homeclose

NG bloga 2005.gada arhīvs

Labs sākums

Neskatoties uz atkusni, lietu un ļoti spēcīgu vēju, šodien tomēr pirmās šīs sezonas sacensības notika, mazais Pļavu ezeriņš, netālu no Talsiem, ir unikāla vieta, ledus tur bija ap 10-15 cm, pie saviem nelielajiem izmēriem un vidēja dziļuma(līdz trīs metriem)šis ezeriņš ir neparasti dāsns, pat tik riebīgos laika apstākļos ķērās visiem. Organizātori solīja daudz asaru, bet baltās zivis neķeroties vispār, tomēr šodien viss bija savādāk, lomos bija daudz pliču un raudu, taiskaitā pat itin smukas.
Individuāli kārtējo reizi mana mīļotā meitene izrakstīja visus večus, pierādot, ka pagājušās sezonas uzvaras gājiens nebija tikai veiksme.
Tātad 1. Rita Verza-Grabovska - 6,5kg
2. Ivo Kalnmalis - 5,95 kg
3. Guntis Kārkliņš - 5,1 kg
4. Normunds Grabovskis - 4,5 kg
5. Mareks Reķis - 4,495 kg
Komandām: 1. SALMO - 2
2. SALMO - 1
3. Baltezers
Kopā sacensībās piedalījās turpat 30 dalībnieki, visi palika ļoti apmierināti, jo organizatori bija sarūpējuši siltas pusdienas, balvās - medaļas, diplomi, uzvarētāju komandām tradicionālie sālītu ķilavu spaiņi(10 kg), itkā sīkums, bet patīkami un tik un tā vairāk kā šī gada Latvijas čempionātā pludiņmakšķerēšanā.
Ja laiks ļaus, tad jau 18. un 19. decembrī vismaz viena Latvijas komanda dosies uz Lietuvu, lai piedalītos turienes čempionātā.
šonedēļ mēs ar Pēteri Lideri dodamies uz Maskavu, lai piedalītos RIBOLOV ELITE un RIBOLOV SERVISS rīkotajā SALMO inventāra un NORFIN apģērbu testēšanā un pārbaudē svešos ūdeņos.

05.12.2004 19:57

Maskava

Trešdien atgriezāmies no Maskavas, un varu palielīties, ka pabijām īstā ziemā, gaisa temperatūra bija līdz pat -18 grādiem. Pabijām divās lielās ūdenskrātuvēs, RUZKOJE un Ruzas upes un MOŽAISKOJE uz Maskavas upes, abas ūdenskrātuves ir ap 150 km no Maskavas, to krastos ir ļoti daudz makšķernieku bāžu, makšķerēšana ir licensēta un kontrole ir ļoti stingra, nepārtraukti pa ledu braukā inspekcijas "ņivas" un sniega moči, pat brīžiem kaitinoši bieži, jo tas traucē brekšu ķeršanai. Zivju bagātība ir milzīga, sevišķi pirmajā ūdenskrātuvē, pat itkā necopes reizē( komentāri no Krievijas čempioniem, kas labi pazīst šo ūdeni)mēs ar Pēteri divās stundās saķērām ap 6,5-7 kilogrami skaistu asaru(līdz 250 gramiem) un tādas pašas raudas, tautas uz ledus ir daudz, jo Krievijā arī pirmdiena bija brīvdiena, konstitūcijas diena, lielākā daļa gan liek ūdas(oficiāli atļautas 5 gab.)vai sēž uz brekšiem, redzēju gan divniekus gan pusotriniekus. Katrā gadījumā palika labs iespaids un pie pirmās izdevības izmantošu draugu uzaicinājumu tur atgriezties, mūsu brauciena dažas bildes varēs redzēt RIBOLOV-ELITE janvāra numurā.
Latvijā savukārt viss kūst un jūk, Cēsu puses dažos ezeriņos gan vēl var uzkāpt uz ledus, bet tas nav nopietni, daži dodās uz iģauņu zemi, tur iekšējos ūdeņos vēl ledus turās, sestdien pat Pērnavā ir bijuši labi lomi, tomēr vētras un lietus dara savu un ledus paliek pavisam trausls. Bet cerības ir, jo paskatoties tālāko prognozi izskatās, ka līdz Ziemassvētkiem uz ledus tiksim, laika pareģotāji apzinās, ka ja viņi mūs piemānīs, tad svētku pīrāgus viņi nedabūs mutē(jo visu laiku žagosies).

16.12.2004 21:53

Pirmie mači

Ir ienākusi informācija, ka svētdien Talsu rajonā būs pirmās jaunās sezonas sacensības zemledus makšķerēšanā. Pat neskatoties uz atkusni ledus esot ļoti stabils un tā kā uz nedēļas beigām atkal sola salu, tad izskatās, ka viss notiksies. Ja rodās interese, tad rakstiet, ar motili palīdzēšu. Esmu bijis tajā ūdenskrātuvē, tur pat 32 grādu salā ķērās lielas(līdz 700 gramiem )raudas un smuki(līdz 500 gramiem) asari.

17.12.2004 21:00

ledus tomēr IR

Lai arī piektdien bija atkusnis, mēs tomēr Ziemassvētku rītā braucām meklēt ledu, sākām ar nelielu ezeriņu Taurenes pusē, ledus izrādījās ļoti stabils, ap 15 cm biezs, bet copes nebija, pārdesmit asarīši, divas zemmēra līdaciņas uz dzīvo, tas arī viss mūsu loms triju stundu laikā. Izmantojot to, ka tajā pusē ezeru ir ļoti daudz, nolēmām meklēties tālāk un devāmies uz Dzērbenes pusi, tur vienā no daudzajiem ezeriņiem ieraudzījām pazīstamus cēsiniekus un turpat arī palikām, neskatoties uz nelielajiem izmēriem, ezeriņš izrādījās dziļš un ar ļoti lielu zivju dažādību, ķērās gan asari gan raudiņas gan brekšeļi, Rita uz mormišķu un 0,085mm aukliņu izvilka 48 cm garu līdaciņu, vienuvārdsakot baudījām ledu(tas arī šeit bija virs 15 cm). Makšķerējot, mazos laidām vaļā uzreiz, bet tik un tā vakarpusē zivju maisos katram bija pa pāris kilogramiem smuku(100-250 grami)asaru, bet galvenais, ka sēdējām uz ledus.
Svētdien bijām sarunājuši braukt uz igauņu zemi uz Peipusa šaurumu, tur pirms dažām dienām veči bija labus asarus vilkuši, bet sestdienas vakara putenis mūsu plānus nedaudz pamainīja, tāpēc svētdienas vēlā rītā(ap desmitiem) apzvanīju paziņas, noskaidroju, ka veči sēž gan Burtniekā, gan Vaidavas ezerā, pietam pēdējā sestdien bijuši itin labi asaru un līdaku lomi, tāpēc turp arī braucām. Ledus Vaidavas ezerā izrādījās pat necerēti labs, ap 15 cm, veči gan teica, ka ap pašu Vaidavas ciematu ledus tik labs nēesot, bet gar Valmiera-Rīga šoseju tas ir drošs. Zivis ķērās normāli, vajadzēja tikai atrast kur asari stāv un "izstrādāt" šo rajonu, pārsvarā gan ņēma maziņi asarīši, bet pa vidu trāpījās arī pa kādam smukākam, Rita uz dzīvo noķēra 1,5 kg līdaku un vispār līdz trijiem pēcpusdienā mēs ļoti labi pamakšķerējām, mājās atvedām 18 asarus (100-250 grami). Redzēju, kā viens paziņa uz bļitku izvilka breksi ap divi kilogrami, pietam bļitkas āķis bija iecirties breksim zodā, citur divi puišeļi no neliela līcīša uz dzīvo izvilka trīs smukas līdakas, vispār veču bija daudz un lielākā daļa vēsta. ka esot iestājusies tā stadija kad ir vienalga ko ķert, galvenais uz ledus.
Izskatās, ka arī nākamās brīvdienas varēs sēdēt uz ledus, vismaz nelielajos ezeriņos noteikti.
LEDUS IR, tikai skatieties, lai tas jums nekļūst par pēdējo.

26.12.2004 18:31

.

Nu ko, ir atkal viens kalendārs jānoņem no sienas un jākar cits, lai mums visiem izdodās, lai piepidās vismaz trešdaļa no mūsu vēlmēm un tas jau būs daudz.
Nelietojiet pārāk daudz, rit tomēr uz copi jāiet un nekas šai dzīvē nav tik svarīgs kā COPE, to nedrīkst laist garām.

30.12.2004 19:48

Pirmie šīgada lomi

Vidzemes pusē ledus ir ļoti labs, šodien pat, apstākļu spiests, biju uzbraucis uz ledus ar mašīnu un kā redzat esmu tomēr mājās. šodien bijām SEDAS purvos, kur pēdējās dienās veči labi ķēra asarus un līdakas, ledus ap 20-25 cm, cope vidēja, šķērsbļitku ņēma negribīgi, man 2 dūči izvilkti un atlaisti plus vēl pārītis asaru ap 200 gr, Ritai tāpat. Labāki lomi bija uz parastām bļitkiņām, pats ķēru ar SALMO-2,ar kustīgo trīsžuburīti, kuru esmu nedaudz pilnveidojis uzvelkot uz āķa stikla pērlītes, to asarīši bakstīja, pietam tikpat bieži cik mormišku(pārbaudījām, pirmstam paši tam neticējām). Uz dzīvo (asarīti) copes bija, pietam ņēma smukas līdakas, bet neīstā mirklī, divas copes bija mirklī kad ēsmas zivtiņa vēl nav nogrimusi, makšķere vēl ir rokās, tad ir tāds tesiens, itkā jau piecērt, bet āķis nedabū iecirsties līdakas mutē un vienīgais guvums ir trīcošas rokas un daudz pozitīvu emociju. Noķertās līdaciņas(kopā 5)palaidām vaļā, jo tās visas bija zem kilo un mēs paši bijām paēduši. Kopsummā nekāds superloms nebija, bet pirmai reizei šajos ūdeņos normāli, paziņa, kurš visu nedēļu bija pavadījis uz šī ledus arī lamājās, līdakas(ciņas)gan četras bija, bet normāli asari, ar ko šie purvi ir slaveni, šodien gavēja, tikai viens 300nieks . Nākot nost no ledus secināju, ka viens asprātis ir savu mašīnu nolicis tieši priekšā manējai, tad nu uzbraucu uz ledus, apgriezos un veiksmīgi tiku uz ceļa.
Sestdien bijām Burtniekā, arī šeit ir ļoti stabils ledus, tā biezums ir no 10-15 cm, pietam pa visu ezeru, ūdens līmenis ir augsts, tāpēc liels daudzums balto zivju ir pašā krastā, zālēs, turpat var lasīt sprīža asarīšus, pa retam uzsēžās kāds lielāks, bet tā īsti novilkties asarus, vismaz sestdien, nevienam nesanāca, raudas, finierīšus un visādus citādus sīkumus var vilkt kamēr apnīk, bet kad tas pirmais asums ir nodzīts, tad gribās kautko vairāk.
Ja citur Latvijā nav ledus, tad pavisam droši var braukt uz Burtnieku vai kādu citu no šīspuses ezeriem, labas ziņas ir no igauņu zemes, Peipusā ne sevišķi, bet Virtsjarves(varbūt kļūdos pareizā nosaukumā) ezerā ledus ir ļoti stabils un lomi arī ir labi, tas ir otrs lielākais Igaunijas ezers, stipri tuvāk par Peipusu, no tā ezera iztek zivīgākā Igaunijas upe - Emajogi.

02.01.2005 19:34

...

SALMO sporta makšķernieku vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību daudzgadējam sportistam un mūsu visu labam draugam Alnim Reinsonam sakarā ar traģisko dēla bojāeju.

03.01.2005 20:50

Pirmās sacensības šogad

Svētdien 9. janvārī, Limbažu rajona Ozolmuižas ezerā notiks šāgada pirmās sacensības zemledus makšķerēšanā. Sacensības notiks meistarklasē, divreiz pa trīs stundām, komandā trīs dalībnieki, dalības maksa 3,-ls no cilvēka, jaunieši startē individuāli un dalība bezmaksas. Pieteikšanās no 7,30-8, arodvidusskolas telpās, vajadzības gadījumā var pieteikt lētu viesnīcu(no sestdienas uz svētdienu), tālākie braucēji to parasti izmanto. Ja ieinteresēja, tad rakstiet.

03.01.2005 21:24

Darba piedāvājums

Tiek meklēti pārdevēji- konsultanti makšķerlietu veikalam, labi darba apstākļi, strauji augošs uzņēmums, labas izaugsmes iespējas un normāls atalgojums. Nav vecuma un dzimuma ierobežojuma, bet ir prasība būt MAKšķERNIEKAM un gribēt strādāt, darbs Rīgā.
Zvaniet man 9224086

05.01.2005 22:10

Sacensības atceltas

Tiko sazvanījos ar paredzēto sacensību organizatoriem, pateicoties siltumam un lietum ledus ir palicis pārāk bīstams, neviens negrib uzņemties atbildību, tāpēc sacensības nenotiks. Bēdīgi, bet fakts.

08.01.2005 14:55

Igaunija

šodien(ceturdien) atgriezāmies no Igaunijas kur četras dienas Peipusa šaurumā gatavojām materiālu vairākiem Krievijas, Lietuvas un Igaunijas žurnāliem. Laiks gan nebija tas veiksmīgākais, bet Krievijas žurnālistiem vīzas bija uztaisītas un atkāpties vairs nebija kur, tāpēc filmējām un fotogrfējām NāVES ēNā -2 . Ledus pie bāzes Mehikormā bija izgājis tieši mūsu iebraukšanas dienā, tāpēc makšķerēt nācās tikai līča dziļumā, netālu no zālēm, pietam tālu no zālēm atiet neļāva arī ļoti stiprā straume. Zivis ķērās normāli, bet asaru izmērs varēja būt lielāks, tikai retais bija virs 200 gramiem, ņēma tikai mormišku, bļitku un šķērsbļitku zivis ignorēja. Jau otrdienas vakarā kļuva skaidrs, ka Mehikormā vairs pamakšķerēt nevarēs, jo nonākšana no ledus bija dikti jau nu jocīga, vietām tas vēl bija 10 cm, bet turpat metru tālāk tikai 2 cm, šādos apstākļos nevarējām atļauties riskēt ar žurnālistu veselību, tāpēc sākām pratināt vietējos aborigēnus, kur vēl varētu būt ledus, tika dotas norādes uz pašu šauruma galu, uz kautkādu purvainu līci. Trešdienas rītā ar piecām mašīnām devāmies ledus meklējumos, pabraucām zem četriem "ķieģeļiem", garām diviem "šlagbaumiem", tad vēl kilometru gājām pa dubļiem līdz nonācām pie ezera, neteikšu, ka ieraudzītais sajūsmināja, bet uz ledus tomēr kāpām, jo vēl bija daudz nepabeigtu materiālu. Mēs ar Ritu palikām krasta zālēs, bet visi pārājie iegāja ezerā meklēt "lielos", mēs ar meiteni zālēs pie metra dziļuma atradām itin labus asarus, trāpījās arī daži 300 nieki, bet vidējais izmērs bija ap 100-120 gramiem, staigājām(ļoti uzmanīgi) pa plāno ledu(4-7)cm un lasījām asarus, tie ēda ļoti mazas mormišķiņas ar vienu diviem motiļiem uz āķa. Kā vēlāk izrādījās tikai Pēteris Lideris bija atradis nelielu pleķīti ar asariem, bet viņu draudzīgi apurba un viss beidzās, tā visi palēnām sanāca uz piekrastes zālēm un asaris izrādījās diezgan lielā laukumā, jau minūtes piecas pēc cauruma iebarošanas ar motiļu šķipsniņu sākās cope, no vietas varēja izvilkt 5-15 asarus un bija jāiet tālāk uz nākamo ālinģi, pēc mirkļa atgriežoties viss atkārtojās, tā mēs līdz vēlai pēcpusdienai kaifojām, bet jo tuvāk nāca vakars jo biežāk galvā ienāca domas, kā tiksim malā, jo šeit tieši piekrastē bija visplānākais ledus. Nost nācām ļoti stipri drebošām kājām, bet gandrīz bez zaudējumiem(viens līdz ku..., otrs ar slapju kāju)malā tikām visi, bet skaidrs bija viens, ka vairs uz ledus kāpt nevar.
šorīt skats uz šaurumu bija pavisam bēdīgs, ledus lūza pa gabaliem un gāja prom, nu bēdīgi, ļoti, ļoti bēdīgi, jo iepriekšējās dienas cope uzsita baigo asumu. Par lomiem, kopumā atkal mana meitene izcēlās, apķēra mūs visus vienos vārtos, sevišķi otrdien, ka viņas loms pārsniedza 12 kilogramus, bet nākošais(mans) bija tikai nedaudz virs 5 kilogramiem, trešdien meitenei bija tie paši 12, man 10, pārējiem no 6-1 kilogramam, zivis nodevām pieņemšanas punktā(30 kronas), paņēmām uz māju pāris divniekus zandartus , lai ir ko uzcienāt radiniekus. Ar 100% garantiju varu teikt, veči nebrauciet uz Pepusu šajās brīvdienās, pat ja sāk salt, jo tur ledus vairs nav.

13.01.2005 21:03

.

Ledus Valmieras rajonā ir, tikai pirms braukšanas noteikti jānoskaidro vai uz konkrētā ezerā tas ir staigājams, uz Vaidavas ezera var sēdēt droši. Arī uz Peipusa šaurumu var braukt, tur ir krietni aukstāks un līči ir labi aizvilkušies, arī pašā Peipusā ir rajoni kur ledus ir pat 25-30cm biezs, arī asari ķerās labi.
Ir panākta vienošanās ar vienu no barības ražotānjiem par to, ka viņu rūpnīcā tiks ražotas sešu veidu barības pēc SALMO sportistu izstrādātām receptēm. Barības būs paredzētas praktiskai makšķerēšanai visa gada garumā, tiks ražotas trīs veidu karpu barības, pietam viena vēsam ūdenim, brekšu, raudu un līņu-karūsu barības, receptūra tika izstrādāta pagājušās sezonas garumā, tā gan nebūs pati lētākā(+-2,3ls), bet toties tā strādās arī sarežģītos apstākļos.

19.01.2005 21:02

Peipuss

Svētdien pabijām Peipusā, laiks kolosāls, praktiski bezvējš, mīnuss 2 grādi, brīžiem pat saulīte uzspīdēja, ledus ap 15 cm(bija rajoni kur ledus bija pat 30cm)un pats galvenais KOLOSāLA COPE. Tauta sēdēja 400-700 metrus no krasta, tur bija ap 7 metriem dziļš, pats izurbu(kauns atzīties) tikai trīs ālinģis, vienā no tiem visu laiku bija dzīvība, ķērās labi asari(100-300)un pa retam uznāca tādu pašu raudu bars, noķēru pat vienu vimbiņu, baltās zivis atdevām igaunim, asarus nodevām(30 kronas/ kilograms). Man pie nodošanas izrādījās 14 kilogrami asaru, Ritai 13 kilogrami, plus izvilkām pa abiem vismaz 10 kilogramus raudu(igaunis aiz priekiem pat šņabi piedāvāja). Valmierieši tajā vietā bijām vismaz 30 cilvēki, sliktākais loms(uz aci)ap 5 kg, arī Яļitkas raustītāji bija saraustījuši labus maisus, taisnības pēc jāsaka, ka mēs ar meiteni copei pieklustot nolaidām lejā pusbarotavu ar motili, pa abiem mums izgāja nedaudz virs 200 gramiem tārpu, manuprāt tas ir to vērts. Izmēģinājām visvisādas mormiškas, secinājums ir, ka nav svarīga krāsa un forma, galvenais lai ir sabalansēts mormiškas lielums ar auklas diametru, lai mormiškas āķis būtu ass un gana stingrs, pārējais jau ir process, pats makšķerēju ar 0,085 mm auklu, vienubrīd paņēmu 0,10mm, bet noliku, jo lielāks kaifs strādāt ar tievāko, neviens neko nenorāva, lielāka gan arī par 400 gramiem neviena nebija. Vispārājais skats uz Peipusu ir šāds, makšķerējams ledus uz šo brīdi ir kādus 20 kilometrus aiz Mustves, no turienes Narvas virzienā ledus ir ļoti stabils, mūsu makšķerniekiem vairāk pazīstamās vietas kā Omeda, Ranna u.c.tikai divas dienas ir beigušas viļņoties, ja sals turēsies, tad jau nākamnedēļ varēs mēģināt.

23.01.2005 21:30

Atkal Igaunija

Tā nu sanāca, ka atkal brīvdienas pavadījām Peipusā, vēl piektdien Valmieras pusē ledus bija diezgan bēdīgs, tāpēc lai neietu zudumā divas dienas sestdienas rītā pirms astoņiem jau bijām turpat kur iepriekšējā nedēļā trāpījām uz copi. Neslēpšu, bija patīkami, kad jaunceltnes, pie kuras atstājām mašīnu, sargs mūs atcerējās un atpazina, viņš uzreiz sāka stāstīt,ka pēdējās dienās copes nēsot, veči nākot malā ar pārdesmit asarīšiem, ja teikšu ka tas viesa lielu optimismu, tad melošu. Ezerā gājām uz iepriekšējās nedēļas vietām, bet tur zivju nebija, te lieti noderēja paradums no sacensībām t.i. redzēt visu kas notiek tuvākajā apkārtnē, ievērojām trīs igauņu kompāniju kuri itin bieži vicināja rokas, sēdēja viņi stipri tuvāk krastam, tātad asari bija tuvāk krastam. Saurbām un iebarojām sev ālinģus tajā pašā dziļuma līnijā kurā sēdēja igauņi, urbām kādus 100-150 metrus no bāliņiem, copes sākās praktiski uzreiz, bet asari nebija pārāk lieli, vidējais izmērs 60-70 grami, pa reizei pieskrēja kāds lielāks, cope bija ļoti kaprīza, asari ņēma praktiski nekustinātu mormišku, pasit pa dibenu, pacel 1-2 cm, apturi un jā, asaris piesakās, tā ar nelieliem pārtraukumiem nosēdējām visu auksto dienu, labi, ka biju pārbaudei paņēmis līdzi jauno SALMO ziemas telti, tajā varēja sēdēt pat bez cepures, ārā bija ap -15, teltī krietni siltāk. Vakarā nododot zivis svari rādīja 8 kg man un 7,5 Ritai, asaru pieņemšanas cena 30 kronas, nakšņojām Mustvē, tur ir laba viesnīca, ne pati lētākā, bet ērta un gana viesmīlīga. Vakarā sazvanījāmies ar visiem paziņām kas bija Peipusā, secinājums bija, ka jābrauc vien turpat, jo nekur tāda īsta cope nav bijusi, tāpēc svētdienas rītā, neskatoties uz -23 grādiem, jau pirms astoņiem bijām pie saviem ālinģiem. Man cope sākās uzreiz pēc iebarošanas, manai mīļotai meitenei nācās paurbt un pameklēt pirms viņa atrada savu zivi, viss notika pēc sestdienas scenārija, asari apakšā bija, bet ņēma ļoti kaprīzi, ar biežu iebarošanu un lielu piestrādāšanu, es savas zivis 90% savācu no viena ālinģa, nebija jēgas skraidīt, jo asaris stāvēja uz vietas, ap ālinģi man mētājās vesela čupa ar mazajām dēlītēm, kas nokrita no asaru deguniem, tātad zivis nekustās. Vakarā zivis nododot svari rādīja man 10,05 kg, Ritai 8,1 kg. Braucām mājās apmierināti, lai arī nekāda supercope nebija, savas zivis salasījām, pavadījām kopā divas foršas dienas, atpūtāmies un, kas nav mazsvarīgi, neiztērējām nevienu naudiņu, pat vēl esam plusos.
Silti iesaku dodoties uz tālāku ziemas copi, paņemiet noteikti līdzi ziemas telti, vai vismaz plēves maisu kur ielīst, ja uz ezera ir liels vējš un padsmit grādi mīnusā, bez telts sēdēt nav liela kaifa.

30.01.2005 22:05

Sākas sacensību sezona

Tā izskatās, ka sestdien un svētdien beidzot notiks Latvijas čempionāta 1. posms zemledus makšķerēšanā, tas notiks Baltezerā.
Tad nu varu piedāvāt vēl pāris vakantas vietas SALMO - 2 komandā, šī komanda tiek veidota, lai rastu iespēju piedalīties sacensībās tiem kuri grib izmēģināt savus spēkus sporta makšķerēšanā, savu atbalstu apsolu(teorētisko).

01.02.2005 21:22

SACENSīBU OTRAIS POSMS

šodien vienojāmies ar āriju ūdri, ka viņš ļaus izvest divas atlikušās Lč kārtas savā bāzē pie Dūņezera, tad nu tauta gatavojieties uz otro kārtu, tā notiks šo sestdien un svētdien Dūņezerā.Tiem kas nezin ceļu jau no Gaujas tilta pie ādažiem būs norādes, tiekamies mačos, lai jaunās komandas SALMO VEIKALI 3. vieta pēc pirmās tūres liek sarosīties tiem kas pagaidām tikai domā par piedalīšanos, jo trīs no šīs komandas dalībniekiem pirmo reizi piedalījās sacensībās, veiksme protams, bet bez tāsnekas nenotiek.

07.02.2005 21:58

.

Par sacensību rezultātiem jau JST ir informējis, tāpēc neatkārtošos. Latvijas čempionāta trešā, pēdējā kārta notiks šo sestdien un svētdien, sestdien Mazajā Baltezerā(no ceļa ALDERI-3), svētdien Dūņezerā, turpat arī notiks galīgo rezultātu apkopošana un uzvarētāju apbalvošana. šāda sacensību vietu dalīšana notiek tādēļ, lai pēc iespējas samazinātu tukšas runas par kādas komandas vai dalībnieku negodīgu rīcību. Bet runās gan tāpat, jo daudziem ir nesaprotami, kā vienam var ķerties, bet viņam nē, tas nekas ka bieživien tas kam ķerās pirms atrod zivis vispirms izurbj 30-40 ālinģus, visus iebaro, apskrien vismaz pāris reizes un tikai tad kautkur atrod savu zivi.
šonakt tikai atgriezos no SOMIJAS, bijām uz laivu un kuteru izstādi, meklējām labas laivas priekš jaunā SALMO makšķerlietu lielveikala, laivas atradām, atliek tikai vienoties par visām niansēm, bet ne par to gribēju runāt, ar skumju smaidu pavēroju somu aktivitātes uz kuģa, pavēroju kā tiek pirkts alkahols, kādos tempos "pierijās " 80% uz kuģa esošo somu, pietam gan jauni, gan veci un saprotu vienu, ka nemaz jau tik slikti mums neiet, vismaz ir dažas jomas kurās varam pasmaidīt par citām tautām, skumji, bet pasmaidīt.

18.02.2005 20:38

Latvijas čempionāts manā skatījumā

Man šis Lč izrādījās itkā veiksmīgs itkā neveiksmīgs, ja skatās no komandas viedokļa, tad labāk nevar vēlēties, SALMO ir pirmie, nākamā gada izlasē no sešām vietām piecas ir "salmistiem", desmitniekā ir septiņi SALMO pārstāvji, jebkurā sporta veidā par tādu rezultātu var tikai sapņot. Individuālajā vērtējumā gan mani nepamet tāda jocīga rūgtuma sajūta, itkā visu čempionātu esmu nomakšķerējis labi, nevienā no sešām dienām nēesmu nokritis zemāk par 3. vietu sektorā, esmu nostartējis ļoti stabili, pēc punktiem būtu stabili pirmais, jā būtu, ja vien nenostrādātu formula, pēc kuras sliktākā kārta tiek ņemta ārā, tādējādi palieku tikai ceturtais. Izklausās jau laikam tāda sūdzēšanās, bet nu ir "abidna", tik skumji, bet nezin ko es teiktu, ja pēc šīs formulas būtu ticis priekšā.
Vispār jau pēc čempionāta palika tikai pozitīvas emocijas, priecē daudzās jaunās komandas un to apsveicamais rezultāts (SALMO VEIKALU 4. VIETA), sacensību laikā bija tikai viens starpgadījums, kad cilvēka ko kāds žurnāls regulāri sauc par labāko latgales makšķernieku zivju maisiņā ledus gabalu bija vairāk kā zivju, itkā nevainīga kļūda (ja tā ir kļūda), tikai daudziem kas startē godīgi, kam interesē katrs komandas punkts, tas var maksāt uzvaru. Jāatzīmē ka ļoti strauji aug makšķerēšanas sporta līmenis, ja vēl divus gadus atpakaļ, par uzvaru sektorā cīnījās labi ja pieci dalībnieki, tad tagad ejot uz sektoru jārespektē jau praktiski visi dalībnieki, tas patīkami priecē, un tādā konkurencē izcīnīta uzvara ir trīsreiz vērtīgāka.
šosezon vēl notiks pāris sacensības, jau šo sestdien Mazajā Baltezerā būs sacensības tautas klasē, 5. martā Gulbenes rajona laikraksta un kāda pagasta rīkotās sacensības Ušura ezerā, ja ziema turēsies, tad vēl varētu notikt sacensības Madonas rajonā, Rēzeknē un dies vien zina kur vēl, cik nu varēsim , tik mēģināsim tajās piedalīties, sevišķi tajās uz kurām tiekam ielūgti, jo būtu diezgan nesmuki, popularizēt makšķerēšanas sportu un pašam ignorēt reģionālos pasākumus, lai arī tā sportiskā azarta tur ir krietni mazāk, totie rodās izdevība pamakšķerēt daudzos Latvijas ūdeņos, kur citādāk nekad nenonāktu.

21.02.2005 20:28

.

Pirmdien zvanīja lietuviešu sportisti un piedāvāja uzrīkot nelielas starptautiskas sacensības izkritušā Pasaules čempionāta vietā, pat neaprunājoties ar sporta vadību, devu piekrisšanu, jo martā nekādas lielas sacensības nav paredzētas, bet pašiem liekās, ka sportiskā forma nupat tikai ir sasniegusi savu kulmināciju. Leiši piedāvāja šīs sacensības nosaukt par revanša mačiem, viņiem zaudējums Pč neliek mieru, paredzams ka no katras valsts piedalītos pa divām - trijām komandām, bet visu drīzumā precizēsim, tomēr laikam igauņus neaicināsim, gauži jau nu viņi mūsu leišus "dostaļi" ar savām dīvainībām.

28.02.2005 21:34

Peipuss

Kauns atzīties, bet šajās brīvdienās apzināti izlaidu divas sacensības un abi ar meiteni aizbraucām uz Peipusu, sestdien makšķerējām Kallastē, nepilnu kilometru no krasta, asari nebija milzīgi, tomēr savus desmit kilogramiņus pa dienu salasīt varēja, Ritai, nododot zivis, bija bišķi virs desmit kilogramiem, man virs septiņiem, dziļāk ezerā veči ķēra rupjas raudas ar asariem 3/2, veiksmīgākie tika tikai uz asariem, pietam lieliem, vienam paziņam 24 asari svēra 10,4 kilogrami. šādus asarus redzot acis gandrīz izsprāga no pieres ārā, nākošā rītā mēs vesela motorizēta brigāde bijām tajā rajonā, bet brīnumi nenotiek un asaru vietā ķērās tikai raudas, man paņēma smuks breksis, uzstiepu viņu no astoņiem metriem ar 0,08 mm aukliņu līdz ālinģim, iedabūju viņa seju ālinģa caurumā, bet tas arī viss, pasaucu Ritu, lai pietur breksi, pats izurbu otru ālinģi blakus, bet tik veiksmīgi, ka pārurbu sev auklu:eek:, nosmējāmies un viss, jo kaifu jau biju noķēris kamēr viņu stiepu augšā. Asarus tomēr atradām, ne maisu, bet labas copes izjūtām pietiekoši, Ritai bija trīs puskilogramīgi un virs trīsdesmit tādu 150-250 gramīgi, man lielākie bija ap 300 gramiem, bet no trīsdesmit asariem neviens mazāks par 150 gramiem, eh uz 0,08mm aukliņu kaifs pilnīgs. Raudas neķērām, jo nav tās kur likt, bet atradām rajonu kur lielas raudas ņēma katrā laidienā, pēc piecpadsmit neveiksmīgiem mēģinājumiem nolaist mormišku līdz gruntij bēgu, jo pēc katra šāda laidiena uz ledus lēkāja smuka rauda(150-300 grami). Zivīgākie rajoni bija pretī KALLASTEI, no 3,5-5 kilometri no krasta, var braukt ar mašīnu, bet esiet prātīgi un NOTEIKTI pazvaniet pirms uzbraukšanas uz ledus robežsargiem, jānosauc uzvārds un cik cilvēki brauc iekšā, izbraucot no ezera procedūra jāatkārto, uzvārds un cik cilvēku izbrauca no ezera, ja šo procedūru neievēro var atvadīties no 500 latiem un nokļūt melnajā grāmatā.Ledus ir biezs , ar garantiju uz ledus varēs sēdēt pat aprīlī.

08.03.2005 09:25

Jaunums

šodien tika likti pirmie pamati manai senai idejai par makšķernieku skolu pieaugušajiem, jo ikdienā nākās sastapties ar to, ka večiem ir liela interese par kādu lietu, bet nav iespējas to redzēt darbībā, izmēģināt, tāpēc izteicu savu piedāvājumu SALMO vadītājiem un saņēmu apstiprinājumu. Domas vēl pilnveidosies un papildināsies, bet ideja ir parādīt dabā gan štekeri, gan mačkātu, gan bolonēzi, gan barības sagatavošanu un pielietošanu, dot iespēju izmēģināt šos rīkus, apgūt pašus pamatus, pietam bez kādas samaksas. Prognozēju vienu nodarbību nedēļā kadā no darbadienas vakariem kautkur Rīgā vai tās tuvumā un ja vien nav sacensības, tad piedāvāšu iespēju piebiedroties brīvdienu copē.
Nodarbības vadīšu es, ja vajadzēs piesaistīšu kādu no citiem atzītiem makšķerniekiem, ja būs interese no sieviešu puses varēs noorganizēt arī nodarbības ar Ritas piedalīšanos.
Jau iepriekš brīdinu visus tukšu salmu kūlējus(tos kas kritizē citus, bet baidās pat savu vārdu nosaukt), ka būšu pret viņiem rupjš un neiecietīgs, jo visas nodarbības un pasākumi notiks brīvajā laikā un tā nav namaz tik daudz.
Jau tagad ir zināms, ka maija beigās Latvijā, pēc SALMO ielūguma, ciemosies SENSAS īpašnieks un vairāki franču sporta makšķernieki, tiks organizētas lekcijas un demonstrējumi, tiks nodrošināts tulkojums uz krievu valodu(jo piedalīsies arī igauņi un leiši), tas būs bezmaksas pasākums, kas domāts VISIEM interesentiem, tiem kas grib izprast pareizas iebarošanas pamatus.

08.03.2005 20:28

Lieldienas

Kauns, bet esmu atstājis nedaudz novārtā šo lapu, patreiz gatavojamies jaunajai sezonai, gan veikalā, gan komandā pasūtam inventāru, mēģinam sabalansēt vēlmes ar iespējām.
Pats esmu saindējies ar Peipusa braukšanu, katras brīvdienas abi ar Ritu esam igaunijā, lomi kā kuru reizi\', bet visumā nav slikti, asari ir izklīduši, bet tiko parādīsies pirmie ledus plankumi, tā viņi atkal savāksies lielos baros un sāks kolektīvās medības, to mirkli negribās palaist garām.
Jaunajā sezonā plānojās daudz interesantu pasākumu, piemēram tā pati SENSAS šefa ciemošanās, tas būs pasākums, kas domāts visiem interesentiem, seminārs un sacensības notiks kautkur Rīgas tuvumā.
Gatavojos sava projekta par makšķernieku skolu pieaugušajiem realizēšanai, izskatās, ka būs piekrišana.
Ja jūs interesē kāds jautājums uz kuru es varu sniegt daudzmaz sakarīgu atbildi, rakstiet, jo pie datora esmu lielāko dienas daļu.

22.03.2005 12:24

.

Visas četras Lieldienu brīvdienas nodzīvojām pa Peipusu, sākumā pats neticēju, ka izturēšu, bet beigās pat iepatikās, jo lomi ar katru dienu kļuva labāki. Piektdien bijām netālu no Kolkja, pie upītes ietekas, tā kā pie ezera piebraucām tikai ap deviņiem no rīta(nostāvējām muitā trīs stundas, nav tādu vārdu ar kuriem aprakstīt manu "cieņu" igauņu muitniekiem VALGAS lielajā muitā), tad tālu ezerā negājām, lasījām krasta asarīti, asari ņēma ļoti negribīgi, ar baigo pierunāšanu, jo pa ālinģiem gāzās svaigais ūdens, sniegs kusa mērkaķa ātrumā. Līdz vakaram desmit kilogramiņus pa abiem salasījām, bet salīdzinoši smalkas zivis, tikai daži asarīši bija ap 250 gramiem. Pārējās dienas makšķerējām Ninā, tas ir daudzmaz pazīstams rajons, piekraste ir akmeņaina ar feiniem "pampakiem" kur mīl turēties asari. Loģiski domājot jau bija skaidrs, ka nekāda super cope nebūs, jo zivīm jāaprod ar jaunajiem apstākļiem, gaismas pleķiem u.t.t., bet cerība paliek, tā arī visas dienas turpat gar krastu(līdz pusotram kilometram) nomaisījāmies, pāris reizes tikām uz copes "piecminūtēm", bet visumā lasījām asarus vientuļniekus, kopējie lomi gan ar katru dienu pieauga, bet tādu īstu pavasara asaru copi vēl neizjutām. Zivis nododot svari rādīja 10; 13,5 ;15 un 17 kilogramus, lielākais asarītis bija ap 400 gramiem, labus lomus vilka raudu makšķernieki, Ninā liels bars veču sēdēja kādus divus -divarpus kilometrus no krasta, tur raudas ņēma pat pliku mormišku, vienreiz piegājām pie tā bara, bet izturējām tikai padsmit minūtes, jo nav nekāda copes prieka, tikai laid lejā un uzreiz velc ārā, bet atradās "meistari" kas arī tur nemācēja noķert zivi, gadījās atrast šāda meistara pazaudētu makšķerīti, sen tādu makšķeres kropļošanu nebiju redzējis. Aukla vismaz 0,2mm , apakšējā volframa mormiška ap 7 mm, augšējā mormiška no svina, bet pēc lieluma neatpalika no apakšējās, visu šo konstrukciju nobeidza pludiņš, puse no šampanieša korķa ar milzīgu spalvu vidū, visa šī konstrukcija bija makšķerēšanai 5-6 metru dziļumā bez straumes, jo biežāk gadās šādas šausmas redzēt, jo vairāk pārliecinos par nepieciešamību "nest gaismu" tautā.
Ledus vēl nav sācis kust, sniega vairs nav, tā ka tagad varētu sākties īsta pavasara cope, braucot pa ledu ar mašīnām uzmanieties no plaisām un lauzumiem, jo šajās brīvdienās jau daudzi mūsu bāliņi palika bez izpūtējiem un ar sasistām riepām.

29.03.2005 09:55

Peipuss

Tā nu sanāk, ka esmu kļuvis par Peipusa fanu, vēl gadu atpakaļ mani uz turieni ar dzīšanu nevarēja aizdzīt, šogad katru brīvu dienu esmu tur, tā arī svētdien, pēc trīs manuprāt neveiksmīgā izstādē pavadītām dienām, trijatā braucām uz Peipusu. Pēc iepriekšējās informācijas zinājām kur meklējams normāla izmēra asaris, aiz Mustves Narvas virzienā kādus 5-6 kilometrus, tur ceļmalā pie ezera ir veikals un labs stāvlaukums. Piebraucām vēl pilnīgā tumsā, bet jau pēc desmit minūtēm stāvlaukums bija pilns ar krieviski runājošiem igauņiem:), nolēmām sākumā turēties pie tautas, lai vismaz saprastu rajonu kur turās asari, bet kāds nepatīkams pārsteigums bija, kad šis bars gāja stundu no vietas, pārpīpēja un gāja atkal. Nebijām nobrieduši šadam gājienam, bet atpakaļ iet arī vairs negribējās, tāpēc lēnām vilkāmies baram no pakaļas, ieejot 6-6,5 kilometrus no krasta bars sadalījās un izklīda pa ezeru, mēs ar Ritu palikām pie nelielas plaisas, tur bija vieglāk urbt. Iesākumā urbu tikai vienu ālinģi, nolaidu barotavu ar motili un copes sākās no pirmā laidiena, ātrā tempā izvilku 2,5-3 kilogramus zivju, asari visi bija 120-250 gramu vērtē, dziļums ap 6-6,5 metri, pirms saullēkta cope bija zvērīga, bet tā apklusa līdz ar pirmajiem saules stariem. Rita makšķerēja kādu gabalu tālāk, viņai sākums bija stīvāks, bet palēnām iestrādājās divi ālinģi, pie tiem tad arī viņa visu dienu nosēdēja, mēs ar Aināru Bauģi klīdām apkārt, cerībā atrast asaru baru, bet diemžēl vairāk par pieciem asariem pēc kārtas reti kur izdevās noķert, tomēr patīkamais asaru izmērs neļāva skumt. Tā līdz pēcpusdienai mēs "ganījāmies " pa ezeru, kā vēlāk izrādījās, šoreiz ar skraidīšanu neko nevarēja saskriet, jo Rita sēžot savos divos āliņģos un regulāri barojot salasīja 15 kilogramus smuku asaru, mēs ar Aināru ar skraidīšanu un tikai sākuma iebarošanu salasījām katrs pa 10 kilogramiem asaru. Atpakaļceļš pa pakusušo ledu mani pilnīgi un noteikti pārliecināja par nepieciešamību uz nākošo sezonu iegādāties sniega moci ar piekabīti, fiziska slodze tas ir labi, bet saprātīgos daudzumos.
Tā kā aprīļa vidū braucam uz Kijevu uz sacensībām, tad pašu pēdējo ledu būšu spiests izlaist, jo jāizvēdina visi vasaras kāti, gribu informētn visus kam ir interese par MAKšķERNIEKU SKOLU PIEAUGUšAJIEM , patreiz ir pasta adrese skola@salmo.lv, kur sūtīt savus pieteikumus ar vēlamajām tēmām, nodarbību laikiem un vietām. Izstādē vienojos ar Upesciema Alberta dīķu saimnieku par iespēju bez maksas dažas nodarbības izvest viņa karpu dīķī, tur var labi parādīt mačkatu ar tālmesšanas pludiņu, kaķenes, štekeri lielā slodzē.

05.04.2005 09:24

Jaunā sezona ir vaļā

Sestdien pirmo reizi savā makšķernieka karjerā biju Mērsraga kanālā, filmējām Vērpem raidījumu, par to kas sanāca un kas nesanāca šoreiz nerunāšu, zinu tikai ka citreiz svešus ūdeņus dažas stundas apgūšu bez kameras klātbūtnes un tikai tad sākšu runāt.
Pirmais iespaids no kanāla nekāds sevišķi labais nebija, neliels grāvis un ļoti daudz makšķernieku, pabraukājām gar kanāla krastu, lai saprastu kas vispār te notiek un nolēmām nogruntēties netālu no šosejas tilta, tur vismaz veči pa retai raudai izvilka. Pavēroju veču darbošanos, lai saprastu kādu makšķeri ņemt un cik lielu pludiņu likt, lielākais vairums tautas strādā ar 10-14 gramīgiem monstriem, manuprāt vietā kur ir labi ja metru dziļš tas ir krietni pārspīlēts, visa makšķerēšana šeit notiek tikai pludinot, cik tālu atkarīgs no vietas un katra nekaunības devas, zivis ir pieradinātas pie grūbu un putraimu putras, kā visās vietās kur ir liels rīdzinieku pieplūdums, ar šo apstākli rēķinoties biju samaisījis interesantu barības maisījumu, kam manuprāt vajadzēja "novilkt "zivi no veču putras un "piesiet" tās pie mums. Rita izvēlējās 5,4 m garo GRAND XL mačkātu, bet es paņēmu 8 metrīgo GRAND POLE bezriņķu kātu, pamatoju savu izvēli ar to, ka mūsu izvēlētajā vietā līdz makšķerēšanas vietai bija 3-4 metrus plata veco ašķu josla(guļošu), ar garo kātu vieglāk pārcelt zivi pāri zālēm un tā kā lielākas zivis par 250-300 gramiem večiem netrāpījās, tad varēju būt mierīgs par zivs izvilkšanas iespējām. Iesākums bija diezgan dramatisks, uz manu barību saskrēja puse no visām Mērsraga auslejām, un tikai pa retai raudiņai vai plicītim, nebijām līdzi paņēmuši grūbas(priekš āķa), bet mūsu tārpus auslejas noplucināja momentāli, šāda jautrība turpinājās aptuveni pāris stundas, pa šo laiku mēģinājām atrast pareizo makšķerēšanas stilu, atrast īsto pludināšanas vietu, pa abiem norāvām vairāk par divdesmit āķiem, līdz beidzot sāka parādīties kautkāda loģika visam tam ko mēs daram, diemžēl uz to brīdi Vērpe jau bija savu materiālu safilmējis un lietum līstot devās uz prom.
Procesā secināju, ka zivis grib lai tās daudz baro, secinājām, ka šeit ir ne tikai raudas, bet arī ļoti daudz pliču un brekšeļu, šī iemesla pēc nedaudz papildināju barību ar vietējo kurmjurakumu zemi(ap 50% no barības daudzuma) un aptuveni 200 gramiem iepriekšējās nedēļas motiļu, pēc piecām cietām bumbām, kuras iemetu pie pašām zālēm, jo straume mutuļo un iemetot barību tālāk no krasta grūti ir atrast ceļu pa kuru skalojās barība, efekts bija sprādzienveidīgs. Mums praktiski katrā metienā bija zivs, bet tuvākajiem večiem metrus piecdesmit uz abām pusēm cope pieklusa pavisam. ķērās asarīši, pliči, raudas, brekšeļi 300-500 grami un dažas karūsas +- ap 300 gramiem, liels lērums 10-15 cm garu vimbiņu un daži krimināli āļantiņi(tos gan visus uzreiz laidām atpakaļ). Pēcpusdienā beidzot makšķerēt loms priekš sezonas atklāšanas copes bija itin pieklājīgs, ap 20 kilogramiem zivju tika palaistas atpakaļ ūdenī, lielākā daļa veču, kuriem lomi sastāvēja no 3-5 kilogramiem zivju pa visu dienu,ļoti skaļi un rupji sāka lamāties, bet laikam es esmu liels maita, jo man tas tīri labi patīk, patīk ieskatīties tajās šo procesu nesaprotošajās sejās, izbērt zivis ūdenī un iet mājās. Pamataukla man bija 0,16mm, Ritai 0,14mm(protams SALMO), pavadiņas lietojām 0,10mm , āķi 14-16. izmērs
(KAMASAN 525), diezgan cieti, pludiņš man bija 6 gramīgs, Ritai 7 gramīgs. Veiksmīgākā izrādījās makšķerēšana ar ēsmas turēšanu uz vietas, to var izdarīt atrodot uz barības sliedes tīru vietu, uzliekot dziļumu par 10-20 centimetriem lielāku un uzreiz pēc iemešanas nostiepjot auklu, cope izpaužās kā pludiņa kratīšanās, pierodot redz katru pieskārienu.
Tagad kādu nedēļu manis Latvijā nebūs, braucam uz Kijevu uz sacensībām, atgriežoties sāksim skolas nodarbības, pirmās reizes noteikti būs veltītas pavasara upei, upes barībai(breksis, rauda), tātad tās būs bezriņķu makšķeres, štekeris, bolonēze. Ja kādam vairāk interesē iemācīties strādāt un sagatavot tieši savas makšķeres, nav problēmu, varam to darīt, jau iepriekš gribu brīdināt, ka ja nodarbību laikā gribat arī kautko noķert, tad parūpējieties paši par ēsmām, tie kam interesē barību gatavošana ieteicams braukt ar savām barībām, es palīdzēšu pareizi tās sajaukt, parādīšu kā jāmitrina, kā jāmaisa un kā jābaro, pietam sausie barību maisījumi var stāvēt(politelēna maisā)pat vairākus mēnešus, tā ka varam nodarbībās samaisīt jums brīvdienu copei barību un pat nedaudz noberot pārbaudīt vai tā strādā.

11.04.2005 11:31

Pirmie šīgada mači

Atgriezāmies no normāla pavasara(+ 25 grādi dienā, +15 naktī)Kijevā uz pierasto pavasari(šonakt -5)Latvijā, šīssezonas pirmais starts izdevās necerēti labs, SALMO komanda izcīnija 2. vietu starp patiesi stipriem konkurentiem, individuāli Rita ieguva 2. vietu, es paliku 5. vietā. Pati makšķerēšanas bija diezgan vienkārša, lielās raudas jau bija no Rusanovas kanāla izgājušas, brekšeļi un karūsas vēl tādu īstu aktivitāti neizrādīja, tāpēc nācās ķert nelielas raudiņas un plicīšus, otrajā sacensību dienā lomi 85% sastāvēja no auslejām, jo laikam iesilstot tās saradās nenormāli daudz, pietam visos dziļumos, neļaujot normālai zivij nokļūt līdz ēsmai. Sacensībās piedalījās 2 Polijas komandas, tajā skaitā vairāki Eiropas un Pasaules čempionātu medaļnieki, Krievijas Sensas komanda, Baltkrievijas izlase, Ukrainas izlase un vēl 3 Ukrainas stiprākie klubi, mūsu veiksmīgais starts dod baigo iekšējo stimulu turpmākam darbam, jo šis ir viens no lielākajiem panākumiem līdzšinējā pludiņmakšķerēšanas sporta vēsturē, kas apliecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa, par to liecina arī Poļu atsauksmes un novērtējums, un viņus var droši uzskatīt par visātrāk augošo eiropas komandu.

20.04.2005 15:44

Salaca

Svētdien Salacas krasts Staicelē izskatījās kā sacensībās, iepriekš nesarunājot tur bija saradušies desmit "štekeristi", neskatoties uz auksto laiku(-4)un ik pa laikam uzkrītošajām sniega pārslām upes krasti bija diezgan biezi "apdzīvoti", jo pa nedēļas vidu veči bija trāpījuši uz skaistām zivīm, ap un virskilo breksēni, tādi paši ālantiņi un sapalēni, pa retai vimbai un pirmās lielās raudas. BET, tas viss bija kaut kad, svētdien no visām tām zivīm nebija ne miņas, ar lielu lūgšanos un cītīgu barošanu varēja pierunāt kādu retu raudu un vēl retāku vimbu, brekšeli vai sapalēnu, pietam bez kādas sistēmas, ja zivis pienāca, tad copes bija straujas un spēcīgas, ja bars pagāja nost no iebarotās vietas, tad varēji kaut dziedāt, nekas nenotika. Salīdzinoši ļoti stipra straume, makšķerējot ar štekeri nācās lietot pat 20-30 gramīgus plakanos straumes pludiņus, visu štekeristu un arī vietējo makšķernieku viedoklis ir, ka lielais vairums zivju vēl nav uzkāpis tik augstu, pie tik liela ūdens līmeņa atsevišķi bari ļoti ātri pārvietojās. Tā var skaidrot arī atsevišķus copes uzplūdus, kad pusi dienas vari nonīkt bez copes un pēkšņi vienā mirklī uz pāris stundām iestājās tāds zivju "rijiens", ka spēj tikai maukt tārpus uz āķa, bet tad kā ar rokas mājienu viss atkal beidzās. Vēlāk, kad lielais zivju vairums sakāps augšā, būs labākas copes dienas, būs sliktākas, bet varēs just, ka zivis ir, te tārpu izsūks, te kautkur kāda uzspēlēs, patreiz vismaz Staicelē "zivi nejūt", drošs rādītājs tam ir vietējie maluzveinieki, ja pie papīrfabrikas dambja to nav, tad lielu zivju baru arī vēl nav, pēc iepriekšējās pieredzes var teikt, ka pēc nedēļas visam vajadzētu notikties.

25.04.2005 08:53

Sāksim

5.maijā ir paredzēta pirmā makšķernieku skolas pieaugušajiem nodarbība, dikti jau nu oficiāli skan, bet gan jau būs labi. Pēc daudzajām vēstulēm saprotu, ka vislielākā neskaidrība ir ar iebarošanu un tikai tad nāk jautājumi par inventāru, tā kā patreiz aktuālas ir upes, tad šīs nodarbības tēma būs bolonēze, bezriņķu makšķere, nedaudz štekeris un iebarošana upē, par nodarbības vietu esmu izraudzījies Lielo Juglu, pie Tallinas apvadceļa tilta. šo vietu izvēlējos divu iemeslu pēc, pirmkārt tā ir ērti piebraucama no visām pusēm un ar neierobežotu stāvvietu skaitu:), otrkārt braucot pāri tiltam ļoti jau nu smuki tā izskatās, pats gan tur nēsmu makšķerējis, bet kautkāda dzīvība esot.
Lūgums negaidīt no manis brīnumus, es netaisos lasīt lekcijas, parādīšu dabā ko ar kuru makšķeri dotajos apstākļos var izdarīt, kā šīs makšķeres sagatavot darbam, parādīšu kādai vajadzētu izskatīties barībai priekš katras makšķeres.\'Ja jums šī tēma nav sevišķi interesanta, tad varat gaidīt nākošo, jau pēc nedēļas(ja paliks siltāks) varam nodoties karpošanai, savukārt ja būs lielāka interese, tad ļoti labprāt varu vienu tēmu ņemt vairākas nodarbības. Pats pie upes būšu jau pirms trijiem, jūs brauciet kad tiekat jo līdz kādiem astoņiem tur būšu noteikti.
Paņemiet līdzi to ko gribat mest ūdenī brīvdienās, mēģināšu no visā tā uztaisīt strādājošu barību, nelielu daļu samitrinot uzreiz pārbaudīsim kā tā strādā. ļoti labprāt palīdzēšu sagatavot darbam tieši jūsu pašu inventāru, jo bieži vien gadās, ka kāts ir, bet nepamet sajūta, ka ar to var izdarīt krieni vairāk, tikai nezinam kā.

27.04.2005 09:11

Jaunums

Beidzot kāds no vietējiem ražotājiem ir sadūšojies un sāks fasēt saulespuķu spraukumus 1 un 3 kilogramu iepakojumos, grauzdētus rapšu raušus 3 kg iepakojumos, smalka maluma grauzdētas un negrauzdētas kaņepes 0,5 un 1 kg iepakojumos, kukurūzas putraimus 1 kg iepakojumos, kā labs aromatizators būs jaunās kaņepju un ķimeņu eļļas 250 gramu iepakojumā. šiem jaunumiem veikalos vajadzētu parādīties jau maija vidū, cenas, cik man zināms, būs makšķernieka sirdi priecējošas, labi, šie produkti pavērs jaunas iespējas eksperimentiem ar iebarojamajām barībām.

27.04.2005 09:44

.

No 1.līdz 4.maijam pie mums ciemojās Ribolov-Elit žurnālisti, brauciena pamatdoma bija vimbas, papildtēmas butes un līdakas. Svētdienas pēcpusdienā sākām ar Salacu pie Staiceles, ja vēl no rīta mēs ar Ritu kaut kādas raudas un finierīšus dabūjām, tad uz pēcpusdienu cope izbeidzās vispār un nekāda filmēšana nesanāca, lomā bija tikai dažas vimbiņas, ap 5 kg raudas katram un daži finierīši, krievi gan bija par sākumu apmierināti, bet mēs zinot cik patiesībā Salaca ir interesanta bijām nedaudz šokēti.
2. maija pēcpusdienā jau bijām Kuldīgā, apmetāmies viesu namā pie pašas rumbas, jau viesu nama pagalmā stāvot varēja redzēt kā lēkā vimbas, krievi šo skatu ieraugot novaidējās vien un paķerot savas kameras aizskrēja. Mēs iekārtojāmies netālu no tilta, vimbas ēda labi, nepilnu trīs stundu laikā pa pieciem salasījām atļauto normu - 7 vimbas katram, vēlāk noskatoties materiālu secinājām, ka sižets sanācis ļoti labs.
3. maija pēcpusdienā Ziemupē pie Laiku mājām nodemonstrējām ciemiņiem bušu makšķerēšanu, šis process viņiem tā iepatikās, ka tika nolemts nākotnē veidot atsevišķu sižetu tieši par šo ,priekš maskaviešiem eksotisko, makšķerēšanas veidu . Butes ēda itin labi, piedāvājām tām svaigu vimbu, sagrieztu nelielos gabaliņos.
4. maijs izvērtās par visa pasākuma kulmināciju, jau pašā rīta agrumā devāmies uz vienu no kurzemes ezeriem, kur bija plānots parādīt jaunos SALMO kātus un spoles darbībā, pie reizes parādot MūDZI, vobleri ko krievijas makšķernieki nesaprot, spiningot bija plānots iebrienot, tikai operators un fotogrāfs sēdēja laivā. ķērās kā pasakā, seši cilvēki trīs ar pus stundās noķērām 62 līdakas, pie tam 1-virs 6kg, 4 virs 5 kg, 20 no + - 2kg līdz 3,5 kg, pārējās tādas ap un zem kilograma. ķērās galvenokārt uz baltajiem mūdžiem, es vienīgais strādāju ar baltu MAL-2 rotiņu, izvēlējoe ELITE MIKRO JIG 2,7 metrīgu kātiņu, jauno GRAND spolīti un ELITE BRAID 0,1 pīto aukliņu. Saskaitīju 33 copes no kurām realizēju 17, 2 ap 2 kg, 3 ap 1,5 kg, pārējās ap un zem , pats palaidu vaļā visas zivis, citi pa lielākai līdakai paņēma, kaifs pilnīgs, bet tas nenozīmē, ka sākšu spiningot. Mūsu ciemiņiem radās iespaids, ka Latvijā ir makšķernieku paradīze, jo tādu līdaku copi viņi nēsot redzējuši ne Volgā, ne kur citur. Neprasiet ezera nosaukumu, neteikšu, jo zinu kas notiek pēc šādiem rakstiem aprakstītajās vietās, lai līdaka paēd un apguļās atpūtā, pēc nedēļas jau varēs pateikt kur tas bija.

05.05.2005 11:45

.

Ceturdien, neskatoties uz hokeja spēli, tomēr daži interesenti atbrauca uz L.Juglas upi, kur mēģinājām izrunāt daudzas labas lietas, zivis ķērās ļoti smalkas, toties katrā iemetienā.
Vislielākā interese ir par barību sagatavošanu, tad nāk makšķeru pareiza aprīkošana un citas lietas, manuprāt šī pirmā tikšanās sanāca tīri sakarīga, tikai aukstais laiks neļāva pilnvērtīgi izbaudīt pavasara pēcpusdienu. Patreiz meklēju kādu nedaudz sarežģītāku ūdenstilpni, lai pilnvērtīgi parādītu mačmakšķeres iespējas, tālmešanas pludiņus, kaķenes u.t.t., ja ir kāds sakarīgs piedāvājums par kādu no pierīgas ūdeņiem rakstiet, patreiz aktuāla varētu būt rauda, brešu bērni un karpiņas.

09.05.2005 11:00

Venta

Bēgot no lietus Vidzemē sestdienu un svētdienu pavadījām pie Ventas, netālu no Skrundas, ja nopietni, tad testējām Latvijas čempionātam pludiņmakšķerēšanā paredzēto vietu. ūdens dzidrs un zems, praktiski vasaras līmenis, makšķernieku daudz, lielākā daļa ķer nelielas līdakas(ciņas)uz dzīvo un ar spiningu, radās iespaids, ka Ventā ir ļoti daudz līdaku, jo cik nu bija laika kādu vērot, tik redzēju līdaku copes un izvilktas zivis. Karpinieki arī lielījās, ka jau esot pirmās šī gada lielkarpas nomedījuši, tomēr \'vēlais un aukstais pavasaris arī Ventu nav apgājis, zivis nav nārstojušas, pat asarīši vēl ir ar ikriem, trāpījās arī "tekošas" raudas. Pats svētdien noķēru savus šaīgada pirmos divniekus brekšus, precīzāk 2,3 kg, 2 kg un 1,6 kg, tomēr kopējais iespaids ir pabēdīgs, sacensībās lomi būs nelieli, ja kādam izdosies tikt pie brekša vai vimbas, tad tas jau automātiski viņš tiks ieskaitīts favorītos, jo vidējās zivis (raudas, pliči)sacensību posmā ir salīdzinoši maz, vai sakarā ar aukstumu viņas ir ļoti kūtras. Tomēr makšķerēšanā notiek brīnumi, pietam itin bieži, tāpēc jau tā ir tik interesanta.
Ja kādam ir vēlme pavērot sacensības, piedalīties trenniņu procesā(jau no ceturdienas), paklausīties SENSAS šefa un labāko franču sportistu stāstījumā par iebarošanu un sporta makšķerēšanu vispār, vai vienkārši gribās pabūt starp savējiem - makšķerniekiem, tad esat laipni gaidīti, mēs dzīvojam turpat pie Ventas.
Sīkāka informācija pa telefonu 9224086, tas ir mans telefons, nebrīnieties, ja sacensību laikā es neatbildēšu, taupīšu dārgo sacensību laiku:)

16.05.2005 10:25

SKOLA

Nākošā makšķernieku skolas pieaugušajiem nodarbība būs ceturdien 26. maijā, par vietu nolemsim pirmdien, tēma klasiskā match makšķere, tālmešanas pludiņi, barības kaķenes un attiecīga barība.

17.05.2005 10:16

Peipuss

Tā nu sanāk, ka esmu kļuvis par Peipusa fanu, vēl gadu atpakaļ mani uz turieni ar dzīšanu nevarēja aizdzīt, šogad katru brīvu dienu esmu tur, tā arī svētdien, pēc trīs manuprāt neveiksmīgā izstādē pavadītām dienām, trijatā braucām uz Peipusu. Pēc iepriekšējās informācijas zinājām kur meklējams normāla izmēra asaris, aiz Mustves Narvas virzienā kādus 5-6 kilometrus, tur ceļmalā pie ezera ir veikals un labs stāvlaukums. Piebraucām vēl pilnīgā tumsā, bet jau pēc desmit minūtēm stāvlaukums bija pilns ar krieviski runājošiem igauņiem:), nolēmām sākumā turēties pie tautas, lai vismaz saprastu rajonu kur turās asari, bet kāds nepatīkams pārsteigums bija, kad šis bars gāja stundu no vietas, pārpīpēja un gāja atkal. Nebijām nobrieduši šadam gājienam, bet atpakaļ iet arī vairs negribējās, tāpēc lēnām vilkāmies baram no pakaļas, ieejot 6-6,5 kilometrus no krasta bars sadalījās un izklīda pa ezeru, mēs ar Ritu palikām pie nelielas plaisas, tur bija vieglāk urbt. Iesākumā urbu tikai vienu ālinģi, nolaidu barotavu ar motili un copes sākās no pirmā laidiena, ātrā tempā izvilku 2,5-3 kilogramus zivju, asari visi bija 120-250 gramu vērtē, dziļums ap 6-6,5 metri, pirms saullēkta cope bija zvērīga, bet tā apklusa līdz ar pirmajiem saules stariem. Rita makšķerēja kādu gabalu tālāk, viņai sākums bija stīvāks, bet palēnām iestrādājās divi ālinģi, pie tiem tad arī viņa visu dienu nosēdēja, mēs ar Aināru Bauģi klīdām apkārt, cerībā atrast asaru baru, bet diemžēl vairāk par pieciem asariem pēc kārtas reti kur izdevās noķert, tomēr patīkamais asaru izmērs neļāva skumt. Tā līdz pēcpusdienai mēs "ganījāmies " pa ezeru, kā vēlāk izrādījās, šoreiz ar skraidīšanu neko nevarēja saskriet, jo Rita sēžot savos divos āliņģos un regulāri barojot salasīja 15 kilogramus smuku asaru, mēs ar Aināru ar skraidīšanu un tikai sākuma iebarošanu salasījām katrs pa 10 kilogramiem asaru. Atpakaļceļš pa pakusušo ledu mani pilnīgi un noteikti pārliecināja par nepieciešamību uz nākošo sezonu iegādāties sniega moci ar piekabīti, fiziska slodze tas ir labi, bet saprātīgos daudzumos.
Tā kā aprīļa vidū braucam uz Kijevu uz sacensībām, tad pašu pēdējo ledu būšu spiests izlaist, jo jāizvēdina visi vasaras kāti, gribu informētn visus kam ir interese par MAKšķERNIEKU SKOLU PIEAUGUšAJIEM , patreiz ir pasta adrese skola@salmo.lv, kur sūtīt savus pieteikumus ar vēlamajām tēmām, nodarbību laikiem un vietām. Izstādē vienojos ar Upesciema Alberta dīķu saimnieku par iespēju bez maksas dažas nodarbības izvest viņa karpu dīķī, tur var labi parādīt mačkatu ar tālmesšanas pludiņu, kaķenes, štekeri lielā slodzē.

22.05.2005 20:19

Venta - Lč pirmā tūre

Salīdzinoši veiksmīgi ir noslēgusies pirmā sacensību tūre, pēc divu dienu saspringtas un, gribētu teikt, grūtas cīņas SALMO komanda atkal ir pirmā. Pēc pirmās sacensību dienas bijām otrie, zaudējām Lietuvas izlasei, tomēr pareizi izanalizējot kļūdas un nedaudz pamainot barību receptes svētdien izdevās teicams starts, nevajag protams sevišķi sapriecāties, jo vēl priekšā divas sacensību tūres atšķirīgās ūdenskrātuvēs, tomēr sajūta ir laba.
Pasākums manuprāt izdevās labs, franči bija ļoti atklāti un draudzīgi, visi kam radās kāds jautājums par barībām, to jaukšanu un pasniegšanu varēja jebkurā brīdī saņemt izsmeļošas atbildes. Arī fakts, ka pirmajā trīniekā bija divi franči ir viņu profesionālisma un vārdu patiesuma apliecinājums.
Par lomiem gan varēja būt apmierināti tikai nedaudzi, tie kurus liktenis ielozēja vietās kur stāvēja zivis, šī gada aukstais pavasaris nav ļāvis daudzām zivīm iznārstot, laikam iesilstot tās ir sapulcējušās konkrētos punktos kur drīzumā nodosies dipadu dapadu priekiem. Tikai šādi var izskaidrot ļoti nevienādos lomus, vairāki augstas klases sportisti ielozējoties "tukšā" zonā varēja lekt no biksēm ārā, bet vairāk par 3.-5. rezultātu zonā uzrādīt nevarēja. Visi sacensību protokoli būs atrodami JST lapā.
Pats ar savu startu esmu ļoti neapmierināts, jo no 55 dalībniekiem paliku tikai 15. vietā, ja ar svētdienu viss ir kārtībā, tur es itkā neko vairāk izdarīt nevarēju, tad sestdien pieļāvu divas lielas kļūdas, nepiedodamas kļūdas, kuras noteikti man atspēlēsies apkopojot gada rezultātus, bet ko tu durakam padarīsi.
Par skolu, šīs dienas laikā sazināšos ar Alberta dīķu saimnieku, ja iepriekšējā noruna par bezmaksas makšķerēšanu nodarbību dalībniekiem būs spēkā, tad ceturdien tiksimies tur.

23.05.2005 09:52

SKOLA

Tiko sazvanījos ar Alberta dīķu saimnieku un saņēmu atļauju ceturdien viņa dīķos novadīt Makšķernieku skolas pieaugušajiem nodarbību, tāpat kā līdz šim nodarbība būs bezmaksas, nodarbības tēma ir mačkāts, tālmešanas pludiņi, iebarošana ar kaķeni, karpu - karūsu barība. Patreiz zivis ķeroties labi un tiek laipni piedāvāts gan karūsu, gan karpu dīķis. Visticamāk, ka rīt iebraukšu apskatīties kas un kā, galvenais lai var parādīt makšķerēšanu lielākā distancē. Ja ir kādi konkrēti jautājumi, tad sūtiet tos savlaicīgi, lai varu sagatavot atbildi, paņemšu līdzi šāgada SALMO jaunumus mačkātu un mačkātam piemēroto spoļu klāstā.
Pats tur būšu no 15 līdz 20 vismaz, jūs brauciet kad tiekat, centīšos nostāties tā, lai mani redzētu pa gabalu, ja varēs, tad būšu netālu no mašīnas RENAULT ESPACE , tai uz jumta ir bagāžas kaste, katrā gadījumā dīķu sargs parādīs kas un kā. \'Ja gribat savest kārtībā savu inventāru, tad ņemiet to līdzi, cik nu vaєēšu tik palīdzēšu, ja gribēsiet paturēt noķertās zivis, tad par tām gan būs sargam jāsamaksā.

24.05.2005 09:01

.

Vakar Alberta dīķos, precīzāk karūsu dīķī, sabraucām itin paliels puļciņš, izņemot nepareizi izvēlēta vieta, līdz ar to arī necope, manuprāt ka viss vairāk vai mazāk izdevās, vismaz es dabūju vārīties visu laiku, ļoti ceru, ka vismaz kaut kādu skaidrību par mačmakšķeri un tālmēšanas pludiņu ieguvāt, gribu vēl parādīt arī mačkāta priekšrocības vidēji lielas zivs izvadīšanā, tāpēc domāju, ka jūnijā varētu mēģināt vēlreiz apmeklēt kādu no dīķiem, tikai iepriekš pārbaudīšu vietu kur makšķerēt, lai atkal neiesēstos zāļainā sēklī.
Pēc jautājumiem sapratu, ka ir interese par štekeri un garo bezriņķu kātu, tā varētu būt tēma vienai no nākošām nodarbībām.
Baudiet nedēļas nogali, ja atradīšu kādu interesantu vietu, tiksimies nākošnedēļ, bet par to pirmdien.

27.05.2005 09:04

.

Vējainās brīvdienas pavadījām tādā pusnopietnā gaisotnē, sestdienas pēcpusdienā bijām Salacā, Staicelē, sīkzivju ļoti daudz, vietējie stāsta, ka bedrēs esot arī vidēji lieli ālantiņi un smuki brekši, mēs sēdējām netālu no šosejas tilta, posmā kur vidējais dziļums ir 2-2,5 metri. Copes ir praktiski katrā laidienā, pamatā nelieli brekšeļi, 200-300-500 grami, reti kāds lielāks, raudiņas, plicīši, kriminālie ālantiņi, ja gribētos nest zivis mājās, tad tā īsti nebūtu ko, bet pamakšķerēt prieka pēc un palaist lomu vaļā var, līdz vakaram gan man gan Ritai bija ap desmit kilogramiem dažādu zivteļu. Makšķerējām gan ar štekeri gan ar bezriņķu kātu, kas izrādījās pat efektīgāks, jo mazā zivtiņa gribēja kustīgu ēsmu.
Svētdien pirmspusdienā laiks bija izteikti sutīgs, jau ap 11 termometrs rādīja 26 grādus, pēc sīkuļu vilkšanas Salacā sagribējās pacīnīties ar nedaudz nopietnāku zivi, tāpēc braucām uz karpu dīķi Burtniekos. Pa ceļam nedaudz uzsmidzināja lietus, kā izrādījās tālumā ir bijis dzirdams pērkons un laiks, kā jau tam jābūt pēc negaisa, strauji palika vēsāks. Karpiņas lēkāja gan, varēja just ka tās sanāk uz iebarotās vietas, bet copītes bija ļoti kautrīgas, nedaudz pavelk un viss, nācās samazināt kumosa izmērus, pāriet no kukurūzas uz gaļiniekiem, tad arī tikām pie pirmajām karpiņām. Karpiņas nebija lielas 1,5-2 kg, dīķa zāļainības dēļ nācās lietot nedaudz resnākas auklas, tomēr gandarījums par to ka izdevās piemānīt kaprīzās karpiņas bija liels.

30.05.2005 09:36

.

Sestdien Lucavsalā sanāca labs bērnu pasākums, dalībnieku nebija pārmērīgi daudz, tāds viegli kontrolējams bariņš, toties visi palika apmierināti, dažiem bērniem šī bija pirmā makšķerēšanas reize, citiem ,pēc tam kad pārtaisījām viņu makšķeres, tā bija visveiksmīgākā copes reize, katrā ziņā pie auslejām un kazaragiem tika visi, pat vismazākie makšķernieki. Maizītes, saldumi, sulas, starplaikos starp konkursiem , labas balvas, pirmās medaļas, lietas un atmiņas ko mazie cilvēciņi glabās gadiem ilgi, par visu to paldies jāsaka Rīgas domei un SALMO.
Uzrakstīju un jau iztēlojos daža laba smīnu, atkal tas SALMO, vienīgais arguments ko varu likt pretī, lai šie runātāji paši kaut ko noorganizē, pietam savā brīvajā laikā un par savu naudu un tad lai runā.

06.06.2005 11:15

Burtnieks

Vakar Burtniekā testējām jaunos SALMO mačkātus un auklas, pie reizes ar Vērpi filmējām zandartu ķeršanu uz maili. Laiks priekš copes bija vienkārši ideāls, zandartiņi ēda labi, uz trijiem tika izvilkti vairāk par 50 gabaliem, diemžēl no tiem tikai 8 virs mēra, bija arī \'pāris līdaku copes, bet tā kā makšķerējām bez pavadiņām, tad līdakas šoreiz uzvarēja. Asaru bija salīdzinoši maz un diezgan sīki, tikai daži 300 gramnieki, līdzīga cope bija arī citām laivām, dažam izdevās tikt uz asaru baru, citiem bija kāds lielāks zandartiņš vai līdaka. Lielākā problēma ir mailes, tuvākā vieta kur tās var sasmelt ir SALACA, pie Vecates, tomēr labāk tās vest līdzi, kad beidzās līdzpaņemtās mailes, mēģinājām tās sasmelt pie laivu bāzes, bet nesekmīgi, RITA aizbrauca spiningot, bet mēs saķērām raudas un plicīšus, filējām un spraudām uz āķiem tādus zivju filejas gabaliņus, zandartiņi nesmadē arī šādu kumosu.
Palasot JST viesgrāmatā diskusiju par zemūdens medību legalizēšanu gribās teikt tikai vienu, tie kas vasarā izšauj(zinu ko runāju) un izbiedē zivīgās bedres GAUJā un SALACā to turpinās darīt līdz brīdim, kamēr kāds viņus nenoķers un neizdrāzīs ļoti sāpīgi, bet diemžēl tas pats ir jāattiecina arī uz makšķerniekiem(Lielupes vimbu simti u.tt), spiningotājiem un arī mušotājiem, visiem tiem kurus neinteresē tas ko ķersim pēc desmit gadiem, tiem kuriem vajag grābt un grābt . Ja zemūdens medības notiktu noteiktās vietās un laikā, kāds kādreiz pakontralētu ko mednieki iznes krastā, tādas medības neko sliktu nevienam nevarētu nodarīt, bet atļaut medības visās publiskajās ūdens tilpnēs manuprāt nav sevišķi prātīgi, jo mednieki lielākoties tomēr ir rezultatīvāki par makšķerniekiem(domāju, ka zemūdens mednieki šeit nestrīdēsies). Es vispār esmu pārliecināts, ka ļoti daudzus no pārkāpuma atturētu ļoti lieli sodi, precīzāk reāla to piemērošana, un biežāka kontrole, nu neieliktu tas krāniņš savu tīklu, ja zinātu, ka ņoķeršanas gadījumā paliks bez auto vai pusgada algas, tikai diemžēl tādai iniciatīvai jānāk no valdības, patreiz ir pilnīgi pretēji. Arī daudz maz sakārtotas jomas meklējumos nav jādodas tālu, pietiktu ja makšķerēšanā un ūdeņu apsaimniekošanā būtu vismaz tāda pati kārtība kā medībās un mežsaimniecībā.

08.06.2005 09:46

Izstāde Varšavā

Jāatvainojas visiem kuri gaida šis nedēļas skolas nodarbību, diemžēl tā nenotiks, jo pats braucu uz Varšavu, uz lielo Eiropas makšķerlietu izstādi. Braukšu meklēt kvalitatīvas, interesantas makšķerlietas SALMO veikaliem.
Ir atnākušas TRIANA štekermakšķeres, tās nav pašas vieglākās un "krutākās", bet sportam vai praktiskajai makšķerēšanai gana labas, veikala cena ap 400 ls, sēžamās kastes ar kāju platformu, cena veikalā ap 350 ls, visiem kuri ir sportā palīdzēšu šīs lietas nopirkt par sportistu cenu.
Bijām testēt otrai Lč tūrei paredzēto vietu ādažos, pirmais iespaids nav tas labākais, tā ir karjeras tipa ūdenstilpne, ar lieliem dziļumiem, šauru ūdenzāļu joslu un stāvām kantēm. Zivis ir, patreiz gan izskatās, ka valdošā suga tur ir auslejas, bet līdz sacensībām daudz kas var mainīties, jo pie šī gada vēlajiem zivju nārstiem var notikt visādi brīnumi, vietējie stāsta par lielām karūsām, daudzās vietās redz asaru medības. Brauksim turp maksimāli bieži, mēģināsim "atkost" arī šo ūdeni, vai izdosies redzēsim sacensību rezultātos.

16.06.2005 23:05

Par izstādi Varšavā

Tā kā pats biju šādā izstādē pirmo reizi, tad sākumā ar lielu interesi apstaigāju stendus, tomēr drīz vien sapratu, kāpēc pieredzējušie izstāžu apmeklētāji, SALMO vadība, mani brīdināja, lai nekādus brīnumus negaida. Daudzas pasaulē slavenas makšķerlietu ražotājkompānijas stendu iekārtošanā aprobežojās tikai ar galdiņu un krēsliņiem, bez preces, jo šādas izstādes ir domātas tikai sarunām un jaunu sadarbības partneru meklēšanai, lielākā daļa dalībnieku ir savstarpēji pazīstami, vai vismaz dzirdējuši viens par otru. No Latvijas izstādē izstādījās trīs kompānijas, visas ir mormišku ražotājas, tā ir tik specifiska lieta un mūsējie ražotāji ir sasnieguši teicamu kvalitāti, tāpēc interese par šiem produktiem bija liela. Kādu laiku staigāju kopā ar RIBOLOV ELIT žurnāla darbiniekiem, mēģinājām atrast kādu "revolucionāru " jaunumu, bet diemžēl vairāk kā kādu jaunu vobleru krāsojumu vai barības aromātu atrast neizdevās.
Tagad ,jau mājās esot, analizējām iegūto informāciju, un izskatās ka uz nākošo sezonu varētu Latvijas tirgū parādīties jauni amerikāņu rotiņi, būs labas cenas OWNER produktiem, būs plašs sortiments no lielākās plastmasas štruntiņu ražotājfirmas STONFO un vairākas citas labas lietas.
Skatītāju lomā izstādē piedalījās daudz mūsu veikalnieku, no vienas puses tas ir labi, ir cerības uz lielāku preču dažādību mūsu veikalos, no otras puses skatoties visi veikalnieki "tusējās" gar vieniem un tiem pašiem, lielākoties Polijas ražotāju, stendiem, tikai daži meklēja tiešām kaut ko jaunu, kvalitatīvu.
Katrā gadījumā brīnumi šajā jomā nenotiek un ja kāds jums sola superauklu no slepenās kara rūpnīcas par lielu naudu, pasmaidiet un pasūtiet viņu tālāk, ir nopietnas kompānijas, kas dara nopietnu darbu.

21.06.2005 10:42

Līgo zandartiņi

Patiess prieks, ja pēc svētkiem pie datoriem atgriežamies tik pat kuplā skaitā, kā pirms, ja vēl visiem kam bija autovadītāja apliecības tās ir arī tagad, tad ir pavisam labi.
Pats brīvdienās pavadīju gatavojot inventāru Pasaules čempionātam Somijā, kas notiks nākamnedēļ, makšķerējām tikai 24. jūnijā. Bijām Burtniekā, mēєķis asari un zandarti uz ēsmas zivtiņu, laiks bija ļoti labs, tikai uz pēcpusdienu sāka šūpot tā stiprāk, tomēr radās iespaids, ka arī zandarti ir svinējuši svētkus, jo copes bija salīdzinoši retas un ne pārāk aktīvas. Sešu stundu laikā noķērām divdesmit vienu zandartiņu, no tiem desmit mēra, lielākais gan tikai 52 cm, asari ņēma ļoti kūtri, bet pieļauju, ka viņi vienkārši turās sāņus no zandartu bariem, jo tīrot lielākos zandartiņus to vēderos vairāk bija sprīža asarīšu nekā balto zivju.
Laikam zandarti ir salīdzinoši eksotiska zivs, jo man pēdējā laikā ir ļoti daudz jautājumu tieši par šo zivju makšķerēšanu uz ēsmas zivtiņu, ja jūsu noķerto zivju sarakstā nav zandarta, tad Burtniekā pie tā tikt ir salīdzinoši vienkārši, vajag tikai mazas ēsmas zivtiņas un stabilu laivu.
Pati makšķerēšana ir ļoti vienkārša, noenkurojies, noregulē makšķeri tā lai ēsmas zivtiņas peld nedaudz virs grunts,iemet makšķeri un gaidi. Ja pusstundas laikā copes nav, jāmaina vieta, zandartus var sākt meklēt jau kādu puskilometru no krasta, reizēm tie iznāk arī krasta zālēs, bet tā nav sistēma, mērķtiecīgi tos var ķert tuvāk ezera vidum, Burtnieks ir īpatnējs ar to, ka šeit nav izteiktu bedru un sēkļu ezera vidū, tāpēc svarīgi ir atrast "zandartu taku", vietu kur to kocentrācija ir vislielākā.
Lielākā problēma ir dzīvas ēsmas zivtiņas, labākā cope ir uz mazām 3-5 cm garām baltajām sīkzivtiņām, tās jāved līdzi no kādas upes vai dīķa, jo ezerā var saķert tikai raudiņas,plicīšus un rudulīšus, kas bieživien ir par lielu šādai copei, lietot tos protams var, bet copju skaits stipri sarūk, ideāls kumoss ir 3-4 mazās sīkzivis uz 8.-6. numura āķa.
Par zandartu copi varēs lasīt jūlija COPES LIETU numurā, redzēt to varēs tuvākajā Vērpes copes raidījumā, tikai noteikti vajadzētu atcerēties, ka zandartiem atļautais izmērs ir 45 cm, ka līdzi vienmēr jābūt kādām smalkām knaiblītēm vieglākai āķa izņemšanai, jo bieži trāpās zemmēra zandartiņi, kuriem ļoti gribās dzīvot.

27.06.2005 09:36

Pasaules čempionāts

Pirmdien SALMO komanda dodās uz Somiju, kur 8.un 9.jūlijā notiks Pasaules čempionāts pludiņmakškerēšanā, sacensības notiks kuģojamā kanālā uz kura visā tā garumā ir pārdesmit slūžas, priekš sacensībām šādi ūdeņi ir ļoti grūti, zivju koncentrācija parasti nav liela, pat favorīti neprognozē neko vairāk par 1,5-2 kilogramiem zivju trijās stundās, pamatā nelielas raudiņas, ķīši, asarīši, pa retam plicītim un vīķei. Braucam mācīties un ar pārliecību, ka iepriekšējo gadu starti un ieguldītais darbs tomēr ir cēluši mūsu meistarību, protams bez tīri sportiskās veiksmes neiztikt.
Atgriezīsimies 11. jūlija vakarā, tad nu arī noziņošu kas un kā.

01.07.2005 08:30

somija

Oficiālos rezultātus JST jau paziņoja, varu teikt tikai to, ka visi sportisti ir apmierināti ar komandas rezultātu, bet nav apmierināti katrs ar savu sniegumu. Arī mēs ar Ritu labi apzinamies savas kļūdas, kuras rodās no nepinībām makšķerēšanas tehnikā, no lielu sacensību pieredzes trūkuma u.c. līdzīgām lietām, bet patiess prieks par to ka mūsu līmenis progresē, lēnām, bet tomēr, varam skatīties savu sponsoru, SALMO firmas vadības, acīs jo šāds rezultāts bija programma - minimums, pie zināmas veiksmes varbūt reizēm varam ielekt desmitniekā, bet novērtējot savas iespējas un līmeni kritiski ir jāsaprot, ka vidus jau ir ļoti labs rādītājs, jo tas tomēr ir Pasaules čempionāts.

12.07.2005 10:56

Lč pludiņmakšķerēšanā 2.kārta

šajās brīvdienās ādažos notika sacensību otrā kārta, jau iepriekš bija zināms, ka gaidāma kārtējā tempa makšķerēšana, jo iepriekšējie trenniņi parādīja, ka 60-90% no loma sastāda auslejas un tas sevišķu sajūsmu nevienā neizraisīja, bet sacensības paliek sacensības, tajās mēdz notikt visādi brīnumi. Pēc iepriekšējo gadu pieredzes bija zināms, ka sacensību pirmajā dienā vismaz divas stundas no trijām, uzsvars jāliek uz ausleju ķeršanu, jo ūdenskrātuvē kur ar nopietnu iebarošanu netiek makšķerēts zivis pie iebarotās vietas pienāk lēnām, no iepriekšējiem trenniņiem savukārt bija skaidrs, ka šajā ūdenskrātuvē zivis pamatā uzturās gar zāļu joslu, jo tālāk ir lieli dziļumi un nabadzīga barības bāze, tāpēc lielai daļai nopietno sportistu taktika bija vienāda. Vienīgais nepatīkamais moments, kas diemžēl pirmajā sacensību dienā stipri iespaidoja lomus, bija ne līdz galam sagatavotās sacensību vietas, ja krasta zāle bija labi nopļauta un viss bija kārtībā, tad neveiksmīgas izlozes gadījumā(taiskaitā esmu arī es)pusstunda no divām sagatavošanās stundām bija jāvelta makšķerēšanas vietas izpļaušanai, jo pienākot pie sektora priekšā bija 3-5 metrus plata lēpeņu josla, kuras izpļaujot tika krietni izbaidītas visas daudz maz nopietnās zivis.
Pēc pirmās dienas rezultātiem bija redzams, ka pamatā lomos ir auslejas, mazi plicīši un raudiņas, pa retam plaukstas izmēra brekšelim, tikai vienā zonā, precīzāk zonas galā, lomos bija skaisti brekši, karūsas un pat sapali.
Svētdien, kā jau paredzēts, lomos bija vairāk lielo zivju un arī sīkzivju koncentrācija iebarotajās vietās bija krietni lielāka, tas bija redzams sverot lomus, ja pirmajā dienā lielākais loms bija 3 kg zivju, tad otrajā dienā tādu trīs kilo lomu bija daudz, lielākais loms bija virs 4 kg. Sacensībās tika noķerti trīs virskilo brekši(lielākais ap 1,5 kg), smukas karūsas, daudz tādu 300-500 gramīgu brekšeļu.
Visumā ar sacensību vietu un organizāciju visi palika apmierināti, jau tā pie mums ir tik maz sacensību, ka nebūtu pareizi piekasīties pie visādiem sīkumiem. Nākamā sacensību kārta notiks Daugavā, kur, tiks nolemts šodien, tiek piedāvāta Rīgas HES ūdenskrātuve.
Pašam man šajā kārtā gāja ne sevišķi labi, pirmajā dienā pļāvu zāli un baidīju zivis , otrajā it kā viss gāja labi, jau no pirmajām minūtēm biju vadībā, bet tad divi mani konkurenti tika pie virskilo brekšiem un karūsām un atkal es aplauzos, bet vēl jau priekšā pēdējā kārta, visādi var notikties, prieks ka komandas starts ir stabils, tomēr vislielākais prieks ir par manu mīļoto meiteni, Rita šogad kārtējo reizi pierādīja, ka viņa ir augsta līmeņa sportists, patreiz Rita ir arī kopvērtējuma līdere.

18.07.2005 09:25

.

Tiko saņēmu reklāmas plakātu no Liepājas, tur 20.augustā Bārtas upē notiks pludiņmakšķerēšanas sacensības, pietam profesionālie sportisti tiks nodalīti atsevišķi. Sacensību galvenā balva liels YAMAHA firmas laivas motors, kā arī labas balvas no RAPALA un SHIMANO, piedalīties var jebkurš interesents, tuvāku informāciju var iegūt pa telefonu 3428288 vai 9877958.

Trīs Latvijas sporta makšķernieku komandas šīs nedēļas beigās dosies uz Slovākiju, uz 2 Eiropas superkausa izcīņu. Sacensības notiks turpat kur dažus gadus atpakaļ notika Pasaules čempionāts, toreiz mums tur gāja tīri labi, tāpēc esam pilni optimisma. Makšķerējamās zivis tur ir brekši, upes barbe, trāpās pa vimbas radiniekam, karpiņai un platpierim(tolstolobik), makšķerēšana ir straujā upē kādu kilometru - divus zem spēkstacijas, jāatzīst, ka ļoti interesanta. Turpat šogad septembrī notiks Eiropas čempionāts pludiņmakšķerēšanā, tāpēc paredzams, ka piedalīsies liels skaits dalībnieku.

18.07.2005 09:39

izmisums

Kā patreiz Gaujā ņem lielie brekši!
Bet es netieku makšķerēt, pats bēdīgākais, ka ātrāk par augusta pēdējo nedēļu arī netikšu uz Gauju, bet tad jau visticamāk šis lielais brekšu ēdiens būs cauri, tie gan ņems, bet jau citās vietās un vairs ne tā.
Vienīgā cerība, ka Slovākijas brekši būs ar mieru kompensēt morālos zaudējumus.

19.07.2005 09:28

Brekši(sīši)

Vakar tomēr neizturēju un pa pašu vakaru, kad pēc veču vārdiem nekas neķerās, tomēr aizbraucām abi ar Ritu un divām jaunākām atvasēm uz Gauju, nedaudz zem Valmieras, gribējās pāris stundas vismaz pabūt pie upes.
Iebarošanai paņēmu pāris pakas vienkāršāko brekšu barību zem DRAGON MAGNUM vārda, pieliku tai klāt nedaudz rapšu raušus un SENSAS SUPER BREMES sauso atraktoru(to gan bēru virsū tikai pirms bumbu taisīšanas), par ēsmu izmantojām nelielas sliekas un gaļiniekus, motiļus vasarā ved tikai cetudienās. Taustot pludināmo rajonu atklājām, ka gultne salīdzinoši ar pagājušo gadu ir pamainījusies, ir parādījušies jauni čakārņi, lai to saprastu bija jāšķirās no trīs āķiem, iesākumam ar 7 bumbām iebaroju "tuvo" straumi, t.i. vietu kur metrus 25 no krasta iet pirmais straumes virpulis(augstāk ir nogrimuši koki, tāpēc straume virpuļo). Pēc minūtēm 15 Rita tika pie sava pirmā finiera, tas bija 600-700 gramu vērts, pēc minūtēm piecām arī es izvilku tādu pašu brekšeli, un tad izdarīju šīvakara abas kļūdas vienlaicīgi, pirmkārt abi savus finierus palaidām vaļā uzreiz, ko makšķerējot seklajā Gaujā noteikti nedrīkst darīt, un otrkārt uztaisīju trīs cietas barības bumbas un iemetu tur kur bija copes, it kā jau viss ir pareizi, tikai ne šoreiz, brekšeļi bija tiko pienākuši salīdzinnoši tuvu krastam, tie tikai sāka ēst pirmjā barojumā iemesto barību un es at cietām bumbām tos vienkārši aizbaidīju, papildus vēl vaļā palaistie finierīši arī atgriežoties pie bara varēja radīt papildus paniku. Varbūt šāda spriedelēšana izklausās smieklīga, bet pamakšķerējot ilgāku laiku kādā ūdenskrātuvē tu saproti, ka pastāv ļoti daudz veiksmīgu copi garantējošu noteikumu un ja kādu no tiem neievēro, tad sanāk čuš. Pēc otrā barojuma makšķerēšanas vietā parādījās auslejas, kas ir 100% garantija, ka brekšeļi ir aizgājuši, nekas neatlika, kā uztaustīt upes vidū otru sēri un sabarot tur, tas līdzēja, iesākumā uz slieku sāka ķerties smukas raudas(lielākās nedaudz zem 400 gr), tad viens smuks sapals, ālants vai mežene nolēma atņemt man āķi, kas viņam arī izdevās. Pusstundu pēc iebarošanas atkal parādījās finieri, katrs dabūjām vēl pa trijiem, bet visi tā kā nomērīti ap 600-700 gramiem, mazākais makšķernieks jau ļoti uzstājīgi dīca, ka jābrauc mājās, un lietus sāka smidzināt, tā ka metām mieru. ļoti daudz plēsīgo zivju, pēc iebarošanas sīkzivis savācās lielos baros, tās uzturās ūdens virsējos slāņos, jo pa leju(pat 1,5 metru dziļumā) dzīvojās brekši un citi smuki radījumi, tad nu plēsīgie sapali, meženes, asari un līdakas ņemās ļoti skaļi un uzstājīgi, viena līdaka ir īpaši smuka, savi 6-7 kg ar garantiju. Diemžēl patreiz ūdens ir nedaudz duļķains, tāpēc tā īsti neredz tos zivju barus, bet skaidrā ūdenī visus tos briesmoņus var labi redzēt, skats ir vienkārši fantastisks, ja protams atkal visu nesabojās pilsētas attīrīšanas iekārtas, kas ir kādus divus kilometrus augstāk, veči sūdzās, ka itin bieži, sevišķi tumsā upē tiek gāzta visa kanalizācija pa taisno. Dažus gadus atpakaļ sāku kasīties, tad atbilde bija, ka viņi gāžot pat mazāk sūdu upē, kā esot atļauts, jo iekārtas esot vecas u.t.t, gaidot Eiropas naudu, bet laikam nekas nav mainījies. Pāris gadus atpakaļ piedzīvoju gadījumu, ka dzidra upe pusstundas laikā paliek par duļķainu, smirdīgu grāvi

21.07.2005 10:26

Un atkal brekši(sīši)

Atcerējos veco teicienu, ka ja kautko ļoti grib, tad laiku var atrast un arī ceturdienas vakarā abi ar RITU bijām pie Gaujas, šoreiz nolēmu paeksperimentēt atkal ar jaunām barībām, pārbaudīt vecās teorijas, cerību uz labu copi deva arī svaigs motilis. Pēc iepriekšējā vakara notikumu analizēšanas nolēmu taisīt barību, kas varētu pavisam smalkās zivis(auslejas)atturēt no uzbrukumiem maniem tārpiem, tāpēc ņēmu paku SENSAS 3000 SUPER BREMES - FISHMEAL barības un sajaucu ar DRAGON firmas MAGNUM GRAND PRIX barību, kopā sanāca ļoti interesants maisījums, piejaucu tam klāt pāris saujas krasta zemes(te gan atkal ir kļūda, jo Gaujas malā lipīgu zemi atrast ir grūti, tāpēc bija jāņem ļoti smilšaina augsne, kas strādā kā smagums, bet diezko nesatur barību kopā), piejaucu tam visam klāt 100 gramus motiļu. Pirmajā iebarojumā iemetu 7 bumbas, tiko paspēju nomazgāt rokas, kad Rita jau izstiepa pirmo brekšeli, tāds pats standarts ap 700 gr, man pirmās divas bija smukas raudas un tikai tad tiku pie pirmā finiera. Copes bija agresīvas, āķis \'finieriem bija krietni rīklē, lai arī cirtām uz pirmajām copes pazīmēm, tomēr pēc noķertiem 5-6 brekšeļiem un pāris iedošanas reizēm pa zobiem copes pieklusa, ņemot vērā iepriekšējās dienas rūgto pieredzi, šoreiz papildiebarošanu sākumā taisīju ar trijām nelielām(valrieksta lieluma) bumbiņām, pietam metu tās nevis pēc kārtas, bet gan ar pusminūtes intervālu, kad trešā bumbiņa atsitās pret ūdeni, Rita piecirta un izvilka kārtējo pusbreksi, copes atjaunojās, bet pēc izviktiem trīs četriem finieriem atkal pieklusa. Zivis pašas parādīja cik tās bieži jābaro, pieļauju, ka ja barība būtu nedaudz smagāka un lipīgāka, tad brekšeļi ņemtu kādu minūti ilgāk, tomēr tas ir tikai varbūt. Tā nu mēs ik pa brīdim piebarojot baudījām kolosālu vakaru, kuriozākais ir tas, ka tuvumā esošie veči stāstīja, ka šodien vispār neķerās, pat no rīta esot tikai daži finieri bijuši, kur tad nu vēl vakarā, kas Gaujā skaitās necopes laiks. šoreiz zivis vaļā nelaidām, jo mūsu mazākā čeburgena aukle sūdzējās, ka vīrs neko nevarot noķert, bet viņiemtā garšojot zivis, tad nu beidzot makšķerēt mums kopā bija 21 brekšelis, no tiem tikai 3 ap 400 gramiem, pārējie no 600-900 gramiem un 6 labas raudas, stiepjot pilnu 17 litrīgo SENSAS spaini uz mašīnu nolādēju to brīdi, kad kādam apsolīju aizvest zivis.
Kopsavilkums: makšķerēšanas laiks 2 stundas 10 minūtes, loms 21 finieris un sešas raudas uz diviem(kopā ap 15-16 kg),makšķeres SALMO GRAND MATCH 5,4 metru garumā, auklas o,18 mm jaunā SALMO sarkanā(būs pārdošanā ziemā)RITAI un 0,20 mm svaiga DIAMOND SPECIAL man. Pludiņi klasiskie bolonēzes, man BROWNING 6 GR , patiesībā 5,8 gr, RITAI 6 gr jaunais SALMO pluds, kurš izrādījās stipri izturīgāks par manu, jo tam ir daudz labāka laka un izturīgāks materiāls. Pavadiņas likām 0,12mm Balzer ROYAL, starp citu ļoti laba vasaras pavadiņu aukla, par patīkamu cenu, āķi OWNER PENNY HOOK tievi, asi No 14 , KAMASAN 525. sērija(bronzas krāsas, pagaru kātiņu)un 983. sērija, klasiskais karpu āķa liekums, bet No16 ir ļoti tievi un asi, lieliski tur breksi. Pavadiņas garums ap 60-80 cm, jaātzīstas gan ka pa abiem šajā īsajā laikā norāvām ap 15 āķiem, bet ko tu padarīsi ja brekšeļi dzīvo vietās kur ir čakārņi. Naudas izteiksmē šāda vakara copes barība diviem (bet varēja turpat strādāt arī trešais)izmaksā aptuveni 10 latus, ja ir teiksim SALMO klienta karte, tad šis pasākums sanāk par kadu latu- pusotru lētāks, var pasākumu palētināt arī motiļu vietā lietojot kapātas sliekas. Tomēr nevar mērīt iegūto kaifu naudā, tas bija vienkārši forši, nu baigi forši.

22.07.2005 09:10

.

Jau svētdien aizbraucu uz Slovākiju, atgriežos 2.augustā, uzvedieties godīgi.

22.07.2005 16:16

Slovākija

Pēc piecu gadu nopietnas darbošanās starptautiskajās sacensībās pludiņmakšķerēšanā beidzot kādai mūsu valsts komandai ir izdevies tikt pie medaļām, vēl jo lielāks prieks ir par to, ka tieši mūsu SALMO - LATVIJA ir tā komanda kura pirmā un patreiz arī vienīga ir tikusi pie šada panākuma. Tātad Eiropas Superkausa izcīņas sacensībās Slovākijā, Madunices pilsētiņā pēc divu dienu sacensībām mēs ieņēmām trešo vietu, saņemot lielu kausu un medaļas, pirmie bija Ungāri, otrie Slovāki, trešie LATVIEšI un tālāk visi pārējie. Makšķerēšana bija sarežģīta, ūdens ļoti dzidrs, zivis attiecīgi bailīgas, ēsmu ņema tikai ar lielu pierunāšanu, varbūt tieši tas arī mums palīdzēja, jo esam pieraduši pie sliktas copes, ja būtu prognozētie 15-20 kilogrami zivju 3 stundās rezultāti varēja būt citādāki. No Latvijas piedalījās trīs komandas, SALMO, SALMO VEIKALI un MILO TEAM, individuāli vislabāk nostartēja Ivo Kalnmalis, paliekot vissliktākajā vietā t.i. ceturtais, pietam Ivim punktu skaits bija tāds pats kā 3. vietas ieguvējam, tikai nedaudz mazāks kopējā loma svars, otrs labākais bija Ainārs Eglītis, viņam 9. vieta, nākamais esmu es 13. vieta, 15. Guntis Kārkliņš, turpat netālu ir arī Rita un Pēteris Lideris, viss kārtībā, varēsim droši skatīties saviem atbalstītājiem acīs u cerēt uz atbalstu arī nakamajos braucienos, nākošgad ir iespēja aizbraukt uz Portugāli, jo nebūs nekādu Pasaules vai Eiropas čempionātu atsvišķi, būs vienas lielas spēles, ļoti jau nu gribētos aizbraukt, jo uz gadu izkrist no aprites nevajadzētu, jānopērk lielā krājkasīte un jāsavelk josta nedaudz ciešāk, bet jābrauc noteikti.
13. un 14. augustā Lucavsalā notiks Lč pludiņmakšķerēšanā 3. kārta, jāsāk gatavoties.

03.08.2005 15:29

YAMAHA lielās balvas izcīņa

Kā jau agrāk minēju 20. augustā Bārtas upē notiks pludiņmakšķerēšanas sacensības, dalība iespējama gan profesionāļu gan tautas klasē, dalības maksa attiecīgi 10 un 5 lati, galvenā balva profesionāļu klasē ir YAMAHA četrtaktu laivas motors, pārējās balvas no SHIMANO un RAPALA, sacensības notiks BāRTā pie Nīcas tilta, pieteikšanās sacensību rītā 6-6.30, sektoru izloze 6.30, 9 sacensību sākums,makšķerēšanas ilgums 5 stundas. Apsveriet vai jums nav nepieciešams jauns laivas motors, ja vajag tad brauciet tam pakaļ uz Liepājas pusi, mēs ar Ritu brauksim, jo tieši šāda motora mums nav(nav gan arī citādāka).

03.08.2005 16:31

.

Sestdien bijām trenniņā Lucavsalā, tur 13. un 14.augustā notiks Lč pludiņmakšķerēšana, tāpēc nolēmām pārbaudīt kas un kā. Izrādījās, ka zivis ir, mēs ar Ritu šoreiz makšķerējām tikai ar mačmakšķerēm, izmantojot jaudīgus tālmešanas pludiņus, zivis pieteicās jau minūtes piecpadsmit pēc iebarošanas, pārsvarā ķērās plicīši 50-200 gramu vērtē, pa vidu trāpījās kāds brekšelis līdz 500 gramiem, bet tie bija tikai daži, katrā gadījumā \'tā vienkārši pasēdēt un pamakšķerēt var arī Rīgas vidū, nemaz nav obligāti jādzenās uz otru Latvijas galu, to gan es jau daudzas reizes esmu pārliecinājies, ka Rīgā un ap Rīgu ir ļoti daudz zivju, pietam pietiekoši lielu.
Svētdien, neskatoties uz to, ka visu nakti lija lietus, tomēr nolēmām braukt uz Gauju, nedaudz virs Strenčiem, jo veči iepriekšējās dienās bija vilkuši labus brekšus, pie reizes gribēju nedaudz paeksperimentēt ar barībām un to var darīt tikai tad, kad ķerās, jo pretējā gadījumā nevar redzēt patieso rezultātu. Rezultātā pa abiem ar Ritu no 9 līdz 14 savilkām turpat 30 kilogramus zivju, bet smalku, tikai viens kilogramīgs brekšelis, pārējie no plaukstas(100-150gr)līdz 500-600-700 gramiem, pa starpu bija daudz raudiņu, lielākās ap 250 gramiem, lai arī loms nebija tas labākais, tomēr pilnīgs meža klusums un kolosālā mežonīgā daba deva baigo enerģijas lādiņu un kad vēl redzēju, ka 100% visas zivis dzīvas aizpeldēja, varēja uzskatīt, ka diena ir izdevusies.
Nebūtu šo temu aizticis, ja vien nebūtu nonācis pie interesanta secinājuma, iebarojot jutu, ka zivis ir, bet krietni zemāk pa straumi, mainīju bumbu ķonsistenci, bet nekas nemainījās, visas lielākās zivis stāvēja kādus metrus zem barības, lai arī pēc visiem maniem aprēķiniem tām bija jāstāv tieši uz barības bumbām. Eksperimentēju līdz atklāju, ka iemetot barības bumbu pie kājām, tur izveidojās ļoti gaišs laukums, un tas ir neskatoties uz vidēji tumšu barību, kad piejaucu barībai tīru melnzemi(tuvējais kurmis uzdāvināja), tad pēc lielākas pārbarošanas beidzot izdevās brekšeļus dabūt uz iebarotās vietas. Secinājums - NāK RUDENS, zivis sāk baidīties no gaišajiem pleķiem, tāpēc stipri piedomājiet, kā jūsu barība izskatīsies guļot uz grunts.

08.08.2005 14:43

Lč 3. kārta Lucavsalā

Ja kādam ir interese pavērot, kā tiek izcīnīts šī gada Latvijas čempiona(šogad visticamāk čempiones)tituls, vai vienkārši gribās redzēt kā tas notiek un cik patiesībā tas ir nopietni, tad varat sestdien un svētdien atbraukt uz Lucavsalu, iebraukšana gar jauno K-RAUTA veikalu, zem Salu tilta, pa galveno ceļu braucot piebrauksiet pie upes, turpat arī mēs visi būsim. Abas dienas ieiešana zonās 8, iebarošana 9.55, makšķerēšana 10 - 13, zivis tiesneši sver pienākot pie sportista zonā. Svētdien stundu - divas pēc sacensību beigām turpat arī notiks kārtas un visa čempionāta uzvarētāju apbalvošana.

11.08.2005 08:29

SALMO -TAS IR SPēKS

Paskaļi gan tāds virsraksts izklausās, bet kā citādāk var nosaukt mūsu komandas startu šī gada Latvijas čempionātā, jo tāpat kā divas iepriekšējās kārtas, arī trešo, bet jau ar ļoti lielu atrāvienu atkal uzvarēja SALMO, tādājādi kļūstot par 2005. gada Latvijas čempioniem pludiņmakšķerēšanā. Otrajā vietā MAVER SPORTS, \'trešajā Makšķernieku skolas komanda. Individuālajā vērtējumā par šī gada Latvijas čempioni kļuva Rita Verza-Grabovska, otrajā vietā Laila Grīnberga, trešajā Pēteris Lideris, jautāsiet kur paliku es, es tāpat kā ziemā, paliku ceturtajā vietā.
šo, trešo kārtu ar diviem punktiem uzvarēja Laila, RITA arī ar diviem punktiem, bet mazāku lomu palika otrā, un es, arī ar diviem punktiem, bet vēl mazāku lomu, paliku trešais,3. sacensību kārtas uzvarētāji saņēma MK Pasaule, kā šīs kārtas organizatora, dāvanu kartes.
Par pašu makšķerēšanu, jau piekdienas trenniņā abi ar Ritu atradām pareizo barības kombināciju un krāsu, tāpēc jau vakarā sajaucām sauso barību abām sacensību dienām, kā to\'pierāda rezultāti, tad viss nostrādāja. Taisnību sakot sestdien pusi no trijām stundām nācās veltīt ausleju ķeršanai, jo tās bija pienākušas lielā daudzumā un Daugavā tās ir itin pieklājīga izmēra un nekādi nevar salīdzināt tempu kādu var sasniegt ar 2,5-3 metrīgu makšķerīti intensīvi velkot auslejas ar 13 metrīga štekera tempu, no 6 metru dziļuma velkot plaukstas plicīšus.
\'Diemžēl svarīgākās Latvijas sacensības ir beigušās, paliek vien daži mazākas nozīmes turnīri un Baltijas čempionāts Lietuvā, bet tā ir vienmēr, mirklī, kad tu iekšēji sasniedz vislabāko formu, viss beidzās, bet toties kā beidzās, komandai esam priekšā turpat par 50 punktiem un tas ir ļoti daudz.

15.08.2005 08:59

Nīcas loms 2005

Kā jau iepriekš tika reklamēts, sestdien Bārtā notika lielā YAMAHAs balvas izcīņa, piedalījās 75 pieauguši makšķernieki un 40 bērni.
Piektdienas trenniņi parādīja, ka Bārtā, tāpat kā visās mazajās upēs, sacensībās liela nozīme būs izlozei, jo zivju nav tik daudz lai pietiktu visiem un tās stāv sev ierastās vietās, no kurām tās grunts reljefa īpatnību dēļ bieži vien aizmānīt uz blakussektoru ir neiespējami. Trenniņos ķērās skaistas(līdz 300 gr)raudas un pliči, trāpījās pa tādam pašam asarim, makšķerēt varēja ar 4-6 gramu pludiņiem, mazākus straumes un palielā ausleju daudzuma dēļ lietot nebija jēga, pamatā makšķerējām ar štekeriem, tomēr veiksmīgi vietās kur to ļāva koki, to veiksmīgi varēja darīt arī ar bezriņķu kātiem un bolonēzēm.
Sestdien izloze mūs salika pa vietām jau septiņos no rīta, tā kā upē bija daudz zāļu un arī krasta koku zari bieži vien stipri traucēja makšķerēt, tad organizatori deva divas stundas laika vietas un inventāra sagatavošanai. Es trāpījos sektorā no kura iepriekšējā dienā Rita aizgāja jau pēc stundas, jo tur jebkurā dziļumā bija tikai auslejas, garastāvoklis nokrita momentāli, bet sacensības ir sacensības,pietam zinot ka cilvēki nāks skatīties uz to kā mēs darbojamies ar štekeriem un uz sportistiem kā tādiem vispār, bija vien jāgatavo visu inventāru, ja zaudēt tad zaudēt ar godu. No nopietniem konkurentiem vistuvāk man bija Ivo Kalnmalis, viņš bija izlozējis labu sektoru un no pirmā laidiena viņam aizgāja laba izmēra(priekš sacensībām) zivis, gan raudas, gan pliči gan pāris breksēni. Man ar barību izdevās pievilkt plicīšus ar patstāvīgu piebarošanu tos varēja noturēt uz vienas vietas visas piecas stundas, tikai izmērs zivīm bija tāds, ka raudāt gribās, piecu stundu laikā lielākā zivs man bija asaris ap 250 gramiem un tas pats sagrāba velkot ārā plicīti, pārējās zivis bija no 5 līdz 10 cm garumā. \'Jau pēc stundas bija skaidrs kurš būs jaunā motora īpašnieks, to tur aukšā Pēteris bija nolēmis konkrēti, jo tādā pašā tempā kā es vilku mazos utubungas Ivo vilka normāla izmēra zivis, es izmēģināju visus man zināmos un nezināmos barības pasniegšanas veidus, bet neko citu piedabūt pie iebarotās vietas neizdevās, tekoši, bet tikai super maziņi plicīši.
\'Pēc finiša šāviena izrādījās, ka Ivo ir pārspējis pats sevi, viņa loms svēra pāri pa 9 kg, es esmu otrais ar nepilniem četriem kg, Rita ar 3 kg trešā.
Pats pasākums bija ļoti labi noorganizēts, jau no piektdienas darbojās laba izbraukuma kafejnīca, bija sagatavotas labas telšu vietas un mašīnu stāvlaukumi, apbalvošanas ceremonijā netrūka ne mūzikas, ne mazu dejotāju ,ne apsveikuma runu un protams balvas kuras "ieliek kloķi" jebkuriem citiem mačiem. Tautas klasē pirmai vietai laba gumijas laiva, nākamiem SHIMANO un RAPALA balvas, meistarklasē galvenā balva YAMAHA motors (ap 800 ls), otrai vietai SHIMANO TEHNIUM spole(veikalā ap 90 ls), elektroniskie svari u.c sīkumi, trešai vietai labs SHIMANO spinings, elektroniskie svari u.c. . ļoti labs iespaids par šādā līmenī noorganizētu pasākumu, nākamgad noteikti brauksim atkal.

22.08.2005 09:44

.

Vējainās brīvdienas pavadījām tādā pusnopietnā gaisotnē, sestdienas pēcpusdienā bijām Salacā, Staicelē, sīkzivju ļoti daudz, vietējie stāsta, ka bedrēs esot arī vidēji lieli ālantiņi un smuki brekši, mēs sēdējām netālu no šosejas tilta, posmā kur vidējais dziļums ir 2-2,5 metri. Copes ir praktiski katrā laidienā, pamatā nelieli brekšeļi, 200-300-500 grami, reti kāds lielāks, raudiņas, plicīši, kriminālie ālantiņi, ja gribētos nest zivis mājās, tad tā īsti nebūtu ko, bet pamakšķerēt prieka pēc un palaist lomu vaļā var, līdz vakaram gan man gan Ritai bija ap desmit kilogramiem dažādu zivteļu. Makšķerējām gan ar štekeri gan ar bezriņķu kātu, kas izrādījās pat efektīgāks, jo mazā zivtiņa gribēja kustīgu ēsmu.
Svētdien pirmspusdienā laiks bija izteikti sutīgs, jau ap 11 termometrs rādīja 26 grādus, pēc sīkuļu vilkšanas Salacā sagribējās pacīnīties ar nedaudz nopietnāku zivi, tāpēc braucām uz karpu dīķi Burtniekos. Pa ceļam nedaudz uzsmidzināja lietus, kā izrādījās tālumā ir bijis dzirdams pērkons un laiks, kā jau tam jābūt pēc negaisa, strauji palika vēsāks. Karpiņas lēkāja gan, varēja just ka tās sanāk uz iebarotās vietas, bet copītes bija ļoti kautrīgas, nedaudz pavelk un viss, nācās samazināt kumosa izmērus, pāriet no kukurūzas uz gaļiniekiem, tad arī tikām pie pirmajām karpiņām. Karpiņas nebija lielas 1,5-2 kg, dīķa zāļainības dēļ nācās lietot nedaudz resnākas auklas, tomēr gandarījums par to ka izdevās piemānīt kaprīzās karpiņas bija liels.

23.08.2005 14:40

GAUJA

Vakar vakarā apbraukāju vietas kur brīvdienās esmu nodomājis makšķerēt, priecē, ka ūdens līmenis ir krietni nokrities, zivis smuki staigā un plunkšķinās, pietam izteikti daudz plēsēju, mazās meženītes, asari dzenā mailes un grunduļus dažus metrus no kājām, ja solītais lietus atkal visu nesabojās, varētu sanākt laba cope.

26.08.2005 08:34

Brīvdienas Gaujā

No balto zivju aktivitātes šīs brīvdienas var nosaukt par īpaši mierīgām, pietika laika dažādiem eksperimentiem un secinājumiem. Sestdienas rītā Gauja bija neredzēti mierīga, neviena lielāka plunkšķa, tikai kāds sapaliņš vai brekšelis pa retam kaut kur noplunkšķinājās. Ka kaut kas nav kārtībā sapratu jau pēc pirmajiem iemetieniem, ja parasti zivis pēc iebarošanas ir ļoti aktīvas, tad sestdien pirmie trīs pludinājumi bija vispēr bez copes un tikai tad viss palēnām iestrādājās, bet vietā kur zivis ir 100% ķērās stipri vidēja izmēra raudiņas un baltie sapalēni, pa retam līdz puskilo finierītim. šādos gadījumos ir augsne eksperimentiem ar barību un tās pasniegšanas veidiem, tāpēc mīcīju un maisīju, bet tādu īstu copi tā arī nesajutu, līdz pēcpusdienai pa trijiem salasījām nedaudz virs desmit kilogramiem zivju, lielākie bija daži finierīši ap 500-600 gramiem, bet vienalga bija liels iekšējais gandarījums par upmalā pavadītu interesantu dienu, jo personīgi man pat tāda vidēji slikta vai slikta cope liekās interesantāka par pliku tempa vilkšanu.
Svētdien bijām sataisījušies uz Valli, tas cik saprotu ir kaut kur Skaistkalnes virzienā, tur ir izveidota un patreiz tiek pilnveidota un sakopta liela karpu malkšķerēšanas ūdenskrātuve, saimnieks uzaicināja mani apskatīt un izmēģināt ūdenskrātuvi, piedāvāja tur sarīkot kādas sacensības. Svētdienas rītā pat piecēlāmies ar tādu domu, ka turp arī brauksim, bet kaut kā nočammājāmies, tad vēl mašīnai izrādījās mīkstais, kamēr atradu kur ir paslēpts rezerves rats, kamēr nomainīju, tikmēr izdomājām, ka pie tik stipra vēja ar pludiņmakšķeri nav ko darīt karpu dīķī, tāpēc braucām vien atkal uz Gauju, \'mēģināt noķert kādu raudu un balto sapalu. Diemžēl copē nekas nebija mainījies, baltās zivis ņēma ļoti negribīgi, bet toties plēsīgās ārdījās kā negudras, intereses pēc turpat pie krasta ielaidu to pašu raudu makšķeri ar ausleju uz āķa un dažu sekunžu laikā bija cope, klikš un es jau sēju citu āķi, gribi negribi bija jāpārkvalificējas par asaru mednieku, ar vienu makšķeri ķēru mazās auslejiņas ar otru mēģināju ķert asarus, pie tam diezgan veiksmīgi, asari ņēma labi, lielākie ap 300(divi) gramiem, pa starpu man nokoda vēl divus āķus, vienu no kodējām es ilgi novazāju, bet kādu metru no rokas, tai tomēr izdevās pārrīvēt auklu.
Secinājums viens, ir pienācis brīdis, kad dodoties makšķerēt uz Gauju, pieļauju, ka arī citās upēs ir tāpat, ir jāņem līdzi makšķere sagatavota asaru un līdaku makšķerēšanai, jo visas baltās zivis sāk palēnām vākties baros un virzīties uz savām rudens- ziemas stāvvietām, tāpat dara arī plēsēji un ja neviens pirms jums šādā vietā nav novācis ražu, tad loms var būt pat necerēti labs, pietam ne vienmēr plēsīgās zivis jāmeklē bedrēs un upes vidū, visbiežāk asari un līdakas ir netālu pie krasta, uz ja jūs vēl mazo zivju sapulcināšanai iemetīsiet kādu piku barības, tad plēsēja cope būs ar garantiju, un ja izmantosiet SALMO piedāvātos kātus, spoles un citus ļuriņus, tad arī ārā to plēsēju dabūsiet ar garantiju.

29.08.2005 09:52

.

Šīs brīvdienas veltīju dažādu barības maisījumu izmēģināšanai Gaujā, mērķis bija rauda un baltais sapals, divās dienās pārbaudīju septiņus atšķirīgus maisījumus, cits strādāja prfekti, cits sliktāk, pats interesantākais, ka vietā kur visu dienu ķērām raudas un baltos sapalus, pēc eksperimentālas brekšu barības devas parādījās daži līdz puskilo finierīši un vimbiņas(gaujā šīs zivis staigā kopā), nevienam no pa krastu klimstošajiem makšķerniekiem tājā dienā lomos šo zivju nebija, tātad kautko izdevās sajaukt pareizi, vēl divas reizes pārbaudīšu un varēs "nest tautā".
Vispār palēnām sākās visu zivju normāla cope, Burtniekā uz maili bija labi zandarti(2-3 kg)un asari, karpu dīķos tīri labi ķer karpiņas, arī līdaku mednieki sāk smaidīt. Daudzi Valmierieši brīvdienas tradicionāli pavada Igaunijā, gan Peipusā, gan Emajogi upē, gan citos iekšējos ūdeņos, zivis ir lielas un daudz, pārsvarā turp dodās līdakās, uz Peipusu asaros.
SALMO komanda un MILO/PASAULE apvienotā komanda šīs brīvdienas pavadīsim Lietuvā, Kedaiņu apkārtnē, tur notiks Baltijas čempionāts pludiņmakšķerēšanā.

Visus iepriekšējos ierakstus var atrast arhīvā teorijas sadaļā!

06.09.2005 08:50

Lietuva un Lielupe

Diemžēl SALMO komandas startu Lietuvā Baltijas čempionātā var nosaukt par izgāzšanos, palikām tikai trešajā vietā, bet šajās sacensībās gandarījums varētu būt tikai no pirmās vietas. Pati makšķerējamā ūdenskrātuve ir ļoti interesanta, tā atrodās kādus 50 km pirms Kauņas, pāšā VIA BALTIKA ceļa malā, tas ir mākslīgi veidots ezers, ar lieliem dziļumiem(līdz 12 metriem), asām kantēm, mālainiem krastiem un ļoti lielu daudzumu vidēja izmēra zivīm. Lomos pārsvarā bija raudas un brekšeļi, ik pa brīdim uzskrēja pa asaru baram, vidējais zivju izmērs bija ap 100 gramiem, bet bieži trāpījās zivis līdz puskilogramam smagas. Diemžēl sakarā ar Krievijas vīzu taisīšanu, mums sanāca tikai vienas dienas treniņš, kura laikā tikām skaidrībā ar barību un ar to, ka trijos sektoros no pieciem, zem štekera(13 m no krasta)ir tikai 2-2,5m dziļš, bet jau dažus metrus tālāk ir par pāris metriem dziļāks, tur arī bija zivju uzturēšanās vieta, bet mēs tai klāt netikām, vienīgi ar mačkātu un slīdošo pludiņu. Tas arī bija mūsu neveiksmju sākums, jo sākoties sacensībām leiši vilka ārā 11 metrīgus bezriņķu kātus, ar kuriem itin labi varāja aizniegt zivīgod rajonus, mums atlika tikai gaidīt kad zivis pienāks uz štekera attālumu, dažās vietās tas notika pēc stundas, citās tikai pēc divām stundām, un tad lai kā censtos vairs nokavēto atgūt nebija iespējams. Arī pats pirmajā dienā tiku seklajā sektorā, no starta uzreiz sāku strādāt ar mačkātu un no 30-35 metru attāluma un 7 metru dziļuma vilku plaukstas plicēnus, tā darbojoties jutu, ka viss ir kārtībā, bet tad manā iebarotajā vietā nostājās kaut kādi plēsēji, mailes šķīda pa gaisu un cope palika stipri sliktāka, nelīdzēja ne barošana ne ēsmas spēlēšana, visi mani brekšeļi bija stipri pabiedēti, tikmēr diviem malējiem sportistiem "atvērās" štekeris, un tas ātruma ziņā ir grūti pārspējams, tā arī paliku tikai trešais zonā, zaudējot vienu zivi(120 gr)otrajai vietai un 3-4 zivis pirmajai.
Tomēr neskatoties uz neveiksmīgo startu ar braucienu esam apmierināti, ar laiku paveicās, visas dienas bija silts, pat karsts un bez stipra vēja, varēja peldēties un vispār justies kā vasarā, liels paldies jāsaka SALMO firmai par atbalstu.
Vakar mēģinājām filmēt brekšu un asaru copi Lielupē, netālu no Baltās kāpas, viss it kā bija labi, tikai brekšu nebija, no rīta, kamēr gatavojāmies makšķerēšanai, upe bija dzīva, plēsēji medīja, baltās zivis plunkšķinājās, arī uzreiz pēc pirmās iebarošanas zivis pienāca momentāli, sākumā raudiņas, tad plaukstas un lielāki pliči, pa retam tāda paša izmēra finierītim, izskatījās cerīgi, trāpījās daudz asarīšu, daži lielākie ap 200 gr, bet tad sākās lietus, momentāli zivju izmērs saruka līdz 5-7-9 cm, varēja darīt ko gribi un kā gribi, reti kurš pličuks bija uz 100 gr, bet copes intensitāte saglabājās tāda pati kā iepriekš, tiko ēsma sasnidza grunti, tā uzreiz bija cope.
Secinājums ir tāds, turp var braukt atpūtas copē normālā laikā, zivju ir daudz un dažādas, bet filmēt brekšu copi var tikai tur kur tie ir, nevis kur tie varētu būt teorētiski. Manuprāt raidījumu veidošanai jāpieiet pavisam no citas puses, vairāk jādod izglītojošais matereāls par inventāru, par montāžu, par barību,par makšķerēšanas tehniku un tikai tad zivi.

13.09.2005 09:31

Krievija

Vakar atgriezāmies no divu nedēļu brauciena pa lielo Krieviju, secinājums - lielākā daļa no mums pat nenojauš cik LABI mēs dzīvojam, runa nav par Maskavu , bet gan par pārējo valsti, mums nācās pabūt salīdzinoši lielās pilsētās, Rezaņā, Penzā, Sizraņā, ja vēl pats pilsētas centrs ir kopts un uzpasēts , tad nomales, mazpilsētas un ciemati liek uzdot jautājumu, kā tā vār dzīvot, pat man, kam Krievija ir dvēseliski tuva un saprotama, kas sevi nekaunās saukt par pilnīgu padomju produktu, redzētais lika aizdomāties.
Par zivīm un makšķerēšanu nerdaudz vēlāk, jāpadara steidzamākie darbi.

27.09.2005 10:21

..

Šīs brīvdienas pavadījām Gaujā, pēc ne sevišķi zivīgā Krievijas brauciena gribējās atvilkties, vienkārši sajust zivis, tas arī izdevās. Sestdien uc copi paņēmām līdzi visus bērnus, tāpēc automātiski izvēlējāmies vietu kur var labi piebraukt un lai jaunākajam būtu daudz smilšu, ko kā barību visu laiku mest upē. Gaujā ūdens ir sausas vasaras līmenī, tas jāņem vērā meklējot zivis, jo tur kur pagājušajā rudenī bija 1,5-2 metri dziļš un straumīte, tagad ir ap metru un gandrīz dīķis, tātad zivis tur pat neienāk, tāpēc pirmā vieta kur apstājāmies izrādījās tukša, stundas laikā nekas lielāks par sprīža "jeļčikiem" jeb baltiem sapaliņiem nepienāca, lai nesāktu bojāties garastāvoklis, bija jāmaina vieta. Paejot pārsimts metrus uz leju, ievēroju, ka līkumā pie pretējā krasta ūdens burtiski vārās, lielas zivis "mazgājās" uz nebēdu, tas nozīmē, ka šajā līkumā ir savākušās dažādu sugu zivis, pietam lielos daudzumos. Jau pēc padsmit minūtēm bijām tur, skats bija vienkārši fantastisks, ar "piešautu" aci varēja atšķirt gan vimbas, gan brekša, gan lielu raudu plunkšķus, pietam divas raudas ap 300 gr pieteicās jau dziļumu mērot un gultni pētot, arī trīs āķus norāvu jau pirmajās piecās minūtēs, bet tas tikai nozīmēja to, ka zivis tajā vietā kādu laiku uzturēsies, dziļums izrādījās ap 2,5-3 metri, bet makšķerājamajā posmā bija gan kante ar pusmetra kritienu, gan sēklis bedrītes izejā. Straumīte lēna, mierīgi varētu strādāt ar 3 gr pludiņiem, bet tā kā vējš bija pa straumi uz leju, tad nācās likt 4 gr pludus, gultne ļāva ķert ar Gaujas velkonīti, jeb lēnu ēsmas vilkšanu pa grunti, tāpēc uzreiz liku ap 70 cm garu pavadu, redzot zivju izmērus, liku 0,`12 mm pavadu ar 14. nummura āķi(gan aukla gan āķis no OWNER), dziļumu noregulēju tā, lai lielais svins dziļākajā vietā gulētu uz grunts. Uzreiz pēc iebarošanas sākās kolosāla cope, raudas 100-400 grami, baltie sapali 100-200 grami, daži asari pa 350-400 gramiem, noslēgumā vēl viens finierītis uz kilogramu uzsēdās, neaprakstāma labsajūta, ko 'varētu apzīmēt kā pilnīgas laimes sajūta, laiks labs, zivis ķerās smukas un daudz, makšķerē'kopā ar visu ģimeni, ko vairāk vajag cilvēkam, pat telefona noslīcināšanu uztvēru kā normālu parādību. Kopējais rezultāts kilogramos sestdien bija divi 17 litrīgi spaiņi ar kaudzi, tātad virs 30 kilogramiem zivju mums abiem ar Ritu, makšķerējām no 13 līdz 18.30.
Svēdien viss krasts mudžēja no vietējiem aborigēniem, bet neko vairāk par zivju baidīšanu viņiem arī neizdevās izdarīt, mēs tikām savā vietā, zivis it kā spēlējās tāpat kā iepriekš, bet lielākā zivju masa bija novirzījusies tuvāk pretējam krastam, uz iebarošanu zivis atsaucās momentāli, bet salīdzinoši ar sestdienu , pa starpai bija daudz sprīdīšu, pārsvarā ķērās baltie sapali un raudas, bet turpat netālu ik pa laikam dzenājās asari, pie tam lieli, mana sirds neizturēja, tāpēc veltīju minūtes 40 grundulīšu sasmelšanai, izmantoju balto zivju uzķeramo tīkliņu ar štekerveida rokturi, viegls un ērts, pietiekoši smalks. Ātri uzkonstruēju vieglu gruntsmakšķerīti un jau pirmais iemetiens vainagojās ar 400 gramīgu asari, arī Rita pārtaisīja makšķeri uz gruntsmakšķeri un abi divi turpinājām ķert skaistus asarus, uz pēdējo grundulīti man paņēma 1,3 kg līdaciņa, āķis tai bija lūpā. Kopā noķērām 24 asarus no 150 līdz 450 gramiem svarā, arī balto zivju zivju bija virs 20 kilogramiem. Lieki piebilst, ka 90% zivju palaidām vaļā.
Makšķerējām ar 4,5 metrīgiem GRAND XL mačkātiem ar GRAND FD vidējā izmēra spolītēm, aukla 0,17mm , pavadas 0,12mm, uz āķa gaļinieki un motilis, gruntenītei es izmantoju lētā gala CONCORD PICKER 2,7 m garo kātiņu ar ELITE EXELENCE RD mazākā izmēra spolīti un 0,20mm aukliņu, 12 gr atsvars, 8. numura karpu āķis. Par inventāru nebrīnieties, es aizvien vairāk lietoju SALMO ražotās un tirgotās lietas, jo patreiz amata spiests aizvien vairāk iebraucu ražošanas un tirdzniecības jautājumos, redzu kur un kā tiek ražota lielākā daļa makšķerēšanas inventāra(pasaulē) un saprotu, ka nav ioemesla par vienu un to pašu lietu pārmaksāt, tā ir sen zināma patiesība, ka tas ko maza firma pārdod par 50 dolāriem liela firma tirgo par 200 dolāriem, reizēm visžēlīgi iedodot 30% atlaidi, bet patiesībā tā ir viena un tā pati lieta.

03.10.2005 10:08

Burtnieks

Burtniekā ir sākusies rudens līdaku cope, pēdējo triju dienu laikā ir noķerts daudz lielu zivju, no 100% drošiem avotiem zinu par asari 1,1 kg, vairākiem virs 5 kg zandartiem, viens no tiem ap 10 kg, līdakas 8; 8,5; 9 un 10,2kg. Laivu gan ezerā ir daudz, bet zivju arī nav maz, pie tam kaut kāda mācēšana un vietu zināšana tomēr ir vajadzīga, tāpēc arī atsauksmes tik dažādas, katrā gadījumā esmu jums darījis zināmu, ka IR SĀCIES!

05.10.2005 12:57

...

Brauciet makšķerēt !
Baudiet rudeni, zivis ķerās, patreiz vēl ir tas mirklis, kad var cerēt uz pilnīgi visu pie mums dzīvojošo zivju copi.

07.10.2005 08:32

Rudens Gaujā

Svētdien atkal bijām Gaujā, turpat kur pirms nedēļas, ūdens līmenis zems, daudz kritušu lapu un stipri mazāk zivju plunkšķu, paziņas kuriem var ticēt, sestdien esot noņēmuši kolosālu asaru ražu, lielākie izvilktie asari ap 800 gramiem, bet veči meta krustus un zvērēja, ka divi esot bijuši stipri lielāki, bet vieglo grunteņu pavadiņaukla(0,16 mm)nēsot ļāvusi tos pacelt no ūdens, jo makšķerēšana notiek briesmīgos čakārņos. Ēsma grundulis, makšķeres sistēma ļoti vienkārša , pamataukla 0,20mm, 10-12 gr slīdošais atsvars, griezulis, 50-70 cm gara pavadiņa 0,16mm ar 8.-6. Nr. āķi, āķis kā jau mailei, ar lielo liekumu, t.i. karpinieks, šādu gruntenīti iemet un ar nelielu soļošanu - pauzēšanu velk sev klāt, piemeklējot jūtīgu kātiņu asara, arī sapalēna un dūcīša ņēmienu jūt labi.
Pats nodevos balto sapalu ķeršanai, uzbūvēju labu barību - SENSAS SURFACE 1/2 pakas, SENSAS GROS GARDONS 1 paka, SENSAS ETANG 1/2 pakas, 0,5 kg saulespuķu spraukumi un aptuveni 2 kg tumšas zemes. Katru reizi pirms barības bumbu veidošanas pieliku pa šķipsniņai motiļus, tā lai katrā bumbiņā būtu 5-10-15 tārpiņi, un viss notikās. Tā kā makšķerēšanas vietā bija sekls, ap 1,5-1,7 metri un netaisījos ķert brekšus, tad lielu pirmo iebarojumu netaisīju, pietika ar 5 bumbām startam un tad + - pusstundā 2-3 mazas bumbiņas, kas likās jocīgi, ka zivis nereaģēja uz vienu bumbiņu, bet labi atsaucās uz 2-3.
Cope mums ar Ritu bija laba, vispirms gan stundu noņēmāmies, līdz atradām pareizo pieeju zivīm, tā šoreiz izrādījās tieva pavadiņa (0,08-0,10mm)un mazs bet ciets āķītis(Nr. 16-18), pietam dziļums bija jānoregulē ļoti precīzi, lai atsvars tikai vietām piesist pie grunts, bet pavada ietu tam pa priekšu, kad pieeja zivīm tika atrasta, tad gandrīz katrā laidienā bija zivs, pie tam skaisti 150-250 grami baltie sapali. Ar patiesu baudu varēja vilkt un vilkt, bremzīte spolei līdz galam vaļā, garais mačkāts lokās, kaifs pilnīgs, tā mēs pa abiem savus 27-28 kilogramus zivju sakaifojām, palaidām vaļā 95% zivju.
Bet veči vispār sūdzējās, copes neesot.

10.10.2005 09:48

Darba piedāvājums

SALMO aicina darbā pārevējus - konsultantus, vēlamas latviešu un krievu valodas zināšanas un vēlme strādāt, dzimuma, vecuma un citu ierobežojumu nav. Darbs makšķerēšanas piederumu veikalos, konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, apmācība, darba pieredze šajā jomā nav obligāta, bet tiks uzskatīta par priekšrocību.
Rakstīt uz edgars@salmo.com.lv, vai pieteikties personīgi Daugavgrīvas 31a, SALMO veikalā.

11.10.2005 16:00

.

Dažas dienas nebūšu Latvijā, abi ar Ritu braucam uz Poliju, mūs uzaicināja uz draudzības sacensībām, piedalīsies itāļu, franču, čehu, poļu, ukraiņu un ungāru makšķernieki.
Atgriežos svētdienas naktī.

12.10.2005 16:33

Polija

Pagājušās nedēļas nogali abi ar Ritu pavadījām Polijā, Vroclavā, tur notika COLMIC firmas dāvāto balvu izcīņa , piedalījās Itāļu sportisti, tai skaitā Pasaules un Eiropas čempions JAKOBO FALSINI, Francijas čempions, Čehijas labākie makšķernieki un visi labākie Polijas makšķernieki, taiskaitā šī gada Eiropas čempioni ar manu draugu Boguslavu Brudu (daudzkārtējs Polijas čempions) priekšgalā. Šīs bija vislabāk organizētās sacensības kurās man līdz šim bija nācies piedalīties, kolosāls balvu fonds, kvalitatīva ēdināšana(ciemiņiem viss tika uzsaukts), ātra rezultātu apkopošana , pirmās vietas ieguvējs Falsini, balvā dabūja 10 000,- polijas zlotus(ap 2000 ls), otrās vietas ieguvējs, mans draugs Bruds, balvā dabūja labāko COLMIC firmas štekeri, 9000 zlotu vērtībā, jāpiebilst, ka apbalvoja pirmās desmit vietas, dimžēl mūs ar Ritu starp tiem desmit nebija. Lai arī pārējie sacensību dalībnieki nebūtu apvainojušies, pēc uzvarētāju apbalvošanas notika loterija, kurā bija 15 labas balvas no COLMIC, tais skaitā labākais štekeris, labas bezriņķu makšķeres, mačkāti, fīderi u.t.t., arī man tika labs 3,6 m garš fīderis ar 4 maināmām spicītēm.
Kopā sacensībās piedalījās 65 ielūgtie sportisti, es paliku 26., Rita 29. vietā, pieļāvām milzīgu kļūdu, ka nenoticēju par visiem 100 % Bruda teiktajam par barošanas īpatnībām vietējā kanālā'un rezultātā jutos kā pilnīgs *****s, kaimiņš velk raudas, pietam lielas un daudz, es sēžu, blisinu acis un velku ķīšus, bet tik un tā, lai arī abi izgāzāmies konkrēti, tomēr tik spēcīgā konkurencē, svešā ūdenī, bez trenniņiem, tas nav tas sliktākais rezultāts.
Vakar mēģinājām filmēt balto sapalu ķeršanu Gaujā, cope nebija tā labākā, vidējais zivju izmērs arī varēja būt lielāks, bet līdz Vērpes aizbraukšanai savus 15 kg saķērām, pamatā gribēju parādīt "Gaujas velkonīti" darbībā, jau ceturdien varēs redzēt kas tur būs sanācis.

19.10.2005 08:53

tuvojas ziema

Ja ticēt laika pareģotājiem, tad drīz jau varēsim kāpt uz ledus, teikšu godīgi, man tas ļoti patiktu . Ja kādam ir jautājumi par ziemas apģērbiem un apaviem no NORFIN, SALMO un SUNDRIDGE, tad droši jautājiet, jo ja arī man neticēsiet(neredzu iemeslu), tad vismaz kaut kāda informācija pirms došanās uz veikalu jums būs, tas pats attiecas uz visiem citiem ziemas copes ļuriņiem.

21.10.2005 15:06

...

Brīvdienas , kā vienmēr, pavadījām Gaujā, par laimi vējš netraucēja, pat nedaudz palīdzēja , zivis ķērās ļoti labi, sestdien lomā vairāk bija skaistas raudas, svētdien nelieli finierīši, katru dienu pa abiem ar Ritu saķērām gandrīz pilnu 40 litrīgo barības toveri, sekojoši kilogrami 25-30, zivis palaidām vaļā, izdzīvoja 100% visas, kaifs neizmērojams.
Šajā nedēļas nogalē Latvijā atkal ciemosies RIBOLV ELITE žurnāls, taisīsim reportāžu par bušu makšķerēšanu ar visiem iespējamiem veidiem, tai skaitā pludiņu, spiningu, protams, ja ļaus vējš.

25.10.2005 09:07

Darba piedāvājums

Vajadzīgi pārdevēji -konsultanti makšķerēšanas piederumu veikalā, piedāvājam apmācību, labus darba apstākļus, labu atalgojumu un karjeras iespējas. Iepriekšēja pieredze tirdzniecībā nav obligāta, vecuma un dzimuma ierobežojumu nav, galvenais ir vēlme strādāt makšķerēšanas un tūrisma preču tirdzniecības jomā, darbs Pārdaugavā un Juglā.
Tuvāka informācija pa tālruni 7467975, vai Daugavgrīvas 31 a SALMO veikalā.

01.11.2005 10:57

.

Daži nepacietīgākie jau skrien uz Alūksni, kur veči jau staigājot pa mazajiem ezeriņiem, citi atkal priecājās, ka varēs vēl nedaudz pavelcēt, paspiningot vai kā citādi tikt pie milzīgas rudens līdakas.
Pats noteikti svētdien makšķerēšu Gaujā, zivis tur ir, večiem neņem, tātad būs interesanti, varēšu atkal paķīmiķot, precīzāk, gan būtu teikt pamaisīt vai baburties, jo tik aukstā ūdenī nekādas papildus ķīmijas vairs nav vajadzīgas, visbiežāk pietiek ar 1 kg barības uz 5 kg tumšas zemes un 100-200 gramiem motiļu, bet vai prognozes piepildīsies ziņošu pirmdien.
Starp citu, zinot kādos tempos tiek izpirkti jaunie NORFIN ziemas zābaki, sevišķi lētākie modeļi, gribu ieteikt tiem , kas ir šosezon ieplānojuši šādu pirkumu, sevišķi ilgi nevilcināties, lai nesanāk, ka ziemai sākoties jāpērk tas, kas ir palicis, patreiz veikalos jābūt vis lielākajai izvēlei.

03.11.2005 10:19

.

Ņemot vērā, ka mans lozungs ir - jo grūtāk jo interesantāk, arī šajās brīvdienās, kad lielākā daļa no balto zivju makšķerniekiem vairs pie upes nerādījās, abi ar Ritu un vienu no Gaujas(ap Valmieru + - 20 km) labākajiem pazinējiem Sergeju bijām pie upes, nedaudz virs Valmieras.
Jau no rīta piebraucot pie upes varēja redzēt, ka dzīvība ir, pa sēkli(ap pusmetru sekls)skalojās itin pieklājīga izmēra zivis, pēc plunkšķiem varēja atšķirt gan finierus, gan sapalēnus, gan smukas raudas, prasīsiet kā var atšķirt kādas zivs plunkšķinās, var pietam ar 90% precizitāti, vienkārši ir jāpazīst upi.
Abu dienu loma lielums kilogramos bija līdzīgs, bet kvalitāte sestdien bija labāka, jau no paša sākuma, pāc pirmā barojuma, sāka ķerties raudas, daža laba, pat tīri smuka, bet pamatā ap 150-200 gramiem, lai arī barībā bija motilis, šoreiz baltie sapali un finieri trāpījās tīri epizodiski. Tā kā biju vairāk noskaņojies uz balto sapalu un finieru copi, tad barības bumbas taisīju cietas un metu tās vienā punktā, bet radzot, ka šo zivju nav tik daudz kā cerēts, bet toties aktīvākas ir raudas, nācās nedaudz mainīt iebarošanas taktiku, bumbas metu gan tajā pašā punktā kur iepriekš(lai nesadalītu zivis uz vairākām barības līnijām), bet bumbas jau metu stiri mīkstākas, tādas, kas izšķīst atsitoties pret ūdeni vai pusūdenī, tas nostrādāja, raudas pienāca tuvāk un mēs ar patiesu baudu varējām tās ķert. Svētdien savukārt laiks bija nomācies vēl vairāk, ik pa laikam smidzināja smalks lietutiņš ', arī zivju apetīte sākumā bija slikta, es pat vienā brīdī pārgāju uz 20. nummura āķīti un vienu motilīti cilpiņā, bet pamazām barība darīja savu un zivis sāka kustēties, bet tomēr pamatā ķērās pasmalki baltie sapali un raudiņas, tikai pa retam kāda patīkamāka izmēra zivs, bet tā kā copes bija visu laiku, tad garlaicīgi nebija. Rezultātā, gan sestdien gan svētdien pa abiem savilkām ap 14-15 kg zivju(pilns 17 litru spainis), visas tika palaistas atpakaļ.
Ķērām kā vienmēr ar garajiem mačkātiem, aukla RITAI 0,16mm, man 0,18mm , pludiņš 4 grami klasiskais bolonēzes ar resnu, spilgtu antenu (no šīgada SALMO kolekcijas), pavadiņa o,10 flurokarbons(SALMO, nolēmām patestēt, atzinums normāla aukla arī pavadiņām), āķis smalks, bet ciets No. 16- 14, ēsma smalki mušu kāpuri un motiļi. Barība,1kg SENSAS BASE GROS GARDONS + 1kg SENSAS SURFACE + 1kg saulespuķu spraukumu + 0,5 kg negrauzdētu kaņepju + 100 gr motiļu + pusspainis tumšas zemes, ko vēlāk sajaucu ar smilti, lai labāk jūk ārā.
Makšķerēšanas vieta, kādus 50 metrus zem tilta pāļiem, straume iet pa upes vidu, dziļums ap 1-1,2 m barotajā vietā un ap 0,7-0,8 m pludināšanas ceļa beigās(30-35 m), tuvumā nav lielu bedru, tāpēc zivis katru gadu rudeņos šeit stāv, iemetiens 25-30 metri.
Arī līdaku ķērājiem lomi bija tīri normāli, paziņa pa pagājušo nedēļu(4 copes dienas)Burtniekā uz velci noķēra 17 līdakas, no tām viena 8,5 un otra, lielākā, 9,2(pilnīgi tukšs vēders), tāpēc varu teikt ar pilnu pārliecību, ka tie kas tiešām nopietni pieiet šai lietai, kas analizē un eksperimentē, vienmēr ir ar lomu

14.11.2005 09:34

..

Nezinu kā citas zivis, bet baltie sapali Gaujā bija savākušies milzīgos baros, lai svinētu valsts svētkus, vismaz tāds iespaids radās, kad piektdien aizbraucām uz Gauju pie pašas Igaunijas robežas, lai arī esmu daudzreiz redzējis dzīvu upi, bet skats kāds mums pavērās austot gaismai paliek atmiņā uz ilgu laiku, visa upe burtiski vārījās. Zivis skalojās gan sēkļos gan bedrē, šāda atrakcija ilga aptuveni stundu, pēc vietējo makšķernieku vārdiem tā šeit esot vienmēr, to es nezinu, jo biju šeit pirmo reizi, bet noteikti nepēdējo, šeit jūt zivis, pieļauju gan, ka vasarā tās izklīst pa visu tuvāko apkārtni, tomēr šis rajons ir ļoti maz apmakšķerēts, ko nevar teikt par Valmieras apkārtni.
Barību gatavoju pat samērā stipru, jo biju paredzējis to stipri atšķaidīt ar zemi, bijām četru cilvēku kompānija un visi makšķerējām no vienas barotās vietas, barības daudzums uz dienu visai kompānijai izskatījās šāds: 1 kg SENSAS SUPER RIVIERE ROACH(upes rauda), 1kg SENSAS SURFACE(vidējām un nelielām zivīm domāta barība), 2 kg poļu firmas BOLAND(autors BRUDS BOGUSLAVS) barība RZEKA(upe), 1 kg Iecavnieka saulespuķu spraukumi, 200 gr motiļu + smilšaina, tumša zeme 1/1 ar barības daudzumu.
Makšķerējām bedres izejā, baroju aptuveni 1,5 metra dziļumā, barību metu pašā straumē, lai varam visi pludināt un ķert vienlīdz veiksmīgi, tas kā izrādījās vēlāk, bija ļoti pareizs lēmums, jo kā izteicās vietējie makšernieki, labā cope jau nedēļu vairs neesot, tomēr straumē uz barības turējās itin pieklājīga izmēra baltie sapali, kurus mēs cītīgi arī ķērām. Es makšķerēju ar 8 m bezriņķu kātu, tāpēc stāvēju augstāk par citiem, jo mans pludināšanas attālums ir ierobežots, tomēr cope bija tik jocīga, ka es nevarēju ar garo kātu izpludināt vajadzīgajā ātrumā, tāpēc pārgāju uz garo macth makšķeri un lietas aizgāja raitāk, precīzāk tāpat kā Rita, sāku ķert nedaudz rupjāka izmēra zivis, to var izskaidrot ar to, ka ar bezriņķu makšķeri nevari pastrādāt ar "velkonīti", kas šoreiz bija noteicošais. Vakarā mūsu abu ar Ritu kopējais loms bija pilns 40 litrīgais barības trauks, + - ap 30 kg zivju, visas palaidām atpakaļ un tikai viens baltais sapals bija aizmidzis.
Arī sestdien, neskatoties uz sanākušo sniegu un -4 grādiem tomēr devāmies turpat un viss atkārtojās pēc tāda paša scenārija, zivju izmēri svārstījās starp 100 un 200 gramiem, itkā nekas sevišķs, bet vilkt patīkami, stāvot zem augsta upes krasta arī vēju nejuta, sanākušais sniegs un tumšā upe radīja nereālu, patīkamu sajūtu. Rita varonīgi turējās pat neskatoties uz lielu temperatūru un klepu, vienkārši nevarot no tāda kaifa atteikties, tomēr ap 1 dienā metām mieru, loms bija ap 15 kg zivju, atlasījām kādus pāris desmitus apēšanai un pārējās palaidām vaļā, ja arī uznāks ziema, tad būs gandarījuma sajūta par labi nobeigtu sezonu, bet ja ziema vēl nenāks, tad nākošajās brīvdienās turpināsim.

21.11.2005 10:36

sacensības Lietuvā

Zvanīja braļukas Lietuvieši un informēja par savu ziemas sacensību grafiku, tātad :
1. kārta 14. un 15. janvārī
2. kārta 11. un 12. februārī
3. kārta 25. un 26. februārī.
Pirmā kārta pārklājās ar Latvijas čempionāta 1. kārtu, bet varbūt to varēs izmainīt, lai tie kas grib var startēt abos čempionātos. Pēc pieredzes zinu, ka Leiši parasti sagādā normālas naktsmītnes, kā garšo vietājais degtinis paši zinat, bet tāda satikšanās pāris reizes gadā ir baigi laba lieta, un zini , ja arī kādreiz Lietuvā kaut kas notiek un vajadzīga jebkāda palīdzība, tad būs kāds paziņa kam pazvanīt, laba sajūta. Arī tie ūdeņi kur parasti notiek sacensības ir ļoti interesanti, parasti diezgan dziļi, ir gadījies, ka zonā seklākā vieta ir 8 metri un dziļākā 15, bet zivis braļuku ūdeņos ir.

22.11.2005 13:22

ziema te ir te nav

Sveicieni visiem no lielās Maskavas, tur tieši tāpat kā pie mums ziemas nav, jeb precīzāk sakot, ledus nav, jo sniega pietiek.
Svētdienas rītā, neskatoties uz -10,5 grādiem, ko rādīja mašīnas termometrs ceļā uz Valku, abi ar Ritu tomēr braucām uz Gauju, kāds bija mūsu izbrīns, kad piebraucot pie upes, ieraudzījām vēl divas mašīnas, biju domājis, ka citu tādu *****u nav, tomēr izrādījās ka ir, pietam daudz, jo Latvijas krastā stāvēja 8 cilvēki, bet Igaunijas krastā 2. Kā es nožēloju, ka nepaņēmu līdzi fotoaparātu, jo tādas bildes varētu rādīt visiem pasaules žurnāliem, apkārt viss balts, pa upi peld vižņi, atstraumes aizsalušas, večiem makšķeru riņķi aizsaluši pilnībā, auklas zīmuļa resnumā, pludiņi kā ledus kluči. Tā kā atbraukuši bijām, tad ātri vien piepulcējāmies, tikai mēs uzreiz paņēmām 8 metrīgās bezriņķu majkšķeres, nedaudz gan iesākumā baidījos par grafīta izturību aukstumā, bet vēlme makšķerēt ņēma virsroku pār saprātu. Zivis sāka ķerties jau no pirmajiem laidieniem(protams pēc iebarošanas), pietam baltie sapali ēda ļoti azartiski, trāpījās vienkārši izcili eksemplāri, virs 250 gramiem svarā, kas šīm zivīm ir ļoti cienījams rādītājs.
Variēju ar berības bumbu cietumu un iemešanas attālumu un kārtējo reizi secināju, ka nepareizi iemesta barības bumba straumē var sabojāt visu copi, šādi vienā brīdī arī izdarīju, pēc kārtējās iebarošanas zivis kaut kur pazuda, līdz beidzot Rita tās atrada pašās pludināmā ceļa(8m bezriņķu makšķere) beigās, nācās pārbarot un ar cietām bumbām atkal savilkt zivis sev priekšā.
Pie upes bijām 10, jau 14.30 sēdējām mašīnā, 17 litrīgais spainis bija pilns ar kaudzi, sekojoši savi 15-16 kilogrami skaistu zivju. Makšķerējām ar 3 un 4 gramīgiem pludiņiem, metra dziļumā, večiem bedrē bija stipri mazāka izmēra zivtiņas, barība šoreiz man bija ļoti stipra, SENSAS GROS GARDONS, SENSAS SURFACE, Iecavnieka maltās negrauzdētās kaņepes 1 kg, 4 kg zemes un 200 gr motiļa.
Ja ziema vēl nevar sataisīties uz palikšanu, tad droši varat braukt uz lielākajām upēm, tur zivis ir aktīvas un ļoti labprāt apēdīs jūsu piedāvāto kumosu, un jūs savukārt labprāt apēdīsiet kādu zivi.

28.11.2005 13:21

LEDUS!!!

Šur tur tomēr ledus ir, Cēsu rajonā ir vairāki ūdeņi kur ledus ir 6-7 cm, veči makšķerē jau nedēļu, lomi gan nav īpaši lieli, informācija 100% droša. Ja nu Vidzemē solītie -5-7 grādi dažas naktis noturēsies, tad arī pats svētdien došos ledus meklējumos pa Raunas un Drustu pagastiem, sestdien gan ķeršu savus Gaujas baltos sapalus, nu dikti man patīk tā nodarbe.

01.12.2005 13:43

Valsts svētki

Šīs brīvdienas noteikti var nosaukt par valsts svētku nosaukuma cienīgām, sevišķi svētdienu, kad uz visiem daudz maz aizsalušajiem dīķiem un
ezeriem bariem vien virsū bira makšķernieki un ar 100% pārliecību varu apgalvot, ka šo ļautiņu noskaņojums bija daudz svinīgāks kā jebkuros citos svētkos.
Pats biju Cēsu rajona Drustos, sestdien apbraucām piecus ezerus, līdz atradām daudzmaz drošu ledu, pietam duļķainu, kas ļāva makšķerēt un arī noķert asarīšus pat pusmetra dziļumā. Sestdien asarīši ņēma ļoti labi, neteikšu, ka lieli, bet priekš pirmā ledus arī nav svarīgi kādi, galvenais, ka ir, divās stundās,ko pavadījām uz ezeriņa, pa abiem savilkām 4,5 kilogrami asarīšu, tieši kā tradicionālajai pirmā ledus zivju zupai.
Vakarā apzvanījāmies ar visiem paziņām, uz ledus bija tikuši visi, bet lomi nekādi sevišķie nebija, jo ledus visur ir caurspīdīgs un pz seklumiem zivis tomēr bija diezgan bailīgas, tāpēc nolēmām atkal braukt uz Drustu ezeriņu.
Svētdien laiks jau bija pavisam cits, stiprs vējš, neliels sniedziņš un pavisam cita zivju uzvedība, pat mazais asarītis, kuram vajadzētu ēst vienmēr, nebija noskaņots lielai ēsšanai, bet pirmā ledus izjūtas neļāva skumt, urbām,meklējām un lasījām ašukus, priecājoties paši par sevi, par kopā pavadītām divām kolosālām ziemas dienām, tie ir mirkļi, kad aizmirstās visi nemaksātie rēķini, visas problēmas, tādos mirkļos vienkārši ir baigi forši.
Arī svētdien salasījām tos pašus četr ar pus kilogramus ašuku, tos atdevām kaimiņu tantukam, lai ņammā. Laika prognozes gan rāda, ka puse no nedēļas nebūs nekāda aukstā, bet otra puse jau atkal būs līdzīga ziemai, tāpēc droši var teikt visiem, kas vēl nav tikuši uz ledus, VEČI IR LAIKS, nekas nav tik svarīgs, lai stātos pretī iziešanai uz pirmā ledus.

05.12.2005 09:30

SACENSĪBAS

17. decembrī paredzētas pirmās šīs sezonas makšķerēšanas sacensības, tās tradicionāli notiks Limbažu rajona Ozolos, makšķerēšana salīdzinoši nelielā ezeriņā, dziļums 1-2,5 metri, zivis- asarīši un raudiņas. Ir iespēja pieteikt lētas naktsmājas(profene), šo iespēju regulāri izmanto Kuldīgas makšķernieki. Sacensības notiek meistarklasē, tātad sektoros, piedalās piecu cilvēku komandas, no katras komandas pirms sacensībām tiek iekasēta neliela dalības maksa izdevumu segšanai, jo šīs sacensības rīko Brīvzemnieku komandas veči, cilvēki kam makšķerēšanas sports ir dvēseliski tuvs, daļa no viņiem ir pensionāri, pavisam nedaudz palīdz pagasts. Parasti tie ir ļoti labi noorganizēti mači un dalībnieku skaits ar katru gadu aug, tāpēc, ka satikties un pamačoties ir baigais kaifs. Kā jau esmu solījis, palīdzēšu ar ko varēšu, jo makšķerēšanas sporta popularizēšana ir viens no manas dzīves uzdevumiem.

07.12.2005 08:51

Papildinformācija

Par sacensībām: komandā 5 cilvēki neatkarīgi no dzimuma un vecuma, dalības nauda 2 ls no pieauguša deguna, pulcēšanās sestdien 17. decembrī Ozolu lauksaimniecības skolas foajē, dalībnieku reģistrācija no 7 līdz 7.50.
1. tūres starts 8.30, pēc trīs stundām finišs, atpūtai un rezultātu apkopošanai + - divas stundas un 2. tūres starts, atkal trīs stundu makšķerēšana, zivju svēršana, rezultātu apkopošana un uzvarētāju apbalvošana.
Parasti šajās sacensībās zonas uzvarētāja loms ir ap 1,5-2 kilogrami asarīšu un raudiņu, bet reizēm kāds uzsēžas arī uz smukākiem asariem, bet uz to sevišķi cerēt nevajag. Dziļums līdz 2-2,5 metri, ūdens tumšs, zivis nelielas, labs sezonas sākuma pasākums, informāciju varat dabūt šeit, vai pie organizatora Arnolda Grebežnika t. 6455995

09.12.2005 15:03

ekstrēmie asari

Sestdien kopā ar Vērpi bijām Sedas purvos, Valkas rajonā, veču daudz, pat ļoti, bet kad visi izklīda pa lielajiem purva plašumiem, tad makšķerēt netraucēja, no rīta, piebraucot vēl bija - 9 grādi, bet pa dienu apmācās un uz pēcpusdienu sāka pat lietutiņš līņāt, tāpat bija arī ar copi, no rīta asari bļitku ēda aktīvi, vēlāk vairs tikai pēc lielas kacināšanas, arī uz mormišku nekāda superaktivitāte nebija, visu laiku bija jābūt kustībā, jo dziļums tur ir pavisam neliels 1-2 metri un izteikti lielu zivju baru nav, atrodi vietu, paņem aktīvākos un ej atkal meklēt. Šī brauciena mērķis bija parādīt šķersbļitkas darbībā, ko Ritai veiksmīgi arī izdevās izdarīt. Pēc stundas jau bija skaidrs, ka vienlaicīgi ķert asarus un līdakas nesanāks, jo līdakas izteikti sēdēja pa zālēm, bet asari tieši otrādi , tāpēc šoreiz uzsvaru likām uz asariem, jo vēl dažas dienas iepriekš(100 % ticamība)lomos bija arī virskilo asari. Pa dienu mums katram izdevās salasīt pa 3-5 kilogrami smuku asaru, lielākais šoreiz bija man, 560 grami, bet pamatā 150-200 gramīgi, smuki asari.
Svētdien bijām tur pat, ledus stipri plānāks, jo visu nakti lija lietus un bija 1-2 grādi virs nulles, cope vēl kūtrāka', tāpēc bļitku nolikām malā pavisam un lasījām asarus tikai uz mormišku, vienā stūrī atradām smukas raudas, lielākās pat virs 200 gramiem, turpat pie zālēm ielikām savas līdaku makšķeres, 5 minūšu laikā bija 3 copes, izvilkta tikai viena pusotriniece, bet toties sajusta galā maza zemūdene, kaut kas tik sparīgi paņēma lielu raudu, ka knapi paspēju saķert makšķeri, piecirtu un dabūju baigo tesienu pa rokām un ........ viss, tas tur apakšā vienkārši pret ledus malu pārsita manu 0,16 otro gadu nemainīto auklu un aizgāja. Morāle, ja kaut ko dari tad dari nopietni, nevis tikai tā, turpmāk ja vispār likšu līdaku makšķeri, tad būšu pārliecināts ka tai viss ir kārtībā, šoreiz jāmācās no savām kļūdām, jo no citu kļūdām mācīties biju par slinku:( .
Ja neuznāks sals, tad ir apdraudētas nedēļas nogalē plānotās sacensības un vispār ledus kā tāds.

12.12.2005 12:17

sacensības

Vēl tiko sazvanījos ar plānoto sacensību organizatoriem, un izskatās, ja vien neuznāks lietus, sacensības notiks, jau šodien tiekot spraustas zonas, ledus visā sacensībām paredzētājā rajonā esot 10-11 cm biezs, tāpēc patreiz sevišķi panikot nav vērts, jo pa nakti bija daži grādi zem nulles.

Praktiskai copei Vidzemes ezeros ledus būs vēl tīri ciešams, nevajag tikai izvēlēties lielos ezerus, arī Peipusā, šaurumā ledus ir, naktīs ir nelieli mīnusi un siltāks nav arī dienā.
Ko darīt, protams paliek katra paša ziņā, bet vai tad var nosēdēt mājās.

14.12.2005 12:04

Mači, Peipuss, peldēšanās, cope ........

Vispirms par sacensībām, lai arī lielākā daļa neticēja, tomēr sacensības notika, zivis mūs ignorēja pilnīgi un pavisam, bet tas nemazināja sportisko azartu, pat palielināja to, jo jebkuram sacensību dalībniekam bija iespēja ar vienu diviem vidējiem asariem vai raudām apiet ļoti titulētus pretiniekus. Sacensībās piedalījās 11 komandas pa 5 cilvēki katrā, komandu vērtējumā uzvarēja SALMO, otrie PANSIJA no Krimuldas, trešā Kuldīgas komanda. Individuāli pirmais netīšām izrādījos es, otrais pats sacensību organizators Grebežniks, trešais Dobeles komandas pārstāvis.......(apskatīšos protokolā un ierakstīšu). Sacensības izdevās labi, pat tie kas palika saraksta lejas daļā, bija apmierināti, jo šādu pasākumu gaisotni nevar salīdzināt ne ar ko citu.
Svētdien bijām Peipusā, precīzāk šaurumā, veču daudz un liela daļa no tiem izpeldējās, jo naktī bija snidzis un visas bīstamās vietas bija aizputinātas. Arī no mūsu mašīnas četru cilvēku kompānijas trīs zināmu mitruma devu saņēmām, es jau no rīta ejot virsū, nolēmu palikt dažus soļus sāņus no iemītās takas un biju līdz kaklam ūdenī, pateicoties peldošajam kombinezonam, paša ielūšanas pieredzei un pārējo palīdzībai ārā tiku salīdzinoši ātri. Nospurinājos, izķeksēju savas peldošās lietas, ieņēmu lielu malku viskija un gāju makšķerēt, tāda sīkumā pēc taču nebojāt veselu makšķerēšanas dienu. Ejam tālāk, bet pretī nāk čoms, arī esot līdz pusei ielūzis, viņam tas bija pirmais lūziens dzīvē. Vakarā , ārā nākot arī mana mīļotā meitene izbaudīja nelielu peldi, esot paspērusi soli nost no takas un līdz pusei ūdenī gan, bet arī pateicoties stingri savilktām kombinezona biksēm, saslapināties nesanāca. Tikai nedomājiet, ka mēs no tā kādu mācību esam guvuši, vienīgā mācība ir tā, ka jāstaipa tomēr verga līdzi.
Zivis ņēma ļoti dīvaini, pa zālēm vajadzēja atrast bariņu un tad to varēja pierunāt, dziļumā pat atrodot baru, tie bija diezgan kūtri, divi trīs asari un viss. Veči, kas uz šejieni cītīgi braukāja visu nedēļu neizpratnē raustīja plecus, bet putenis un stiprais vējš darīja savu . Kā vēlāk noskaidrojām tik bēdīgs ledus gan ir tikai pie tās ostas, kur bijām mēs, citur esot normāls, sevišķi pašā purva līcī, tur arī lomi esot bijuši itin pieklājīgi, bet man kaut kā negribās zem piecām zīmēm braukt, lai arī zīmes esot pašzīmētas, tomēr jau pagājušajā sezonā, kad tur biju, sapratu, ka turienes iedzīvotāji
ļoti negrib, lai pie viņiem brauktu latvieši, igauņu mašīnas viņi piecieš, bet latviešu nemīl, vai tikai'arī tur mūsu bāleliņi nav pacentušies pied.... visu apkārtni, jo tādu attieksmi vajag nopelnīt.

19.12.2005 10:00

Ledussvētki

Visticamāk, ka tieši tā varēs nosaukt turpmāko nedēļu, jo lielais vairums makšķernieku tikai šajās brīvdienās pirmo reizi šosezon kāps uz ledus.Ledus, vismaz Vidzemē ir ļoti labs, šorīt Valmierā bija - 16 grādi, pat Gauja jau ir aizalusi, tāpēc pavisam droši var doties uz jebkura ezera ledus. Ja šāds sals pieturēsies, ir cerība, ka pilnībā aizsals latviešu nacionālais lepnums Peipuss, kaut arī jau patreiz lielākā daļa no tā krasta viesnīciņām ir norezervētas, igauņi smaida , latvieši nāk.
Sargiet sevi, nepārēdieties svētku pīrāgus, lai galva nesāp un baudiet ziemu.

22.12.2005 10:01

Lapai ir jauna adrese

No 2006.gada lapas adrese ir www.fishing.lv/weblog/float.php (2019.gadā dzēsta)

01.01.2006 09:53