to dive by the dam because they are scared of what they saw down below. Have you caught one? Do you enjoy the crowds and the jet skis roaring by?
Now imagine yourself here?a small pond, maybe an acre, maybe five or six. Nobody there but you and maybe a buddy or two. There is a pretty good weed line extending out from shore all the way around the pond. Trees around the edges and the nearby dam block the wind. There is a pleasant smell in the air, fresh and clean, with that unmistakable scent of a pond. Birds sing in the trees, fish boiling in the water?and they are all yours.
This is not a dream?this is a Nebraska, South Dakota or Iowa farm pond. You and your buddies inflate your tubes, set up your tackle, and glide into the pond, out just beyond the weeds. A first cast brings a good hit, a second a fat, sassy bass that jumps out of the water, almost to eye level. You bring the fish in?it is healthy, good color and as fat as the ones you see on those television shows. Lifting the fish into the air, you brag to your buddies and they are hooked up too.
Lots of photos, and all fish are released. You even lay your master angler 7-pounder on your measuring tape and shoot a pic for that state certificate before popping him back into the pond. Great fishing, great fun, you just can?t do any better than this?and there is no fee, no hassle.

Vakar izmantoju Lidijas V. laipno ielūgumu un īsu brīdi pabiju Džūkstes pagasta zemnieku saimniecībā "Jaunmedņi". Pirms 5 gadiem izveidotā zemnieku saimniecība, kura sniedz savus pakalpojumus makšķerniekiem, atrodas tikai 40 minūšu brauciena attālumā no Rīgas un piedāvā nopietnu karpu makšķerēšanu. Uz Džūkstes upes izveidotajā nelielajā ūdenskrātuvē esot ievērības cienīgas karpas - 2006.gadā lielākās noķertās karpas svars bija 16.4 kg. Saimnieki ar šo gadu grib nopietnāk rūpēties par lielajām karpām, kuras ir šajā relatīvi nelielajā ūdenskrātuvē, plāno plašāk ieviest "ķer un atlaid" principu un, attiecīgi, ir ieinteresēti sportiski noskaņoto makšķernieku apmeklējumos. Šeit ievietoju tikai dažas bildītes, nedaudz vairāk informācijas būs Jaunmedņiem veltītajā lapā, kura tiks izveidota sadaļā "vietas".

Manuprāt, konceptuāli svarīgāk par visu ir sakārtot īpašuma tiesības un ar to saistītos jautājumus. Jebkuram īpašniekam jārīkojas atbildīgi. Ja valsts definē, ka tā ir kādu ūdeņu īpašniece, tad tai ir jāuzņemas arī visi ar to saistītie pienākumi. Ne tikai deklaratīvi, bet arī faktiski, tai skaitā nosakot, kura valsts institūcija nes pilnu atbildību kā īpašnieks. Lai valsts īpašums ne tikai nezaudē savu vērtību, bet dod arī augļus, kurus var izmantot katrs valsts iedzīvotājs.

Līdzīgi jābūt arī privātajos ūdeņos. Valstij nebūtu pašai jānodrošina kārtība privātajos ūdeņos, tai būtu jārūpējas, lai privāto ūdeņu īpašnieki saimnieko atbildīgi un ievēro valsts intereses. Valstij ir jāpārrauga privāto ūdeņu apsaimniekotāju darbība, bet nevis jāalgo inspektori, kuri seko zvejniekiem vai makšķerniekiem privātajos ūdeņos. Būtu jāpārskata arī jautājums par daļēji privātajiem ūdeņiem, - kāda gan jēga no tā, ka ūdens ir privāts, bet zivju resursi pieder valstij. Vēl jocīgāk, ja ir trīs saimnieki - vienam pieder trauks otram zupa, bet trešajam zivis zupā.

Šāda pieeja ļautu valstij un pašvaldībām koncentrēt savus ierobežotos resursus uz kompleksas pārraudzības jautājumiem. Atkristu mūžīgā raudāšana par inspektoru skaitu, vāju ekipējumu, mazajām sodu iespējām un to zemo efektivitāti. Netrūkst labu piemēru citās valstīs, kur īpašnieki paši lemj, kā rīkoties ar savu īpašumu. Dažubrīd tikai uz vietas var noteikt, kad var ko ķert un kam dot tiesības to darīt. Bezjēdzīgi ir formāli turēties pie pašizgudrotiem, visā valstī vienādiem formālajiem noteikumu pantiem, ja situācija pieļauj, ka saimnieciski izdevīgāk ir rikoties citādi, atbilstoši vietējai situācijai un apstākļiem.

Protams, sākumā mums būs problēmas, taču tas nav nekas nenormāls. Kā par to pārliecinos Zivju Fonda padomes sēdēs, arvien vairāk pašvaldību sāk domāt pietiekoši atbildīgi un makšķerniekiem nebūtu jābaidās, par to, ka viņu intereses ir apdraudētas.

Šobrīd tikai dažas manas bildes. Store noķerta Tomes zivju audzētavas dīķī.
Šodien pl.11.30 Dzirnezerā Igors Sinackis izmantojot gumijas zivtiņu (tvisteru) ar spiningu (Schimano Beast Master 3.0m, spole Tica,
aukla Stroft 0,26mm) noķēra 9.4 kg smagu un 110 cm garu līdaku. Laiks apmācies un vējains. Spiningoja no krasta, iebrienot.

Ar interesi vienmēr lasu Philip Greenspun rakstus par jebkuru tēmu. Viens no viņa pēdējiem darbiem ir raksts par fotoaparatūras tēmu. Building a Digital SLR Camera System - --looking at the Canon EOS 30D, Canon Digital Rebel XTi, and Nikon D80 cameras

Ceļojumu veblogā sāku eksperimentēt ar Google kartēm, kuras paver jaunas un plašas informatīvās iespējas. Piemēram, uz satelītu kartes pietiekoši precīzi var norādīt vietas, kuras izraisa interesi. Satikšanās vietas, copes vietas un tamlīdzīgi, pie tam ar precīzām koordinātēm un jebkuriem komentāriem. Kā pirmo izveidoju karti šī gada jūlija ceļojumam uz Zviedriju un Norvēģiju. Vēl vienu, kurā redzams Babītes ezers, ieliku RMMB lapā. Lai gan visiem rajoniem nav liela mēroga attēlu, nav šaubu, ka šis serviss tikai attīstīsies.

Jāizmēģina, kā darbojas interneta TV , kuru piedāvā www.orb.com un mycast.orb.com


Tiem, kuri nodarbojas ar zivju komerciālo audzēšanu un tirdzniecību, var noderēt Fish Pool Index™ Weekly spot prices Fresh Salmon SUP3-6 kg FCA Oslo

Šo informāciju rakstu sev un tikai viena iemesla dēļ, - internets ļauj viegli saglabāt un restaurēt visus viedokļus un notikumus. Ja pēc gada būšu līdzīgā situācijā, vieglāk būs saprast visas cēloņsakarības, ar kurām jāsastopas šajā jautājumā. Tajā skaitā arī manus, iespējams, subjektīvus un nepareizus vērtējumus. Runa ir par vaislinieku zveju, kura figurē nevis kā rūpnieciskā zveja, bet kā viens no specializētās zvejas veidiem. Vaislinieku sagāde ir vitāli nepieciešama manā pārraudzībā esošo zivju audzētavu darbībā.

Organizējot valsts zivju audzētavu apgādi ar vaisliniekiem (pavasarī - vimbas, līdakas, zandarti, brekši), pēdējā laikā saskaros ar "modernu" Vides ministrijas ierēdņu attieksmi. Cēlonis, iespējams, meklējams aktivitātēs, kuras mēdijos, lai uzsvērtu savu ieguldījumu zivju resursu aizsardzībā, demonstrē atsevišķas VM ierēdņiem tuvu stāvošas ar makšķerēšanu it kā saistītas personas. Kā jau tas pierasts, izrādās, ka ne tikai ārstniecībā un izglītībā, bet arī zvejniecības lietās "kompetents" padomdevējs var būt jebkurš, kurš varbūt tikai nupat kā nopircis makšķernieka karti. Kā arguments kalpo populistiskas frāzes - vienreiz jāpārtrauc zivju krājumu oficiāla izzagšana, jo nārsta laikā tirgus esot pilns ar pavasarī nārstojošām zivīm. Pie tam tiek prezumēts, ka tieši piezveja, kas iegūta vaislinieku zvejas laikā, ir tā, kas nonāk tirgū. LZRA speciālistu viedoklis, ka vaislinieku zvejā resursiem ar piezveju nodarītais kaitējums ir daudzkārt niecīgāks par pozitīvo atdevi, netiek uzklausīts principā. Nedrīkst un viss!
Tā rezultātā šogad pirmo gadu zvejniekiem, kuri iesaistās vaislinieku zvejā, tika aizliegts paturēt piezveju. Līdz šim piezveja kalpoja kā ekonomisks stimuls un zvejnieki bija gatavi piegādāt valsts audzētavām vaisliniekus bez maksas. Tā nav ideāla shēma, taču, ievērojot valsts niecīgo zivju resursu pārraudzības un finansiālo resursu kapacitāti, tā bija reāla un pietiekoši efektīva shēma. Tā kā VM pārstāvji kategoriski iestājās pret piezveju, lai ieinteresētu zvejniekus, bija jāizveido cits saimnieciskais mehānisms, tāpēc šogad pirmo reizi tika noteikta maksa par nodotajiem vaisliniekiem. Tā rezultātā valstij, konkrētāk, Zivju Fondam tas izmaksā papildus vismaz dažus desmitus tūkstošus latus.

Pirmie rezultāti.
Lai gan vaislinieku zveja tikai necik sen sākusies, varu konstatēt, ka vaislinieku zvejas licenču saņemšana VM "rūpju" rezultātā ir nonākusi līdz absurdam. VM, izmantojot tikai dažiem ierēdņiem vien saprotamus argumentus, regulāri nesaskaņo aģntūras prasītos zvejas termiņus un rīkus, bet liek tos mainīt pēc sava subjektīvā viedokļa. Ja aģentūra lūdz atļauju uz 10 dienām, saskaņotas tiek 5 dienas, ja prasa 5 zvejas rīkus, saskaņoti tiek 4 rīki, ja prasa atļaut vimbu zveju ar tīkliem, tiek saskaņota to zveja tikai ar murdiem. Ja zvejniekiem vaisliniekus neizdodas noķert, aģentūrai jālūdz izdot jaunu rīkojumu par termiņu pagarinājumu un spēlīte sākas no gala. Utt. Lai veiktu elementāras izmaiņas programmā, nākas veikt apbrīnojamu " likumiski noregulētu" procedūru. Zivju aizsardzībā uzsvars tiek likts nevis uz īpašumattiecību un kontroles sakārtošanu, bet uz formālu legālās zvejniecības apgrūtināšanu. Nerēķinoties, cik tas valstij izmaksā, bet ar "cēlu" mērķi - nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Un regulāri kā par zināmu faktu tiek klāstīts par zvejnieku nodarīto kaitējumu zivju resursiem, cerībā, ka lielā makšķernieku armija vienmēr atdos savas balsis par šādu politiku.

Papildus, no VM puses, lai uzmanītu "sliktos" legālos zvejniekus, kuri piedalās vaislinieku zvejā, izskatās, ir mobilizēti nopietni inspektoru resursi. Tātad ir it kā iedibināta stingra kārtība.
Taču, ievērojot, ka inspektoru resursi ir ierobežoti, visticamāk ka otrā plānā paliek cīņa ar patiesi nelegālajiem tīkliem. Redzēsim, kādas būs atskaites par nārsta periodā noķertajiem likumpārkāpējiem, taču jau šodien ir skaidrs, ka laikā, kad rūpnieciskā zveja ir ierobežota, tirgū zivju mazāk nav kļuvis. Par to mani informēja mūsu audzētavu darbinieki, arī Egons S. vakar zvanīja un šausminājās par ikru pilnām zivīm un zemmēra vimbiņām, kuras tiek tirgotas Rīgas zivju tirgū. Izskatās, ka zivju tirdzniecības leģitimitātei zivju tirgū, ja kāds vispār seko, tad dara to tikai formāli.
Tātad viens no "sakārtošanas" galvenajiem mērķiem nav sasniegts. Skaidrs ir arī tas, ka LZRA speciālistu prognozes un apgalvojumi ir patiesībai tuvāki - vaislinieku zveja nav nedz īstais piesegs, nedz arī avots, no kura nelegālas izcelsmes lomi zivis nonāk tirgū.

Bet varbūt jādomā par mākslīgās zivju atražošanas samazināšanu, par ko iestājas vides sargi? Nebūs vajadzīgi vaislinieki, nebūs vaislinieku zvejas, valstij samazināsies izdevumi un problēmas, bet zivju audzētavas varēs nodot privātajās rokās. Vai tas ir valstiski pareizākais risinājums?

Te ir tikai pirmie iespaidi, pilnīgāku vaislinieku zvejas vērtējumu varēšu dot jūnija sākumā. Varbūt tad radīsies arī kādas jaunas domas par iespējamajiem risinājumiem.

Izmantoju Google Map iespējas un izveidoju šī gada jūlija copes ceļojuma kartes maketu. Precizējumus veikšu vēlāk.

Joprojām parādās apmeklētāji, kuriem ir grūtības ar informācijas meklējumiem. Iespējams, tādēļ joprojām saņemu arī e-pasta vēstules ar visdažādākajiem jautājumiem. Atbildot uz vienu šādu jautājumu par to, kā apstrādāt lasi, ievietoju saiti ar interesantu rakstu angļu valodā "How to turn a whole salmon into fillets", kuru savā veblogā ir ielicis Bill Bumgarner. Rakstā var atrast arī saites ar lapām, kurās aprakstītas dažādas laša gatavošanas receptes. Tiem, kas nav draugos ar svešvalodām, papildus izveidoju nelielu slaidšovu, kurā, izmantojot www.flicr.com publicētās šī paša autora bildes, ir redzams, kā filetēt lasi. Albūmā bilžu rādīšanas laiku var regulēt.

Taču visvairāk informācijas par šo tēmu var atrast http://www.kasilofseafoods.com/FAQ.htm

Vispārzināms, ka Dānijas akvakultūra ir viena no modernākajām pasaulē. Lai gan Dānijā iedzīvotāju skaits ir tikai 2x lielāks kā Latvijā, taču tās akvakultūra 2006. gadā deva 55 tūkstošus tonnu produkcijas, kas bija kādas 50 reizes vairāk kā Latvijas akvakultūras devums. Pie tam Dānijas plāni ir ļoti ambiciozi un tā cer tuvākajos pāris gados šo apjomu palielināt līdz 155 tūkstošiem tonnu. Tāpēc izmantoju manu senu paziņu divu Dānijas vadošo zivkopības speciālistu laipnu ielūgumu un pāris dienas pavadīju Dānijā. Šajās divās dienās kopā ar saviem pavadoņiem nobraucām krustām šķērsām pa visu Dāniju kādu tūkstoti km un pabijām piecās augstas klases zivju audzētavās. Katra no redzētajām audzētavām bija savdabīga un sniedza plašu priekšstatu par dažādām aktuālām un noderīgām lietām. Piemēram, - kā audzēt tādas netradicionālu sugu zivis kā pālijas un zušus, kā sekmīgi risināt ūdens patēriņa minimizācijas un piesārņojuma problēmas, kā izmantot datorizāciju visu procesu optimizācijā un sasniegt augstus ekonomiskos rādītājus ierobežotu resursu apstākļos.
Pielikumā dažas tipiskas bildītes.

Pēdējo nedēļu laikā veblogus regulāri apciemo spama roboti, kā rezultātā katru dienu man nācās dzēst idiotiskus komentārus, kuru skaits dažubrīd sniedzās simtos. Lai no tā izvairītos, instalēju nelielu programmiņu, kura pirms komentāra nosūtīšanas ar elementāru testu pārbauda, vai to rakstījis cilvēks vai robots. Rakstītājam jāatbild uz kādu jautājumu vai, kā tas ir šobrīd, jāieraksta pirmie trīs burti no atslēgas vārda sapals. Tikai tad koments tiek nosūtīts. Paskatīsimies, kāds būs rezultāts.

Tēma par preču zivju audzēšanu jo sevišķi aktuāla ir šodien, kad pie pārredzama apvāršņa parādās ievērojami EZF finansu līdzekļi, kuri paredzēti speciāli akvakultūrai, tāpēc mēģinu izpildīt kādreiz publicēto apņemšanos un atsvaidzinu dažas atziņas.
Kad 2006.gadā biju Vācijā, apciemoju arī vienu lauku sētu Brēmenes tuvumā, kura blakus tradicionālajai lauksaimnieciskai ražošanai un lauku tūrismam apsaimnieko arī nelielu bet modernu foreļu audzētavu. To apkalpo divi cilvēki, tās jauda ir aptuveni 100 tonnas porcijas varavīksnes foreļu gadā. Pēc aptuvenām ziņām (ar šādām ziņām neviens tik vienkārši nedalās) audzētava saimniekam dod 20% peļņu gadā. Tas esot kādas 2x vairāk, nekā viņš gūst no savu zemju lauksaimnieciskās izmantošanas. Zemāk pievienotajos attēlos var redzēt audzētavas galveno daļu - zivju audzēšanas baseinus un zināmā mērā saprast audzētavas kontūras.

Iepriekšējās nedēļas beigas pagāja Polijā, kur 08.03. - 11.03. biju kopā ar Latvijas izlases komandu, kas piedalījās pasaules čempionātā zemledus makšķerēšanā. Ziemeļaustrumu Polijā, kur atrodas pazīstamā un zivīm bagātā Mazūrijas ezeru sistēma, bija vērojami īsti pavasara uzplūdi, vienu vakaru Mikolajkos bija pat +18° C. Čempionāta norisei tik ļoti vajadzīgais ledus uz ezeriem visūr kusa, burtiski, pa stundām, un organizātoriem galvassāpju netrūka.
Ceļojums, protams, radīja iekavējumus manā darbu kalendārā, taču Latvijas komandas uzvara pasaules čempionātā sagādāja neaizmirstamus mirkļus, bez tam tā arī man ļāva tikt pie dažām spēļu mantiņām - jaunākajiem eholotu un GPS aparātu modeļiem. Vienlaicīgi, ar Baltijas jūras valstu delegāciju vadītājiem izdevās pārrunāt dažas domas par Baltijas līgas izveidošanu. Baltijas līga ļautu visas mūsu sacensības padarīt plašākas un interesantākas. Vienojāmies, ka Prāgā, kur maija sākumā notiks CIPS kongress, sarunas tiks turpinātas.




Pēc iepriekšējā nedēļā patīkamā laika nedēļas nogale Latvijā atnāca galīgi nepatīkama. Rīgā tikai +3 - 4°C, lietus, vējains. Ledus Latvijā un tuvajā pierobežā visās zivainākajās vietās ir vai nu bīstams, vai pazudis. Pat uz Peipusa ezera copes sezona beigusies, jo uziet uz ledus ir aizliegts. Upēs ūdens līmenis augsts un iet ledus. Attiecīgi, pirmā pavasara aktivitāte - vimbu sezona vēl nav nopietni sākusies, kaut gan atsevišķi eksemplāri ir šur tur noķerti. Tomēr tauta kļūst nemierīga, tāpēc jau nākošnedēļ sāksies RMMB biedru apgāde ar Lielupes vimbu licencēm.
Jūras cope, kaut gan ienāk ziņas par atsevišķām veiksmīgām copēm, arī nav vilinoša, šobrīd, galvenokārt, sliktā un stipri vējainā laika dēļ.

Dārzā šogad samērā agri parādījušies parastie pavasara vēstneši - sniegpulksteņi un pīles. Pierādījumam saglabāju dažas pavasarīgas bildītes.

Uzdūros labam interneta resursam, kurā var atrast pieeju daudziem iespaidīgiem videoklipiem par copes tēmu. Ir arī interesanti raksti, no kuriem mani ieinteresēja Pete Riola rakstiņš, par to, ko amerikāņi domā par zvejas ierobežošanu savos ezeros. How about limited harvest or catch and release only on some small lakes?

Nupat no saviem krievu draugiem saņēmu informatīvu materiālu par Oskara Soboļeva memoriāla 2006.gada sacensībām un izvietoju arī savā lapā.
Ik pa brīdim saņemu dažādas vēstules no Krievijas, kurās ir vēlme kaut ko uzzināt vai atrast manus vecus rakstus un grāmatas krievu valodā. Lai gan daudz kas vēl joprojām nav pārcelts digitālā formātā, šo to var atrast arī interneta dzīlēs. Pacentos dažus materiālus savākt un izvietot tepat pie sevis. Kritiski tos pārlasot secināju - kaut gan no pirmajām publikācijām ir pagājuši kādi 30 gadi, arī šodien es būtiski neko nemainītu. Varbūt tikai papildinātu un precizētu atsevišķas detaļas.

Beigu beigās šodien sagatavato lapu apjoms (tās visas ir krievu valodā un saites ir atrodamas teorijas sadaļā) izrādījās tīri nopietns.
- КОРОТКО О СОВРЕМЕННОМ НАХЛЫСТЕ БЕСЕДА 2. Mans raksts publicēts 1978.gadā.
- Выбор и подготовка снастей.Mans raksts publicēts 1978.gadā.
- КТО ЖЕ ВОЗЬМЕТСЯ ЗА ДЕЛО? Vēsturisks A. Mitareva raksts par manu 1975. gada publikāciju.
- Трофейный судак - 2006. А. Аkeļjeva raksts.

Gatavojoties copei un sagatavojot savu makšķerēšanas inventāru, vienmēr parādās jautājums, kādu mezglu lietot, lai kaut ko kaut kur piesietu, uzsietu vai vienkārši savienotu. Pareizs mezgls ir svarīgs priekšnoteikums, lai būtu nodrošināta gan mezgla funkcija, gan maksimāli iespējamā savienojuma vietas stiprība. Protams, internetā var atrast milzum daudz dažādu mezglu siešanas instrukciju un attēlu un speciālstam nav lielu grūtību izvēlēties kādu no tiem. Piemēram, krievu valodas zinātājiem var ieteikt firmas Balsax mezglu lapu. Iesācējiem parasti ir nedaudz grūtāk orientēties un ir patīkami, ja mezglu bildītes ir viegli pieejamas.
Ar nodomu vēlāk izveidot savu mezglu lapu, savācu interesantākos materiālus. Tā kā šī informācija noteiktā līmenī ir aizsargāta ar autortiesībām, kamēr šis jautājums nav sakārtots, nevaru visu to izvietot publiskai apskatei savā interneta mājas lapā. Taču, ja kādu tas interesēs, šos attēlus varu nosūtīt personīgi pa e-pastu. Mapes apjoms ir aptuveni 1 mB, laika gaitā tā tiks papildināta ar visu, ko atradīšu tīklā.

Kristīne M., kura strādā makšķernieku veikalā Cēsīs, atsūtīja bildi, kurā redzams Māris Lasmanis ar 117cm garu un 12,5 kg smagu līdaku, un īsu aprakstu.

Līdaka izvilkta 20.februārī, Ungura ezerā, uz zivtiņu kā ēsmu. Loma autors ir Māris Lasmanis (18) no Cēsīm. (pagājušā gada jauniešu čempions). Cope bija 115mm āliņģī, kamēr āliņģis ieguva izmērus, pa kuru līdaku varēja izvilkt, pagāja pusotra stunda. Pa šo laiku viens puisis no mana veikala paspēja aizvest gafus, jo Mārīša gafu tā līdaka ievilka āliņģī pirmajā pusstundā, un, kad līdaka bija aizkabināta ar diviem gafiem, no mājām, kuras atradās netālu no ezera krasta, tika atnesta verga, ar kuru arī izcirta lielāku āliņģi.

Joprojām neesam beiguši meklēt upi un vietu, kur varētu izveidot kādu nelielu ūdenskrātuvīti. Šodien ar Ivaru P. apmeklējām vienu potenciāli interesantu vietu Madonas rajonā.
Izskatās interesanti, taču visas zemes ir aizņemtas un problēmas var sagādāt zemes īpašnieks.
Lai gan Latvijā nopietnāks sals sākās jau vakar, makšķerniekus uz ledus vēl nemanījām. Bet sals pieņemas spēkā. Madonas pusē no rīta esot bijis -6° C, bet pusdienā jau bija -9° C, visi dīķi jau pārklāti ar pāris cm biezu ledu. Izskatās, ka nedēļas nogalē ziemas cope Vidzemē ies pilnā sparā. Arī Tomē lielais dīķis jau ciet, tur pēcpusdienā bija -6°


Vakar no LZRA speciālistiem saņēmu atzinumu par līdaku, kura tika pieteikta kā jauns Latvijas rekords. Kā jau biju to sākotnēji vērtējis, secinājums ir viennozīmīgs. Iesūtītais līdakas svars neatbilst, ne tās vecumam, kuru noteica izpētot zvīņas, ne tās izmēriem - garumam, kuru uzrādījis loma autors, un platumam, kuru noteica no pieteikumam pievienotās fotogrāfijas.
Citiem vārdiem, pasaulē nav manīta līdaka, kura pie šādiem parametriem būtu lielāka par 15 kG, un nav iemesla domāt, ka šī līdaka ir kaut kas unikāls. Ja pieņemam, ka loma autors ir godprātīgs, viss liecina par svēršanas kļūdu.

Attīstot tēmu par LZRA sadarbību ar privātajiem zivjaudzētājiem, 18. un 19. janvārī biju garākā braucienā pa Ziemeļvidzemi un apmeklēju potenciālos zivjaudzētājus, kas gatavojas saimniekot pie dažām Vidzemes upēm un upītēm. Vispirms biju piebraucis pie Aiviekstes rajonā virs Ļaudonas. Ūdens līmenis upē gandrīz tikpat liels kā pavasara palos. Pēc tam maršruts veda uz Gaujas augšteci (pie Lācītēm) un tās pietekām Tirzu, Vilauni, Azandu un Palsu. Vēl ceturtdien sniegu nekur nevarēja manīt, arī uz bildēm visūr redzama zaļa zāle. Bet piektdienas rītā Gulbenes un Valkas rajonā visūr jau bija nopietni sasnidzis, vietām bija pat 10 cm bieza kārta. Tas, protams, iespaidoja gan ainavu, gan braukšanas apstākļus - visas upes un strautiņi bija izgājuši no krastiem un vietām strautiņu šķēršošana ar auto bija kā loterija. Dažuviet braukšanu traucēja arī slapjā sniega izgāztie koki, taču, kā stāstīja vietējie, šīs nedēļas vētras postījumi neesot lieli. Iznāca pabūt pie daudzām šī reģiona mazajām HES un uzzināt jaunas un interesantas lietas par rajonu, kurā sen nebiju bijis.

Izskatās, ka mana 12. janvārī publiskotā pašrocīgā laika prognoze šodien 20. janvārī Ziemeļvidzemē ir gluži tuvu realitātei. Tur esot bijuši -5° C.

Interesanta un parauga vērta izskatās licenču sistēma ASV Aļaskā. Lai gan Aļaskā zivju krājumi ir labā stāvoklī, to pārvaldei tiek veltīta liela uzmanība, arī licenču cenas ir nopietnākas. Koncentrēts kopsavilkums ir zemāk.

LICENSE REQUIREMENTS:
• An Alaska sport fishing license is required for all nonresidents 16 and over, and most residents from 16 to 59 (see below), to fishin all Alaskan fresh and salt waters.
• Anyone under the age of 16 is not required to have a sport fishing license.
• Sport fishing licenses and king salmon stamps may be purchased from a license vendor (most sporting goods stores), by mail or online www.admin.adfg.state.ak.us/license.
• Alaska residents 60 or older are not required to purchase sport fishing licenses, but must apply for an ADF&G Permanent Identifi cation Card (PID), which is a lifetime hunting, fishing, and trapping license. Alaska resident disabled veterans (50% or greater) may apply for a lifetime hunting and fishing license. Application forms are available at ADF&G offi ces,
or by mail from the ADF&G Licensing Section at the address and phone numbers above.
• Your fishing license or PID card must be in your possession while you are sport fishing, personal use fishing, and/or clam digging.
• Your sport fishing license is valid for a calendar year.
• In accordance with regulations, a sport fishing license permits you to take or attempt to take any finfish or shellfish in fresh or salt waters, except anadromous (sea-run) king salmon, for which you must also have a king salmon stamp (see “King Salmon Stamps,” at right).
• All persons engaged in sport fishing or in possession of fi nfi sh or shellfi sh must show their sport fishing license/PID card, harvest record, and any permits or tags to any representative of ADF&G or any peace offi cer of the state, upon request.
• A lost sport fishing license may be replaced for a small fee at any license vendor. A lost PID card may be replaced free at any ADF&G offi ce.

2006 LICENSE FEES:
Resident license fees
Resident sport fishing license . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . $ 24.00
Resident sport fishing license for the blind . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .25¢
Resident—income restricted . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . $ 5.00
Only if your income for the previous year was less than $8,200, or you received state or federal welfare assistance in the preceding 6 months.
Nonresident license fees*
1-day sport fi shing license . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . $ 20.00
3-day sport fi shing license . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . $ 35.00
7-day sport fi shing license . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . $ 55.00
14-day sport fi shing license . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .$ 80.00
Annual nonresident sport fishing license . . . . . . . . . . . . . . . . . . .$145.00

KING SALMON STAMPS:
• Most anglers sport fishing for anadromous (sea-run) king salmon must have in their possession a current year’s king salmon stamp.
• In order for the stamp to be valid, anglers must sign their name, in ink, across the face of the king salmon stamp and stick the stamp onto the back of their current year’s
sport fishing license.
• These anglers DO NOT NEED a king salmon stamp but DO NEED a harvest record:
–resident and nonresident anglers younger than 16
–resident and nonresident anglers who are fishing for king salmon that are stocked into landlocked lakes
–residents with the 25¢ license for the blind
–residents with the $5.00 income restricted license (harvest record is on the back of license)
–residents who possess an ADF&G PID or DAV card.

King salmon stamp fees HARVEST RECORD CARDS
Even if you don’t have to purchase a king stamp, you may need a harvest record card before you go fishing

LICENSES
Resident king salmon stamp . . . . . . . . . . . . . . $ 10.00
Nonresident 1-day stamp . . . . . . . . . . . . . . . . $ 10.00
Nonresident 3-day stamp . . . . . . . . . . . . . . . . $ 20.00
Nonresident 7-day stamp . . . . . . . . . . . . . . . . $ 30.00
Nonresident 14-day stamp . . . . . . . . . . . . . . . $ 50.00
Nonresident annual stamp . . . . . . . . . . . . . . . $100.00
Military annual stamp . . . . . . . . . . . . . . . . . . . $ 20.00
Use our secure server to buy your licenses, stamps, and tags online! www.admin.adfg.state.ak.us/license
Hunting and fishing licenses and king stamps may be printed at home (all other licenses and stamps must be mailed).

Banāli - ārā līņā un ziema Rīgā nav jūtama. Ar šādu pēdējos gados jau parastu secinājumu jāsāk jaunais 2007.gads.2006.gads pagāja kā ātrvilcienā. Bez lielām pārmaiņām, bet, kā parasti saku, normāli. Nekas būtisks nav noticis vai mainījies.
Sportā - Latvija saglabāja pasaules čempionu titulus, jo plānotais pasaules čempionāts Ķīnā nenotika. Kā panākums jāvērtē tas, ka mūsu valsts izlases nokļuva līdz Portugālei un piedalījās 2006.gada pasaules makšķerēšanas spēlēs. Tas varbūt dos jaunus impulsus šajā gadā. Vispārt sportiskais nosakaņojums visiem ir pozitīvs - jāpiedalās būtu ne tikai jaunatklātajos karpu un melno asaru pasākumos, bet arī spiningošanas un MM čempionātos. LMSF biedru skaits aug, gada nogalē tajā bija jau 26 klubi, arī pasākumu dalībnieku un atbalstītāju skaits aug.
Ceļojumu sfērā arī būs daži sīki jaunumi. Vienojos par sadarbību ar nopietnu tūrisma firmu, kura gatavojas attīstī makšķerēšanas tūrisma virzienu un izteica gatavību pārņemt manus kontaktus Skandināvijā.
Copes braucieni pagājušajā gadā arī nebija nekādi nopietnie. Kopš esmu iesaistījies valsts darbā, nespēju atdalīt atpūtu no darba. Pēc lielāka pārtraukuma divas reizes pabiju Krievijā, par tradicionālu copes mērķi ir kļuvušas Zviedrija un Norvēģija.

Arī mājas lapā nekādu būtisku izmaiņu nav. Pivot dzinējs veblogos darbojas tīri labi. Kā jau katru gadu - izdarīju dažas kosmētiskas izmaiņas un, lai jauniem apmeklētājiem lapas struktūru padarītu skaidrāku, nomainīju ievadlapas. Lapa ir pāraugusi sākotnējos izmērus un kļuvusi grūti vadāma, tādēļ tuvākajā laikā tiks sakārtota arī mapju struktūra, pacentīšos atbrīvoties no visiem liekiem izgreznojumiem.

P.S. Vienkārši piefiksēju: Zivsaimniecības nozares Nacionālā stratēģiskā plāna 2007.-2013.gadam PROJEKTS UZ 14/12/2006. Uz šī dokumenta, kurš janvārī tiks apstiprināts MK, pamata tiks izstrādāta Rīcības programma EZ fonda atbalsta ieviešanai Latvijā.