JST bloga 2011.gada arhīvs

Visu decembra mēnesi Latvijā valda rudenīgs laiks, mēneša vidējā temperatūra šogad esot par 4,7° augstāka kā ilggadīgi novērotā. Pie manis dārzā pirms pašiem Ziemassvētkiem viss zaļo, var atrast pat dažus ziediņus.
Attiecīgi, par zemledus copi ziņas vēl neienāk, bet makšķernieki, kurus nebaida rudenīgie apstākļi, vēl pilnā sparā velcē, spiningo un makšķerē atklātos ūdeņos, vienīgais traucēklis gandrīz visu decembri bija stiprais vējš un īsā rudens diena. Arī par lomiem ziņas ienāk dažādas. Joprojām Daugavas lejastecē zinātāji tiek pie labiem zandartu lomiem. Arī ar līdakām ir līdzīgi, - kas pamanās būt uz ezera īstajā vietā un īstajā brīdī, kad pūtieni ir pierimuši, tiek pie gluži normālām līdakām. Pēc visa spriežot, laši Daugavā šogad ienāk ļoti vāji, zivjaudzētavām ir problēmas ar vaislinieku savākšanu, arī spiningotāju lomi Daugavā neesot ievērības cienīgi. Visticamāk, savu negatīvo iespaidu atstāja zemais ūdens līmenis Latvijas upēs, kurš cēlās tikai decembra otrajā pusē.


Vakar, 22. decembrī izmantoju situāciju, ka vējš bija pieklusis, bet gaisa temperatūra joprojām bija tuvu nullei, un ar mušiņmakšķeri apciemoju vienu karpu dīķi. Riņķi gan ātri apledoja, kas traucēja metienu izpildi, tomēr lielākā problēma bija atrast vietu, kura nebija pārklāta ar ledu. Cope bija pietiekoši sekmīga, jo noslēgumā varēju palielīties ar kārtējo trijnieci. Lai gan prognozes atkal sola siltuma vilni, izskatās, ka ar šo izbraukumu mans copes gads ir nobeigts. Atliek tikai visiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno 2012. gadu!

P.S. Līdz decembra beigām laika apstākļi nemainījās, visā Baltijas reģionā laiks bija silts un vētrains. Plānu ledutiņu šogad var atrast tikai kaut kur Ziemeļlatvijā, bet Ziemassvētku laikā bija viena diena, kad temperatūra sasniedza rekorda atzīmi +11°C. Attiecīgi, netrūkst entuziastu, kuri ķer zivis vaļējos ūdeņos, jo sevišķi ar jūru saistītās ūdenstilpēs, kur vētrainais laiks ir sadzinis gan svaigu ūdeni, gan zivis.

Beidzot atradu laiku, lai uzrakstītu īso atskaiti par savu kārtējo, nu jau sesto baucienu uz O.Soboļeva memoriālu "Trofejas zandarts" Volgā, kur man bija jādarbojas galvenā tiesneša lomā.

Lidoju uz Astrahaņu caur Maskavu. Jaunums man bija tas, ka Maskavā pirmo reizi ielidoju jaunajā Vnukovas starptautiskajā lidostā, līdz ar to ērti bija pāriet uz vietējo lidostu. Tautas lidostās nebija daudz, viss risinājās ātri un bez kādas aizķeršanās. Astrahaņā, konkrēti, bāzē "Uspech", lai gan lidoju uz dienvidiem, nonācu īstā ziemā, iepriekšējās dienās gaisa temperatūra te bija noslīdējusi līdz -14°C, daudzās vietās seklās ūdenstilpes bija aizsalušas. Pasākuma laikā gaisa temperatūra pacēlās līdz -4°, bet prombraukšanas dienā 17. novembrī atkal noslīdēja līdz -9° un Ahtuba bāzes rajonā aizsala, laivām, lai tiktu uz Volgu, nācās lauzties no ledus gūsta.

Pasākums noritēja ierastā gaisotnē, atzīmēt var tikai to, ka pirmo reizi pasākuma vēsturē jau pirmajā dienā tika noķerts rekordliels skaits trofejas zandartu. Dalībnieki nomedīja samērā daudz dažadu izmēru zandartus, pie tam uzrādīja 5 zandartus lielākus par 4kg, bet lielākais bija 8 kg smags. Pozitīvi lomus iespaidoja stabilais relatīvi aukstais un vējainais laiks, arī ūdens temperatūra Volgā bija noslīdējusi līdz +3° atzīmei.

Kā parasti, klasi nodemonstrēja Jaroslavļas pārstāvji, kuri kārtējo reizi savāca visas galvenās naudas balvas. Panākuma pamatā bija tas, ka uzvarētāji nedēļu pirms pasākuma pavadīja pētot upi, meklējot lielo zandartu stāvvietas un pētot to paradumus. Sacensības laikā jaroslavļieši, kuriem bija visjaudīgākās laivas, pēc starta nekavējoties pirmie aizņēma iepriekš fiksētās potenciāli labākās vietas un tajās pacietīgi darbojās visas dienas garumā. Viņu pacietība tika atalgota jau pirmajā dienā ar 5 un 8 kg smagu zandartu lomu, kas viņiem nodrošināja 500 000 rubļus lielo galveno naudas balvu.

Pasākumā piedalījās arī dažas spiningotāju pasaulē pazīstamas personas - franču ekipāža ar Patriku Sebile priekšgālā un arī pastāvīgais žurnāla "Ribolov-elite" autors un zandartu speciālists Ditmars Izaijašs, taču ārzemniekiem neierasti stiprajā Volgas straumē viņi nespēja nopietni konkurēt ar krievu speciālistiem. Bez tam gan uz iepriekšējo gadu pieredzes balstītā optimālā inventāra izvēle, gan copes stratēģija bija tā, kas tieši krievu speciem ļāva gūt panākumu. Tā kā man bija jāvērtē trofejas eksemplāru noķeršanas fakti, bija iespēja noskatīties visus katrā laivā sēdošo tiesnešu videoklipus ar galvenajiem pasākuma varoņiem. Varēju pārliecināties, ka noslēpumu trofeju lomu īpašnieku darbībā un inventārā bija maz, - gandrīz visi trofejas zandarti tika noķerti džigojot ar galvām, kuras bija aprīkotas ar 15-20 cm garām mīkstajām zivtiņām. Uzvaru nodrošināja, kā jau minēju, vietas izvēle un nelokāma pārliecība par izvēlētās stratēģijas pareizību.

Ledus situācija upē labi redzama videoklipā.

Sagatavoju lapu migrācijai uz jaunu serveri, visticamāk tas notiks tuvākās dienās. Lapas apmeklētājiem to praktiski nevajadzētu just. Uzlabotais Pivotx dzinējs padarīs pieejamus arī dažus jaunus servisus.
Lai nedaudz atrautos no datora, izmantoju to, ka šī gada siltā novembra iespaidā dārzā vēl var atrast krāsainus stūrīšus un uztaisīju dažas novembra bildītes. Ja redzat šo ierakstu, tas nozīmē, ka redzat lapu uz jaunā servera. Vēl atliek noskaņot visas saites.

Saklausījos dažādus stāstus par zandartu superlomiem un nolēmu izmēģināt arī savu veiksmi. Vispirms tā bija Daugavas lejtece, rajonā no Voleriem līdz Buļļupei. Kopā ar šī rajona zinātāju MB 25. oktobrī no agra rīta bijām jau pie upes. Migla tāda, ka Tallink prāmis, kurš pa Daugavu slīdēja kādu 50 metru attālumā, bija uz īsu brīdi pamanāms tikai kā liela un draudīga ēna. Migla neizklīda gandrīz līdz mūsu copes beigām.

Rezultāti 5 stundu ilgiem izmisīgiem meklējumiem, var teikt, nekādi. Jutu tikai dažas sīkas copītes. Arī MB palika bez ieskaites zivīm, kaut kas līdzīgs bija gandrīz visiem, kurus satikām. Neko darīt, acīmredzot migla padarīja savu darbu. Tā kā nākamajā dienā bija ieplānots brauciens uz Burtnieku uz lielajiem, cerējām, ka tas visu kompensēs.

Burtniekā ieradāmies 26. oktobrī ap pusdienlaiku, pēc vietējo pareģojumiem pašā īstākajā laikā. Bet laika apstākļi šajā Vidzemes nostūrī izrādījās diametrāli pretēji vakardienai. Kā sakām, tā beidzām, - ezers kā spogulis, pilnīgs bezvējš un galīgi skaidras debesis. Lai gan ar GPS atradām, kā saka, pareizo lielo zandartu vietu un trijatā apstrādājām to pēc labākajiem paraugiem, rezultāts bija vēl bēdīgāks kā vakar - neviens no mums nejuta pat copi. MB jau iepriekš mani bija brīdinājis, ja līdzi ir foto un video kameras, zivju nebūšot. Pareģojums piepildījās un atlika tikai ticēt stāstiem, ka vakar te ir labi ķēries, bet šodien bija jāsamierinās ar mierīgās ezera ainavas baudīšanu.

Un atkal sagadīšanās - arī citiem copmaņiem Burtnieks nebija devīgs, visi lielījās ar nesen vilktajiem lomiem, dažas dienas atpakaļ esot izvilkta pat 15 kg smaga līdaka, bet šodien, ja neskaita pāris sīkus zandartiņus, nevienam nebija ar ko palepoties. Tā beidzās mani divi izbraucieni pēc lielajiem zandartiem - ne zivis, ne zivju bildes.

P.S.
Mana bloga dzinēja Pivot versijas, tai skaitā arī tā, kuru lietoju jau 5 gadus, ir kļuvušas pārāk viegli ievainojamas, tāpēc izstrādātāju kolektīvs Pivot ir izņēmis no apgrozības, to nomainot ar PivotX, kas pēc funkcionalitātes ir līdzīgs WP dzinējam. Izskatās, ka arī man būs jāseko viņu ieteikumiem, pēdējā laikā pivot dzinējs sācis niķoties arī man. Jau kādu pusgadu atpakaļ bija nobrukuši arhīvi, tagad tie darbojas galīgi jokaini. Nupat parādījās vēl viena nelaime - lapās vairs neparādās visas ziņas, arī komentāri dažās lapās nefunkcionē. Apnika pašam meklēt un labot visas nelaimes, nolēmu iespējami ātri pāriet uz jaunāku dzinēju PivotX 2.3.1, attiecīgi, gatavoju lapu migrācijai uz citu, modernāku serveri tā paša pakalpojumu sniedzēja ietvaros. Ceru, ka pēc pāris nedēļām, varbūt pat ātrāk, viss darbosies kā pieklājas.

Savā bloga lapā sāku eksperimentu ar Google+ servisu, par to norāda +1 bildīte lapas kreisajā augšējā stūrī. Uzklikšķinot uz to, jebkurš lasītājs, kuram ir izveidots Google profīls, personīgi šo lapu var ieteikt arī citiem tīmekļa lietotājiem. Savukārt, uzbraucot ar kursoru uz profīlā redzamo saiti un uzklikšķinot, var redzēt gan plusiņa autora profīlu, gan mapē Visi + atrast visu, ko viņš tīmeklī atzīmējis kā interesantu sev un citiem. Apmeklējot līdzīgi domājošu Googles profīla īpašnieku loku un viņu izveidotas saišu lapas, var iegūt daudz jaunas informācijas.
Taču tas ir iespējams tikai, ja interesējošajās lapās ir aktivizēts šis Google serviss, proti, tajā ir atrodama +1 bildīte. Jāņem vērā, ka pēdējās denās Googles izstrādātāji ir paziņojuši par izmaiņām Google Reader servisos, nav izslēgtas arī izmaiņas Google + .

Pēc mēneša man jādodas uz Volgu, kur netālu no Ahtubas kārtējo reizi jādarbojas tradicionālajā Oskara Soboļeva piemiņai veltītajā trofejas zandartu copes pasākumā. Iespējams, tāpēc manu uzmanību piesaistīja dažu publisku personu izteicieni attiecībā uz Krieviju, tai skaitā uz biznesu tajā.

Daudzi, tā dēvētie, nacionāli domājošie Latvijā nespēj novērtēt mūsu biznesa iespējas Krievijā un pie katras iespējas demonstrē savu nievājošo attieksmi, drīzāk gan nezināšanu. Pieļauju, ka daļa arī blefo. Laikā, kad gandrīz visu nosaka kapitāls, ignorējot vienkāršu lietu, - ne katram ir iespējas draudzēties ar Rietumu baņķieriem vai tikt pie ES naudām, lai vairotu savu kapitālu. Netrūkst tādu, kam vienīgā iespēja vairot kapitālu ir, "eksportējot" uz Krieviju Latvijas šprotes vai "importējot" no Krievijas visa veida "degvielu". Tie, kas popularizē domu, ka tikai Rietumu virziens ir perspektīvs, parasti noklusē faktu, ka Rietumu virzienā daudzas nišas, kurās mēs varētu darboties ir pārpildītas. Tie, kas jau tur ir, var sekmīgi darboties, taču janpienācējiem tajā iekļūt ir nesalīdzināmi grūtāk. Pie tam Rietumu virziens pēdējā laikā uzrāda lielākas nestabilitātes pazīmes nekā problēmas, kas mums draud Krievijas zirzienā.
Laikā, kad mūsdienīgās tehnoloģijas un preču kvalitāte nopietniem uzņēmējiem nav liela problēma, cenu veidošanās procesā arvien lielāku lomu spēlē loģistika un draudzīgas saites. Attiecīgi, arī legālajam biznesam kaimiņvalstu un, jo sevišķi, Krievijas virzienā, paveras lielas iespējas un aug tā loma Latvijas attīstībā. Tie, kas domā, ka tas ir krievu monopols, maldās. Protams, dažas monopola pazīmes nevar noliegt, - valoda, mentalitāte un draudzīgas saites, uz kuru fona ir būtiski vieglāk sakārtot biznesu, krieviem nevar atņemt.

Ir cilvēki, kam visi apkārtējie ir konkurenti, kas traucē, ir cilvēki, kuriem visi apkārtējie ir draugi, kas palīdz. Viss ir atkarīgs no mums pašiem, ja mēs visus uzskatīsim par konkurentiem plašā šī vārda nozīmē, tad viņi būs konkurenti, ja uzskatīsim par draugiem, viņi būs draugi. Līdzīgi ir ar katra cilvēka veselību, veselāki un apmierinātāki jūtas tie, kas, neskatoties pat uz gēnos ieprogrammētām problēmām, smaida un domā, ka viņi veseli un laimīgi. Nedomāju, ka kādam patīk, ja apkārt ir nīgri un neapmierināti cilvēki.

Neskatoties uz to, ka ar sportu esmu saistīts vismaz 40 gadus, pēdējos gados ar interesi sekoju tikai Formulai 1, pasaules līderu izrādēm futbola laukumā, dažubrīd snukeram un golfam. Nespēju vairs kavēt laiku vietējiem pasākumiem, izņemot gadījumus, kad tajos ir iesaistīts kāds no radiniekiem. Šobrīd, vērojot politiskās spēlītes amatieriski veidoto partiju vidū, ir tāda sajūta, ka sekot provinciālo partiju cīņām ir tas pats, kas vērot kādu sporta spēli. Ar to starpību, ka meistarība, varbūt kādam patīk, bet man liekas nebaudāma, taču rezultāts var vairāk vai mazāk var iespaidot katra skatītāja dzīvi. Iespējams, tieši tāpēc cilvēcīga ziņkārība joprojām pārvar racionālos apsvērumus, ka lieki izniekoju tik dārgo laiku.

Sekojot ziņām mēdijos, vienā portālā ierakstīju jautājumu, kuru no visa dzirdētā neesmu sapratis un kuram neesmu radis atbildi. Cerēju, ka kāds zinātājs dos kaut cik jēdzīgu atbildi, kā 2 vai 3 ministri, kurus mēdijos piemin kā "Kremļa kalpus", varētu mainīt vai principiāli ietekmēt 10 citu ministru un nacionāli noskaņota premjera realizētu nacionāli orientētu valdības kursu. Vienīgā nopietnā atbilde bija, ka es esot pārlieku liels optimists, ja gaidu atbildi. Tipiskāka atbilde bija, tu gan esi stulbs..., laikam neesi latvietis, ja nesaproti... utt.
No visa, kas skaļi apgrozās mēdiju telpā, rodas iespaids, ka daudzi "eksperti", kas aktīvi nodarbojas ar tautas "izglītošanu", nekad nav nopietni nodarbojušies ar konkrētu lēmumu pieņemšanu lielās sistēmās un māk tikai abstrakti filozofēt, attiecīgi, izplatītie, ir tikai iedomu augļi. Kā parasti, grūti ir novilkt robežu starp apzinātu ļaunprātību un nekompetenci. Vienlaicīgi speciālisti (bez pēdiņām), mierīgi noskatās, kā notiek aprobežotības kultivēšana, jo negrib lieki tērēt savu enerģiju vai nejūt aicinājumu iesaistīties šajās provinciālisma pilnajās batālijās. Varbūt ne tik mierīgi, kā man izliekas, taču racionāli apsvērumi ņem virsroku. Ciniski tas skan, bet izvairoties no nodokļiem bieži vien vairāk var palīdzēt gan sev, gan pārredzamākai auditorijai, nekā cīnoties par racionālu saimniekošanu valstī, kurā pat tautas ievēlētie priekšstāvji nespēj ātri vienoties par vienkāršām lietām.

Pēdējā laikā relatīvi bieži izdodas noskatīties, kā saka, no malas atsevišķus poltiskus procesus, tai skaitā arī Latvijas TV. Kārtējo reizi savā dienasgrāmatā atstāju savu subjektīvā viedokļa fragmentus.

Arvien spilgtāk var redzēt, ka LTV sāk aktualizēties kadru problēma. Rēders LTV 100.pantā kārtējo reiz bija absolūti nebaudāms - mazāk gan vaibstījās, taču no neitralitātes ne miņas, tikai neslēpta spēle uz latviešu nacionālajām jūtām, stūrgalvīgi cenšoties ar vāji formulētiem jautājumiem iedzīt paša izdomāta strupceļā Zatleru. Noslēgumā "kronis " visam bija azartiska apelēšana pie LTV1 skatītāju balsojumiem. Rēders pat nav sapratis, ka šāds balsojums maz atšķiras no komentāru noskaņojuma delfi.l vai diena.lv, kā arī to, ka vismaz 30 - 40% vēlētāju LTV nemaz neskatās šo raidījumu un absolūti nevietā to vērtēt kontekstā ar vēlētāju izvēli vēlēšanās. Galīgi nesolīda šāda līmeņa diskusijai dažubrīd bija viņa argumentācija, kas starp citu, kļuvusi par Latvijas žurnālistikas "standartu", proti, izmantot nekonkrētu, visticamāk, kaut kur saklausītu informāciju, piemēram, – esam dzirdējuši, daudzi jūsu biedri…, tauta domā…, ir dzirdēts… Bieži tā robežojas ar tendenciozu baumu tiražēšanu. Kamēr rakstu šīs rindas, no televizora LTV1 kanālā skan Nekā personīgi jokaini "apgalvojumi" - kaimiņvalstu politiķi neatbalstot, ka valdībā tiek iesaistīts....Var saprast, ka kaut kas līdzīgs notiek tīmekli, kur paslēpušis aiz nikiem, komentētāji var gvelzt jebkuras muļķības, bet gandrīz tas pats notiek arī Latvijas televīzijas kanālos. Kā lietišķi noskaņots skatītājs vairāk gaidīju no Vienotības pārstāvja. Kopš Dzintars Zaķis aizgājis otrā plānā,Vienotības pārstāvji arvien biežāk publiski demonstrē vāju demagoģiju. Pat bijušais ministrs Šadurskis, kurš šoreiz bija Vienotības pārstāvis, izskatās, pārāk cieši pieķēries ierēdnieciskai retorikai un formālai loģikai, tāpēc bija vājš oponents gan Zatleram, gan Ušakovam, jo pēc būtības spēja diskutēt tikai samērā aprobežoti formulētā Vienotības valdes mandāta ietvarā. Pat nespēja jēdzīgi atbildēt, ko darīs ar bumbu, kas iemesta Vienotības rokās. Proti, nopietni pat nekomentēja ZRP un SC vienoto atbalstu gan premjera kandidātam Dombrovskim, gan pašas Vienotības paustajai idejai veidot plaši pārstāvētu valdību. Nevietā un neloģiski izskatījās Šadurska centieni sēt šaubas SC solījumu ticamībai, kā argumentu izmantojot izrautus no konteksta SC solījumus saviem atbalstītājiem.

Vēl acīs krita Šadurska pielietotā argumentācijas metode - piekasīties noietiem un jau norakstītiem etapiem oponentu darbībā. Un atkal jāpiemin, - tā plaši tiek pielietota latviskās žurnālistikas vidē. Ja meklējot atbildi uz kādu jautājumu, zinātnieks ar mēģinājumu metodi nonāk skaidri redzamā strupceļā, kā rezultatā maina eksperimenta virzienu, tikai pilnīgam diletantam var ienākt prātā paziņot, tu esi duraks, jo kādu laiku esi gājis pa nepareizu ceļu. Nez kādēļ gan Rēders, gan Šadurskis līdzīgi "uzbrauca" Ušakovam. Laikam, grūti iedomāties, ka arī politikā var būt kļūdainas versijas. Bet varbūt tie bija tikai centieni piekasīties politiskajiem konkurentiem. No malas tas izskatījās tikai kā blusu meklēšana cita kažokā.

Izskatās, Vienotības valdei pietrūkst intelektuālā potenciāla, lai loģski rīkotos sarežģītās situācijās. Valde un vadoņi iet pa vieglāko ceļu – sev netīkamu problēmu risina, rīkojot demokrātijas spēlītes, proti, ar balsošanu. Protams, tas var patikt ierindas partijniekiem, kuri tādā veidā sajūt savas balss nozīmīgumu, bet skatoties no malas, tas rada šaubas par partijas spējām. Manuprāt, tā ir demokrātijas imitācija brīžos, kad pašiem vadoņiem jārīkojas enerģiski un kvalificēti. Pat tas, ka Šadurskis kā vēlēšanu uzvarētāju minēja NA, bija, vienkārši sakot, bābiska lišķība nacionāli noskaņoto skatītāju priekšā un izklausījās nožēlojami.

NA pārstāvis, kuru neatpazinu, vispār bija ieņēmis nesatricināmu pozu. Uz jautājumu par NA gatavību darboties plašā valdībā, atbildi nedeva, tikai pauda uzskatu, ka, viņuprāt, esot iespēja izveidot labu nacionālo valdību. Laikam divu nedēļu bija par maz, lai saprastu, ka iesaistīto vairums ir citās domās. Par sarunu produktivitāti un kādu konstruktīvu piekāpšanos viņš nerunāja, jo atrodoties savās ”cietajās” pozīcijās, - jau priekšlaicīgi sagatavotajos ierakumos, vsticamāk, manevram iespēju nav daudz.
Zatlers, īsi sakot, bija uzdevuma augstumos, gan loģisks , gan pietiekoši precīzs, paužot ZRP nostāju. Arī Ušakova komentāri bija saprotami un loģiski, piesieties nebija par ko. Preses kluba ietvaros viņam tika veltīts relatīvi maz uzmanības, tāpat maz komentāru bija no klātesošā un it kā opozicijai nolemtās ZZS pārstāvja Silenieka puses.

Kopumā rodas iespaids, ka mans optimistikais paredzējums par saskaņas valdības ātru izveidi, var nepiepildīties. Divas latviskās partijas, pārsteigums man ir arī Vienotības nostāja, nespēj atbrīvoties no pašsagudrotām sarkanām līnijām un domā, ka demonstrē varonību un konsekvenci, cenšoties stūrgalvīgi turēties pie tām. Stratēģiskais mērķis - izveidot spēcīgu valdības komandu tiek nobīdīts otrā plānā.

Sportā to varētu salīdzināt ar sen pārbaudītu un atmestu mēģinājumu Latvijā izveidot pasaules līmeņa komandu, paziņojot, ka tajā var iesaistīties tikai vienas valsts sportisti. Analoģiju var saskatīt arī gadījumos, kad sporta arēnā parādās iesācēji vai izteikti avantūristi, kuri, kā saka, parasti riskē un liek uz visu banku ar lozungu, - kas neriskē, tas nevinnē.
Protams, kamēr spēle ir tikai primitīvā līmenī, dažreiz tas var dot rezultātus, arī zaudējumi var būt minimāli. Bet līdzīgi paņēmieni sfērā, kur apgrozās būtiski lielāki resursi, likmes daudz augstākas bet spēlētāji ir ar krietni plašāku īpašību arsenālu un pieredzi, piemēram, biznesā, visbiežāk noved pie bankrota. Tāpēc katrs nopietns biznesmenis zin, ka drošākais paņēmiens, kā izvairīties no totāla bankrota, ir apdomīga diversifikācija. Mūsu politiķi, kad radusies iedspēja diversificēt Latvijas politiku, iet pilnīgi pretēju ceļu.

Visticamāk, iemesls, kāpēc šodienas partijas rīkojas tik primitīvi, ir atsevišķu vadošo spēlētāju centieni saglabāt politisko ietekmi. Pie tam nevis "audzējot taukus" un pārliecinot savus ierindas partijas biedrus un vēlētājus, bet, imitējot "cietu mugurkaulu" un ar demagoģiskiem lozungiem apelējot pie mazāk izglītotās vēlētāju masas, pārliecībā, ka vēlētājs joprojām balso tikai vadoties no nacionālām jūtām. Vienlaicīgi cerot, ka paši kļūs lielāki, ja "saīsinās" oponentus. Tieši tāpēc atsevišķi mēdiji joprojām turpina barot tautu ar domu, ka mēs varam tikt uz priekšu, turoties tikai pie "pārbaudītām" latviskām vērtībām. Kaut gan personīgi sliecos domāt, ka mazajā Latvijā trūkst notikumu, par ko rakstīt un runāt, tāpēc šādi " notikumi" ar mēdiju vieglu roku tiek provocēti mākslīgi.

Paldies dievam, ka visas partijas vismaz vārdos, atzīst izglītības jomas prioritāti. Kaut gan darbos liek akcentu uz tiem, kam izglītība nav bijusi augstākā prioritāte.

Ceru, ka viss rakstītais nav pārāk pesimistiska faktu konstatācija, un priecāšos arī tad, ja mans viedoklis izrādīsies nepareizs.

Mana prognoze kā jau amatierim, izrādās, nedaudz greiza - SC ieguvis vairāk mandātus, kā domāju, proti, 31 mandātu, ZRP - 22, Vienotība - 20, VL-TB/LNNK - 14, bet ZZS - 13. Pārsteidz relatīvi lielais SC atbalstītāju skaits. Iespējams, tas saistās ar to, ka netrūkst naivo, kuri domā, ka dzīve uzlabosies, ja pie varas nonāks partijas, kas nav bijušas pozīcijā. Laiks, kad Rīgas Domē līdzīgās utopisku pārmaiņu gaidās pie varas nāca sociāldemokrāti, laikam, reti kuru ir izmācījis. Negaidīts ir arī NA lielais mandātu skaits un ZZS zemais sniegums. NA rezultātus es skaidroju ar patstāvīgi provocētām bažām, ka SC varētu iegūt izšķirošu pārsvaru valdības veidošanā, bet ZZS zemais sniegums, visticamāk, sakņojas apstāklī, ka viņi par premjera kandidātu izvirzīja Aivaru Lembergu. Pārējo partiju "panākumi" bija viegli paredzami. Par koalīciju skaidrības vēl nav.
Starp citu, koalīcijas partijas ar tā saucamo koalīcijas līgumu veido vēl vienu varas jumta struktūru - koalīcijas padomi, kas tautu pēc būtības attālina no lēmējiem. Varbūt pārspīlēju, bet paliek iespaids, ka tā rezultātā vismaz 50 deputāti ir tikai balsošanas mašīnas sastāvdaļas un rodas šaubas par viņu lietderību.

Mana prognoze par valdības sastāvu nemainās, kaut gan pēc vēlēšanu rezultātiem viena ministra vieta būtu jāatdod arī NA. Mandātu skaits dod pamatu bažām, ka bez SC, tā saucamā, koalīcijas stabilitāte nepārtraukti atradīsies uz riska robežas. Nesaprotu, cik ilgi tauta ticēs tiem, kas mūs biedē ar krievu lāci un provocē gan nepatiku, gan pašizdomātas bailes. Zināms, negatīvas emocijas ir slikts padomdevējs. Mani nemaz neuztrauktu, ja, piemēram, iekšlietu ministrs būtu no SC.

Būtiski svarīgāka par partiju ambīcijām ir valdības vienota komandas darbība. Ja es būtu premjers , kategoriski pieprasītu, lai ministri publiski uzstātos tikai kā MK pārstāvji, būtu absolūti lojāli valdībai un ar vārdu "mēs" saprastu neko citu, kā tikai Ministru Kabinetu un nespekulētu ar savas partijas viedokli. Jocīgi izskatās, ja valdības loceklis visiem klāsta savu viedokli pretstatā formulētam valdības viedoklim.
Negaidītus sarežģījumus var radīt arī apstāklis, ka visas partijas ar budžeta konsolidāciju lielā mērā saprot arī pārvaldes izdevumu samazināšanu, jādomā, ka notiks arī ministriju konsolidācija. Protams, būs žēl, ja ZZS vājo rezultātu dēļ mainīsies pašreizējais zemkopības ministrs, kurš šajā amatā startēja kā neatkarīgs profesionālis. Ar Jāni Dūklavu makšķerniekiem lēnām sāka veidoties tīri laba sadarbība.

Kamēr gaidīju divcīņas čempionāta dalībniekus atgriežamies no spiningošanas Engures ezerā, ar fotoaparātu pastaigāju pa tuvējo mežu cerībā atrast kādu sēni. Pēc vietējo apgalvojumiem Engures mežos šis neesot sēņu gads. Tik tiešām sēņu bija maz, pārsvarā atrast varēju tikai vecas. Izskatās, sēņu augšana, kā to stāsta zinātāji, līdzīgi kā cope, ir saistīta ar mēness fāzēm. Nupat pie debesīm ir redzams dilstošs mēness, attiecīgi, cope relatīvi vāja un arī jaunas sēnes it kā neparādās. Nav izslēgts, šai sēņu nabadzībai varētu būt arī cits, lokāls skaidrojums.
Tomēr savu sēņu bilžu kolekciju izdevās papildināt, pie tam atradu dažas krāsainas, man nepazīstamas sēnes. Interesanti būtu uzzināt, kā tās saucas un, vai kāda no tām ir lietojama pārtikā, kā saka, ne tikai vienu reizi.

Ja kāds dabas mīļotājs man saka, - šogad kokos lapu dzeltēšana sākas no augšas un tai ir plankumains raksturs, tātad ziema būs pamaiga, sniegaina, bagāta ar atkušniem, vienīgā mana piebilde ir, - ja šai prognozei uzticies, pieraksti šo domu un pavasarī izdari secinājumus. Līdzīgi gribu šeit ierakstīt dažas savas prognozes par atsevišķām politiskām tēmām.

Par vēlēšanām - Vienotība, SC, ZZS un ZRP. Valdību veidos V, ZRP un SC
Kad 2010. gada nogalē jautājumā par MOSP veidošanu tikos ar gandrīz visu frakciju makšķerniekiem no Saeimas, palika iespaids, ka reālā dzīvē viņi visi ir pilnīgi normāli cilvēki. Nezinu, kāpēc tik daudz muļķīgas vārdu apmaiņas šodien parādās publiskajā telpā. Laikam, cēlonis jāmeklē konkurences cīņā par deputāta mandātu, kas dod iespēju pielikt savu roku valsts naudas dalīšanā, vai vismaz imitēt šādu iespēju.
Vakar gluži nejauši noskatījos premjeru kandidātu uzstāšanaos LNT. Nekā jauna. Visi pakļāvušies vēlēšanu drudzim un centās īsajā minūtē pateikt maksimāli daudz, gari komentējot katru elementāru atbildi. Tā vietā, lai pateiktu jā vai nē, skatītājiem bieži tika skaidrots, kāpēc un ko par to domā partija, komentāri izpalika tikai retos gadījumos. Protams, arī jautājumi dažubrīd nebija viennozīmīgi. Viens kandidāts, kad nebija ko teikt pēc būtības, centās pelnīt punktus pat ar skatītāju uzjautrināšanu. Kaut gan dažas autoritātes nācās grūti apturēt, sen Latvijas televīzijā nebiju redzējis tik pieņemamu diskusijas vadītāju rīcību.

Tas neskar premjera kandidātu diskusiju, tā ir tikai mana pārliecība, kas veidojusies vērojot publisko telpu, - valdībā ir problēmas ar nopietna komandas darba organizāciju.
Savdabīgi, bet ik pa brīdim mēdijos kāds ministrs publiski paziņo - mana partija un es domājam tā, bet valdība domā....citādi. Varbūt palaidu ko garām, bet arī līderu diskusijā vakar LNT neviens nepieminēja, ka pirmais jaunā premjera uzdevums būtu panākt vienotu komandas darbu, neatkarīgi no partijas piederības. Jebkurš augsta līmeņa sporta komandas vadītājs zin ābeces gudrību, ka viena no panākumu atslēgām ir spēja saliedēt komandu, bet svarīgākais augstas individuālās meistarības kritērijs ir māka iekļauties komandas darbā un spēja pielāgoties negaidītām situācijām. Piemēra pēc, der atcerēties, cik neveiksmīgi atsevišķas krievu superzveigznes startējušas Krievijas izlasē hokejā vai nupat Vācijas vīriešu basketbola komandas necilos panākumus ar superzvaigzni Novicki tās sastāvā.

Par Air Baltica tēmu.
Tēma radās, jo biju novembrī iecerējis izmantot AB pakalpojumu lidojumam caur Maskavu uz ikgadējo lielo zandartu pasākumu Volgā. Nedaudz aizrāvos un iedziļinājos tēmā, tagad sāku svārstīties. Nevaru sevi saukt par ekspertu, arī šie secinājumi tikai no publiskā telpā esošas informācijas. AB savu biznesu ir veidojusi ar moto "gāzi grīdā", izkonkurējusi daudzas vecās aviokompānijas, izmantojot valsts investīcijas, kuras, ņemot vērā jokaino līgumu starp valsti un privāto akcionāru, būtu jāuzskata par dotācijām. Tādēļ dotāciju iepludināšanu firmā var uzskatīt arī par konkurences likumu pārkāpumu. Valsts dotācijas ļāvušas AB izveidot ekonomiskai situācijai neatbilstoši daudz lidojumus un tīri pievilcīgas cenas. Valsts līdzdalība dod iespēju izkonkurēt citas aviokompānijas un izdzīvot grūtajos laikos, privātais partneris savu guvumu nez vai samazina, bet samazinātais lidmašīnu piepildījums tiek kompensēts ar valsts dotāciju. To nevar saukt par investīciju, jo AB valstij, cik zinu, nav neko maksājusi. Laikā, kamēr AB kopumā strādā ar zaudējumiem, ienākumi, iespējams, tiek novirzīti privātā investora meitas kompānijām. Lai gan esmu privātās un publiskās partnerība (PPP) piekritējs, izskatās, ka AB biznesa modelis ir orientēts uz to, lai valsti iesaistītu apšaubāmā PPP biznesa modelī. Tieši tāda pieeja noved pie PPP diskreditēšanas, tāpēc pret PPP Latvijā kopumā iestājas arī SVF.
Reālākais situācijas atrisinājums - valsts izstāsies no šī biznesa un AB tiks "saīsināta" vai pati nonīks. Protams, ja neatradīsies kāds bagāts pircējs, kurš varēs pārdzīvot īstermiņa naudas problēmas. Valstij stratēģiski svarīgāka ir lidosta "Rīga" un tās attīstība. Protams, cietīs arī tūrisma sfēra, jo sevišķi tie, kur būs pārliecīgi uzticējušies vienas kompānijas blefošanai, tāpat arī uz laiku cietīs daudzi citi iesaistītie. Interesanti, vai mans redzējums laika gaitā apstiprināsies, taču ir skaidrs, ka dzīve arī bez AB neapstāsies.

Firma Salmo SIA paziņojusi, ka gadskārtējais spiningošanas sezonas noslēguma festivāls Lucky John 2011 šogad notiks 15. oktobrī ar copi, kā ierasts, Babītes ezerā.
Kā jaunums ir firmas Salmo piedāvātā iespēja festivāla dalībniekiem iepirkties Salmo veikalos ar 25% atlaidi.
Pilnā apjomā ar informāciju var iepazīties festivāla nolikuma lapā. Turpat varēs sekot reģistrācijai, dalībnieku skaitam un kārtas numuriem.

Zemkopības ministrija savā mājas lapā publiskojusi ziņu par jaunumiem makšķerēšanas karšu realizācijā.
Šobrīd makšķerēšanas kartes iespējams iegādāties ne tikai makšķerēšanas karšu izplatīšanas vietās (specializētajos makšķernieku veikalos, Latvijas pasta nodaļās u.c.), bet arī elektroniski interneta lapā www.makskeresanaskarte.lv. Makšķernieki elektroniski var iegādāties gada un īstermiņa (trīs mēnešu) makšķerēšanas kartes, kas pēc dizaina neatšķiras no tipogrāfijā izgatavotajām. Lai elektroniski iegādātos makšķerēšanas karti, pietiks, ka mājas lapā norādītajos laukos būs ierakstīts kartes veids, vārds, uzvārds un personas kods. Apmaksu var veikt ar interneta banku palīdzību. Detalizētāku informāciju var iegūt norādītajā ZM interneta lapā.

Šodien biju aizbraucis uz Tomes mežiem pārbaudīt savas sēņu vietas. Baraviku šobrīd manās vietās nebija, visticamāk, jāmeklē citās vietās. Nedaudz labāk ir ar gailenēm, tās gan var savākt pietiekošā vairumā. Pie reizes biju iebraucis arī Tomes maksas dīķī, lai noķertu ar mušu kādu karpu. Liels bija mans pārsteigums, kad pēc apmēram 15 minūšu cīkstēšanās ar neredzamu superzivi, izrādījās, ka muša bija ieinteresējusi 6,37 kg smagu un 105 cm garu stori. Lielākā problēma bija to iedabūt manā uztveramajā minitīkliņā.

Jau vairākas nedēļas manā dārzā putnus aktīvi apsaimnieko lielākais Latvijas vanagu pārstāvis, tā sauktais, vistu vanags. Pēc tam, kad viņš noplūca pāris vārnas, tagad tās turās kādu 100 m attālumā no mana rajona. Beidzot vanagu izdevās nofotografēt.

Jūlijs Latvijā iezīmēja jaunus karstuma rekordus. Gaisa temperatūra dažas dienas sasniedza pat +34°C. Pār Latviju klejo spēcīgi negaisi, vējš regulāri maina virzienu, bet negaisa laikā tas sasniedz pat vētras spēku. Arī nokrišņu netrūkst, vienā naktī Rīgā Imantas pusē nolija 100mm nokrišņu, kas radīja īslaicīgu plūdu situāciju manas mājas pagrabā.
Copes jomā ziņas no ūdenstilpēm visai svārstīgas. Kas pamanās būt īstajā vietā un pareizajos apstākļos, lielās ar tīri labiem asaru un līdaku lomiem, tiklīdz laiks strauji nomainās, var palikt arī tukšā.

Sestdien, 23.jūlijā Vidzemes mušiņmakšķernieku klubs "Gauja", tas pats, kurš Vislatvijas akcijas ietvaros nupat vēl palīdzēja ielaist strauta foreļu mazuļus Gaujas baseina upītēs, pie Amatas rīkoja tradicionālo mušiņmakšķernieku saietu. Tajā ir interesanti sacensību noteikumi - makšķernieki demokrātiski makšķerē ielozētajos upes posmos, paši reģistrē savus lomus un uzvarētājus nosaka tikai balstoties uz dalībnieku nosauktajiem skaitļiem.
Priecē tas, ka dalībnieku vidū blakus, var teikt, jau rūdītiem foreļupju zinātājiem mušiņotāju vidū parādījusies arī rinda jaunu seju. Informāciju par sacensību rezultātiem un vairāk bildes var atrast kluba mājas lapā.
P.S. Kluba prezidents Māris Bērziņš atsūtīja rezultātus. 46 dalībnieki kopā nomedīja, nomērija un atlaida: alatas - 131 gab., foreles - 23 gab.
1. vieta Aleksandrs (Igaunija) – 412 cm (16 zivis)
2. vieta Otomārs Bērziņš - 258 cm (10 zivis)
3. vieta Mārtiņš Plešs - 254 cm (11 zivis)


Burtiski uz 15 minūtēm arī es pamēģināju Amatā iemest mušu, rezultāts bija lielisks, ja neskaita pāris bildītes, nomedīju savu šī gada lielāko strauta foreli 15 cm garumā.
Izrādījas, Andris Dolženko ir pat fiksējis manu rekordlomu ar fotoaparātu.

Fly Fishing Media from ErdemAs on Vimeo.

Iepriekšējā nedēļa pagāja aktīvi iepazīstoties ar Latvijas medicīnas sistēmas piedāvātajiem servisiem. Izrādās, mediķu vidū netrūkst makšķernieku, kas deva iespēju izpētei atvēlēto laiku izmantot visai racionāli.
Vārves ielā, kā parasti, ūdeņos saimnieko pīles un karūsas, dārzā putni un suņi. Bet dārzā, protams, dāmas, kuras aprūpē puķes. Sētā bīglam un vilkam piebiedrojušies divi skaisti taksīši - Džeina un Džīna. Dīķī joprojām gandrīz katrā laikā var noķert visdažādāka lieluma karūsas, līņus jau otro gadu kaut kā nemanu. Vakar ar makšķeri mēģināju pārbaudīt, vai tie nav līņi, kas rokas pa dīķa dibenu. Rezultātā izdevās izmānīt sezonas lielāko karūsu ap 1 kg svarā.


Nedaudz padarbojos ar bilžu sakārtošanu. Arī portālā poga.lv savus albūmus papildināju ar jaunākajām bildēm.

Ar sestdienu Babītes ezerā spēkā ir jaunie Babītes ezera izmantošanas noteikumi.
Publiskotie MK noteikumi izskatās visai negaidīti un savdabīgi. Ar pantu 6. Dabas lieguma zonā noteikti trīs sezonas liegumi, pie tam ar 6.1.1. centrālā sezonas lieguma dienvidu daļā noteikts liegums no 1.jūlija līdz 1.martam, ar p. 6.1.2. centrālā sezonas lieguma ziemeļu daļā no 1.jūnija līdz 1.martam utt. Pirmais iespaids, - kāds kaut ko ir saputrojis. Taču, ja ievēro p.19.6., viss ir OK, sezonas liegumi uz makšķerniekiem neattiecas un makšķerēt no laivas, tai sk. ar elektromotora piedziņu turpmāk varēs visu gadu, izņemot to, ka diennakts tumšajā laikā to nevarēs darīt līdz 1. jūnijam un pēc 31. augusta.

Vakar kā organizātors piedalījos vienā pasākumā, pareizāk, makšķernieku sacensībās, kuras notika Lielupē posmā pie Valgundes. Man tā bija jauna vieta, sacensības tajā notika, arī lai praksē pārliecinātos par dziļumiem, aizaugumu un zivju bagātību un pārbaudītu ideju, ka nākotnē tur varētu notikt arī Latvijas čempionāti.


Laika apstākļi bija burvīgi, arī lomi bija apmierinoši. Lai gan brekši nupat devās uz nārstu un parasti šajā laikā viņi barojas mazāk aktīvi, daži gadījās arī makšķernieku lomos. Lielākais bija aptuveni 1,7 kg smags. Interesanti, ka lomos bija relatīvi daudz 200 - 300 g asaru. Kopumā varēju secināt, ka ar vietas pieejamību un zivju krājumiem te viss ir kārtībā, atliek tikai pārbaudīt, kā šī vieta izskatās jūnija mēnesī, kad no ūdens parādās lēpenes.

11.maijā Ingus D. iesūtīja bildi ar skaistu 8.7kg smagu līdaku, kuru viņš nedēļas nogalē nomedījis demonstrējot džerkošanu. Rīki - Salmo Slider F12 TSK krāsā un Elite Arrow jaunais kāts. Kā nopratu, līdaka parādīsies kārtējā raidījumā "Makšķerēšanas noslēpumi".

5. maijā Valsts sekretāru sanāksme atbalstīja MK noteikumu projektu "Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Makšķerniekiem tas var būt interesants ar to, ka ir realizētas divas jaunas idejas. Babītes ezerā turpmāk būs atļauts makšķerēt no 1.jūnija. Saprotams, ne visā ezerā, bet speciāli iezīmētā akvatorijā. Otra ideja skar laivu motoru izmantošanu. Jaunie noteikumi paredz, ka ezerā būs atļauta elektromotoru izmantošana. Nākošais solis šī projekta iedzīvināšanā ir tā pieņemšana MK sēdē, pec tam tie var stāties spēkā. Atliek cerēt, ka 2011. gada copes sezonā makšķernieki Babītē varēs darboties pēc jaunajiem noteikumiem.

Otrdien, 24. maijā, Ministru Kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto iepriekš mineto noteikumu projektu "Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". No projekta uz laiku svītrota iespēja nodarboties ar zemūdens medibām. Spēkā stasies pēc ministru prezidenta paraksta. Jacer, ka tuvākajās dienās.

Šogad ūdens līmenis manā dārzā ir negaidīti augsts, tāds te nav redzēts vismaz 20 gadus. Neko darīt, atliek tikai noskatīties, kā mana dīķa lielās karūsas bariņos izklīdušas pa applūdušo teritoriju un klejo pa pārplūdušā kaimiņdārza plašumiem. Redzēsim, vai atradīs ceļu atpakaļ uz manu dīķi.



Labas copes ziņas ienāk no vimbu vietām, - gan Lielupē, gan Ventā tauta gūst skaistus vimbu lomus. Sagaidāms, ka Lieldienu brīvdienās labākajās vietās būs grūti atrast pieeju pie ūdens.
Nav nopietnu ziņu par panākumiem lašu copē - zinu tikai, ka organizēti lašu copes pasākumi notika gan Ventā, gan Salacā. Sestdien radās izdevība arī pašam atklāt copi atklātos ūdeņos. Biju noskaņojies ar mušiņmakšķeri palīdzēt pildīt foreļu vaislinieku copes programmu, taču ūdens temperatūra izrādījās bija vēl pārāk zema un lielo foreļu aktivitāte izpalika. Nedaudz padarbojos arī ar karpu medībām, visumā veiksmīgi.

Laikā pēc pēdējā ieraksta, pareizāk, pirms mēneša saņēmu uzaicinājumu kādu laiku pastrādāt firmā, kura apkalpo pazīstamo plaša profīla mazumtirdzniecības firmu "Elkor Grupa" un nu jau divas nedēļas skaitos šīs firmas darbinieks. Darbs saistīts ar makškerrīku tirdzniecības attīstību divos lielākajos Elkor superveikalos Elkor Plaza un Kimko. Par to visu, iespējams, vēlāk būs detalizētāks ieraksts.

Šīs ieraksts ir par manu braucienu uz Romu, kur notika gadskārtējais CIPS kongress. Komandējums bija iespējams, pateicoties Zivju fonda piešķirtajam finansiālajam atbalstam.
Līdz šim Romu bija izdevies apmeklēt tikai, kā saka, caurbraucot, šoreiz bija iespējams pāris dienas to pavērot tuvplānā. Laika apstākļi Romā bija ideāli, dienā ap +20° C, ielās un parkos nupat sāka atplaukt daba un parādījās pirmie ziedošie koki un krūmi. Kongresa dalībnieki dzīvoja centra tuvumā un brīvajā laikā bija iespēja kājām apstaigāt daļu no vēsturiskā ziņā interesantākajām vietām un tās iemūžināt fotokadros. Tos apkopoju atsevišķā nelielā fotosesijā.

Lai gan brauciens kopumā bija veiksmīgs, pārsteigumu sagādāja šī pasākuma saimnieku, maigi izsakoties, formālā attieksme pret tāda līmeņa pasākuma organizātoriskiem jautājumiem. No visiem kongresiem, kuros esmu piedalījies, šis bija visbālāk organizētais. Arī saturiskā ziņā tas paliks atmiņā tikai ar to, ka kongresā satiku daudzus savus draugus no citām valstim un to, ka Latvija, kura bija pieteikusies kā pretendente uz CIPS 2012. gada kongresa organizātora lomu, tika ļoti primitīvā veidā izkonkurēta. Vienkārši tādēļ, ka CIPS sastāvā relatīvi liels balsu pārsvars ir dienvidu valstīm, kuras, kā izrādījās, bez intensīvas "apstrādes" aizvilināt nelielas ziemeļvalstiņas Latvijas virzienā nav iespējams. Pie tam pati kandidatūru izvēle notika, kā citi teica, tipiski itāliskā veidā, bez kādas nopietnas pretendentu piedāvājumu analīzes. Kurš par, kurš pret, un viss skaidrs. Lai gan par Latviju nobalsoja vairums Ziemeļeiropas valstu, pārsvaru guva Spānija, attiecīgi, CIPS 2012. gada kongress notiks Spānijā.



Kā ierasti, tika analizētas federāciju atskaites, precizēti CIPS statūti un par biedriem pieņemtas jaunas valstis. Precizēts tika arī 2012. gada un 2013. gada pasaules čempionātu rīkotājvalstu saraksts. Daudzi delegāti gaidīja jaunāko informāciju par šī gada Pasaules spēlēm, kuras augusta beigās notiks Itālijā. Diemžēl, ja neskaita dažas sīkas detaļas, tika paziņots jau zināmais, - visu tuvākajā laikā varēsim uzzināt internetā.

Atgriežoties Rīgā, no lidmašīnas varēju pārliecināties, ka gandrīz visu Latviju klāj sniegs, arī ezeri vēl ieskauti ledū.

Vakar ar NG atgriezāmies no copes Zviedrijā, kur izmantojām "Cope Zviedrijā" īpašnieka laipnu ielūgumu un trīs dienas makšķerējām Sundsvāles apkārtnes ezeros, ar domu noķert kādu vismaz 1,5 kg asari. Diemžēl, šoreiz lielie izpalika, vietējie asari pavasari vēl nejūt, un nācās samierināties ar "tikai" 1,2kg smagu eksemplāru. Nelielu bilžu albūmu, kurā redzama mūsu kompānija un dažas zivtiņas, izvietoju uz poga.lv servera.

Šī gada dziļā ziema, neskatoties uz puteņiem un sen neredzētu sniega bagātību, ļāva janvārī noorganizēt divas Latvijas čempionāta kārtas.21. janvārī notika sen nebijis saiets - Latvijas makšķernieku forums, tā gaitai un turpinājumiem var sekot lapā http://test.hunting.lv. Par notikumiem makšķerēšanas frontē man kaut cik jēdzīgu ziņu nav, ja neskaita mēneša sākuma aktivitātes Ventas lejtecē un Liepājas pusē, kad kanālā vilka skaistus asaru lomus. Mēneša otrajā pusē atdzīvojās Peipusa cope - šogad esot bagāts gads un pat 20-50 kg lomi nesot nekāds izņēmums.
Rīt kopā ar Latvijas izlases dodos uz Harkovu, kur notiks kārtējais pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā. Par "piedzīvojumiem" un redzēto Ukrainā manas aktuālās reportāžas varēs atrast www.salmo.lv lapā un arī vairākās Krievijas interneta lapās.
Dekorācijai ievietoju dažas raksturīgas janvāra bildītes.