homeclose

NG par pludiņmakšķerēšanu 2003-2004

Arhīvs 2004

Maskava

Trešdien atgriezāmies no Maskavas, un varu palielīties, ka pabijām īstā ziemā, gaisa temperatūra bija līdz pat -18 grādiem. Pabijām divās lielās ūdenskrātuvēs, RUZKOJE un Ruzas upes un MOŽAISKOJE uz Maskavas upes, abas ūdenskrātuves ir ap 150 km no Maskavas, to krastos ir ļoti daudz makšķernieku bāžu, makšķerēšana ir licensēta un kontrole ir ļoti stingra, nepārtraukti pa ledu braukā inspekcijas "ņivas" un sniega moči, pat brīžiem kaitinoši bieži, jo tas traucē brekšu ķeršanai. Zivju bagātība ir milzīga, sevišķi pirmajā ūdenskrātuvē, pat itkā necopes reizē( komentāri no Krievijas čempioniem, kas labi pazīst šo ūdeni)mēs ar Pēteri divās stundās saķērām ap 6,5-7 kilogrami skaistu asaru(līdz 250 gramiem) un tādas pašas raudas, tautas uz ledus ir daudz, jo Krievijā arī pirmdiena bija brīvdiena, konstitūcijas diena, lielākā daļa gan liek ūdas(oficiāli atļautas 5 gab.)vai sēž uz brekšiem, redzēju gan divniekus gan pusotriniekus. Katrā gadījumā palika labs iespaids un pie pirmās izdevības izmantošu draugu uzaicinājumu tur atgriezties, mūsu brauciena dažas bildes varēs redzēt RIBOLOV-ELITE janvāra nummurā.
Latvijā savukārt viss kūst un jūk, Cēsu puses dažos ezeriņos gan vēl var uzkāpt uz ledus, bet tas nav nopietni, daži dodās uz iģauņu zemi, tur iekšējos ūdeņos vēl ledus turās, sestdien pat Pērnavā ir bijuši labi lomi, tomēr vētras un lietus dara savu un ledus paliek pavisam trausls. Bet cerības ir, jo paskatoties tālāko prognozi izskatās, ka līdz Ziemassvētkiem uz ledus tiksim, laika pareģotāji apzinās, ka ja viņi mūs piemānīs, tad svētku pīrāgus viņi nedabūs mutē(jo visu laiku žagosies).

16.12.2004 21:53

Labs sākums

Neskatoties uz atkusni, lietu un ļoti spēcīgu vēju, šodien tomēr pirmās šīs sezonas sacensības notika, mazais Pļavu ezeriņš, netālu no Talsiem, ir unikāla vieta, ledus tur bija ap 10-15 cm, pie saviem nelielajiem izmēriem un vidēja dziļuma(līdz trīs metriem)šis ezeriņš ir neparasti dāsns, pat tik riebīgos laika apstākļos ķērās visiem. Organizātori solīja daudz asaru, bet baltās zivis neķeroties vispār, tomēr šodien viss bija savādāk, lomos bija daudz pliču un raudu, taiskaitā pat itin smukas.
Individuāli kārtējo reizi mana mīļotā meitene izrakstīja visus večus, pierādot, ka pagājušās sezonas uzvaras gājiens nebija tikai veiksme.
Tātad 1. Rita Verza-Grabovska - 6,5kg
2. Ivo Kalnmalis - 5,95 kg
3. Guntis Kārkliņš - 5,1 kg
4. Normunds Grabovskis - 4,5 kg
5. Mareks Reķis - 4,495 kg
Komandām: 1. SALMO - 2
2. SALMO - 1
3. Baltezers
Kopā sacensībās piedalījās turpat 30 dalībnieki, visi palika ļoti apmierināti, jo organizatori bija sarūpējuši siltas pusdienas, balvās - medaļas, diplomi, uzvarētāju komandām tradicionālie sālītu ķilavu spaiņi(10 kg), itkā sīkums, bet patīkami un tik un tā vairāk kā šī gada Latvijas čempionātā pludiņmakšķerēšanā. :)
Ja laiks ļaus, tad jau 18. un 19. decembrī vismaz viena Latvijas komanda dosies uz Lietuvu, lai piedalītos turienes čempionātā.
Šonedēļ mēs ar Pēteri Lideri dodamies uz Maskavu, lai piedalītos RIBOLOV ELITE un RIBOLOV SERVISS rīkotajā SALMO inventāra un NORFIN apģērbu testēšanā un pārbaudē svešos ūdeņos.

05.12.2004 19:57

Pirmie mači

Ir ienākusi informācija, ka svētdien Talsu rajonā būs pirmās jaunās sezonas sacensības zemledus makšķerēšanā. Pat neskatoties uz atkusni ledus esot ļoti stabils un tā kā uz nedēļas beigām atkal sola salu, tad izskatās, ka viss notiksies. Ja rodās interese, tad rakstiet, ar motili palīdzēšu. Esmu bijis tajā ūdenskrātuvē, tur pat 32 grādu salā ķērās lielas(līdz 700 gramiem )raudas un smuki(līdz 500 gramiem) asari.

01.12.2004 20:56

Šodien satiku Edgaru Vērpi un vienojāmies, ka nākamgad visas vasaras sezonas garumā taisīsim sižetus par pludiņmakšķerēšanu, cik nu laiks ļaus, mēģināsim parādīt makšķerēšanu dažādās vietās un ar visdažādākajiem paņēmieniem. Gan par iebarošanu, gan par inventāru, gan par upi, gan ezeru, gan maksas dīķi, pēc publikācijām CL un šeit jūtu ka ir liela interese par šo tēmu, liela daļa pamēģina, aplaužās un atkal atgriežās pie spiningošanas, kas tādā amatiera līmenī ir stipri vienkāršāka. Gaidīšu sakarīgus tēmu piedāvājumus, esam ar mieru braukt uz jebkuru vietu, ļoti gribās pierādīt un parādīt, ka makšķerēšanas sportā tāpat vien uzvarēt nevar, kautkas ir arī jāmāk un jāsaprot.

25.11.2004 23:04

Apsveicu visus ar jauno sezonu

Jau sestdien pirmie makšķernieki parādījās uz nelieliem ezeriņiem un dīķiem, tas liecināja , ka pavisam drīz būs ledus, ja pa visam nopietni, tad sestdien daži arī izpeldējās(es zinu trīs), bet tas notika lielos ezeros, kur ledus vēl kādu dienu būs bīstams. Sestdienas vakarā telefons zvanīja nepārtraukti, kuldīdznieki, ogrēnieši, rīdzinieki, cēsinieki un protams valmierieši zvanīja un prasīja KUR jau var droši kāpt uz ledus, itkā nav vairs pirmā ziema, bet tomēr tāds jocīgs drebulis parādījās kautkur iekšā, nu dikti man patīk tas pats pirmais ledus.
Svētdien Valmierā bija -9 grādi, braucām uz Taureni, tur parasti uz mazajiem ezeriņiem ir labs ledus, speciāli izvēlējāmies maršutu caur Drustiem un Dzērbeni, lai novērtētu ledus situāciju citos ezeros, no 8 redzētajiem ezeriem labs ledus (duļķainais, tas liecināja, ka tas uzsalis vismaz četras dienas atpakaļ, kad nāca sniegs)bija 6, tas patiesi priecēja, arī gaisa temperatūra pa ceļam bija 9-11,5 grādi. Uz nelielā ezeriņa ledus bijām vismaz desmit cilvēki, cope nekāda īpaši aktīvā nebija, bet tas šoreiz arī nebija svarīgi, ledus vismaz desmit centimetrus biezs, es pat sāku bēdāties, ka nebūs pirmā ledus ekstrēmo izjūtu, jo ledus nekrakšķēja pat man lēkājot, kur tad nu vēl zem normāla cilvēka svara. Šoreiz šķērsbļitkas pat neņēmām līdzi, testējām jaunās SALMO mormiškas ar kembrikiem, patreiz atsauksmes tikai tās labākās, pats darbojos ar 0,08mm aukliņu un dzeltenu 2,5mm volframa pilieniņu, kuram viena mala ir nošķelta, Rita ar jau pārbaudīto 3mm"seškanti" un 0,1mm aukliņu. Asari ņēma ar baigo pierunāšanu, pa starpu tiem trāpījās nelielas raudiņas un plicīši, tos tad arī likām uz līdaku makšķeru āķiem, man bija tikai viena līdaku cope, to realizējot tiku pie 900 gramīgas līdaciņas, Ritai savukārt 8 copes un trīs izvilktas, bet ar mums uz mājām aizbrauca tikai viena 1,4 kilogramīga.
Vēl mājās atvedām 18 asarus(-rīšus) no 80-300 gramu vērtē, tradicionālajai pirmā ledus zupai sanāks.
Aizsaluši ir visi Vidzemes ezeri, ja sals turēsies(kā sola sinoptiķi)visu nākamo nedēļu, tad pavisam droši varēs doties uz jebkuru ezeru un vilkt milzīgos pirmā ledus asarus, arī Gaujā jau rīt sēdēs pirmie pingvīni, viņi zin kādus lomus var gūt pirmajam tiekot uz nelielas bedrītes ledus.

21.11.2004 19:50

Izskatās, ka ledus būs

Ienāca par 95% ticamas ziņas, ka Burtniekā zvejnieku tīklos ir noķerts 17 kilogramus smags zandarts, priecē ka mūsu ūdeņos ir tik lielas zivis, bet taipat laikā ļoti skumji paliek kad dzirdi zvejnieku stāstus par vasaras zandartu lomiem. Tomēr ir pāris labu ideju kā varētu tikt vaļā no tīkliem, cerēsim ka izdosies.
Jau šodien visi mazie dīķīši bija aizvilkušies ar ledus kārtiņu, sinoptiķi sola aukstuma vilni, kas liek večiem nemierīgi dīdīties, ja būtu totalizators, es liktu, ka vēlākais otrdien jau sēdēsim uz ledus.

17.11.2004 19:37

Bēdīgi, bet fakts

Šodien no Burtnieka veči brauca spļaudīdamies, pirmkārt cope bija ļoti bēdīga un otrkārt visās populārākajās velcēšanas vietās bija sabāzti maliķu tīkli. Veči izgriež savus mānekļus, samudžina tīklu un nogremdē, jo vest to malā ir bailes, ka kāds apzinīgs pilsonis neuztaisa par maliķi, to diemžēl patreizējie likumdevēji ir panākuši, cilvēkam ir bailes izdarīt labu darbu. Arī Rita šodien bija ezerā, arī iebrauca tīklos, viņa gan tos izvilka laivā un izveda krastā, kur sagrieza smukos gabalos. Tīklā bija ap divdesmit kilogrami dažādu zivju, lielas raudas(ap 400-600 grami),finieri un desmit zandartiņi, zivis visas bija jau mirušas. Tādus skatus redzot vienkārši gribās bļaut, mēs vienmēr esam veduši ārā un griezuši maliķu tīklus un to arī turpināsim darīt un ļoti daudz dzirdēs tas inspektors kurš mums mēģinās iestāstīt, ka tā nav jādara.

09.11.2004 22:10

Makšķerējam, citādāk vienkārši nemākam

Gaujā ūdens bija pacēlies līdz pavasara palu līmenim, tāpēc cope tur bija iespējama tikai retā līcītī un arī tur tā vairāk izskatījās pēc laika nosisšanas, jo ķeramās zivis derēja tikai kā ēsmas zivtiņas. Toties Burtnieka velcētāji reizi pa reizei vilka labus lomus, varbūt nebija monstru, bet bija ļoti jāpiepūlās, lai pa dienu neko nenoķertu(man vakar izdevās), iebraucām abi ar Ritu ezerā, meitene noķēra 2(2,8 un 1,6kg) līdakas, manu vobleri neviena neiekāroja, toties nosolījos sev vairs ilgi nerādīties ezerā ar spiningu rokās, nu nav tas mans aicinājums, vasarā ar supersmalku spiningu vēl jā, bet uz velci nē. Tāpēc ar nepacietību gaidu brīvdienas(nākošās), lai brauktu uz Daugavu, kur ļoti labi ķer raudas un finierus, pietam diezgan parupja izmēra. Salacgrīvā gan arī nav slikti lomi, bet tas posms kur ir zivis ir tik īss, gribētāju savukārt tik daudz, nav noskaņojuma kasīties un lamāties, ļoti nopietni apsveru viena kvadrātmetra iegādi Salacgrīvā, lai varētu pretendēt uz makšķerēšanu posmā no tilta uz leju, vietējie taču tur var makšķerēt(pilnīgs *****isms, manuprāt, bet Salacas apsaimniekošanā ir daudz tādu jocīgu lēmumu).
Ar lielu nepacietību gaidu ziemu, arī veikalā esmu gatavs ziemai par 90%. Cik sanāk dzirdēt, tad briest vairākas jaunas komandas dalībai Lartvijas čempionātā, tas priecē, jo tā piedalīšanās mačos ir kā narkotika, tikai retais pamēģinājis un sajutis īsto garšu vairs nepiedalās, apdomājiet, varbūt arī jūs gribat pamēģināt.

08.11.2004 19:53

Pārdomas

Skatos kā mans divgadīgais puisis skraida pa māju ar makšķeres posmu rokā un skaļi bļauj"BREKŠI, BREKŠI", puisis visā nopietnībā stāsta kā ķers brekšus un asarus, skatos un saprotu, ka tas būs vēl viens mūsējais.
Ar lomiem patreiz ir kā jau rudenī, līdakas, līdakas un vēlreiz līdakas, bet ir dīķi kur arī karpas pa dienas vidu vēl izrāda interesi par kādu gaļinieku vai slieciņu. Gaujā atkal pacēlies līmenis, pie labām raudām tikt ir pagrūti, tās manā vietā sagājušas sēklī zem sakritušiem kokiem, tāpēc makšķerējot jārēķinās ar daudz norautiem āķiem, reizēm pat 15-20 pa dienu, bet pa dienu var salasīt itin labu lomu.
Burtniekā par krokodīliem nekas nav dzirdēts, tikai 8 tniece karpa aiz muguras un 2,8 kg breksis, arī aiz muguras, bet lomi visumā ir labi. Šonedēļ gan Bauņu bāze strādā pēdējās dienas, viņiem tur nav apkures un sargam sildīties tikai ar elektrību vien sanāk stipri padārgi.
Makšķerlietu tirgū ir sanākušas jaunās Salmo mormiškas, ir daudz veiksmīgu modeļu, patreiz vislabāk pērk šķautnainās volframa mormiškas, tās sevi ir pierādījušas kā īpaši zivīgas(asari un breksēni), šogad tām ir labāki āķi, urbumos ir iemānīts kembriks, lai negriež auklu, labas, tiešām labas, nav gan nekādas lētās, tās nevajadzētu lietot zāļainajos ezeros kur ir daudz dūcīšu, dikti jau nu viņiem tās patīk.

27.10.2004 21:52

Rudens cope

Šīs brīvdienas laika ziņā nebija tās labākās, bet zivis, pat neskatoties uz laika maiņu, ķērās, ķērās gan miermīlīgās gan plēsīgās.
Burtniekā vējš pūta no baznīcas puses, tātad viss Salacas gals bija lielos viļņos, grūti airēt un velcēt, sevišķi ar bāzes laivām, tās ir stabilas, bet neizceļās ar labu slīdamību, Salacas mutē vēl ceturdien veiksmīgākajiem spiningotājiem bija pat 17 mēra līdakas(cik paņemtas, cik palaistas gan vēsture klusē), piektdien jau švakāk, sestdien un svētdien zivis bija, bet pašiem uzcītīgākajiem, velcētāji, kuri zin īstos maršutus, lomi ir labi, 3-7 līdakas no 2-6 kilogrami svarā. Veiksmīga līdaku cope bija vīriem kuri klīda pa mazām upītēm ar dzīvo zivtiņu uz āķa, līdakas, līdaciņas pa retam asarim, toties visi apmierināti, tikai traucē lielais ūdens līmenis, bez laivas grūti tikt klāt pie vietām kur vēl nav nosmelts krējums.
Gaujā beidzot aradām vietu, kur no sirds varēja novilkties raudas un baltos sapalus(jeļčikus), svētdien no 12 līdz puspieciem pa abiem ar Ritu savilkām virs piecpadsmit kilogramiem skaistu rudens zivju, tiešām skaistu jo lielākās raudas bija ap 400-450 gramiem, vidēji ap 200, jeļčiku vidējais svars ap 100-120 gramiem, lielākie nedaudz virs 200. Cope gan bija stīva, sevišķi sākumā kamēr iestrādājās barība, vispirms ņēma jeļčiki uz vakaru pienāca raudas, aprakstīšu savu barību un rīkus, varbūt kads vēl sasparojās uz copi. Barība: 1 kg SENSAS 3000 GROS GARDONS, 2 kg saulespuķu spraukumi, ap 3kg tumša zeme, 50 grami motiļi, makšķerēšanas vieta bija sekla ap 1,5 metri, vasarā šo vietu izmanto par peldētavu, ķērāju nav, lēna straume, iemetot 3-5 bumbas uz straumes atstraumes robežas(ap 20 metri no krasta) piesienam zivis noteiktai vietai, saulespuķe ir viegla, tā peld un sasauc zivis uz šo vietu no liela gabala, tad ar regulāru piebarošanu atliek tikai noturēt zivis uz vietas. Sākumā zivis priekšroku deva sliekai, bet nobaudot barībā esošos tārpus, tās pamazām pārgāja uz motiļiem, kad pienāca lielās raudas, tās gribēja trīs četrus gaļinieciņus, sevišķi koši dzeltenos(SALMO). Tā novelcies no visas sirds un atkal vari mierīgi kādu dienu strādāt, jā zivis kā vienmēr palaidām vaļā, tik vietējam onkulim atdevām pāris kilogramus, tik uzcītīgu skatītāju reti gadās atrast, viņš nosēdēja mums aiz muguras visas četrarpus stundas, apbrīnojama pacietība.

17.10.2004 21:07

Atkal Burtnieks topā

Šodien kritis zandarta rekords, tiko zvanīja paziņa un pavēstīja, ka uz velci izvilcis 11,150 kg zandartu, patreiz tas tiek svērts un fotografēts, gatavots rekorda pieteikumam.
Toties Gaujā šodien bija tāds klusums, kādu neviens nebija pieredzējis jau sen, sniega ūdeņiem satekot upē līmenis ceļās, neviens no šodien satiktajiem makšķerniekiem nebija redzējis ne copīti, pats arī uz stundiņu piestāju pie upes, copi neredzēju, pat mailes nekustējās, kā teiktu mans draugs Vinijs Pūks - dīvaini, ļoti dīvaini.

12.10.2004 22:12

Kur ir manas ragaviņas

Nu šodien(svētdien)pamostoties sāku domāt, vai tikai nēsmu bijis iekritis mēnesi ilgā miegā vai būšu plostus pludinājis mēneša garumā, bet tā kā ar veselību viss ir kārtībā, tad otrais variants atkrīt. Pa nakti bija sanācis sniegs, tas turpināja nākt visu dienu un patreiz(16.40) ārā aiz loga ir ap 10 cm bieza sniega kārta. Šodien nekur netaisījos braukt, tāpēc priekus braukt ar vasaras riepām pa sniegu atstāšu uz rītdienu.
Zivis vakar juta, ka laiks mainīsies, jo cope bija diezgan vāja, Gaujā ar intensīvu barošanu vēl varēja izvilkt kādu raudu un balto sapalu, toties Burtniekā tikai daži varēja palielīties ar daudzmaz pieklājīgiem lomiem, Salacas mutē Rita tika tikai pie vienas līdakas(nedaudz zem divi kilogrami) un dažiem sirmiem matiem pēc 15 minūšu cīņas ar KAUTKO, kurš nedaudz pavilcis laivu nolēma, ka vienīgais zāļinieka vizuļa āķis nemaz nav tāds turētājs.
Pēc tik liela sniega daudzuma noteikti atkal celsies ūdens līmenis, Gaujai tas neko labu nesola, toties Burtniekā sāks gulties zāles, tātad mētātāju lomos sāks parādīties lielas līdakas. Kaut arī par spiningotāju trūkumu šoruden nevar sūdzēties neviena laivu bāze, laikam pierīgas ezeros ir krietna biezība, jo arvien vairāk makšķernieku brauc tieši no Rīgas.

10.10.2004 16:59

Burtnieks

Šodien veikalā iegriezās daudzi brīvdienu veiksminieki, kuriem Burtniekā bija labi lomi. Veiksmīgākajiem velcētājiem bija 7-8 līdakas, esot bijusi pat desmitniece, bet pārsvarā 2-3 kilogramīgas līdakas. Mētātājiem labākais(cik nu ir tās informācijas)loms ir 16 izvilktas virsmēra līdakas vienam cilvēkam, tas bija basketbola trenneris Krūmiņš Varis, viņš stāstīja, ka esot strādājis ar mazām gumijas zivtiņām pa zālēm, esot paņēmis četras ap divi kilo, pārējās atlaidis. Kā stāsta zinātāji, tad īstā cope vēl esot priekšā, kad nogulsies zāle, pirmā nedēļā parasti ņemot lielās līdakas, gaidīsim.

04.10.2004 20:27

Bļitka jeb žibulis no krasta

Šāda makšķerēšana Gaujas "aborigēnu" vidū ir diezgan populāra, esmu šādi mēģinājis ķert arī citās upēs, attekās un dīķos, strādā, pietam itin labi, pat pārspējot rezultavitātes ziņā maili.
Tātad der jebkurš ne pārāk pļuncīgs teleskopiskais vai mač kāts, ieteicams 4-6 metru garumā, jebkura spole, pat inerces, uz tās 0,18-0,22mm monofīlā vai 0,08-0,12mm pītā aukla, tai galā visparastākā ziemas bļitkiņa ar ielodētu vienžubura vai divžubura āķi. Uz āķa neko neliek, ja nu vienīgi kādu plastmasas pērlīti, var protams mēģināt arī šķērsbļitkas, bet ar tām ir grūti pastrādāt kritušos kokos, tur kur slēpjās vislielākie asari. Pati makšķerēšana ir ļoti vienkārša, nolaižam bļitkiņu uz grunts, pietinam auklu tik daudz, lai raustot tā nenāktu tuvāk krastam, paceļam bļitkiņu kādus centimetrus desmit piecpadsmit un ar nelielu intervālu taisam ziemas bļitkošanai līdzīgus rāvienus. Ja asaris ir tuvumā, tas piesakās ļoti ātri, gadās ka arī breksēni grib patēlot asari, reizi pa reizei arī dūcīši palīdz nomainīt kādu mānekli, bet process ir gana aktīvs un interesants. Manuprāt šādi var apstaigāt mazās un vidējās upītes, kur asari un dūči salasījušies bedrītēs un pacerēs, lai veiksmīgi ķertu vajag ne vairāk par metru ūdens(dziļumā), reizēm pat ļoti skaisti asari ir tīk seklās vietās, ka grūti pat iedomāties, bet tieši tur turās mazie grundulīši. Pamēģiniet, sevišķi tagad, kad ar katru dienu paliek aukstāks, šāda pastaigāšana gar krastu var būt patīkama pārmaiņa.
--------------------

04.10.2004 20:15

Sestdien Burtniekā bija neredzēti daudz laivotāju, visi centās pierunāt plēsīgās zivis, lai cik tas arī nebūtu jocīgi, praktiski 85% velcētāju un mētātāju arī tika pie loma. Rita bija Salacas iztekā, laivu ņēma Vecates bāzē, līdz uztveramajam tīkliņam dabūja tikai divas līdakas(nedaudz virs kilo), bet bija ļoti daudz tukšo copju, pusceļā aizgāja septiņas. Vakarā analizējot kas un kā secinājām, ka vainīga būs bijusi gumijas dubultaste, kas bija uzmaukta uz zāļinieka vizuļa āķa. Zāles vēl nav sākušas gulties, tāpēc visas zivis upes iztekā ir pašā zāļu biezoknī, brīžiem visi krasti blīkš no līdaku sitieniem, bet atklātā ūdenī copju nav. Zāļinieku lielākais mīnuss ir tukšās copes, bet pats process ir gana interesants, gumijas astes uz āķa gan palielina copju skaitu, bet arī samazina izvilkto zivju skaitu, jākombinē būs nedaudz cita sistēma, ja izdosies, tad noteikti ziņošu.
Pats divas dienas darbojos pa Gauju, bet šoreiz upe uzvarēja, lai arī kā es baroju, pārbaroju, maisīju visādas barības piespiest ķerties daudzmaz smukas zivis man neizdevās, iemetot barību atskrien divas trīs smukākas zivis un atkal paliek tikai mazizmēra jeļčiki un raudiņas. Upē strauji krītās ūdens līmenis, bet tik un tas ir krietni virs normālā, zivis stāv sēkļos, uz barību (nekādu) nereaģē, pat tīrs motilis ar zemi to nepiespiež uz ilgāku laiku iznākt no slēptuves, to pat ir grūti nosaukt par slēptuvi, zivis stāv atklātās vietās, pusūdenī. Vienīgā cerība ir, ka laikam paliekot vēsākam sāksies cope, jo patreiz jau dienas piecas paliek arvien klusāks un klusāks, vienīgie kas tiek pie zivīm ir vīri ar bļitkām pie garās makšķeres, asari klūp virsū ļoti braši, tikai jāatrod vieta kur var šādi bļitkot, vajag vismaz metru dziļumu un mērenu straumīti. Šādi var nostaigāt lielus upes posmus, lomā parasti ir tikai asari, bet gadās arī pa mēra līdakai, reizēm kāds brekšelis.

03.10.2004 19:40

Sestdien visa SALMO pludiņmakšķernieku komanda bijām uz mušiņnieku mačiem, palīdzējām tiesāt, pirmo reizi ilgāku laiku pavēroju mušošanu, secinājums ir viens, ja ar to nodarbojās, tad citam noteikti nav laika, mušošana ir dvēseles stāvoklis, tāpat kā sporta makšķerēšana. Ar patiesu baudījumu varēja vērot kā Reinis(JST lapā raksta par mušošanu) strādā, arī upē uzreiz bija redzams kas ir kas, kurš mušo pārliecības pēc, kurš tāpēc, ka tas ir modē.
Vakar un šodien biju Gaujā pie Valmieras, ūdens līmenis atkal ceļās, līdz ar to zivis atkal izgāja sēkļos, vēči kas sēdēja pa bedrēm, lielākoties palika tukšā. Paši sestdien makšķerējām izejā no bedres, apmēram divu metru dziļumā, cope itkā bija laba, tikai zivju izmērs tāds pasīks, tikai retā zivtiņa bija virs divsimt gramiem, bet kā jau smējāmies, nodežūrējām godam. Jocīgi, ka atkal veiksmīgāka bija slieka, gaļiniekus ņēma retāk un mazākas zivis, netālu sēdošie gruntenisti uz āķa liekot sautētu grūbu, ķēra retus, bet smukus(200-250grami)baltos sapalus, dienas garumā katrs salasījām nedaudz virs 10 kilogramiem zivtiņu, palaidām visas vaļā. Šodien izbrīvējās pēcpusdiena un es protams to pavadīju Gaujā, makšķerēju seklā vietā, kur parasti rudeņos pulcējas smukas raudas, vimbas un baltie sapali, lai arī kā centos piesaistīt zivju uzmanību, nekas prātīgs nesanāca, pāris kriminālie sapalīši, pārdesmit raudiņas. Vējš bija tik stiprs, ka metot pludu 35-40 metrus un pludinot metrus 30, aukla tā arī uz ūdens nenogūlās. Lai arī neko prātīgu šodien nenoķēru, gandarījums par dažām pie ūdens pavadītām stundām ir milzīgs, visus krenķus noņem kā ar roku.

27.09.2004 21:27

Gauja

Abas brīvdienas pavadījām Gaujā, ķērām baltos sapalus un raudas, Rita darbojās ar mačkātu es ar 8 metrīgo bezriņķu kātu. Vēl gan zivis nav tādā koncentrācijā, kā būs vēlāk, bet varbūt tieši tas arī šoreiz uzsita azartu, jo veči, sevišķi svētdien, lamājās par baigo necopi, mums savukārt visas dienas garumā bija varbūt tikai daži pludinājumi bez copītes. Sākumā mēģināju uz straumes un atstraumes robežas, bet tur bija pārsvarā tikai smalkie "jeļčiki", pārbaroju uz aizsniedzamības robežas, pašā pamatsraumē un uz katru barības bumbiņu atsaucās 3-5 izcili baltie sapali un vesela kaudze ar mazākiem sugasbrāļiem, pa starpai pienāca raudu bariņi, trāpījās asari. Abu dienu lomi bija praktiski vienādi, katram pa 17 litrīgam spainim zivju, pēc iepriekšējām copes reizēm zinu, ka tas ir ap 15 kilogramiem. Par iebarojamo ēsmu lietoju kilogramu SENSAS GROS GARDON barību un kilogramu saulespuķu spraukumus, tos abus rūpīgi samaisīju un samitrināju, ļāvu minūtes desmit piebriest, tad piebēru spaini parastu tumšu zemi, to visu rūpīgi samaisīju un viss, pirms bumbu taisīšanas aukškārtu nedaudz samitrinu. Sakapāju vienu veikala iepakojumu slieku un piemaisīju klāt, domāju, ka tas arī bija viens no svarīgākajiem momentiem, pirmo iebarojumu taisu 5 apelsīna lieluma bumbas, tad pēc vajadzības regulāri piebaroju ar mazākām, pie tik liela zemes daudzuma barībā var atļauties barot ik pa desmit -divdesmit minūtēm, nepārbarosi. Nekādas super lielās zivis gan te nebija, lielākās raudas ap 300 gramiem, baltie sapali ap 250 gramiem, bet ar smalkiem ļuriņiem arī šīs zivis dod baigo gandarījumu no copes. Jā kas ir interesanti, kad vakarpusē beidzās sliekas, uz kurām arī ķērām, mēģināju gaļiniekus, cope bija jūtami švakāka, diemžēl vēl šonedēļ nebūs pieejami motiļi, uz tiem būtu vienkārši supercope, tos sola sākt skalot tikai nākamnedēļ.
Pirmdien Burtniekā bija ļoti laba līdaku cope, Bauņu bāzē gandrīz visi veči atgriezās ar līdaku normu, tas gan ir par velcētājiem, vidējais līdaku izmērs virs divi kilogrami, aiz muguras spuras tika aizcirsta un veiksmīgi izvilkta 7 kilogramīga karpa, citam lielas gumijas zivs asti būs gribējis noplēst gandrīz divnieks breksis, jo āķis ieķēries tam esot bijis turpat blakus mutei.

21.09.2004 23:52

Pludiņmakšķerniekiem, kam patīk upes, pamazām sākas labu lomu laiks, pats pāris dienas pavadīju Gaujā, lai arī cope nebija pati labākā, bet variējot ar barībām tomēr izdevās piesiet raudas un baltos sapalus(jeļčikus). Zivis stāv izteikti sēkļos, ūdens līmenis krītās, bet tik un tā tas ir vēl virs parastā, ūdens ir silts, tāpēc arī visas zivis jāmeklē bedru izejās, labas raudas(200-400grami) stāv metra, pusotra dziļumā, lieli brekši turās uz sēkļiem pirms un aiz bedrēm.
Labas copes ziņas nāk no Gaujas augšteces, puiši kuriem var ticēt stāsta, ka starp hesiem ir parādījies ļoti daudz labu alatu un sapalu. Pēc laivojošo makšķernieku ziņotā vistukšākais Gaujas posms ir ap Strenčiem, tur ir daudz vecupju un atteku kur bieži saimnieko elektriķi, šogad gan(netīšām)ir divas brigādes noķertas, bet gribētāju esot daudz. Ap Valmieru zivis ir, gana izlepušas, bet ir, toties kādus kilometrus uz leju iestājoties absalūts tukšums. Varbūt šeit pie vainas ir stipri pamainītā gultne, jo pagājusī ziema stipri pabagarēja upi, bet lašiem tas patīk, jo ap Siguldu un Līgatni to esot daudz, pie Līgatnes lomos esot ļoti daudz mazu taimiņēnu vai kautkādu ļoti līdzīgu radījumu, man jau gan dievojās, ka esot visi palaisti vaļā, bet ej nu sazin kā tur bija patiesībā.
Burtniekā viss notiekās, velcētāji ik pa laikam tiek pie labām līdakām, mētātāji gan sūkstās, ka visas līdakas ir zālēs, bet par lomiem sevišķi nesūdzās. Salacas iztekā parādījies liels skaits zandartiņu, vai nu uz ausleju medībām, vai atkal tie dosies prom uz jūru. Pirmdienas vēji bija sakustinājuši Burtnieka zandartus- seniorus, veči ar patiesām skumjām balsī stāstīja kādas zandartu kastes esot mašīnā lādējuši zvejnieki, bēdīgs fakts, jo zinu ka visi šie zandarti tika notirgoti ceļmalā, bez neviena papīra vai čeka.

15.09.2004 21:12

..

Šīs brīvdienas Gaujas makšķerniekiem sevišķu prieku nedeva, jo ūdens pacēlās par + - metru, pietam tas bija duļķains un nesa visādas drazas, tāpēc daudzi palika mājās vai devās uz apkārtējiem komercdīķiem rudens karpiņu meklējumos, pietam šonedēļ Stalbes dīķos saimnieks esot ielaidis ļoti daudz karpiņu. Paši bijām Burtniekā, zandarti un asari maili ēda sevišķi slikti, arī pati sestdiena bija tāda neizdevusies laika ziņā, tāds stipri nomācies un līņāja, tomēr līdz vakaram katrs pa trīs mēra zandartiņiem dabūjām, Rita vienu smuku(2,5-3kg) saforsēja un tas metru no uzķeramā tīkliņa izpurināja āķi. Vēl ceturdien Rūjas upes ietekā veči vilka lieliskus asaru(250-500)lomus, upes deltā sāk pulcēties auslejas, tad nu tās arī asari un līdakas dzenā, vislabākie rezultāti bija uz mazajām gumijas astītēm (3-5cm) spilgtā salātu krāsā, otrā vietā baltas astītes, tad rozā. Visi gan sūdzējās, ka mazie dūcīši kožot nost āķus, ja liek pavadiņu, tad atkal asari negrib ņemt.
Patreiz pilnā sparā tiek nodoti pasūtījumi ziemas precei, izskatās, ka šogad būs liela urbju izvēle, no SALMO nāks jaunas makšķerīšu sērijas, taiskaitā daudz tieši priekš Pērnavas copes, būs liels šķērsbļitku piedāvājums, jaunas auklas u.t.t, ja esat nolēmis šoziem tikt pie jauna ziemas ancuka , bora vai kādas citas lielākas preces, tad iesaku jau savlaicīgi sākt runāt ar veikalniekiem, pasūtot vienmēr būs lētāk kā no plaukta.

05.09.2004 17:06

Nāk rudens.......

Ja es būtu sēņotājs,tad noteikti priecātos par lielo nokrišņu daudzumu, bet kā makšķerniekam man tas sagādā lielas neērtības, jo upēs ūdens līmenis ceļās, tas paliek nevajadzīgi duļķains un zivis līdz līmens stabilizēšanās brīdim arī uzvedās dikti jocīgi. Ezeros gan to tik stipri nejūt, tāpēc arī uz brīdi kļūstu vairāk par ezernieku. Sestdien Burtniekā gan cope nebija īpaši aktīva, katram ar Ritu pa diviem mēra zandartiņiem un pa pieciem mazizmēra plēsonīšiem, kolēģis gar krasta zālēm uz maili un karūsiņu gan salasīja pārdesmit labus asarus, bet ar baigo lasīšanu un lūgšanos.
Rīt mēģināšu sazvanīt kādu no mūsējiem, kuri aizbrauca uz Pasaules čempionātu Beļģijā, tad arī ziņošu kas tur notiek.
Latvijā pludiņmakšķerēšanas sporta sezona ir beigusies(diemžēl), pierasts pie mačiem, tāpēc tagad staigāju kā dieva nepieņemts, kautkā pietrūkst, mēģināju pēc labākiem maču paraugiem makšķerēt Gaujā, tad pēc tam veči pat sveicināties vairs negribēja, cik stipri izjuta starpību.
Starpcitu, ir iznācis (diemžēl atkal tikai drukātā izskatā) jaunais SALMO ziemas preču katalogs, ar lielāko daļu preču esmu pazīstams, ja kas interesē, tad varu jau savlaicīgi mēģināt iepazīstināt ar jaunumiem vai vienkārši kautko no plašā piedāvājuma.

30.08.2004 23:03

Brīvdienas

Abas brīvdienas paliks atmiņā kā labas copes dienas, tā sestdien trijatā iebraucām Burtniekā, Rita laivā bija viena, es ar kolēģi otrā, doma bija asari un kāds zandarts. No rīta (ap7.30)pirmās desmit zivis bija zandartiņi, tad pa kādam asarim (ap 300-400 gramiem), šoreiz ,speciāli lai nebūtu ierijušo mazizmēra zandartiņu,\'saķērām palielas mailes un izvēlējāmies pludiņmakšķeres, arī vējš ļāva to darīt. Tā dienas laikā trīsreiz mainot dislokācijas vietu mēs baudījām copi, spriežot pēc veču pazusšanas no ezera, laikam copes nebija, varētu piekrist, jo zivis ņēma ļoti ilgi muļājot maili, lēni aizvelkot pludu zem ūdens, prasījās pagara antenīte pludam, lai jau savlaicīgi redzētu copes sākumu. Ap pieciem pēcpusdienā metām mieru, lomi manuprāt bija labi, man 16 zandartiņi(6 mēra) un 6 labi asari, kolēģim 14 zandartiņi(4 mēra) un 12 asari, Ritai 30 zandartiņi!!!(8 mēra) un 16 smuki asari, mēs ar Ritu paturējām 7 zandartiņus, jo tā ir vienīgā zivs ko mūsu bērni vēl ēd, kolēģis paņēma trīs zandartiņus. Mājās vēl pārmērīju visus zandartiņus, tie bija 45-49 cm gari, lai saka ko grib, mēs bijām ļoti apmierināti gan ar copi, gan ar zivīm.
Svētdien, labi izgulējušies, ap 12 dienā aizbraucām uz Gauju, cerības tikt brekšu vietās bija mazas, bet bija, tad nu iedomājaties mūsu sajūsmu, kad piegājuši pie upes labākajās vietās neredzējām nevienu cilvēku, pēc pēdām varēja redzēt,ka no rīta kāds ir bijis, varbūt daudzi nosprieda, ka vieta būs aizņemta un nemaz nenāca, bet paskatoties uz sēkļa varēja redzēt tāāāādas zivis. Barību taisīju tādu pašu kā iepriekšējā reizē, tikai pieliku klāt nedaudz motiļus un uz tiem arī ķērām, pirmais iebarojums 5 bumbas un uzreiz arī sākās cope, brekšeļi ēda ļoti labi, patrāpījās arī pa smukai raudai un viena liela vimba(ap 800 gramiem). Pamazām saradās arī tauta, bet lai cik tas neliktos kuriozi, uz visiem tika noķerts viens brekšelis uz 800 gramiem, lai arī brīžiem mums priekšā bija pa pieci pludiņi un neviens no tiem nebija mūsu, bet tik stiprā straumē šāda apcirsšana neko labu nedod, jo noturēt pludu uz barotās vietas var tikai no viena diviem punktiem, stāvot citur iznāk tādā muļķīga pludināšana cerībā, ka breksis saķers ātri skrienošu ēsmu. Turpināju ikpa laikam iebarot ar vienu divām barības bumbiņām, pēc pāris stundām radās iespaids, ka brekšeļiem kautkas sāk nepatikt, nolēmu pašķaidīt barību ar lielu zemes porciju, tas nostrādāja, cope atsākās, tātad zivis apakšā ir, tās ir jau labi ieēdušas, bet interese par ūdenī iekrītošu bumbiņu ir, zivis pieskrien un mēģina atrast kādu tārpiņu. Kad ap septiņiem vakarā beidzām makšķerēt, zivju tīkliņu no ūdens dabūt ārā nevarēja, tad nu pa daļām bērām zivis spainī(17 litri), pēc pieredzes zinu, ka pilnā šādā spainī ieiet ap 15 kilogramiem zivju, iztukšojot zivju uzglabājamo tīkliņu sanāca četri spaiņi zivju, lai neliktos pavisam šausminoši, tad teikšu, ka mūsu loms bija ap 40 kilogramiem brekšeļu- finieru, to vidējais svars bija ap 450-550 gramiem, lielākie ap 900 gramiem. Visas zivis tika palaistas vaļā un izskatījās, ka 100% visas arī izdzīvoja.
Lietojam 5,4 metrīgus SALMO mačkātus, pamataukla 0,15 un 0,16mm, pavadiņa o,10mm, āķis 14. nummurs, uz āķa likām 3-5 motiļus, kopā uz diviem mums izgāja ap 300 gramiem motiļu, tas ir gan barībai, gan ķeršanai.
Vienkārši super cope.

25.08.2004 20:45

Pēcpusdienas brekšeļi

Šodien ap pusdienas laiku secināju, ka pēcpusdienu mierīgi varu pavadīt pie ūdeņiem, pavisam nemanot manai idejai pieslēdzās arī Rita un mans kompanjons Ivo. Pēc veču stāstītā zināju, ka atkal Gaujā nedaudz zem Valmieras, savā tradicionālajā vietā, ir ienākuši brekšeļi, tos arī nolēmām ķert. Barībai paņēmu SENSAS 3000 CARP un SENSAS 3000 GROS GARDON barības, vienu kilogramu saulespuķu spraukumus, visu savstarpēji samaisīju un ar nelielām ūdens porcijām samitrināju, sanāca ļoti interesanta masa, tai pieliku aptuveni 3-3,5 kilogrami parastu zemi. Makšķerēšanas vietā, pašā perspektīvākajā vietā, jau stāvēja trīs vīri, kurus visi pazīst kā Gaujas copes pratējus, viņu tīkliņos peldēja pa kādiem desmit brekšeļiem no 500-1000gramu vērtē, no vienas puses tas priecēja, zivis ir un ēd, no otras puses Gauja ir tik īpatnēja, ka bieživien pat labākā barība nepiespiež breksi paiet pārdesmit metrus sānis. Pati makšķerēšanas vieta ir šāda, stāvs, smilšains krasts, pie kājām neliela bedrīte(ap 2 metri), kas uz upes vidu lēnām pāriet sēklī, bet ir tādi kā grāvīši, kuros tad arī pārsvarā stāv zivis, galvenais, ka stāvot krastā tu saules staros lieliski redzi zivju barus, tur staigā nenormāli lieli sapali un meženes, brekšu sāni caur ūdeni izskatās aš pusmetru plati, bet ir jāpierod, ka redzēt redzi, tomēr ņemt tās ņem reti. Šoreiz nostājāmies nedaudz virs konkurentiem, sākumam iemetu piecas barības bumbas, četras cietas un vienu šķidru, kā zivju sasaucēju, tas nostrādāja, jo jau pēc dažām minūtēm es pierakstījos ar 600 gramīgu brekšeli, maziņš, bet vilkt patīkami, arī Ritai ar Ivo lietas aizgāja. Pēc katras iedošanas pa zobiem vai zivs aiziešanas velkot, noteikti iemetu nelielu barības bumbiņu, lai zivīs ēstgriba mazinātu bailes, tas strādāja, ik pa brītiņam kāds no mums vilka brekšeli, lielāku par kilogramu + -, gan nebija, bet baudījums no copes radās milzīgs. Barība strādāja perfekti, netraucēja pat zemāk stāvošo veču aiz dusmām mestās lielās kombikorma bumbas, brekšeļi ņēma, cope lēnām beidzās ap pussešiem, kādu pusstundu vēl papludinājām un metām mieru. Piecarpus stundās mums uz trijiem(zivis laidām vienā tīkliņā) bija 38 brekšeļi, neviens mazāks par puskilogramu, arī neviens lielāks par kilogramu, Ivo paņēma savai mammai piecus lielākos, pārējos palaidām vaļā. Par ēsmu izmantojām sliekas, motiļa vienkārši nebija, to man ved piektdienās un nedēļu to saglabāt vasarā ir problemātiski, šoreiz testēju TRIANA firmas 0,10mm aukliņu, ko veči veikalā negribēja atzīt par labu esam, lai arī nevienu lielu zivi neizvilku, bet uz tādām līdzkilo zivīm aukliņa sevi parādīja ļoti labi, āķus izmantojām 14. nummura, lielākus vienkārši nevajag. Tā kā jāķer ap 25-35 metriem no krasta, diezgan stiprā straumē, tad izmantojām mačkātus ar spoli, pamataukla 0,15 (Ritai) un 0,16 man, 8 un 5 gramīgi straumes pludiņi, izsvarojums ar vienu slīdošu svina olīvīti.

25.08.2004 20:44

Viss notiekās...

Piektdien un sestdien bijām Burtniekā, sākuma doma bija asaru ķeršana uz mailīti, bet kā izrādījās tad šis process izvērtās vairāk par mazizmēra zandartiņu ķeršanu, jo piektdien piecās stundās ko pavadījām ezerā mūsu abu ar Ritu loms sastāvēja no 12 asariem (150-300) grami un 21!!! zandartiņa, visi 39-40 cm gari, mainījām vietas, makšķerēšanas veidus, bet nekas nemainījās. Diemžēl divus kamikadzes nācās paturēt, jo āķis bija dziļi vēderā, pārājie veiksmīgi aizpeldēja.
Sestdien bija baigais pūtiens, ezers šūpojās tik dikti, ka mēs pēc neveiksmigiem mēģinājumiem noenkuroties bijām spiesti braukt krastā pēc papildus enkuriem, mēģinājām pavisam citu ezera rajonu, bet cope bija ļoti vāja, sešu stundu laikā uz diviem bija 9 zandartiņi, no tiem tikai viens mēra un 2 asari, viens gan bija ap 700 gramiem, bet tikai divi. Izteikta līdere no makšķerēm bija vieglā gruntsmakšķerīte, jeb parastais mačkāts, 0,18m aukla, 8.-10.izmēra āķis un kādu metru no āķa 2-3 gramigs slīdošais atsvariņš, pietam jo mierīgāks laiks, jo mazāku svariņu jālieto, tas nekas, ka nesanāk tāls iemetiens, ezera straume dara savu un zivis arī staigā visur.
Svētdien, dienas vidū, aizbraucu uz Salacu pie Staiceles, precīzāk pašā pilsētiņā pie tilta, makšķerēju ar štekeri, baroju ar SENSAS 3000 GARDONS un SENSAS 3000 CARP sajaukumu, četru stundu makšķerēšanai izmantoju nepilnu kilogramu sausās barības. Makšķerēju divu metru dziļumā, uz āķa liekot motili, gaļinieku vai slieku, cope ideāla, bet zivju lielums gan nekāds īpašais nebija, bet interesanti. Pārsvarā ķērās mazi breksēni- finierīši 150-300 gramu vērtē, ik pa brīdim uzskrēja raudu bariņš, trāpījās asarīši, to upē ir baigi daudz, uz maili vai rotiņu varētu būt interesanta cope, visu laiku kautkur dzenā mailes. Lietus un lielu zivju trūkums piespieda braukt mājās, bet jutos pamakšķerējis, četru stundu loms bija nedaudz virs 12 kilogramiem zivju, visas pēc svēršanas un fotografēšanas tika palaistas vaļā.
Starpcitu, vai jums ir lielais copes lietussargs, tie nemaksā dārgi(ap 20 latiem), bet nu sēdēt zem tā ir baigais kaifs, sēdi, skaties kā veči tinās mazās jaciņās vai plašķīšos, visas mantas sausas, pats sauss. Pietam SALMO šogad piedāvā lietussargus arī ar piesprādzējamo aizmugures sienu, brekšotājiem un karpiniekiem tā ir neaizstājama lieta.

25.08.2004 20:42

Maratons ir beidzies

Tad nu ir beidzies šā gada Latvijas čempionāts pludiņmakšķerēšnā, sešās tūrēs mēs cīnījāmies par 2004. gada čempiona nosaukumu gan individuāli, gan komandās un varu ar patiesu prieku un lepnumu paziņot, ka mūsu SALMO komanda izcīnija šo titulu, otrie palika PASAULEs puiši, trešie MAKŠĶERNIEKU SKOLAS pārstāvji. Individuāli par čempionu kļuvu es NORMUNDS GRABOVSKIS, otrais palika KRIŠJĀNIS KRASOVSKIS,trešais KAZIMIRS ANSPAKS. Ļoti priecē tā gaisotne, kas patreiz valda sporta makšķerēšanā, ir veselīga konkurence, pateicoties kurai arī strauji celsies sporta līmenis, lai arī lielu sacensību šosezon Latvijā vairs nav, nedrīkst atslābināties. Ļoti labi redzēju ko nozīmē trenniņi, cik nopietni ir jāgatavojās sacensībām, lai varētu cīnīties par labām vietām reitingā un vietu izlasē, tāpēc arī turpināšu eksperimentēt un analizēt un atkal visu no sākuma, lai nākamam gadam, kad plānojās krietni vairāk sacensību, pieietu ar vēl lielāku atdevi. Nezinātājam liksies ka tas viss ir pārāk sakāpināti un uzspēlēti, bet tie kuri bija Lucavsalā un redzēja visu savām acīm saprata cik patiesībā tas ir nopietni.

09.08.2004 22:42

25.08.2004 20:39

Pārdomas

Lasu JST viesgrāmatā sūkstīšanos par Salmo vobleru nepiejamību lauku rajonos un saprotu, ka tā droši vien sūdzās arī mani pircēji, lai arī cik labas attiecības man būtu ar Salmo, tas tik un tā nedrīkst traucēt biznesu, diemžēl lielākā daļa mazo veikalnieku vienkārši nevar atļauties turēt visu sortimentu, jo par visu to agri vai vēlu ir jāsamaksā. Priekš tam ir lielo firmu katalogi, prasiet tos veikalniekiem, savlaicīgi pasūtiet un viss būs kārtībā, diemžēl tas mūsu Latvijas tirgus ir tik mazs, ka pat lielākie vairumtirgotāji nevar atļauties turēt noliktavā mantas priekš 3-5 pircējiem visā valstī, viņi dod iespēju pasūtīt kāroto mantu savlaicīgi, tā mēs sportisti arī darām.
Bēdīgi, ka pie mums nav oficiāla Shimano pārstāvja, bet tāda ir lielā Normark koncerna nostāja, varbūt kautkas uz nākamo gadu mainīsies, pats tiko iegādājos STRADIK 4000 spoli un jūtos nedaudz vīlies, man nepatīk dizains, iepriekšējām, Japānā ražotajām tas bija labāks, tagad visas spoles nāk no Malaizijas, vai tas ietekmēs arī kvalitāti, nezinu, bet pavisam nemanot STRADIKS ir palicis arī lēnāks, bija 1:6,2, tagad ir 1:5,7. Pastrādāsim, tad jau varēs arī par izturību kautko teikt, cenas gan arī ir nedaudz nokritušās, bet tas šoreiz laikam nav uz labu.

29.07.2004 11:43

25.08.2004 20:38

Igauņu dievi bija viņiem labvēlīgi

Sestdien un svētdien Ventā pie Skrundas notika 3. Baltijas kausa izcīņa pludiņmakšķerēšanā, piedalījās Igaunijas izlase, Lietuvas izlase un trīs Latvijas komandas: Salmo,Pasaule un Maver Sports.
Ūdens līmenis salīdzinoši ar iepriekšējām sacensībām bija krities par pārdesmit centimetriem, trenniņos lomos patrāpījās smuki brekši, raudiņas un plicīši, bet vispār lomi bija maziņi. Pirmajā sacensību dienā vislabāko lomu savilka Guntis Kārkliņš, viņš trijās stundās savilka virs 8 kilogramiem zivju, trīs virskilo brekši, 2 virskilo līdakas(viena pat nebija uzķērusies uz āķa, saķēra zobos vilkto raudiņu un nepalaida vaļā līdz tika uztveramajā tīkliņā)un lērums mazo zivtiņu. Pēc pirmās sacensību dienas vadībā izvirzījās Salmo komanda, ar vienādiem punktiem, bet mazāku svaru otrie bija igauņi, trešie leiši, itkā viss likās normāli, jo mums pat bija salīdzinoši neveiksmīga izloze. Otrā diena nesa daudz nepatīkamus pārsteigumus, nepatīkami tie gan bija tikai mums, uz barību bija sanākuši lieli brekši, te vienā, te otrā vietā kāds turēja vai vilka breksi, bet lielākai daļai rīki nebija paredzēti lielām zivīm un tāpēc brekši uzvarēja. Pēc rezultātu apkopošanas izrādījās, ka mēs esam nokrituši uz trešo vietu, igauņiem trāpījās ļoti laba vietu izloze un viņi to godam izmantoja, leišiem arī izdevās mūs apiet par diviem punktiem, nepatīkami, bet fakts.
Pašam man abas dienas kautkā pietrūka, abas dienas paliku savā sektorā 2. vietā un ar 4 punktiem ieņēmu 5. vietu, vienīgais mierinājums, ka no latviešiem biju labākais. Otrā sacensību dienā manu medaļu aiznesa liels( ap 2,5 kg ) breksis, vienu divnieku izvilku, bet velkot otru pārplīsa štekerim amortizatora gumija, visticamāk, ka kautkāds tehnisks bojājums, sacensību lielākā zivs bija leiša izvilktais 2,7 kilo breksis, vispār abās dienās uz 25 dalībniekiem tika izvilkti ap 20 virs kilo brekši, no tiem puse virs 2 kilogrami svarā, 100% visas zivis tika palaistas vaļā.
Pēc divām nedēļām Rīgā, Lucavsalā, notiks Latvijas čempionāta pludiņmakšķerēšanā 3., pēdējais, posms, būs liela cīņa, žēl tikai, ka lielākais uzsvars būs jāliek uz ausleju ķeršanu, bet sacensības ir sacensības, ķeram visu kas kustās.

25.08.2004 20:37

Gatavošanās mačiem

Šodien sēju rezerves saiviņas priekš mačiem un pats sāku skaļi smieties par savu *****ismu, cītīgi izstudējies pasaulslavenu sportistu rakstus par pamatauklu sāku izmantot jau 0,08 mm auklu, pavadiņa 0,06-0,07mm, āķi No 22-24, pats šausmīgākais, ka man tas patīk, savu pēdējā tūrē vinnēto dāvanu karti izlietoju paņemdams padsmit pludiņus no 0,2-0,75 gramu celtspējā, sēžu tīksminos par tiem, veči sportists-- tā ir diagnoze.

25.08.2004 20:36

Latvijas čempionāta 2. kārta

Četras dienas pavadījām Ventas krastā, daudz pat ļoti daudz makšķerējām, variējām ar barībām, eksperimentējām, likās ka viss ir kārtībā, bet kā parādīja komandas rezultāti, tad ne visu var paredzēt, pietrūka sportiskās veiksmes, pieļāvām vairākas rupjas kļūdas, tāpēc pirms pēdējās čempionāta kārtas būsim iedzinēja lomā. Varbūt tas ir pat labi, jau šodien sāku pārtaisīt inventāru, nopietni analizējām visas kļūdas, šajā mēnesī līdz nākošai kārtai tiks izdarīts vairāk kā agrāk gada laikā, jo profesionālais sports iesūc sevī arvien vairāk un vairāk, tam tiek pakārtots viss, darbs, ģimene. Oficiālos rezultātus var redzēt JST lapā, šeit ir manas pārdomas.
Par pašu makšķerēšanu, šoreiz mačos parādījās labi brekši, lielākais bija 1,7 kg, pats arī izvilku pusotrinieku, lomos( ja bija pareiza barība) bija smukas raudas un pliči. Trenniņos un mačos, kopā skaitot, vairāk kā divdesmit reizes velkot plici vai raudu to ķēra līdakas, dažam arī nokoda āķi, citam tikai pabojāja nervus, bet vispār Venta apstiprināja savu ļoti zivīgas upes statusu, stāvot krastā jūti kustību ūdenī, te parādās karpa, tur breksis vai kāds plēsējs trenkā mazos, laba upe. Varbūt sportistu lomi šoreiz par to neliecina, bet tam ir arī objektīvi iemesli kā zivīm neierasts troksnis upes krastā, ļoti mainīgi laika apstākļi. Bet neatkarīgi no rezultātiem tās bija ļoti labi pavadītas dienas, laba kompānija, labas domas, piebiedrojieties ...

25.08.2004 20:35

Jocīgā vasara

Gaujā ūdens līmenis ir par pusotru metru augstāks kā parasti, sekojoši tāda jocīga cope sanāk, bet zivis ņem, labas raudas, sapali,brekši kāda līdaka, tikai jāmeklē tās pavisam citās vietās, tur kur normālā vasarā ūdens praktiski nav.
Pats sestdien biju testēt vienu karpu dīķi netālu no Smiltenes, lai arī laiks nebija labākais, pērkons, lietus u.t.t.,abi ar Ritu noķērām pa 10 karpiņām katrs, šoreiz nelielām, līdz 1,5 kg. Man ļoti patika dīķis, tur jūt zivis, vēl iepriekšējā dienā paziņa tur dabūja 5nieci un pāris 2nieces. Baroju ar SENSAS 3000 CARP atšķaidītu ar saulespuķu spraukumiem 1/1, strādāja perfekti, pietam uz visu dienu man izgāja tikai viens kilograms sausās barības, ķērām uz kukurūzu, mēģināju makaronus, gaļiniekus un sliekas, bet lielais raudu daudzums neļāva tiem nogrimt.
Svētdien treniņu nolūkā aizbraucām uz Salacu Staicelē, ūdens līmenis labi ja 30 cm virs normas, mazo zivju ļoti daudz, bet jūt arī kādu rupjāku, tikai atkal dažu stundu laikā pāri pārgāja divi negaisa mākoņi. Ķērām ar 13 metrīgajiem štekeriem, lietojām 2-5 gramu pludiņus, par ēsmu izmantojot gaļiniekus un motiļus, barojām ar SENSAS ETANG 3000 sajauktu ar SENSAS GROSGARDONS 3000 un atšķaidītu ar krastmalas zemi, pietam eksperimentējām ar barības daudzumiem, secinājums viens, labu barību vajag stipri mazāk, pēcpusdienas copei pilnīgi pietiek ar vienu kilogramu sausās barības, to gan ir pareizi jāsamērcē un jāatšķaida. Lomā bija raudiņas, plicīši, brekšeļi, sapalēni un ālantiņi, lielākās zivis bija pāris 700 gramīgi ālantiņi, trīs vimbiņas un pieci ap puskilo smagi brekšeļi, itkā sīkaļas, bet uz 0,08 pavadiņu gana patīkami.
Atgādināšu, ka sestdien un svētdien Ventā pie Skrundas notiks Latvijas čempionāta 2. kārta, ja ir interese par sporta makšķerēšanu vai gribās aprunāties par pludiņmakšķerēšanas niansēm varat ieplānot sev tādu maršutu brīvdienām, pietam Venta ir ļoti zivīga upe.Ja meklējat ceļu, zvaniet man, izstāstīšu, telefons 9224086, pats tur būšu jau no ceturdienas, ceļās ūdens līmenis, visi rīki jātaisa redzot konkrētos apstākļus.

25.08.2004 20:33

Grozi kā gribi, pakaļa ir tur kur ir

Vakar vakarā atgriezāmies no Ungārijas, atgriezāmies ar diezgan dranķīgu noskaņojumu, jo, pavisam negaidīti priekš sevis, palikām pēdējie, negribu ne taisnoties, ne melot, tikai teikšu, ka neviens no mums arī patreiz nejūtās tik liels muļķis vai nepraša kā parādīja mūsu rezultāts, galvenais neveiksmes iemesls ir apstākļu nezināšana, augstākās līmeņa sacensību pieredzes trūkums. Ļoti nepatīkami būs atskaitīties par sacensību rezultātiem saviem sponsoriem, lai arī SALMO "galva" Gundars Kurzemnieks bija uz vietas un visu redzēja, būs grūti pierādīt, ka reorganizējot visu komandas veidošanas sistēmu, veltot sportam vēl vairāk laika un enerģijas šāds rezultāts vairs neatkārtosies. Labi, ka pašos sportistos nepazuda entuazisms un vēlme tomēr visiem pierādīt, ka mēs varam cīnīties par krietni aukstākām vietām.
Pastāstīšu par pašu makšķerēšanu, bijām Valences jūrā, tā sauc šo ūdenskrātuvi, tā ir nepilnus 60 kilometrus no Budapeštas, ūdens ļoti zivīgs, pēc dotās informācijas tur mīt praktiski visas zivis, izņemot lašus. Trenniņos mēs ķērām karpas(līdz 3 kilogramiem), breksēnus, raudas, auslejas un pat zušus, dzirdējām par izvilktiem zandartiem, vispār plēsēji blīkšķinājās turpat zem kājām, starpcitu taisot iebarojamo zivīm arī to vajadzēja ņemt vērā, jo ja iebarotajā vietā sanāk daudz smalko zivju, tad agri vai vēlu tur nostājās zandarts vai sams un visu iztrenkā. Trenniņu procesā galvenokārt centāmies atrast pareizo barības maisījumu, īsto auklas un pavadas diametru, lai vienlīdz labi varētu ķert gan breksēnus, gan karpiņas, atrast īstos dziļumus un attālumus kur turās zivis, tagad nākās secināt, ka kautkur tika pieļauta kļūda. Ļoti daudz analizējām un analizēsim savu izgāzšanos, sevišķi pirmajā dienā, galvenie sacinājumi ir, ka vismaz vienam cilvēkam katru dienu ir jābūt aiz favorīt komandu mugurām, jāredz ko un kā dara paši labākie, neielīdīsim viņu barības traukos, bet ļoti daudz vērtīgas informācijas gūsim. Jo ja mūsu komanda, pietam mainīgā sastāvā, gadā izbrauc tikai uz vienām - divām sacensībām, pietam sev pilnīgi svešos apstākļos, nekas labs nav gaidāms, arī šoreiz mēs pat nenojautām, ka dienas laikā var mērķtiecīgi sēdēt uz zušiem un ir ļoti daudz līdzīgu nianšu, tāpēc ir pilnībā jāreorganizē komandas veidošana. Pilnīgi nopietni varu lielu daļu atbildības, par šādu neveiksmīgu startu ņemt uz sevi, zinu, ka tūlīt pat iešu intensīvos kursus angļu valodā(citādāk angļi nesaprot manu angļu valodu), abonēšu vadošos pasaules sporta makšķerēšanas žurnālus, lai iegūtu maksimāli daudz informācijas jau pirms sacensībām, nevis kā tagad, sūkstīties par jau notikušo.
Par patīkamo, pabijām vasarā, ēnā + 25-30 grādi, pilni koki ar čerešņu, ūdens temperatūra +20-25 grādi, laba virtuve, silti iesaku Ungāriju kā atvaļinājuma zemi.

25.08.2004 20:30

Ungārija

19.jūnijā Salmo komanda, papildināta ar Aināru Eglīti no Pasaules, dodās uz Ungāriju, uz Eiropas čempionātu pludiņmakšķerēšanā, sacensības notiks 26. un 27. jūnijā netālu no Budapeštas. Noskaņojums mums ir labs, cerības un izredzes nedaudz atšķiras, bet laiks rādīs kas un kā. Tad nu līdz 29.jūnijam lapā būs klusums. Nedzeriet pārāk daudz, būs briesmīgas pohas.

18.06.2004 22:47

Štekeris karpu dīķī

Sestdien trijatā bijām atkal vienā no karpu dīķiem, šoreiz līdzi paņēmām tikai 13 metrīgās štekermakšķeres, makšķerēt sākām ap astoņiem kad ,pēc veču vārdiem,cope jau bija beigusies. Praktiski uzreiz pēc iebarošanas sākās copītes, ļoti uzmanīgas, pačammā- pamet, izmēģinājām visādas ēsmas, par visveiksmīgāko atzinām kukurūzas graudu, precīzāk pusgraudu, ja piecērtot karpiņai iedeva pa zobiem, copes uz kādu pusstundu pazuda. Līdz četriem pēcpusdienā mums bija katram pa padsmit karpiņām, man bija 21 karpiņa, diemžēl lielākā tikai 1,2 kg, bet sliktas copes reizē ar to ir jārēķinās, večiem , kuru bija daudz, gāja ļoti slikti, kam trīs, kam 5 karpiņas. Šoreiz nevar teikt, ka mums bija labāka barība, neko neslēpjam, vēl piektdien veikalā daudziem pircējiem notirgojām tieši tādu pašu barību ar smalku instrukciju kādā secībā kas jāmaisa, vienkārši šoreiz štekeris parādīja savu priekšrocību pār citām makšķerēm tieši sliktas copes apstākļos, jo ne ar vienu citu makšķeri nevar veiksmīgi lietot tik smalkus ļuriņus, man pamataukla bija 0,14mm, pavadiņa 0,12mm, pludiņš 0,5 grami, āķis 14. nummura un neviena zivs neko nesarāva, jo 1,2mm resnais gumijas amortizators teicami pildīja savas funkcijas. Barība mums bija šāda: 1 kg kukurūzas putraimi aplejās ar verdošu ūdeni, pie dīķa pieberam puspaku SENSAS 3000 CARP, labi samaisa, ja vajag tad atšķaida ar ūdeni, lai atsitoties pret ūdeni barība izšķīst, ar šādu daudzumu barības pietiek pat diviem, jo pie sliktas copes barību vajag stipri maz.

14.06.2004 20:01

Šīsdienas cope

Neskatoties uz lietu un vēju tomēr aizbraucām uz vakar testēto karpu dīķi, uzreiz pārtaisīju makšķeri, vakardienas tālmesšanas vaglera vietā uzliku nepilnus divus gramus smagu melnu, garu, stingru pludiņu, pamataukla 0,18 mm, pavadiņa 0,16mm, itkā pēc zivju izmēriem varēja likt tievāku, bet turpat plunkšķinājās smukas karpiņas, tāpēc izšķīros par šo, ākis tradicionālās karpu formas 12.nummura. Pēc iebarošanas, ap 14.30, pirmās copes parādījās jau pēc minūtēm 15, laiks bija riebīgs, bet salīdzinoši silts, zem lielajiem copes lietussargiem jutāmies diezgan omulīgi. Tā imēģinot dažādas ēsmas līdz 18. mūsu kontā bija 27 galvas, 20 karpiņas(lielākā ap 1,5 kg), 6 līnīši(visi 400-600 grami)un viena zelta karūsa ap 600 gramiem, tad samainījās vējš, strauji palika auksts, stipri sāka līt un cope pārtrūka. Izmēģinājām visu, lai sakacinātu kādu zivi uz copi, līdz krastam divu stundu laikā dabūjām tikai 3 līnīšus un vienu karpiņu, tad pār mums nāca atklāsme,jeb pēdējās veselā saprāta paliekas sakustējās un ātri savākušies braucām mājās. Neskatoties uz nelielo zivju izmēru, tomēr esam apmierināti, jo pat pilnīgā necopē(tā teica citi veči) izdevās pierunāt 31 zivi, vislabāk tās gribēja kukurūzu, makaronus un gaļiniekus.

08.06.2004 23:34

Karpu dīķi

Otro pēcpusdienu veltījām tuvāko karpu dīķu testēšanā, šodien bijām Valkas rajona Trikātas pagastā, pirmais iespaids ļoti patīkams, pļavas vidū divi palieli dīķi, ir stāvieta mašīnām, viss izpļauts, ir soliņi pie dīķa, vienuvārdsakot smuka un sakopta vieta. Zivis ir, pamatā karpas(karpiņas)500 grami līdz 3 kilogrami, līņi(nīši) 400 grami līdz 2 kilogrami, labi asari, līdakas un citas zivis, saimnieks stāstīja savu bēdu stāstu, kā 3gadīgu karpu vietā viņam atvestas 300-400 gramīgas, kā veči(nošaut) zog zivis, bāzdami tās somās u.t.t., jo šeit ir retā vieta kur par makšķerēšanu ir atsevišķa samaksa(ļoti simboliska)un ja gribi zivis, tad ir noteikta kilograma cena(stipri zem veikalu cenas), makšķerēšana atļauta ir otrdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās.
Mēs pa pēcpusdienu noķērām demit karpiņas(zem kilograma), pāris līnīšus, bija daudz tukšo copju, jo šis dīķis ir salīdzinoši sekls ar dažām īpatnībām, kā mazāki pludi, savādāka barība u.t.t. Noteikti brauksim turp vēlreiz(visticamāk pat rītvakar), jo gribās arī šo ūdenskrātuvīti "atkost", šodien karpiņas ēda visu, kukurūzu, gaļiniekus, slieku un to sajaukumu, rīt jāmēģina ko citu, jo zivju barotajās vietās bija stipri padaudz, radās iespaids, ka viņām barība garšoja labāk par ēsmu. Eksperimentēsim, tad ziņošu.

07.06.2004 22:54

Monstrs

Šodien pie manis veikalā rokām un kājām trīcot ienāca divi puiši, kad ieraudzīju viņu nesamo aiz sajūsmas aš noelsos, iemesls tam bija milzonīga līdaka. Veikala svari ir tikai līdz 6 kilogrami, tad nu braucu uz mājām pēc jaudīgākiem, tie tad arī parādīja 11,9 kilogrami. Svēršana bija ap pusdienas laiku, bet noķēra viņi līdaku ap 8, uzsēdās tā uz zāļinieka vizuļa vienīgā āķa, cīņa ilga 50 minūtes, puisis esot gar Gaujas krastu labu gabalu noskrējis zivij līdz un tikai tad to izdevās pievilkt pie krasta, kā pats atzinās, esot bijis bail to saņemt un atvilkt no upes krasta.
Malacis, tādas zivis katru dienu nepieķerās.

03.06.2004 15:38

Barības

Šodien beidzot SALMO noliktavās ienāca SENSAS barības un atraktori, domāju ka daudzus tas iepriecinās, jo barības ir labas, sevišķi karpām un brekšiem domātās.
Arī jau ierastās SALMO barības beidzot ir klāt, tās ir pārbaudītas un drošas, slikti ka nebūs šogad lielo fasējumu, tie iebarošanu padarīja bišķi lētāku, paliekot nedaudz siltākam laikam uzlabojās arī miermīlīgo zivju apetīte, šodien Stalbes karpudīķī pēc gavēņa atkal ēda karpiņas, bet nu maziņas gan(līdz kilogramam).

01.06.2004 21:35

Salacas augštece

Šodien bijām Salacā pie Mazsalacas, precīzāk vietā kur pēc nedēļas notiks sacensības, teikšu jums atklāti, nezinu nevienu citu vietu Latvijā kur iŗ tāds daudzums zivju. Te no Burtnieka nāk nārstot auslejas(30-60 grami), raudas, pliči un brekši, tiem no pakaļas nāk asari un līdakas, esot arī zandarti dabūti. Ja kaut nedaudz iebaro, tad no 25 metieniem būs vismaz 20 zivis, lai gan straumīte ir diezgan stipra raudas un pliči stāv uz barības biezā slānī, ik pa brītiņam pienāk breksēni, viena dāma turpat netālu izmocīja tādu bišķi virs divi kilo dzeltenīgu portfeli. Mēs braucām ar domu patrennēt tempu ausleju vilkšanā, jo pie tādas viņu koncentrācijas visticamāk, ka sacensībās lielāko tiesu tās arī tiks ķertas, kaut arī ar dibenzivīm var trijās stundās savus 6-8 kilogramus salasīt, uz auslām labākie ķers virs 10 kilogramiem trijās stundās.
Pats šodien ķēru ar 4metrīgu kātiņu bez spoles, uz āķa liku gaļiniekus, baroju ar SALMO raudu barību kurai uz diviem kilogramiem sausās masas piebēru pusbundžu KREMKUS raudu atraktoru, Rita savai barībai piebēra KREMKUS karpu atraktoru un ķēra viņa ar 3,5 metrīgu kātiņu. Mūsu kopējais septiņu stundu loms bija virs 50 kilogramiem zivju, uz mājām paņēmām kādus pāris kilogramus lielāko ausleju, jo to kulinārās īpašības ir lieliskas, pārējās visas tika atlaistas atpakaļ, vēžiem nogrima labi ja desmit zivteles.

30.05.2004 21:37

MAZSALACA - SKAŅAISKALNS

Šodien abi ar Ritu bijām uzaicināti uz bērnu makšķerēšanas sacensībām Mazsalacā, tur bija sapulcējušies ap 60 dalībnieku. Puišeļiem un desmit meitenēm makšķerēšanai bija atvēlētas trīs stundas, kā nu kurš mācēja tā cīnijās, mēs staigājām palīdzot ar padomu, visbiežāk gan pārsienot pavadiņas un āķus, jo to šausmu skatu ar kādiem āķiem puikas makšķerē ir grūti aprakstīt, tā var atsist visu apetīti uz makšķerēšanu. Salacā ap šo laiku savā lielākajā rijienā ir auslejas, tās ņem uz visu, vislabāk gan uz gaļiniekiem, tos tad nu arī nācās padalīt sacensoņiem lai visi tiktu pie loma, un atkal sevi parādīja meitenes, jo vislielāko lomu savilka tieši meitene, viņa trijās stundās savilka 5,5 kilogrami ausleju, te gan jāpiebist, ka tik milzonīgas auslejas nekur citur nēsmu redzējis, lielas renģes izmērs
Ja jūsu bērns ir no 3-14 gadus vecs, tad atvediet viņu 5. jūnijā uz Lucavsalu, tur notiks Rīgas domes un SALMO rīkotie makšķerēšanas svētki bērniem, dažādās vecuma grupās bērni makšķerēs trīs stundas, notiks dažādi atjautības konkursi kā āķu siešana, zivju atpazīšana u.t.t. . Jebkāda veida konsultācijas un palīdzību bērniem sniegsim arī mēs t.i. SALMO sporta makšķerēšanas komanda, vēl ir daudz laika lai ieplānotu šo pasākumu apmeklēt. Ticiet, bērniem tādas sacensības ir liels notikums, ja vēl izdodās kautkādu vietu ieņemt, tad ir notikums ko atcerēties ilgus gadus.

27.05.2004 20:46

Latvijas čempionāta pirmais posms Ventā

Sestdien un svētdien Ventā, netālu no Skrundas, notika Latvijas čempionāta pludiņmakšķerēšanā pirmais posms. Laika apstākļi bija reti sūd..i, bet tas netraucēja jau piektdien sabraukt lielākai daļai vadošo sportistu lai patrennētos, lai sagatavotu inventāru un vienkārši lai pabūtu starp savējiem. Ūdens līmenis bija zems, tāpēc sacensību vietā straumīte bija ļoti lēna, kā jau katru gadu šajā laikā ļoti aktīvas bija auslejas, tās visu laiku trenkāja asari un līdakas, trenniņos trāpījās itin pieklājīgas raudas(līdz 300 gramiem), pa retai vimbai, Rita dažas minūtes paturēja karpu( tad karpai apnika), likās ļoti cerīgi.
Sacensību sākumu atlikām uz pusstundu, jo tuvojās negaiss, tā kā lielākā daļa kātu darbojās kā zibeni uztverošas antenas, neviens negribēja riskēt. Pats ielozējos A zonā, pēc iebarošanas praktiski uzreiz sākām uz štekeri vilkt nelielus plicīšus un raudiņas, dažs uzreiz sāka ķert auslejas, tomēr te viņas ir tik maza izmēra, ka bija pamatotas izredzes uz dibenzivīm salasīt lielāku svaru, tāpēc stingri turējos pie štekera, neļaujoties kārdinājumam pāriet uz auslu ķeršanu, kā to darīja kaimiņi. Tā ar nelieliem copes uzplūdiem gāja laiks, uz otrās stundas beigām sāka pietrūkt zivju, uz papildus piebarošanu tās nereaģēja, tāpēc ar kaķenes palīdzību iebaroju vietiņu kādus metrus 35-40 no krasta, pēc pāris tukšām pludināšanām pieteicās šīsdienas lielākais finierītis(brekšelis) ap 300 gramiem, papludināju vēl kādas piecas minūtes, bet nekā. Paņemot štekeri atkal pieteicās piecas raudeles un viss, pēdējo pusstundu veltīju ausleju ķeršanai ar 3metrīgo makšķerīti, kā parādīja svēršana savu tuvāko konkurentu biju apķēris par nepilniem 400 gramiem. Ritai arī bija gājis itin labi, zonā pirmā un pati ļoti apmierināta, citiem komandas biedriem gāja nedaudz sliktāk, mēs pēc punktiem pirmajā dienā bijām 2. vietā, iemesls visu pārrunāt, izanalizēt kļūdas, tā līdz vieniem naktī pie ugunskura arī nosēdējām, pat salu nejutām(varbūt rums palīdzēja).
Svētdienas rīts ausa saulains un auksts, pat ledus uz teltīm bija, pēc izlozes atkal izklīdām pa zonām, man tika B sektora vidus. Pēc sagatavošanās atkal sākam ar masveida iebarošanu, un atkal praktiski uzreiz sāk ķerties mazi plicīši un raudiņas,bet manam kaimiņam tie ķērās stipri labāk kā man, mainīju gan pludu lielumus, gan ēsmas, gan dziļumus, uz pirmās stundas beigām jutu, ka zaudēju diviem puišiem savā sektorā, tomēr beidzot sāka strādāt barība, šoreiz zivīm patika, ka ik pa laiciņam iemetu nelielu barības bumbiņu, tas palīdzēja savilkt sev priekšā lielu sīkzivju daudzumu, tad nu man atlika tikai mērkaķa ātrumā slidināt savu jauno(ugunskristības) štekeri turpu šurpu. Ik pa brīdim izmēģināju tālmesšanas kātu, bet bez rezultātiem, uz 13 metrīgo štekeri ķērās auslejas, plicīši in pa retai raudai, tomēr ar to pietika, lai atkal novinnētu savu zonu. Stipri nepaveicās Ritai, divas stundas esot 100% vadībā zonā pēc stipras vēja brāzmas, gāžoties štekera turētājam salūza viens no štekera posmiem, tas manu meiteni uz padsmit minūtēm izsita no ierindas, ar to pietika lai konkurenti pietuvotos un apietu viņu, bet tik un tā viņa palika 3. zonā un 5. kopvērtējumā, citiem komandas biedriem gāja ciešami, tikai Lideru Pēteris arī novinnēja savu zonu, tas palīdzēja mūsu t.i.SALMO komandai ierindoties patreiz pirmajā vietā, labs sākums un prieks arī par firmas SALMO piešķirtajām dāvanu kartēm( itin pieklājīgos apmēros) uzvarētājiem.
Atpakaļ ceļā mani sazvanīja viens no Gaujas sapalu medniekiem un prasīja padomu kā savu tiko noķerto 3,1 kg sapalu aizsūtīt uz CL konkursu, šōdien veikalā iebrauca cita kompānija ar kolosālu ruduli 1,4 kg , pats tādu nemaz nebiju redzējis, tas paņēma kukurūzas graudu, sapals tika izvilkts uz SALMO teleskopisko fīderīti un divām grūbām uz āķa. Neskatoties uz aukstumu zivis ķerās, Kālā paziņa sestdien izvilka divas 7nieces karpas, Burtniekā labi ņem līdakas, tāpēc apsavilksim siltās ūzas un iesim pie ūdeņiem.

24.05.2004 23:59

ESAM MĀJĀS

Tiko atbraucām no Kijevas, kur divas dienas cīnījāmies par kluba un žurnāla "SOVREMENNAJA RIBALKA" kausu, konkurence bija liela, jo piedalījās divi labākie Krievijas klubi, labākie klubi no Ukrainas un Slovākijas, makšķerējām mums nepierastā ūdenī, kanālā ar ūdens līmeņa maiņu vairākas reizes diennaktī, uzsvaru likām uz breksēniem, raudām un asarīšiem. Es jau trenniņos izvēlējos mačkātu, jo apstākļi ļoti līdzinājās makšķerēšanai man tik mīļajā Gaujā, tāpēc lai sev nesagrozītu pēdējā mirklī galvu, pārējās makšķeres nemaz no somām neņēmu ārā, šoreiz tas nostrādāja, zivis turējās kanāla vidū un ar mačkātu man izdevās tās no turienes izmānīt. Abas sacensību dienas savā zonā ieņēmu 1.vietu un tādējādi kļuvu par sacensību uzvarētāju, jūtos nopelnījis šo uzvaru, jo nācās stipri piestrādāt, lai breksēni sāktu ieinteresēties par manu āķi.
Pērējiem komandas dalībniekiem šoreiz tik labi negāja, komandu vērtējumā ieņēmām 4. vietu no 7, varējām labāk, bet ......... .
Sestdien un svētdien Ventā pie Skrundas notiks Latvijas čempionāta pirmais posms pludiņmakšķerēšanā, ja ir interese zvaniet vai atbrauciet, visi vadošie sportisti tur būs jau piektdien, jo tas ir ļoti nopietns starts.

18.05.2004 19:12

LAIKS PAIET ŠAUSMĪGI ĀTRI

Pa šo klusēšanas laiku esmu bijis reizes piecas Salacā, Staicelē, tur viss ir kā vienmēr, zivis ķerās, pietam ļoti labi, zem 15 kilogramiem dienā nēsmu ķēris. Ķērās pārsvarā lielas raudas(līdz 500 gramiem), vimbas, ālantiņi, otrdien jau bija daudz breksēnu, lielākie izvilktie ap 1,5 kg, bet jāatzīstās ka manis paša *****isma pēc metru no sačoka palaidu ļoti skaistu breksi, noteikti virs 2,5 kg, šis puisis iemanījās izmantot manu sajūsmu, par viņa pievilkšanu pie krasta un ar labu manevru salauza man štekermakšķerei spicīti, amortizatora gumija iesprūda un pārgriezās uz asajām lūzuma malām, bet vienalga cīņa bija kolosāla. Nomierināšu bļāvējus, praktiski visas zivis tika palaistas vaļā, par ko man ir pietiekoši daudz fotogrāfiju. Ķērām uz gaļiniekiem un motiļiem, copes pārsvarā ļoti vājas, daudz zivis aizcērtās ar āķi(No 16-18) aiz astes vai spuras.
Līdaku ķērājiem mūsu pusē ir ļoti labi iesākusies sezona, šogad Burtniekā 1. maijs nesa labus lomus, daudziem bija norma( 5 līdakas), pārsvarā gan līdz divi kilogrami, bet mušotāji(GROSFOGELIS R.) pieveica astotnieci, citiem bija arī piecinieces. Šodien no rīta pie manis veikalā sakrējās četri Burtnieka pazinēji, pēc garām diskusijām tomēr visi vienojās , ka sen tik labs sākums nav bijis, ņem gan vidū uz velci, gan mētājot pa zālēm, topā gumijas ļurļaki, 3.-4. izmērs zaļganas ar sarkanu asti un sarkani baltas zivis, Rapala zāļinieki, patreiz ezerā nārstojot brekši. Arī citos ūdeņos viss notiekās, Gaujā uz dzīvo līdakas ņem pat ļoti labi, Sedas upē cilvēku daudz, bet ir arī līdakas un pa retam asarim, vakar man rādīja līdaku nedaudz zem kilograma kurai no puses līdz astei bija svaigas zobu pēdas, atliek tikai minēt kāds zvērs tur ir bijis.
Sestdien Staicelē notiks sacensības Staiceles vimba, būs gan meistarklase, gan tautas klase, dalībnieku reģistrācija no 6, daudz labu balvu, par Vimbu karali tiks kronēts tas kurš noķers vislielāko vimbu, plus atsevišķs vērtējums kā jau sacensībās. Visu dienu tur notiks koncerti un atrakcijas, dažādi turnīri un sacensības, vakarā makšķernieku diska prezentācija un zaļumballe, varbūt sadomāsiet .... .
JST lapā kautkāds atraktīvs tautietis taujāja par sacensībām Ukrainā, pieļauju, ka Jānis par tām tiešām neko nezin, uz Kijevu jau otrdien izbraucam mēs SALMO sporta makšķerēšanas komanda: Rita Verza- Grabovska
Pēteris Lideris
Guntis Kārkliņš
Normunds Grabovskis un
Ainārs Eglītis no kluba Pasaule, tās būs draudzības kausa izcīņas sacensības kurās piedalīsies Krievija ar 2 komandām, Slovākija, Polija, Lietuva ,Ukraina un mēs.Šo sacensību mērķis ir popularizēt sporta makšķerēšanu un iegūt labu trenniņu pašā sezonas sākumā. Braucam ar divām mašīnām, lai lieki neiebrauktu atkal sociālismā, Baltkrieviju izlaidīsim, brauksim caur Poliju.
Vēl informēšu par Staiceles notikumiem un tad gan nedēļu klusēšu.

06.05.2004 23:54

STRAUMES BARĪBAS ĪPATNĪBAS

Šīs brīvdienas atkal pavadījām pie Salacas, ķērām raudas, vimbas, patrāpījās daži virsmēra ālantiņi, un sapalēni. Sestdien sēdējām nedaudz uz leju no šosejas tilta Staicelē, dziļums virs trīs metriem, stipra straume, makšķerējām ar sporta štekeriem lietojot 15-25 gramīgus diskveda un katamarānveidīgos straumes pludiņus, copes bija lēkmjveidīgas, 10 minūtes nekā nav, tad uznāk zivju bariņš, 15 minūšu aktīvas darbošanās un atkal tukšums, tomēr uz pēcpusdienu, dienai iesilstot, cope kļuva nedaudz stabilāka, pamainīju nedaudz barības konsistenci un kļuva pavisam jautri, kopsummā nedaudz virs 20 kilogramiem zivju, no tiem bija 7 vimbas, ālantiņš ap 700 gramiem. Ritai gāja nedaudz bēdīgāk, virs 17 kilogramiem zivju, 4 vimbas un viens tiešām labs aizgājējs(ālants vai sapals ap 2-3 kg). Svētdien atbraucām tikai uz 10 un aizgājām nedaudz uz augšu no tilta, te vietējie, neskatoties uz liegumu, uz gruntenēm labi ķēra vimbas. Sabarojām un gaidītā efekta nebija, Rita gan ik pa laikam pa raudai vai vimbai izvilka, mani piemeklēja kautkādas muļķīgas neveiksmes, te velkot vimbu ,tā ieskrien piekrastes zālēs un iepinās, te pienāk dižie sūcēji un visu laiku izsūc tārpus(kļūda pluda izsvarojumā, dziļuma regulēšanā, pavadas garumā), tā ka pierakstījos ar vimbu tikai kādas minūtes 30 pēc copes sākuma, man ķērās izteikti smalkas raudiņas un plicīši, pa retam kāda vimbiņas cope, tomēr tas likās pat interesantāk, ja nav tekoši copju var izmēģināt visādas citas pieejas un atkal uz copes beigām itkā aizgāja raitāk tā lieta, izdevās piesiet labas raudas, kopsummā Ritai ap 15 kilogramiem(6 vimbas)man ap 12 kilogramiem(4 vimbas). Dīvaini, ka daudzām raudām jau tek pieņi, parasti tik agri tas vēl nenotiek, tagad aprakstīšu savu barību, kuru sausā veidā sajaucu jau piektdien vakarā un kuras man pietiks vēl uz vienu copi.
5 kg baltmaizes rīvmaizes
1 kg saulespuķu spraukumu
0,5 kg Herkulesa auzu pārslu(citas ir baigi cietas)
2 kg SALMO raudu barība
2 kg SENSAS 3000 GARDON
1 kg prosa
2 kg Dobeles zivju kombikorms
Prosu vāra kamēr tā ir mīksta, kombikormu un saulespuķu spraukumus aplej ar verdošu ūdeni, labi samaisa, vēl mājās sajauc ar prosu. Pārējos sausos komponentus rūpīgi samaisa un ieber biezā politelēna (atkritumu) maisā, pie ūdens beram sauso barību tik daudz, lai rūpīgi maisot izveidojās masa, kas ir labi izmirkusi, bet pietiekoši stingra lai veidotu cietas barības bumbas, pamēģiniet uztaisīt tādu bumbiņu un iemetiet sev pie kājām ūdenī, būs labi redzamas visas izjukšanas stadijas. Tad ņēmu parastāko kurmju rakumu zemi un liku klāt aptuveni 70% no barības daudzuma, iepriekš gan izdzinu to caur sietu, lai nav kunkuļu, vēl nedaudz ūdens un barība gatava. Iebaroju ar domu, ka ķeršu vienā noteiktā vietā, nevis pludināšu pa visu upi, tāpēc pirmo barojumu(7 bumbas) iemetu vienā punktā sev pretī, kā vēlāk izrādījās nedaudz par augstu, nevarēju ēsmu noturēt tajā punktā kur biju nolicis zivju stāvlaukumu, vēlāk pārbaroju nedaudz zemāk un situācija uzlabojās. Eksperimentējot piejaucu barībai vēl zemi, to šoreiz aizņēmos no vietējiem mazdārziņiem, sanāca no skata ļoti nepievilcīga masa(1/3 barības un 2/3 zemes), bet efekts bija labs, raudām un vimbām ļoti patika tas smaržīgais duļķis, kas radās skalojoties grimstošai zemes/barības bumbai, sekojoši kārtējo reizi pierādījās, ka vispirms jāuztaisa barotais punkts un tad ik pa laikam jāpalaiž pa straumi(tomēr sasniedzot gultni) sasaucēja lomu pildošu barības mākoni.

27.04.2004 19:34

Salaca Staicelē

Šodien pēcpusdienā neizturēju un aizbraucām uz Salacu, Staicelē visās vakantajās vietās bija sasēduši veči, bet tā kā šoreiz braucām štekerēt, tad droši iekārtojāmies turpat pie šosejas tilta, vakar tepat Lideru Pēteris pa pēcpusdienas copi tika pie pārdesmit kilogramiem labu raudu. Kauns jau teikt, bet š†ekeris nebija aiztikts kopš atbraukšanas no Slovākijas, pagājušā gada septembrī, tāpēc pagāja laba pusstunda kamēr tiku kārtībā ar to, laika makšķerēšanai bija maz, ap 16 tikai sākām iebarot un makšķerēt. Sākums bija diezgan stīvs, pa retai copītei, Rita gan uzreiz pierakstījās ar vimbu, man 3.un 4. zivs bija vimbiņas(ap 600 gramiem), tā palēnām pa kādai zivtiņai mēs lasījām, bet no Pētera salielītās super copes nebija ne miņas, es biju diezgan silti saģērbies, bet tik un tā nosalu kā susliks, jo pat kājas zābakos sala, zivis upē ir ļoti daudz, šļakstinās un lēkā visa upe, bet ņem baigi stīvi.
Inspektori stāstīja, ka šogad esot izteikti daudz televizoru licēju pie dambja, esot izņēmuši pat vairākus lielos tīklus, tos itkā vietējiem bomžiem savedot Rīgas darboņi kuri arī nopērk zivis, bet nu jau divas nedēļas vimbas un raudas lieliem bariem ejot pāri dambim, vimbas esot jau pie Burtnieka.
Koprezultāts mums izrādījās dikti pieticīgs, no 4 līdz 8 vakarā katram pa 5-6 kilogrami raudu(150 līdz 400 grami) un pa divām vimbiņām, paņēmām uz mājām desmit lielākās raudas, pārējās zivis palaidām vaļā ar ko izpelnījāmies dažus netulkojamus teikumus no tuvākajiem nenosakāma dzimuma un skaidrības pakāpes radījumiem. Laikam paliekot aukstākam raudas nolēmušas gavēt, sestdien sola vēl aukstāku, bet vai tad tas kādu var atturēt no braukšanas uz copi, nē tikai atkal jāvelk būs ziemas ancuks.

22.04.2004 23:51

IESPĒJA TIKTIES KLĀTIENĒ

Sestdien 17. aprīlī mums ir iespēja satikties klātienē, ja vien jūs apmeklēsiet Ķīpsalas izstāžu centru, tur būs lielāko tirgotāju stendi, mēs SALMO sporta makšķerēšanas komanda visi būsim satiekami SALMO stendā, tur būs apskatāmi dažādi jaunumi, praktiska barības sagatavošana u.t.t. .
Pulksten 15 būs ļoti interesanta kompaktdiska prezentācija, visas dziesmas par makšķerēšanu no atraktīvākajiem mūsu muzikantiem(Gobziņš, Ufo), Pasaules čempionu zemledus makšķerēšanā apbalvošana no MA puses, vismaz pagaidām liekās, ka sanāks labs pasākums. Un nesakiet, ka tas nav domāts jums, ka tas jau tikai tiem tur augšā, viss šis pasāciens ir domāts MAKŠĶERNIEKIEM .

13.04.2004 20:50

Pārdomas par SALACAS licensēm

Daudz un dikti ir runāts par Salacas, sevišķi Salacgrīvas licensēto makšķerēšanu, šogad tur ir vēl sliktāk kā pagājušajā gadā, pie dienas licenses cenas 2,5 lati nekādiem stulbiem ierobežojumiem nevajadzēja būt, patreiz ir tā, ja tu nēsi sazvanījies ar meitenēm viesnīcā kur tirgo licenses un pieteicis, lai tev to norezervē, tad reāli pēc sešiem no rīta vairs Salacgrīvas teritorijā makšķerēt nevari. Pavisam negribot esmu palicis par gana pazīstamu personu makšķernieku aprindās, to izjutu arī Salacgrīvā, nāca pie manis runāties gan patreizējās kārtības piekritēji, gan pretinieki, no piekritēju puses pat izskanēja viedoklis, ka makšķernieku skaitu vajadzētu vēl samazināt, citādāk tagad upes krasti esot kā izgāztuve, daļēji jau var piekrist, reti kurš aiz sevis satīra, bet pa visu piekrasti ir tikai viena atkritumu tvertne, tualete pēdējo reizi ir izvesta labi ja pagāšgad, par tādu licenses cenu jau nu varēja arī sētnieku noalgot, kā tas tiek darīts privātos ūdeņos.
Bēdīgākais jau ir tas, ka dažam labam liekās, ka Salaca ir viņa privātīpašums, gribu kautko aizliegt, aizliedzu, nebrīnīšos, ja A.Birkova nākošais ieteikums būs makšķerējot stāvēt uz vienas kājas, lai mazāk nomīdās zālīte, ārstēties vajag.

12.04.2004 22:58

COPE SALACĀ

Nu beidzot arī es tiku daudzmaz kārtībā ar darbiem un varēju doties uz sezonas atklāšanas copi, pēc daudzgadējas tradīcijas man tā sākās Salacgrīvā. Piektdien ieradāmies pie upes ap septiņiem, visas vietas jau bija aizņemtas, tāpēc nācās palikt pie paša tilta, ja lomos dominē baltie sapali, tad tā nav sliktākā vieta, bet ja raudas un karūsas, tad daudz labāk ir nedaudz, kādus metrus simts, uz augšu. Iebarojamā barība man bija salīdzinoši vienkārša,jo pēc citiem gadiem zināju, ka nav vērts pavasara copei pārcensties ar barības gatavošanu, Salacgrīvā zivis ir pieradinātas pie grūbu un auzu pārslu putrām, tās te rīdzinieki gāž iekšā uz nebēdu, tāpēc vienmēr jābūt līdzi termosam ar grūbām ko uzlikt uz āķa, reizēm tās izglābj.
Cope bija vidēja, nedaudz augstāk veči vilka pat ļoti labi, mēs bijām trijatā, katrs līdz pieciem pēcpusdienā savilkām pa 6-8 kilogrami labu raudu un balto sapalu, ņēma tie vislabāk uz gaļiniekiem ar motiļa dekoru. Izmantojot daudzās brīvdienas nolēmām arī svētdien aizbraukt līdz upei, šoreiz pie upes bijām jau pussešos, varējām vismaz izvēlēties sev vietu, kamēr ausa gaisma pastaigāju pa krastu, pavēroju upi, lecošās saules apspīdētā upe burtiski vārījās, pa upes vidu, kur ir pamatsraume, kūleņoja un plunkšķinājās nenormāls daudzums zivju, gan mazu, gan lielu, tās visas devās pa straumi uz augšu, kolosāls skats.
Pati cope bija diezgan vāja, sevišķi no rīta, vēlāk dienai iesilstot tā nostabilizējās, vismaz mums noteikti, jo ar regulāru piebarošanu izdevās piesiet sev pretī zivis, šoreiz viss notika kā pēc labākiem paraugiem, mēs barojām un ķērām, smalkākas gan kā iepriekš, bet ķērām, veči kuri nebaroja tā arī palika ar pārdesmit zivīm kulēs, ķērās pārsvarā raudiņas, pa retam baltam sapalam, breksēnam vai sapalēnam. Rezultātā mums visiem četriem bija katram ap desmit kilogramiem zivju, viens puisis paņēma tās uz māju, esot kaimiņu pensionāri pasūtījuši, pārējie demostratīvi palaidām tās vaļā, likās, ka dažs labs no daudzajiem večiem bija ar mieru lekt pakaļ zivīm.
Barība bija šāda:kilogramu miežu putraimu vārīju minūtes 40, vāroties tiem pielēju trīs korķīšus SENSAS AROMIX GARDON, spainī ar verdošu ūdeni aplēju 3 kilogramus Dobeles zivju kombikormu, atsevišā traukā samaisīju kilogramu saulespuķu spraukumu ar vienu paku SALMO RAUDA sauso barību un puskilogramu Herkulesa auzu pārslu, šos visus komponentus samaisot kopā sanāk tāda labi ūdenī šķīstoša, bez asiem aromātiem masa, mūsu gadījumā apzināti neliku klāt nekādas balasta vielas(māli, zeme), jo makšķerējamais dziļums ir maksimums pusotrs metrs, mans mērķis bija lai barība sasniedz grunti un ātri izskalojās, tādējādi savelkot pie mums zivis no lejas, raudas vislabāk reaģē uz grimstošu barību, nevis uz gultnes guļošu. Šādās situācijās, kad nākās makšķerēt ne tālāk kā divus trīs metrus citam no cita, labāk uz trijiem četriem taisīt vienu barību un barot tā lai visi var pludināt pa iebaroto laukumu, jo ja katrs gribēs barot sev nekas labs nesanāks.

12.04.2004 16:00

Brekši, asari un laši

Šodien sazvanoties ar dažādiem Latvijas nostūriem nākās secināt, ka ir plašas iespējas pabūt gan ziemā gan jau pavasarī, tā Mērsraga kanālā lomi bia itin pieklājīgi, veču kā vienmēr daudz, lomos salīdzinoši daudz(noteikumi?)ālantu līdz kilogramam.
Gunārs velk Salacā šodien noķerts pirmais šīgada oficiālais lasis, tas bija 4 kilo svarā, to noķēra, nosvēra un palaida vaļā Gunārs Ķirsons, Egonam Simsonam viens tāds pats pie krasta tikai parādījās, tā ka sākums ir. Salacgrīvā var sākt teibot un raudot, ūdens gan ir paliels, bet zivis ir.
Vidzemes pusē vēl ir atrodami ezeri ar itin labu ledu, lomos dominē baltās zivis, var izsēdēt labus brekšus, bet var arī neizsēdēt, katrā gadījumā tuvākajās dienās vēl var doties pabaudīt cīruļu dziesmas sēžot uz ledus, jocīga, bet laba sajūta kad tev dažus metrus virs galvas aizlido gulbju pāris, turpat jau bradājas zivju gārņi, bet tu sēdi uz ledus un velc baigos asarus un brekšus(varbūt).

28.03.2004 09:15

Sezonas beigas, vai lielais sākums

Vakar vēl notika vienas no pēdējām sacensībām, Mazajā Baltezerā klubs Pasaule rīkoja sezonas noslēguma pasākumu, žēl ka ieradās tikai nedaudz virs divdesmit dalībnieku, toties izņemot Pēteri Lideri, kuru bija pievarējis vīruss, piedalījās visi šī gada labākie sporta makšķernieki. Ledus vēl bija normāls, bet tas kūst acīmredzami, ezerā bija stipra straume, tāpēc noturēt ar iebarošanu zivis vienā vietā bija ļoti sarežģīti, ķērās nelieli breksēni, asari un raudiņas. Kērām piecas stundas, šoreiz vislielākais loms bija man, tas bija 8,2 kilogrami, otrais ar 5,3 kilogramiem zivju palika Mareks Reķis(internetā Suits), cilvēks kuram arī laikam širmīts ir aizgājis ciet, pietika pamēģināt šīs sezonas sākumā sacensību garšu un viss, cauri ir ar viņu, trešais palika Jānis Vizors ar 5,1 kilogramiem asaru. Komandām pirmie esam mēs - Salmo, otrie Pasaule -1, trešie Pasaule -2, pēc sacensībām kādas pāris stundas pasēdējām , pārspriedām sezonu, kā tajā krievu filmā - harašo sidim, forši.

Šodien, neskatoties uz lietu, abi ar Ritu aizbraucām uz Burtnieku, izturējām kādas trīs stundas, savilkām ap 15 kilogramiem dažādu sīkzivju(līdz 300 gramiem dažas lielākās)un braucām mājās žāvēt drēbes, gāza kā ar spaiņiem, copi gan tas baltajām zivīm sevišķi neiespaidoja, asari bija stipri pierunājami uz ķeršanos, visas upes ūdeņu pilnas, zivis izteikti tuvu krastam, ezera ledus piedzīvo pēdējās dienas, būs grūti tikt virsū.
Citur Latvijā jau pilnā sparā veči vicina garos kātus, Salacā oficiāli sākusies lašu spiningošanas sezona, kuriozi, bet spinigot gribētāji Salacgrīvā vēl satika uz ledus sēdošos makšķerniekus, upe vaļā bija tikai ap Staiceli, neviens oficiāls lasis vēl netika noķerts.
Lielupē vilka vimbas, ļoti daudz, šausmīgi daudz, un visas stiepa mājās, tādi mēs esam, neviens likums neko nemainīs, kamēr lielākā daļa ļautiņu nesāks domāt savādāk, arī es esmu pret piecu vimbu ierobežojumu, reizēm tas ir piecu minūšu jautājums, bet vairāk par desmit arī nevajadzētu, šeit nerunāju par sevi, mums visai ģimenei pietiek arī ar piecām, mēs arī tās ķeram daudz un praktiski visas arī atlaižam, runa ir par tiem tūkstošiem makšķernieku kam tās desmit vimbas vienā reizē gadās reizi piecos gados, lai viņi noķerot 6-7-8 vimbas netiktu pieskaitīti maluzvejniekiem, tie kas gribēs likt naktsšņores un televizorus tik un tā likumus neievēro, paskatīsimies šogad uz tirgos nopērkamo vimbu izmēru un laiku kad tās tiks tirgotas, ja viss būs tāpat kā citus gadus, tad makšķernieki atkal būs muļķu lomā, cerēsim ka šoreiz būs savādāk.

21.03.2004 21:14

Mēs esam ievēroti

Šodien notika jocīga lieta, mani , Pēteri Lideri un Egonu Simsonu uzaicināja uz saeimas sporta komitejas sēdi, tur Dzintara Ābiķa vadībā visu frakciju deputāti (man likās ar interesi)noklausījās mūsu stāstījumos par Pasaules čempionātu, par makšķerēšanas sportu un makšķerēšanu kā atpūtu, kā dzīvesveidu vispār, ar prieku konstatēju, ka daudzi bija pat labi informēti par notiekošo šajā jomā, bija daudz jautājumu, tāpēc gribās ticēt, ka solījumi sakārtot finansējumu, uzlabot kontroles mehānismu un pamainīt dažus likumus nepaliks tikai solījumi, prieks, ka makšķerēšana, kas ir vismaz 200 000 cilvēku vaļasprieks, ir ievērota valstiskā līmenī, lai vai kā tas jau ir daudz, tas dod papildus enerģiju makšķerēšanas popularizācijā, jo lai tas viss vezums kustētos katram nedaudz ir jāpiepalīdz.

Uh, gandrīz vai uzsaukums tautai sanāca, bet tā es arī patreiz domāju .

16.03.2004 18:57

Brīvdienas

Sestdien atļāvu sevi pierunāt vēlreiz doties uz Burtnieku, itkā jau cope laba, sameklējām asu kanti kur no metra dziļums strauji aiziet uz trijiem metriem, pārsvarā ņēma plicīši, nelieli finierīši un raudiņas, ik pa brīdim uzskrēja līdz simt gramu asarīši, pa dienas vidu varēja pat kombinezonam augšu novilkt, pabaudīt pavasara sauli, tomēr tuvāk vakaram iegriezās riebīgs vējš un visu kaifošanu sabojāja. Līdz četriem pēcpusdienā katrs ar Ritu savilkām pa + - 15 kilogramiem zivju, lielākie 300-350 gramu breksēni, tādu katram bija pa 10-12 gab.,pārējās zivis reti kura bija virs simts gramiem, nomācoša vienveidība. Ruduļotājiem arī sestdien nekādi spīdošie lomi nebija, pa retam līdz 300 gramu smagam rudulim, tāda sajūta, ka zivis gaida laika maiņu, kura nu jau ir pienākusi, tagad lēnām vajadzētu copei uzlaboties vispār, tuvojās taču sezonu mija, pēdējais ledus, man gan visveiksmīgākās ir bijušas pašas pēdējās ledus dienas, tad kad normāls cilvēks uz ledus vairs neiet.
Svētdien bijām sacensībās Sāvienas ezerā, ļoti savdabīgs ezers, zivis šoreiz uzturējās izteikti seklās vietās, vietējie to labi zināja, tāpēc ja sacensības ilgtu divas stundas, tad uzvarētu viennozīmīgi tikai vietējie, taču nolikumā bija piecas stundas un tas ļāva atstrādāt sākotnēji zaudēto. Rezultātus es nosaukšu tādā secībā kā tas būtu godīgi, te es domāju sievietes pieskaitot pie cilvēkiem, organizatori(manuprāt lai celtu savu vīrieša pašapziņu) viņas bija ielikuši atsevišķā vērtējumā, bet mana mīļotā meitene Rita atkal visus smagi apķēra, viņas loms bija 4810 grami, otrais pēc godīguma principa ir vietējais puisis ar 3900 gramiem un trešais esmu es ar 3320 gramiem zivju. Kērās raudas un asarīši(+ - 100 grami), citas zivis esot kādreiz bijušas, bet pateicoties pašvaldības tuvredzībai tīklu licenšu izsniegšanā patreiz ezerā vērtīgo zivju sugu tikpatkā vairs nav, tā ir daudzu ūdeņu traģēdija, dažus gadus atpakaļ arī pats biju kādas pašvaldības deputāts, kopš tā laika ļoti skeptiski raugos uz gudru, tālejošu lēmumu pieņemšanas iespējamību pagastos, ja mazam, ne seviški gudram zemnieciņam, pagasta bibliotekārei un deju skolotājai ir jālemj par ūdeņu apsaimniekošanu, par to neizsaimniekošanu, tad nekas labs tur nesanāk, diemžēl ne visi, pat tie kas ir labi speciālisti savā jomā, var tālejoši un daudzmaz pareizi lemt.

15.03.2004 19:19

Sāviena

Svētdien, Madonas rajona Sāvienā ,uz sacensībām pulcēšanās ir līdz 7 no rīta, pat nenojaušu kāpēc tik agri, bet tā nu vietējie lēmēji ir lēmuši, prognozējās paliels dalībnieku skaits un labi lomi, izmantojiet izdevību vēl šosezon piedalīties mačos, pie tautas klases noteikumiem katram ir iespēja "ielikt" pasaules čempionam, vai kādam no Latvijas labākajiem sporta makšķerniekiem, vai vienkārši pamakšķerēt labā kompānijā.

11.03.2004 19:13

Pavasara gaiss

Pat rītos, kad ir krietni piesalis, gaisā jūtams pavasaris, sestdien bijām Gulbenes rajona Stāmerienas ezerā, tur notika vietējā rajona laikraksta kausa izcīņa zemledus makšķerēšanā, sacensības notika gan meistaru grupā, gan tautas klasē, tas bija darīts ar gudru ziņu, lai neatsistu apetīti vietējiem makšķerniekiem, bet tajāpat laikā dotu iespēju salīdzināt lomus ar profesionāliem sportistiem. Ezers ir ļoti interesants, plaši sēkļi, kas strauji aiziet līdz desmit metru dziļumam, zivju daudz, pārsvarā raudiņas(50-100 grami), uz sēkļiem varēja lasīt asarīšus(līdz 200 gramiem), daudzi vietējie lika uzsvaru uz brekšiem, bet tie, ar retiem izņēmumiem, bija nolēmuši gavēt. Sacensību ilgums bija piecas stundas, pēc lomu svēršanas visiem tika piedāvāta silta zivju zupa un tēja, katrā gadījumā palika ļoti labs iespaids, pat neradās šaubas par visu tautas klases dalībnieku godīgumu(diemžēl ir bijuši gadījumi), bet dalībnieku bija pāri simtam. Rezultāti meistaru grupā ir sekojoši: 1.mana Rita ; 2. Es ; 3.Laila Grīnberga.
Tagad šo svētdien jābrauc us Madonas rajona Sāvienas ezeru, tur atkal būs sacensības, tas ezers ir slavens ar saviem raudu lomiem, parasti tur labākajiem ir virs 6-7 kilogramiem zivju 5 stundās.
Vakar abi ar Ritu bijām Burtniekā un diemžēl secināju, ka diez vai vēl braukšu, jo pat dienā, kad itkā nesevišķi labi ņēma, mēs no 9 līdz 16 pa abiem savilkām nedaudz virs 35 kilogramiem mazu raudiņu, lieki piebilst, ka Rita atkal man ielika, pietam par kilogramiem 5 noteikti. No visa tā zivju lēruma bija divi breksēni ap 250 grami, pārējās zivis visas zem 100 gramiem, labi ka mums bija pasūtīts liels daudzums zivju, radinieks tās maļ forelēm barībā, bet vispār ezers ir jāglābj, citādāk tur balto zivju ir tik nenormāli daudz, ka tās vairs lielākas neaug, plēsīgās vienkārši nevar tās apēst, bet laikam jau tik vērienīgi pasākumi pie mums vēl nav iespējami, ja gribat saviem bērniem mācīt makšķerēt, tad brauciet uz Burtnieku, tur ķerās vienmēr.

08.03.2004 10:16

Paldies

Liels paldies visiem, kas apsveica mani un mūsu komandu ar labu startu LČ.
Šodien pavisam neplānoti nācās apgūt makšķerēšanu Daugavā pie Klidziņas, pirmais iespaids ir labs, pat neskatoties uz vietējo vīru stāstiem, ka šodien neķērās, uz to ka mūsu štrumi bija galīgi nepiemēroti tik stiprai straumei, tomēr pie kādiem finieriem un skaistām raudām tikām, noteikti aizbrauksim vēl, parādījās azarts atkost šīs vietas īpatnības. Paklausījos vietējā matadora stāstu par monstrīgo līdaku, kura turpat netālu pārrāva resnu pavadiņu, par svētdien ķertiem zandartiem, par gaidāmajiem brekšiem un goda vārds labāk braukšu uz Daugavu nevis uz Pērnavu, varbūt tā domāju tikai līdz pirmajai copes reizei.

22.03.2004 16:33

Zivju gaiss

Nezinu vai mani sapratīsiet, bet jau šodien pamodos ar iekšējo mandrāžu - tuvojās nozīmīgākās sacensības, kautkāds iekšējais drebinātājs lika vakar sataisīt visas 20 sacensību makšķerītes, nopulēt mormiškas, vienuvārdu sakot slims un neārstējams, tikai priecē fakts, ka šodien trenniņā, Dūņezerā, būs vismaz pārdesmit tādi paši slimie.
Burtniekā aktivizējušies ruduļi, večiem uz pludiņmakšķerēm trāpās pat ļoti labas līdakas(5,3; 8,6), par raudām un breksēniem nemaz nerunājot.
Arvien vairāk Pērnavas fanu sāk braukt uz Peipusu, pirmkārt asari lielāki, lielāka zivju dažādība un pat ne sevišķi prasmīgs makšķernieks var savilkt savus 3-5 kilogramus, Pērnavā savukārt vēl tā lielā asaru smelšana, kad pat apdzēries makšķerniekam līdzīgs radījums kautko noķer, šogad nav, var savilkt savus 20-30 kilogramus, ja trāpa virsū īstajā vietā un īstajā brīdī, bet vidējais lomu rādītājs ir stipri zemāks kā citus gadus, starpcitu zivju uzpircēji stāsta, ka zivis varēs nodot arī pēc "jocīgā" likuma stāšanās spēkā, tikai tad būs jābrauc pie uzpircējiem uz mājām.

26.02.2004 07:40

Vēl ir laiks

Atgādināšu, ka vēl dažas dienas var pieteikt komandu dalībai Latvijas čempionāta trešai, noslēdzošajai kārtai, tā sestdien un svētdien notiks Dūņezerā. Ja nevēlaties piedalīties, tad svētdien ap pusdienas laiku varat atbraukt vienkārši paskatīties sacensību noslēgumu un jaunā Latvijs čempiona apbalvošanu, tas atkal būs labu emociju brīdis.

23.02.2004 14:30

Kurzemes --- Mežmaļu kauss

Svētdienas rītā pie Talsu rajona Pļavu ezera sabraucām aptuveni četrdesmit cilvēki, pasākums bija iecerēts nopietns, organizatori bija nosprauduši sacensību zonas pa visu ezeru,(pirmajā mirklī neticējās, ka tādā mazā ezeriņā var būt tik labas zivis) tomēr mazās reklāmas pēc un citu ticamu un mazāk ticamu iemeslu pēc, dalībnieku bija tik cik nu bija, tāpēc nolēmām, ka sacensības notiks tautas klasē un turpat uz vietas izveidojām trīs cilvēku komandas, jo sacensību rīkotāji teicās esot sagādājuši interesantas komandu balvas.
Jau no pirmajām sacensību minūtēm veči sāka vilkt labus pannas asarus, plaudēnus un raudas, pēc pāris stundām atkal sāka klīst runas, ka Rita skaldot finierus, bet arī citiem sevišķi degunu urbināt laika nebija, vidū ņēma mazas raudiņas un plicīši, gar zālēm patrāpījās smuki asari un raudas, kāds no vietējiem izvilka divas līdaciņas uz murmuli, tās ar skumjām acīs viņš palaida vaļā. Piecas stundas šoreiz pagāja ļoti ātri, pat negribējās mest mieru, tomēr krastā smaržojošais šašliks un tiesneša saucieni lika mums nonākt malā, lielai daļai bija iespaidīgi maisi ar skaistām zivīm, svari visu salika pa vietām. Par rezultātiem teikšu tikai vienu, tik labs vidējais loma svars gadās reti, pirmo vietu ieņēma mana mīļotā meitene Rita(6150), viņa par vairāk kā diviem kilogramiem apķēra Pēteri Lideri(4000), trešais Ainārs Eglītis, pats paliku piektais, tikai par diviem gramiem zaudējot ceturtai vietai. Lielākā zivs bija turpat 300 gramīgs asaris, bet tādi 150 -250 gramīgie bija visiem, pa visiem mums vietējās zivis atņēma vairāk par desmit mormiškām un tās nebija līdaciņas, tie bija labi brekši un asari, vienkārši salīdzinoši seklajā( ap 2-2,5 metri)ūdenī tievās auklas neļauj noturēt kilo un virskilo zivis, tieši tādas šeit trāpās.
Kamēr organizatori skaitīja rezultātus, tikmēr dalībniekiem bija sponsora sarūpēts galds ar karstu šašliku, pēc speciālas receptes ceptiem nēģiem un (nav ko slēpt) labu šņabi, kaifs pilnīgs, tie kuri neatbrauca var to tikai nožēlot, jo tik labas emocijas un draudzīgu atmosfēru katru dienu viss nenākas izbaudīt, ar lielām ovācijām tika sagaidīta apbalvošana, komadu balva, bez kausa un medaļām, izrādījās liels(10 kilogramīgs) spainis(katrai komandai)ar labi samarinētām ķilavām, jo viens no sacensību atbalstītājiem bija zivju pārstrādes uzņēmums, itkā nekas sevišķs, tomēr jautri un patīkami, nākamgad šo pasākumu paredzēts taisīt citā ezerā(kur zivju esot vēl vairāk un lielākas) un ar lielāku dalībnieku skaitu.

23.02.2004 17:56

Koknese

Sestdien Koknesē notika plaši izreklamētās sacensības kurās piedalījās vairāk kā simts dalībnieku, pirmās emocijas ir diezgan jocīgas, itkā prieks par to ka vispār kautkas notiek, tieši tāpēc arī braucām, lai nebūtu tā ka mēs tikai runās atbalstam visa veida aktivitātes, bet darbos nē, no otras puses kautkas iekšā liek šaubīties, vai nākošgad arī brauksim. Tas noteikti nav pārmetums Edgaram Zvejam, viss noorganizēts bija ļoti labi arī par makšķernieku godīgumu šoreiz nekādi būtiski iebildumi nevienam neradās, vienīgais kas likās nedaudz jocīgi, bija dalības maksā(tā salīdzinoši ar citām sacensībām bija paliela) iekļauto pusdienu kvalitāte.
Par zivīm sevišķi daudz ko stāstīt nav, jo lomi priekš piecu stundu makšķerēšanas bija vairāk kā pieticīgi, pat vietējie takuziņi, tie kuri perfekti pārzin visus Daugavas untumus un zivju uzturēšanās vietas, nevarēja neko sevišķu parādīt, zivis vienkārši neņēma. Pa visiem dalībniekiem šoreiz nebija neviena ieskaites zandarta, bija labi asari(150-250 grami), skaistas(līdz 300 gramiem) raudas, maziņi finierīši, tomēr pamatsvaru sastādīja sprīža asarīši un gandrīz caurspīdīgi ķīši, pats šoreiz biju dziļā di..ā, lielās neķērās un mazās es neķēru.
Uz Koknesi vajag aizbraukt, sevišķi tad ja nēesat tajā pusē bijis, vietas ir skaistas, organizatori ir iecerējuši plašu, interesantu pasākumu, tā varētu būt laba visas ģimenes atpūta.

23.02.2004 21:00

Brauksim noteikti, tikai vēl nezinām kur

Šodien izrunāju ar SALMO šefu Raimondu Vaišļu visu kas saistīts ar jauno vasaras preču katalogu, viņš apstiprināja, ka SALMO mājas lapa patreiz atrodās izstrādes stadijā, tur būs piejama liela daļa kataloga, būs arī sportā un praktiskajā makšķerēšanā savu profesionalitāti pierādījušu cilvēku atsauksmes, tiks rīkoti dažādu jaunu produktu testēšanas pasākumi, katrā gadījumā domas ir labas, kā tās realizēsies redzēsim aptuveni pēc mēneša.
Šodien pirmspusdienā lielākā daļa no veikala pircējiem bija Peipusa braucēji, jāatzīmē ka šogad liela daļa no Pērnavas piekritējiem atkal sāk braukt uz Peipusu, un man jāpiekrīt ka tur vairāk ir makšķerēšana nevis skriešana pakaļ veču (un asaru) baram. Valmieriešu šīs nedēļas lomi bija ievērības cienīgi, viena kompānija otrdien pašā krastā (2 metri dziļš)savilka pa 15-26 kilogrami asaru katrs, pietam neviena zem 100 gramiem, varētu jau neticēt, bet pie zivju nodošanas to lomu redzēja daudzi, otrā dienā tajā pašā vietā bija vairs tikai sprīdīši ar retiem pannenieku uzskrējieniem.Citi, kuri praktizē braukt iekšā ezerā ar sniega močiem, vēl aizvakar tika pie 2-3 labām sīgām katrs plus pie dažiem padsmitiem lielisku asaru(450-800), arī pagājušā gada sērga, mazie(200-400 grami) zandartiņi, ja atrod viņu slēpņus, itin braši sēžās uz bļitku āķiem, te gan jābrīdina veči, sods par zemmēra zandartiņiem ir stipri lielāks un nepatīkamāks kā varat iedomāties.
Arī Peipusa iemītnieki ir atkoduši pēdējo sezonu bestselleru t.i. bļitkiņu SALMO No 2 un 3, ja tai vēl mazo trīsžuburīti izgrezno ar pērlītēm, tad to ēd pat raudas, kurnu vēl asari.
Uz Burtnieku var doties raudu, ruduļu un līdaku cienītāji, var atrast arī asarus, bet tad vajag lielus gabalus brist pa sniegu, pats tam esmu par slinku, pie labiem raudu lomiem var tikt pat pilnīgs iesācējs ziemas copē, tiko šonedēļ vīrs pirmo reizi paņēmis rokās ziemas štrumus, pirmajā copē savilka nedaudz virs četriem kilogramiem raudu, cauri ir ar to vīru, šodien iepirka visu inventāru un jau plāno kā izbrīvēt vēl kādu brīvdienu, lai tiktu uz copi, prieks, ka par vienu mūsējo ir kļuvis vairāk.

23.02.2004 12:07

Salmo jaunais vasaras katalogs

Šķirstu jauno firmas SALMO vasaras katalogu un gribu padalīties ar jums pirmajos iespaidos, sāksim ar spolēm un tās nu šogad tiks piedāvātas lielā daudzumā, salīdzinoši ar pagājušo gadu klāt ir nākuši vairāki desmiti modeļu, pietam lielākais skaits jaunumu ir vidējā cenu kategorijā, tas ir līdz 25-29 lati. Spoles ar lielāko gultņu skaitu 9 + 1 , tas gan noteikti nav galvenais, būs pieejamas par 25-28 latiem, varēsim izvēlēties gan ar priekšējo, gan aizmugurējo bremzi, tām līdzi nāk divas rezerves, tātad kopā trīs auklas kasetes, te es domāju pat lielākajiem skeptiķiem jāpiekrīt, tas nav nepaceļami dārgi par normālas kvalitātes spoli.
Godīgi atzīstos, ka man uz sacensību makšķerēm nestāv SALMO spoles, toties uz līdaku makškerēm, uz samiem, butēm, lielām karpām domātajām makšķerēm gan lieku SALMO spoles un kātus,jo mani apmierina cena un tā kvalitāte ko par to saņemu, piekrītu, ja esat zvērināts lielo samu vai karpu speciālists, tad jums jāmeklē kāda lieljaudas spole, bet man kurš pa visu vasaru varbūt tikai divas -trīs reizes aizbraucu uz samiem, pilnīgi pietiek. Par lieljaudas spolēm runājot, šī gada katalogā ir trīs jauni baitrunner spoļu, jeb vienkāršāk sakot lieljaudas gruntsmakškeru spoļu ar papildus bremžu mehānismiem, modeļi, pietam dārgākā modeļa cena ir zem 30 latiem, zinot citu firmu šādu spoļu cenas noteikti vismaz rokās šo spoli paņemšu un papētīšu. Spolēm kuras nebūs žēl ņemt uz butēm un vispār uz jūru šogad ir īpaši liels piedāvājums, pietam to cenas nepārsniedz 15 latus, ceru ka drīzumā arī internetā būs redzams
jaunais firmas katalogs, jo te ir daudz interesantu lietu, kautvai sešu veidu multiplikatora spoles, kuru cenas ir no 15 līdz 28 latiem. Makšķerkātos sevišķu jaunumu nav, toties spiningos to ir daudz, sākot jau ar speciāli multiplikatoriem domātajiem un beidzot ar smagajiem, tests līdz 300 gramiem, samu un jūras kātiem, tāds 390 cm garš kāts ar 250 gramu testu veikalos maksās zem 13 latiem, skeptiķiem manuprāt nav kur piesieties. Šoziem daudz tiek diskutēts par mušiņmakšķerēšanas dārdzību, piekrītu, ka karūsas ķert ir lētāk, tomēr pērkot jaunu firmas VISION komplektu var iekļauties 70-80 latos, vai tas ir jums pieņemami spriediet paši, tikai atgādināšu, ka visas mantas sākot no 50 latiem var iegādāties līzingā. Daudz jaunumu jaunai sezonai ir vobleros, saskaitīju 15 jaunas formas, no tiem 6 veidi poperu, pietam katrai formai ir sešu veidu krāsojumi, būs ko izmēģināt, tāpat daudz jaunumu ir starp gumijas zivīm, pat ar jau iekausētām svinagalvām, varbūt līdz šim ne vienmēr visi SALMO gumijzivju modeļi ir bijuši veiksmīgi, tomēr no kļūdām mācās un cenā konkurentu šeit nav. Līdaku ķērājiem tiek piedāvāts labs pavadiņu materiāls 10 metru rullīšos, tāda cena ir tikai lats, bet ērtības lielas, liec kādas karabīnes gribi. Būs dabūjami četru izmēru elektromotori, pēc pagājušā gada par tiem ir ļoti labas atsauksmes, pats sev arī esmu vienu noskatījis, to cenas ir no 170 latiem par mazāko( līdz 800 kilogamīgām laivām), līdz 290 latiem par(līdz 1750 kilogramīgām) lielākajiem.
Ir daudz jaunu telšu modeļu, labu copes(220cm)lietussargu ar piesprādzējamu aizmugures sienu, vairāk par trīsdesmit krēslu un krēsliņu modeļu, grūti protams spriest par mantām no kataloga, bet piešaut aci un aptuveni paplānot paredzamos tēriņus var, tāpēc prasiet veikalos, lai parāda jums jauno SALMO katalogu, tur redzamās cenas ir vairumtirgotāja ieteicamās veikalu cenas.

18.02.2004 14:53

Tas ir noticis un mēs to bijām pelnījuši

Liels paldies visiem mūsu daudzajiem līdzjutējiem, kuri atbalstīja mūs gan klātienē, gan esot citur turēja par mums īkšķus, nebūt nav daudz sporta veidu, un makšķerēšanas sports ir starptautiski atzīts, tātad pilnvērtīgs sporta veids, kuros mūsu valsts izlases iegūst PASAULES ČEMPIONU nosaukumu, mēs to izdarījām.
Patreiz nekomentēšu kā kuram individuāli gāja un kāpēc tieši tā, to mēs ar puišiem vēlāk analizēsim un spriedīsim, patreiz vienkārši izbaudam šīs kolosālās izjūtas, būt labākajiem, bet jāsāk atgriezties darbos, pietiekoši daudz visu bijām atstājuši novārtā. Vēlāk nāks daudz dažādu komentāru, pirmos jau dzirdēju vakar, esot vajadzējis visas trīs pirmās vietas u.t.t., lai rej tie kuriem to tik ļoti gribās, mēs esam visstabilākā komanda, nevienai citai komandai nav tik nopietni rezultāti paskatoties uz visiem trijiem notikušajiem čempionātiem, varbūt tieši tāpēc man bija tik sāpīgi redzot kā pusstundas interviju LNT žurnālisti uztaisīja par nenopietnu, divu teikumu spļāvienu, piekrītu ja žurnālistam jāstāsta gan par mūziku, lauksaimniecību un makšķerēšanu, tad nekas labs tur sanākt nevar, žēl. Ļoti patīkami bija redzēt piecu - sešu televīziju klātbūtni, vismaz pārdesmit dažādu valstu žurnālistu nopietnu darbu, tas viss liecina, ka mūsu sports attīstās un paliek arvien populārāks.
Tomēr man kā komandas trennerim pašas spēcīgākās emocijas uzsita brīdis, kad noslēgumā pie manis pienāca komandas puiši un ar asarām acīs teica paldies, ticēsiet vai nē, es, liels, bārdains tēviņš, raudāju lielām asarām un tagad man ir pilnīgi vienalga ko kurš saka, mana komanda manu darbu novērtēja, tas ir galvenais.

16.02.2004 12:11

Ungurs,Rēzekne, Gulbene

Pēc ilgāka laika atkal esmu piesēdies pie datora, visu pagājušo nedēļu Latvijas izlase dzīvoja pa Ungura ezeru, mēs cītīgi pētījām visas Pasaules čempionātam paredzētās zonas, meklējām labākās mormiškas, barības un veidus kā pierunāt zivis ķērties, kas no tā mums būs izdevies redzēsim pavisam drīz.
Pirms nedēļas, Ušura ezerā, Gulbenes rajonā notika sacensības par vietējās pašvaldības dāvātajām balvām, kā izteicās organizatori, dalībnieku skaits bija necerēti liels, sabraukuši bijām no Valmieras, Cēsīm, Rēzeknes, Kokneses, Madonas un visiem apkārtējiem pagastiem. Sliktā laika dēļ cope gan diezkāda nebija, dalībnieki kas šajā ezerā bija pirmo reizi sākumā meklēja zivis dziļumā, tomēr tas šoreiz neattaisnojās, raudas un brekši gavēja, toties mazie piekrastes asarīši kā vienmēr ēda, tāpēc lomi pārsvarā no tiem arī sastāvēja, parasto sešu stundu vietā sacensības notika tikai četras un tas deva priekšroku ezera pazinējiem, tomēr arī mūsu ģimene nostartēja normāli, Rita pirmā starp sievietēm un otrā kopvērtējumā, es diemžēl paliku ceturtais, tikai 50 gramus zaudējot trešai vietai.
Vakardien Rēzeknē, Adamovas ezerā, notika Latgales kausa izcīņa zemledus makšķerēšanā. Dalībnieku skaits bija liels, sacensības līdzīgi kā Baltezerā notika divās klasēs, sporta un tautas, vērtēja gan komandas, gan individuālos rezultātus. Nolikumā bija paredzēts trīs cilvēku komandas, tāpēc mēs ar cēsiniekiem izveidojām divas komandas, vienā startēja tikai meitenes, mana Rita, Laila Grīnberga un Kristīne Maklere otrajā es, Bauģis Ainārs un Bresis Edgars. Pats ezers ir ļoti interesants, dziļš, ar lielu zivju daudzumu, tāpēc, pat itkā necopē, lomi bija labi un ļoti uzskatāmi parādīja, ka sportists nav tikai slimība, bet gan nopietna pieeja tam ko tu dari. Pirmo vietu atkal ieņēma mana mīļotā meitene t.i. Rita Verza-Grabovska ar super lomu 9,4 kg finieru, otro vietu ieņēmu es t.i. Normunds Grabovskis ar 7,2kg un trešais palika Ainārs Eglītis ar 6,1 kg lomu, komandām pirmās ir meitenes, otrā ir Pasaule-1, trešajā vietā mana komanda. Priecē ka tautas klasē, kur lomi bija vismaz uz pusi mazāki, otrais palika Suits, kurš ir aktīvs mūsu foruma dalībnieks un vismaz savās domās grib nopietnāk pievērsties sportam, vispār ir laba tendence pieaugt sacensību un to dalībnieku skaitam, tas liecina, ka viss notiek. Tuvākās sacensības tagad ir Pasaules čempionāts, tad 21. tautas klase Koknesē uz Daugavas ledus, 22. Madonas rajona atklātās sacensības un tajā pašā dienā arī Kurzemes kauss kautkur pie Talsiem, 28.un 29. Latvijas čempionāta 3. posms, kur tas būs vēl nezinam, viss atkarīgs no ledus, tad vēl marta sākumā paredzamas vēlvienas sacensības Gulbenes rajonā, ir iespēja piedalīties visiem kuri grib pārbaudīt savus spēkus.

08.02.2004 15:45

Vidzemē silts Kurzemē auksts

Sestdien un svētdien astoņdesmit sportiski noskaņoti ļautiņi skraidīja pa Ungura ezeru, un laikam neviens no tiem kas tur bija nenožēlo sacensībās pavadīto laiku, pat neskatoties uz neveiksmīgiem startiem un kritieniem reitinga tabulā, visi kā viens būs klāt uz nākošo, noslēdzošo čempionāta kārtu, kura notiks pēc Pasaules čempionāta.
Personīgi man šis sacensību posms, pat neskatoties uz neveiksmīgu startu sestdien, izrādījās veiksmīgs, izdevās pacelties uz piekto vietu reitinga tabulā, toties mūsu Salmo komanda patreiz zaudēja līdera vietu Pasaule - 1 komandai, visu izšķirs pēdējā kārta.
Pati makšķerēšana bija salīdzinoši vienkārša, ar zivīgu punktu meklēšanu varēja salasīt kādu pusotru- divus kilogramus asarīšu, ķīšu un raudiņu. Bija sektori kuros lomos dominēja tikai ķīši, parēķiniet kā pirmajā dienā nostrādājās Ainārs Bauģis, kuram 2,5 kilogramu lomā bija tikai pieci mazi asarīši, pārējie ķīši 1-15 gramu svarā. Lai gan trenniņos bija daudz raudiņu, sacensībās lomos to bija ļoti maz, vai nu aukstums, vai kāds cits apstāklis ietekmēja to copi un tādējādi tas iegāza dažu labu makšķernieku, kurš visas cerības bija licis uz raudām.
Priecē fakts, ka sports paliek arvien godīgāks un sportiskāks, te es domāju staigāšānu pa svešiem ālinģiem, vēl dažus gadus atpakaļ dažiem tā bija norma, tagad ir nerakstīta vienošanās, ka to var atļauties darīt tikai pēdējās minūtēs, nevis jau sacensību sākumā, nepatīkami, ka cienījamais seniors Osvalda kungs saviem makšķerēšanas skolas audzēkņiem māca nekorektu attieksmi pret saviem pretiniekiem, bet domāju ka viss ir labojams. Man jāatvainojas tam puisim kuru es svētdien ļoti rupjiem vārdiem, par šo tēmu, sacensību laikā nolamāju, bet nu man tāda rīcība ir apsalūti nepieņemama, katrs punkts ir tik ļoti svarīgs, ka emociju uzplūdā bildu kādu vārdu.
Šo nedēļu Latvijas sporta makšķernieku izlase atpūtīsies lai tad atkal dotos uz septiņu dienu trenniņnometni Ungura ezerā, būtu kauns neizmantot māju priekšrocības, esam nolikuši sev uzdevumu uz Pasaules čempionātu zināt visas gultnes īpatnības, tad būs vieglāk noorientēties konkrētā situācijā, visi aicināti piedalīties izlases trenniņos, jo lielāks bars domubiedru, jo vairāk atziņu no kurām veidot pareizos secinājumus.

26.01.2004 22:49

Man patīk likumu izmaiņas

Varbūt būšu kā tas partizānis, kurš pēc desmit gadiem iznāk no meža un prasa vai karš ir beidzies, bet es tikai šajās dienās tā pa īstam noskaidroju, ka ar pludiņmakšķeri(no 1. janvāra) līdakas ķert drīkst, neteikšu ka nupat skriešu uz ezeru, tomēr kad beigsies aktīvā sacensību sezona, tad noteikti ķerot raudas, līdaku makškeri ar pludiņu turpat blakus ielikšu. Itin bieži jūti ka iebarotās zivis kāds iztrenkā, un vēl pagājušajā gadā ja gribējās to plēsoņu tomēr pārmācīt, nekas cits neatlika kā ņemt bļitku un mēģināt to sakacināt, tagad varēsim pavisam godīgā ceļā to mēģināt noķert uz ēsmas zivtiņu. Tādējādi tiek nolīdzināta apsalūtā netaisnība, kad zvejnieki tās ķert drīkstēja, bet makšķernieki, no kuriem starpcitu valstij ir daudz lielāks labums, to nedrīkstēja.
Igaunijā zivju iepirkšanas aizliegums ir pārcelts līdz 30. martam, bet nu atļaujas gan vajag, vienu mūsu kompāniju nupat šajās dienās Peipusā apbalvoja ar 600 kronu prēmiju katru.

20.01.2004 17:23

Kas , kur ,uz ko

Atkal vienas brīvdienas ir pagājušas, sazvanoties ar makšķerniekiem par kuriem zinu, ka nemuldēs lieku varu savilkt nelielu apskatu. Lielākā daļa Valmieriešu protams atkal bija jūrā,Pērnavā, pagaidām nekādas izmaiņas zivju pieņemšanā nav, tāpat nonākot no jūras jūs sagaida inspektori un zivju pieņēmēji, pirmos vairāk interesē atļaujas, zivju maisā sevišķi neskatās, uzpircēji savukārt pieturās pie tradīcijas, ka brīvdienās cenai jābūt zemai, šodien 18 igauņu naudiņas par kilogramu asaru, tas ir nedaudz zem lata. Lomi kā vienmēr, veiksmīgākajiem ap 40 un vairāk kilogrami, vidēji ap 20 kilogramiem uz "peršingu", 10-12 kilo dažam izdevās salasīt uz parasto sudraba bļitkiņu, mormiška pagaidām zaudē, bet jau ir veiksminieki, kuri ir tikuši virs desmit kilogramiem(vēl nēsmu sazinājies ar divām mormiškotāju kompānijām). Peipusā ja neatrod asarus, tad var novilkties raudas, smukas, bet tās nav kur likt, citugad vēl varēja tās iemainīt pie zvejniekiem pret labākām zivīm, šogad nē, asariem cena 13-15 naudiņas, sevišķiem lomiem neviens nelielījās, pārsvarā 5-6 kilogrami, dažam nedaudz virs desmit, tikai viena daudzgadīga braucēju kompānija, kuri brauc ezerā ļoti tālu iekšā, ar GPS palīdzību meklē akmeņu grēdas un ķer tikai uz paštaisītām bļitkām, savika pa divām dienām 63 kilogramus lielisku(250-600grami) asaru, tas uz trijiem večiem. Peipusā piekrastes rajonos patreiz diezgan daudz trāpās vēdzeles, viņām patreiz jānārsto, sekojoši arī asari pulcēsies tajās vietās, sāks lieliski strādāt ikru krāsas mormiškas.
Labus vārdus dzirdēju par Sedas kūdras purviem, tur gan ir maksa 2,5 ls no deguna, toties asaru izmērs vienkārši labs, tā paziņam 11galvas svēra 5,7 kilogrami, patrāpās līdz pat 800-900 gramiem smagi, bet tur ir tikai nedaudz virs metra dziļums,parasti gan tur ir laba pirmā ledus cope, veči uz šķērsbļitkām velk līdakas un bieži arī asarus, vakar paziņa ķēra tikai uz mormišku, bļitku esot ignorējušas. Burtniekā ledus ir sasniedzis to biezumu, kad sevišķi daudz ālinģus vienā piegājienā neizurbsi, tomēr vēl sestdien asari ņēma, pat itin labi ēda bļitkas, toties svētdien cope bija ļoti kaprīza, pat raudas, kuru te ir šausmīgi daudz, ļoti vēlu nāca klāt iebarotajiem ālinģiem, mēs ar Ritu līdz vieniem pēcpusdienā katrs knapus desmit kilogramus gan salasījām, bet ar lielu staigāšanu un lasīšanu.
Gaujā pa bedrītēm lasa asarus, straumē, ar stacionāro barotavu, ķer raudas un baltos sapalus, bet ne sevišķi daudz 2-3,5 kilogrami pa dienu. Tagad ir laiks, kad var apmeklēt lielākos Latvijas ezerus, pameklēt asarus, varbūt kautkur arī nopietnāki brekši izrāda interesi par ēsmu, ne vienmēr tā zivs ir galvenā, lai būtu iekšējais miers un gandarījums par pavadīto dienu.

18.01.2004 23:49

Mazais Baltezers - laba tradīcija

Tie kuri neatbrauca uz Mazo Baltezeru sestdien nav tiesīgi spriest par to kas tur notika, bet notika tur laba makšķerēšana labā kompānijā. Zivis tāpat kā iepriekšējā nedēļas nogalē stāvēja mistiskos punktos un tie kuriem nepaveicās uzsēsties "uz zivīm" skrēja, skrēja un kādus 4-6 kilogramus saskrēja, tomēr ar to nepietika, jo ar sacensībām fantastisku rezultātu 9 un 8 kilogramiem smuku pliču, raudu un plaudēnu krastā nonāca pirmo divu vietu ieguvēji Jānis Vizors un mana mīļotā meitene Rita Verza-Grabovska, trešais palika Ainārs Eglītis. Patīkami pēc copes nobaudīt organizatoru sarūpēto karsto kafiju, maizītes, uzcept ugunskurā desiņas, izbaudīt kolosālu makšķernieku kopības sajūtu, jo katru dienu 150 vienādi domājošie kopā nesanāk. Pēc apbalvošanas, vairāk gan jaunajiem dalībniekiem par prieku, bija uguņošana, nezinu, man patika kaut arī paša rezultāts šoreiz bija diezgan viduvējs, bet tas nav galvenais, tāpēc lielu paldies vajag teikt klubam Pasaule, Latvijas avīzei un firmai Salmo, par vēl dažu patīkamu brīžu radīšanu, galvenais lai cilvēki saprot, ka to naudu kura tiek ieguldīta balvās un citos izdevumos šie organizatori ņem no savas kabatas, tāpēc cienīsim viņus kautvai par to vien, jo mūsu valsts politika nav labvēlīga pret nesavtīgiem palīdzētājiem. Tās ir manas domas, pats esmu uzņēmējs, tāpēc zinu kāda parasti ir attieksme pret potenciālo sponsoru no prasītāja puses, parasti skan vārdi - mums vajag, atvainojiet ja kādu apvainoju.
Esmu patiesi priecīgs, ka Pasaules čempionāts tika pārcelts uz Ungura ezeru, tur nebūs gadījuma lielo zivju, kas tik nopietnās sacensībās nebūtu pieļaujams, var daudz diskutēt par mazo asarīšu ķeršanu, bet tad sāksim pārspriest arī boksu un citus cīņu sporta veidus, praktiski visi kas dabū izjust īstu sacensību azartu saslimst ar šo kaiti un ticiet man tā nav sliktākā slimība.

18.01.2004 22:46

Lomi

Šajās brīvdienās liela daļa Valmieras makšķernieku ceļoja pa igauņu zemi, precīzāk ūdeņiem. Pērnavas līci patreiz labākie lomi ir ar "peršingu", speciālo asaru ķeramo kombainu, te labākie lomi bija 43-48 kilogrami, vidēji ap 20 kilogramiem. Mormišku jūras asari vēl tikpatkā nepazīst, kādus patsmit kilogramus izdevās savilkt uz parasto vai šķersbļitku, zivju pieņemšanas cena brīvdienās nokrita no 30 uz 20 kronām, bet lasot Stikuta Jāņa doto informāciju liekās , ka ar to viss arī beigsies, tikai zinot mūsu ļautiņu praktiskumu kautko jau izdomās tik un tā. Peipusā lomi kā kuram, tomēr pārsvarā veči ir apmierināti, esot savus 7-9 kilogramus asaru salasījuši, arī tur uz zivju nodošanu sevišķi cerēt nevajag, mazos nepieņem vispār, bet par lielajiem maksā no 15-18 kronām, bet to dara ļoti negribīgi, kuriozākais jau ir tas ka pēc oficiālajiem priekšrakstiem arī mājās tās zivis vest nedrīkst, jo to neļauj muitas likumi, ir man bijusi darīšana ar šiem tautiešiem un ar lielu pārliecību varu teikt, ka ne par velti par viņiem stāsta anekdotes.
Gaujā pa bedrēm veči velk asarus, tikai lielākā daļa bedru ir piedzītas ar ledus sablīvējumiem, Burtniekā kā vienmēr ķerās, zvejniekiem tīkli gan tur stāv tā pavairāk, tomēr ar tukšu muldēšanu tos no turienes ārā nedabūsim. Visā visumā ziema ir pilnībā stājusies pie valdīšanas.

12.01.2004 23:43

Mans viedokli par pēdējām sacensībām

Priekš mūsu komandas(SALMO)ļoti veiksmīgi ir noslēgusies pirmā Latvijas čempionāta kārta, tomēr ne viss gāja tik gludi. Trenniņos iepriekšējā dienā likās, ka atliek tikai paņemt sektora ārējo malu, nobarot laukumu un viss būs kārtībā, pliči un plaudēni pienāks, agrāk vai vēlāk bet pienāks, tikmēr bija paredzēts pa krastu lasīt asarīšus, lai konkurenti pārāk neatraujās. Tomēr tā izdevās tikai Guntim Kārkliņam, viņam gan vēl pirms starta jau iekšējā balss pareģoja uzvaru, pārējie mēs kā susliki pa stepi skraidījām no ālinģa pie ālinģa lasīdami mazus asarīšus un ķīsīšus, ļoti priecājāmies, ja izdevās noķert vismaz 30-40 gramīgu zivteli. Pēteris Lideris arī pirmajā dienā ļoti pārliecinoši apķēra savus konkurentus, tomēr vēlāk analizējot atzina, ka kāju pēdas no skraidīšanas ir jēlas, viss loms tika salasīts ar lielu darbu. Ļoti nepaveicās manai mīļotai meitenei, ieguldot visus spēkus un meistarību neizdevās iegūt pietiekoši labu rezultātu, bet tāpēc jau tā ir komanda, lai viena veiksme notušē cita neveiksmi. Pavērtējot daudzu pieredzējušu sportistu neveiksmi šajās sacensībās varu secināt, ka zivis stāvēja kautkādos mistiskos punktos, tās, kā parasti Baltezerā, nestaigāja, tikai tā var izskaidrot atsevišķu dalībnieku veiksmi - izurbjot tikai vienu ālinģi novinnēt zonu, tomēr tā ir veiksme tādā vietā apsēsties.Kopumā iespaids par sacensībām palika labs, mūs apmeklēja pat Ķīnas vēstnieks, viņš gribēja redzēt kā te viss notiek, jo Ķīnas komanda taisās piedalīties Pasaules čempionātā, bija gan neliels nepatīkams atgadījums ar kādu dalībnieku, kuram draugi mēģināja piemest no malas zivis, tomēr viss atrisinājās veiksmīgi, tikai puisis vairs par sportistu nekļūs, nekur tādus nemīl.Šajās sacensībās vēlreiz pierādījās, ka makšķerēšanā nekas nav paredzams iepriekš pilnīgi precīzi, ļoti priecē lielais dalībnieku skaits, atgādinu ,ka vēl varat pieteikt savu piecu cilvēku komandu uz Latvijas čempionāta otro kārtu, kura notiks Ungura ezerā 24.un 25. janvārī.

12.01.2004 23:17

Sporta makšķerēšanas sezonas sākums

Svētdien notika pirmās sacensības kurās piedalījās deviņas komandas pa pieci cilvēki katrā, bija divas debitantu komandas, tā pirmo reizi, pēc manas aģitācijas, piedalījās Dobeles makšķernieki un arī Koknesieši nebija agrāk redzēti mūsu rindās, cepuri nost viņu priekšā. Ledus biezums bija ap 15 cm, zonas bija saspraustas gar ezera krastu kuru vietējie uzskata par daudzmaz zivīgu, ķērās nelielas(līdz 100 gramiem) raudiņas un tik maziņi asarīši, kādus reti kur dabū redzēt, tāpēc no to ķeršanas visi atteicās, likdami uzsvaru uz raudiņām. Kā jau tāda tipa ezeros zivis stāvēja ļoti nevienmērīgi, ar to arī izskaidrojami stipri atšķirīgie lomu svari dažādu zonu uzvarētājiem.
Komandu vērtējumā 1.B&B cope
2.Pasaule
3.Salmo
4.Pasaule 2
5.Dobele !!!!!
Individuālajā vērtējumā uzvarēja cēsu trio, labi makšķernieki kuriem zvaigznes šajā dienā bija sastājušās pareizā kombinācijā, jo kā mēs smējāmies pirms mačiem, ziemā vāju makšķernieku sacensībās nav, ir tievi, ir resni, bet vāju nav, te būs pirmais desmitnieks: 1.Kristīne Maklere
2.Ainārs Bauģis
3.Laila Grīnberga
4.Arnolds Grebežniks
5.Normunds Grabovskis
6.Pēteris Lideris
7.Agris Ziediņš
8.Egons Simsons
9.Māris Nuķis
10.Jānis Upītis
Citos ūdeņos lomi ļoti atšķirīgi, Burtniekā asari ņēmuši diezgan kaprīzi, toties raudas labi, šodien Gaujā, no ledus, labi ņēma asari un baltie sapali, pietam asari līdz 800 gramiem lielākie, Trikātas puses dziļajos ezeros svētdien labi ēduši smuki asari, paņemot vairākas mormiškas. Peipusā kā kuram, citiem maz pēc skaita, bet smuki asari, citiem daudz, tomēr ne tik lieli.
Šodien viena kompānija taisījās rīt doties uz Pērnavas līci, esot jau daži līči ciet un pēc pieredzes zinot, ka vislielākos asarus tieši tādā pussalušā ledū varot savilkt, ja atbrauks atpakaļ, došu kādu ziņu.
Nu tad tagad laikam var visus Latvijas makšķerniekus apsveikt ar jaunās sezonas nopietnu sākumu, starpcitu vēl divas dienas varat pieteikt savu dalību visos trijos, vai kādā atsevišķi, Latvijas čempionāta zemledus makšķerēšanā posmos, galvenais lai jūs būtu piecu cilvēku komanda, pārējo visu varam palīdzēt sagatavot. Pirmais posms notiks 10. un 11.janvārī Mazajā Baltezerā.

05.01.2004 23:43

Sāksim gadu ar labu copi

Beidzot ir pienācis aukstums, kurš sastindzinās visus Latvijas ūdeņus, tur kur ledus jau stāv vairākas nedēļas veči pirmo asumu ir nodzinuši, jāatzīst ka zivis pēdējo nedēļu vētrainā laika iespaidā ņēma diezgan kaprīzi, bet pēdējās dienās vismaz asariem jau sāk parādīties apetīte un tepat Vidzemes mazajos ezeriņos varēja tikt pat pie lomiem ar kuriem nebūtu kauns atgriezties arī no Peipusa. Tā mēs 30. decembrī vienā no Taurenes ezeriņiem salasījām smukus asarus, Simsons Egons, kuru satikām uz šī ezera, pirmais atrada vienu līci kurā ar motilīti iebarotos ālinģos sāka vilkt lieliskus asarus(100-250 grami), trijās stundās viņam izdevās savilkt 61 pannas asari, mums pārējiem, kuri piebiedrojās Egonam vēlāk, bija no 25-40 ēdamie asari un pa simtam sprīdīši, kurus cītīgi sastūķējām atpakaļ ālinģos. Interesanti bija tas, ka asari ņēma tikai barotajos ālinģos, arī ja kādu laiku nenolaida kādu šķipsnu motiļu cope beidzās, šajās vietās bija ap čētri metri dziļš, tāpēc pirmai iebarošanai izmantojām barotavas, kuras atvērām 2,5-3 metru dziļumā, tālāk jau turpinājām piebarot no augšas.
Tiko zvanīja Arnolds Grebežniks no Limbažu rajona, ledus esot nostabilizējies, tāpēc tiko atceltās sacensības tiek pārceltas uz 4. janvāri, tās notiks Ozolu ezerā, pulcēšanās līdz 7,30, ir iespēja lēti pārnakšņot turpat Ozolu skolas kopmītņu viesnīcā, šo iespēju tradicionāli izmanto Kuldīgas un Mērsraga makšķernieki. Ja ir interese zvaniet man, palīdzēšu gan ar tārpiem, gan informāciju t. 9224086
Lai jums izdodās piecirst katru copi, un ne tikai makšķerēšanā .

01.01.2004 20:05

Arhīvs 2003

Taurene, Dzērbene---Saldus, Kuldīga

Tik daudz brīvdienu neļāva nosēdēt mājās nevienam zemledus makšķerēšanas cienītājam, pat tur kur ledus nemaz nav, piemēram Saldus makšķernieku kompāniju vienudien varēja satikt uz Taurenes ezeru ledus, otrā dienā uz to pašu ezeru ledus parādījās kuldīdznieki, ne vieni, ne otri agrāk pat dzirdējuši nebija par tādiem ezeriem, bet bada laikā pat velns mušas ēd.... Paši arī četras dienas pavadījām uz ledus, lomi vidēji, uz šķērsbļitku trāpījās līdzkilo līdaciņas, asariem apetīte bija kā kuru dienu, tomēr ar lielu urbšanu un meklēšanu pat pilnīgā necopē varēja kilogramus trīs-četrus pannas asarus salasīt, protams neiztika bez iebarošanas ar motiļiem, pie sliktas copes pārgājām uz mazām kaparotām volframa mormiškiņām un 0,10mm aukliņu. Tā kā makšķerējām pārsvarā zāļainos ezeros, tad panākumu pamatā bija uztrāpīt asaru bariņam, jo šāda tipa ezeros zivis nestaigā lielos baros un neklīst barības meklējumos pa visu ezeru, tāpēc atrodot asarus lietderīgi iemest šķipsniņu motiļus, bez lielas straumes motiļus var laist no augšās līdz trīs metru dziļumam, lielākos dziļumos vismaz līdz pusūdenim tie jānolaiž ar barotavu, barotava jālieto arī tāpēc, ka asari bieži ceļās pretī kŗītošajiem motiļiem un jūs nevarēsiet izkontrolēt cik augstu tie uzceļās un var gadīties, ka asari ir jums zem kājām, bet jūs tos gaidat četru metru dziļumā. Paredzētās sacensības tika atceltas, jo organizātori neuzņemās atbildību par cilvēku drošību, poēdējo dienu atkusnis Ozolu ezeru ledu padarīja krietni plānāku, visticamāk, ka tuvākās sacensības būs janvāra vidū Rēzeknē.

12.2003 22:23

Priecīgus(vai rīt priecīgas)

Lai jums biežāk ir mirkļi, kad varat pateikt: ESMU LAIMĪGS, šovakar esat kopā ar tiem kuri jums ir vistuvākie.


Šodien atkal bijām Taurenē, vajag radiem zivis uz svētkiem sagādāt, domāju ka izdevās, pats uz šķērsbļitku noķēru trīs līdaciņas(800-900 grami), bija ļoti daudz tukšās copes, vienīgais izskaidrojums ir ka ņēma ļoti negribīgi, pat smuka līdaka, kuru redzēju ālinģī, bija paņēmusi uz mazo trīsžuburīti zem bļitkas. Asari tikai piesita, tāpēc pārgāju uz mormiškiņu un lieta aizgāja, ar lasīšanu 3-4 asari no ālinģa salasīju nedaudz virs trīs kilogramiem normālus pannas asarus, lielākie ap 250 grami, Rita uz bļitkiņu noķēra vienu līdaciņu un ap desmit asarus, tad pārgāja uz mormišku un ar urbšanu un lasīšanu salasīja turpat četrus kilogramus asaru, lomu sverot kopā mums bija bez dažiem gramiem septiņi kilogrami asaru(tiešām visi cepami, mazos laidām atpakaļ)un čētras mēra līdaciņas, lai radi ēd.
Vēl šitās svētku dieniņas var padarboties kā patīk, jau 28. decembrī mums ir pirmās sacensības, Limbažu rajona Ozolos, varbūt jūs arī gribat piedalīties, tad zvaniet man T. 9224086

24.12.2003 17:47

Pietiek ar 50 kilometriem

Šorīt kārtājo reizi pārliecinājos, ka Pleskavas šoseja ir robeža starp gadalaikiem, no Valmieras braucot visi zemes ceļi bija atkusuši, sniega nebija, ja nezinātu ka Taurenē ir ledus, grieztu mašīnu rinķī un brauktu mājās čučēt. Pie Raunas šķērsojot "laika joslu" arvien vairāk iebraucām ziemā, visi ceļi ledū, mežos un pļavās sniegs. Ledus savus 8-10 cm biezs, ezers iepriekšējā dienā bija krietni nourbts, tāpēc sākumā pat nevajadzēja trokšņot urbjot, jau trešā ālinģī pierakstījos ar mēra līdaku uz šķērsbļitku, pēc desmit ālinģiem pieķērās otrā, tad tukšā cope un šķērsbļitkai nolauza asti, likās ka būs kolosāla copes diena, veči lielījās ka vakar ideāli ņēmuši asari, vienam bijušas 13 līdakas, no tām tikai 4 zemmēra, tomēr lai viss neliktos tik skaisti, ļoti spēcīgais vējš sapūta sniegu, pietam tas nāca ļoti stipri. Rita{ tā ir mana mīļotā meitene}neveiksmīgi pastaigājusi stundiņu ar šķērsbļitku, sāka uz mormišku meklēt asarus, tas viņai uz visu pārējo fona arī izdevās, sākotnēji ar barotavu nolaižot lejā šķipsnu motiļus, viņa salasīja nedaudz virs 3 kilogramiem normālus {100-150 grami} asarus, es vēl vienu līdaku noķēris arī pārgāju uz asariem, tomēr copes brīdis bija nokavēts, paspēju noķert tikai 16 sprīdīšus. Ap vieniem dienā metām mieru, jo dikti jau nu laiks bija riebīgs un cope beidzās praktiski pavisam, lai nesagaidītu mirkli, kad bauda kļūst par mocībām, braucām mājās. Cik nu aprunājos ar citiem večiem tad lomi bija švaki, diviem līdakotājiem katram pa divām noķertām, citam pārdesmit asarīšu un trīs nokostas mormiškas, citam līdaka un pieci asari, tomēr neviens sevišķi noskumis nebija.

21.12.2003 21:11

Negudrie pa vienam nestaigā

Pie tik liela atkušņa ar mazām cerībām par tikšanu uz ledus tomēr braucām uz nelielu ezeriņu, kādus 30 kilometrus no Valmieras, piebraucot ar lielu prieku secinājām, ka nebūsim vienīgie, jo pa ledu jau staigāja viens makšķernieks, par lielu izbrīnu secinājām, ka ledus biezums ir savi 10 cm. Zivju, pārsvarā asarīši, bija daudz, tomēr dikti jau nu smalkas, lielākās ap 150 gramiem, sazvanījāmies ar paziņām un sapratām, ka rīt jābrauc uz Dzērbeni vai Taureni, jo Laila Grīnberga šodien ļoti veiksmīgi ar šļērsbļitku medīja līdakas pa Taurenes ezeriem, esot arī pārdesmit pannas asaru, ledus ap 10 cm. Nešaubieties un brauciet uz ledu, baigais kaifs ziniet vilkt tos riktīgos asarus, patreiz vēl ļoti viegli sataisīt daudz ālinģus, lai ar bļitkiņu pamedītu līdakas, starpcitu uz svētku galda pildīta līdaka ļoti labi izskatīsies.

20.12.2003 17:07

Burtnieka ledus

Vakar tik smuki piesala, bet pašā vakarā sākās lietus, šodien arī pāris grādi plusā, pirms diviem dienā atbrīvojos no darbiem un abi ar sievu aizbraucām uz Burtnieku, laika līdz tumsai atlicis maz, tāpēc makšķerēšanai izvēlējāmies labi piebraucamu līcīti. Cerības liku uz asarīšiem, tomēr uz pirmās dziļuma kantītes, kur tie parasti mitinājās, sāka ķerties raudiņas, nelielas no 70-150 gramiem, toties ņēma labi. Tā mēs gar pašu zāļu malu, dziļums līdz 1,5 metri, pusotras stundas laikā, līdz pilnīgai krēslai, salasījām 2,7 kilogrami zivtiņu. Kārtējo reizi pierādījās, ka ilgi sēdēt pie viena ālinģa nav jēgas, izvelc ātri 3-8 zivtiņas, iemet 10-15 saspiestus motilīšus un ej pie nākošā ālinģa. Tomēr man izskatījās, ja šodien naktī vai rīt nedaudz nepiesals, ledus kļūs bīstams, sesdien vēl jā, bet svētdien vairs nevarēs uz Burtnieka kāpt virsū, būs jādodas uz Alūksnes pusi, mūsējie veči brauc uz Peipusa šaurumu un citiem Igaunijas ezeriem.

18.12.2003 18:03

Sākums ir , tagad tikai uz priekšu

Stipri nenosodīsim interneta pakalpojumu sniedzējus par dažiem pazudušiem rakstiem, jo avārijas notiek un kamēr tā nav sistēma būtu muļķīgi kādu vainot. Aizvadītajās brīvdienās bijām uz ledus un kā redzat esmu pat veiksmīgi atgriezies, bijām Drustos, tas ir uz Piebalgas pusi, lomi gan nekādi milzonīgie nebija, pāris nokostas mormiškas, pārdesmit asarīši, tomēr tas šoreiz nav galvenais, ledus sezona ir sākusies. Šodien braucot gar Burtnieku skatījos ka Ēķenes galā, tas ir pie pašiem Burtniekiem, veči jau iet pāri ezeram, bet tas jau ir kāds kilometrs pusotrs, tā ka jautājums ko darīt brīvdienās atkrīt pats no sevis. Pat Kuldīgas puiši taisās braukt pie mums uz ledu, viņiem vimbas esot apnikušas, griboties asarīšus. Šodien man pazvanīja no Limbažu rajona Ozoliem un uzaicināja uz sezonas atklāšanas sacensībām 28. decembrī, organizators ir sporta veterāns Arnolds Grebežniks, komandā 5 cilvēki, neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Sacensības notiks vienu dienu, laipni aicināti visi gribētāji, pat bez komandām, iespējames labas, lētas naktsmājas 100 metrus no ezera, tāpēc tālākie braucēji vienmēr atbrauc iepriekšējā dienā, piešauties pie ezera, jo zivis pārsvarā ir maza raudiņa un tikpat mazs asarītis, tie kas ir izbaudījuši to sportistu kopības atmosfēru, neatkarīgi no rezultātiem, noteikti to gribēs izbaudīt vēlreiz. Pirmie aģitācijas augļi jau ir, pieteicās puiši no Dobeles, pagaidām četri, piekto piemeklēsim uz vietas, tā ka domājiet un zvaniet man t. 9224086 .

17.12.2003 23:16

VEČI IR LEDUS !!!

Šodien ienāca ziņas, ka Piebalgas pusē veči jau sēž uz ledus, paši nonāk malā un noķer pat kādu zivi. Igauņu bāleliņiem ziema ir jau nedēļu, pie mums Valmierā aizsalis ir viss, tomēr virsū netiek, tāda 1-2 cm kārtiņa. Pietiks ar dažām aukstām naktīm un sāksim arī te.

11.12.2003 17:42

Ko ēdīsim ziemā ?

Tārpi un to glabāšana gan mājās, gan uz ledus, lieta par ko ir tik daudz viedokļu, cik pašu makšķernieku. Par motiļiem: paši tos lietojam daudz, uz parastu makšķerēšanas reizi cenšos ņemt no trīssimt gramiem līdz puskilogramam tārpu uz mums diviem ar sievu. Asariem iziet mazāk tārpu, ķerot raudas un ruduļus vajag tik cik uz āķa un pavisam nedaudz pie barības, brekšiem un šī vārda vēl necienīgajiem sugas pārstāvjiem tos vajag diezgan daudz. Pats necenšos tārpus iegādāties ilgai glabāšanai, tomēr reizēm veikalā paliek pāri tādi uz kuriem vēl droši un ilgi var ķert, tomēr tirgot tos uzskatu zem sava goda, tad nu ņemu tos, lieku smalkā metāla sietiņā, zem auksta krāna ūdens tos labi noskaloju un pēc liekā ūdens notecināšanas uzgāžu uz vairākkārt salocītas avīzes. Ļauju tārpiem nožūt, pārlieku tos uz sausas avīzes un izklājot tārpus plānā kārtā salocu āvīzi, tā atsvaidzinātus tārpus katru dienu pavēdinot minūtes piecas var vismaz nedēļu vēl uzturēt pie dzīvības, turot tos ledusskapī protams. Nākošā stadija ir kad tārpi ir jau ar vieglu aromātu, tomēr starp beigtajiem redz arī dzīvus, ņemam vēl no padomju laika populārās motiļu skalojamās kastītes, kuras ir nopērkamas arī patreiz,tās sastāv no divām daļām un darbības princips ir ļoti vienkāršs, apakšējā daļā ielejam aukstu ūdeni, līdz atzīmei uz trauciņa sienas, augšējā daļā ieliekam tārpus un saliekam abas daļas kopā, ūdenim jāpārsedz tārpi, atstājiet trauciņu istabas temperatūrā uz pāris stundām, tikai noteikti gaismā. Dzīvie tārpi caur sietiņu izlīdīs uz apakšējo daļu, beigtie paliks augšā, pēc ūdens noliešanas ar uzasinātu sērkociņu vēl varam izlasīt no dzīvajiem beigtos un otrādi, ķēpīgs process, tomēr ko tu nedarīsi lai tiktu pie zivīm. Tā ka, ja izdodas nopirkt tiko vestus, svaigus tārpus ir teorētiska iespēja tos glabāt pat mēnesi. Savā laikā esmu glabājis tārpus pat pusziemu, tikai tad es tos pats skaloju ezerā un ar nelielu dūņu daļu spainī, pagrābā tie lieliski jutās, atlika pirms copes ar smalko sietiņu paņemt cik vajag. Lai ar nosalušiem pirkstiem vieglāk varētu uzlikt motili uz āķa, sevišķi ja tie nav pirmā svaiguma, mājās uzberiet uz avīzes nedaudz kartupeļu cieti, uzlieciet tārpus un labi samaisiet, tā sagatavoti tārpi ir viegli saņemami, tikai necenšaties tos ņemt ar galīgi slapjiem pirkstiem, tad tie pēc pusdienas salips klimpā .

08.12.2003 18:21

Bezrinķu makšķere --- ko ar to dara?

Par iemeslu šim rakstam ir Modra jautājums, kā lietot un kādu labāk iegādāties bezrinķu makšķeri. Pašam man tādas ir piecas, 5;6;divas 8; un 10 metri garas,tā nav reklāma, tomēr 4 no 5 ir Salmo firmas makšķeres, šādas izvēles galvenais priekšnosacījums bija tas ka ja kas tad vieglāk būs dabūt rezerves daļas, pēc kvalitātes un cenas rādītājiem tās atbilst manām prasībām, gan praktiskajā gan sporta makšķerēšanā šie kāti ir neatsverami. Pirmkārt jau kātu vieglums un iespēja lieliski vadīt un spēlēt ar ēsmu, vieglāku pludiņu pielietošana, vienkārši kaifs strādāt. Par daudzmaz optimālu varētu saukt kātu 6 - 8 metru garumā, ideāli ja var atļauties iegādāties divus kātus, tomēr, ja jautājums stāv vai vienu labu, vai divus lētus, viennozīmīgi vienu labu. Cik garu, atkarīgs no apstākļiem kādos pārsvarā makšķerējat, ja no laivas ezeros ar dziļumu līdz 4 metri, nelielās upēs, karūsu dīķos u.t.t. pilnīgi pietiek ar 6 metriem, ja dziļos ezeros un lielās upēs, prasās jau uz 7-8 metri. Lētākie kāti ir nopērkami par 3-4 latiem, tie gan parasti ir līdz 6 meetriem gari, diezgan pasmagi un pamīksti, tomēr pie bada pat velns....... .Tādu jau diezgan ciešamu kātu varētu sākt meklēt no 20-25 latiem par sešmetrīgo un no latiem 30 par astoņmetrīgo kātu. Tie varētu būt arī Krievijā ražoti, jo kaimiņzemē ražo dažas makšķeru sērijas kuras varētu patikt. Labu kātu cenas sākas tiešām, kā Modris raksta, no desmit latiem par vienu metru, cik gara makšķere tik latu desmiti, tomēr tas ir labs naudas ieguldījums, turklāt pie patreizējiem līzingu procentiem, uz gadu paņemot, pārmaksa sanāk minimāla. Vēl ir jautājums, kāpēc uz šīm makšķerēm neraksta testu, tāpēc ka ar to var strādāt praktiski ar visiem pludiņiem, tā nav paredzēta tāliem, spēcīgiem metieniem. Bezrinķu makšķeres ir ideālas līdz 3-4 kilogramu smagu zivju ķeršanai, pieķērušās zivs izvadīšana ir pat vieglāka nekā ar spoles kātu. Liels pluss ir iespēja sagatavot daudz rezerves saiviņu ar dažādādiem pludiņiem, āķiem, auklām, to samainīšana prasa dažas sekundes, toties jūs viegli varat pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Ar bezrinķu makšķeri var vienādi veiksmīgi ķert gandrīz visos apstākļos, un nepareizs ir viedoklis, ka šīs makšķeres jau izgājušas no modes, daudzi pasaulslaveni sportisti reizi pa reizei atgriežas pie tās.

02.12.2003 22:28

Par vasaru un barībām

Saņēmu divas vēstules pilnas ar bēdīgām pārdomām par iebarošanas barību gatavošanu un pielietošanu. Man sāpīgi apzināties ka daudzi pēc pirmajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem met izmēģinājumus pie malas un vainu nebaro nemaz, vai iesēj kādu sauju grūbu vai kombikorma. Veči ! Tas nav nekas sarežģīts, tikai iedomājieties kā uzvedas katra barības sastāvdaļa ūdenī, kas salīmē, kas irdina, kas piesaista zivis uzreiz, kas sāk strādāt vēlāk. Paanalizēšu Oskara atsūtītās receptes, viņš raksta, ka zivis šo barību ignorē: pamatmasa ir no trijām gatavajām barībām, universālā{Salmo,Gutmix,Knoriņš}, speciāli sugai domātā {breksis, rauda} un 400 gramus rīvmaizi. Raudām papildus viņš liek glāzi maltu kaņepju sēklu, paku ceptu, maltu auzu pārslu un divas glāzes kliju. Pirmais ko es noteikti neizmantotu ir universālās barības, bet tā ir gaumes lieta. Lai piedod ražotāji, nepatīk man Knoriņš, tas ir pārāk ķepīgs, barībai tādai nav jābūt. Tātad es ņemtu divas pakas vienas firmas barības {katrai barībai savs aromāts, tāpēc nevajag miksēt, ja nestrādās zināsi vismaz kas}, rīvmaizi izmantoju tikai no mazajām maiznīcām, tajā ir daudz dažādu smalkmaizīšu samalts, turpretī lielveikalu produkcija ir diezgan pliekana un bez smaržas. Kaņepes ir ļoti laba lieta, tomēr ar vienu glāzi uz tādu barības daudzumu ir par maz, tāpēc lai lieki nesadārdzinātu barību pats tās nelietoju, ļoti labi strādā applaucēti saulespuķu spraukumi un tie ir 20 reizes lētāki, šajā gadījumā varētu likt pat visu kilogramu. Kādreiz pats arī lietoju daudz klijas, līdz brīdim kamēr nepagaršoju, tās izrādījās rūgtas un lai tās iesmaržinātu vajag stipri vairāk atraktorus, tāpēc atteicos. Auzu pārslas parasti tiek lietotas, kā saistviela, tāpēc ja makšķerējam vietās ar mazu straumi, vai pilnīgi bez tās, tad varam pielikt sauju nesmalcinātu pārslu un kādus pāris korķīšus raudu atraktoru. Šajā gadījumā tie varētu būt Kremkuss, Balzer vai Sensas Gardoniks, tie ir nesaldie atraktori, jo arī pielietotās barības nav saldas, spriediet pēc sevis, vai gribēsies ēst dilles ar cukuru, vai ķiplokus ar zemeņu zapti.

28.11.2003 20:21

Mačs jeb saspraužamais makšķerkāts

Kādā krievijas interneta sarunu lapā nu jau kādu nedēļu notiek aktīva diskusija par to kāds kāts labāks, parastais teleskopiskais vai mačkāts.Tā kā pats lietoju tikai mačkātus, bet esmu gājis cauri arī teleskopiskajiem, tad mēģināšu īsumā apstāstīt katra plusus un mīnusus. Sākam ar teleskopisko makšķerkātu, lielākais pluss tam ir salīdzinoši ērta pārvadāšana un, pirmajā mirklī liekās, ātra salikšana.Garajiem, virs 5 metriem, kātiem{par rādītāju ņemot 50 latus}ir lielāka izvēle gan garumos, gan testos. Mīnusi ir vairāk,pirmais salīdzinoši lielāks svars, zemākās šķiras kātiem arī stingrums{jeb precīzāk ļunkanība} un izturība.Viens no būtiskākajiem trūkumiem ir mazs rinķu skaits, tātad mazākus pludiņus lietojot mitrā laikā kautcik jēdzīgu iemetienu izdarīt ir pagrūti. Savukārt mačam uz garumu līdz 4,5 metri svars ir smieklīgs, rinķu skaits uz tāda garuma kātu ir līdz 20, tātad pat ļoti lielā mitrumā iemetiena attālums nemainās. Cīnoties ar zivi mačkāts strādā perfekti, pat nebūt ne augstākā līmeņa kāti, vēl nav nācies redzēt mačkātu ko būtu salauzusi zivs. Droši vien tas ir jūtams, ka esmu vienkārši iemīlējies šajos kātos un noteikti maču nemainītu ne pret kādu citu. Visi mani paziņas makšķernieki redzot šo kātu priekšrocības arī pakāpeniski pāriet uz mačkātiem. Vienīgais gadījums kad jāņem rokās garais teleskopiskais kāts ir ja jāmakšķerē vairāk kā 5 metru dzīļumā un jādara tas ir ar stacionāro pludiņu, tad jā bez bolonēzes{tā sauc garos teleskopus} neiztikt. Par mačkātu cenām, domāju tās ir sagremojamas jebkuram stādājošam makšķerniekam,paši lētākie kāti nopērkami līdz 15 latiem, to maksimālais garums ir 4,2 metri. Visplašākais kātu piedāvājums ir no 40--70 latiem, te praktiski visi jau ir iekārojami, garākie 4,5 metri, tikai jāskatās uz testu, lai priekš karpiņām nenopērkat pārāk mīkstu un otrādi. Gribēju uzrakstīt objektīvu salīdzinājumu, bet sanāca tāda aģitācija par labu mačam, tomēr gribu teikt ka kāta izvēle ir ļoti nopietna lieta tāpēc parunāsimies pirms izdarat savu galējo izvēli.

24.11.2003 16:40

Lietus līst ,bet šīs ēd , tikai..

Piektdien pēcpusdienā plānojot ko darīt pavisam neviļus paņēmās rokās telefons un uzspiedās Vecates laivu bāzes telefons, izrādījās ka laivas var dabūt cik vajag, tikai pašiem no steķiem tās jāielaiž ūdenī. Zinot ka Burtniekā ēsmas zivtiņas patreiz saķert ir problēmas, vēlā pēcpusdienā tās saķērām Gaujā, es kā jau nolēmis doties asaros, tās ķēru ar paceļamo maiļu tīkliņu, Rita nosolījās ķert līdakas, tāpēc ar garo 8 metrīgo bezspoles kātu stundas laikā saķēra kādas 25-30 raudiņas 50-100 gramu svarā. Tāda skaita raudiņu noķeršanai bija nepieciešami apmēram 200 grami barības ,jeb trīs apelsīna izmēra bumbas, šoreiz ātrumā paķēru Sensas Gross Gardon gatavo barību, pieliku klāt mazu šķipsniņu motilīšus un uz tiem Rita arī ķēra. Visu nakti lija, no rīta tomēr mēs trijatā divās laivās sakāpuši devāmies ezerā, precīzāk es ar kolēģi īrāmies uz Enksāri{sala Burtniekā}, kur iepriekšējās nedēļās uz dziļuma kantes labi ēda asari, Rita iekšējās balss vadīta palika upes mutē. Vakarā satiekoties rezultāti izrādījās ļoti interesanti t.i. mums ar kolēģi uz abiem 14 asari, lielākie ap 300 g, bet Ritai 6 līdakas, manuprāt ļoti laba izmēra: 6 kg, 4.5 kg, 2.5 kg, 2 kg, 1.3 un 1.1 kg, plus vēl 7 tukšas copes. Vēl ezerā Salacas galā bija divas velcētāju laivas, abās pa divām virskilo līdakām.Te nu labi redzams, ka laika apstākļi uz katru zivju sugu atstāj citādu iespaidu, un starpcitu plēsīgo zivju ķeršana uz ēsmas zivtiņu nemaz nav pasīva sēdēšana.

23.11.2003 14:03

Nedēļas nogale tuvojās..

Skatos laika ziņas , sola siltu , tātad jāizvēlās kur doties . Šodien veikalā veči atkal lielījās , ka Burtniekā vakar labi ņēma asari . Ņēma uz maili , arī uz velci copes esot daudz bet lielu nav , Gaujā atkal ceļās līmenis , tas gan copi sevišķi neietekmēs , tur baltās zivis ņem vienmēr .Koks ar diviem galiem ir ķeršana uz motiļiem , no vienas puses copju ir vairāk ,tomēr zivju vidējais izmērs ir par piecām kapeikām mazāks , uz gaļiniekiem copi jāpagaida , toties trāpās nadaudz rupjākas zivītes , {te es runāju konkrēti par Gauju } .Neticēsiet , šogad veselu mēnesi diendienā makšķerējot, tārpus pat nepaņēmām rokās , Gaujā lielas raudas {vidēji 300 grami , lielākās ap 600 gramiem}un ļoti izcili baltie sapali {lielākie līdz 280 gramiem} tekoši ņēma tikai pusūdenī un tikai uz visparastāko rupjmaizi .Tekoši es domāju katrā laidienā ,†rīsarpus četrās stundās līdz 10 kilogramiem katrm . Te mums bija lauciņš kur atkal paeksperimentēt ,vai vajag smaržināt maizi , kādus āķus labāk lietot u.t.t ja tas interesē rakstiet . Kāpēc tagad ierunājos par vasaru , tāpēc ka arī patreiz uz rupjmaizes bumbiņu trāpās pasmuki sapalēni un raudas .

23.11.2003 13:10

Brīvdiena --- ko lai dara ?

Pilnīgi nepierasta situācija , vajadzētu sēdēt upmalā , bet ārā līst un snieg . Labi ka ir internets kur parunāties ar tādiem pat "slimajiem". Burniekā velcētāji ķer līdakas , nevarētu teikt ka lielas , bet ir . Salacas vidusdaļā un lejtecē atrodot ziemošanas vietas var tikt pie labām raudām , kādas vimbas vai sapala .Varam jau sēdēt un gaidīt kad uzsals , tomēr var piesiet makšķerauklas galā nelielu bļitkiņu un iziet pastaigā gar upes vai ezera krastu . Der praktiski jebkura bļitkiņa , var lietot arī šķērsbļitkas , asari ja vien ir tuvumā piesakās ātri un gadās pat ļoti svarīgi . Silti saģērbjoties , cimdiem rokās, ziemas zābakiem kājās jutīsieties ērti un labi , tāda dažu stundu pastaiga dod labu stimulu atgriesties darbā . Starpcitu ja esat nolēmis uz nākošo sezonu iegādāties kautko specifisku no inventāra ,ir pēdējais laiks iet uz savu iecienītāko veikalu un izdarīt pasūtījumu ,jo patreiz tiek veidoti pasūtījumi lielākajām firmām un var gadīties ka pasūtot vēlāk mantu saņemsiet vasaras vidū .

18.11.2003 18:12

Par ko runāsim šajā lapā ?

Cenšos makšķerēt vismaz 100 dienas gadā , tāpēc ir lietas kurās es orientējos diezgan labi. Tās ir : pludiņmakšķere visās savās izpausmēs , zemledus makšķerēšana , inventārs ziemā un vasarā , iebarošanas barības , makšķerēšanas
sports .
-Nekad nesmu teicis ka tas ko es daru un saku ir vienīgais pareizais risinājums , tomēr ikdienā saskaroties ar teoriju un praksi , izmēģinot lielu daļu jaunumu varu dot vismaz ierosmi jūsu fantāzijai . Makšķerēšanas sportā viss inventārs un barības tiek pārbaudīts stipri vien vairāk un ātrāk nekā praktiskajā makšķerēšanā , iedomājieties cik dažādas barības mēs izmēģinājām gatavojoties šāgada pasaules čempionātam Slovākijā ja piecu cilvēku komanda piecas dienas pa desmit stundām dienā jauc , maisa un izmēģina . Tāpēc jau iepriekš atvainojos tiem kuriem liksies ka dažas manas atbildes būs diezgan skarbas . Aicinu viesgŗāmatā izteikt savus ierosinājumus , pārdomas , palielīties ar lomiem , izveidosim vietu kur gribas iegriezties katru dienu , diezcik vērtīgus padomus nespēšu dot spiningotājiem ,jo pats šo procesu veicu labi ja divas reizes gadā , tomēr varu kādu vārdu pateikt par spiningiem , spolēm , auklām un citiem copes atribūtiem .

11.17.2003 22:15

Tāds nu es esmu

Makšķerēšana ir vienīgā tēma kura mani jebkad ir interesējusi , kā četru gadu vecumā noķēru savu pirmo zivi tā visas bērnības atmiņas ir saistītas tikai ar makšķerēšanu . Laiks ir pagājis un es makšķerēšanā esmu iekšā tik dziļi cik nu vien cilvēkam ir iespējams --dzīvesbiedre -makšķerniece , bērni - makšķernieki , darbs - makšķerlietu tirgošana ,vaļasprieks - sporta makšķerēšana , visi draugi - makšķernieki . Tātad MAKŠĶERĒŠANA TAS IR DZĪVESVEIDS . { vai diagnoze }

11.17.2003 18:58

Ja ļoti gribās, tad var

Novembra vidus , laiks kad citugad jau pilnā sparā ir iets pa lediem . Tādas saldsērīgas noskaņas, gribās paanalizēt, kas šogad vasaras sezonā ir izdevies kas nē. Tomēr velniņš iekšā dīda, neliek mieru, tā arī vakar neizturējām un abi ar Ritu {tā ir mana sirdsmīļotā } uz pāris stundām aizbraucām uz Gauju. Rezultāts priekš šī laika pat ļoti normāls t.i trīsarpus stundās nepilni astoņi kilogrami zivtiņu, raudiņas, baltie sapaliņi un ''kriminālie sapaliņi'' . Visas zivtiņas pēc svēršanas tika palaistas vaļā un 99,99% izdzīvoja , viens asarītis ... eh lai viņam slapjš ūdens .

18.11.2003 11:12