JST bloga 2008.gada arhīvs

Rakstu vienkārši, lai piefiksētu šodienas notikumus. Vispirms darba grupā, kura saucas...izrādās, īsti neatceros tās precīzo nosaukumu. Nosaukumā bija vārdi zivju krājumi un ilgtspējība. Šodien tajā turpinājās darbs ar makšķerēšanas noteikumiem.
Vispirms jokaini pretstatījumi - man kā LMSF pārstāvim jāpiesauc makšķernieku domas un jādiskutē ar LMA, kuras pārstāvis kā argumentu vienmēr lieto līdzīgus argumentus un vārdus - LMA un mūsu aptaujātie makšķernieki uzskata... Tikai ar to starpību, ka LMA makšķernieki iestājās pēc būtības par makšķernieku tiesību sašaurināšanu, piemēram, par to, ka līdakas jāaizliedz no 1. februāra, alatas no 1.oktobra, foreles no 1.septembra..., zivis jāpiebeidz, utt., bet LMSF makšķernieki uzskata, ka piedāvātā liegumu pagarināšana krājumus neuzlabos, tā ir bezjēdzīga un tikai samazinās makšķerēšanas popularitāti un normālu makšķernieku klātbūtni, kura inspektoru ierobežoto resursu apstākļos var būt diezgan nozīmīga. Beigās saprāts tomēr guva pārsvaru.
Tāpat beigu beigās darba grupa piekrita manai n-gadus vecajai domai, ka aizliegt spiningošanu pavasarī nav prāta darbs un nolēma p.24. izņemt no MN. Protams, inspektoriem tas nedaudz sarežģīs dzīvi, taču legalizēs normālu foreļu, varbūt arī lašu un taimiņu pavasara spiningošanu. Galu galā inspektoriem jākalpo makšķernieku interesēs, bet ne otrādi. Pie tam, tā kā šodien gandrīz visi pērk MK un samazinās pārkāpumu skaits un, attiecīgi, soda naudu iekasēšana par šo tēmu, tas dos iespēju uzlabot inspekciju darba rādītājus lieguma laikā ķerstot līdaku mīlētājus.
Pārējās visas, varbūt, neskaitot atcelto lašu copes rudens lieguma laiku Daugavā, bija otršķirīgas lietas, darbs pie pārējiem jautājumiem turpinās. Vēl nezinu, kā lai tiek galā ar to, ka Gaujā un Ventā rudenī mušiņot ir aizliegts, bet makšķerēt bez mušas ir atļauts. Un vēl jāpanāk, lai tas saraksts ar liegumu rudenī makšķerēt foreļupēs nenonāktu līdz gala versijai. Joprojām nespēju darba grupu pārliecināt par nevajadzīgo liegumu pavasarī makšķerēt no laivām.
Vienojāmies, ka VZP sagatavos un tuvākā laikā publiskos populārā valodā tās izmaiņas, kuras darba grupa ir iecerējusi izdarīt noteikumos. Ar nolūku, lai katram nebūtu jāpēta un jālauza galva, kā saprast dažubrīd diezgan sarežģītās MN pantu konstrukcijas.

Pamatdarbā arī netrūkst problēmu - aģentūrai jānodrošina budžeta ekonomija aptuveni 500 tūkst Ls apjomā. Izskatās, ka nevienu no tiem, kuri novada mums šādus valdības uzdevumus, īsti neinteresē tas, ka zivju audzētavas, kuras tikai apstākļu sagadīšanās dēļ nokļuvušas valsts pārvaldes iestādes statusā, ir tipiskas ražošanas vienības. Apstākļos, kad elektrības, degvielas un barības cenas aug, bet investīciju trūkst, prasību mehāniski nogriezt ceturto daļu no aģentūras finansējuma, būtiski nemainot aģentūras funkcijas, var nodrošināt tikai pārtraucot vairāku audzētavu darbību. Pie tam tas būs neatgriezenisks process, arī pati slēgšanas procedūra nav vienkārša un lēta. Gatavoju aprēķinus, lai tuvākās dienās augstākstāvošā politiskā vadībai saņemtu informāciju un pieņemtu lēmumu par šāda soļa lietderību. Papildus, nav īsti arī skaidrs, kā to visu iespaidos šodien aktualizētās idejas par ZM un Vides ministrijas apvienošanu. Varbūt apvienošanas rezultātā iegūtā ekonomija kaut cik atslogos prasības aģentūrai. Varbūt esmu pārāk liels optimists...

23.novembrī Latvijā vienas dienas laikā sasniga milzum daudz sniega, pat manā dārzā bija 50 - 60 cm bieza sniega kārta un likās, ka ziema jau klāt. Taču tālāk viss risinājās kā katru gadu, temperatūra gāja augšup, pēdējās dienas bija labos plusos un manā dārzā Rīgā šodien sniegu vairs nevar atrast. Vakar ar Gundaru K. un vēl diviem copmaņiem izmetām vienu līkumu pa Kaņiera ezeru ezera dienvidu galu. Laiks ideāls, - apmācies un viegli brāzmains D vējš. Diemžēl, kā parasti, laika bads ļāva mums darboties ezerā tikai vienu stundu, tādēļ secinājumi arī nav nekādi nopietnie. Ezerā copmaņu netrūka, laivas bija katrā potenciāli labā vietā. Dziļumos neko nemanījām, tikai zāļu malā man uz vieglu rotiņu laimējās nomedīt vienu sīku līdaciņu, pārējie palika bez loma.

Šodien nedaudz padarbojos ar makšķerēšanas noteikumu izmaiņām, kuras bija publiskotas VZP mājas lapā. Tā radās noteikumu variants, kurā visi svītrojumi un ar krāsām iezīmētie teksti ir manas domas. Joprojām ceru, ka kāds šo lapu izlasīs un, varbūt, atsūtīs kādus konstruktīvus priekšlikumus. Šobrīd īsu vēsti esmu saņēmis tikai no "vissviss"-a.

Nupat atgriezos no Maskavas, kur divas dienas piedalījos Asociācijas "Rosohotribolovsojuz" 50-gadu jubilejas pasākumā. Rosohotribolovsojuz ir vadošā organizācija, kura Krievijā apvieno medniekus un makšķerniekus. Tā ir CIPS biedrs, aptver visu valsti, tai ir liels atbalsts valdībā un Domē, tajā ir darba vietas aptuveni 10 tūkstošiem darbinieku, tā apsaimnieko 220 milj. ha medību un makšķerēšanas saimniecību platības. Asociācijā pēdējos gados pie varas nākuši jauni spēki, kuri diezgan būtiski uzlabojuši tās saimniecisko dzīvi.
Pats pasākums ideoloģiski neatšķīrās no tiem, kurus pirms divdesmit gadiem tepat Latvijā piedzīvoju Latvijas MMB izpildījumā. Gandrīz pilnībā veltīts medību jomai, valdošās partijas, valdības un asociācijas vadības slavināšanai, ar augstu viesu un 14 ārvalstu delegāciju piedalīšanos. Un, protams, ar labu galdu un speciāli organizētām viesmedībām (neesmu mednieks un varēju nepiedalīties). Noslēguma pasākumā notika arī Krievijas sportistu - šī gada makšķerēšanas sporta pasaules čempionu apbalvošana, kurā Krievijas MSF prezidents S. Radziševskis draudzīgi atdeva godu Latvijai, pieminot to kā nopietnāko konkurentu. Protams, satiku dažus senus paziņus no tiem, kuri arī šodien atrodas pie asociācijas stūres, kā arī dažus no Ukrainas un Baltkrievijas makšķernieku vadoņiem.
Interesanta bija gida pavadīta ekskursija pa Maskavu. Centru pēdējo reizi biju sīki izstaigājis pirms kādiem 20 gadiem. Blakus iespaidīgām un modernām pārmaiņām centrā, jo sevišķi labi tas izskatījās naktī, nomales rajoni arī šodien man izskatījās pamesti un nesakārtoti. Transporta kustība Maskavā ir neiedomājami smaga. Piemēram, attālumu, kuru ar autobusu naktī veicām 15 minūtēs, dienas laikā, pat bez kāda sastrēguma, bijām spiesti braukt pusotras stundas.

Tikai vakar atgriezos no nedēļu ilga ceļojuma uz Krieviju. Pie Ahtubas upes izvietotajā makšķernieku bāzē "Uspech" no 9. līdz 11. novembrim risinājās kārtējais Oskara Soboļeva piemiņas memoriāla pasākums "Trofejas zandarts" - 2008, kurā biju ielūgts par galveno tiesnesi. Tiesnešu brigādē Latvija bija pārstāvēta vēl ar diviem pārstāvjiem - Ivaru P. un Māri P. Lai gan Volga ir slavena ar saviem lielajiem zandartiem, pasākuma laikā ķērās sīkie zandartiņi svarā līdz 3 kG. Trofejas izmēra zandartu (ieskaitīja tikai zandartus lielakus par 65 cm , mērot līdz zvīņas beigām, atbilstoši, svarā ap 3,5 kG) lomos bija maz. Kā sprieda vietējie, mazaktīvajā lielo zivju copē vainojamas bija divas saules pie debesīm, proti, pilnmēness naktis. Vienīgi uzvarētāju ekipāžas lomā bija skaists 5.650 kg smags eksemplārs, kuru, strp citu, viņi noķēra burtiski pēdējās sacensību minūtēs.
Līdzdalība šajā pasākumā deva man retu iespēju trīs dienu garumā gan satikties ar daudziem seniem paziņām - Krievijas makšķerēšanas elites pārstāvjiem, gan visiem mums tiešā tuvumā vērot labāko Volgas speciālistu zandartu spiningošanas paņēmienus un iepazīties ar copes specifiku Volgā un Ahtubā.
Lai nomedītu zandartus, visi dalībnieki lietoja tikai divus paņēmienus - džigošanu ar 30-80 gramus smagām svina galvām vai velcēšanu ar 5-10 m dziļi ejošiem vobleriem.
Jau trešo gadu uzvarēja un savu augsto meistarību nodemonstrēja Jaroslavļas spiningotāji, kuri diezgan konsekventi turējās pie džigošanas tehnikas. Protams, viņu panākuma pamatā bija arī tas, ka viņi bija ieradušies vairākas dienas pirms pasākuma, izpētījuši visas labākās vietas, bet sacensību laikā nodemonstrēja labu informatīvo sadarbību ar otru Jaroslavļas ekipāžu.

Pēc pasākuma izmantojām organizātoru laipnību un vēl trīs dienas lieliskos sadzīves un laika apstākļos pavadījām bāzē, mēģinot pie reizes noslīpēt savas iemaņas zandartu copē. Kaut gan līdz mums nonāca ziņa, ka uz velci esot noķērts 7,5 kg smags eksemplārs, bet bāzes galvenais gids Davidovs A. pats stāstīja kā, cīnoties ar kādus 10 kg smagu eksemplāru, bija salauzis savu Shimano spininga kātu, mums nebija ar ko lielīties. Mūsu lomos bija tikai sīki, līdz 1.5 kG smagi eksemplāri.
Informāciju par šo pasākumu var atrast arī žurnāla Ribolov Elite mājas lapā, kā arī Volgas-Donas makšķernieku kluba lapā.

Nelielam ieskatam izveidoju bilžu galēriju Volga 2008.
Internetā var redzēt arī Staņislava Radziševska veidoto teleraidījumu par šo pasākumu.

Latvijā šodien valda vējains laiks, jūras piekrastē pat stipra vētra. Īstais laiks, lai nodarbotos ar prozaiskākām lietām, no kurām neizbēgt nevienam privātmājas īpašniekam. Piemēram, lai sakārtotu apkuri ziemas sezonai. Utt. Vai vienkārši paklejotu pa tīmekli.
Lai nedaudz izgreznotu šo ierakstu, ievietoju dažus pēdējā laikā uz mušu pašrocīgi nomedīto zivju portretus.

Strauta foreļu copē iestājies pārtraukums, arī alatu copi mazajās upītēs uz kādu laiku apgrūtina masveidā pa straumi lejup peldošas lapas. Daudzi mušiņotāji šobrīd pievērsušies citām zivīm, tai skaitā līdaku copei.
Mani nedaudz saintriģēja karpu cope. Kā var noprast no karpu dīķu pastāvīgo apmeklētāju stāstiem, tuvojoties ziemas sezonai, cope karpu dīķos sāk pieklust. Lai pārbaudītu, kā tās oktobra beigās var nomedīt ar mušiņmakšķeri, ar Gundaru K. apmeklējām vienu karpu copes dīķi, kurā esot pietiekoši daudz zivju. Laiks bija tīri patīkams, arī par rezultātiem var teikt tikai to, ka tie bija negaidīti labi.
Es mēģināju darboties ar sauso mušu, kuru varētu saukt par minibuggeri, kurai, manuprāt, bija jāimitē lēni grimstoša barības granula. Diemžēl, sākumā karpas manu ēsmu pilnībā ignorēja. Vēlāk, uz pavadiņas, lai tā pati sausā muša ātrāk grimtu, izvietoju nelielu svina skrotīti. Šis paņēmiens izrādījās produktīvāks. Gundars, savukārt, darbojās ar 5. klases komplektu un grimstošu, tuvu dibenam vadītu 10. numura zaļganbrūnu nimfu ar zelta galviņu. Ķērienu viņam bija krietni vairāk. Visos gadījumos karpu copes bija samērā maigas un, lai gan karpas ņēma diezgan noteikti, tās bija ne visai viegli pamanāmas. Galvenokārt kā negaidīta un viegla mušiņauklas kustība. Zivju vidējais svars bija ap 1,5 kg, Gundara lielākā zivs bija 3 kg smaga karpa.

Vakar Babītē notika gadskārtējais Lucky John festivāls. Lai gan man bija uzticēti daži sīki pienākumi, izdevās arī nedaudz pabildēt. Nelielu bilžu albūmiņu izvietoju uz pogas servera.
Pasākuma centrālā daļa bija spiningošana Babītes ezerā. Neskatoties uz to, ka laika apstākļi bija tīri pieņemami,- relatīvi silts viegli mākoņains laiks ar 5 - 10 m/sek stipru DR vēlāk R vēju, cope bija ar mainīgām sekmēm. Vairumam bija ķērušās nelielas 50 - 60 cm garas līdaciņas, un tikai 14 spiningotājiem izdevās nomedīt līdakas lielākas par 60 cm. Viņi visi saņēma firmas Salmo balvas. Papildus speciālbalvu par lielāko līdaku ieguva Edgars Dzenis, kura lomā blakus citām skaistām zivīm bija 87cm gara līdaka. Lielākā loma autors Edgars Dz. bija copējis rajonā ar relatīvi saduļķotu ūdeni un izmantojis LJ oranži krāsoto "mūdzi". Tipiski bija tas, ka līdakas bija koncentrētas nelielos rajonos, un, pārsvarā, pie lomiem tika tie, kuri bija izmantojuši visdažādākos rotiņus un pretzāļu vizuļus.

Ceturtdien apmeklēju lašu un taimiņu vaislinieku zvejas vietu Ventā. Vaislinieku zveja sākās oktobra sākumā. Pirmajās dienās vairāk nāca taimiņi. Vidēji 1-3 kg smagi, pa starpām gadījās arī 5 - 6 kg smagas mammas. Pēdējās dienās vairāk parādās laši. Tēvi nelieli, svarā ap 2 kg, mammas ap 6- 7 kg smagas. Kā redzams no bildēm, pat labvēlīgos laika apstākļos darbs nav viegls.

Ar nelielu aizkavēšanos ievietoju bildes no nelielas fotosesijas veltītas copei Kurzemes jūrmalā netālu no Ovīšiem.

Šovakar kādu stundu ar mušiņu paspēlējos sava kaimiņa Gundara K. dīķī. Tajā pēc sezonas ir palikušas, dažas retas varavīksnes foreles. Vakars bija zelta rudenim atbilstoši burvīgs. Arī par rezultātu nevaru sūdzēties, - vienu no forelēm izdevās piemānīt ar lielu, spilgtu grimstošo mušu. Pārvietoju to tuvu dibenam ar īsiem lēniem ievilcieniem. Ņēmiens bija gandrīz nemanāms, tikai sāniska auklas gala kustība.

Lai vēlreiz mani pārliecinātu, ka šobrīd nav īstais laiks, lai niekotos ar forelēm, Aigars B. atsūtīja dažas bildes ar pirms nedēļas ķertām butēm. Ir ko pārdomāt. Diemžēl, iepriekšējo brīvdienu ziņas par bušu lomiem nav nez ko iepriecinošas. Izskatās, pašreiz valdošā nelabvēlīgā laika prognoze iespaido arī butes.

Vakar kā tiesnesis piedalījos Latvijas čempionātā spiningošanas divcīņā, kurš notika Engures ezerā Ķūļciema bāzē "Mazsaliņas". Pēc sacensību starta, kad visi censoņi ar elektromotoriem aprīkotajās laivās bija pazuduši Engures ezera plašumos, šogad pirmo reizi pats ķēros pie airiem un iebraucu ezerā nedaudz paspiningot. Copēju kāds 2 stundas turpat bāzes apkārtnē. Lai gan pirms tam bāzes speciālisti prognozēja vāju copi, jo pūta viegls ZA vējš, man laika apstākļi tādai nelielai pastaigas copei likās simpātiski, arī rīts bija patīkami silts, tikai +10° C. Ezera devīgumu var redzēt bildēs (asari gan nebija mani). Līdakas bija zālēs, relatīvi seklās vietās. Palīdzēja precīzi metieni starp zālēm.
Izmantoju daudz lietoto sudraboto paštaisīto LJ rotiņu, Mepps Aglia 3 analogu, tikai bez serdeņa, lai tas būtu iespējami vieglāks. Copes bija pārliecinošas - visas, kuras ņēma, palika uz āķa. Kopumā bija 7 līdaciņas. Divas lielākās 3,1 un 1,4 kg svarā. Nekādu lielu zivju dzīvību nemanīju. Satiku pāris konkurentus, taču tie tobrīd bija galīgi tukšā.
Domāju, ka sportistiem būs labi lomi, taču, kad visi izbrauca krastā, izrādījās, ka daudzi bija bez zivīm. Nebija palīdzējis arī tas, ka daudzi bija devušies uz ezera populārākajām krietni tālajām vietām.Vienīgi Inārai K. bija skaists loms, bet lielākā izrādījās Kristapa E. vienīgā, taču 5,5 kg smagā līdaka. Līdzīgi kā man, pārsvarā izrādījās, ka labākie lomi bija tiem, kuri copēja pa zālēm uz rotiņiem, vienīgi Ināra bija lietojusi vobleri.

Salmo SIA pārstāvji nupat paziņoja, ka gadskārtējais LJ festivāls notiks 12.oktobrī, tradicionālajā vietā pie Babītes ezera. Detalizētāku aprakstu var atrast LJ nolikuma lapā. Kā parasti, pieteikties varēs pie manis, tai skaitā, izmantojot šīs lapas komentāru ieraksta iespējas.


Atkal pār Latviju nāk siltuma vilnis, dārzā no jauna sāk ziedēt daudzas puķes, tai skaitā pat krokusi. Lai gan no ezeriem ienāk arvien interesantākas ziņas, makšķerēšanai šobrīd kaut kā neatliek laika, jo neizdodas pamest mājas darbus.
Kārtējās galvassāpes sagādā MK lēmums samazināt valsts iestāžu finansējumu un piektdienā izziņotā attiecīgā zemkopības ministrijas prasība samazināt aģentūras finansējumu. Jau pirmdien jāziņo par pasākumiem, kas veikti, lai audzētavu finansējumu samazinātu par 60 tūkst. latiem. Detaļas gan neskaidras, bet kaut kas būs jādara.
Vakar vienu brīdi dārzā parādījās gandrīz ideāls apgaismojums, - lai kaut cik izgreznotu šo lapu, uztaisīju dažas bildes. Poga.lv izvietoju lielāku bilžu sēriju ar tauriņiem.

darba jautājumos apmeklēju dažas aģentūras zivjaudzētavas. Kā parasti ceļš veda gar Daugavu. Reti kad izdodas redzēt vētrainu Daugavu, tāpēc uztaisīju dažas bildes.
Piektdienas vakarā ar Ivaru P. pabijām Ventas malā, kur notika gadskārtējais foreļošanas aktīvistu saiets. Pēc dalībnieku viedokļa foreļupes pamazām atkopjas, vēl tik atliek nokārtot saimniekošanas jautājumus. Taču tas nav vienas dienas jautājums. Bilžu sērijas 1.daļu, kurā redzami pirmās dienas skati, izvietoju uz pogas servera.
Sestdien atceļā uz Rīgu mēģinājām atrast kādu skaistu sēņu vietu Ventas tuvumā. Kā jau vietējo vietu nezinātājiem nekas nopietns neizdevās. Lai gan tantiņas staigāja ar pilniem groziem un ceļa malā tirgoja skaistas baravikas un gailenes, pat it kā perfektās vietās sēnes mums nerādījās. Tik vien atradām kā vienām vakariņām un pāris bildēm.

Augusta sākumā pār Mētrienas pagastu un arī Zušulīci pārskrēja lokāls viesulītis. Manām ēkām tas pagāja garām dažu desmitu metru attālumā, taču Aiviekstes krasta ainavu šajā vietā gan izmainīja.
Gan nolaužot vecus kokus, gan būtiski nopostot manā īpašumā esošo priežu audzi.
Kad iegādājos šo īpašumu, daži man deva padomu minēto priežu audzi uzreiz nozāģēt. Taču man šī skaistā audze toreiz likās ļoti iederīga esošajā ainavā, pie tam tā atradās Aiviekstes upes aizsargjoslā, tāpēc no šī soļa atteicos.

Diemžēl, viesulītis neprasīja nevienam saskaņojumu, bet darīja savu darbu. Rezultātā audze tika nopostīta un tagad biju spiests novākt postījumus un pie reizes nozāģēt pārpalikušos kokus.
Kopumā man tas radīja vismaz pāris tūkstošus latu lielus zaudējumus.

Iznāca tā, ka nedēļas nogalē bija jārūpējas par savu zivju dīķi. Karstais laiks dara savu - ūdens dīķī pašreiz ir rekordzemā līmenī, pie tam rekordstrauji šogad palielinājies dūņu slāņa biezums. Bija kaut kas jāgdaraa, lai visu to saglābtu, ja tur vispār kaut ko var glābt. Attiecīgi, parādījās laiks paklejot pa tīmekļa plašumiem. Atradu dažas interesantas lietas par copes tēmu.

Vispirms tā bija ievērības cienīga 40 gadus veca amerikāņu sabieriskās organizācijas Trout Unlimited izplatīta filma The Way of a Trout par foreles dzīves cikla tēmu. Kaut ko tādu nebiju redzējis.

Viens no retajiem blogiem, kuru raksta nevis makšķernieks, bet persona, kura uzrauga dažas labas foreļupes Anglijā (The Blog of a Head River Keeper on a Derbyshire Country Estate). Var lasīt par problēmām, ar kurām viņi sastopas. Water~lines Izrādās, maluzvejnieki arī tur ir sastopami.

Ceļot iznāca pa lapām, kuras, galvenokārt, saistās ar Apvienoto Karalisti, tāpēc šeit ir vēl dažas interesantas saites ar Anglijas un Īrijas lapām. Manā interešu lokā šoreiz bija organizācijas jautājumi. Tāpēc ievietoju arī dažus citātus.
Angling Clubs in South Lakeland The Windermere Ambleside & District Angling Association
"The Lake District is the poetic heart of England. Its mountains, lakes, ravines, waterfalls, dales, fells and ancient woodlands have inspired some of the finest verses of some of the greatest poets in the English language.
Cumbria has a wide selection of angling clubs and associations. They work hard to provide their members with a high standard of sport and, whether large or small,
enrich and protect the fishing for local and visiting anglers.
Many associations are based around their locality and were set up to protect the fishing for the local population, some may have a residency clause for you
to become a member. However, most clubs make fishing available for non-members even if this is restricted to guests of members."
North Country Angler

Interesantu informāciju par foreļupju apsaimniekošanu var iegūt lapā, kas apraksta copi Īrijā. "No licence is required to fish for brown trout. However in two particular regions -the Northern and Upper Shannon Fisheries regions - a Share Certificate is mandatory. They are available from tackle shops and other outlets.
The majority of waters are owned either privately or by the State. Many are leased to angling clubs or associations.
A fishing permit issued by the owner or the lessee gives the possessor a right to fish for varying periods ranging from a day to a season. Some fisheries may not require permits.
Most brown trout fisheries open between February 15th and March 1st.
Most close on September 30th with some exceptions which close on various dates between September 15th and October 12th. Clubs may have their own regulations on opening and closing dates."
Vienlaicīgi Anglijā kultivēto klasisko foreļupju apsaimniekošanu var papētīt lapā Chalkstream Fly Fishing in Southern England

Noderīgs knifs mušiņmakšķerniekiem.
Vienkāršs paštaisīts copes indikātors sarežģītiem apstākļiem, jo sevisķi dzidros strautos, kur zivis ir ļoti uzmanīgas. Fishing on the Frontier - Part 14 - Improved Take Detection Apt. 30 cm spilgtas monoauklas gabals tiek "ieprogrammēts" ( "salocīts" kā atspere, ielikts uz 5 min karstā ūdenī, pēc tam atdzesēts ledusskapī), pēc tam ieziests, lai peldētu. Tiek iesiets starp konusveidīgo pavadu un pavadiņu ( kura parasti ir vismaz 1 metru gara vai garāka ! ). Pielieto makšķerējot ar sīkām nimfām, pēc principa, lai zivs nejustu, ka kaut kas aizdomīgs tai nonācis mutē.

Kopš karpu makšķerēšanā tiek pielietotas boilas, ik pa brīdim ienāk ziņas par to, ka tās var rosināt apetīti ( vai ziņkārību) jebkurai zivij.
Šoreiz stāstu par savu negaidīto veiksmi augusta copē atsūtīja Viesturs B.

Kā parasti brīvdienas pavadīju ķerot karpas. Pirms nakts nomainīju boilas un pārmetu makšķeres. Pa dienu bija viena karpas cope un nakts solījās būt produktīva, jo bija labi iebarots gan ar boilām, gan visādiem citādiem labumiem. Un tā, ap 24:00 likos gulēt cerībā, ka ilgi gulēt nenāksies. Pamodos no tā, ka peidžeris iepīkstējās. Pielecu kājās, bet cope nesekoja. Padomāju, ka kāda zivs ieskrēja auklā. Pēc minūtēm piecām peidžers atkal iepīkstējās. Izskrēju no telts un pieskrēju pie makšķerēm, kuras atradās 20m attālumā, bet cope vienalga nesekoja. Pagāja vēl brītiņš un svingers sāka cilāties uz augšu, tad uz leju, tad atkal uz augšu. Nodomāju, ka Trigu ICE ar zemenes pop-up būs iekārojis breksis. Piecirtu un jūtu, ka breksis nemaz nav tik maziņš... Pie paša krasta, kad biju ielaidis ūdenī uztveramo tīklu, pieres lukturīša gaismā ieraudziju ko lielu un garu. Uzreiz sapratu, ka breksis nu tas noteikti nav. Un tā veiksmīgi ievadīju zivi uztveramajā tīklā un izcēlu krastā. Liels man bija izbrīns, kad no no uztveramā tīkla uz mani noraudzījās zandarts ar klasisku karpas copes āķi mutē. No rīta, kad nosvēru zivi, izbrīns bija vēl lielāks, jo zandartiņš svēra tieši 7kg.
Karpu tā arī šajā reizē neizvilku.

Egils C. atsūtīja informāciju par pasākumu MM ar nosaukumu FLYGANSTA PARTY 2008 PAPE, 15. - 17. augusts

Norises vieta: turpat 300m no jūras un 100m no ezera.
DIENAS KĀRTĪBA IR TIKAI APTUVENAI NOJAUSMAI, KAS TE TIEK PERINĀTS. ŠOGAD IR TĀDA LABA DOMA TOMĒR TO IEVĒROT.
PAR ATSKAITES PUNKTU KALPOS SIRĒNA. TĀ VĒSTĪS JEBŠU KĀDA PASĀKUMA AIZSĀKŠANOS.
15. AUGUSTS
IERAŠANĀS SĀKOT NO PLKST 17:00.
DALĪBAS MAKSA LS 5,- . BALVĀM, PASĀKUMA NODROŠINĀŠANAI. LĪDZJUTĒJĀM UN DALĪBNIEKU ĢIMENES LOCEKĻIEM DALĪBA IR BEZ MAKSAS. ATPŪTA LĪDZŅEMTAJĀS TELTĪS. PAR ĒDIENU UN DZĒRIENIEM KATRS RŪPĒJAS PATS. NO RĪTIEM BŪS IESPĒJA ORGANIZĀTORU MĀJĀ IEGŪT SILTU ŪDENI TĒJAI UN KAFIJAI. BŪS VIENS KOPĒJS UGUNSKURS.VAKARA CĒLIENĀ: NOMETNES IEKĀRTOŠANA, MUŠU SIEŠANA, SARUNAS, ALUS.16. AUGUSTS
TURPINĀS DALĪBNIEKU IERAŠANĀS. RĪTA CĒLIENĀ MM MEŠANAS SEKTORU IEKĀRTOŠANA. ORGANIZĀTORI NAIVI CER UN RĒĶINĀS UZ JŪSU PALĪDZĪBU!
12:00 FLYGANGSTA ATKLĀŠANAS LĪNIJA, KAROGA PACELŠANA, SAVSTARPĒJĀ IEPAZĪŠANĀS, PASĀKUMA SUVENĪRU IZSOLE, PASĀKUMA PROGRAMAS PRECIZĒŠANA.
13:00 KĀTU VICINĀŠANAS SĀKUMS. PA VIENAM UN GRUPVEIDĀ MŪSU INSTRUKTORU REIŅA, EGILA UN GUNTARIŅA VADĪBĀ.
PAREDZĒTĀS DISCIPLĪNAS:
1. FLYGANGSTA MEŠANAS SACENSĪBAS (DALĪBNIEKA 5/6 KLASES KĀTS).
2. FLYGANGSTA SHOOTAUT (VISI DALĪBNIEKI STARTĒS AR VIENĀDU, ORGANIZĀTORU SARŪPĒTU INVENTĀRU).
3. FLYGANGSTA LAIMES AKA (DALĪBNIEKA 5/6 KLASES KĀTS).
4. METIENU PARAUGDEMONSTRĒJUMI PĒC INDIVIDUĀLA PIEPRASĪJUMA. BEZ UŽAVAS ALUS ROKĀ PAT NESĀCIET RUNĀT.....
ATSEVIŠĶI VIENOJOTIES AR INSTRUKTORIEM TOMĒR BŪS IESPĒJAMS APGŪT PIRMOS SOĻUS METIENOS AR MM, KĀ ARĪ IZLABOT KĀDU SEV VIEN ZINĀMU ŠAIZI, KAD KAUT KAS, KAUT KUR NELIDO TĀ KĀ TU TO VĒLĒTOS. TAS TIKS DARĪTS PAR SIMBOLISKU ZIEDOJUMA VEIDA MAKSU, KAS NONĀKS KOPĒJĀ PASĀKUMA KASĒ. TĀPAT TIKS DOTA FANTASTISKA IESPĒJA IZMĒĢINĀT DAŽĀDUS MM KĀTUS. SPĒLE SAUCĀS „ATŅEM KĀTU SAVAM SLIKTĀKAJAM DRAUGAM”. SALAUZ UN IZLIECIES PAR BEIGTU...

VISAS DIENAS GARUMĀ: LĪDZJUTĒJĀM , GIMENES LOCEKĻIEM UN PĀRĒJIEM INTERESENTIEM PAREDZĒTA PELDĒŠANĀS, SAUĻOŠANĀS JŪRMALĀ UN LĪDZI JUŠANA PASĀKUMA DALĪBNIEKIEM UN NORISĒM. LĪDZJUTĒJIEM PAREDZĒTS SPECIĀLS KONKURSS PAR LIELĀKO UN SKAISTĀKO MUŠU, KAS VEIDOTA NO DABĀ ATRODAMIEM MATERIĀLIEM!
VAKARA CĒLIENĀ SAVIESĪGĀ DAĻA PĒC KATRA IZVĒLES UN IESPĒJĀM. IESPĒJA COPĒT EZERĀ, PADZERTIES ALUS. IESPĒJA NEDARĪT PILNĪGI NEKO UN JUSTIES LABI DRAUGU PULCIŅĀ. JŪS JAU ZINAT TAS KĀ....
SPECIĀLS NAKTS PASĀKUMS " MM METIENI AUTO LUKTURU GAISMĀ". TO VADĪS UN DEMONSTRĒS REINIS ( RUTKU TĒVS TOBIŠ).

17. AUGUSTS
RĪTA PIECĒLIENS PĒC IZVĒLES. VAR GULĒT, VAR MAKŠĶERĒT PAPES EZERĀ. TIEM KAS DOSIES EZERĀ BŪS SACENSĪBA "PAPES DŪCĪTIS". PIETEIKUMS JĀIESNIEDZ IEPRIEKŠĒJĀ VAKARĀ, PIERAKSTOTIES SARAKSTĀ PIE ATEJAS MĀJIŅAS. FINĀLS PLKST.12.00. LOMA UZRĀDĪŠANA NOMETNES VIETĀ. UZVAR VIENA ( DRĪKST PAŅEMT TIKAI VIENU!!!) LIELĀKĀ ZIVS! CITĀDI DISKĀBELS UN KAUNPILNA PUBLISKA KAUNINĀŠANA.

12:30 MUŠU APMAIŅA, IESPRAUD TRĪS SAVAS MUŠAS - PAŅEM VIENU, JEBKURU CITU MUŠU. ATLIKUŠO MUŠU IZSOLE.

14:00 FLYGANGSTA 2008 NOSLĒGUMA LĪNIJA, DALĪBNIEKU SUMINĀŠANA UN APBALVOŠANA.

PILNĪGI DROŠI, AR GARANTIJU!!! GUNTARIŅŠ BŪS PRIECĪGS REDZĒT MŪS VISUS AIZBRAUCAM SVĒTDIENAS VAKARĀ KOPĀ AR MŪSU MĒSLIEM!!!

MŪS JAU ATBALSTA:

RAIVIS BERGS UN KOMPĀNIJA „PURE FISHING”, SERGEJS BABINS UN ŠMIA „BOSNA”, IGORS FIĻIPOVS UN FIRMA „GOLDFISH” . PĀRĒJIEM SPONSORIEM: PĒDĒJĀ BRĪŽA PIEDĀVĀJUMS ARĪ TIKS IZSKATĪTS.

ORGANIZATORI DARĪS VISU, LAI DABŪTU SAULI UN JŪRU BLAKUS. IZBAUDIET! VISS NOTIKS UZ PILNĪGAS BRĪVPRĀTĪBAS, PIESPIEDU UN PAŠU IZVĒLES PRINCIPIEM..

ORGANIZĀTORI:
GUNTARS LAGŪNS ( 29127180), ANDRIS NORĪTIS (29206570). IT KĀ
PIEDALĀS EGILS COLLENKOPS (29248021) UN REINIS RUTKIS( 29129436).

VISI JOPROJĀM GAIDĪTI!

Iepatikās ar smaidu rakstītie Scott Richmond pieci padomi, kā rīkoties smalkam mušiņmakšķerniekam, ja viņam nekas neķeras.
Saīsināts atstāsts.
1. Ja neķerās uz slapjajām mušām, pārej uz sausajām - ja jau neķeras, tad labāk, ka neķeras uz sauso. Tā taču ir stilīgāk. Arī citi tevi uzskatīs par smalku speciālistu, kurš zin, ko dara.
2. Ja foreles kāpj, bet tev neķeras, no sausajām pārej uz nimfām - noķert ar sauso nav māksla..., pie tam lielās ir dziļāk..., runa taču ir par kvalitāti, nevis daudzumu. Ja prasa, cik noķēri, pasmaidi un gudri novelc - he-he-he.
3. Met mieru forelēm un pārej uz ko lielāku - taimiņiem vai lašiem. Foreli noķert, - tas tāds sīkums. Ja jau tu esi devies baudīt dabu, tad jau labāk nenoķert lielu zivi...
4. Ja nekas neķeras, met kātu pie malas un pārej uz fotomākslu - tu taču esi cilvēks ar māksliniecisku dvēseli..., māksliniekiem ir jūtīga dvēsele..., jo sevišķi, ja kompānijā ir sievišķas būtnes, kuras parasti satrauc mākslinieku juteklība... Noteikti parūpējies par statīvu un kādu superkameru, varbūt Linhofu..., nav stilīgi ar parastajām digitālajām automātiskajām. Var iztikt arī ar augstas klases Nikonu.
5. Vienmēr esi gatavs mest mieru copei un pāriet uz rakstīšanu - nēsā līdzi papīru vai notbuku. Ja neķeras, sāc rakstīt..., lai tautai rodas iespaids, ka tu esi rakstnieks. Rakstnieki taču ir eksperti...Tikpat superīgi kā fotogrāfi, tikai aprīkojums lētāks...

Vakar piedalījos nelielā mušiņmakšķerēšanas prezentācijā, vienlaicīgi mērķis bija pārbaudīt dažas atziņas par tēmu "ķer un atlaid". Bija iespēja arī pārliecināties, ka lietojot smalkus rīkus, kuri neļauj zivi ātri izvadīt, noteiktos apstākļos (siltā ūdenī, jūtīgas zivis, neprecīza atlaišanas tehnoloģija) iznāk sastapties ar sen zināmu problēmu - jo ilgāk zivs tiek vilkta, jo mazāka varbūtība, ka tā pēc atlaišanas izdzīvos. Tas apstiprināja jau zināmo atziņu, ka ar izvadīšanu nav ko kavēties. Lai izvadīšana neattaisnojami neievilktos, jebkurā situācijā, ja zivi ir plānots atlaist, būtu jālieto agresīvas un straujas izvadīšanas paņēmieni. Protams, svarīgi ir pareizi novērtēt gan zivs pretestību, gan sava makšķerrīka potenciālu.
Augsta ranga makšķerēšanas sacensībās bieži ir gadījies novērot, ka atsevišķi vadošo komandu sportisti jebkuru lielu zivi izvada apbrīnojami ātri, vismaz vairākas reizes ātrāk, nekā to izdara pārējie.

Izdevās noķert dažas foreles un arī dažas bildītes par zivju tēmu.


Beidzot apstrādāju pēdējā laika ziedu fotoattēlus un poga.lv izvietoju nelielu bilžu sēriju ar nosaukumu "Dārzs jūlijā"

Nejauši atradu interesantu lapu ar 8 mācību klipiem par karpu makšķerēšanu. Matt Hayes Carp Fishing. Klipi ir angļu valodā, labi izveidoti, bagāti ar jebkuram karpu iesācējam praksē noderīgu informāciju.

Ceturtdien apmeklēju Braslu. Aģentūras zivjaudzētavā aizdomīgi palielinājusies divgadīgo taimiņu mazuļu mirstība. Apstākļi neskaidri, nekādi izteikti cēļoņi nav fiksēti. Aizdomas rada mazuļu lielais svars un straujā smoltifikācija. Tās ir sekas tam, ka šī gada siltās ziemas apstākļos, zivis visu ziemu salīdzinoši aktīvi barojās. Ūdens temperatūra, kura Braslā parasti 3 ziemas mēnešus turās ap +0,5°C, šoziem visu ziemu bija +2° līdz +3°C līmenī.

Piektdienas vakars pagāja pie "Makšķernieku paradīzes" dīķa, kur sestdien notika "Rīgas Satiksme" pasākums.
Pacentos, kā parasti, uztaisīt arī kādu bildīti.

Jūnija pirmā nedēļa pagāja kā ātrvilcienā. Lai iespaidi nepazustu, ievietoju dažas bildes.
Baltezerā Egons S. gatavojas atklāt jaunu makšķernieku bāzi. Biju aizbraucis apskatīties ar domu, ka tur varētu organizēt LR čempionāta vienu kārtu. Izskatās labi, izdevās pat nofotografēt nupat izvilktu 3kg smagu zandartu.

Sestdien pabiju Koknesē, kur nedēļas nogalē notika pasākums "Kokneses zandarts". Iepazinos ar bāzi "Radzes", kur pēc nedēļas notiks Latvijas spiningošanas čempionāta kārtējais posms. Reti skaista vieta Daugavas augstajā krastā. Ērta, lai no laivas apgūtu zandartu un samu spiningošanas noslēpumus Daugavā, skaista un labi iekārtota bāze. Pasākumā piedalījās kādi 100 dalībnieki. Laiks bija skaists, saulains, pasākuma organizācija arī laba. Visticamāk, rāmais laiks un tas, ka nebija straume, atstāja iespaidu uz lomiem. Tie bija vāji - pat zinošiem speciālistiem pārsvarā ķērās zemmēra zandartiņi, bet labāko pulkā varēja tikt ar dažiem kilogramīgiem zandartiņiem. Lielākās zivis bija pāris 2,5 kg zandartu, divi 6 kg samiņi, dažas līdakas.

Nedēļu nobeidzot, runāju par makšķerēšanas noteikumiem ar bērniem un viņu vecākiem Rīgā Lucavsalā. Jaunie makšķernieki tur bija pulcējušies, lai piedalītos SIA Salmo organizētajos tradicionālajos bērnu makšķerēšanas svētkos.

Medijos parādījusies ziņa, ka pēc triju gadu sarežģītām diskusijām Šveices likumdevēji dzīvnieku aizsardzības likuma ietvaros ir pieņēmuši lēmumu sākot no 2009. gada ieviest normu, kura aizliedz ķert zivis un tās atlaist. Citu valstu speciālisti un makšķerēšanas lobiji par šo lietu izsakās ar lielu skepsi - gan zivju krājumi tādā veidā cietīšot vairāk, gan negatīvs efekts būs ekonomikā. Ceturtdaļmiljons Šveices makšķernieku gadā no inventāra iegādēm vien valsts ekonomikai dod 30 miljonu franku lielu apgrozību.
Raksta orģinālu var atrast EFTTA lapā.

Šajā nedēļā nelielā kompānijā uz dažām dienām apmeklējām Norvēģiju, lai pamēģinātu pavasara copi Zanzibar Inn rajonā. Kopā ar Gundaru K. un Edgaru V. izmantoju tiešo lidojumu no Rīgas uz Trondheimu. Lidostā paņēmām iepriekš pasūtīto nomas auto un pēc 3 stundu brauciena bijām jau galapunktā. Izrādījās, trīs dienu makšķerēšanas ceļojumam šis ir ērtākais variants. Otra grupiņa brauca ar prāmi līdz Stokholmai, pēc tam ar auto tālāk uz Norvēģiju, viņu ceļš bija nedaudz ilgāks.
Laiks bija skaists, pirmās dienas vēss, pēdējā dienā - saulains un karsts. Cope, lai gan nebija rekordlielu zivju, bija patīkama. Tā kā dziļajā jūrā valdīja stipri vēji, izvēlējāmies komfortablāko variantu un apguvām vairākas jaunas vietas fjordu aizvējā. Cope relatīvi seklās vietās papildus deva iespēju gandrīz visas izvilktās zivis atlaist. Rezultatīvākā bija cope 3 - 20 metru dziļumā ar vidējas klases spiningu un 30 - 60 gramus smagiem vizuļiem. Ar žibulēšanas metodi ķērās relatīvi vājāk.
Bāze bija pārpildīta ar vācu makšķerniekiem, kuri nodarbojās, galvenokārt ar zivju fileju rūpniecisku sagādi. Neskatoties uz to, ka viņi brauca ārpus fjordiem un copēja ilgi, lomi bija līdzīgi mūsējiem. Neliels izņēmums esot bijis dažas dienas iepriekš, kad viens no vāciešiem bija izvilcis vairākas 20 līdz 40 kg smagas jūras līdakas. Mums tik lielas zivis negadījās, lielākā menca bija kādus 5 - 6 kg smaga. Taču izdevība pārliecināties, kā ir vilkt lielu zivi, radās, kad no 60 m dziļuma pēc ilgas "spēkošanās" divatā ar Edgaru mēs izvikām lēpenei līdzīgu augu, kurš ar saknēm bija ieķēries 6 - 7 kg smagā akmenī.
Otra mūsu grupas puse palika Zanzibarā vēl uz pāris dienām. Laika apstākļi Norvēģijā pēdējās dienās stabilizējās un kļuva siltāks, attiecīgi, sagaidāma labāka cope.
Ilustrācijai ievietoju dažas bildes.

Tīmeklī izvietoju nelielu albūmu par šo braucienu, to var apskatīt uz poga.lv servera.

P.S. Nupat savā Google Reader atradu jaunu ziņu par Norvēģijas piekrastē izmakšķerētu 443 mārciņas smagu paltusu. Tas atbilstot jaunam pasaules rekordam.

Necik sen bija gara telefoniska saruna ar vienu ietekmīgu Saeimas deputātu. Vēlreiz pārliecinājos, ka Saeimā ir daudz makšķernieku atbalstītāju, taču palika iespaids, ka viņu informētība gan par makšķernieku problēmām, gan situāciju zivju resursu jomā ir stipri vienpusīga. Atcerējos sarunas Kairā ar citu valstu pārstāvjiem par šo tēmu. Izrādās, visos parlamentos situācija ir līdzīga - makšķernieki saviem draugiem parlamentos piespēlē daudz taču neprecīzu informāciju. Interesants likās CIPS viceprezidenta Ungārijas pārstāvja Ferenca Szalay teiktais. Ungārijas likumdevēji, lai izbēgtu no vienpusīgas informācijas un iegūtu kaut cik objektīvu ainu, pēdējos gados katru mēnesi organizē tikšanos un atklātu diskusiju ar makšķernieku, zvejnieku un zinātnieku pārstāvjiem. Šāda pieeja ir jūtami uzlabojusi likumdevēju informētību.

Tikai pāris tipiskas epizodes, ar kurām kārtējo reizi iznāca saskarties šajās divās dienās. Braucot ar auto uz Liepāju, pirms Kalnciema tilta telefona zvans - Lielupe esot pilna ar makšķerniekiem laivās, neviena inspektora tuvumā. Ko lai dara? Saku, - zvaniet inspektoriem. Vai nevarot iedot telefonu ? Utt. Braucu pār Lielupes tiltu - nevienas laivas, cik vien tālu var redzēt. Iespējams, zvanītāja teiktais bija par citu vietu Lielupē.
Atceļā no Liepājas atkal zvans. Šoreiz no Zaņas. Copmaņi licencētās copes vietā esot salikuši n-tās makšķeres, tas zvanītājam nepatīk. Atkal atbildu, zvaniet licencētās makšķerēšanas organizētājam. Izrādās, saimnieks neko nevar izdarīt. Iesaku zvanīt uz Valsts vides dienestu vai inspektoriem. Atbilde - tur nevienu nevar sazvanīt darbdienā, kur vēl sestdienā. Varbūt es varu kaut ko izdarīt? Beigās jānoklausās uzbrauciens. Ak nevarat? Tātad, jūs nevienu tas neinteresē!!

Liepājā bija vairākas interesantas sarunas ar vietējiem zinošiem makšķerniekiem. Vēlreiz guvu pārliecību, ka visvājākā vieta zivju resursu apsaimniekošanā ir kontrole. Var uz papīra sarakstīt skaistus noteikumus, var pieņemt visbargākos sodus, ja nav nopietnas kontroles, tas viss pārvēršas par vienkāršu butaforiju, par kuru īstie maliķi tikai smīkņā.
Vēl viena doma, makšķernieki norāda uz nesimetrisku pieeju - zvejnieki maksā par tīklu licenci simbolisku maksu, bet iegūst pieeju zivju resursiem ar desmitiem vai pat simtiem reižu lielāku vērtību.

Pirms kāda laika savā dīķītī ielaidu kādas 20 kilogramīgas karūsas. Pēdējo divu nedēļu laikā tās visas biju spiests no dīķa izņemt. Visticamāk, zvejā radītie savainojumi, transporta iespaids un siltais dīķa ūdens tās bija pieveicis.

Šodien piedalījos vienā labi apmeklētā makšķerēšanas pasākumā pie "Makšķernieku paradīzes" dīķa, kurā Rīgas Satiksmes copmaņi mērojās ar spēkiem makšķerēšanā.
Galvenais visu interešu objekts bija karpas.
Biju liecinieks, ka vakar šajā dīķi vīri rādīja tīri labus karpu lomus. Lai gan vakarā šo vietu skāra negaisa mala un nolija kārtīgs lietus ar krusu, rīts, kad visi izgāja uz copi, izskatījās daudzsološi. Viegla migliņa, gandrīz bezvējš, visapkārt pogoja lakstīgalas. Taču cope bija apstājusies. Iespējams, ka tieši vēsais lietus bija atstājis savu iespaidu. Pirmajās stundās nepieteicās neviena karpa. Satiku vīrus, kuri bija atbraukuši tieši no Vitkopa dīķa. Izrādās, tur viņiem nakts bija pagājusi pilnīgi pa tukšo, bez jebkādas kustības, tādēļ nolēmuši izmēģināt laimi Vallē. Līdz pusdienai visas lielās kompānijas lomos varēja saskaitīt kādas 7-8 karpiņas svarā 1-3 kg. Uz iepriekšējo dienu fona tas viss izskatījās stipri bāli. Pusdienlaikā, kad tika apkopoti copes rezultāti, izrādījās, ka smagākais loms bija nevis karpu speciālistiem, bet gan vadības komandas pārstāvim Osvaldam Maksimovam, kurš izvēlējās pareizu stratēģiju un ar štekeri savilka 3.2 kilogramus pasīkas raudiņas.

Manas aizdomas izrādījās pamatotas. Ne jau visiem maija pirmajās dienās ķērās tikai sīkās līdakas, - izrādās , ka bijuši arī labi lomi. To pierāda šodien saņemtā ziņa un bildes par copi Liepājas ezerā.

Sveiks, Jāni!
Savā lapā Tu raksti, ka sezonas atklāšanā nekas īpašs nav ķēries.
Mums ar A. Miezi Liepājas ezerā 01. maijā 4 kg un 5 kg līdakas un tādas līdz 1,5 kg kādas 20 gab.
02.maijā pēc neskaitāmām mazajām un noķertajām 6 kg un 8 kg līdakām un līņa ~ 1,7 kg (uz šūpiņa) ap 10.30 metām mieru.
Mēs ar Andi spriedām, ka šī ir bijusi pati labākā cope.
Ar cieņu Harijs Raciborskis.

Atbilstoši mūsu makšķerēšanas noteikumiem 1. maijā visā Latvijā sākas oficiālā spiningošanas sezona. Šajā dienā lielās spiningotāju armijas pārstavjus var sastapt gandrīz pie katras ūdenstilpes. Personīgi joprojām uzticos pazīmei, drīzāk gan jau likumsakarībai, ka aktīvā līdaku sezona Latvijā sākas, kad manā dārzā zied ābeles. Pie tam uz veiksmīgu copi drīzāk var cerēt seklajos ezeros un mazajās upītēs, kur līdaku nārsts noritējis agrāk. Papildus jāņem vērā, ka starpība starp Liepāju un Alūksni vai Burtnieku var būt pat pāris nedēļas.
Pirmā informācija, kuru saņēmu šajās brīvdienās, liek domāt, ka iepriekš minētā likumsakarība paliks spēkā arī šogad. Tās dažas ziņas, kurās copmaņi lielās ar nopietnākiem, 3 - 5 kg smagiem līdaku eksemplāriem, liecina vairāk par atsevišķiem gadījuma lomiem. Lielākais vairums spiningotāju spiesti vairāk sajūsmināties par sezonas atklāšanu, skaisto laiku un maija brīvdienām, bet ar lomiem nelielās. Lomos visiem, galvenokārt sīkās, kā saka, kilogramīgās līdakas. Kaut kas līdzīgs maija pirmajās dienās bija vērojams arī pirms gada, bet tad negaidīti viena kompānija man uzrādīja 1. maijā Gaujā noķert 110 cm garu skaistuli. Jācer, ka sezonas atklāšana arī šogad kādam būs atnesusi patīkamu pārsteigumu.
Taču vienu gan var atzīmēt - ar sezona sākumu strauji audzis ziņojumu skaits par copes vietās sastaptajiem tīkliem. Acīmredzot, spiningotāju armija var dot reālu ieguldījumu nelegālās zvejas apkarošanā. Jācer tikai, ka kontroles orgānu kapacitāte ļaus uz to visu attiecīgi reaģēt.


Rīt, 6.maijā viesnīcā Reval Hotel Latvija 09:15 sākas EUROFISH organizētā divu dienu konference, kuras tēma ir veltīta akvakultūrai Austrumeiropā. Cik zinu, interesentiem ieeja uz lekcijām, kuras par aktuālām ar zivju audzēšanu saistītām tēmām nolasīs dažādu valstu pārstāvji, nav ierobežota.

Kamēr viena daļa lašu makšķernieku sūkstās, ka Salacā gan trūkst lašu copes licenču, gan ūdens līmenis nav īstais, kurzemnieki pa kluso Ventā ķerot tīri skaistus lašus. Kā pierādījumu Guntis K. atsūtīja dažas pēdējā laikā noķerto lašu bildes.

Necik sen man draugi zvanīja un sūkstījās par ikru pilnām līdakām Rīgas zivju tirgū. Nācās ilgi skaidrot par to legālo izcelsmi. Vakar sākās laiks, kad zivis no Latvijas iekšējo ūdeņu zvejniekiem it kā nedrīkstētu nonākt tirgū. Šodien man bija saruna ar cilvēkiem, kuri vēlreiz apliecināja, ka saldūdens zivju tirgū netrūkst. Pēc necik sen skaļi publiskotās epizodes, kad inspektori tirgū sastādīja protokolu vienam Latvijas zvejniekam par jokainu pārkāpumu, mani interesē, kas notiks turpmāk. Tai skaitā gribas rast atbildi uz jautājumu, kādi ir svaigo zivju ceļi , kamēr tās nonāk līdz letei tirgū. Protams, nav jau tā, ka nekas nav zināms, taču visai informācijai kaut gan ir ticams, tomēr dažreiz arī spekulatīvs raksturs.
Tāpēc arī dažas pārdomas. Ja es būtu kaimiņvalsts, piemēram, Igaunijas zvejnieks, mani priecētu Latvijas likumi. Igaunijā liegumu laiki ir citi un citādi, dabīgi, ka es visu produkciju, jo sevišķi Latvijas zvejas lieguma laikā vestu uz Latviju, kur tirgus tajā laikā ir atbrīvots no vietējiem piegādātājiem. Arī cenas Latvijā ir augstākas un te ir izdevīgi pārdot visas saldūdens zivis, izņemot asarus.
Savukārt, kā Latvijas pilsonim man liekas, ka te kaut kas nav kārtībā.
Ja es būtu Latvijas zvejnieks, es teiktu, ka valsts lobē ārzemju piegādātājus. Līdzīgi kā situācijā ar lašiem. Pie tam, zinot, ka legālas piegāžu transporta pavadzīmes var būt labs piesegs arī nelegālām piegādēm, lieguma laiks varētu būt labs peļņas laiks arī vietējiem maliķiem, kā nekā konkurence strauji mazinās. Ja pieņemam, ka malu zveja ir izdevīgs bizness, kura lielumu var tikai nojaust no atsevišķiem gadījumiem Babītes ezera sakarā, nopietnam Rīgas reģionā funkcionējošam maliķim samaksāt vai, kā saka, nomest kādus 1000 Ls, lai inspektors viņu netraucētu, ir saimnieciski izdevīgs pasākums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka valsts pati netieši demonstrē savdabīgu lobismu malu zvejniecībai. Gan ar to, ka sarežģījusi vai nav atrisinājusi inspektora darbošanās problēmas virsstundās un brīvdienas, gan nosakot speciālus pienākumus sekot legālajiem zvejniekiem, tai skaitā saistībā ar vaislinieku zveju.

Laikam atkārtošos, bet pie visā tā jāpievieno problēmas, kuras inspektoriem var rasties iespējamo lielo sodu iespaidā, kad katrs nopietns pārkāpējs vai nepatiesi apsūdzētais uzskatīs par savu pienākumu pierādīt, ka inspektoru kvalifikācijas līmenis neatbilst šodienas prasībām. Nemaz nerunājot par vides kontroles institūciju pienākumu uzņemties šefību pār tiem "aktīvistiem", kuri grib ietikt sabiedrisko inspektoru kastā un sabiedriskā kārtā cenšas iesaistīties cīņā ar pārkāpējiem. Nez vai būs jābrīnās, ja inspektori savu galveno uzmanību veltīs tiem, kurus vieglāk pieķert un sodīt. Pensionāri, iesācēji, legālie zvejnieki - tā varētu būt viņu galvenā auditorija. Neko darīt, - paskatīsimies, varbūt manas pārdomām nav īsta pamata.

Viena lasītāja vēstule par tauvas joslas tēmu lika man nedaudz tuvāk iepazīties ar diskusijām par šo tēmu ASV. Var teikt, ka arī ASV nepārtraukti notiek diskusijas par publisko pieeju upēm. Pie tam pieeja un likumi dažādos štatos ir atšķirīgi. Viena no lielākajām nacionālajām sabiedriskajām organizācijām, kura darbojas upju aizsardzības jomā, ir Trout Unlimited (TU) . Tās mērķis ir upju vides aizsardzība, izmantojot cilvēku interesi par makšķerēšanu.
Man ar šīs organizācijas vadītājiem (Earl S. Vorsham, Steve Lundy) nācās tikties,
kad 1986. un 1987.gadā viņi bija ieradušies Krievijā ar nolūku veidot attiecības ar makšķerniekiem uz Kolas pussalas lašupju bāzes. Es tajā laikā biju Rosohotribolovsojuz komandas treneris, viesojos Maskavā un dažreiz piedalījos arī sarunās ar ārzemniekiem.

Zemāk pievienoti daži no konteksta izrauti tipiskākie rakstu un lasītāju komentāru citāti par šo tēmu.

To be successful as a national conservation organization, TU must be able to enlist anglers and landowners, among others, in a common cause. ... TU must reckon with two simple facts: that many of those waters run through private land that is not publicly accessible, and that many landowners are understandably reluctant to work with a group whose motives they perceive as mixed.”From a national standpoint, the access issue is incredibly complicated, said Kirk Otey, TU's National Leadership Council chairman. Every state addresses the issue differently.

“In many areas, public access is simply not an issue,” Otey said. “For instance, in North Carolina where I live, 90 percent of the cold-water habitat is found on national forest lands and there isn't a problem with access. ... In the Midwest, almost all the cold-water habitat is on private lands. It's just night and day.”

Trout Unlimited got its start in 1959. Montana Trout Unlimited formed the following year. Public access to Montana's waterways has always been an important issue for the state organization.140,000 grassroots members across the country.

National Trout Unlimited retreats from access stance
By PERRY BACKUS of the Missoulian


And Montana has become ground zero for the debate. The right to walk along a river or stream and cast for rising trout below the high water line, which is written into Montana law, is certainly one of the most powerful advantages of living in Montana, both in the freedom it offers, and in something less easily defined—a recognition that some things are so
beautiful and important that no one should be able to deny them to others. That unique recognition helps define the state, and is one of the reasons so many people across the nation revere the place (and want to move there). But as the state becomes more crowded, that public right, always a delicate balance of goodwill on the part of the public and the landowners, becomes ripe for misuse by people for whom fishing or swimming is secondary to their anger at the wealthy.

Fights like those dramatically illustrated that a conservation organization could not afford to involve itself in a battle that began with some local fishermen calling up the newspaper and a game warden and then testing the stream access law by venturing onto the property of Huey Lewis and taking big trout within sight of his windows. It began as a clear case of using the access law as a boot to kick sand in the face of a conservation-minded landowner who had undertaken, at his own expense, work to restore fisheries and habitat on his property Wildlife conservation depends absolutely upon the public trust, or wildlife as a commons. It is clear that TU has abandoned the public trust in favor of private power and greed.
TU has made a choice is what truly is a class war that is manifesting itself in every part of American life to destroy the public good and replace it with elite, private power, which is tyranny.

Where that class war is most symbolic as well as down and dirty is in wildlife and land use. Look at the history of game management in Europe, which may summed up as the "problem of the King's Deer." In the American system, sometimes called the "North American Model of Wildlife Management," the King's Deer became the Peoples' Deer, and wildlife prospered because we all had access to it, because we all had a stake in it. Private rights did not trump public responsibilities. TU seems to prefer the European model, which is one of feudalism, perverse aristocracy, and facism, where the rich and powerful control access to land and wildlife, not to mention everything else.

I would not hazard saying that I understand everything here but I don't see this changing much of what TU does. Remember, TU is not a fishing club.
TU is a cold water resources group. I see TU saying that they are no longer going to get into these long drawn out expensive battles over access. Access does not necessarily conserve cold water resources, so may not fit the goal of the organization. I don't see it saying that they won't promote access, just that they are not going to spend money, that could go toward fixing cold water habitat, fighting over it.
TU's greatest strength is its ability to mobilize a nation-wide membership of conservation-minded anglers. TU has built this membership by recognizing that when people develop a passion for fishing, they develop a passion for conservation. While TU is not a fishing club, its activities have always included things that promote an interest in fishing, including fly-tying demonstrations, casting lessons, kid's fishing days, and preserving stream access.

It is unrealistic for any of you to overlook the reality of that old truism regarding "... give an inch ... they take a mile ..." when you expect any private property owner to meet your demands.

That IS the reality of it all for many private property owners. Private property is not only owned by the mega-rich of the world. A large portion of it is owned by people who have worked hard to purchase what they own and have sacrificed much to do so.

And if you buy land in Montana, you buy it KNOWING that the public has a right of way on the river that runs through it. Hope you can adjust.

The truth of the matter is that the river access always belonged to the public and that recent court decisions are only a recognition of this public ownership.

PEOPLE WHO THINK THEY "OWN" A RIVER OR PARTS OF IT DON'T UNDERSTAND WHAT A RIVER "IS"!-

Perhaps it would help if people would take the time to differentiate between WATER and LAND.
WATER: include/differentiate the often-quite-different rulings of the courts re navigable water vs. non-navigable water.
LAND: include/differentiate the often-quite-different rulings of the courts re land under water vs. land surrounding water.

"The inherent vice of capitalism is the unequal sharing of the blessings. The inherent blessing of socialism is the equal sharing of misery."
Winston Churchill
"A government big enough to give you everything you want, is strong enough to take everything you have."
Thomas Jefferson


Trout Unlimited Proposes Backing Out of Stream Access Debate
By Hal Herring, 3-15-07

Pa ceļam uz zivjaudzētavu "Sērene" šodien mans ceļš līdz Aizkrauklei veda pa Daugavas kreiso krastu. Lai gan laiks bija pelēks un pēcpusdienā sāka pat līt, pie Daugavas dažuviet varēja redzēt vīrus, kuri uz uz gruntenēm gaidīja brekšus vai uz zivs gabaliņiem mēģināja nomedīt kādu zandartu. Zandartiem drīz sākas liegums, no 16.aprīļa zandartus paturēt aizliegts.

Šodien iznāca braukt garām "Makšķernieku paradīzei" Vallē. Izmantoju gadījumu un iegriezos apskatīties, kas notiek šajā bāzē. Izrādās, karpu cope šeit notiek pilnā sparā. Copmaņi stāstīja, ka karpas ķerās uz visdažādākajām ēsmām - baltajiem, naktstārpiem, kukurūzu un arī uz citām delikatesēm. Gan no rīta, gan pusdienā. Svarīgs sekmīgas copes priekšnoteikums esot iebarošana.

Nav jābrīnās, ka arvien grūtāk ir atrast brīvprātīgus publisku pasākumu organizātorus. Jo valstī un pašvaldībās netrūkst gribētāju, kuriem, laikam, garlaicība vai pārspīlēta atbildības sajūta rosina nepārvaramu vēlmi kaut ko saskaņot, atļaut vai aizliegt. Pie tam savstarpējos personīgos kontaktos visi apgalvo, - es jau neko, bet tāds ir likums.
Līdz šim manī neizpratni raisīja makšķerēšanas noteikumos iestrādātā jokainā prasība saskaņot nolikumus ar VZP, kontrolējošām organizācijām un pašvaldībām. Nu jau daudzajos saskaņojumos, kas bijuši iepriekšējos gados, visi mēs esam tērējuši enerģiju, lai labākajā gadījumā saņemtu skolniecisku atbildi - nu, jūs tur... visu varat darīt, tikai, lai būtu ievēroti likumi un citas normas. It kā bez tāda "papīra" kādam būtu tiesības ignorēt likumus... Izrādās, tas bija tikai sākums.2007.gadā likumdevēji ir gājuši vēl tālāk - jebkuram pasākumam papildus jāsaņem pašvaldības atļauja. Pie tam, lai to iegūtu, nepietiek ar visdažādākajiem dokumentiem, kurus pašvaldība pēc sava prāta var pieprasīt. Papildus visam pasākums ir jāapdrošina. Īsi sakot, nevienam no tiem, kuriem tik ļoti rūp mūsu sportistu un skatītāju drošība, nav nopietnas izpratnes, ko tas viss maksā organizātoriem.
Zemāk ievietoju tikai pāris saites ar dokumentiem, kuri būtu jāzin organizātoriem.
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums
Noteikumi par publiska pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu
Mūsu likumdevēju apgriezieni un domāšana ir apbrīnojami. Nezinu, kas tas ir - nekompetence, neieinteresētība, vai kas cits? Nav taču grūti saprast, ka jebkura saskaņošana nozīmē atbildības sadali. Beigu beigās neviens īsti nav atbildīgs. I. Ziedonis savā "Sliņku dziesmā" jau pirms 40 gadiem rakstīja - " Ja prasa: “Kas te atbild?” – Tad teic: “Viss kolektīvs.” Jo tā tu vienmēr būsi no atbildības brīvs." Izskatās, šajā frontē nekas nav mainījies.
Varbūt es pats kaut ko nesaprotu?!? Kāpēc mums jāgaida, kamēr kaimiņi igauņi, varbūt, ieviesīs kādu progresīvāku metodi ?
Piemēram, ja pasākums skar kādu valsts iestādi vai pašvaldību, internetā attiecīgajā pašvaldības vai valsts iestādes portālā jebkurš organizētājs varētu ievietot noteikta satura paziņojumu, un, ja iestādei nav pretenziju, tas skaitītos saskaņots. Līdzīga pieeja daudzās valstīs darbojas patentu jomā - ja kāds izliek apskatei savu izgudrojumu un neviens to neapšauba, tas skaitās pieņemts ar visām no tā izrietošām sekām.

Darba grupa, kura izveidota ar zemkopības ministra svētību un jau gadu darbojas ap dažādiem dokumentiem zvejniecības jomā, ir ieplānojusi pēc divām nedēļām ķerties klāt pie izmaiņām Makšķerēšanas noteikumos LR ūdenstilpēs. Tā ir viena no reālām iespējām veikt izmaiņas daudz apspriestajos un kritizētajos noteikumos.
Tāpēc centīšos apkopot visus iesūtītos priekšlikumus un ceru, ka tie, kas jau bija izteikti šajā lapā, nav pēdējie. Ja kāds vēlas kaut ko ieteikt, vislabākais variants ir piedāvāt konkrēta panta redakciju.

No priekšlikumiem un pārdomām, kuras kādreiz jau bija sastopamas šajā resurspunktā, izriet sekojošas idejas (un jautājumi).1. Jāuzsver iespēja operatīvi, neskarot MN būtību, mainīt lieguma laikus, varbūt arī vietas. Iniciātors varētu būt kontroles institūcijas, tām ir sazarots kontroles sektoru tīkls.
Kā nodrošināt savlaicīgu informācijas publiskošanu ?
2. Liegumiem jābūt formulētiem attiecībā uz zivju sugām un izmēriem, nevis uz nedefinētiem rīkiem.
3. Jāizņem pants, kurš makšķerniekiem liedz izmantot pavasara sezonā laivas.
4. Jāizņem pants, kurš prasa nogalināt.
5. Jāprecizē asaru normēšana un izmantošana par ēsmas zivtiņu.
6. Noteikumi jāveido atbilstoši šodienas prasībām. Kontroles ērtības nevar būt par iemeslu, lai parādītos jokaini panti.
7. Jānodala ētikas normas, tām jābūt attiecīgi formulētām. Noteikumu normām jābūt viennozīmīgi kontrolējamām. Tādām, lai to pārkāpums būtu fiksējams ar neapstrīdamiem pierādījumiem.
8. Izslēgt liegumu Salacā, Daugavā, citās upēs.
9. Noteikt, ka no 5 atļautajām tikai 2 līdakas, 1 sams drīkst būt virs noteikta izmēra (līdaka - 70 cm, sams - 1m).
10. Precizēt caurteču definīciju. Kādas varētu būt idejas ? Vai problēma ir aktuāla ?
11. Pārskatīt mušiņmakšķerēšanas liegumus Gaujā un citās lašupēs.
12. Liberalizēt lašu un taimiņu makšķerēšanu.
13. Kā formulēt cemmerēšanas liegumu? Aizliegt plātīties ar rokām? Horizontālais žibulis kā cemmeris.
14. Kā attiekties pret peldošajām ūdām?
15. Kā viennozīmīgi skaidrot jēdzienu "atrasties ūdeņu tuvumā" jēdzienu? Kāda varētu būt cita pieeja?
16. Kas ir viena copes reize, vai nebūtu lietderīgi to nomainīt ar diennakti?
17. Aizliegta makšķerēšana - atļauta licencētā makšķerēšana. Neloģiski - aizliegts vispārīgais, atļauts konkrētais. Piemēram, - braukt aizliegts, bet lēni braukt atļauts.
18. Pārskatīt salaku normēšanu, lai novērstu pašreizējo situāciju - jūrā norma, upē nav normas. Vai vispār būtu jānormē ?
19. Jāiestrādā princips, ka visos gadījumos, kad tas ir iespējams, vietējai varai ir tiesības noteikt papildus ierobežojumus. Problēmas un draudi ?

Ļoti ceru, ka pēc brīvajām dienām šeit parādīsies pantu galīgie varianti, kurus kā LMSF piedāvājumu varēšu iesniegt darba grupai.

Noderīgas saites:
- Angling for change. Skotija.

Šodien ļoti daudz makšķernieku un nemakšķernieku diskutē par zivju resursu samazināšanos mūsu ūdeņos. Tiek meklēti vainīgie. Starp tiem kas tikai nav bijuši . Lauksaimnieki, rūpnieki, zvejnieki, tagad hesisti.
Esmu pie Vaidavas upes nodzīvojis jau 58 gadus. Tādēļ es gribu pastāstīt tikai par šo upi. Domāju, ka to varētu attiecināt arī uz citām upēm.
Mans sievas tēvs Mihails Cvetkovs, lai viņam vieglas smiltis, visu mūžu tika nostrādājis par melderi. Pēdēja darba vieta bija Rumpānu dzirnavas uz Vaidavas upes, kuras darbojās līdz 70. gadu beigām. Tika arī man tas gods viņam palīdzēt šajā darbā. Mana tēva brālēnam Eduardam Ungru Igaunijas pierobežā piederēja divas dzirnavas, no kurām vienu bija paņēmis rentē. Sarunās ar šiem cienījamiem vīriem tiku daudz uzzinājis gan par zivju dzīvi un daudzumiem upē, gan par ūdens spēka nenovērtēšanu mūsdienās.
Pirms deviņiem gadiem tiku atjaunojis Grūbes HES, kur uzstādīta moderna austriešu caurplūdes turbīna ar dubulto regulēšanu, kas darbojās automātiskā režīmā un nodrošina konstantu līmeni upē. Ūdens līmeņa svārstības ir nulle. Tāpēc uzdrošinos apgalvot, ka man ir mazliet saprašanas par šīm lietām.

Tā sākas piezīmes par HESu tēmu, kuras man šodien atsūtīja Dzintars R.
Vēlāk pievienošu arī viņa atsūtītās bildes.

No brīža, kad 2002.gadā publiskoju savu pēdējo apskatu par makšķerauklām, pagājuši seši gadi, tomēr joprojām centrālais un visbiežāk uzdotais jautājums ir par to, kāda aukla ir labāka - mono vai pītā. Protams, mūsdienu makšķerniekam nav grūti atrast atbildes - pietiek ieiet internetā, ierakstīt atbilstošos atslēgas vārdus mekētājā un visa informācija tiks nolikta priekšā, kā saka, uz paplātes. Neskatoties uz to, daudzi pienācīgā līmenī neizmanto šīs iespējas vai vienkārši ir slinki lasītāji. Protams, racionāla pieeja norāda vienkāršāku ceļu, - daudz neapgrūtināt sevi un iztikt tikai ar jaunākajām ziņām. Sarežģītākajos gadījumos - iemest tīmeklī jautājumu un gaidīt atbildi, neskatoties uz risku saņemt pilnīgi neadekvātu informāciju. Neliels attaisnojums šādai pieejai ir arī apstāklis, ka šodienas informācijas daudzvalodīgajos džungļos var viegli apmaldīties, jo nav nemaz tik vienkārši atrast ticamus informācijas avotus un iemācīties, kā saka, nofiltrēt reklāmas izpušķojumus un nepamatotus apgalvojumus.

Lai gan regulāri sekoju, kā šis jautājums attīstās pasaules informācijas avotos, salīdzinājumā ar to, ko rakstīju 2002.gadā, principiāli jaunu atziņu ir visai maz. Tikai var atrast arvien vairāk faktus, kuri apstiprina agrāk izteiktās vispārīgās atziņas.

Viennozīmīgs ir secinājums, kas radis papildus apstiprinājumu pēdējos gados, ka monoauklas...vairāk

Šodien apmeklēju biedrības "Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācija" konferenci, kurā bija izdevība tikties arī ar zivaudzētājiem no dažiem attālākiem Latvijas rajoniem. Tai skaitā ar Dzintaru R., kurš apsaimnieko zivaudzētavu "Krāces" un uz Vaidavas izveidoto Grūbes HES.
Dzintars ir viens no tiem, kuros der ieklausīties, tāpēc šeit īsi atzīmēju dažas viņa domas.
Dzintars pats ir Vaidavas patriots un nodarbojas arī ar foreļu pavairošanu. Par nenopietnu viņš uzskata to, ka notiek hesu negatīvā iespaida vispārināšana. Lai papildinātu manas zināšanas par hesu tēmu, solīja mani iepazīstināt ar pirms 50 gadiem izdotu grāmatiņu par tā laika elektrifikāciju Latvijā, kurā ir pieminēts, ka uz Vaidavas bija pāri par desmit aizsprostiem. Foreles un alates bija tīri labi bija iedzīvojušās tā laika apstākļos. Šo piemēru der atcerēties, kad foreļu un alatu krājumu izzušanā kā galvenās vaininieces tiek pieasauktas HES.
Dzintars uzskata, ka bebri nodara nesamērojami lielāku ļaunumu foreļupēs gan iznīcinot (appludinot) foreļu nārsta vietas, gan slīcinot kokus un tādā veidā veicinot pūšanas procesus viņu izveidotajos uzstādinājumos. Pēc viņa novērojumiem Vaidavā stipri mainījusies (samazinājusies) arī ūdens notece. Plūdi ir mazinājušies, attiecīgi, ir mazinājusies upju gultnes spēja regulāri attīrīties no sīkām daļiņām, kuras nogulsnējas un nostiprinās upes gultnē. Siltās ziemas un zemie ūdeņi ir mazinājuši arī upes dabīgo spēju lielā ūdenī iznest dažādus aizsprostojumus.
Nopietnu iespaidu atstāj visu copmaņu centieni noķert un paturēt lielās zivis. To varētu mainīt, ierobežojot noteiktu lielumu sasniegušo eksemplāru izņemšanu. Piemēram, varētu aizliegt paturēt foreles virs 37 -39 cm, kuras ir pašas produktīvākās. Līdzīga pieeja visā pasaulē tiek piekopta medību saimniecībā - lai nodrošinātu ilgtspējīgu saimniekošanu, mednieki šauj sivēnus un vecus bukus, bet saudzē skaistākos un veselīgākos eksemplārus to ražīgajā vecumā.

P.S. Te pieminēju jautājumu par MN un to lomu lielo zivju izķeršanā. Ir skaidrs, ka ar makšķerēšanas noteikumiem un, attiecīgi, makšķernieku aktivitātēm var būtiski iespaidot zivju populāciju stāvokli ūdenstilpēs. Austrālijas un Kanādas zinātnieku jaunākie pētījumiem viennozīmīgi liecina, ka lielās zivis vairāk ir pakļautas ne tikai plēsīgo zivju un zvēru spiedienam, bet arī makšķernieku lomos pirmās un biežāk kā citas nonāk tieši zivis no ātraudzīgajām populācijām. Proti, tās, kuru genos ir ieprogrammēta ātraudzība un, attiecīgi, arī lielāka agresivitāte barības meklējumos. Nosakot noteikumos minimālo izmēru, papildus tiek stimulēta lēni augošo populāciju ekspansija, kā rezultātā populācijas genofonds mainās par labu lēnaudzīgām zivīm.

Pēdējās dienās mēdijos no jauna uzvirmojusi HESu tēma. Jo Saeimā kaut kādā veidā ir nonākuši priekšlikumi mainīt spēkā esošo upju sarakstu, kurās aizliegta HESu celtniecība. Šodien aģentūrā apvaicājos, vai LZRA ir saņēmusi kaut kādus materiālus par šo tēmu ar lūgumu sniegt atzinumu. Izrādās, nekas nav saņemts un visas diskusijas risinās tā, it kā Latvijā lielākie speciālisti šajā jautājumā atrodas Saeimā , HESu īpašnieku un spontānu aktīvistu vidū. Kā gan citādi izskaidrot faktu, ka Saeima karsti diskutē, par šo jautājumu, tai skaitā piesaucot zivju tēmu, bet pat formāli nepainteresējas par profesionālu zinātnieku viedokli.

Dažas pārdomas. Vairumā gadījumu, kad diskutējam par šo tēmu, pārsvarā ir vienkāršs protests pret visu neskaidro vai, kā zive.lv raksta segvārda "sienāzis" īpašnieks, - "es nezinu, bet man sskkiet ka.." Tas viss attiecas uz dažu demagoģiski noskaņotu copmaņu nostāju HES jautājumā.
Man vienmēr ir licies, ka katrs gadījums būtu jāizvērtē konkrēti un arī vispusīgi. Protams, tas tikai izskatās vienkārši, bet faktiski tas ne vienmēr ir lēts un vienkāršs process. Tādēļ pat godīgas atbildīgas personas iet vienkāršāko ceļu - centienos nesarežģīt sev dzīvi vai bailēs no atbildības ļaujas sevi ietekmēt demagogiem un "demokrātiski" cenšas visiem pielietot vienu mērauklu. Tipiskākā un publiski pieejamākā mēraukla ir MK noteikumi vai likums, kurus, kā to rāda pieredze, nereti var izdabūt cauri birokrātijas gaiteņiem relatīvi vienkārši.
Dzīvē situācijas ir daudzveidīgas, diemžēl, ne vienmēr atrodas saprātīgi prāti, kas spēj gan visu atbildīgi un vispusīgi izvērtēt, gan adekvāti un konsekventi rīkoties.
Pazīstu dažus HESu īpašniekus un zinu viņu visnotaļ pozitīvo ieguldījumu gan ainavas sakārtošanā, gan zivju resursu vairošanā un citu problēmu risināšanā. Man ir daudz argumentu gan par, gan arī pret HESiem. Taču tie visi iederas tikai konkrētos apstāķļos, to vispārināšana būtu pārāk vieglprātīga pieeja.

Tā kā Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir veiktas izmaiņas, kurām būtu jāatspoguļojas arī makšķerēšanas noteikumos, tiek gatavotas izmaiņas MN. Attiecīgi, var uzskatīt, ka MN ir atvērti arī citām izmaiņām.
Manuprāt, aktuāli un diskutējami ir sekojoši jautājumi - par pavasara liegumu makšķerēt no laivām, par spiningošanas liegumu pavasarī, par pavasara liegumu termiņiem, par prasību nogalināt zivis, par atlaižamo zivju skaitu un izmēriem ( piemēram, atļaut paturēt tikai vienu vai divas līdaku virs 60 cm, un tml), par liegumu ar mušu copēt rudens lieguma laikā, vietās, kurās ar tārpu to drīkst darīt. Protams, arī citi. Sāku vākt priekšlikumus, lai LMSF vārdā tos iesniegtu tālākai virzībai.

Pirms divām nedēļām pāris dienas uznāca īss aukstuma vilnis un radās iespaids, ka ziema tomēr nav beigusies. Taču nekas nopietns tā arī nenotika, atkal visā Latvijā ir relatīvi silts laiks, Rīgā dienā pat + 6 C. Attiecīgi, jocīgi mainīga situācija ir copes frontē. Kamēr Austrumlatvijā vēl notiek aktīva, bet ne sevišķi sekmīga cope no ledus, Bauskā ik pa brīdim atklātā ūdenī jau ķer normālas vimbas. Līdaku liegums sākas 16.martā, tāpēc vīri vietām vēl izmēģina veiksmi ar spiningu. Nopietnākās ziņas ienāk no velcētājiem, - šajās dienās gan no Lielupes, gan no Dūņezera parādījās informācija par labiem līdaku lomiem. Pēc ziņām, kuras ienāk no Kurzemes, līdakas šajā reģionā jau nobriedušas, to nārsts sagaidāms jau marta otrajā pusē. Slikti tas, ka ar MK noteikumiem visai Latvijai ir viens vienots līdaku ķeršanas lieguma termiņš. Protams, tas atvieglo dzīvi dažiem makšķerniekiem, kuri zin vienu noteikta termiņa un neinteresējas par aktuālo stāvokli. Taču vienlaicīgi tas paver ceļu nārstam gatavo līdaku ieguvei, jo tieši šajā pirmsnārsta periodā līdaku aktivitāte ir izteikti lielāka. Par to liecina arī pēdējās nedēļas ziņas par līdaku lomiem. Normāli būtu, ja Kurzemē un Zemgalē šogad liegums sāktos vismaz no 1. marta, un to varētu noteikt reģionālās zivju aizsardzības iestādes.

Darba jautājumos blakus birokrātiskajai darbībai galveno vērību iznāk pievērst zivju audzēšanas jautājumiem. Problēmu netrūkst. Manuprāt, galvenā - valsts savās rokās ir paturējusi ražošanu, taču ražošanas tipisko problēmu risināšanu atstājusi otrā plānā un finansu līdzekļus iedala ļoti maz maz. Attiecīgi, ražošanas modernizācija vai atjaunināšana ir zemā līmenī. Inflācijas apstākļos tas rada lielu spiedienu.
9.-11.februārī Brēmenē apmeklēju izstādi Fish International 2008., kura notiek reizi divos gados. Pirmo reizi, lai nokļūtu Brēmenē, izmantoju lēto lidojumu aviosabiedrības Ryanair pakalpojumus. Kā saka, nekādu problēmu, pie tam biļetes cena abos virzienos bija tikai 65 Ls. Ja nebūtu nokavējis (1 dienas laikā cena mainījās) biļeti varēja dabūt arī par 35 Ls.
Brēmenes izstādē eksponējās Eiropas zivju pārstrādes iekārtu ražotāji, mazākā apjomā - zivju audzēšanas tehnoloģiju un tehnikas attīstītāji. Vācijā vērojams zivaudzētavu attīstības bums, jo sevišķi storu audzēšanas virzienā. Tāpat strauji aug zivju produktu daudzveidība un interese par tiem. Satiku arī savus vācu paziņas, kuri darbojas vienā no lielākajām zivaudzētavu tehnikas piegādātājfirmām Aquacultur Fischtechnik GmbH un atsvaidzināju iemaņas vācu sarunu valodā.

Joprojām ziema vairāk līdzinās agram pavasarim, - naktīs daži grādi mīnusos, dienā plusos. Manā dārzā sniega nav. Nosacīti normāls ledus Latvijā atrodams tikai Vidzemes augstienē un Latgalē.
Tauta jau sāk lēnām gatavoties vasaras sezonai, tāpēc ievietoju dažas noderīgas bildes par spiningošanas tēmu ar maniem komentāriem.

Teorijas sadaļā ievietoju Jāņa Birzaka rakstu "Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursi un to izmantošana".

Beidzot izdevās rezervēt istabas un laivas pirmajam braucienam uz Zanzibar Inn maija pēdējā nedēļā. Aprīlis un maijs esot labākie copes mēneši. Maršruts Rīga - Trondheima (ar lidmašīnu) - Zanzibar Inn (ar auto) - Trondheima - Rīga. Paals informēja mani, ka dažas brīvas istabas vēl ir tikai jūnija pēdējās nedēļā un pēc 20.jūlija. Pārējā laikā visas vietas jau ir aizņemtas.

Par LFF šogad visas rūpes esmu nodevis JL kantorim, kurš internetā atrodams kā foxtravel.lv
Tomēr Zviedrijas Laplande mani vilina un pacentīšos arī LFF apmeklēt, tikai bez jebkādiem organizātora pienākumiem.

Vakar iznāca atmiņā atgriezties notikumos, kas risinājās pirms diezgan ilga laika, - piedalījos SIA Salmo 20 gadu jubilejas svinībās. Pasākumā, kurš notika Redisona viesnīcā, man bija izdevība satikt vienuviet gandrīz visus, kas bija ar mani jau pašos Latvijas makšķerēšanas biznesa pirmsākumos. Šodien ar gandarījumu varu secināt, ka nelielais 1988.gada 20. janvārī dibinātais kooperatīvs Salmo ir izaudzis par iespaidīgu un Eiropas līmenī atpazīstamu firma ar filiālēm vairākās valstīs. No pirmās piecgades firmas dibinātāju sastāva ierindā SIA Salmo šodien ir palikuši Gundars K. un Raimonds V., kuri šodien firmā ieņam vadošos amatus. Vēl daži, kas nav aizgājuši pensijā, - Māris Ķ., Aldis V., Aigars B.un Ilgvars B. ir uzsākuši un veiksmīgi turpina biznesu citās sfērās. Tikpat darbīgi, gan bez sava biznesa, joprojām ir Elmārs M. un Alberts S. Bija patīkami gan dzirdēt apsveicēju runas, gan vienkārši satikt visus "vecos" kadrus sveikus un veselus. Nu jau kā nobriedušus vīrus ar savām sievām un tolaik vēl mazajiem, bet šodien jau pieaugušajiem bērniem. Jubilejas pasākuma lielā dalībnieku pulkā patīkami bija vēlreiz tikties ar Latvijas Salmo kluba vadītājiem Jāni Ķ., Aivaru M., citiem firmas draugiem, sportistiem un darbiniekiem no SIA Salmo un tās filiālēm Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Igaunijā un Lietuvā.

Ziema Latvijā nav noskaņota labvēlīgi ne īstai ziemas copei, ne mūsu sportistiem, kuri joprojām makšķerē ar pasaules čempionu tituliem. Siltais laiks, gaisa temperatūra Latvijā grozās ap 0°C un vietām ledus ir kļuvis bīstams, sarežģī pilnvērtīgu treniņu iespējas un, attiecīgi, gatavošanos pasaules čempionātam, kurš pēc 5 nedēļām notiks Krievijā. Kaislīgākie lielo lomu kārotāji lēnām sāk pārvietoties Pērnavas virzienā, bet sportistiem atliek tikai mēģināt atrast tepat Latvijā vietas, kur ledus apstākļi ir kaut cik ciešami. Traucēta tiek arī plānoto sacensību norise.
Diemžēl, nestabilā ledus situācija skāra arī aģentūru. Nenovērtējis ledus apstākļus, 5.janvārī Asteres ezerā ielūza un priekšlaicīgi no dzīves aizgāja Agnis O., visi zaudēja patīkamu cilvēku, bet aģentūra - jaunu un perspektīvu darbinieku.
Tomēr Vidzemes augstienes ezeros ledus vēl esot tīri labs un cope turpinās. Meistarība un zināšanas ir svarīgi priekšnosacījumi labiem rezultātiem sacensībās, taču vienlaicīgi ļauj sev sagādāt arī kādu patīkamu dāvanu arī visvienkāršākajā copē. Nupat Kristīne M. atsūtīja ziņu un skaistu bildi, kurā galveno lomu ar nopietnu līdaku tēlo divkārtējais pasaules čempions Pēteris Lideris. Pievienoju Kristīnes vēstuli.
"Sveiks, Jāni!
Vispirms novēlu Tev laimīgu Jauno gadu!
Nosūtu Tev divas burvīgas bildes ar Pēteri Lideri un viņa lomu, kuru varētu nodēvēt: "Sportisti dažkārt mēdz ķert arī ZIVIS ne tikai TITULUS", kas, protams, pastiprina titula ieguvēja statusu!
Līdaciņa noķerta Cēsu raj., Līgatnes pag. Ratnieka ezerā. Tās garums ir 111cm un svars 9800 gr. Līdaciņa iekāroja raudiņu, kura bija uzlikta uz karodziņmakšķeres, 10 cm diametra āliņģi.
Ar cieņu Kristīne"

Neliels citāts no Ronnie Morris raksta Aquaculture the key to future demand for fish, says UN January 6, 2008

Aquaculture, or the farming of fish under controlled conditions, was the only way to meet the future global demand for fish, the UN Food and Agriculture Organisation (FAO) said late last year.
Rising human populations meant that by 2030 another 37 million tons of fish would be needed to maintain consumption levels.
According to the FAO, about 45 percent of the 48 millions tons of fish consumed each year is raised on farms. The addition of 2 billion people globally by 2030 means farming will have to produce nearly double that to keep up with demand.
Jacques Diouf, the FAO director-general, told a meeting in Rome that while the development of aquaculture should be a priority, it must be promoted in a responsible fashion.
"A rapid development of aquaculture … requires better planning and better management of the sector in order to mitigate the adverse consequences on the environment," Diouf said.

Tieši 1.janvārī Rīgā parādījās pirmais nopietnais sniegs un sāka salt. Vakar no rīta temperatūra bija -15°C, šodien -10°C. Vidzemē iau vairākas dienas ap -20°C un ezeri pārklāti ar normālu ledu, arī uz ezeriem Rīgas tuvumā sāk veidoties nopietns ledus. Taču ziņas no copes frontes ar nelieliem izņēmumiem ir visai pieticīgas.

Brīvajās dienās nedaudz pacentos uzlabot fishing.lv dizainu un funkcionalitāti. Pēdējā laikā par makšķerēšanas tēmu rakstu visai maz, bet vairāk iznāk atbildēt uz jautājumiem savās lapās, nereti arī atsaukties uz komentāriem zive.lv. Lai tas viss nepazustu un pats varētu atgriezties pie kādreiz rakstītā, teorijas sadaļā izveidoju arhīva lapu, kurā iekopēju, ceru, visus savus 2007. gada rakstiskos izteikumus zive.lv lapās.

Atradu interesantu upju restaurācijai veltītu lapu. Daudz shēmu, attēlu un paskaidrojumu, kuri varētu noderēt arī mūsu apstākļos.