JST bloga 2009.gada arhīvs

Interesants raksts Ten Awful Truths About Book Publishing by Steve Piersanti 6-09 Update par grāmatu nākotni. Labāk to lasīt, izmantojot FullScreen. Nebiju pievērsis uzmanību, izrādās, ar Firefox pārlūku minētais raksts kā "flash movie" lapā nav redzams. Tā vietā ir balts laukums. Ar Chrome viss ir līdzīgi kā ar IE8.


2004. gadā no Kanādas saņemta skaista Ziemassvētku kartiņa.

Šodien komentāros ir jautājums - "Kā vērtējat jaunos MN ? Man absolūti nepieņemami ir šķērseņu aizliegums un rudens vispārējs liegums mazajās upītēs, pie tam neviens nav apskatījies kartē vai uz tām upītēm nav Hesu - virs tiem neviens pumpainais ar galvošanu netiek."

Atbilde iznāca gara, tāpēc to ievietoju pamatlapā.

Jaunajos noteikumos, lai gan ir dažas lietas, kuras no makšķernieku viedokļa ir uzlabotas, ir palikuši gan vairāki iepriekšējo MN trūkumi, gan nākuši klāt jauni. Kaut gan piedalījos darba grupā, kura gatavoja jaunos MN, tajā, lai panāktu progresu, manuprāt, būtu bijis jādiskutē vismaz trīs gadus. Tāpēc LMSF vārdā uzrakstīju vēstuli ar mūsu viedokli tikai par galīgi nepieņemamiem pantiem, kuru nosūtīju Valsts Kancelejai, taču šajos "krīzes" apstākļos, visticamāk, neviens necentās tajā iedziļināties. Attiecīgi, tika virzīts un MK apstiprināts sākotnējais variants, kuru gatavoja ZM.

Jaunajos MN ir vairāki būtiski trūkumi. Tajos ir normas, par kurām ar normu autoru, es teiktu, nav vērts strīdēties, jo tas neko nemaina. Vairākkārt esmu norādījis, ka šādām normām nav vietas MN, jo jebkurš "maliķa" advokāts tās var apspēlēt bez problēmām. Kaut vai vecais stāsts par zivju nogalināšanu. Attiecīgi, šāda norma ir tikai formāla, tai ir tikai ieteikuma raksturs. Nav grūti iedomāties, - ja visām normām būtu līdzīgs ieteikuma raksturs, MN būtu gandrīz vai bezjēdzīgi. Jo administratīvi sodīt nevienu nevarētu. To pašu var teikt par balansieri, ūdām un vairākām citām lietām. Nedomāju, ka makšķerniekiem ir vērts skaļi iestāties pret tādām normām. Ja kādam būs nopietna interese tās ignorēt, šīs normas nebūs šķērslis. Attiecīgi, tādas normas nevis sasniedz iedomāto mērķi, bet tikai apgrūtina jau tā sarežģīto inspektoru darbu un kultivē tiesisko nihilismu.

Otra problēmu grupa ir normas, kuru efekts ir pretējs iecerētajam, - tās sarežģī dzīvi gan esošajiem, gan potenciālajiem makšķerniekiem un, attiecīgi, automātiski to atvieglo potenciālajiem likumpārkāpējiem. Joprojām turos pie aksiomas, - jo mazāk pie ūdeņiem likumpaklausīgu makšķernieku, jo plašākas iespējas mēs dodam maluzvejniekiem. Niša tukša nepaliek. Jo sevišķi šodien, kad valstij totāli trūkst resursu zivju aizsardzībai, bet bezdarbs plešas plašumā.
Piemēram, nepieciešamība pēc personu apliecinoša dokumenta. Likums nosaka, ka Latvijā (šodien) par tādu dokumentu var būt vienīgi pase. Komentāri gandrīz vai lieki. Inspekcijas pārstāvji darba grupā, lai it kā atvieglotu pārkāpēja personības noskaidrošanu un prognozējot, ka valstij būšot zaudējumi, ja divi makšķernieki izmantos vienu MK, uzstāja, lai makšķerēšanas kartē būtu ierakstīts personas kods. Bet, kad saprata, ka ar to nebūs līdzēts, panāca, ka personība būs jāpierāda ar dokumentu. Tikai rūpēs par personas identifikāciju "piemirsa" par loģiku, - ja līdzi ir pase, nav nekādas vajadzības MK rakstīt personas kodu. Varbūt vadījās no rūpēm, lai Jānis Ozoliņš nenodod karti Jānim Ozoliņam ar citu p.k.? Pie tam interesanti, kā inspektors skaidros pārkāpēja personību, ja līdzi nebūs pases ??! Laikam jau tieši tā, kā tas notiek šodien.

Tāpat tipiski birokrātiskā norma, ka sacensību nolikumi jāsaskaņo ar ... Ja sacensību organizētājs rīkojas likumu un noteikumu ietvaros, neviens viņam nekādus šķēršlus nedrīkst likt, proti, nedrīkst neko nesaskaņot. MN autori centušies tikai apmierināt dažu birokrātu vēlmi jebkuru aktivitāti saskaņot. Vienkārša un loģiska informācijas apmaiņa dažubrīd nonāk līdz pat absurdam, - šogad LMSF radās problēmas, jo bija pašvaldības, kuras iesākumā paziņoja, ka tas ir nonsenss, jo viņiem neesot noteikta kārtība, kā saskaņot šādus "nolikumus". Pēc tam "vienkārši" ar triju klerku vīzām vadība tos saskaņoja ar piebildi, - nu, ja jums vajag...

Par mazajām upēm, kuras, ja nemaldos, visas ir privātie ūdeņi, ir līdzīgi. Noteikumi tika izdabūti cauri tikai, lai nestrīdētos ar vienu klubu, kurš lepni sevi nosaucis par LMA. Jo viņi Salacas pusē nevarot tikt galā ar tiem, kas tēlo makšķerniekus pie mazajām upītēm. Jābūt naivam, lai domātu, ka maliķim, kuram pie rokas leģendu netrūkst, šis pants būs šķērslis atrasties pie lašu nārsta upes. Tieši otrādi, viņi jutīsies mierīgāk, jo būs droši, ka normāli makšķernieki viņus netraucēs. Ne tikai Salacas baseinā, bet pie visiem sarakstā minētajiem strautiem. Pie tam variantā, kuru redzēju, jauno MN pavaddokumentos ir norāde, ka jaunās kārtības nodrošināšanai papildus resursi no valsts puses nav nepieciešami. Acīmredzot, VidM, kura nav iebildusi pret šiem MN, ir pārliecināta, ka esošie inspektori, pateicoties jaunajiem MN, tiks galā arī ar jaunajiem uzdevumiem.

Sāk skaidroties vispirms jau tiešā nozīmē, - šīs nedēļas beigās ir beidzies decembrim neraksturīgais siltuma vilnis un parādījušās nopietna sala pazīmes. Vakar sāka salt un uzkrita pirmais nopietnākais sniedziņš, tuvākajās dienās meteorologi sola temperatūras pazemināšanos līdz pat -15°C. No copes frontes epizodiski ienāk ziņas par skaistām līdakām Babītē, Burtniekā un citos ezeros, retāk no Lielupes. Arī bušu copmaņi ik pa brīdim ziņo par normāliem lomiem.

Arī darba jautājumos viss skaidrojas. Aģentūra tiek reorganizēta, pareizāk, zivkopības departaments tiek pievienots PVD NDC, kas tiek pārveidots par Institūtu, bet akvakultūras departaments tiek, kā saka, saīsināts. Zivju audzētavas uz laiku nonāks Institūta pakļautībā. Institūta vadība sola, ka pēc Jaungada brīvdienām pāris nedēļu laikā tiks nodibināts VSIA, kurā būs apvienotas audzētavas. Attiecīgi, manas līgumsaistības ar aģentūru beidzas vienlaicīgi ar LZRA darbības pārtraukšanu. Kad norimsies emocijas un būs pieņemti svarīgākie lēmumi, varbūt varēšu pievērsties arī dažām detaļām.

Vakar uz īsu brīdi biju piebiedrojies makšķernieku saietam, kurš pēc Edgara V. un NG idejas un ar krodzinieka Raimonda atbalstu ceturtdienu vakaros sāk organizēties Rīgā, krodziņā SILTS. Pirmais iespaids noteikti pozitīvs. Viss ir OK, man vislabāk patika redzēt jaunas sejas un vīrus, kuri daudzās lietās ir tīri labi informēti. Ir ko mācīties.

Daži mani santīmi idejas labā... Derētu padomāt par nopietnu moderātoru. Nu kaut vai Dombura garā. :) Kurš pārzin tēmu, pazīst tautu un visu vakaru virza lietas kaut kādā vienā gultnē. Skaidrs, tā nav ātri atrisināma problēma. Tas būtu labs treniņš jauniem copmaņiem, kurus vilina aktiera vai politiķa karjera.

Joprojām dzīvīga ir iesīkstējusī pieeja, kad tiek uzdots jautājums nevis, kāpēc kāds rīks pēc būtības ir labāks (efektīvāks) par citu, bet gan, - kurš ir labākais rīks, kurš ir labākais firmas ražojums. Domājot par runātāju atbildēm, dabīgi, nevaram gaidīt, ka tie, kas šādā diskusijā pārstāv kādu firmu vai saņem firmas atbalstu, publiskā vietā atļausies slavēt kādus konkurejošo firmu izstrādājumus. Šo problēmu varētu atrisināt rīkojot tematiskus vienas firmas vakaru. Piemēram, šovakar ABU ( Rapala, Shimano, Salmo) prezentē....
Man patiktu, ja ik pa brīdim būtu arī kādas pilnīgi teorētiskas temas ar speciālistu piedalīšanos. Kā ķeram zandartus ( un kā tos cepam..), vai zivs jūt sāpes, kā zivs atrod ēsmu - ar acīm vai sanu līniju, sargāt vai ķert - par un pret. Utt.

Laika apstākļi joprojām lutina makšķerniekus, - sestdien 21. novembrī gaisa temperatūra Rīgā bija +11° C, šodien tikai pāris grādus zemāka.
Makšķerēšanas frontē ik pa brīdim ienāk ziņas par skaistiem lomiem tepat no Babītes un Engures, taču aktivitātes ir ļoti īslaicīgas. Pēc pāris dienu sekmīgas copes, bieži seko tukša nedēļa. Tāpēc pie lomiem tiek tikai tie, kuri uz ūdens darbojas, varētu teikt, nepārtraukti. Pēc 15. novembra, kad beidzās oficiālais lašu makšķerēšanas liegums Daugavā, tur rezultatīvi un ar lielu ažiotāžu ir atsākusies lašu spiningošana. Daudzi to dēvē par cemmerēšanu, pārāk bieži laši tiek aizķerti no ārpuses. Par to, ka Daugavā viss notiek, liecina arī atklāto MN pārkāpumu skaits. Izskatās, ka ir laiks kaut ko mainīt lašu zvejas kārtībā, pārāk daudz resursu nonāk nelegālo zvejnieku lomos.

Pozitīvas ziņas par pastāvīgām aktivitātēm un samērā labiem lomiem joprojām ienāk tikai no bušu makšķerniekiem, kuri darbojas Baltijas jūras piekrastē. Kā vienmēr ik pa brīdim kaut kur medijos sāk cirkulēt baumas par noķertām rekordzivīm, taču, kad sāku šīs baumas pārbaudīt, izrādās, ka nekā ievērības cienīga nav. Visumā rudens lomi pēc daudzu makšķernieku domām šogad ir pārsteidzoši vāji. Kā nupat saņēmu ziņu, tādā pašā noskaņojumā risinās cope arī mums zināmajās Zviedrijas bāzēs.

Darba jautājumos, kuri skar manā pārziņā esošo valsts zivjaudzētavu darbību, īstas skaidrības nav, kaut gan 2010. gads, izskatās, varētu būt augšupejas gads. Ceru, ka lielāka skaidrība būs tuvākā mēneša laikā, kad risināsies jautājumi gan par VSIA, kurās apvienosies audzētavas, gan par tās budžetu.

Mēģināju nokārtot savus sezonas nogales parādus un izvietoju uz poga.lv servera četrus nelielus albūmiņus. Kā parasti, mani rudens maršruti atkārtojas un, izņemot Zviedrijas ainavas, principiālu jaunumu nav, - tās pašas ainavas un sejas.
Baltezers 2009
Vārves iela novembrī
Lucky John 2009
Cope Zviedrijā 2009

Vakar atgriezos no kārtējā nedēļu ilgā ceļojuma uz Volgu. Jau ceturto gadu pēc kārtas pildīju galvenā tiesneša pienākumus Oskara Soboļeva piemiņai veltītajās sacensībās "Trofejas zandarts 2009", kurš notika komfortablajā makšķernieku bāzē "Uspech", izvietotajā pie Ahtubas upes starp Volgogradu un Astrahaņu.
Ar mani kopā pasākumā kā tiesneši darbojās arī Māris P. un Ivars P.

Jāatzīst, šogad sacensību rezultāti apbēdināja pasākuma organizētājus. Netika noķerts neviens minimālajam garumam - 65 cm (aptuveni 72 cm pēc pieņemtās pie mums mērīšanas metodes) atbilstošs zandarts. Pēc dalībnieku atzinuma plēsīgo zivju lomi visā Volgas lejtecē katru gadu kļūst arvien trūcīgāki. Arvien biežāk ir periodi, kad nopietnas zivis gandrīz nevar nomedīt. Arī šī gada novembrī nedēļu pirms sacensībām pat iesācēji esot vilkuši 3- 5 kg smagus zandartus. Taču sacensību nedēļā cope pilnīgi pārtrūka un tikai pa retam līdz mums nonāca ziņas, ka kāds makšķernieks no citām bāzēm esot noķēris 3 līdz 4 kg smagus eksemplārus.

Diemžēl, tieši pirms pasākuma laiks kļuva izteikti dzestrāks, naktīs temperatūra bija zem nulles. Vēja ātrums palielinājās virs 10 m/sek, kas izbraukšanu un copi vēju pārņemtajā Volgā padarīja par pārāk ekstremālu pasākumu. Attiecīgi, spiningotājiem pārsvarā bija jāsamierinās ar copi Ahtubā, kur vietām viļņi bija "tikai" 1 - 1, 5 metru augsti. Lai gan dalībnieki dažās vietās Ahtubā uz eholotu ekrāniem manīja nopietnus zandartus, tie neķērās. Sacensību dienās tikai daži zandartu eksemplāri bija tuvu noteiktajai garuma normai, bet lielākās nomedītās zivis izrādījās 6 - 8 kg smagas platpieres.


Pēc pasākuma arī mēs trīs dienas mēģinājām noķert kādu nopietnu zivi. Palikām bez cerētā zandartu loma, jo ķērās tikai līdz 2 kg smagi eksemplāri, pie tam arī tie stipri reti. Māris nomedīja piecus zandartiņus, Ivars - vienu, bet es iemanījos palikt vispār bez loma. Par citām zivīm varējām nedomāt. Izrādās, arī citas tipiskās šo vietu plēsīgās zivis - sami un meža vimbas novembrī bija pametušas šo rajonu un ķērās vēl retāk kā zandarti.
Visas zivis tika noķertas velcējot ar grimstošu vobleri, kuru varēja novadīt 5 līdz 7 m dziļumam. Pie tam daļa no noķertajām tika aizāķētas galvas rajonā no apakšpuses, kas ir pierādījums tam, ka zandarts neņem mānekli mutē, bet uzbrūk un cenšas to piespiest pie upes dibena.

Pēc iepriekšējās zvaigžņoti mierīgās nakts šorīt Rīgā zeme bija balta - kārtējais nelielais anticiklons bija atnesis mīnus 4 grādus. Zemes virskārta sasalusi, manā dīķī ledus kārta 0,5 cm. Interesants laiks ne tikai copei, bet arī fotografēšanai - pirms ziemas menbaltajām ainavām visūr vēl var atrast interesantas kontrastaini krāsainas situācijas.
Nākamo nedēļu atkal sola siltāku. Ezeros sāk parādīties smagāki līdaku eksemplāri, visticamāk, pāris nedēļas pilnīgi droši lielajos ezeros vēl varēs darboties arī ar spiningu. Jūras mala no Liepājas līdz Kolkai kā nosēta ar makšķerniekiem - gaisa temperatūra pie jūras joprojām turas virs nulles un ik pa brīdim tur labi ķeras butes. Kā stāsta zvejnieki, iepriekšējā nedēļā tīri labi upēs sāka nākt laši. Stāsta, ka Daugavā lejpus Rīgas HES maliķi tos ķerot, kā saka, ar pilnu jaudu. Kā stāstīja Roberts Š., kurš ar viņiem saskaras Talsu pusē, maliķu problēma valsts smagajā ekonomiskajā stāvoklī kļūst arvien asāka. Taimiņu kāpiens apsīcis, tie esot saskrējuši upēs jau oktobra sākumā. Līgatnes pusē taimiņu piegādes "tirgum" nodrošinot durēji un, izrādās, savas aktivitātes esot atjaunojuši arī vietējie "elektriķi".

Jānis Aizups no Valmieras šodien atsūtīja stāstiņu par to, kā nupat Burtniekā tika noķerta nopietna līdaka.
Burtnieku ezerā Bauņu laivu bāzē 24. oktobrī notika spiningošanas sacensības. Makšķernieks Atis Ābelīte, braucot no Vecates laivu bāzes reģistrēties uz sacensībām, lai nebūtu garlaicīgi, ielaida savu vobleri aiz laivas, proti, velcēja. Izbraucot no Salacas ezerā, aptuveni 8:00 sekoja cope. Sākumā makšķernieks domājis, ka paņēmis zandarts, jo neesot varējis pacelt no grunts, kad tas izdevies, tālāk jau bijis vienkāršāk. Cīņa ilgusi kādas 10 - 15 minūtes. Lomā izrādījās 13.86 kg smaga un 125 cm gara līdaka. Pēc šī veiksmīgā loma izvilkšanas viņš vairs nav pat centies paspēt uz sacensībām. :)
Līdz šim viņa lielākā līdaka esot bijusi 7 kg. Tajā dienā Bauņu bāzē tika izvesta arī 7 kg līdaka. Sacensību dalībniekiem lomos lielākās bija līdakas no 3 - 5 kg.
Vispār, pēdējās dienās Burtniekā ir noķertas daudz smuku līdaku - 23. oktobrī esot bijušas 11kg, 8kg, vairākas 5kg smagas līdakas, arī zandarts ap 5kg. Lielākā daļa no veiksminiekiem šīs zivis noķēruši velcējot.

Vairāki makšķernieki man vaicājuši uzrakstīt par karpu ķeršanu ar mušiņmakšķeri. Nupat atgriezos no karpu copes un kopā ar dažām jaunām bildēm ievietoju arī dažus novērojumus attiecībā uz karpu copi ar MM.
Par inventāru. Pilnīgi pietiek ar 5. vai 6. klases 270 - 285 cm garu mušiņkātu, attiecīgu peldošo auklu un spoli. Ja ir cerības noķert ievērojamus eksemplārus, jārēķinās ar gariem karpas skrējieniem un tad var noderēt, ka uz spoles ir 50 - 150 m pavadošā aukla. Daži karpu speciālisti uzskata, ka karpa ir ļoti tramīga zivs, tāpēc iesaka lietot ļoti garas pavadas, to garums var sasniegt 3 - 4 metri. Man ir izdevies noķert karpas arī ar īsāku 2,5 - 3 m garu pavadiņu. Garākas pavadas būtiski sarežģī metienu izpildi, jo sevišķi vējainā laikā. Pēdējam nogrieznim parasti izmantoju 0,16 - 0,20 mm iespējami stipru auklu. Populārākās mušas karpu copei šodien skaitās nimfas Pheasant Tail Nymph un Hare's Ear Nymph, kuras, lai tās pārvietotos iespējami dziļi, ir padarītas smagākas ar misiņa vai volfrāma galviņu. Visus eksperimentus pavasarī un rudenī sāku tieši ar šādām mušiņām, kuras uzsietas uz āķiem Nr8 līdz Nr12. Ar citām mušiņām neesmu eksperimentējis, vienkārši nav bijusi vajadzība.

Sekmīgas copes svarīgākais priekšnoteikums ir nemainīgs - vispirms ir jāatrod, kur uzturas vai pārvietojas karpas. Mušiņa jāpasniedz iespējami tuvu zivīm un iespējami delikāti, lai tās lieki nesatrauktu. Gan pavasarī, gan rudenī nimfas jāpārvieto ļoti lēni un iespējami dziļi, ar dažādiem sīkiem ievilcieniem un pauzītēm. Vasarā, kad karpas nereti turas augšējos ūdens slāņos, sekmīgi var izmantot arī pussausās mušas nekustīgi peldinot vai lēni pārvietojot tuvu ūdens virsmai. Karpu copē svarīgi ir vizuāli konstatēt, kad karpa paņem mušu. Lai redzētu, ko dara zivs un kas ar mušu notiek, var noderēt polarizētās brilles. Taču biežāk palīdz mušiņauklas gala vērošana, katra aizdomīga izmaiņa auklas kustībā var liecināt, ka karpa ir paņēmusi mušu. Piecirtienam, ja āķis ir ass, pietiek ar maigu bet ātru kāta pacelšanu. Par izvadīšanu, liekas, nav daudz jāstāsta, to jāizbauda katram pašam. Galvenais - nezaudēt galvu un savlaicīgi novērtēt trajektoriju, pa kuru var bēgt karpa. Un, visbeidzot, - kur vislabāk nomedīto zivi izvadīt un uztvert.

Risinot lašu un taimiņu vaislinieku sagādes jautājumus, šodien biju Kuldīgā un Ventspilī. Lai gan diena bija apmākusies, Kurzemē pilnā apjomā varēja baudīt zelta rudeni. Uz īsu brīdi biju iegriezies Strazdes pagastā netālu no Ventspils - Rīgas šosejas izveidotajā viesu namā "Ūdensdzirnavas". Kā parasti, par vietām, kuras atstāj patīkamu sakoptas vides iespaidu, pie tam ar makšķerēšanas iespējām, ievietoju dažas bildītes. Lai gan bārā redzēju tepat nomedītas 8 kg līdakas trofeju, par copi secinājumus vēl neguvu, - pie šīs tēmas būs varbūt jāatgriežas citreiz.

Šodien Babītes ezerā tie 140 spiningotāji, kuri septembra vidū paspēja internetā savlaicīgi pieteikties, piedalījās kolektīvā saviesīgi aprūpētā Salmo vizuļu testēšanas pasākumā. Diena bija patīkama, arī cope bija neredzēti laba, labākajiem bija 3 - 4 līdakas 2-4 kg svarā. Gandrīz visas nopietnākās zivis tika nomedītas ar Salmo vairākdaļīgajiem vobleriem - "mūdzi" un "slaideru". Speciālo balvu par lielāko 85 cm garo līdaku saņēma Edgars Dzenis. Visi dalībnieki, kuri uzrādīja garākas par 60 cm līdakas, piedalījās izlozē, kurā tukšu biļešu nebija.
Ar Valda Holberga laipnu atļauju ievietoju arī viņa rakstu par šo festivālu.

Nedēļas nogale pagāja reti labos laika apstākļos. Vakar Baltezerā bija pasakains rīts, satiku vienu fotogrāfu, kurš bija speciāli ieradies uz ezermalu, lai fotografētu skaisto saullēktu pie ezera. Ārī man izdevās ar dažām bildēm papildināt gan manu ūdeņu ainavu, gan putnu un sēņu bilžu kolekciju.
Laika prognozētāji nākamo nedēļu sola aukstu un nepatīkamu, ar spēcīgiem vējiem un lietu. Tādēļ šodien nedaudz padarbojos dārzā, - gan nedaudz atslogoju no ražas vienu ābeli, gan uztaisīju dažas bildītes. Dažus krāsainus pleķīšus izmantoju, šīs lapas dekorācijai.

Katra nedēļa nes kaut ko jaunu, ne vienmēr to patīkamāko. Kā jau rakstīju, aģentūra tiek reorganizēta, pareizāk būtu to saukt par likvidāciju. Ja viss risināsies, kā pašreiz tiek plānots, no kādreizējā zinātniski pētnieciskā institūta un zivju audzētavām, kuras apvienojās LZRA, 2010.gadā būs palikusi aptuveni tikai puse.
No kādreizējā zivsaimniecības institūta pāri būs palicis viens departaments vai nodaļa NDC sastāvā. Joprojām nav skaidrības ar VSIA, kurā apvienosies valsts zivju audzētavas. ZM līmenī lēmums ir pieņemts, taču joprojām paliek jautājums, vai tas gūs atbalstu MK līmenī.

Iepriekšējā nedēļā noslēdzās ar norvēģu palīdzību dažādos Latvijas reģionos organizētā zivju audzēšanai veltīto semināru sērija. Tiekoties ar Latvijas zivju audzētājiem palika iespaids, ka akvakultūras jomā viss attīstās ļoti lēni un nekoordinēti. Īsi sakot, mūsu zivju audzētāji nav īsti gatavi paņemt un nopietna biznesa mērķiem izmantot to finansiālo palīdzību, kuru piedāvā visdažādākie ārvalstu avoti.
Apspriežot plānus tuvākai nākotnei un iepazīstinot NDC direktoru ar valsts zivju audzētavām, tā gadījās, ka varēju uzskatāmi parādīt sen zināmu piesārņojuma vietu Braslas upē Stalbē pie Straupes pienotavas. Vienā no bildēm ir redzams, cik "tīri" ir pienotavas notekūdeņi, kuri nonāk Braslas upē. Līdzīgu ainu man izdodas redzēt jau gadu desmitus un gandrīz katru otro reizi, kad tur piebraucu pavērot upi. Diemžēl, dabas sargi nav spējuši te neko būtiski mainīt.

Nelielu pārsteigumu man personīgi sarūpēja firma Salmo. Izrādās, Salmo ir uzsākusi izlaist otro miljonu vizuļu, kuri tiek ražoti ar Lucky John preču zīmi. Šim notikumam par godu saņēmu nelielu suvenīru - jauno vizuļu komplektu, ar kuru aizsākas otrā miljona apguve. Jaunie mānekļi ir labi pazīstamie "vecie" vizuļi, kuri ir ieguvuši jaunu kavalitatīvāku noformējumu.

Nedēļas beigās palika stipri vēsāks, vietām sāk parādīties salnas. Latviju daudzviet pārstaigāja krusas mākoņi. Upēs ūdens temperatūra krīt un parādās pirmie taimiņi. Neliels izņēmums ir Gauja, kur maluzvejnieki tos ķerot jau labu laiku atpakaļ. Ventā parādījušies nopietni asari, puskilo smagi un lielāki neesot retums. Arī ezeros vēsā laika iespaidā cope ir aktivizējusies. Babītē sāk ķerties nopietnas līdakas - pēdējo divu nedēļu laikā RMMB Spuņciema novietnē vien ir parādītas divas septīņnieces, bet 2 -3 kg smagi eksemplāri esot daudziem bāzes apmeklētājiem. Līdakas joprojām izdodas noķert, galvenokārt, zāļainos rajonos. Kā parasti, tikai temperatūras būtiska pazemināšanās un vējains laiks var tās izprovocēt doties arī klajumu virzienā.

Rudens tuvošanos var nojaust tikai pēc tā, ka naktis paliek garākas, bet ūdens sāk lēnām atdzist. Gaisa temperatūra dienā joprojām turās divdesmit grādu rajonā. Siltais laiks arī zivīm ir signāls, ka līdz ziemai vēl tālu, attiecīgi, zivju aktivitāte, kaut gan ir nadaudz augusi, tomēr tā īsti vēl nav sākusies. Tomēr daža mākoņaināka diena var atnest patīkamus pārsteigumus. Babītē 17. septembrī, kad laiks bija nedaudz apmācies, ir noķerta pat viena septīņus kilo smaga līdaka, skaistas līdakas todien nav bijušas retums. Taču nākošajās dienās saulīte, kā saka, staigāja pa zemes virsu, un, attiecīgi, zivju aktivitāte bija krietni zemāka. Pareizāk, - tā bija vērojama tikai retās vietās. Kam izdevās tās atrast, pat saulainajos apstākļos tika pie skaistiem lomiem. Līdzīga aina bija vērojama 20. septembrī Engurē, kad tur notika sacensības spiningošanas divcīņā. Diena bija saulaina un mierīga, un zivis joprojām bija dziļi zālēs.
Starp citu, ūdens temperatūra upēs vēl joprojām ir vasarīgi augsta, iespējams, tieši tādēļ Latvijas upēs, kā stāsta zvejnieki, laši un taimiņi ienāk vēl ļoti mazā skaitā.

Gruntsūdeņu līmenis, neskatoties uz vasaras it kā normālajiem lietiem, visā Latvijā esot ļoti zems. Tāda lejupejoša tendence vērojama jau daudzus pēdējos gadus. Arī manā dīķī ūdens līmenis ir neredzēti zems, izmantoju šo apstākli, lai dīķi nedaudz iztīrītu no aizauguma un padziļinātu. Izvāktā zeme dārza ainavu dramatiski mainīja, un būs jādomā, kā to labot. Savdabīgi, - dīķī no dubļiem izvilku skaistas karūsas, taču nebija manāms neviens līnis, lai gan vēl pirms gada tajā bija pat kilo smagi eksemplāri. Atstāju arī dažas bildes piemiņai.

Aplūkojot savas interneta lapas uz citiem datoriem, bija gadījumi, kad manas blogu lapas izskatījās visai savdabīgi. Biežāk sastopamais iemesls, - blogu lapas nav pielāgotas vecākām interneta pārlūku versijām.
Lai varētu izvērtēt, kā blogu lapām būtu jāizskatās, ievietoju ekrānattēlu (ekrānšāviņu, screenshot).

Vakar no EFFTTA (European Fishing Tackle Trade Association) saņēmu informāciju, ka asociācija ir izsludinājusi pieteikšanos uz finansējumu projektiem, kuri ietver bērnu iesaistīšanu dažādās aktivitātēs makšķerēšanas jomā. Pasākuma moto - “Another great chance to introduce children to fishing...” Tā kā Latvijā ir firmas, piemēram, Salmo, kuras ir EFTTA biedri, arī mēs varam pretendēt uz šo finansiālo atbalstu. Cerot, ka kādam radīsies labas idejas, zemāk ievietoju nelielu izvilkumu no vēstules.

Once again the European Fishing Tackle Trade Association (EFTTA) has this year set aside an overall budget of €40.000 in order to support youth fishing projects across Europe.
Previous projects supported by EFTTA include the World Junior & Youth Shore Championships 2008, Outdoor Experience at the River Aggar, Get Hooked on Sea Fishing and SportFish Junior Serbia to name a few.
All projects need to apply for the grant to the EFTTA Board and must recruit financial sponsorship from an existing EFTTA member before sending in an application (a list of EFTTA members can be found on the EFTTA website www.eftta.com). If awarded the grant, EFTTA will match the sponsorship from the EFTTA member up to a limit of €2.000. If you know of any youth fishing schemes that would benefit from this award please pass on this information. We would like to build on the success of previous years and look forward to welcoming new groups to the scheme.
In order to apply for the EFTTA Youth Grant, please send the following information to the EFTTA Secretariat before 1st October 2009.

Nupat ir pabeigti priekšdarbi un tiek izziņota pieteikšanās uz SIA Salmo organizēto 2009.gada spiningošanas sezonas noslēguma festivālu Lucky John 2009. Tas notiks 18. oktobrī un, kā parasti, Babītē. Programma un reģistrācija risināsies līdzīgi kā iepriekšējos gados. Šogad Salmo piedāvātajos komplektos uzsvars būs uz jaunajiem rotiņiem, palielināta ir personīgo laivu īpašnieku kvota. Detalizētāku informāciju var atrast www.fishing.lv

9.09.2009. Līdz 22:00 bija reģistrējušies 76 pretendenti. Palikušas vēl aptuveni 65 vietas, pārsvarā ar personīgām laivām.
11.09.2009.18:00 Palikušas tikai vietas dalībniekiem ar personīgajām laivām. Tie, kas nokavējuši, var piereģistrēties gaidītāju rindā. Parasti vismaz pirmajiem 10 tas atmaksājas.


Ieteikums. Seklajos ezeros, kāds ir arī Babītes ezers, līdakas līdz pat vēlam rudenim var sastapt zāļainās vietās, kur no pirmā acu uzmetiena spiningošana liekas neiespējama. Tikai vējainākos laika apstākļos un tieši pirms saliem daļa pārvietojas uz dziļākām vietām. Šajā periodā efektīvi ir dažādi zāļu vizuļi. Viens no maniem favorītiem (Salmo SYST SSM), kurš piemērots vietām ar dziļumu līdz 1 metram, ir redzams iepriekšējā attēlā.

Šo ierakstu izprovocēja komentārs, kurš manā lapā parādījās šodien.

Meklējot Latvijā noķertās lielākās zivis uzdūros rakstam un šim citātam, kura autors esot Olte Māris.
"LMSF nekad neko labu nav teikusi par manis veidotajiem raidījumiem un tāpēc Pirmo personu šajā organizācijā Jāni Stikutu visiem ieteiktu uztvert kā mūžīgo opozīciju nevis konstruktīvu ideju ģeneratoru.
Vislielākā cemme makšķernieku publikai varētu būt par to ka Latvijā rekordzivis joprojām tiek reģistrētas pēc Jankas-Durkas principa nevis pēc civilizētiem un starptautiski atzītiem kritērijiem." Kā tur ir ar tiem rekordiem?

Apskatījos to rakstu. Nav nemaz jābūt mūžīgajā opozīcijā, pietiek ar veselo saprātu un zināšanām, kā saka, vidēja speciālista līmenī, lai saprastu, kāda ir citētā raksta autora nostāja. Par MO raidījumiem galvenais ir pateikts paša autora atziņā. Par rekordiem - MO uzskata, ka esot jāseko IGFA rekordu principiem, Latvijas principi esot Jankas-Durkas principi. Ja to rakstītu kāds iesācējs, varētu nereaģēt, ja to sludina cilvēks, kurš pretendē uz autoritāti makšķerēšanas jomā, atliek tikai brīnīties. Un, protams, dot nelielu skaidrojumu.
Starp citu, MO kļuva par IGFA fanu pēc tam, kad LMSF datalizēti iepazinusies ar IGFA piedāvājumu LMSF iestāties IGFA, secināja, ka federācijas darbība šajā starptautiskajā organizācijā būtu tikai kā slogs, un atdeva visus materiālus LMA rīcībā. Acīmredzot, skaistie papīri, uz kuriem bija nodrukāti IGFA materiāli, daudziem var radīt nepārvaramu vēlmi sekot IGFA instrukcijām.

Zināšanai, - lai veidotu vienotus principus pasaules sportā, visas valstis ir vienojušās, ka starpvaldību līmenī tiek atzītas un atbalstītas tikai LOK (olimpiskajos sporta veidos) vai GAISF (neolimpiskajos sporta veidos) sastāvā esošās starptautiskās sporta konfederācijas. Makšķerēšanas sportā tāda ir CIPS (LMSF ir CIPS sastāvā) un ICF, kura no 2008. gada ir apvienojusies ar CIPS. Attiecīgi, uz valsts atbalstu var cerēt tikai šo divu konfederāciju sastāvā esošas valstu sporta federācijas.
Kādreiz jau rakstīju, ka IGFA nav GAISF sastāvā, tā ir tikai viena no plaši pazīstamām sabiedriskām organizācijām, kādu makšķerēšanas sfērā netrūkst. IGFA rekordu reģistrācija balstīta uz specifiskiem principiem, - par rekordu atzīst zivi, kas noķerta ar noteiktas stiprības auklu. Šāda pieeja ir ļoti šauri orientēta, galvenokārt uz auklas reklāmu. Jo kvalitatīvākas ir auklas, jo augstāki rekordi. Šai pieejai, īsi sakot, ir arī būtisks tehniskas dabas trūkums - praksē gandrīz nerealizējama ir auklas testēšanas, marķēšanas un identificēšanas kārtība. Ja šo kārtību strikti neievēro, rekordu fiksēšana kļūst bezjēdzīga. Tieši šī iemesla pēc to lieto tikai IGFA. Nezinu nevienu valsti, kur tā tiktu lietota, lai fiksētu valsts rekordzivis. Arī Latvijā rekordu reģistrēšanas sistēma ir orientēta uz to, lai fiksētu lielākās zivis ūdenstilpēs, kuras noķertas ar amatieru makšķerrīkiem, nesaistot to ar auklu stiprības klasēm. Cik esmu noskaidrojis, visas valstis reģistrē rekordzivis tieši pēc šiem principiem. Turpmāk vēl ...

Pagājušās nedēļas vidū biju Norvēģijā, Trondheimā. Tur risinājās viena no lielākajām Eiropas akvakultūras izstādēm AquaNor 2009. Lai gan pie mums Latvijā viss, kas saistīts ar zivju audzēšanu, risinās klusi un mierīgi, pasaulē šī sfēra strauji attīstās. Attīstoties gan jaunu zivju sugu audzēšanai, gan visdažādākajām ar zivju audzēšanu un pārstrādi saistītajām tehnoloģijām un tehnikai. Par iemeslu kalpo tas, ka pasaulē samazinās zivju resursi okeānos un jūrās, bet jūras produktu (seefood) patēriņš pārtikā pieaug nepārtraukti. Vienlaicīgi akvakultūrā gan eksistē, gan ik pa brīdim parādās neatrisinātas vai grūti pārvarāmas problēmas. Pie svarīgākajām tiek minētas vairākas. Tās ir visdažādākās infekcijas, kuras apdraud zivis audzētavās un šo biznesa sfēru padara visai riskantu. Kā tipisks piemērs tiek minēta milzīgā Čīles lašu industrija. Tikpat svarīga problēma ir zivju barības ražošana, tajā kā galvenā komponente dominē citas zivis, - vienkāršak, lai zivju fermā izaudzētu 1kg kādu zivi, tiek patērēti 3-5 kg citu zivju. Tas rada jautājumus saistītus ar dabas resursu racionālu izmantošanu. Tāpat problēma ir darba apstākļi un ražīgums akvakultūrā.

Nedēļas sākumā ZM vadības sanāksmē tika prezentēts un arī akceptēts tikai iepriekš pieminētais ZM radītais aģentūras reorganizācijas variants - LZRA tiks pārveidota, to pievienojot PVD NDC, bet zivju audzētavas tiks apvienotas kapitālsabiedrībā. Tuvākā laikā tiks sagatavoti visi šīs reorganizācijas pamatdokumenti. Lai gan skaidrs, ka finansu līdzekļu būs arvien mazāk, vairākas detaļas joprojām ir neskaidras.

Uz īsu brīdi izdevās atrauties no papīra darbiem un varēju nodoties nelielai copei. Pamēģināju kaut ko noķert ar mušiņu. Laika apstākļi visu nedēļu bija izteikti vasarīgi - gaisa temperatūra dienā ap +25° C, spilgta saule un neliels vējiņš. Šoreiz fotosesijai uz strīmeri Mickey Finn Nr.4 laimējās izvilkt 70 cm garu salati vai, kā to biežāk mēdz saukt, meža vimbu. Nesvēru, izskatījās svarā ap 3 kg. Nekādus secinājumus par mušiņas lomu nepaspēju izdarīt, salati noķēru uz pirmo mušu, kuru piesēju. Svarīgāk bija atrast vietu, kur tās medī.

Tīmeklī uzdūros interesantai idejai, kura atainota videoklipā. Jazz & Fly Fishing TEASER from Jazz and Fly Fishing. Džeza kvartets Tight Lines Quartet, kura dalībnieki ir mušiņmakšķernieki, ir izveidojuši TV raidījumu sēriju ar tēmu "Džezs un MM"

Nedēļas pēdējās dienas pēcpusdienā direktors saņēma informāciju par kārtējās ZM vadības sanāksmes dienas kārtību un to, ka tajā ir arī jautājums par LZRA reorganizāciju. Izskatās, līdztekus aģentūras piedāvājumam pārtapt par VSI (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildibu) eksistē un dienas kārtībā iekļauts aģentūras pārveides variants, kurš ZM dzīlēs ir radies bez aģentūras tiešas līdzdalības. Zinātnes segmentu tas skar diezgan būtiski, pie tam samazinājuma virzienā. Akvakultūras virzienā, no pirmā acu uzmetiena, kamēr nav detalizētas analīzes, nojaušams neliels progress. Kopējais valsts budžeta finansiālais ieguvums tiek lēsts aptuveni 500 tūkst. ls. Aģentūru iecerēts iekļaut PVD Nacionālā Diagnostikas Centra sastāvā, pārveidojot to kā vienu no NDC departamentiem, bet zivju zudzētavas nodalot kā atsevišķu valsts SIA. Audzētavām šis statuss ir pazīstams, jo tās agrāk darbojās kā valsts uzņēmumi, pie tam, kā audzētavu vadītāji uzskata, pietiekoši sekmīgi. Paliek jautājums, vai tas ir optimālais, kuru varam sasniegt šajā situācijā. Struktūra un funkcijas šobrīd ir iezīmētas tikai kā aptuvenas aprises, tomēr neskaidras detaļas paliek, visticamāk, ka vairāk skaidrības būs pēc 3.augustā ieplānotās vadības sanāksmes.

Rīgai pārskrēja negaiss un smags lietus, arī vētras stipruma vēja brāzmas bija visai nopietnas. Sen tik stiprs lietus un vējš te nebija manīts, taču nekādi bojājumi ne kokiem, ne mājām manā rajonā nav manāmi. Rīgā gan esot bijušas gan applūdušas ielas, gan nogāzti koki, bet Latvijā 20 000 Latvenergo klientu esot palikuši bez elektrības.

Nedaudz papētīju upju apsaimniekošanas risinājumus citās valstīs. Dažādās valstīs ir dažāda pieredze. Viena no tipiskām ASV organizācijām, kuras nodarbojas ar tieši ar foreļupju aizsardzību un restaurāciju ir California Trout. Neliela šī reģiona forelēšanas entuziastu 60. gados sanāca kopā un izveidoja kodolu, kurš šodien saucas par organizāciju Californie Trout, kura lepojas ar vienpadsmit štata darbiniekiem un aptuveni 2 miljoni USD lielu budžetu, tajā ir iesaistīti 7000 biedru. Informāciju par visām šīs organizācijas aktivitātēm var lasīt tīmeklī.
CalTrout 2008 Report Shows Economic Value of Recreational Fishing in California
Pētījumi uzrāda, ka veselīgai ūdeņu ekosistēmai ir nozīmīga loma kopienas ekonomiskajā attīstībā, jo sevišķi visās ar turismu un rekreāciju saistītajās aktivitātēs.
Konkrētus skaitļus var atrast ziņojumā, kurā apkopoti amerikāņu pētnieku rezultāti. Te daži raksturīgākie citāti.

If salmon populations were increased in the Klamath River, each additional fish caught by anglers would be worth $200 to the economy. Approximately every 1,000 fish caught recreationally generates four jobs in the area.
Research for the report identified recent studies of inland fisheries and direct trip-related expenditures-fishing gear, bait, boats, parking fees, license fees, food, lodging, gas, etc.-and their local economic impacts.
It was found that direct spending by anglers in the state on fishing-related items and activities come to well over $2 billion each year.
In the Ventura River, the population of steelhead has been reduced to fewer than 200 from an historical run of at least 4,000 adult fish per year. One study showed that a single steelhead may be worth $75 to $300 in increased sport fishing revenues.
Increasing the sport catch in the Ventura River by 2,000 adult fish could generate as much as $600,000 per year for local businesses.

Interesantas atbildes uz jautājumu, kādu fotoaparātu iegādāties, var atrast Darren Rowse rakstā What Camera Gear would you Buy if you were Given $1000 to Spend?

Joprojām neskaidrs ir jautājums par zivjaudzētavu likteni. Dažas atziņas, kuras varētu skart audzētavu likteni, ir atrodamas Funkciju audita komisijas II sēdes ( 2009.gada 6.maijā ) protokolā.
P.Salkazanovs (Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvis). Iebilst pret kapitālsabiedrību veidošanu, jo tās mērķis ir gūt peļņu, bet pārvaldes funkciju īstenošanas nevar būt peļņas gūšanas avots.
M. Golubeva - Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārstāve. Atbalsta uzskatu, ka kapitālsabiedrības veidošanas šajā jomā nav nepieciešama, jo visu, ko var privatizēt, ir jāprivatizē. Aktualizē jautājumu par nepieciešamību veikt laikietilpīgus funkciju auditus. P.Salkazanovs. Uzsver nepieciešamību kapitālsabiedrība funkcijas deleģēt privātā sektora uzņēmējiem. G.Veismane. Pateicas audita grupai par darbu un uzsver, ka ir gatavība nodot funkciju privātiem uzņēmējiem, bet līdz šim nav pieprasījums šādas funkcijas īstenošanai.
Ņemot vērā visu izklāstīto un, it kā vakardienas sēdē pieņemto, MK 14. jūlija sēdes protokollēmuma projektu, jāsecina, ka, visticamāk, aģentūra tiks reorganizēta, bet audzētavas nodotas VAS "Valsts nekustāmie īpašumi", ar mērķi tās sagatavot privatizācijai ( bet varbūt ilgtermiņa nomai ?!?). Tagad viss ir atkarīgs no tā, kādu rīkojumu šajā sakarā sagatavos ZM.

Valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanas rezultāti par ZM.
'Kopsavilkumā' var redzēt apkopojumu par visu ministriju un tām padoto institūciju funkcijām, to izmaksām un darbinieku skaitu katrai funkcijai, iespējamo budžeta samazinājumu un priekšlikumus funkciju turpmākai izpildei (likvidēt, turpināt, u.c.).
Lauku avīzē 16. jūlijā publiskotas zemkopība ministra J. Dūklava domas. ...Tā, piemēram, ja ir izvēle maksāt valsts naudu par zivju mazuļu audzēšanu vai tomēr atstāt vairāk naudas slimnīcām, grūti aizstāvēt, kādēļ naudu vajag zivīm.
Dienas Bizness 17. jūlijā.Šoruden tiks likvidēta Zemkopības ministrijas(ZM) pakļautībā esošā Zivju resursu aģentūra... Par to Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvjus informēja ZM valsts sekretāre Dace Lucaua.

Starp citu, Valsts kancelejas sagatvotajā apskatā "Informācija un analīze par valsts pārvaldes izdevumiem" ir konstatēts, ka ZM ir viena no ministrijām, kurā salīdzinoši visvairāk amatu saimju ( 13 no 16 ), kurās sasniegts vai pārsniegts privātā sektora kopējā atalgojuma līmenis.
Kādā vecākā pētījumā, kas apkopots "Pārskatā par vidējo REGULĀRO darba samaksu valsts tiešās pārvaldes iestādēs" (uz 2008.gada 1.februāri), var redzēt, ka vidējā regulārā darba samaksa LZRA bija 438 ls ( 202 nodarbinātie), bet gandrīz visaugstākā Latvijā bija Zemkopības ministrijā, kurā 306 darbinieki saņēma vidējo algu 1044 ls apjomā.

P.S. Šodien, 20.07. ZM uzzināju, ka viss nav tik viennozīmīgi, - žurnālisti (un arī "draugi") meklē sensācijas un, izraujot no fona, "atrod" tās jebkurā augstu amatpersonu izteikumā. Par aģentūras tēmu tuvākajās dienās notiks nopietnas sarunas ar nozares augstākajām amatpersonām. Jāgatavo priekšlikumi un jārēķinās ar to, ka aģentūras 2010.gada budžets tiks samazināts, cik sapratu, vēl par kādiem 250 tūkst. latiem.

Ievērības cienīgs precedents, varbūt arī paraugs varētu būt VSIA izveide, kura aprakstīta Latvijas Vēstnesī publiskotajā rakstā "Pašreiz norisinās valsts aģentūras „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (VĢMA) un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras (BAPA) likvidācija un ir nodibināta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (VĢMC)."

Mazā Dacīte nupat beidza Banku augstskolu, tas bija notikums, kurš bija pienācīgi jāatzīmē.
Dārzā viss aug griezdamies - izskatās, šogad būs ābolu gads, zied visi krūmāji, nupat atvērās liepas. Visskaistākās krāsas var atrast liliju dobēs. Izdevās uztaisīt dažas bildes, kuras trūka manā ziedu kolekcijā.

Arī cope šonedēļ bija veiksmīga - ar mākslīgo mušiņu izdevās piemānīt 4,5 kg smagu karpu, kas ir mans personīgais rekords ar mušiņmakšķeri. Guvu arī dažas sev jaunas karpu copes atziņas. Karpas šajā laikā var sastapt arī pārsteidzoši tuvu ūdenstilpes krastam. Ja vēsākā ūdenī efektīvākas bija nedaudz aktīvākas mušiņas, šobrīd tās jākustina minimāli. Palika iespaids, ka siltajā ūdenī karpa dod priekšrocību mierīgi peldošai ēsmai.

Bieži ārzemēs, apmeklējot dažādas ar makšķerēšanu saistītas iestādes, klubus, atpūtas namus vai vienkārši viesos pie makšķerniekiem vai medniekiem,
esmu apbrīnojis viņu trofeju kolekcijas, kuras visdažadākajos veidos autori ir iemanījušies saglabāt. Pie tam šīs trofejas parasti tiek saglabātas ļoti labā līmenī,
gan kā skaisti noformētas fotogrāfijas, gan izbāžņu vai atlējumu (mulāžu) formā. Pie tam, ja runa iet par izbāžņiem un mulāžām, parasti izmantojot profesionālu speciālistu -
taksidermistu pakalpojumus.

Lai gan esmu nereti manījis arī mūsmāju makšķernieku interesi par trofeju sagatavošanu, līdz šim man bija iespaids, ka Latvijā zivju trofeju saglabāšana ir tādā amatieru līmenī un tā īsti ar šo nodarbi neviens neaizraujas. Tāpēc zināms pārsteigums man bija Sarmītes studijas sadarbības piedāvājums. Pirmie iespaidi, kas palika no pirmās tikšanās ar studijas īpašnieci, bija optimistiski. Sarmītes demonstrētie izbāžņi bija noformēti augstā līmenī un, manuprāt, varētu raisīt nopietnu makšķernieku interesi.
Tā kā Latvijas čempionātos dalību ņem un valsts izlašu sastāvos darbojas paši kvalificētākie makšķernieki bet federācija reģistrē Latvijas rekordzivis, studijas piedāvājums raisīja abpusēju interesi. Lai labāk saprastu tālākās sadarbības ceļus, vienojamies, ka jau šogad veiksim pirmos soļus sadarbības virzienā. Piemēram, ar Sarmītes studijas gādību rekordzivju autori varēs saņemt ne tikai rekordzivs atzīšanas rakstu, bet, ja būs interese, arī trofejas galvas izbāzni.
Te vietā piebilst, ka kvalitatīva izbāžņa izgatavošanā liela nozīme ir arī paša pasūtītāja aktīvai un pareizai līdzdalībai.

Māksliniece Inga Jurova (gleznotāja) atsūtīja ielūgumu uz izstādi, kuras tēma varētu interesēt arī makšķerniekus. Izstādē būs apskatāmas gleznas, stikla mākslas darbi, kā arī citi objekti, kuru tēma ir viss ap un par zivīm.

Varbūt zivs ir kāda mērķa piepildīšanās! ?
Makšķerniekam zivs nozīmē būšanu dabā, ilgu gaidīšanu uz veiksmi un prieku par lomu. Zvejniekam – izdzīvošanu. Zivs ir arī viens no kristietības simboliem. Latviešiem zivs ir bagātības, labklājības, veiksmes un naudas simbols. Zivs interpretācija un pielietojums ir daudznozīmīgs un katram no mums var būt sava zivs. Un katrs no mums kaut kādā jomā jūtas kā zivs ūdenī. Mākslinieki ir nolēmuši dalīties savā lomā ar skatītājiem.

Izstādes norises laiks no 13.07.-10.08.2009, vieta: Stikla Galerija , Laipu iela 6, Vecrīga. Paredzēta vasarīga un skaļa izstādes atklāšana 13. jūlijā plkst.18.
Laipni aicināti visi interesenti!

Šodien viennozīmīgi ir skaidrs, ka tie finansu samazinājumi, kuri gan šī gada janvārī, gan aprīlī LZRA tika veikti ar formulējumu, ka tie tiek ieskaitīti gada rezervēs,
ar budžeta grozījumiem, kurus Saeima pieņēma jūnijā, ir samazināti neatgriezeniski.
Salīdzinājumā ar 2008.gada sākuma budžetu, kurš aģentūras 7 audzētavām bija 1024 tūkst. Ls apjomā, pēc minētajiem grozījumiem 2009. gadā pieejami ir tikai 650 tūkst. Ls.
Pie tam, sakarā ar audzētavu darbības sezonālajām aktivitātēm un darbinieku atbrīvošanas grafiku (no 140 darbiniekiem palikuši 78), pirmajos 5 mēnešos jau iztērēti 380 tūkst. Ls.
Attiecīgi, gada pēdējiem 7 mēnešiem paliek tikai aptuvenu 270 tūkst. Ls. Salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir par aptuveni 50% mazāks finansējums ar visām no tā izrietošam sekām.

LZRA sastāvā esošo valsts zivju audzētavu statuss šodien ir sekojošs. Zivju audzētava "Sērene" tiek gatavota privatizācijai, acīmredzot, šis process iestiepsies arī 2010. gadā. Lielākais šķērslis, kurš rada valstij liekus izdevumus desmitiem tūkstošu latu apjomā, - Mežu likums, precīzāk, specifisks formāls ierobežojums likumā, kurš neļauj pat MK lemt pēc būtības un privatizācijai nodot valsts mežu zemes, pat tad, ja to vērtība ir daži lati.
Z/a Ķegums kā patstsāvīga vienība vairs nefunkcionē. Pēc būtības tā ir pievienota z/a Tome. Kaut gan Tomes darbība arī ir reducēta, tomēr tā ir palikusi vienīgā z/a, kurā ir saglabāti kaut cik nopietni cilvēku resursi un arī atražošanas apjomi.
Pārējās četrās LZRA zivju audzētavās - Pelčos, Kārļos, Braslā un Dolē finansu trūkuma rezultātā zivju audzēšana uz laiku ir minimizēta, to darbinieku skaits sastāda 50% no 2008. gada skaita.
Audzētavu liktenis, visticamāk, noskaidrosies septembrī, kad tiks sagatavots 2010. gada valsts budžets. Jebkurā gadījumā līdz oktobrim jābūt pilnīgai skaidrībai, kas notiks 2010. gadā, jo tieši oktobrī tiek likti pamati nākošā gada darbībai - tiek ievākti lašveidīgo zivju vaislinieki.

Iespējami vairāki scenāriji.
- audzētavas saņem valsts dotāciju, kas ļautu tām kaut cik nopietnā līmenī turpināt darbību pašreizējā statusā,
- daļa no audzētavām saņem valsts pasūtījumu, kurš sastāda nopietnu daļu no vitāli nepieciešamā, bet maina statusu un no iestādes pārvēršas par komercdarbības subjektu un daļēji iesaistās brīvā tirgū, lai nopelnītu trūkstošos līdzekļus,
- audzētavas (visas vai lielākā daļa) tiek sagatavotas un nodotas privatizācijai.

No valsts viedokļa, manuprāt, optimāls un pietiekoši reāls varētu būt otrais variants, kurā iespējamas diezgan plašas un dažādas variācijas. Joprojām interesants man izskatās agrāk pieminētais modelis, kurš balstītos uz 18. jūnijā pieņemto Publiskās un privātās partnerības likumu.

Jāņu piecas brīvdienas pagāja bez būtiski jauniem piedzīvojumiem. Vienu dienu ar mērķi sarūpēt kaut ko sviestmaizēm uz īsu brīdi biju aizbraucis līdz vienam foreļu dīķim, kur tieši pirms negaisa ar mušiņu izdevās izmānīt divas "forelītes" 1,5 un 2,5 kg svarā. Pārējā laikā orientējos uz karūsu makšķerēšanu savā dārza dīķītī. Šogad tur ķerās skaistas karūsas - katru vakaru stundas laikā kopā ar savu mazdēlu Ričardu tikām pie 5-6 nopietnām gandrīz kilo smagām karūsām. Ēsmai, galvenokārt, izmantojām mīklu, bet dažus nopietnus eksemplārus izdevās izmānīt arī uz zemeņogas gabaliņu. Tikai līņus gan vēl nemanījām, visticamāk, to nosaka ēsmas izvēle.

Laiks pēc Latvijas čempionāta spiningošanā Koknesē, kurš notika 20. jūnijā, paskrēja ātri, palikuši tikai daži secinājumi, kurus cenšos restaurēt.
Pirmais - dalībnieku lomos zivju šogad bija vēl mazāk kā pērn. Visi sūkstījās par to, ka, līdzīgi kā pirms nedēļas notikušajās sacensībās "Kokneses zandarts", neizdevās atrast normālus zandartus, pārsvarā ķērās zemmēra zivtiņas. Lai gan par laika apstākļiem nevarēja sūdzēties - mākoņains, viegls DR vējš, arī straume parādījās, jo Aizkraukles HES tieši tajās dienās sāka būtiski samazināt ūdenskrātuvē ūdens līmeni. Salīdzinot ar pirmo kārtu Liepājas ezerā, dalībnieku lomi bija vismaz divas reizes vājāki.
Pēc vietējo nostāstiem varēja saprast, ka ūdenskrātuvē arvien lielāku iespaidu atstāj pastiprināta nogulšņu veidošanās. Vietās, kur kādreiz bija akmeņains un gliemežnīcām klāts dibens, šobrīd ir relatīvi bieza nosēdumu kārta. Nav izslēgts, ka straume šurp atnes tikai sīkās zivis, bet lielās zivis sāk izvairīties no šī rajona un palikt upes augšteces posmos, kur ir pastāvīga straume un labākas nārsta vietas, un mazākā skaitā no nārsta vietām nolaižas pa upi uz leju.
Eksistē arī cita versija - sportisti pārāk aizrāvušies ar znadartu copes klasiku - sīko mānekļu pielietošanu tradicionālajās vietās. Bet lielākās zivis pārvietojušās uz citām vietām, pie tam nav izslēgts, sāk orientēties uz lielākām ēsmām. Šādu pagriezienu spiningotāji ir novērojuši Volgā - lielākas zivis barojas retāk un brīžiem ņem tikai lielus, pat 15-20 cm garus mānekļus.

Latvijas sporta darbinieku spice 16.jūnijā, tai skaitā arī LOK, bija organizējusi sporta aktīva sanāksmi - ārkārtas sēdi, lai ar kolektīvu aicinājumu vērstos valdībā un lūgtu saglabāt esošo finansējuma līmeni sporta skolām. Izrādās, IZM šo skolu 2. pusgada budžetu ir būtiski samazinājusi. Savdabīga sanāksme ar veciem laikiem raksturīgu ievirzi - ministrijas pārstāvji, kuriem būtu jāpārredz spēles laukums un jāpiedāvā konkrēts plāns, nepiedāvāja kādu savu risinājumu, kā tā plāno sadalīt esošos līdzekļus apstākļos, kad naudas visiem trūkst, bet aģitēja, lai sabiedrība griežas pie valdības, cerot, ka tādā veidā no citu ministriju patukšajiem makiem izdosies izvilināt kādu nopietnu summu. Man tas izskatījās kā panaivs mēģinājums atrast kādu sporta sektoru, kurš būtu gatavs pieteikties par pašnāvnieku un upurēties citu labā. Jo vadoņi atkal grib būt labi pret visiem un negrib uzņemties atbildību par pašu attīstīto projektu kopumā. Šajā kontekstā uz veselības ministra Eglīša demisijas fona man patika vakar TV izskanējusī daktera Pētera Apiņa (viņš ir arī LOF prezidents) doma, ka veselības ministrijas vadību varētu uzņemties Gundars Bērziņš, kurš bagātajos gados uzbūvēja šo monstru.

Vakar piedalījos vēl vienā sanāksmē, - publiskajā apspriešanā, kura bija veltīta gandrīz nobeigtajam projektam "Dabas lieguma "Babītes ezers" dabas aizsardzības plāns (DAP)".
Laikam, man radušies kaut kādi aizspriedumi pret formālām sanāksmēm, kuras jo bieži, kā tas bija arī šajā gadījumā, notiek tāpēc, ka to paredz likums. Kādreiz to diktē arī vienkārša vēlme izvairīties no personīgās atbildības, pāradresējot to kādam iedomātam kolektīvam - sapulcei. Tāpēc uzkrītoša likās DAP projekta autoru nevarība, kad bija jāatbild uz jautājumu, kas un par kādu naudu realizēs visas tās labās idejas, kuras iestrādātas plānā. Jautājums radās tāpēc, ka par galveno Babītes ezera izmantošanas mērķi DAPā tiek definēts ornitologu izvirzītais, proti, Babītes ezers būs kā ūdensputnu lizdošanas vieta, kaut gan, manuprāt, saimniecisko apriti tur varētu balstīt tikai uz legālu zvejniecību, makšķerēšanu un medībām.
Tas, ka izpaliek skaidra atbilde uz, manuprāt, primāro finansēšanas jautājumu, ar lielu varbūtību ļauj prognozēt, ka DAP paliks MK noteikumu līmenī ( nav jaunums, ka nereti tiek pieņemti MK noteikumi, kuros paskaidrojumu rakstā ir ierakstīts, ka valsts finansējums nav nepieciešams) un izpilde aprobežosies ar formālu atļauju izsniegšanu likumpaklausīgajiem, lai tie patvaļīgi nepārkāptu DAP noteiktos saimniecisko aktivitāšu ierobežojumus. Kopumā - nez vai prātīgs privātīpašnieks tērētu savu naudu, lai pasūtītu skaistas būves projektu ar domu, ka naudu gan jau kaut kur un kaut kad dabūs.
Pieļauju, ka pēc publiskās apspriešanas DAPā tiks papildus iestrādāta nepieciešamība izveidot arī kaut kādu atsevišķu šī dabas lieguma apsaimniekošanas administratīvu vienību, kaut vai Ķemeru nacionālā parka ietvaros.

Latvijai 13.un 14.jūnijā pārskrēja pāri sen neredzētu lietavu fronte. Dažuviet tā atnesa nokrišņu mēneša normu. Arī manā minidīķī ūdens līmenis ir neredzēti augsts.
13. maijā biju Valles dīķos RS makšķerēšanas čempionātā, laiks bija tik nepatīkams, ka tā bija pirmā reize, kad negribējās fotoaparātu ņemt rokās. Arī lomi bija paknapi, karpas negribēja ņemt neko, iespējams tādēļ, ka laiks bija kļuvis vēsāks un vējš nepārtraukti mainīja virzienu. Pie šadām apstākļu maiņām tikai retais spēj atrast efektīvāko dienas formulu. Līdzīgus secinājumus par copi šajā vietā un gandrīz vienādā dalībnieku sastāvā bija jāizdara arī gadu atpakaļ.

Atradu vienu interesantu zivju aukstās kūpinātavas konstrukciju, kura labi iederas dārzā arī pilsētas apstākļos. Kā tagad populāri teikt, ekoloģiski tīru, visa no koka, no malas skatoties vienkārša koka suņubūda. Mani ieintriģēja ērtā apkalpošana - karstuma avots ir elektriskais sildelements. Kā stāstīja izgatavotājs, tas esot Norvēģijas variants, pensionāri ar tām tur pat piepelnoties, komfortablos apstākļos kūpinot lašus un citas zivis. Visu informāciju, izrādās, var atrast norvēģu lapā, modelis HRN 7005.

Šodien notika ārkārtas MK sēde, kurā valdība steidzīgi mēģināja rast paņēmienus, kā vēl šogad varētu ieekonomēt valsts budžetā iztrūkstošos 500 miljonus latu, lai saņemtu kārtējo SVF aizdevuma porciju. Lai gan zivju audzētavās darbinieku skaits un arī algas jau ir būtiski samazinātas, izskatās, visus vēlreiz skars vairāki jaunākie naudas taupīšanas paņēmieni. Valdība nolēmusi samazināt visas pensijas par 10%, pensijas strādājošajiem pensionāriem par 70%, bet pārvaldes sfērā strādājošajiem algas par 20%. Beidzot, dažu drosmīgu dāmu iedrošināti, valdības ministri uzdrīkstējās publiskot arī dažus citus ekonomijas paņēmienus - tiks likvidētas vai apvienotas aģentūras, ministriju centrālie aparāti tikšot samazināti par 30%, pilnībā likvidētas padomes.
Jācer, jau rīt uzzināšu, kā pārvaldes struktūras reorganizācija skars aģentūru un visus tās darbiniekus personīgi.

Izrādās, esmu pārsniedzis limitu, kurš fotogrāfiju serverim flickr.com noteikts bezmaksas fotogrāfiju izvietošanai. Tādēļ manā flickr.com lapā nav redzami visi albūmi, bet parādās šads paziņojums:
"Hey janis.stikuts! About your photostream...
You've run into one of the limits of a free account. Your free account will only display the most recent 200 things you've uploaded.
Anything beyond 200 will remain hidden from view until you either delete newer items, or upgrade to a Pro account.
Nothing has been deleted, and if you upgrade, they'll all come back unharmed."
Sekas ir tādas, ka dažus albūmus, kas atrodas uz šī servera, vairs nevar redzēt, jo saites ar tiem vairs nedarbojas. Lai atjaunotu piekļuvi, jāpērk Pro versija, kura maksā 24$ gadā.

Lai iepazītos ar vietām, kur šogad notiks pasaules čempionāts foreļu spiningošanā, Māris V. apmeklēja Andoru. Pirmie iespaidi par foreļu spiningošanu bija savdabīgi. Latvijas makšķerniekiem neierastas, straujas kalnu upes ar sarežģītiem klinšainiem krastiem. Zivis - strauta foreles, nelielas. Ceļojuma iespaidā radās neliela efektīvāko mānekļu kolekcija, kura redzama pievienotajā bildē.

Nupat, reaģējot uz IZM ministrei T. Koķei adresētu LMA valdes priekšsēdētāja un vides ministra padomnieka jokainu sūdzību par LMSF darbību, IZM valsts sekretāram rakstīju skaidrojumus par sistēmu, kāda ir makšķerēšanas sportā Latvijā. Un atkal saskāros ar ierēdņu "ieteikumu" visas atbildes sniegt, rakstot oficiālas vēstules papīra versijā. Šajā sakarībā uz "dižķibeles" fona ievērības cienīgs likās ieraksts Tatjanas Verjē blogā, kurā viņa raksta savas pārdomas par valsts pārvaldes kvalitāti Latvijā.
"Lielbritānijā veikti pētījumi parādīja, ka kontaktēšanās ar ierēdņiem aci-pret aci (atbildot uz jautājumiem, aizpildot veidlapas utt.) izmaksā 8 Ls,
apkalpošana pa telefonu – 4 Ls, bet apkalpošana caur internetu – 0.17 Ls."

Beidzot uztaisīju nelielu rakstu - atskaiti par Norvēģijas iespaidiem un bilžu izlasi (tās apjoms ir aptuveni 200 Mb) un tās samazināto variantu izvietoju tīmeklī kā albūmu "Norvēģija 2009". To var redzēt arī kā slīdrādi.

No 11.līdz 18.maijam ar GK, NG, JS un vēl dažu paziņu grupu kārtējo reizi pabijām Norvēģijā, jau ierastajā vietā Lavsnes ciematā, bāzē ar nosaukumu Zanzibar Inn. Laika apstākļi bija gandrīz ideāli, nupat bija beigušās vētrainas dienas, pirmās divas dienas valdīja pelēks un lietains laiks, pēc tam laiks noskaidrojās un sākās sauļošanās režīms.
Labākā cope, izrādījās, bija tieši pirmajās lietainajās dienās. Copējām tādā svētdienas makšķernieku stilā, daudz nemeklējām, bet braucām uz pārbaudītām vietām fjordos. Iespējams, tādēļ zivju netrūka, tomēr izcilu lomu nebija. Ja neskaita 13 kg un citas nedaudz mazākas mencas, kuras, atšķirībā no citām reizēm, atradām, neizbraucot ārpus fjordiem. Arī citas makšķernieku grupas fjordos 30 m dziļumā bija atradušas pieklājīgas 10 - 12 kg smagas mencas. Saidas un pikšas 2 - 4 kg svarā, tāpat jūras asari lomos gadījās tikai gadījuma pēc. Kā visi stāstīja, saidas ķērās, galvenokārt, kad, mainot copes vietu strauji sāka ietīt pilkeri.
Lai tie, kas te bija pirmo reizi, izbaudītu okeāna viļņošanos, organizējām arī braucienu ar lielāku laivu un gidu uz dziļjūras copi. Taču, kad dziļums sāka pārsniegt 200 m, izrādījās, ka mūsu inventārs nav īsti piemērots tādiem dziļumiem, - pilkeri par vieglu, auklas par īsu. Pie tam gan mēs, gan gids ātri nonācām pie secinājuma, ka cope todien ir galīgi vāja. Kad bija norauti daži skaistākie 500 - 700 g mānekļi, griezāmies atpakaļ. Lomā bija tikai nedaudzas pāris kg smagas jūras līdakas un vēdzeles.

Pēdējā dienā mūsu speciālisti - pavāri ar skaudību noskatījās, ka viena laiva ar čehu copmaņiem atveda vienu šim rajonam nopietnu plekstveidīgu zivi, vēlāk bāzes saimnieks teica, ka tā esot bijusi 15 kg smaga. Mēs uz plakanajām nemaz nepamēģinājām. Lai tās varētu noķert, jādarbojas specifiskās, smilšainās vietās, ar atšķirīgām metodēm un pareizu noskaņojumu. Līdzīgi, kā mēs Baltijas jūrā ķeram plekstes.

Tuvākā laikā pogā.lv varēs redzēt arī lielāku bilžu albūmu, kurš radās šī ceļojuma laikā.

Jau nedēļu Latvijā sen neredzēts siltuma vilnis. Upēs ūdens slīmenis strauji krītas, kokiem lapas strauji veras vaļā. Izskatās, ka tuvākajās dienās pie manis mājās ziedēs ievas un pat ābeles. Šodien Latvijā esot bijusi rekordsilta diena ar temperatūru +26°C
Darba darīšanās šodien biju pie Braslas un Amatas. Ūdens līmenis abās upēs ideāls, ainavas patīkami satrauc katru, kas šo laiku parasti veltī foreļupēm. Zemāk dažas bildītes.
Pie Braslas.

Pie Amatas.


P.S. Mājas apkārtnē 3. maijā zied ķirši un plūmes, šodien manā dārzā uzziedēs bumbiere. Arī ieva šorīt sāka ziedēt, pirmā, kas par to no rīta pavēstīja, bija lakstīgalas dziesma. Varbūt tā ir sakritība, - pirms ievu ziedēšanas lakstīgala tā īsti nebija manāma.

Pa šo starplaiku situācija valsts pārvaldē un arī ekonomikā kopumā joprojām pasliktinās. Pēc tam, kad 2 nedēļas aģentūrā bijām kalkulējuši jūnija mēnesim un turpmākam periodam trīs dažādus scenārijus ar budžeta samazinājumu līdz pat 40%, nupat saņēmām paziņojumu, ka pieejamie līdzekļi valsts kasē jau maija un jūnija mēnesī būs tikai 85% apjomā no plānotajiem. Ja aģentūras zinātnieku lielai daļai kā kantora darbiniekiem smagākais scenārijs nozīmē kā minimums algu samazinājumus un piespiedu bezalgas atvaļinājumus, zivju audzētavas šādu "ekonomijas" paņēmienu pilnā mērā pielietot nevar. Tās strādā nepārtrauktā režīmā. Lai pilnībā nelikvidētu zinātnieku potenciālu, nekas cits neatliek, kā "taupības" režīmu ieviest vēl lielākā audzētavu skaitā. Ja sekos vēl kādi budžeta samazinājumi, nonāksim situācijā, kad gandrīz viss aģentūras budžets būs jātērē tikai, lai apsargātu aģentūras rīcībā nodotos valsts nekustāmos īpašumus. Ja kādu laiku atpakaļ bija doma, ka tuvākā nākotnē lielāku finansiālu atbalstu varētu gūt no Latvenergo maksājumiem, diskusijas valdībā par nepieciešamību jebkurus līdzekļus izmantot taupīgi un pirmkārt, lai segtu visa veida iztrūkumus valsts budžetā, šo ideju padara par diezgan nereālu. Kārtējā MK sēdē premjers esot uzsvēris, ka nākamajos gados, salīdzinot ar šo gadu, bez "nopietna pamatojuma" budžeta palielinājumu nebūs.

Šodien izmantoju savu pirmo bezalgas atvaļinājuma brīvdienu, lai līdztekus darba jautājumiem ar mušiņmakšķeri pārbaudītu, kā ir mainījusies karpu attieksme pret mušiņām. Apstākļi bija patīkami, - ūdens temperatūra dīķī ir sasniegusi jau 8°C, gaisa temperatūra bija kādi 15°C, bija jūtams viegls ZR virziena vējiņš. Laikam arī tādēļ rezultāti nelika ilgi gaidīt - īsā laikā pārliecinājos, ka viss notiek, un uz nelielu slapjo mušiņu nomedīju pāris trijnieces.

16 - 19.aprīlī biju Drēzdenē, Vācijā, kur notika kārtējais 30-ais CIPS kongress. Vienlaicīgi ar kārtējā 2010.gada kalendāra pieņemšanu notika jaunu valstu uzņemšana par biedriem un jaunā CIPS prezidija un attiecīgo starptautisko federāciju vadības vēlēšanas. Kongresā par CIPS biedru uzņēma Kazahstānu, tā uzreiz apņēmās šogad organizēt spiningošanas pasaules čempionātu. Citu pretendentu šogad nebija. Latvija bija iesniegusi piedāvājumu 2011.gadā Rīgā organizēt kārtējo CIPS kongresu. Jautājumu atlika uz 2010. gada kongresu, jo parādījās līdzīgi priekšlikumi no Dakāras un Dubaijas. Aizklātās vēlēšanās Dakāra (Senegāla) izcīnīja tiesības CIPS kongresu organizēt 2010 gadā, bet rezultātus sacensībā starp Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Latviju paziņos kongresā Dakarā. Rīga var cerēt uz pozitīvu iznākumu, taču tikai, ja viens no arābu šeihiem neturēs solījumu CIPS ziedot vienu miljonu eiro.

Tā iznāca, ka vienīgās pārsēšanās laikā Frankfurtes lidostā iestrēga mana bagāža ar visiem kongresa materiāliem. Pēc dienas visu saņēmu bez problēmām..

Flikr-ā izvietoju albūmu, kurā var redzēt vismaz daļu no kongresa norises.

Kongresā, zinot ka daudzās valstīs "dabas draugi" diezgan agresīvi cenšas panākt makšķerēšanas aizliegšanu, zinātniskajā konferencē vadmotīvs bija saistīts ar makšķerēšanas vietu mūsdienu sabiedrībā. Pazīstami zinātnieki uzstājās gan par filozofiskiem un morāles jautājumiem, gan par mūsdienu makšķernieku iespaidu uz zivju krājumiem.

Eiropas Parlaments, lai samazinātu kormorānu ietekmi uz zivju resursiem, esot pieņēmis rezolūciju par kormorānu pārvaldību European Parliament resolution of 4 December 2008 on the adoption of a European Cormorant Management Plan to minimise the increasing impact of cormorants on fish stocks, fishing and aquaculture.

Savu pirmo copi vaļējos ūdeņos lieliskos laika apstākļos atklāju vakar. Piedalījos lieldienu pasākumā, kurā ar mušiņu vajadzēja noķert nārstam nobriedušās varavīksnes foreles. Vienlaicīgi gan skaista cope, gan derīgs un vajadzīgs darbs. Atpūtas brīžos pamēģināju piemānīt arī kāds citas zivis. Ne visas reaģēja aktīvi. Interesi par sīku mušīņu izrādīja zelta ālanti, kuri samērā aktīvi cirkulēja augšējos ūdens slāņos. Tajā pašā laikā uz mušu nekādi nereaģēja karpas. Tās laiski sildījās saulītē un par ēšanu, izskatījās, pat nedomāja. Diemžēl, neizdevās atrast un noķert kādu meža vimbu. Visticamāk, tās vēl nav aktīvas.

Toties foreļu cope bija skaista, lielākie varavīksnes foreļu eksemplāri bija ap 3 kg. Vēlreiz dabūju pārliecināties - zivis, kuras nobriedušas nārstam šajā pavasarī, nav enerģiskas cīnītājas. Pusotru kilo smaga neauglīga forele (tā ir izteikti gaiša) cīnās nesalīdzināmi enerģiskāk kā nārstam nogatavojusies trijniece. Uz forelēm efektīvākās bija uz lieliem āķiem sietas lašu mušas ar minimālu apspalvojumu.

Iepriekš minētie foreļkātu testi notika laukumā - kāti tika novērtēti vizuāli, pēc tam izmēģinājām tos darbībā - izpildot metienus dažādos attālumos novietotos mērķos ar dažāda smaguma atsvariņiem un dažādām auklām.

4 firmas bija uzticējušas man izmēģināšanai dažādus līdz 220cm garus spininga kātus, kurus tās šogad vai nākošgad piedāvās tirgū kā piemērotus foreļu spiningošanai. Izmēģinājām sekojošus kātus:
Gatti - SRX 600-27A, Gatti SRX 761-2M7, ABU Garcia Conolon Classic CCS UL-2, Hardy Greys G-Lite Spin 6', Berkley Muscle Spin 5' 6" 4-pcs, Berkley Series 1 IM6 3-pcs SES 703L,
Salmo Trout Spinning 210cm, Salmo Grand Target 213 cm, Salmo Grand Galaxy IM9 225cm, JST Fast action 180cm.
Visi spiningi bija 50 - 100 Ls cenu klasē, izņemot Gatti kātus, kuri bija "Hand made in Italy" un, attiecīgi, vismaz par 50 % dārgāki. Tā kā tie bija nekoomerciāli testi, tad tikai īsa informācija par maniem iespaidiem.
Pārbaudījām, galvenokārt, kātu uzvedību 3, 5 un 7 gramu smagu atsvariņu dažāda veida metienos mērķī 12 - 20 metru attālumā.
Uzreiz jāatzīmē, ka ļoti svarīgu lomu spēlēja lietotās auklas diametrs. Dažiem kātiem bija sīkāki caurlaides riņķi, lai veiktu sekmīgu metienu ar 3 gramīgu atsvariņu, tie bija jākomplektē ar auklu tievāku par 0,20 mm. Testos pielietotās monoauklas bija diapazonā no 0,16 līdz 0,22 mm.
Kopumā kāti bija ļoti līdzīgi, - vairāk vai mazāk katrs piemērots noteikta diapazona darbībām. Hardy un ABU Garcia modeļi bija nedaudz mīkstāki un, attiecīgi, lēnāki, ar jūtīgāku spicīti. Izpildot asākus metienus, piemēram vējainos apstākļos, tādos kātos parādās liekas kāta svārstības, kuras samazina attālumu. Tomēr tie var būt pietiekoši labi, lai darbotos nelielās upītēs, kad metienu attālums nepārsniedz 10-15 mattālumā. Vēl papildus vajadzētu pārbaudīt kātu uzvedību ar supertievām pītajām auklām, kad kāta svārstības var nospēlēt sliktu lomu.

Pirmo reizi rokā turēju Gatti spininga kātus, kuri atšķirībā no pārējiem, kuri gandrīz visi ir izgatavoti Ķīnā, tiek marķēti ar uzrakstu "roku darbs Itālijā". Tie izcēlās gan ar nelielo svaru, gan ar to, ka ar tiem bija viegli izdarīt precīzus metienus pat 20- 30 m attālumā. Manuprāt, Gatti kāti attaisno savu augsto cenu. Jo sevišķi garāki varianti varētu būt perfekti kāti vidēji lielām upēm.
Vistālākos metienus 30 - 40 metru attālumā visvieglāk bija izpildīt ar nedaudz smagāko Salmo Grand Galaksy, kuru varētu tikpat labi dēvēt par vieglu līdaku kātu. Tomēr jāpiebilst, ka JST kāts bez nosaukuma, tāpat arī mana ciemiņa Bruno privātais pārveidotais Svendsena firmas foreļu spinings nebija nemaz sliktāks. Kopumā, izmēģinot dažādus spininga kātus, vienojāmies kopīgā secinājumā, - ar atbilstoši apgūtu metienu tehniku veiksmīgi var darboties ar gandrīz jebkuru kātu, ja vien to pielieto atbilstoši situācijai un daudzmaz pareizi nokomplektētu ar atbilstošu spoli, auklu un vizuli.

Nelielas izmaiņas pasākuma datumā!
Piektdien 10. aprīlī Rīgā, Vārves ielas zaļajā zonā pēcpusdienā saviesīgā gaisotnē testēsim foreļu spininga kātus. Pieejami būs aptuveni 15 dažādu firmu dažādi tai skaitā slavenu firmu modeļi ar cenu no 5 līdz 150 latiem. Ja iepatiksies, varēs dabūt savā īpašumā. Salīdzināšanai varēs lietot arī savus. Interesentus aicinu pieteikties pa tel.29517507
Pārrunāsim arī citus ar makšķerēšanu saistītus un nesaistītus jautājumus.

P.S. Paturēt rokā un izmēģināt varēs ABU Garcia, Berkley, Hardy, Gatti , Salmo jaunās sezonas piedāvājumus un dažus citus kātus.

Ministru kabinets 24. martā pieņēma MK noteikumus Nr 259 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumos Nr.31 "Makšķerēšanas noteikumi"", kuri stājas spēkā šī gada 1.aprīlī. Grozījumu būtība, kas skars daudzus makšķerniekus, - ar šī gada 1. maiju bez kādas papildus atļaujas varēs makšķerēt arī no peldošajiem transportlīdzekļiem. No veciem laikiem mantotais liegums copei izmantot laivas ir atcelts. Būtu tomēr jāievēro, ka attiecībā uz citiem MN pantiem, tai skaitā par atļautajiem rīkiem, laikiem, vietām un zivīm, nekādu izmaiņu nav.
Pie reizes pieņemts vēl viens sīkums - sacensību nolikumi turpmāk jāsaskaņo tikai ar pašvaldību un valsts zivju inspektoriem. Joprojām nesaprotu, kāpēc pašvaldības un inspekcijas būs jāapgrūtina ar vienu nez kam vajadzīgu papīru. Būtu pietiekoši, ja tās saņemtu tikai informāciju par pasākumu.

Aprīlis sācies ar iespaidīgu temperatūras lēcienu. Rīgā šodien bija +17°C, bet saulītē pat visi +20°C. Attiecīgi, sniegs visur sācis intensīvi kust, ūdens līmenis visās upēs ir palecies un tā līmenis sasniedz 2 - 3 metrus virs vasaras normas. Taču ūdens temperatūra kāpj lēni. Parasti šajā laikā tā ir vismaz + 3 līdz +4°C, šogad - tikai nedaudz virs 0°C. Attiecīgi, zivju aktivitāte upēs vēl nav sasniegusi kulmināciju.
Pirmās pozitīvās ziņas saņemtas no Ventas. Guntis K. informēja, ka ūdens lēni sāk kristies, pēc augstūdens perioda LM rajonā noķerti pirmie laši un taimiņi, pamazām uzlabojas vimbu cope.

Dīķis nupat ir atbrīvojies no ledus, visapkārt par savām vietām cīnās pīļu pārīši, seklajās vietās saulītē jau gozējas karūsu bariņi. Izskatās, ziema karūsām ir pagājusi bez izteiktām problēmām, tagad atliek izvairīties no vārnu un kaiju uzbrukumiem. Dārzā parādās pirmie pavasara ziedi un, attiecīgi, manu kolekciju papildina dažas pavasarīgas bildītes. Ja tādi apstākļi turpināsies visu nedēļu, dārzs būs sauss, un 11.aprīlī iecerētajam foreļu spiningu testa pasākumam būs īstais laiks.

Makšķerēšanas frontē nekā ievērības cienīga. Ja neskaita to, ka ziema šogad ieilga un vēl joprojām ir iespējas nodarboties ar zemledus copi. Pēc daudziem siltiem gadiem šogad pēc samērā vēsas marta otrās puses gaisa temperatūra naktī pacēlās virs nulles un sniegs sāka intensīvi kust tikai marta pēdējās dienās. Rīgas tuvumā makšķernieki vēl sēž uz ledus, bet kā stāsta aculiecinieki, Vidzemē tā īsti pavasari vēl nejūt, - visur vēl gan sniegs, gan ledus. Upes pamazām sāk vērties vaļā, taču ūdens temperatūra vēl zema un atklātos ūdeņos, piemēram, Ventā un Salacā cope vēl nav aktīva.

Joprojām neskaidrības un nepārtrauktas maiņas ekonomiskajā frontē. Katru nedēļu parādās jaunas norādes par visa veida taupības pasākumiem, diemžēl, tas kavē pavasara darbu sākumu. Vakar parādījas kārtējā ziņa no valdības, ka beidzot jāķeras pie strukturāliem pārkārtojumiem valsts budžetā ar nolūku samazināt atlīdzību un pārējos līdzekļus par 20 - 40 procentiem. Protams, tas liks vēlreiz atgriezties ne tikai pie audzētavu turpmākās funkcionēšanas jautājuma, bet arī pie tēmas par zinātnes turpmāku lomu zivsaimniecībā.

Šodien iznāca neliela ekskursija Jaunpils virzienā. Tur bija pulcējušies Latvijas zvejnieku pārstāvji, lai LZF konferencē spriestu par savām problēmām. Izmantoju šo iespēju satikt vienuviet visus manus partnerus, lai gūtu ieskatu zvejnieku problēmās un pie reizes pārrunātu pavasarī nārstojošo zivju vaislinieku zvejas jautājumus.
Dienas pirmajā pusē valdīja burvīgs laiks, izmantoju izdevību un uztaisīju dažas bildes. Atceļā pārliecinājos, ka stinšu cope Lielupē joprojām notiek pilnā sparā.
P.S. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka mūsu zvejnieki ar saviem mājas ražojumiem labā nozīmē var pārsteigt jebkuru. ZS "Mezgli" pārstāvja Jura Eglīša karsti kūpinātā Ālandu forele man atklāja, ka arī varavīksnes foreli var sagatavot ļoti dažādi, pie tam arī pārsteidzoši augstā kvalitātē.

Pēdējā nedēļā, laikam to iespaidoja ažiotāža medijos, saņēmu daudz jautājumu, saistītu ar audzētavu turpmāko darbību. No interesentu puses atslēgas jautājums bija, - kāds būs turpmākais aģentūras zivjaudzētavu liktenis.
Šobrīd spēkā ir ministra p.i. Vējoņa kunga rezolūcija, kas uzliek par pienākumu z/a Brasla un z/a Kārļi saglabāt valsts apsaimniekošanā, bet finansu resursus iegūt no aģentūras iekšējām rezervēm.

Mans redzējums nav mainījies. Pēc audzētavu darbības apturēšanas, ko diktē totāls finansu trūkums un arī citi apsvērumi, varētu būt divas alternatīvas. Vai nu visu nodot privatizācijai, vai ilgtermiņa nomā.
Kā optimāls un reāls risinājums, lai valsts varētu saglabāt īpašnieka tiesības un kaut kādā veidā iespaidot nomas noteikumus, bet potenciālajam īpašniekam būtu pietiekoša brīvība un viņš nebūtu pārliecīgi apgrūtināts ar smagām saistībām, varētu būt audzētavu nodošanu nomā uz koncesijas līguma pamata. Juridiskais pamats jau eksistē - Latvijā spēkā ir Koncesiju likums. Likums ļauj veidot ilgtermiņa partneru attiecības starp nekustāmā īpašuma īpašnieku, audzētavu gadījumā tā ir Zemkopības ministrija, un privātu partneri. Tāds līgums nodrošinātu iespēju valstij nezaudēt īpašuma tiesības, bet privātajam partnerim ilgtermiņā vairāku desmitu gadu garumā audzētavu īpašumu relatīvi neierobežotu izmantošanu. Taču tas prasa zināmu piepūli vispirms no nekustāmo īpašumu īpašnieka puses, kuram būtu jāvirza šī ideja. Šī risinājuma galvenā problēma būs ilgtermiņa valsts stratēģija zivju krājumu atražošanā un tās sasaiste ar pieejamajiem finansu resursiem. Pārējie, ja neskaita potenciālā partnera meklējumus, varētu būt tīri tehniski jautājumi.

http://www.fishingfury.com atradu saiti ar skaistu un informatīvi bagātu mušiņmakšķerēšanas fotogrāfiju izlases lapu Catch Magazine Issue 4 ar komentāriem.

Lapa ar nosaukumu Catch The Fury piedāvā albūmus ar ievērības cienīgām interneta lapām veltītām makšķerēšanai, kuras iesūtījuši lapas apmeklētāji un autori.

Pēc Godmaņa valdības demisijas prezidents V.Zatlers jauno valdību uzticēja sastādīt Valdim Dombrovskim (JL). Izskatās, ka sarunas par valdības sastāvu būs sarežģītas. Neatkarīgi no rezultāta, lai apmierinātu SVF prasības, daudzām iestādēm tuvākā laikā būs jārēķinās ar jaunu resursu samazinājumu. Zināms jaunums man bija ziņa, ka Zemkopības ministrijas resors samazinājis darbinieku skaitu par 4 %, kamēr aģentūrā šis skaitlis, ja slēgtu 4 audzētavas, varētu sasniegt 30%.
ZM, kuras pārraudzībā atrodas aģentūra, vadīt gatavojas jauns ministrs,- kandidēt ir piekritis "Piebalgas alus" vadītājs Jānis Dūklavs, bet pašreiz ministra p.i. pienākumus pilda Vides ministrs R. Vējonis.
Kā iepriekš minētās komisijas darbības rezultātu aģentūra saņēma ministra p.i. rezolūciju, kurā uzdots apturēt Braslas un Kārļu slēgšanu, bet Ķegums jāpievieno Tomei, kā arī doti citi uzdevumi. Pirmdien sāksim pildīt šo rezulūciju un pārplānot audzētavu budžetus ar cerību, ka otrdien nesaņemsim kādus citus vēl skarbākus uzdevumus. Jebkurā gadījumā šāds pavērsiens negatīvi atsauksies uz aģentūras budžetu, proti, vai nu uz pārējo audzētavu, vai arī zivsaimniecības pētījumu departamenta darbību. Jo citu avotu, kuros smelties nepieciešamos Braslai un Kārļiem papildus finansu resursus, aģentūrai vairs praktiski nav. Protams, no malas skatoties, var likties, ka var upurēt kaut ko no zinātnes, lai saglabātu audzētavas. Nez vai kāds no malas zin, ka aģentūras pētījumu departaments, kurā strādā 40 darbinieki, darbojas gan iekšējos ūdeņus, gan apkalpo jūras un okeāna zveju, kura, savukārt, Latvijai dod kādus 150 tūkstošus tonnas izejvielas zivju pārstrādei un tirdzniecībai. Tā kā pārpalikušās 3 zivaudzētavas jau šodien strādā izdzīvošanas režīmā, nākamais solis varētu būt pāreja uz kādus 10% lētāko konservācijas režīmu. Vēl jārēķinās ar to, ka tuvākā laikā var sekot MK prasība veikt kārtējos budžeta samazinājumus.

Laikrakstā Diena vakar parādījās LETAs informācija, ko tai sniedzis ministra padomnieks Didzis Jonovs, "...līdzekļi - aptuveni 30 000 latu katrai zivju audzētavai, kuru pagaidām pietrūkst abām zivjaudzētavām, lai tās varētu šogad turpināt darbību minimālā režīmā, - ir atrodami "Latvijas Zivju resursu aģentūras" (LZRA) centrālā aparāta budžetā, kas šogad ir aptuveni 1,1 miljonu latu liels." Vai nu LETA, vai arī ministra padomnieks, runājot par aģentūras centrālā aparāta budžetu, kaut ko ir sajaucis. Šī ziņa ir ļoti tālu no patiesības.

Šodien bija pirmā īsti pavasarīgā diena - saulīte, + 3°C un īstais laiks dažiem sīkiem pavasara darbiem dārzā. Pie reizes nedaudz padarbojos ar fotoaparātu un uztaisīju dažas putnu bildītes. Dārzs ir pilns ar vietējiem putneļiem, ik pa brīdim parādās arī retāki viesi.

Kolekciju izdevās papildināt arī ar dažām sarežģītāk iegūstamām putnu bildēm. Pēdējās divas nedēļas dārzam cauri ceļoja svilpju dižknābju bariņi, viena bildīte sākumam izrādījās noderīga. Gluži nejauši izdevās nomedīt arī viena mūsu rajonā mītoša ļoti noslēpumaina vistu vanaga bildi.

Ziņas no makšķerēšanas frontes arī kļūst optimistiskākas - var teikt, ka upēs jau parādās pirmie pavasara ūdeņi, tas gan vēl neattiecas uz Latvijas austrumu reģioniem, un visūr sākusies pavasara cope. Visu nedēļu tīri labus lomus varēja gūt gan Engurē, gan tepat Rīgas pievārtē Lielupē, Ķīšezerā un Dūņezerā. Taču pēdējās dienās parādās ziņas, ka ledus Ventā, Lielupē un pat Engurē paliek nedrošs, un peldes draudi arvien palielinās.

24. februārī kopā ar Jāni Stabulnieku kavējamies dziesmās un atmiņās par visai attāliem laikiem. Starp citu, Jānis S. ir kaislīgs spiningotājs un piedalās arī LMSF darbā. Nebūtu to pieminējis, bet šodien, pārskatot Latvijas Vēstnesi, pamanīju 26.februāra Mudītes Luksas publikāciju, "Mūža misija: kā zināšanas pārvērst naudā", veltītu profesora Jāņa Stabulnieka 70 gadu jubilejai un tai veltītajai zinātniskajai konferencei Latvijas Zinātņu Akadēmijā (izrādās, arī citi laikraksti ir pamanījuši, ka J.S. ir jubileja).

Neliels citāts no LV."...Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija 2009. gadu ir pasludinājuši par Eiropas radošuma un inovācijas gadu. Atskatoties kaut vai uz iepriekš minēto darbu uzskaitījumu, kļūst labāk redzams, ka par spīti maz glaimojošajai statistikai Latvijā tomēr daudz paveikts un inovācijas vagas ir izdzītas. Top saprotams arī tas, kādēļ J. Stabulnieku dēvē par Latvijas inovācijas guru jeb inovācijas tēvu.."
Patīkami bija visu to ieraudzīt laikrakstos.

Pašam radās jautājums - nez vai kāds vēl ir pie veselības no tiem, kuri kopā ar mani pirms 40 gadiem nodibināja pirmo Latvijā zinātnes un ražošanas apvienību "Rīts". Man tajā, vienlaicīgi ar darbu ZA FEI, bija izdevība nodarboties ar to, ko kādreiz dēvēja par zinātnes sasniegumu ieviešanu praksē. Kā to sludina dialektikas pamatlicēji un arī J.S., viss attīstās pa spirāli.

Pēdējā laikā nepārtraukti iznāk saskarties ar problēmu, ko daži cenšas pasniegt kā caurspīdīgumu lēmumu pieņemšanā. Lai nepazustu detaļas, cenšos galvenās domas piefiksēt. Citādi būs, kā jau labu laiku tas notiek MMD publikācijās, kurās viena odioza persona nelaiž garām nevienu iespēju, lai ne tikai citētu mani, bet spīdētu ar sen zināmām idejām, tai skaitā arī manām, un pasniegtu tās kā savas.

Jau otru nedēļu darba laikā nodarbojos, galvenokārt, ar to, ka ziņkārīgajiem un visiem, kas pārrauga aģentūru, gatavoju un sniedzu informāciju, gatavoju aprēķinus un pamatojumus, lai pierādītu, parādītu un izskaidrotu ka balts nav melns, ka 4 zivaudzētavu slēgšana no visiem viedokļiem ir optimāls risinājums finansu resursu lejupslīdes apstākļos. Arī ministra v.i. Vējoņa kungs un Saeima izrāda paaugstinātu interesi par z/a Braslas un Kārļu slēgšanu. Tika izveidota un darbojas pat augsta komisija, sola aģentūrā veikt funkciju audītu. Diemžēl, komisijas kolektīvie mēģinājumi audzētavu slēgšanai rast kādu citu risinājumu, pašreiz nav devuši rezultatus. Idejas par audzētavu nodošanu nomā, pēc pirmajiem aprēķiniem arī citiem sāk likties nereālas. Gaisā virmo risinājums - iekonservēt kādu audzētavu, varbūt pat visas. Protams, tas ir dārgs un neracionāls risinājums, taču tam ir priekšrocība - tas būtu likumīgs un balstītos uz kolektīvu ieteikumu. Interesanti, ko likuma kalpi darītu manā situācijā - šodien krustojumā, kurš man jāšķērso netālu no āģentūras, nepārtraukti dega dzeltenais signāls un visi, tai skaitā arī es, pārkāpjot noteikumus, centās pāriet ielu starp mašinām. Vismaz man pienākuma apziņa un loģika uzveica likumpaklausību.

Kamēr komisija kolektīvi un demokrātiski lauza galvu, kā sagatavot visiem daudzmaz pieņamamu atbildi, lietas iet savu gaitu. Šodien V. Zatlers paziņoja, ka par premjera kandidātu izvirza V.Dombrovski un viens no viņa pirmajiem paziņojumiem bija - valsts tuva bankrotam un finansējums valsts sektorā būs jāsamazina vēlreiz. Bet nupat komisija meklēja un gandrīz izdomāja risinājumu situācijai, kura balstījās uz iepriekšējo samazinājumu. Acīmredzot, nekavējoties jāsāk ar jauniem taupības režīma pasākumiem.

Vakar mani "iepriecināja' ZF padomes lēmums, ar kuru LMSF tika atteikts lūgums kompensēt daļu no izdevumiem, saistītiem ar Latvijas komandas līdzdalību pasaules 2009.gada čempionātā zemledus makšķerēšanā Polijā. Neskatoties uz to, ka Latvija ieguva augsto pasaules vicečempiona nosaukumu. Par argumentāciju negribas pat runāt. Kaut kas līdzīgs, tikai citā mērcē, notika ar Normunda G. pieteikto TV raidījumu projektu.

28. februārī.
P.S. Izrādās, ar "draugu" palīdzīgu roku manas dienasgrāmatas saturs un komentāri ik pa brīdim nonāk arī pie tiem, kuri manas personīgās atziņas parasti nepamana. Tas priecē, - kaut gan jārēķinās arī ar to, ka šos ierakstus, uzliekot personīgos akcentus, var tulkot dažādi. Atliek cerēt, ka vairums lasītāju saprot neapstrīdamas lietas, - dienasgrāmata gan saglabā no autora viedokļa interesantus faktus, gan atspoguļo rakstītāja viedokli un viedokļa evolūciju.

Piemēram, lai gan laikā, kad vēl nestrādāju aģentūrā, biju diezgan daudz laika veltījis lašveidīgo zivju makšķerēšanas tēmai un, attiecīgi, arī to dzīves gājuma izpētei, mans viedoklis šodienas skatījumā bija, kā mēdzu teikt, diletantisks, jo nebija pietiekoši sistēmisks. Toreiz biju pārliecināts, ka tieši zvejnieki un zinātnieki ir tie, kuru dēļ lašveidīgo copē ir problēmas. Jo nezināju daudzas nianses, ar kurām jāsastopas resursu pārvaldībā. Par to esmu pārliecinājies vairākkārt pārlasot savus vecvecus šī resurspunkta ierakstus, lai sev atgādinātu notikumu gaitu daudzus gadus atpakaļ.

Vakar mēdijos parādījās ziņas, ka finansu resursi valsts struktūrās (tas attiecas arī uz aģentūru) tiks samazināti vēlreiz, iespējams vēl par 20 - 30 procentiem.

Lasītājs ar segvārdu "zivkopis" atsūtīja ziņu, ka nevarot lapā ievietot komentāru, un lūdza atbildēt uz jautājumu, kura būtību citēju - "... man kā zivkopim svarīgi būtu zināt ko vairāk par "zivkopības nāvi". Tā aprakstīta šodien tvnet http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=202988 Tur raksta, ka zivkopībai piespriesta nāve... Varbūt jāmet plinte krūmos?
Par šo tēmu visā pagājušā nedēļā bija daudz jautājumu, tai skaitā no dažādu mēdiju puses, tāpēc nolēmu dažas manas pārdomas piefiksēt un ievietot savā lapā.

1. Akvakultūra šodien pasaulē, kā daži apgalvo, ir vienīgais pastāvīgi augošais lauksaimniecības virziens.
Pie tam akvakultūra nav sevišķi ienesīga nozare, tai ir liela inerce un neliela rentabilitāte. Vienlaicīgi mūsdienu akvakultūrā jārēķinās ar nopietnām investīcijām un dažādiem ārējiem riskiem. Ja runājam par jaunu uzņēmumu, kas spētu konkurēt tuvējā tirgū, nenopietni ir veidot audzētavu, ja nevar nodrošināt investīcijas simtiem tūkstošu vai pat miljonu apjomā.

2. Būtisku lomu zivju audzēšanā spēlē pieejamie kvalitatīva ūdens resursi.
Latvijai nav izdevīgas pozicijas - ģeogrāfiskais Latvijas stāvoklis nosaka, ka mums ir jārēķinās ar lielu konkurenci no valstīm ar zivkopībai labvēlīgākiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem, kurās jau tradicionāli zivkopība ir labāk attīstīta. Kaimiņvalstīs ir gan lielāki siltā ūdens resursi (Lietuva, Polija), gan aukstā ūdens resursi - Igaunija, Skandināvijas valstis.3. Zivju audzēšanā, līdzīgi kā visā lauksaimniecībā, mūsdienu tendence ir jaudīgu saimniecību attīstība. Audzētavas ar nelielu jaudu, piemēram, līdz 200 tonnām zivju gadā, tirgū nespēj sekmīgi konkurēt ar lielajām audzētavām. Tas attiecas gan uz audzētavām Rietumos , gan mūsu reģionā. Ja kāda vēl turās, tad tikai kādas lokālas specifikas dēļ. Pie tam tradicionālā ražošana uz dīķsaimniecību bāzes kļūst arvien dārgāka. Gan arvien pieaugošo darbaspēka un citu resursu izmaksu dēļ, gan ar nelielo iespēju kontrolēti pārvaldīt ūdens vides stāvokli. Dīķi ir pakļauti dažādiem riska faktoriem - globālai sasilšanai, plēsoņu iespaidam, zivju slimībām, kas būtiski var palielināt izdevumu daļu.
Protams, ja zivju audzēšana aprobežojas tikai ar primitīvu esošo ūdeņu apzveju, tad īslaicīgi var rasties ilūzija par kaut cik pieņemamu rentabilitāti.

4. Latvijā zivju audzēšanu dabīgā vidē lielā mērā varētu salīdzināt ar vinogulāju audzēšanu.

5. Taču stāvoklis nav tik pesimistisks, kā tas varētu likties, jo sevišķi, ja ņemam vērā, ka Latvijā tuvākajos gados būs pieejami diezgan iespaidīgi Eiropas finansu resursi investīcijām akvakultūras uzņēmumos. Par to var izlasīt Ilzes Muriņas rakstā "Kas saņems atbalstu?" Taču viss būs atkarīgs no biznesa projektiem. Neticu, ka projekti, kuri būs vērsti uz esošo dīķu rekonstrukciju vai jaunu dīķu radīšanu, spēs esošās dīķsaimniecības padarīt konkurentspējīgākas pat nelielajā Latvijas zivju tirgū. Pat, ja tie īslaicīgi atvieglos lielo dīķsaimniecību ekonomisko stāvokli.
Šī tēze nesakrīt ar dažu speciālistu viedokli, bet manuprāt, dīķsaimniecības mūsu apstākļos būtu uztveramas kā vaļasprieks un lokālas apgādes resurss. Kā ainavas elementu, kurš diversificētā saimniecībā palīdz uzturēt kādu citu uzņēmējdarbības virzienu. Piemērām, kā makšķerēšanas objekts, viesu mājas virtuvē vai kādā mazā lauku palīgražotnē nepieciešamo svaigo zivju avots.


6. Akvakultūrai Latvijā ir visai attāls sakars ar procesiem, kas šobrīd norit valsts zivju audzētavās. Tikai būs jārēķinās, ka ieplūstot pieredzējušiem audzētavu zivkopības kadriem privātā sfērā, var veidoties papildus konkurence esošajiem privātajiem zivjaudzētājiem. Vienlaicīgi būtu jāņem vērā, ka valsts zivju audzētavas ir veidotas ar specializāciju noteiktu zivju atražošanā. Pie tam tās ir veidotas, izmantojot vecmodīgas koncepcijas, kuras balstītas uz lētu darbaspēku, lētiem enerģijas avotiem, lētu zivju barību un minimizētiem nekustāmo īpašumu apkalpošanas izdevumiem. Bez valsts finansējuma to darbība būtu būtiski jāmaina, attiecīgi, būtu nepieciešamas nopietnas investīcijas. Retorisks jautājums - vai katrs tās var nodrošināt ?

7. Dažreiz man jautā, kas notiks ar audzētavām, kuras tiek apturētas? Manas prognozes nav optimistiskas. Tā vietā, lai veiktu ķirurģisku operāciju, mēs ārstēšanai izmantosim populistiskas likumos paredzētās metodes un lūgsim dievu cerībā, ka viss beigsies laimīgi. Katram gadījumam, lai visiem būtu mierīga sirdsapziņa, sāksim procesu no gala, meklēsim vainīgos, zem lupas pētīsim, studēsim likumu burtus, lai beigu beigās secinātu, ka viss tas ir bijis veltīgi. Dārgais laiks būs zaudēts, bet no operācijas nez vai izdosies izbēgt. Nav izslēgts, ka jau tuvākajā laikā sekos nākošais budžeta samazinājuma uzdevums un aģenturai būs jāpriecājas, ja valsts pārziņā izdosies saglabāt kaut vienu spēcīgu zivju audzētavu.

8. Kā mēs pie šādas situācijas nonācām? Nerunājot par vēsturiskiem pagriezieniem, ir skaidrs, ka valdība un tās locekļi gan 2008.gada augustā, gan gada beigās, pieņemot lēmumu visiem pielietot solidāras atbildības pieeju un samazināt budžetu vienādās devās, pieņēmuši tam brīdim varbūt pieņemamu, bet perspektīvā neparedzētas sekas raisošu lēmumu. Bet ZM paklausīgi un burtiski pildīja MK lēmumu, novadot to pakļautajām iestādēm. Neskatoties uz to, ka ir tādas, kurām nedz resursi, nedz darbības specifika neļauj pietiekoši efektīvi pielietot šo paņēmienu iestādes ietvaros. Tai pašā laikā bija iestādes un ministrijas, kuras šajā situācijā iemanījās pat kaut ko iegūt, piemēram, izņēmumu statusu, lai varētu savējos premēt sakarā ar milzīgo ieguldījumu 2009.gada budžeta veidošanā...

Februāra otrajā pusē beidzot visā Latvijā valda īsts ziemas laiks ar temperatūrām -5° līdz -10° C robežās. Copes frontē nekādu sevišķu notikumu nav. Interesantākās ziņas par īslaicīgiem aktivitātes uzplaiksnījumiem ienāk no upēm - brīžiem no Lielupes, brīžiem no Ventas lejtecēm, kur parādās no jūras ienākušās zivis. Lielu uzmanību piesaistījusi salaku cope Liepājas pusē. Arī no tuvajām ārzemēm - Pērnavas un Peipusa brīžiem ienāk ziņas par skaistiem lomiem.

Četras dienas pavadīju Latvijas komandu CIPS pasaules čempionātā Polijā, satikos ar veciem un jauniem draugiem un paziņām. Pirmo reizi pasaules čempionātā piedalījās ASV delegācija. Šī līdzdalība amerikāņiem paver ceļu uz 2010. gada pasaules čempionāta sarīkošanu - CIPS ļauj organizēt čempionātus tikai tām valstīm, kuras vismaz reizi ir piedalījušas attiecīgā PČ. Protams, Latvija ar savu startu bija daudzu valstu dalībnieku uzmanības centrā.

Kamēr biju Polijā, notikumi ap audzētavām Latvijā attīstījušies diezgan strauji un mans vārds parādījās dažos mēdijos. Jo tieši manos pienākumos bija sagatavot priekšlikumus par audzētavu izdzīvošanas variantiem apstākļos, kad finansējums krasi samazinās. Dabīgi, ka daudziem parādās jautājums, kāpēc tiek slēgta viena vai otra audzētava, kas ar tām notiks un tamlīdzīgi. Taču skaidrojumi, komentāri un rakcija ir visai savdabīga. Piemēram, man nācās gatavot skaidrojumu par " iespējāmām nelikumībām", kuras par audzētavu tēmu izskanējušas TV raidījumā "Nekas personīgi" par Kalvīša ģimenes lietām. Pietika kādam, tur augšā, izmest frāzi par iespējamām nelikumībām, un tā noskanēja visos līmeņos. Nevienam neienāca prātā, pārbaudīt šo pieņēmumu vai apgalvojumu. Ja tas būtu izdarīts, katrs konstatētu, ka nekādas nelikumības raidījumā vispār netiek pieminētas. Vienkārši Kalvīša vārds uz daudziem iedarbojas kā emociju katalizātors, kurš apmiglo skatienu. Par to varēju pārliecināties ar raidījumu saistītajā forumā tvnet-ā un telefona zvanos, kuri mani bombardēja trīs dienas.

Šodien 20. februārī tiku pieminēts arī radio raidījumā Krustpunkti. "Makšķernieku pārstāvis" A.B. kārtējo reizi savā demagoģiskajā manierē izmantoja iespēju uzbraukt aģentūrai ar stipri "gudriem" secinājumiem. Kā saka, mūsu makšķernieki aģentūru noliks pie vietas, pat jautājumos par aģentūras pārvaldības koncepciju. Izrādās, ne par velti bija sūtījis mums vēstuli, kurā vēlējās papildināt savas zināšanas ar 17 jautājumiem par aģentūru. Ja to nevēstītu cilvēks, kurš sevi visūr pasniedz kā LMA viceprezidentu, šodien, izrādās, arī par valdes priekšsēdētāju, varētu vienkārši pasmaidīt.

Vakarpusē mēdijos parādījās ziņa par prezidents pieņēmis premjera Godmaņa valdības demisiju. Interesanti, kā notikumi attīstīsies turpmāk. Jebkurā gadījumā pēc M. Rozes demisijas, par ministru neviens nav pieteicies. Pie tam katru dienu parādās jauni signāli, ka finansu stāvoklis valstī slīd uz leju.

Darba grupa iepriekšējā trešdienā, varētu teikt, beidza savu darbu un eksistenci. Sasaukta tā tika, pamatojoties uz premjeram Kalvīša kungam personīgi adresētu LMA sūdzību un viņa rezolūciju, un darbojās gandrīz divus gadus. Vienīgais pozitīvais rezultāts - visi varēja pārliecināties, cik viegli ir izprovocēt lieku resursu tērēšanu, rakstot uzreiz augstākajai amatpersonai. Gada garumā darba grupa centās izdomāt pasākumus, kā sakārtot tīklu tirdzniecību valstī. Protams, ilgi spriežot un gatavojot "priekšlikumus", bet beigu beigās, faktiski nonākot tajā pašā strupceļā, kuru biju prognozējis jau pirmajā darba grupas sēdē. Tie, kas virzīja šo jautājumu, visticamāk, neapzinājās, ko tas viss nozīmē un ko prasa no valsts. Tagad par šiem priekšlikumiem neviens vairs nerunā.

Otra tēma, kura tika iesākta 2008.gada sākumā, bija izmaiņas makšķerēšanas noteikumos.
Ja sākumā likās, ka izmaiņas skars tikai dažu pantu redakciju, beigās tās kļuva tik nopietnas, ka darba grupa darbu beidza ar jauniem MN. Lai gan neizdevās izbēgt no visiem jokainiem pantiem, jāatzīst, ka kopumā jaunie MN ir makšķerniekiem draudzīgāki.

Kā progress jāatzīmē sekojošas jaunas lietas - izdevās vienoties, ka cope no laivām varēs sākties ar 1. maiju, nebūs vairs pavasara spiningošanas lieguma, zivis būs jānogalina tikai atklāta ūdens periodā, Daugavā varēs ķert lašus un taimiņus un vēl daži sīkumi. Ne jau viss notikās gludi - makšķerniekiem būs jānēsā līdzi pase vai vadītāja apliecība, rudenī mušiņmakšķernieki joprojām tiks uzskatīti par nevēlamākiem pie ūdeņiem kā tārpiņu peldinātāji, foreles virs 40 cm būs jāatlaiž atpakaļ ūdenī, parādīsies saraksts ar foreļupēm, pie kurām makšķernieki vispār nedrīkstēs tuvoties, balansieris skaitīsies aizliegts rīks copē no ledus. Ceru, ka būtiskākais pateikts.

Valstī joprojām notiek diskusijas par turpmākajie soļiem krīzes novēršanā un ekonomikas balstīšanā. ZM vadības sanāksme nedēļas vidū atbalstīja aģentūras plānu par zivjaudzētavu restrukturizāciju un 4 audzētavu darbības pārtraukšanu. Piektdien parādījās premjera plāns par izmaiņām valsts pārvaldē. Tas izskatās stipri līdzīgs tam variantam, kurš pirms nedēļas parādījās mēdijos kā TP inspirēts. Gan ZM, gan aģentūra tajā ir saglabājušas savu statusu. ZZS ir izvirzījusi koalīcijai ultimātu un pieprasa 24 miljonus LVL kā papildus līdzekļus zemniekiem, premjers sola, ka viss atrisināšoties tuvākās dienās. Ja neizdosies vienoties, valdībai būs lielas problēmas.

Iepriekšējās nedēļas beigās Latvijā sāka salt, bet šodien austrumu rajonos vietām sals sasniedza -20°C. Izskatās, ka ziema februāri ir atgriezusies un plānotās ziemas copes sacensības nebūs jāatliek.

Tos, kuri bieži domā par tēmu ķer un atlaid, varētu interesēt Moffitt System piedāvātais, kā apgalvo autori, revolucionārais mušiņmakšķerēšanas paņēmiens. Parastās mušas vietā tiek izmantots pliks āķis bez atskabargas, labāk tā sauktais Circle hook, kuram priekšā iesieta mušiņa bez āķa. Kad zivs paņem mušu, piecērtot āķis no ārpuses ieķeras zivs lūpā. Pēc izvadīšanas zivi esot vieglāk atbrīvot, bez tam mušu bez āķa zivs ņemot drošāk. Lapā ir videopamācība un nepieciešamie skaidrojumi.

Bieži iznāk diskutēt par MN, bez tam Latvijas izlase gatavojas dalībai pasaules čempionātā Polijā, tādēļ ievietoju saiti ar lapu, kurā ir izvietota informācija par makšķerēšanas noteikumiem Polijā angļu valodā.

Dick Nelson savā rakstā Crumbling economy taking a bite out of fishing avīzē The Daily Mail dalās ar ar domām, ka saistībā ar ekonomikas lejupslīdi amerikāņiem būs jāsaskaras arī ar stagnāciju makšķerēšanas sportā, jo sevišķi profesionālajā sportā, kurā apgrozās nopietni līdzekļi. Vairākas lielas sponsorfirmas jau atsaukušas savu atbalstu, uz kuru balstījās daudzas lielākās sacensības. Neliels citāts, kurš raksturo situāciju.

Given the state of the economy, I have a feeling that the number of tournament anglers competing for cash and prizes will be down this year, and that includes competition in high-end professional tournaments such as those conducted by FLW and BASS.
The average professional fisherman who competes in the pro circuit can spend anywhere from $50,000 to $100,000 a year depending on how many tournaments he or she enters. Anglers fishing the BASS Elite Series this year will pay $57,500 just in entry fees. Add in expenses such as equipment, gas, lodging and meals and... well, you get the picture.
Much of those expenses are offset by sponsors. The more accomplished and successful the fishermen, the more sponsors he or she is likely to have. And therein lies the problem.
The downturn in the economy has sponsors taking a hard look at how much money or product they want to contribute, with many companies either not renewing or renegotiating the contracts they have with individual fishermen.

Krīzes izprovocētās valdības pārveides ietvaros šodien medijos parādījās jauns ministriju reorganizācijas variants. Tautas partija piedāvā saglabāt 11 ministrijas, tai skaitā saglabāt ZM, bet VidM apvienot ar Ekonomikas ministriju. Izskatās, ka tiek provocētas garas debates, bet izmaiņas, par kurām nupat iestājas jau visas partijas, stāv uz vietas. Ar visām no tā izrietošām sekām.

No J. Birzaka, kurš LZRA vada iekšējo ūdeņu laboratoriju, saņēmu viņa viedokli (kurš būs pamatā LZRA atzinumam) par iepriekš minēto MN plānoto foreļupju sarakstu. Ar to var iepazīties atsevišķā lapā. Informācija publiskota ar domu, ka foreļupju pazinēji nepaliks malā un savos komentāros to precizēs vai papildinās ar jauniem faktiem un savu viedokli. Varu piebilst, ka būtu labi, ja komentāri tiktu izteikti tuvāko 5 dienu laikā, lai tos varētu izmantot darba grupas nākošajā sēdē.

Pēc optimistiski vēsā gada sākuma ziema Latvijā atkal ieiet pēdējos gados ierastajās sliedēs - īslaicīgi sniegputeņu un aukstuma periodi mijas ar tikpat spējiem atkušņiem. Pirms nedēļas visi cerējām, ka drošs ledus uz ūdeņiem būs pat Rīgas tuvumā, taču šodien par drošu ledu var runāt tikai Latvijas austrumu daļā. Situāciju strauji mainīja iepriekšējā nedēļā uznākušais atkusnis. Nupat atkal nedaudz uzsalst, pēc tam tiek prognozēts siltuma vilnis. Nav brīnums, ka arī copē viss iet kā pa viļniem, vairumā cirkulējošais viedoklis par sliktu copi mainās ar atseviškām ziņām par negaidīti labiem lomiem.

16.janvārī notika kārtējā darba grupas sēde par MN jautājumiem. No tiem pantiem, kuri mani visvairāk interesēja, jāatzīmē, ka grupā vienojāmies, ka makšķerēšana no laivām būs atļauta no 1. maija. Neizdevās panākt balansieru lieguma svītrošanu, balansieri upēs būs aizliegti. Tāpat noteikumu projektā palika liegums paturēt foreles lielākas par 40 cm, jocīgie panti, ka makšķerniekam jābūt kontaktā ar ...ūdu, liegums attālināties tālāk par 50 metriem un vēl daži citi. Joprojām man nesaprotami skanēja LMA informācija, ka LMA makšķernieki iestājoties pret spiningošanu pavasara posmā, tāpat arī par to, lai rudenī būtu periods, kad jebkura makškerēšana visās Latvijas foreļupēs, ar atsevišķiem izņēmumiem būtu pilnībā aizliegta.
Jocīgi tāpēc, ka mušiņmakškerniekiem tādā gadījumā uz alatu rudens copi būtu jādodas uz mūsu kaimiņvalstīm. Līdz šim vadījos no pārliecības, ka tieši rudens ir skaistākais laiks MM un alatu copei. Bez tam bieži tieši šī, manuprāt, apzinīgākā copmaņu daļa ir traucēklis maliķiem, jo sevišķi, vietējiem, kuri tagad varēs brīvāk darboties un klejot gar strautiem, kuros ienāk taimiņi. Tā kā kontroles resursi nepārtraukti tiek mazināti, uzlikt šo papildus slogu uz inspektoru pleciem, manuprāt, nav vajadzības.
Nenobeigts palika tikai foreļupju saraksts. Lai gan šāda saraksta publiskošana un arī rudens copes liegumu uzskatīju par nelietderīgu, darba grupā pārsvaru guva viedoklis, ka tas nākšot par labu krājumiem, un LZRA uzņēmas sagatavot attiecīgu sarakstu. Protams, ciešā kontaktā ar tautu, tāpēc LZRA gaidīs arī copmaņu viedokli un informāciju, jo sevišķi attiecībā uz upīšu posmiem, kuros ir parādījušās mazās HES.

Latvijā dažādos līmeņos ik pa brīdim uzplaiksnī diskusijas par lašu un taimiņu resursu izmantošanu, par zvejnieku un makšķernieku savstarpējām attiecībām un lietām, kas saistītas ar šo tēmu. Internetā atradu, manuprāt, pamācošu diskusiju par līdzīgu tēmu ar interesantām atziņām par tēraudgalvas lašiem Ziemeļamerikā. Lai vieglāk to būtu atrast, iekopēju šo diskusiju fishing.lv resurspunktā

Necik sen rakstīju par ministriju iespējamo apvienošanu. Pirms dažām dienām tika publiskots MK radīts projekts, kurā valdību veidotu 10 ministrijas, tai skaitā paredzēta arī VidM pievienošana ZM. No mana viedokļa tas būtu normāls solis. Pašreiz vēl nav skaidrs, kā tas viss realizēsies, taču inspektori jau šodien izjūtot ekonomiskās situācijas sekas - viņiem tiek piedāvāts doties piespiedu bezalgas brīvdienās, krietni tiekot ierobežots darbs nakts laikā un degvielas limits.

Jau labu laiku klīda runas, ka decembrī Liepājas pusē ir noķerta supervēdzele. Nupat LMSF ienāca ofociāls pieteikums ar bildēm un attiecīgiem apliecinājumiem. Lielā loma 5,500 kg smagas vēdzeles autors ir liepājnieks Vilnis Žimants, kurš šo reto eksemplāru nomedīja Bārtas upē 2008.gada 14.decembra vakarā. Iepriekšējā rekordzivs, kura tika noķerta 2002.gadā Salacā, bija "tikai" 4,080 kg smaga.

Gada nogalē gaisa temperatūra visā Latvijā pazeminājās zem 0° C un pamazām tā slīd arvien zemāk. Šonakt Ziemeļvidzemē esot bijuši pat -15° C. Pēdējās dienās parādījās arī nopietna sniega kārta. Uz ezeriem ir izveidojusies 10 - 20 cm bieza ledus kārta, protams, Vidzemē un Latgalē tā ir biezāka. Arī upes sāk aizsalt. Pat uz Lielupes makšķernieku jau netrūkst. Prognozes sola diezgan stabilu salu, mēneša otrā pusē pat līdz -20° No copes frontes ziņas visdažādākās, taču pārsvarā raksturīgas šim periodam - cope ir vāja ar nelieliem neprognozējamiem uzplaiksnījumiem. Cerīgākas ziņas, kā vienmēr, ienāk no upēm un ezeriem, kuri saistīti ar jūru.
Medijos, kur vien paskaties, neviens neiztiek bez ekonomikas krīzes pieminēšanas. Kā parasti, pārsvarā viss tiek zīmēts drūmās krāsās, un runa ir par recesiju ekonomikā 2009. gadā. Lai gan joprojām esmu optimists, blakus visām citām nedienām valstī nopietnākā problēma tuvākajā laikā varētu būt augošais bezdarbs ar visām tā sociālajām sekām.

Taču kokam ir divi gali - varbūt, saasinoties konkurencei, tie, kuri pārdzīvos šajā grūtajā situācijā, tai skaitā arī pārvaldes struktūras nopietnāk sāks rēķināt, pievērsīsies ražošanai un darba ražīguma tēmai. Ceru, ka mainīsies arī dažas birokrātiskās nostādnes, kuras valsts pārvaldē dažuviet ir kļuvušas stipri pārspīlētas un pārvērstas gandrīz vai par pašmērķi. Tikai, nez vai tas process būs ātrs un vienkāršs. Pārāk bieži jau šodien parādās visādas atrunas un klusītēm tiek būvēti apkārtceļi, lai kāds, kurš "gudrāks" par citiem, varētu izvairīties no MK noteiktā taupības režīma.

Tipisks birokrātijas piemērs no manas prakses ir noteikums, ka LZRA zivjaudzētavas kā publisku pakalpojumu drīkst pārdot mazuļus, bet tikai par cenu, kuru nosaka Ministru Kabinets. Tas LZRA zivjaudzētavas nostāda, maigi izsakoties, jokainā situācijā. Kamēr mēs 2008. gadā mēnešiem ilgi ar visām instancēm saskaņojām cenrāža noformējumu, gan tirgus situācija, gan pašizmaksa krasi izmainījās, un mūsu cenas bija kļuvušas neadekvātas. Lieki minēt, ka zivju realizācija nobremzējās un gaidītais ekonomiskais efekts netika sasniegts. Līdzīga sarežģīta situācija var izveidoties arī šogad, ja mainīsies barības, degvielas un elektrības cenas kā arī pircēju pirktspēja.