Tā ir iznācis, ka mūsu Vārves ielas privātsaimniecības labais gariņš Benita ir spiesta mūs pamest un dārznieka mājiņa paliek tukša. Pieļauju, ka kādam makšķerniekam ir interese saviem vecākiem atrast interesantu dzīves telpu, tāpēc ievietoju sekojošu informāciju, pareizāk, sludinājumu.
"Iznomāju pensionāru ģimenei uz ilgu laiku dārznieka māju Rīgā, Vārves ielā 6 , (2,5 istabas, visas ērtības) pret pakalpojumiem košumdārza apkopē"
Tas jāsaprot tā, ka būs jāmaksā tikai par komunālajiem pakalpojumiem pēc faktiskā patēriņa. Informācijai - iepriekšējai iemītniecei telefons, satelītu TV, elektrība un krāsns apkure izmaksāja 25-40 ls mēnesī.
Zvanīt pa tel.29517507

Lai gan PČ laikā aizņemtības dēļ bija maz izdevību kontaktēties ar sportistiem, vienreiz izmantoju izdevību un pievienojos dažiem komandu pārstāvjiem un rezervistiem, kuri laikā, kamēr dalībnieki darbojās ezerā, kavēja laiku viesnīcas tuvumā, spiningojot no laivu piestātnes pontona. Pie tam gandrīz visi ar džigiem, tai skaitā ar mikrodžigiem. Ukrainas komandas pārstāvis man iedeva pamēģināt savu spiningu, kurš bija perfekti aprīkots ar visīstāko mikrodžigu. Pītā aukla bija 0,08 mm, volfrāma 2-gramīga galviņa un kādus 2,5 cm garš zaļganbrūns, caurspīdīgs ķermenītis. Jau ar pāris metieniem man izdevās izmānīt pirmo 150-gramīgo asarīti. Pēc tam sekoja citi. Pēc sava īslaicīgā eksperimenta, tāpat arī papētot protokolus un uzzinot dažu tiesnešu viedokļus, gribas piefiksēt dažus secinājumus attiecībā uz copi ar mikrodžigiem. Asari, gan vasarā, gan ziemā, kad pulcējas baros, izvietojas un medī dažādos ūdens slāņos. Katrs spiningotājis ir to novērojis, kad viņi dzenā sīkaļas virsmas tuvumā, grūtāk tos pamanīt, kad tie medī vidējos slāņos. Ziemas makšķernieki zin, ka asari, vietās kur viņu ir daudz, efektīvi ķeras visos slāņos, bet lielākie, dažreiz, diezgan augstu no gultnes. Tas nozīmē, ka arī ar mikrodžigu uz asariem sekmīgi var darboties visos slāņos.
NG vienā no saviem videoklipiem stāsta tikai par darbošanos ar mikrodžigu grunts tuvumā, kad tā pārsvarā ir relatīvi vienkārša z-veida džiga vadīšana. Sarežģītāk ir nodrošināt efektīvu darbošanos, tai skaitā arī ar z-veida kustību, kad tas jādara vidējos slāņos. Te noteicošu lomu spēlē džiga konstrukcija. Relatīvi smagais, sauksim to par grunts džigu, parasti ir par smagu, lai ar to pietiekoši efektīvi varētu darboties vidējos slāņos. Mikrodžigam, ja gatavojamies to speciāli lietot augšējos slāņos, jābūt iespējami vieglam, bet vienlaicīgi pietiekoši smagam, lai varētu ne tikai žibulēt pie pašas laivas, bet ar spiningu aizmest, teiksim, kaut vai 10 - 20 metrus. Tātad galviņai jābūt ne tik smagai kā grunts džigam, bet ķermenītim iespējami vieglam. Sīkajam mīkstplastikas ķermenītim ar savu tilpumu un svaru jālīdzsvaro galviņas smagums un jānodrošina, lai māneklis negrimtu strauji, kā tas ir darbojoties pie grunts, bet lēni un ilgāk peldētu vidējos slānos. Esmu dzirdējis, ka mīkstā ķermenīša peldspēju var uzlabot ar šprici iepumpējot tajā gaisa burbulīšus. Tāpat būtu jāpaeksperimentē un jāpārbauda ideja par dažādu aromatizātoru izmantošanu, lai ķermenīšu smarža liktos vilinoša zivīm.
Saprotams, ķermenīša konstrukcijai ir ne vien kaut cik jāimitē ēsmas veidols, bet jānodrošina arī apetīti rosinošas svārstības. Arī tās atkarībā no konkrētās situācijas var būt ļoti dažādas, kaut kādu priekšstatu par optimālo variantu var iegūt, izpētot asaru barības sastāvu konkrētajā ūdenstilpē.
Atsevišķa tēma ir par krāsas iespaidu. Mans pirmais iespaids ir tikai tāds, ka mikrodžigiem nav vienas noteiktas krāsas, kura būtu efektīva visos gadījumos. Der zināt, ka asaru aktivitāti var izprovocēt vai uzturēt arī mainot džiga krāsas.

Kad ar spiningu mētaju mikrodžigu, viens krievu komandas rezervists pēkšņi pavaicāja, vai es nenodarbojos ar mušiņmakšķerēšanu, mani metieni ļoti līdzinoties MM metieniem. Nebiju par to iedomājies, bet tiešām, metot ar garu svārstu ļoti vieglu mānekli, metiena ritms tuvojas MM metienu ritmam - atvēziens, pauze, metiens.

Šodien īsā laikā saņēmu 5 telefona zvanus ar jautājumiem par MN. Ienāca prātā doma, ka šajā resurspunktā noderētu karte, kurā vienkārši uzklikšķinot varētu redzēt, kādi MN ir katrā Latvijas ūdenstilpē. Pirmais variants, kas ienāca prātā, ir balstīts uz Google Map. Izmantoju to kā darba lapu un ievietoju dažas atzīmes, vēlāk lēnā garā tās varēs papildināt un pilnveidot. Karte patreiz ir publiski pieejama un rediģējama, tajā katrs var kaut ko iezīmēt (ielabot).

Instrukcija, kā visu var izdarīt, atrodama Google Maps lietotāja rokasgrāmatā.

Gala rezultāts varētu būt līdzīgs tam, kāds redzams šajā lapā.

Svētdien atgriezos no nedēļu ilga ceļojuma uz Volgu. Astrahaņas apgabals, kur pie Ahtubas izvietotajā bāzē "Uspech" risinājās kārtējā Oskara Soboļeva memoriāls, tā dalībniekus pārsteidza ar novembra mēnesim neredzēti skaistiem laika apstākļiem. Pirmajās dienās gaisa temperatūra bija +17 grādi, vēlāk nedaudz kritās. Apstākļi copei bija gandrīz ideāli, attiecīgi, rezultāti bija neredzēti labi. Divās dienās ieskaitei tika uzrādīti 11 trofeju zandarti svarā no 4 līdz 6 kg. Kārtējo reizi labākie bija Jaroslavļas pārstāvji, - divas viņu komandas ieguva visas vērtīgākās balvas.

Cope Volgā ir visai savdabīga. Lai tiktu pie lielajām zivīm, ir jārēķinās ar pamatīgu vietu apzināšanas darbu un specifiska inventāra sagatavošanu. Specifika izpaužas tajā apstāklī, ka vaurumā gadījumu jārēķinās ar mums neierasti spēcīgu straumi un attiecīgi jāpielāgo auklas un mānekļi. Džigi, kuru svars atrodas 50 -100 gramu diapazonā, un vobleri, kurus velcējot var "iedzīt" 10 -12 metru dziļumā, te ir parasta lieta. Pie tam lielās zivis visbiežāk uzturas sakārņiem pārpilnās vietās un, attiecīgi, ja ir vēlme tās apsekot, jārēķinās ar relatīvi lieliem mānekļu zaudējumiem. Protams, tos dažubrīd var samazināt, izmantojot dažādus pretzāļu mānekļu variantus. Ievērojot taupības režīmu, pie nopietnām zivīm var tikt krietni retāk. Plēsīgās zivis, tas vispirms attiecas uz zandartiem un samiem, periodiski pamet savas slēptuves, taču, ja laikā, kad plēsoņas devušās baroties pieejamākās vietās, negadās atrasties tajā vietā, var rasties ilūzija, ka zivju upē ir ļoti maz.

Latvijā pēdējās dienās valda pārsvarā vējains un lietains laiks. Ziņas no lielajiem ezeriem - Babītes, Engures, Burtnieka liecina, ka tie, kam izdodas pabūt ezerā mierīgākā brīdī, var cerēt uz labiem līdaku lomiem. No Baltijas jūras malas ziņas par bušu lomiem ir stipri dažādas. Nav ziņu, ka būtu sākusies masveidīga cope. Joprojām lomos pārsvarā ir sīkās butītes, acīmredzot, īstā cope vēl priekšā.

Sestdien, 13. novembrī sākas mans kārtējais ceļojums uz Volgu. Nu jau piekto gadu pēc kārtas netālu no Astrahaņas vadīšu tiesnešu darbu sacensībās, kurās vairāk kā 30 komandas cīnīsies par naudas balvām vairāku miljonu rubļu apjomā. Dalībnieku mērķa zivs - trofejas zandarts. Laika prognozes izskatās patīkamas, interesanti, vai šogad izdosies tikt pie nopietniem zandartu lomiem. Iepriekšējos gados zandartu lomi bija visai pieticīgi.

Jau rakstīju par Babītes līdakām, nupat no Babītes atkal ienāca ziņas par skaistiem līdaku lomiem - Viesturs B. pagājušajā nedēļā atkal ticis pie vairākām līdakām svarā līdz 8 kg. Tā kā svētdiena solījās būt silta un saulaina, ar Ivaru P. aizbraucām uz Babīti, lai klātienē gūtu iespaidu par to, kā šobrīd ķeras līdakas. Diena tiešām izrādījās lieliska - saulaina, ar vieglu D vēju. Jāpiemin, ka ūdens līmenis pēc iepriekšējo dienu ZR vējiem ezerā bija ļoti liels. Pēdējās dienās bija iegriezies D vējš un, attiecīgi, ūdens līmenis sācis kristies. Pārsteigumu sagādāja neierasti lielais laivu skaits ezerā, - kur tik paskaties, visūr redzamas laivas un spiningotāji. Kā stāstīja citi, arī iepriekšējās dienās zivīgajos rajonos to skaits esot bijis tāds, ka nekādu baudu šāda cope neesot sagādājusi. Par to, kā svētdien ķērušās zivis, varējām spriest tikai pēc tā, ka arī pusdienlaikā, kad beidzām copi, laivu koncentrācija, cik varēja pārredzēt, ierasti zivīgajos rajonos nebija mainījusies. Tātad kaut kas tur ķērās. Mēs, savukārt, cerībā, ka kaut kur taču nebūs tik daudz copmaņu, gar Bļodnieku kaktu pa Gāti pārcēlāmies uz Straupes līci. Mums par izbrīnu arī tur priekšā bija laivas.

Braukājām pa vietām, kurās rudenī sen nebiju bijis. Par copi jāsaka, ka cope bija apmierinoša, lai gan lielās tā arī neatradām, ja neskaita vienu nopietnu ķērienu. Lielākā bija ap pusotra kilo smaga līdaciņa. Ivars konsekventi darbojās ar vobleri, es ar pretzāļu vizuli, rezultāti praktiski neatšķīrās. Taču, man palika iespaids, ka ar vobleri šobrīd varētu gūt labāku rezultātu. Līdakas manījām visos rajonos, kur paspējām būt. Galvenokārt, lēpju rajonos, lēpes tur nupat bija sākušas krist. Iespējams, saulainās dienas iespaidā, līdaku ķērieni bija uzmanīgi, bija gadījumi, kad līdaka sekoja voblerim, bet cope izpalika. Asarus tā īsti nemanījām. Kopumā - tā bija skaista svētdiena atpūtai pie ūdeņiem.

Tā iznāca, ka oktobra trīs nedēļas, ieskaitot arī Lucky John festivāla dienu, paskrēja kā ātrvilcienā. Vispirms lielais drudzis, saistībā ar pasaules čempionāta gatavošanu un visām ar to saistītām problēmiņām, pēc tam nedēļa, pilnā apjomā veltīta čempionātam un čempionāta viesiem, nobeigumā nedēļa atskaitēm, rēķiniem un maksājumiem. Proti, norēķināšanās ar visiem, kas kaut ko darīja čempionāta labā. Tā rezultātā nebija laika ne ierakstiem, ne copei.

Starplaikā Latvijai pārskrēja aukstuma vilnis ar samērā vējainiem periodiem.21. oktobrī mans dīķītis Rīgā bija pārvilcies ar ledus kārtu, bet 22.oktobrī dārzā bija gandrīz kā ziemā. Pārskatīju sava bloga arhīvus, bet nevienu ziņu par tika agru sniegu oktobrī natradu.

Protams, pirmais sniegs jau pēc dažām stundām bija nokusis. Sestdien, 23. oktobrī biju aizbraucis līdz Babītei. Laiks no rīta bija vējains, bet vējš pamazām rima. Spuņņupes bāzē izdevās nobildēt vienu līdaciņu, bet svētdien, kad laiks norima pilnīgi, atnāca ziņa, ka vīri dabūjuši skaistas līdakas 3 - 6 kg svarā. Esot bijusi pat viena devītniece. Radās iespaids, ka Babītē īstā cope vēl priekšā.

Dažas bildītes no manas uzkavēšanās pie Ķīšezera piektdienas vakarā un sestdienas rītā pirms Latvijas spiningošanas čempionāta sacensībām.


Pēcpusdienā biju paskatīties, kas notiek mušiņmakšķerēšanas festivālā Gaujā pie Siguldā. Bija jāsecina, ka īstās krāsas Siguldā būs tikai pēc nedēļas. Laika apstākļi ideāli, taču ūdens līmenis Gaujā pēc ieilgušajām lietavām joprojām relatīvi augsts. Attiecīgi, cope ir sarežģīta. Satiku Svenu P., kurš pastāstīja, ka nupat Gaujā uz cauruļmušu turējis pamatīgu lasi.

Braucot uz Ķūļciemu, kur pie Engures ezera notika sacensības spiningošanas divcīņā, nespēju atturēties no kārdinājuma pāris pēcpusdienas stundas veltīt arī sēņošanai. Atradu jaunas sēņu vietas, kur netrūka priežu beku, gadījās arī pa kādai baravikai un apšu kungam. Brauciena rezultātā radās dažas bildītes.

Sacensību rītā, kad dalībnieki bija jau ezerā, uz pāris stundām biju iebraucis paskatīties, kas notiek ezerā. Gadījās arī sīks piedzīvojums, - draugu iedotais elektromotors "noplīsa" pēc 50 metru brauciena, bet laivas, tā saucamie, rezerves airi izrādījas tik "labi", ka tālāk par 500 m no bāzes neriskēju airēties. Taču ūdens līmenis ezerā bija augsts un zivis bija arī bāzes tuvumā, attiecīgi, arī rezultāts neizpalika. Neskaitot visādus sīkumus, tiku arī pie vienas, kā saka, gandrīz divinieces.

Visumā arī sacensību dalībnieku lomos lielu līdaku nebija, lielākās bija ap 2,5 kg smagas. Dažas lielās vīri bija manījuši, dažas pat nedaudz pavilkuši. Vietējie stāstīja, ka pirms nedēļas Mērsraga mačos esot ķērušās pamatīgas līdakas ar svaru 4 - 6 kg, pie tam visa cope esot bijusi klajumos. Viens no variantiem, kā izskaidrot lielo zivju vājo copi, - šonakt bija relatīvi skaidras debesis un spīdēja gandrīz pilns mēness.

Sākas pieteikšanās uz Salmo organizēto tradicionālo spiningošanas sezonas noslēguma pasākumu Lucky John 2010, kurš 10. oktobrī notiks Babītes ezerā. Noteikumi ir līdzīgi tiem, kas bija 2009. gadā. Pieteikties var pa e-pastu vai šīs ziņas komentāros. Vietu skaits ierobežots.

P.S. Pasākuma laivu kvota ir pārsniegta un, sākot ar 14.09. plkst 16:00, pieteikties var tikai ar savām laivām.

Starp citu, līdz 15.09. vēl var pieteikties līdzdalībai Latvijas čempionātā spiningošanas divcīņā, kurš sestdien, 18.septembrī notiks Engures ezerā bāzē "Mazsaliņas". Noteikumi ļoti vienkārši un demokrātiski.


Latviju jau divas nedēļas pārņēmis baraviku trakums. Pēc stipru lietavu perioda, kuram sekoja relatīvi silts laiks, visos mežos masveidā parādījušas baravikas. Daži stāsta, ka dienā varot salasīt pat 100 kg šo vērtīgo sēņu, kurām tirgus cena šogad esot 3-4 lati kilogramā. Copes starplaikā uz stundu biju iegājis mežā apskatīties. Baraviku, protams, nebija milzum daudz, bet atrast varēju un man pietika.

Sestdien biju nelielā ekskursijā uz Babītes ezeru un Baltezeru. RMMB Babītes laivu novietnē uzzināju, ka ezerā nupat sākusies nopietnāka cope. Visi zinātāji nākot ārā no ezera vismaz ar pāris 2-kilogramīgām līdakām. Iesācējiem iet grūtāk, jo daudz laika jāpatērē, lai atrastu īstās vietas.
Pēcpusdienā biju Baltezerā, lai tiktos ar Krievijas spiningotājiem, kuri testē Ķīšezeru un vienlaicīgi veic izlases atlasi pasaules čempionātam. Visi izskatījās apmierināti ar čempionāta vietas izvēli, - katram lomā bija 4 - 5 kg zivju, galvenokārt asari.
Turpat satiku arī Aināru Eglīti, kurš varēja palielīties, - izrādās, 24. augustā Ķīšezerā viņš bija izvilcis savu rekordlīdaku. Ar galīgi neievērojamu mānekli - 10cm gumijas zivtiņu aprīkotu ar 10g svina galviņu. Līdaka svērusi virs 13 kg, precīzi ar saviem svariem neesot varējis nosvērt. Zemāk to var apskatīt tuvplānā.

Pirms dažām dienām Normunds Grabovskis, sekojot TV raidījuma "Makšķerēšanas noslēpumi" skatītāju interesei par mušiņmakšķerēšanu, bija atbraucis ciemos, lai uzņemtu materiālus raidījumam par mušiņošanas pamatiem. Diena bija skaista, taču zivīgas ainas izpalika - lielās karūsas manā dīķī kārtējo reizi nārstoja un nepadevās manas mušas vilinājumam. Vakar šo materiālu varēja redzēt LTV 7. kanālā, šodien videofilma ar nosaukumu "Jānis Stikuts par "mušiņošanu" (25.08.2010)" ir atrodama arī uz Vimeo servera. Interesenti var apskatīt arī M.Oltes raidījumu ar manu līdzdalību.

Piektdienas vakarā pabiju Cēsu pusē pasākumā ar nosacītu nosaukumu Vidzemes praids. Tas bija kā turpinājums tiem saietiem, kuri iepriekšējo gadu augusta mēnešos bija notikuši pie Ventas. Šoreiz iniciātori bija Vidzemes puses forelisti, saimnieka lomu bija uzņēmies Armīns Sproģis savā dārzniecībā Jaunraunas "Lāčplēšos". Lai gan pasākumā, kuru organizētāji bija iecerējuši divu dienu garumā, varēju aizkavēties tikai neilgu brīdi, tomēr bija patīkami satikt vecus draugus un jaunus paziņas - foreļu makšķerēšanas fanus un apmainīties domām jautājumos, kas skar foreles šī reģiona upēs. Kā parasti, šādos pasākumos salasās domubiedri, uz laiku tiek atcelti forelistu brālīgas klusēšanas zvēresti un var uzzināt daudz faktu, kuri ikdienā tiek turēti noslēpumā un tiek publiskoti ar maksimālu piesardzību. Virkni jaunu faktu par lašu copi Daugavā un foreļu copi Igaunijā uzzināju no šo saietu veterāna valmierieša Bruno, par man tikai teorētiski zināmām vietām lašu nārsta vietām Cēsu rajonā (protams, arī par savu dārzniecību) pastāstīja mājas saimnieks Armīns, ar savu viedokli par Alūksnes un Gulbenes puse ūdeņiem dalījās Igors un Sergejs. Kādā brīvākā brīdī pacentīšos izveidot nelielu albūmiņu ar šī īsā ceļojuma bildēm.

Ziedonis Ziediņš man atsūtīja nelielu apcerējumu, varētu to saukt, kā viņš raksta, par provokatīvām pārdomām.

Ķer un palaid, vai nodur ar žebērkli un apēd! Tāds ir jautājums!
Izsens katra īstena veča pienākums ir atnest mājās medījumu. Uz viena pleca kaimiņu apmetnes garmatīte, uz otra- stirna, zoss vai tāāāda zivs, ka aste velkas pa zemi. Un kad nu garmatīte savās savāktajās saknītēs uz uguns šmorē zosi vai zivi, tu vari izstiept kājas un prātot, kāda būs šī pasaule pēc gadiem desmit tūkstošiem.
Un būs (vai ir) tā pavisam citāda.
Medījumu var nošaut pa pus kilometru (kritušu buku āboliņā i’ neatrast), zivtiņas noķeršanai trīsdimensiju eholotes ņemas palīga, lai trakā dziļumā šūpojoši, grabošu, luminiscējošu, aromatizētu džerku pie deguna nolaistu mata tievā auklā (ar kur mašīnu pavilksi). Vecim atliek vien palielīties,- kas es par riktīgu ģimenes apgādnieku, un aicināt savu garmatīti uz krogu, kur zivs atdota pavāriem vakariņu gatavošanai.

Citāda pasaule, citādi tikumi.
Par laimi, ne visiem īsti pieņemami. Tāpēc medības uz dzīvniekiem(diemžēl ne zivīm) daudzviet atdzimst pirmsākumu formā,- ar šķēpu, bultu un loku. Pie tam, jo civilizētāka sabiedrība, jo vairāk cilvēku vēlas saplūst ar dabu un tikt tam bukam vai briedim klāt loka šāviena attālumā, nevis- nakts optika, magnum patrona, karabīnes stobrs kā bisei un vēl tālmērs, un vēja korektors, un paša smakas noņēmējs, un….
Domāju, pavisam tuvu pirmā loku šāvēju mednieku kluba dibināšana.
Bet es par tiem, kuri ar šķēpu vai žebērkli zivij grib tikt tuvāk klāt.
Ar zemūdens šauteni medības Latvijā atļautas. Tiesa, nopietni noteikumi, atsevišķi ezeri, tomēr zivtiņu vajāt ar modernākajām pleznām, maskā, siltumu saglabājošos hidrotērpos var, bet paņemt rokās sentēvu žebērkli nedrīkst. Pareizāk,- drīkst jau, tikai inspektors, veci ar žebērkli ieraudzījis, no prieka bikses piečurā,- kāda veiksme, kāds pārkāpums! Zemūdens šautenēm ar bultas gaitas balansieriem, pneimatiski vai mehāniski uzvelkamām, daudzkārt šaujamām- jā, bet vēl vectēva grieztā kadiķu kātā stiprinātam, ar mīlestību un galodiņu uzvilktam atskabargainam žebērklītim- nē!
Kaut kas te nav kārtībā! Vai nu copes regulēšanu pārņēmuši tie, kuri paši vairs nevar nokniebt, un tāpēc liek citiem kniebt nost šķērsbļitkas gala āķi, vai arī, kā tagad modē teikt,- žeberklistu lobisms par vāju.
Kas tad notiek pie un ap mums?
Kad rudens savas krāšņās lapas sabēris ezeriņos, ūdens kļuvis auksts un dzidrs, vakari klusi un gari, vajag sapazīties ar Latvijas privāto ūdeņu īpašniekiem un doties uz zivju medībām. Vecajai kocenītei duļļi jāaptin ar lupatiņām, tad jāiemērc ūdenī,- lai nečīkst, vienā rokā karbīda lukturis (no elektriskās gaismas zivis daudz vairāk baidās), otrā pareizi līdzsvarots žebērklītis, pie airiem ezeru zinošs, tevi no kustībām saprotošs draugs, un viss var sākties. Laiviņa lēni slīd pār jau piegrimušām ūdenszālēm, pabēg sānis ruduļu bariņš un tad….
Somijā, privātajās upītēs, ar ikreizēju šēni var medīt foreles. Esmu to darījis gan tikai vienu reizi,- nepatika, pārāk civilizēti, toties Volgas raskatos! Tas vesela stāsta vērts.
Var doties arī dažādu citu zemūdens radījumu medībās ar žebērkli. Ja palaimējas pabūt Arābu emirātos, katrā viesnīcā ieraudzīsit aicinājumu doties krabju duršanā. Nakts- piķa melna, ūdens- silts kā piens, ap kājām pinas ūdenszāles pilnas ar neindīgām ūdens čūskām, bet tām pa vidu - krabji. Nodurt šo radījumu nav nemaz tik viegli, tas nav tūļīgais Latvijas vēzis, bet tikt pie skaistas adatzivs ir vēl grūtāk.
Droši vien arī citviet pasaulē ir veči, kuri nevēlas super boilas samest dīķī, pieslēgt visu aparatūru pie peidžera un ielīst uz pāris dienām siltā džipā gulēt, bet vēlas medīt zivtiņu tā, kā to mēs darījām desmit tūkstošus gadu atpakaļ. Šķēps, žebērklis, tāšu lāpa, burbuļojoša upīte, vai vienkocī ezeriņā. Šiem sapņiem jākļūst par realitāti!
Par zivju medībām ar šķēpu vai žebērkli nepieciešama diskusija. Nedrīkst tā, visādu jauno copes lietu pričendāļu ražotāju lobisma dēļ aizmirst, vai pat sākt apkarot sentēvu zivju ieguves veidus.
Aicinu par šiem jautājumiem padiskutēt. Zivju medību noteikumi taču ir mūsu ziņā. Bet ja kāds te tagad saka,- nu būs rudens lašiem Pērļupītē vāks, tas nekā no raksta nav sapratis un var mierīgi turpināt kniebt tos neīstos āķus.

Open publication - Free publishing - More flyfishing

Līdzīgā veidā var lasīt arī Angling Times, Angling Trade, Shooting and Fishing business, Match Fishing-Scene un citu žurnālu un katalogu elektroniskās versijas, kuras izvietotas uz issuu.com servera. Uz šī servera var atrast daudz interesantu lietu visdažādākajās valodās. Piemēram, var apskatīt visdažādāko zivju attēlus.

Pie reizes ievietoju saiti ar lapu, kura pretendē uz to, ka noderīgu informāciju tajā varētu atrast gan zvejnieki, gan zivju audzētāji. Diemžēl, tuvāka izpēte liecināja, ka ziņas tajā ir visai nepilnīgas.

Valdis Holbergs atkal slavē Liepājas ezeru. Nupat viņš atsūtīja sekojošu ziņu.
"Pagājušajā sestdienā 4 no rīta biju jau Liepājas ezerā. Bija pilnīgs bezvējš un ūdens virsma kā spogulis. Mētāju spiningu, bet nebija ne vienas copes. Tikai tad, kad ap 6 no rīta parādījās saule un sāka pūst viegls vējiņš, zivis kļuva aktīvas. Sākumā noķēru divnieci, vēlāk, astoņos no rīta astotnieci. Brangs loms - divas zivis kopā 10 kg.
Copēju ar vieglo kātu, kura tests ir 15 gr, 0,2 mm parasto auklu un mazu baltu rotiņu, jo gribēju moķert asarus, bet neviens asaris netrāpījās."

Nupat nejauši noskatījos LNT pirmdienas vakara diskusiju par zvejniecības tēmu. Dalībnieki bija izvēlēti savdabīgi, izskatījās, ka salasīti potenciālie TP atbalstītāji. Nebija ne zivsaimniecības zinātnes, ne birokrātijas pārstāvju. Sarunas līmenis arī bija attiecīgs. Pat zvejnieku pārstāvis I. Voits dažubrīd izvairījās pasniegt visu, ko viņam būtu bijis jāzin. Kaut vai patiesību, kāpēc Latvijas kvota ir tāda, kāda tā ir. Vai arī to, ka Eiropa nevis stimulē kuģu sagriešanu, bet gan atbalsta tos zvejniekus, kuriem viņu kuģi ir tiktāl novecojuši, ka tie nav konkurentspējīgi jebkurā gadījumā, bet kuģu sagriešana kopā ar darbību ierobežojošiem noteikumiem ir paņēmiens, kurš samazina krāpšanas iespējas. I. Voits informēja klātesošos, ka norvēģi mums sūtot iekrāsotus lašus, franči prasot gaišos un mūsējie būtu īstie.
Par mūsu zvejoto lašu pašizmaksu un roņu iespaidu uz to viņš "aizmirsa" pieminēt. G. Ķirsons - valsts varētu palīdzēt (proti, dotēt) nopirkt kuģi.... Laikam, nav dzirdējis par likumiem, kuri regulē valsts atbalstu uzņēmējdarbībai. LNT īpašnieks A. Ēķis, bruņojies ar dalībnieku emocionālo atbalstu, paziņoja, ka jāiet uzbrukumā, kā sapratu, Eiropai un jācīnās par mūsu tiesībām. Īsi sakot, kopīgais noskaņojums bija - vajag nomainīt birokrātus, niknāk cīnīties pret Eiropas noteikumiem un viss būs OK. Visam, kā saka, kronis bija saruna par kaviāru, kurā firmu "Motra" tika nodēvēta par Latvijas Nokia.

Laikam, tikai Borovkovs saprata, lai gan atzina, ka maz ko saprot no zivīm, te ir kā mītiņā, - zvejniecības panīkumā vainīgi ir birokrāti, vainīga ir ES, Latvija ir jūrniecības lielvalsts, palielināsim kvotas utt. Gandrīz visi runātāji lietoja pieeju, - kādreiz bija..., es nezinu, bet domāju...
Moderātors Haralds Burkovskis tēloja, ka visu saprot, bet pēc būtības vāji pārzināja tēmu. Nopietnākā viņa tēze, - ..." manā skatījumā (viss, par ko dalībnieki sūkstījās) tas neatbilst Latvijas interesēm..." Nu ļoti dziļa doma. Beigās secināja, ka kuģi jāmodernizē, jācinās par kvotu palielināšanu. H. Burkovska nobeiguma tēzei, - mēs (diskusijas dalībnieki J.S.) esam apjautuši spēles laukumu, atļaujos nepiekrist. Spēle joprojām daudziem paliek nepazīstama. Neapskaužu birokrātus, kuriem būs jāseko šīs diskusijas raisītiem padomiem.

Ilgstošo augsto diennakts temperatūru rezultātā ūdens temperatūra Latvijas upēs ir saniegusi +28°C līmeni. Tāda situācija var izrādīties graujoša lašveidīgo zivju audzētājiem, kuri ūdensapgādei izmanto vaļējās ūdenstilpes, pirmkārt, valsts zivju audzētavām. Vēlreiz aktualizējas jautājums par audzētavu modernizāciju.

Jau deviņas dienas Latvijā valda neredzēts karstums ar temperatūru virs +30°C. Attiecīgi, no copes frontes ziņas ir visai neizteiksmīgas. Vienīgie, kas šajās dienās ir lielījušies ar superlomiem, ir karpu speciālisti, kuri tos guvuši tikai šauram lokam zināmos ezeros. Gatavojoties Latvijas spiningošanas čempionāta 3. kārtai, tā dalībnieki pēdējās nedēļās regulāri apmeklē Ķīšezeru. Rezultāti dažādi - daži saka, ka nekas sevišķs, daži stāsta par skaistiem asaru lomiem ar kilogramīgiem eksemplāriem. Pēc tam, kad sezona tika atklāta Babītes ezerā, arī no turienes ienāk raibas ziņas - ezerā ūdens zied, tāpēc zivis atrast nav viegli. Lielākā man zināmā līdaka, kura līdz šim parādīta un nosvērta Spuņņupes bāzē, bija 6,1 kg smaga.
Manā lomā tikai dažas bildītes no mana dārza.

Šodien izmantoju zivjaudzētavas Tome ielūgumu un ar mušiņmakšķeri testēju jaunu karpu dīķi, kurš šogad Tomē ir pieejams makšķerniekiem. Manas mērķa zivis bija karpas un stores. Līdz 3 kg smagas karpas ķērās bez sevišķām problēmām, pie tam pat bez iebarošanas. Medījot karpas, uz zaļos toņos tērptu grimstošu un gar gultni lēni pārvietotu mušiņu izdevās piemānīt arī aptuveni 2,5 kg smagu stori. Stores ņēmiens bija ļoti delikāts, - to varēja konstatēt tikai kā gandrīz nepamanāmu auklas apstāšanos. Store uz āķa uzvedās pilnīgi citādi kā karpas. Sajūta bija tāda, it kā būtu aizķerts pamatīgs akmens. Zivs turējās pie dibena, gandrīz bez kustībām un neļāva sevi celt uz augšu. Kad pēc kāda laika izdevās to dabūt tuvāk ūdens virsmai, sekoja metru augsti lēcieni, kurus līdz šim biju manījis, tikai foreļu un lašu izpildījumā. Pēc fotosesijas store aizpeldēja atpakaļ dīķī.

03. jūlija rīta cēliens man pagāja jūrmalā netālu no Zvejniekciema. Saulkrastu pašvaldība te savu vasaras svētku ietvaros bija organizējusi makšķernieku sacensības. Tās notika līci, dalībnieki varēja darboties brīvā režīmā, kā vien mācēja. Laiks bija copei negaidīti labvēlīgs - relatīvi mierīgs ZA vējiņš, skaidrs, gaisa temperatūra no rīta aptuveni +18°C, dienas vidū ap +25°C. Dalībnieku nebija daudz, bija gan iesācēji, gan zinātāji. Laivas izvietojās kāda kilometra attālumā no krasta, kur dziļums bija 6 - 7 metri, visi pārsvarā ķēra ar makšķerēm. Pēc 4 stundu copes labākā loma autors uzrādīja 1,5 kg mēra asaru. Izrādās, valcējot krastam tuvākajā rajonā, viņš burtiski pēdējās 10 minūtēs bija atradis efektīvāko metodi un noķēris divus skaistus 300 gramīgus asarus, viens vēl lielāks makans bija norāvies un aizgājis ar visu rotiņu. Jāpiezīmē, ka viens vīrs, kurš nokavēja finišu, izveda ap 5kg normālus asarus. Tas nozīmē, ka šajā rajonā zivis ir, tikai tās jāatrod. Vietējie stāstīja, ka pēdējās dienās zvejnieku tīklos gadoties pat kilogramīgi asari.

Svētdien, 13. jūnijā sarežģītos laika apstākļos, kad vējš brīžiem sasniedza vētras spēku, palīdzēju organizēt makšķernieku sacensības atpūtas bāzes "Makšķernieku paradīze" dīķī Vallē. Tā sagadījās, ka viens no dalībniekiem izvilka skaistu karpu un radās iespēja uztaisīt dažas bildītes. Karpa pēc fotosesijas tika atlaista atpakaļ dīķi, lai sagaidītu citus makšķerniekus.

Liepājā, spiningošanas čempionātā priekšvakarā iznāca piedalīties asās makšķernieku diskusijās par to, kur paliek nauda, kura tiek iekasēta par makšķerēšanas kartēm, tāpat arī par zvejnieku lomu zivju resursu saglabāšanā. Lai emocionālo sarunu padarītu lietišķāku, oponentiem apsolīju savā lapā ievietot dažus materiālus.
Par zvejnieku lomu zivju resursu atjaunošanā (viņi ir tie, kuri nozvejo vaisliniekus) kaut cik saprotami ļauj noprast skaitļi, kurus var atrast dokumentā "Plāns zivju mazuļu ielaišanai dabiskās ūdenstilpēs Zivju resursu atražošanas valsts programmas izpildei 2010 gadā no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta audzētavām". Te gan jāpiebilst, ka makšķerniekus grūti ir pārliecināt ar skaitļiem, kuri raksturo lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu, jo tā tiek atražoti tikai viņiem ierobežotā apjomā pieejamie resursi. Jācer, ka BIOR (tā no 2010 gada saucas dokumentā pieminētā iestāde, kurā darbojas arī bijušās LZRA zivju pētnieki) tuvākā laikā paveiks solīto un dienas gaismu ieraudzīs jauna, uz plašāku zivju klāstu orientēta atražošanas programma. Attiecībā uz Zivju fonda līdzekļiem, kuros nonāk lielākā daļa no MK realizācijas ieņēmumiem aptuveni 200 000 latu apjomā, aina ir savdabīga. Lai gan MN nosaka, ka kartes makšķerniekiem jāiegādājas neatkarīgi no copes vietas īpašuma tiesībām, iegūtie līdzekļi tiek sadalīti tikai valsts un pašvaldību ūdeņu apsaimniekošanai. Pie tam apjomā, kurš nav adekvāts pieminētajiem līdzekļiem.
Par to liecina kaut vai plānotā ZF līdzekļu sadale, kura redzama no 25.05.2010 publiskotās ziņas, ka Zemkopības ministrija izsludina projektu iesniegumu iesniegšanas otro kārtu (termiņš ir 30 dienas) šādiem Zivju fonda pasākumiem:
1) zinātniskās pētniecības programmu finansēšana un līdzdalība starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā ar pieejamo atbalsta apmēru Ls 6500;
2) zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, ar pieejamiem Ls 28 167;
3) zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība, ar pieejamiem Ls 17 333.

Skaidri redzams, ka pasākumu klāsts ir relatīvi šaurs un visa nauda praktiski atgriežas valsts vai pašvaldības rīcībā. Lai gan jau sen tiek diskutēts par to, ka valstij trūkst resursu zivju aizsardzībai un arvien vairāk zivju resursu apsaimniekošanā nepieciešams piesaistīt sabiedrību, ja neskaita zivju audzēšanu, nevalstiskās organizācijas, pie kurām pieder makšķernieku klubi un biedrības, nevar pat pretendēt uz līdzdalību ZF izsludinātajos pasākumos.

Sestdien biju pie Liepājas ezera, kur bāzē "Laivinieki" notika LR čempionāts spiningošanā.

Laika apstākļi, kaut gan sākumā likās, ka ir pārāk karsts un saulains laiks, izrādījās negaidīti labi copei. Gaisa temperatūra aptuveni +23° C, bez māķoņiem, viegls, copei pat pārāk viegls ZR vējiņš. Ezera vidū ūdens nedaudz saduļķots. Sacensību dalībnieku lomi bija skaisti, kopējie lomi pārsniedza visus iepriekšējos rekordus, lielākā līdaka bija ap 8-9 kg smaga, lielākais asaris 36 cm garš. Arī es uz kādu stundu biju ezerā tikai, kā saka, lai pierakstītos un nedaudz apmierinātu savu ziņkāri. Kā jau "iesācējam" pienākas, šo stundu pavadīju apbraukājot vizuāli skaistus, taču galīgi seklus un, kā vēlāk man vietējie paskaidroja, bezperspektīvus līčus. Attiecīgi, izņemot iespēju rīta agrumā nedaudz pavērot ezera ainavu un dažas sīkas copītes, neko nemanīju.

Ne vienu reizi vien esmu deklarējis, ka maijs ir viens no mēnešiem, kuri man visvairāk patīk. Maijs ir skaists laiks ne tikai foreļu spiningošanai, bet arī dabas atmodas, jo sevišķi, ziedu fotografēšanai. Šogad maijs ir silts un nokrišņiem bagāts, gruntsūdeņu līmenis manā dārzā ir nerēdzēti augsts un tāds gandrīz nemainīgi turās jau veselu mēnesi.
Ar zivju medībām pēdējā nedēļā nebija iespēja nodarboties, tālab nedaudz vairāk uzmanības varēju veltīt tam, kas notiek dārzā. Attiecīgi, radās arī dažas bildes.




Kā jau rakstīju, LMSF aktivitātes raisa arvien lielāku interesi to firmu vidū, kuras darbojas makšķerēšanas lauciņā. Nupat tirgū parādījušies jauni japāņu izcelsmes dažāda veida un lieluma daudzdaļīgi vobleri ar zīmolu IZUMI, kurus piedāvā firma Shark SIA (nupat tās īpašnieki ir reģistrējuši jaunu firmu, tāpēc nosaukums tiks precizēts), kas ir arī aktīva LMSF atbalstītāja. Papeldināju dažus modeļus savā dīķī, man par lielu pārsteigumu, tiem nekavējoties uzbruka lielās karūsas.
Pirmais iespaids, ka jaunie vobleri, vispirms, varētu būt efektīvi mūsu piejūras ezeros - Liepājā, Engurē, Babītē, Kaņierī.

Šogad notikušas nelielas izmaiņas rudenī ieplānotā tradicionālā Lucky John festivāla norisē. Kampaņa saistībā ar šo pasākumu ir uzsākta jau 1. maijā - no šī datuma spiningotāji maija mēnesī, aizpildot anketi, veikalos ar nopietnu atlaidi var iegādāties Lucky John vizuļus. Gandrīz kā lozungā "Pērc trīs, maksā par diviem". Pie tam, 30 anketes aizpildītāji, kuri firmai Salmo iesūtīs savu lomu bildes, saņems bezmaksas ielūgumus uz Lucky John festivālu. Detalizētāku informāciju var atrast Salmo mājas lapā.

Šodien ārā nepatīkams vēss laiks, gaisa temperatūra tikai + 8 grādi. Izmantoju brīvo brīdi, lai tīmeklī paklejotu pa makšķerēšanai veltītām lapām, kuras izmanto domēna vārdu ar paplašinājumu .lv. Rezultātā radās dažas atziņas. Tās var tulkot arī kā sīku reklāmu dažām Latvijas lapām.

Jau ilgāku laiku man bija informācija, ka internetā var atrast manis radītas bildes, kuras bez manas atļaujas izvietotas citās lapās, pie tam tā, ka manas autora tiesības nav pamanāmas. Pieļauju, visbiežāk tas ir izdarīts nezināšanas dēļ, varbūt nesaprotot, kā rīkoties. Ne katrreiz vainīgs ir lapas īpašnieks. Dažreiz tie, kas tiešsaistes režīmā ievieto bildes, "aizmirst" uzrakstīt, kas ir autors vai vismaz avotu, no kura bildes ir aizgūtas. Lapā www.makskere.lv viens no blogu autoriem Artis Brūvers jau veselu gadu ievietotas tur manas bildes tā, ka nepārprotami ir jāsaprot, ka autors ir viņš pats Artis Brūvers. Lapā www.remirotravel.lv manas bildes atrodas vienkārši, bez jebkādas norādes par autoru. Samērā jaunajā un, manuprāt, interesantajā lapā parcopi.lv viena mana bilde ielikta ar uzrakstu, kurš jāsaprot tā, ka autora tiesības pieder šai lapai. Arī lapa www.copeslietas.lv, kurai ir mana atļauja izmantot materiālus no www.fishing.lv, ir piegājusi vienkārši - vienā lapā sīkiem burtiņiem ir atsauce, ka bildes un informācija ir veidoti sadarbībā ar www.fishing.lv, bet autors ar segvārdu "copmanis182" bez kautrēšanās un bez atsauces ir ievietojis gan rakstu, kurš faktiski nokopēts no www.fishing.lv, gan manu Lielauces ezera bildi kā savu.

Minētos manu tiesību pārkāpumus konstatēju tikai īsā ekskursijā pa nedaudzām lapām, varbūt kaut ko līdzīgu var atrast arī citās lapās.
Citu autoru darbu izmantošana ir pilnīgi normāla lieta, tikai ar vienu noteikumu, ka tas tiek izdarīts korekti un likuma prasībām atbilstošā formā.
Turpinājums sekos, pie pirmās izdevības paskaidrošu detalizētāk, kā to visu normāli risināt.

Rīt jālido uz Maskavu, bet tā kā meteorologi pēc relatīvi vēsa paerioda šodien solīja skaistu laiku, nedaudz laika veltīju foreļu copei. Diena skaidra, gaisa temperatūra + 16°C, pēcpusdienā debesis nedaudz aizplīvurojās. Copē viss notikās kā parasti. Pat karpas šodien bija aktīvas un mušiņu ņēma pārliecinoši. Pēc pāris stundu copes atlicināju arī laiku fotosesijai.

13.aprīlis bija skaista pavasara diena, temperatūra Rīgas apkārtnē aizvējā saniedza +15° C. Biju aizbraucis uz savu pēdējā laikā iecienītāko copes vietu. Ar mušiņu noķēru 8 varavīksnes foreles svarā no 1,5 līdz 2,7 kg (vienu no lielajām speciāli nosvēru). Vēl turpat noķēru aptuveni 2,5 kg smagu salati. Visas zivis nodevu kā vaislas materiālu. Citā vietā pārbaudīju, kā ar mušiņu ķeras karpas, un pusstundas laikā izmānīju 1,5 kg smagu eksemplāru uz to pašu mušu, par kuras efektivitāti rakstīju iepriekšējā gada pavasarī.

Staņislavs Radziševskis, kurš ir arī Krievijas MSF prezidents ( un, starp citu, "aizveda" vienu no mūsu labākajām makšķerniecēm Kristīni M. prom no Latvijas ) ir sācis līdzdalību jaunajā Krievijas TV kanālā «Охотник и Рыболов». Šis kanāls ir satelītu televīzijas paketē «Оптимум», kurš ar pavadoņu Eutelsat W4 и Бонум-1 palīdzību tiek pārraidīts TV projekta "Триколор ТВ" ietvaros. Kā man teica SR, šis kanāls būšot redzams arī Latvijā.

Ik pa brīdim ienāk ziņas par lašiem Latvijas upēs, - gan Salacā, gan Ventā, kur ūdens līmenis sācis lēni kristies, ir noķerti atsevišķi lašu un taimiņu eksemplāri.
Ventā un Lielupē pamazām sāk ķerties arī vimbas.

Neliela reklāma
Tā kā manā rīcībā ir nonākušas dažas jaunas auklas un kāti, bez tam daži mušiņmakšķernieki - iesācēji ir izrādījuši interesi par apmacībām, esmu ieplānojis pirmo tikšanos ar interesentiem un nodarbību brīvā dabā.21. aprīļa pēcpusdienā notiks pirmais treniņš veltīts metienu tehnikas apguvei. Aicināti gan tiem, kas grib pilnveidot savu tehniku, gan iesācēji. Nodarbību vieta - Pārdaugavā, Vārves ielā 8. Protams, ceru, ka neuznāks lietavas, kas var patraucēt.
Ja nepieciešams, varu palīdzēt arī inventāra sakārtošanas jautājumos, tuvākajā laikā esmu relatīvi brīvi pieejams pa telefonu 29517507 vai izmantojot blakus redzamo e-pasta adresi.

Pie reizes dažas 10.aprīļa bildītes.

Vakar, beidzot, atklāju 2010.gada copes sezonu vaļējos ūdeņos. Biju "aizskrējis" līdz vienam foreļu dīķim, kur ar mušu izmēģināju veiksmi foreļu copē. Rezultāti bija pilnīgi atbilstoši vakardien valdošajam ideālajam copes laikam, kad gaisa temperatūra Rīgā sasniedza rekordatzīmi +19° C, - nomedīju (un nodevu īpašniekam) 4 vaislinieces svarā no 1,5 līdz 2 kg. Efektīvākā izrādījās netālu no grunts vadīta sevišķi smaga muša ar volfrāma galvu.
No copes frontes labu ziņu nav. Izņēmums ir Peipuss, kur līdz pat pēdējām dienām bija skaisti asaru lomi, taču šajā sestdienā, lai gan ledus vēl ir it kā labs, uz ledus uziet esot liegts un cope Peipusā tiek slēgta. Jo strauji aug risks, ka ledus gabali var tikt izkustināti, bez tam ledus tur lēni pārvēršas par putrai līdzīgu masu.
Tepat Rīgā un tās tuvajos ezeros vēl var redzēt makšķerniekus uz ledus, arī Latvijas austrumu daļā vīri vēl sēž uz ledus, bauda saules starus un cer uz labiem lomiem. Alūksnē īstā brekšu aktivitāte vēl esot priekšā.
Par zivju šī gada slāpšanu ziņas vēl ir stipri fragmentāras. Ir ziņas, ka daudz zivju ir gājušas bojā Engures ezerā. Kā parasti, visapdraudētākie ir zivju audzētāju dīķi, seklie un zivīm bagātie piejūras ezeri un Latgales ezeri ar vāju ūdens cirkulāciju. Īstā aina būs redzama tikai pēc ledus izkušanas.
Lai gan upēs daudzuviet šogad veidojas ledus sastrēgumi un ir novēroti gandrīz rekordaugsti palu ūdeņi, ieskatoties lapas arhīvā, konstatēju, ka laika apstākļi un ūdeņu līmeņi šogad maz atšķiras no iepriekšējos gados fiksētajiem. Manā dīķītī ledus vakar pazuda pilnībā, nupat atlidojis mūsu pieradinātais pīļu pāris, dažu dienu laikā dārzā pazuda sniegs un parādījās pirmie sniegpulkstenīši un krokusi.


Joprojām parādās daudz jautājumu no krievvalodīgās auditorijas puses, tāpēc teorijas sadaļā ievietoju pašreiz spēkā esošo Makšķerēšanas noteikumu neoficiālu tulkojumu krievu valodā, kuru man atsūtīja Juris J.
Pamazām restaurēju savas ļoti senas publikācijas. Arhīvam pievienoju 1992. gadā publicētu rakstu par lašu ķeršanu krievu valodā.

Šodien ievietoju bilžu galēriju, kurā attēlotas mūsu gaitas notikumā, kurš saucas CIPS Ice fishing 7. World Championship, Rhinelander, USA. To pašu var redzēt arī kā slide show.

Nupat noslēdzās pirmās dienas sacensības. Amerikāņi izmantoja savas saimnieka priekšrocības un komandu vērtējumā ar 17 (4,1,7,1,4) punktiem izvirzījās vadībā. Viņiem seko Polija ar 22(3,8,1,9,1) punktiem, Latvija ar 23 (2,4,3,11,3) punktiem un Lietuva ar 24 (1,9,4,5,5) punktiem. Nedaudz atpaliek Krievija ar 29 (10,5,2,2,10) punktiem.
Individuālajā vērtējumā savās zonā mūsu sportisti ieņēma sekojošas vietas:
Normunds - 3. vieta ar 1255 gramiem,
Guntis - 11. vieta ar 50 gramiem,
Pēteris - 3. vieta ar 2390 gramiem,
Krišjānis - 4. vieta ar 705 gramiem,
Rita - 2. vieta ar 300 gramiem.

Cope bija ļoti vāja, vienkārši zonās maz zivju. Zivis bija koncentrējušās vienā zonā, kurā bija Peteris, tur to netrūka un atļauto normu - 25 zivis līderi savāca 1 stundā.

Rezultāti ir ļoti blīvi un viss izšķirsies svētdien.

Šo informāciju rakstu 14. marta pusnaktī neilgi pirms dodamies atceļā Latvijas virzienā. Vispirms 7 stundas līdz Čikāgai pēc tam 13 stundas līdz Rīgai. Svinīga sagaidīšana var izpalikt, - pasaules čempionāta otrajā dienā, kas bija ļoti smaga, jo zivis galīgi neķērās, nostartējām galīgi neveiksmīgi un ieņēmām priekšpēdējo 10. vietu. Tas kopvērtējumā mūs nobīdīja uz 5. vietu. Tikai 0,5 punkti mūs šķīra no trešās un ceturtās vietas ieguvējiem Krievijas un Lietuvas. Par čempioniem gan komandu, gan individuālajā vērtējumā kļuva ASV pārstāvji. Sudraba medaļas Polijai. Pēc atgriešanās Rīgā šeit būs detalizēta informācija.

16.03.2010 Pateicoties Salmo kolektīvam, šobrīd nedaudz vairāk var redzēt arī salmo.lv lapā.
To rakstīju pa ceļam uz mājām, - Čikāgas lidostā izdevās atrast brīdi, lai atsūtītu papildus ziņu un arī dažas bildes.

P. S.
Visas manas reprtāžas saistībā ar pasaules čempionātu var izlasīt arī latviešu valodā.
1. Tuvojas 2010 gada pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā
2. Pasaules čempionātu vēsture un tā dalībnieki
3. Daži vārdi vēl pirms aizbraukšanas
4. Sportisti uzsāk pirmos treniņus
5. Oficiālā treniņu diena ir klāt
6. Pirmā sacensību diena
7. Sacensību otrā diena
8. Secinājumi pēc pasaules čempionāta (pēc 21.03.)

P.S. Čempionāta protokolus var redzēt ASV komandas mājas lapā.

Visa marta pirmā nedēļa pagāja dažādos organizātoriskos pasākumos, gatavojoties pasaules čempionātam ASV. Lai viss, ko rakstu par šo čempionātu krievvalodīgajiem mēdijiem, paliktu arī šajā resurspunktā, teorijas sadaļā izveidoju lapu CIPS VII чемпионат мира по ловле рыбы на мормышку.
Vēl negribas zaudēt saites arī ar akvakultūras tēmu, - nupat saņēmu un izvietoju šīs sfēras speciālista Anda Mitāna rakstu Akvakultūras ūdens kvalitāte.

Lai gan sācies marts, pavasaris neierasti ilgi kavējas, par tā tuvošanos liecina tikai dienas garums. Marta pirmajās dienās Latvijai pāri gan pārskrēja atkusnis, taču tas ilga tikai pāris dienas, nedēļas otrajā pusē to nomainīja sals. Šorīt Rīgā atkal -15° C, Latvijā vietām temperatūra vēl zemāka. Meteorologi ledus kustību upēs sola tikai marta pašās beigās.
No copes frontes ziņas nemainīgas. Kas veltī laiku copei un kaut cik to pieprot, par rezultātiem nesūdzās. Tie vienmēr kaut ko atrod un pat noķer - gan labus asarus, gan brekšus un pat līdakas. Marts ir kritisks mēnesis arī zivju krājumiem mūsu ezeros. Šīs ziemas neredzēti biezā sniega kārta ir viens no iemesliem, kādēļ visās ūdenstilpēs strauji samazinās skābekļa daudzums un dažuviet jau tiek novērota zivju slāpšana. Attiecīgi, daudzos ezeros zivju aktivitāte ir visai zema un vairums makšķernieku veiksmi joprojām meklē lielajās upēs. Nupat parādās ziņas arī par nopietniem salaku lomiem.

Kā jau rakstīju, VSIA izveide uz valsts zivju audzētavu bāzes ir nobremzēta. Tāpēc esmu nolicis malā aktivitātes akvakultūras sfērā un noslēdzis līgumu ar SIA SALMO. Līgums paredz darbību jomā, ko moderni būtu saukt outsourcing. Vienkāršāk, - darbošos kā konsultants. Diapazons samērā plašs - tajā ietilpst gan produktu analīze, gan aktivitātes importa un eksporta tirgus izpētes virzienos, gan sadarbība ar makšķerēšanas sporta organizācijām un medijiem visās valstīs , kurās darbojas Salmo grupas firmas.
Pašreiz visas aktivitātes tiek virzītas, lai Latvijas komanda sekmīgi sagatavotos līdzdalībai zemledus makšķerēšanas čempionātā ASV. Komandas ceļojums pa maršrutu Rīga - Varšava - Čikāga sāksies 7. martā, čempionāta oficiālā programma risinās 12.-14. martā, atgriežamies Rīgā 16. martā.
Mūsu gaitām čempionātā un tā norisei varēs sekot ne tikai LMSF lapā, ir vienošanās, ka manu informāciju izmantos visas Salmo grupas interneta lapas. Pirmais informatīvais apskats jau atrodams latviskajā versijā, kā arī krievu valodā Ukrainā un Krievijā.


Latvijā pēdējās nedēļas ik pa brīdim nopietni snieg un sniega sega ir sasniegusi biezumu, kurš sen nav manīts. Rīgā tas esot lielākais Baltijas valstīs, vidēji 58 cm. Manā sētā sniegs vietām ir pat metru biezā slāni. Līdzīga situācija ir arī uz ezeriem, gan bieza sniega sega, gan 30 - 50 cm biezs ledus.
Par nopietnu slāpšanu ziņu vēl nav, kaut gan vietām tā jau tiek novērota. Lielajās upēs sāk veidoties ledus sablīvējumi un skartās pašvaldības prognozē nopietnus plūdus. Arī zivis vietām sāk koncentrēties bedrēs, kas, savukārt, gan atvieglo to copi, gan provocē cemmerētāju interesi. Biezā sniega sega apgrūtina zivju meklējumus arī Pērnavā un Peipusā, tāpēc arī no šīm ūdenstilpēm ienāk visai pretrunīgas ziņas, - nelielā skaitā makšķerniekiem ir grūti atrast īsti zivīgās vietas. Kā parasti, ziņas par tīri labiem lomiem ienāk no Ventas, Gaujas, Lielupes un citām vietām, kur straume uztur normālu skābekļa līmeni un zivju aktivitāti.

Asaris mūsu ūdeņos ir viens no svarīgākajiem ziemas copes objektiem. Tie, kas darbojušies Pērnavas līcī vai Peipusā, zin, kādas problēmas ir ar asaru filetēšanu, jo sevišķi, ja copē ir paveicies. Internetā atradu zivju filetēšanai veltītu lapu http://www.visfileren.nl ar videoklipiem, kuros ļoti labi var redzēt, kā visefektīvāk var apstrādāt un sagatavot izmantošanai dažādas zivis, tai skaitā arī asarus.
Interesantu asaru apstrādes metodi var redzēt www.youtube.com

Kopš LZRA reorganizācijas un pievienošanas jaunizveidotajam institūtam ar nosaukumu BIOR ir pagājušas divas nedēļas. Lai ekonomētu institūta līdzekļus, akvakultūras departaments un arī mana štata vieta BIORā tika saīsināta, un man, kā saka, lika pagaidīt, kamēr tiks izveidots VSIA un es varēšot startēt attiecīgā konkursā par vadītāja vietu. Ar nodomu vai bez tā ir iznācis, ka piepildījušās manas ne sevišķi optimistiskās prognozes attiecībā uz zivsaimnieciskās zinātnes un arī akvakultūras nākotni jaunajā veidojumā. ZM ierēdņu iecere, pareizāk sakot ZM vadības sanāksmes politiski motivētais uzdevums, izveidot zinātnisko institūtu un VSIA, jaunizveidotā veidojuma pagaidu administrācijai ir izrādījies par pārāk cietu riekstu. Pretēji solījumiem ar VSIA izveidi tikt galā pirmo divu nedēļu laikā, nedēļas nogalē varēju pārliecināties, ka līdz šim laikam nekas nopietns attiecība uz VSIA nav atrisināts. Nezinu, kā attīstīsies šī tēma turpmāk, taču, izskatās, ka mana darbošanās akvakultūras jomā būs jāuzskata par interesantu, bet noietu etapu, jo starplaikā saņēmu interesantāku un nopietnāku darba piedāvājumu ārpus zivju audzēšanas sfēras. Ja melns kaķis nepārskries pār ceļu, tuvākajās dienās varēšu atzīmēties ar izmaiņām manā darbības jomā.

Latvijā Jaunais 2010gads atnācis ar lieliem sniegiem, pie tam jau vismaz nedēļu valda sen nemanīts aukstums. Temperatūra nepārtraukti turas 15° - 20° C robežās.
No makšķerēšanas frontes diezgan regulāri parādās ausij tīkamas ziņas par sen neredzētiem lomiem gan Pērnavā un Peipusā, gan tepat Liepājas pusē un Babītes ezerā. Stāsti par kastēm, pilnām ar 300 - 500-gramīgiem asariem pagājušajā nedēļā nāca no visdažādākajiem avotiem. Vienlaicīgi NG ar konsekventu rīcību demonstrē, to var izlasīt viņa blogā, ka zivis sekmīgi var ķert tepat Rīgas tuvumā un tie, kas sekmīgi apguvuši copes mākslu makšķerēšanas sacensībās, var vienmēr arī pilsētas robežās Ķīšezerā tikt pie pietiekoši laba loma.

Laikam, pārāk bieži iznāk sastapties ar jēdzienu stulbums (stupidity), - šis vārds tiek tiek lietots vietā un nevietā. Ieskatoties šīs tēmas avotos, Gogle izmeta šādu interesantu lapu - THE BASIC LAWS OF HUMAN STUPIDITY By Carlo M. Cipolla.
Sekojot saitēm, atradu, ka raksts ir tulkots arī latviešu valodā un saucas Cilvēku stulbuma pamatlikumi.
Pamatlikumus atļaujos citēt.

1.Ikviens cilvēks allaž un nenovēršami par zemu novērtē apritē esošu stulbu indivīdu skaitu.
2.Iespējamība, ka noteikts cilvēks ir stulbs, nav atkarīga no nevienas citas šī cilvēka iezīmes.
3.Trešais (zelta) pamatlikums. Stulbs cilvēks ir tāds cilvēks, kas rada zaudējumus citai personai vai personu grupai, lai gan pašam viņam no tā nekāda labuma nav vai pat rodas zaudējumi.
4. Ne-stulbi cilvēki vienmēr pārlieku zemu novērtē stulbu indivīdu postošo potenciālu. It sevišķi, ne-stulbi cilvēki pastāvīgi aizmirst, ka biedrošanās un saistīšanās ar stulbiem cilvēkiem visos laikos, vietās un apstākļos izrādās kļūda, par kuru jāmaksā dārgi.
5. Stulbs cilvēks ir visbīstamākais no personu tipiem.