NG bloga 2003.-2013.gada arhīvs

• 2013.gads
• 2012.gads
• 2011.gads
• 2010.gads
• 2009.gads
• 2008.gads
• 2007.gads
• 2006.gads
• 2005.gads
• 2003.-2004.gads

NG blogs tika veidots 2003.-2013.gadā, autors: Normunds Grabovskis (NG)

2013.gada arhīvs

Blogs tiek slēgts

Tā kā bloga autors Normunds Grabovskis ir aktīvi iesaistījies vairākos ar TV saistītos projektos, viņš administrācijai darījis zināmu, ka bloga uzturēšanai viņam neatliek laika. Līdz ar to blogs tiek slēgts. Blogs netiek izdzēsts no servera, iepriekšējo gadu saturu interesenti turpmāk varēs atrast izmantojot saiti, kas izvieta www.fishing.lv arhīvā.

Raidījumu "Makšķerēšanas Noslēpumi" turpmāk internetā varēs atrast LTV 7 raidījumu arhīvā.

14.08.2014.

"Makšķerēšanas noslēpumi"

Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast šī raidījuma kanālā Vimeo arhīvā. Visus raidījumus var redzēt arī HD kvalitātē. Makšķerēšanas noslēpumi(14.05.2014.) from Edgars Tone on Vimeo.

11.01.2013.

2012.gada arhīvs

nedēļu apspriežam kalendāra uzmetumu

Tātad, pamazām sākam gatavoties nākošajam sacensību gadam, uztaisīju uzmetumu ziemas, pluda un fīdera maču laikiem, nedēļu gaidu sakarīgus komentārus par šo tēmu, pēc tam finalizējam un publicējam kā kalendāru, kuram tad varēs pieskaņot atvaļinājumus un darbus.

Datums
19.-20.01.
09.-10.02.
02.-03.03.
11.-12.05.

25.-26.05.
08.-09.06.
06.-07.07.
13.-14.07.
27.-28.07.
17.-18.08.
21.-22.09.
Nosaukums
LČ zemledus makšķerēšanā 1.kārta
LČ zemledus makšķerēšanā 2. kārta
LČ zemledus makšķerēšanā 3. kārta
Salmo kauss jauktajā (fīders
+ pludiņmakšķere) makšķerēšanā
LČ pludiņmakšķerēšanā 1. kārta
LČ fīdermakšķerēšanā 1. kārta
LČ makšķerēšanā tautas klasē
LČ pludiņmakšķerēšanā 2. kārta
LČ fīdermakšķerēšanā 2. kārta
LČ fīdermakšķerēšanā 3. kārta
LČ pludiņmakšķerēšanā 3. kārta
Vieta
Balvi (Baltezers)
M.Baltezers
Limbažu Lielezers
Venta
Lielupe
Lielupe
Aiviekste
Piņķi
Varkaļu kanāls
Daugava Lucavsala
Daugava
Organizators
?
?
?
Salmo
Kalsnava

05.11.2012.

Pavilkām no sirds :)

Bija sarunāts tikties ar čomu pie Gaujas 9 no rīta, iepriekšēja dienā esot brekšuks ēdis itin labi, sēžamies abi ar jaunako Grabovski mašīnā, bet mans Jēpis nelec, griez kā tecila, bet nelec, nu.... kaut kāda sarkana lampiņa jau pāris dienas mani brīdināja, ka tā varētu notikt :), tāpēc Jēpi nelamāju, bet zvanu čomam, lai iebrauc man pakaļ. Pie upes esam ap 10, bet mūsu vietā tikko atnākusi un iekārtojas četri mazi vīreļi, nu neko, paejam metrus 50 zemāk, izmīdam zāli un vietai izrādās nav ne vainas, pie ūdens tiek, iemest var, pārējais ir pieciešams, iemaisu barības, 2 Salmo brekši un 1 Sensas karpa + 3 kg smagas zemes, tam visam klāt vel kārīga sauja balto tārpu un 4 bundžas slieku. Doma ir copēt ar pludiņu, ar klasisko Gaujas velkonīti, makšķerējamais attalums šeit ir ap 35-40 metriem no krasta, arī straume nav švaka, pietam vējš arī ir pa straumei, tāpēc liekam 10 gramīgus pludiņus, dziļums ir zem pusotra metra, bet kad uztaisa velkonīti, tad tāds kāŗtīgs pusotrs metrs ir. Startā sametu bumbas 7, lielas netaisu, jo jāmet tālu un straume aŗī nes, taisu tādas tenisa bumbas lieluma bumbas, roka gan sāp, bet aizmest var, sākam pludināt..... a zivju ta nav, pus stundu stavam bez nevienas copes, uzmetu vēl 3 bumbas barības, copju nav, bet Gauja ir Gauja, cope seklumā ir specifiska, kad pagājusi stunda desmit minūtes kaut kas beidzot biki pakrata pludiņu, uzcērtu, bet akis pliks, kolēģis Vladislavs piecert pirmo breksuku, tāds ap kilo ir, mans metiens un momentāla cope, lietas aizgāja raiti...., pienāca kolēģis, kurs staigaja pa upi ar mikrodžīgu un sāka notiekošo komentēt, 58 sekundes, 65 sekundes, oo pauze 75 sekundes, atkal 55 sekundes...., tie bija strplaiki starp viena cilvēka izvilktiemj brekšīem, aptuveni uz 10 izvilktām zivīm iemetu pāris bumbiņas, bet zivis bija pienākušas tik milzīgs bars, ka nebija nemaz jātrāpa uz baroto vietu, brekši ņēma arī 20 metru saņus. Pašā copes kulminācijas brīdī pludiņš ūdenī bija labi ja 5-7 sekundes, vilkam un kaifojām, sogad tā vēļ nebija vilkts, te aiz līkuma parādījās motorlaiva, kura smuki pārpukšķināja tieši pa mūsu brekšīem, zivis pazuda momentāli, uzbaroju un pēc minūtēm 15 zivis atgriezās un viss turpinājās līdz īsā laika periodā brekšīem pāŗbrauca vēl divas laivas, tas puikas aizbiedēja pavisam, stundiņu vēl pastāvejām, katrs pa vienam brekšukam noķērām un metām mieru, kaut kā vairāk i negribējās ķert. Pa trijiem izstiepām krastā tīkliņu, nu skats bija vairāk ka iespaidīgs :), kopumā noteikti vairāk kā 80 kg brekšu, dažī lielāķie bija virs 2 kg, bet pamat massa 800-1300 grami, es paņēmu 4 brekšus (7,5kg ), čoms 10 ko nokūpināt un kolēģus darbā uzcienāt, pārējos aizstiepam atpakaļ līdz ūdenim un palaidām vaļā, izdzīvoja visi, izņemot 2 asarīšus, kuri bija pa vidu trāpījušīes un pārāk dziļi ierija kumosu.

Ehhhh, puiki un meiteņi, tas bija forši, sevišķi, ja ņem vērā, ka visa cope bija labi ja stundas trīs trīs ar pusi, tāda ekspreso cope sanāca :):)

27.08.2012.

Lietuva, Baltijas čempis, Nemūna

Šajās brīvdienās piedalījāmies Baltijas čempionātā, kas šogad notika Lietuvā, netalu no Rusnes pagasta, 3-4 kilometrus no Kuršu jomas, Latviju pārstāvēja Agris Ziediņš, Igors Jastremskis, Guntis Karkliņš un es, piedalījās 11 komandas, 2 no Krievijas-Pēterburga, 2 no Baltkrievijas, 1 Igaunija, 1 Latvija, 3 Lietuvas un 2 Polijas. Sacensības notika Nemūnas lejtecē, upe tur ir sadalījusies vairākās mazākās upēs, straaume tur ir liela, zivju daudz un atkarībā no sezonas pat ļoti daudz, jo upē nak nārstot daudzas zivis no Kuršu jomas, kas ir slavena ar savām zivju bagātībam un sevišķi jau zivju izmēriem. Gāja mums visumā labi, izcīnījām 2. vietu komandām, individuāli neviens pie medaļām netikām, tam ir visādi iemesli, bet nu ir kā ir, uzskatu, ka pie šādas konkurences ir labi, bet stāst ir par pašu upi, tā ir pludiņmakšķernieka un fīderista paradīze, treniņos un sacensībās lomos trāpījās raudas svarā līdz 800 gramiem, liela daļa sportistu tādas nemaz nebija agrāk ķēruši, lomos bija daudz sapalu, izvilkti gan tika tadi līdz 2 kg, bet diezgan bija tādu copju, kad kaut kas pieķerās un aiziet ar visam parpalām, pat neapstajoties. Pat mazais Grabovskis, ar tur pat uz vietas samontētu grunteni uz spininga bāzes, paejot maliņā no sacensību sektoriem vilka nereāli lielas raudas un pličus katras piecas minūtes, tika arī pie virskilo brekšuka, protams mačos , kad vvisi sak barot, zivis sadalās, ātri pieēdās, kļūst uzmanīgākas, bet tik un tā 4 stundu labakie lomi bija virs 12 kg, kas nav slikti.

Pēc divam nedēļām tur notiks Lietuvas čempionāta pēdējā, 5.kārta, brauksim abi ar Grabovski jaunāko pakaifot par treninu copi jau dienu ātrāk, jo mači kā mačī, bet kad krastā copmaņu ir mazāk, tad zivis tur ir izcilas, vienu vārdu sakot smaids līdz ausīm par to zivju izmēru :).

23.07.2012.

mākslinieciskā pauze :)

Pats nemaz nepamanīju, ka šeit neko neesmu ierakstījis jau vairākus mēnešus :), jo ikdienā it kā visu laiku internetā runājos ar jums visiem ,bet... caur CL ekspertu sadaļu, kur nupat, sākoties brīvlaikam, jautajumu daudzums ir trīskāršojies :)).

Ikdienā viss notiekās diezgan raitā tempā, darbs-mači-darbs-mači-filmēšana-mači un atkal darbs, āāā nu praktiski katru vakaru arī sporta zāle, nu jau pus gadu nepīpēju, biki vairāk aktīvi cilāju dzelžus :), pamazām palieku vel lielāks :):), pat dzeršanu esmu uz gadiņu nolicis malā, lai nieres un aknas biki atpūšās, vienu vārdu sakot nedaudz pamainīju savu ikdienu :). Mačos iet visumā normāli, Latvijas čempionātā pēc 2 kārtām esmu 3.-6. vietā, pēc pirmās kārtas krituma nedaudz esmu pakāpies, ceru, ka trīniekā arī palikšu, Lietuvā nu jau garām 4 kārtas, nupat brīvdienās skaisti novinnēju abas dienas un arī visu kārtu pārliecinoši novinneju, pašamk baigais prieks, jo bija ļoti sarežģīts ūdens, sen nebiju tādā tempā strādājis. Gatavojos LČ 3. kārtai, kura notiks Varkaļu kanālā, pēc tam uzreiz ir Baltijas čempionāts Lietuvā, kur kopā ar LMSK taisīsim apvienoto komandu, tad ar joni nāk virsū pirmais Latvijas čempionāts fīdermakšķerēšanā, pat reiz precizēju vietu un nolikumu, tad sakam gatavoties PČ Čehijā, izskatās ka beidzot esam tikuši skaidrībā ar komandas sastāvu, šogad ne grama finansējuma nav, visss uz pašu pleciem, bet ... ko tu slimam padarīsi, aizņemšos, bet aizbraukšu :), jo tas ir gada galvenais notikums, kur ir jābūt :).

tā lūk man iet :)....

03.07.2012.

"Makšķerēšanas noslēpumi" Nr 124

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast šī raidījuma kanālā Vimeo arhīvā. Šis ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri iepriekšējiem raidījumiem.

30.05.2012.

pludiņmakšķernieku komanda meklē piekto dalībnieku

Ja šo lasa kāds, kurš nopietni grib pievērsties pludiņmakšķerēšanas sportam, vai kādreiz jau ir startējis, bet kaut kādu iemesluu dēļ vairs nestartē, tad jums ir, manuprāt, unikāla iespēja uzreiz ielekt labā, draudzīgā un pats galvenais finansiāli daļēji atbalstītā komandā, tiesa kaut kādai saprašanai un nojautai vajadzētu būt :), bet galvenais, gribēt startēt un mācīties.

Pat reiz nesaukšu ne komandu, ne ko citu, ja ir interese, tad rakstiet man uz e-pastu - normunds#salmo.lv, tad iedošu kontaktus tālāk.

17.04.2012.

pirmā sezonas cope

Sestdien braucām Ventas brekšus lūkot, jo pa pagājušās nedēļas vidu šie esot sākuši kustēties pa seklajām vietām, braucam un vērojam aiz loga ziemu, nāk sniegs ar lietu, -1 grāds, nu kādi tur vēl brekši ..., no 7 līdz 11 cītīgi nopludinājām pludiņus pa smuku aizstraumīti, kur katru gadu pavasaros velkam labu labos brekšus, bet nekā, zivis apakšā bija, bet uznākušais aukstums viņas bija padarījis pilnīgi nekustīgas, mēģināju brekšus barot i ar labām barībām i ar motiļiem, bet šie teicā NĒ, lai mēs saprastu, ka viņi tur ir gan man, gan kolēģim pa reizei āķis ieķērās kāda brekša vēderā vai spurā, dažu sekunžu ahhh un ohhhh un āķis izlidoja :). Viss liecināja par to, ka cope tā arī nesāksies, vimbas ķert pavisam negribējās, jo man vimba nav sevišķi mīļa zivs un ķeru tās tikai tad, kad cits nekas neķerās, tāpēc vācām makšķeres un braucām 100 km uz kādu nelielu, jūrā ietekošu upīti, par kuru biju tikai dzirdējis, bet būt tur nebija sanācis. Vietējie copmaņi gan uzreiz sāka stāstīt, ka šodien copes neesot, ka lūk vakar gan bija cope, bet jau tas vien, ka salīdzinoši mazā upītē sēdēja pārdesmit vietējo copmaņu bija iedvesmojoši, pietam man pašam ļoti patīk mazās upītes, tāpēc uzjaucu barību un sākām taustīties. Dziļums zem 2 metriem, vidēja straumīte, ar 6 gr pludu bija kā bija vadīt ēsmu, bet pārsieties bija slinkums :), copes sākās uzreiz, pirmie atsaucās līdz 100 gr ašuki, tad pa kādam finierītim 300-500 gr, tad pa raudai, pa baltajam sapalam, priekš tāda suņa laika un pirmās pavasara copes ļoti priecēja zivtiņu izmērs, Edgars to visu cītīgi filmēja un kā tas izskatījās redzēsiet MN raidījumā. Beigās gan nedaudz pārcentos ar barību, precīzāk iemaisīju eksperimentu un tas sasauca tādu lērumu ausleju, lielu, bet ausleju, ka normāla cope beidzās :).

Svētdien atkal bijām mazajā upītē, sākumā stundas trīs nostāvējām pilnīgi tukšā posmā, jo likās, ka citur vietas nav, pa kādai retai zivtiņai jau ķērām, bet visumā švaki, tikai kolēģis uz fīderi tika pie dažām skaistām raudām un baltajiem sapaliem, vēlāk neizturējām un pārcēlāmies metrus 250 augstāk, uz vietu, kur bija par pus metru dziļāks, tad nu tur pāris stundas vienkārši kaifojām, jo jau no pirmajām barības bumbām pieskrēja bars ar baltajiem sapaliem, pietam izciliem, lielākie bija tuvu pie gramiem 300, tādus biju vilcis tikai Salacā un Gaujā, i to reti. Kā jau mazā upītē, pietam ļoti lielā necopes reizē :), tā teica vietējie copmaņi, arī mums copa pamazām pieklusa, varēja pa kādai raudai lasīt, bet sava kaifa norma jau bija saķerta, kopā kādi kilogrami 6-7 skaistu, es pat teiktu izcili skaistu zivju tādiem laika apstākļiem bija ļoti labs loms, atlasīju sev zivis 20 ko uzcept un ielikt etiķa marinādē, pārējās palaidu, lai dzīvojas, un braucām mājās, pie sevis visu laiku slavēdami mazo upīti, ir jau patāls brauciens, bet tādai dvēseliskai copei pāris reizes sezonā turp noteikti braukšu, noteikti braukšu.

03.04.2012.

Makšķerēšanas noslēpumi Nr.107

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast šī raidījuma kanālā Vimeo arhīvā. Šis ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri iepriekšējiem raidījumiem.

01.04.2012.

tā viš i tai dzīvē ....

Jā, šo lapu esmu atstājis pavisam novārtā, jo likās, ka te neviens neienāk, CL daudz jautājumu, var būt brīžiem stulbi līdz idiotismam, bet ja tā padomā, tad gadus atpakaļ arī es tādus pašus jautājumus uzdotu, tikai nebija kam :), patiesībā pēdējais, Zviedrijas brauciens mani nedaudz atgrieza sliedēs, nu nebiju es neko tik foršu vēl jutis ziemas copē, pa četrām dienām mūsu kompānija noķēra ap simts zivīm virs 2 kg, lielākās sīgas 2,720, 2,650 u.t.t., vienkārši fantastika, forelēs pat i negājām, Guntis mēģināja, no divām copēm mazāko zivi, divnieci, dabūja, bet vispār foreles tur visus loriņus plēš lupatās, pagājušā gadā tur esot lielākā izvilktā forele 9,6kg, lielākā sīga 5,2, letiņš esot izvilcis 4,7 kg sīgu, godīgi sakot nevarēju pat iedomāties, ka tā var būt tepat, nosacīti netālu, pāris stundu lidojumā. Vasarā tas ir savādāk, karpas, sami un citi monstri jau ir diezgan pierasta lieta, arī 2 un vairāk kilo brekšuki nav retums, bet ziemā, pietam lašveidīgās zivis tādos izmēros pie mums nepaķersi, pietam ziemīgās skandināvu valstis ar saviem kalniem, mežiem ir fantastiskas.

Bet vispār man ir iestājusies 40 gadnieku krīze :), pārvērtēju savu līdzšinējo dzīvi, palieku vēl rupjāks kā biju, jo secinu, ka neko pa šo laiku neesmu izdarījis, kā biju pus bomža stadijā, tā esmu palicis, vēl mašīnas remonts, precīzāk, servisa pārmetiens, iegrieza gandrīz mēneša algas apmērā, vienu vārdu sakot, apsvēru iespēju atmest visam ar roku, pasūtīt visus tā labi tālu, pieņemt jau sen izteikto darba piedāvājumu un braukt dzīvot un strādāt uz citu valsti, bet.... pagaidām puika vēl salīdzinoši mazs un tā jau redzamies tikai nedēļas nogalēs un brīvlaikos, it kā arī sportā vis vēl notiekas, arī TV projekts izskatās, ka ir kļuvis par skatītāju iecienītu un gaidītu, darīt jau ir ko :). It kā jau vairums ir sabiedriskais darbs, par kuru tu vēl piemaksā :), varētu tam visam atmest ar roku, bet... kurš tad to darīs, ja ne es :), man piemērs ir JST, lai kāds demagogs viņš būtu, lai ko par viņu teiktu, tomēr gadu desmitiem viņš makšķerēšanas sportu un vispār makšķerēšanas tēmu ir vilcis un turpina to darīt un reti kurš to novērtē, bet ... sports ir un daudz sakārtotākā un augstākā līmenī kā apkārtējās valstīs.

Tā lūk man iet, nav iedvesmas, precīzāk azarta, kaut kas ir jāpamaina dzīvē, es pat vairāk kā mēnesi nepīpēju :), cenšos mazāk dzert :), katru darba dienas vakaru eju uz zāli cītīgi dzelžus cilāt, papildus vēl divreiz nedēļā mēģinu spēlēt bīču, saulīte sāks sildīt, nodzīšu pliku pauri, nopirkšu malnas brilles un baidīšu uz ielām cilvēkus :). Nezinu vai būs savādāk, bet vismaz jautrāk kādu laiku būs noteikti :)

22.03.2012.

Braucam veči Peipusā !!!!!!!!!

Sākot no 18.02. katru sestdienu līdz pat ledus sezonas beigām firma Fishing Holiday organizē braucienus uz Peipusa ezeru, braucam uz Kallasti, brauciena izmaksas vienam cilvēkam 15 ls parastā vai 20 ls dubultā sēdvieta, ievešana ezerā 10 Eiro jeb 7 ls, ir iespēja pa labu cenu pasūtīt motili, palīdzēsim nokārtot makšķerēšanas atļauju.

Vairāk informācijas varat saņemt, kā arī pieteikties braucienam varat pa e-pastu irena@fishingholiday.lv vai www.fishingholiday.lv

Visi, kas ar mums brauca pagājušajā gadā saņems piedāvājumu uz savu norādīto e-pastu

30.01.2012.

Makšķerēšanas noslēpumi Nr.99

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri iepriekšējiem raidījumiem.

19.01.2012.

2011.gada arhīvs

Makšķerēšanas noslēpumi Nr 89

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri iepriekšējiem raidījumiem.

03.12.2011.

LMSF 2012.gada pludiņmakšķerēšanas sacensību kalendārs

Nupat saņēmu Lietuvas žuklētāju vasaras kalendāru un salīdzinātu to ar mūsu sacensību plānu, tā, ka varu ielikt sacensību datumus, vietas vēl tiks precizētas, bet datumi mainīti netiks nekādā gadījumā, tā, ka varat sākt plānot savu vasaru...
1.kārta 12.-13.05. VENTA 2.kārta 02.-03.06. ??? 3.kārta 14.-15.07. LIELUPE 4.kārta 11.-12.08. ??? 5.kārta 22.-23.09. DAUGAVA + Baltijas kausa izcīņa 21.-22.07. Lietuva, Skirvite + Pasaules neolimpisko sporta veidu spēles 06.-07.07. Lietuva, Šauļi + Lietuvas čempionāts: 1.kārta 05.-06.05. Rusne, Skirvite 3.betonka 2.kārta 19.-20.05. Marijampole 3.kārta 09.-10.06. Kintai kanalas 4.kārta 30.06.-01.07. Panevežus r.Dubuliu 5.kārta 04.-05.08. Rusne, Skirvite 2.betonka + pirmais Latvijas čempionāts fīdermakšķerēšanā 18.-19.08. Daugava vai Lielupe
Pats plānoju piedalīties visos šajos mačos, plus vēl Pasaules čempionātā Čehijā, Sensas kausā Krievijā un Draudzības kausā Baltkrievijā, izskatās, ka būs atkal forša vasara :)

24.11.2011.

ziemrudens vai rudenīga ziema

Svētdien kārtējo reizi izbaudīju cik mazā Latvija tomēr ir dažāda, braucu uz Gauju raudās, izbraucot no Rīgas bija +5 un lija lietus, ap Valmieru debesīs nebija vairs neviena mākonīša un temperatūra bija jau ap 0, nākot tuvāk Valkai -2, aizsaluši visi grāvji, upes attekas un pat pašā Gaujā mazākie līcīši bija pārklāti ar plānu ledus kārtiņu. Visu dienu spīdēja saule, bet zeme tā arī neatlaidās un jau no 2 pēcpusdienā makšķerei sāka salt ciet riņķi, braucot mājās atkal tas pats, Valkā -1, Valmierā 0, Rīgā +3 un apmācies.... nu dikti dīvaina padarīšana ir tie laika apstākļi. Pati cope bija diezgan kūtra, netiku arī īstajos robos, jo visur jau priekšā bija vietējie copmaņi, bet pāris kilogramus smuku balto sapalu salasīju tik un tā, šonedēļ vienu dienu jābrauc atkal, nav miera, redzēju kur vietējie velk superīgas raudas, pietam daudz velk, man tur notiekti ir jātiek pirmajam :), diemžēl ledus pagaidām nav un nebūs, tā, ka jāštuko ko un kur copēt, kā jūsu pusē ar baltajām zivīm ?

23.11.2011.

karūsas lēkā kā trakas....

Svētdien biju vienā no mazajām ostiņām karūsu medībās, piebraucām kādu stundu pēc gaismas aušanas un ieskatoties sēdošo copmaņu garajos ģīmjos un tukšajās zivju kulēs viss copes prieks bija uz izzušanas robežas, bet nu atbraukts ir, tad jāmēģina. Man līdzi no ēsmām bija tikai mannas mīkla saukta par boltušku ar krietnu ķiploku piedevu, ideāla karūsu ēsma vēlā rudenī, pirmo copi ieraudzīju pirmajā metienā, bet tā bija raudiņa, bet jau pēc minūtēm piecām tiku arī pie pirmās karūsas, rudens standarts, ap 200-250 gramiem, pamazām cope aizgāja, uztaustīju kā viņas kustās un uzvedās un varēja pa kadai lasīt, kas izbrīnija, ka karūsas lēkāja visas dienas garumā, pietam reizēm izleca arī tādas tuvu kilogramam. Kolēģis sākumā mēģināja uz motili, pārīti noķēra, bet tas arī viss, tikko pārgāja uz manu mīklu, tā process aizgāja duadz raitāk. Vienu vārdu sakot līdz 15, kad taisījāmies mājup, man bija gandrīz pilns 17 litru spainis ar smukām karūsām, lielākās ap gramiem 600, bet vidējais izmērs 250-300 grami. Interesanti, ka ķērām zivis nepilna metra dziļumā, lai arī tajās vietās dziļums bija i 2 i vairāk metri, tauta kā sēdēja ar gariem ģīmjiem, tā arī palika sēžot, pa dienu noķerot 2-5 karūsas, tagad atliek minēt kāpēc mums ķērās, vai tiešām mīkla ar ķiploku, jo kaimiņos stāvošais onka neizturēja un atnāca aizņemties manu mīklu un arī sāka ķert, mazāk, jo viņam bija rupji rīki, bet tomēr ķēra, citiem copmaņiem arī bija mannas mīkla, bet zivis viņu ēsmu praktiski ignorēja, tā, ka uzmini nu...... Lai nu kā, bet ķiploku es nepažēloju :), degunu burkā iebžt nevarēja, rokas vēl otrā dienā smaržoja...., bet tas atmaksājās un sakat ko gribat, cepta un pēc tam krējumā pasutināta karūsa ir dievīgi garšīga :)

15.11.2011.

Burtnieks

Vakar ar Lideru Pēteri filmējām raidījumu par rudens velci, visumā jau copju maz, mums ar Egīlu laivā 4 mēra līdakas, Pēterim 5, bet viena 8,7 kg :-), tā, ka trešdien būs gana skatāmi kadri raidījumā. Kas interesanti, visām līdakām vēderi pilnīgi tukši, zarnas sarāvušās čokurā, zivis nav barojušās jau labu laiku, vai nu drīzumā būs laba cope, vai nu kaut kas ar to rudeni nav īsti kārtībā ....

11.11.2011.

tuvojas ziema...........

Nupat atgriezis no Baltkrievijas, kur notika ikgadējās sacensības pludiņmakšķerēšanā Serova kauss, jeb tautā saukts par draugu kausu, ar katru gadu dalībnieku paliek vairāk un vairāk, šogad piedalījās jau 73 dalībnieki no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas, no mūsu lepnās zemes biju es viens pats. Sacensību organizācija, kā vienmēr, bija visaugstākajā līmenī, arī pati valsts man ļoti patīk, lai tur saka ko grib, lai tur ir daudz it kā lieku lietu, tomēr ir arī ļoti daudz labu, pie mums sen aizmirstu lietu, piemēram valsts standarti pārtikas, medikamentu un citās ražošanās, pakalpojumus u.t.t., izskatās, ka arī liela daļa iedzīvotāju (vienkāršo mirstīgo) ir apmierināti ar to, ka desa garšo pēc desas, ka ir darbs, lai vidēji apmaksāts, bet darbs ir visiem, ir reāli procenti kredītiem, ja kas, tad vidējais tautas autoparks, uz aci, ir jaunāks kā pie mums. Toties cenas viesnīcās un restorānos, lai arī ir krietni pacēlušās, tomēr vēl aizvien priekš mums ir ļooooti patīkamas, piemēram tikko šogad uzceltā ēdnīcā ,blakus maču vietai, airēšanas kanālam, pusdienas no 3 ēdieniem, lielas porcijas, maksāja 2,5 dolāri, tātad ap 1,3 latiem, par viesnīcu, dzīvoju 2vietīgā numurā viens pats 5 naktis, samaksāju mazāk kā 100 dolārus, tātad ap latiem 45, tas bija 5 km no Minskas. To visu rakstu tāpēc, ka ja plānojat sev kādu atvaļinājumu un jums nepietiek naudas Arābu emirātiem vai Kiprai, tad ļoti iespējams, ka tāds nedēļas brauciens pa Baltkrieviju var sniegt daudz patīkamu emociju pat par salīdzinoši mazām izmaksām,'no Rīgas līdz Minskai, ja braucam caur Viļņu (labāks ceļš un tuvāk) ir mazāk par 500 km, degvielas cenas Baltkrievijā ir tieši 3 reizez mazākas kā pie mums, dīzelis maksā ap 30 santīmiem abet redzēt tur ir daudz ko.....
Prasīsiet kā ar rezultātiem, šoreiz švaki , it kā viss bija ok, bet izloze neļāva tikt pie rupjākas zivs un nācās karot ar mazām raudiņām un ašukiem, bet nekas, gan nākamgad atspēlēšos :), jo noteikti braukšu atkal, tur ir dikti forši.

Nāk ziema un tuvojas LR čempionāts zemledus makšķerēšanā, lielos vilcienos nekādu izmaiņu nolikumā nebūs, 3 kārtas, startē tikai komandas 5 cilvēku sastāvā, dalības maksa no komandas par vienu kārtu 50 ls, sacensību kalendārs tiek gatavots un tiks drīz publicēts, 1. kārta paredzēta Ungura ezerā pie Cēsīm, 2. kārtā Limbažos Lielezerā, 3. kārta Rīgā Ķīšezerā, ja vien ziema neieviesīs savas korekcijas, tad viss notiksies .
Bēdīgāk pat reiz iet ar Latvijas izlases startu PČ Kazahijā, ir noteikts sākotnējais izlases sastāvs, bet šīs ziemas startam finansējuma nav, no LMSF līdzekļiem varēsim nosegt vien nelielu daļu , aptuvenās viena sportista izmaksas ir ap latiem 800(lidojums, viesnīca, dalība, pārtika, ēsmas), + vēl izlases forma (ap 150 ls) tāpēc lielākā finasu nasta gulsies uz pašu sportistu pleciem , tāpēc, ja neizdosies atrast papildus finansējumu komandai vai sportistiem individuālos sponsorus, izlases sastāvs var mainīties, jo jau ir cilvēki, kuri it kā šogad sākotnēji izlases kandidātos nav iekļauti, tomēr ir gatavi pa savu naudu braukt. Skumji, bet fakts, diemžēl mazo valstu liktenis ir tāds, ka ne vienmēr var aizbraukt tā brīža spēcīgākie sportisti, var daudz runāt kā būtu jābūt un kurš pie tā visa ir vainīgs, tomēr tas neko nemaina, tāpēc ja šo lasa kāda lielāka uzņēmuma pārstāvji, lūdzu apdomājiet vai jūsu uzņēmums nevar ziedot kādu nelielu summu izlases startam PČ, kopējā nepieciešamā summa ir ap 5000 latu.

27.10.2011.

Itālija ...........

esam atgriezušies no Itāļu zemes, kur, pateicoties Latvijas Valsts mežu atbalstam piedalījāmies Pasaules čempionātā pludiņmakšķerēšanā, uzreiz teikšu, ka gāja mums tik slikti, ka pirmās dienas pat runāt negribējās, it kā bijām sagatavojušies mačiem pēc labākās sirdsapziņas, ar izlozi arī viss bija kārtībā, vienkārši neatradām kontaktu ar zivīm, kuru patiesībā tur bija ļoti daudz, bet nu par visu pēc kārtas. Lai maksimāli taupītu naudu nolēmām daļu motiļa, kas nepieciešams treniņiem, vest līdzi, tāpēc pēdējā dienā pirms izbraukšanas es braucu uz Kauņu, kur pazīstams motiļu skalotājs pa labu naudu mums bija sagādājis 25 kilogramus motiļa, atvedu to uz Rīgu, Agris to visu sapakoja pa speciāli sagatavotām putuplasta kastēm, normālos apstākļos tā motili var saglabāt pat divas nedēļas, sakrāvām mašīnas un braucām.
No Rīgas lidz Ferrarai, kur mēs dzīvojām bija 2100 km brauciena, ja viss ceļš būtu tikai autobāņi, tad to varētu braukt vienā vilcienā. bet diemžēl ir pa vidu tāda valsts kā Polija ar saviem mūžīgajiem ceļa remontiem un milzīgo daudzumu smago mašīnu, bet nu visnotaļ veiksmīgi visi tikām galā, tikai manam auto pusceļā izbeidzās stūres pastiprinātājs, tomēr pārliecinājos, ka var pabraukt arī bez tā, tāpēc ceļu turpināju.
Pirmie treniņi parādija, ka zivis kanālā ir, gan mums, gan kaimiņiem i ka pa laikam pieķērās kāds nepaceļams monstrs, ķērās nelieli brekšeļi, trāpījās pa kādam rupjākam breksim, tomēr bija skaidrs, ka kaut ko mēs darām nepareizi, jo daudzu komandu treniņu rezultāti bija krietni labāki par mūsu rezultātiem, tāpēc maisījām barības, kardināli mainījām iebarošanas un iebarošanas taktikas, tomēr būtisku uzlabojumu nebija, it kā visu darījām pareizi, bet..... citiem ķērās labāk, Agris un Ivans vēl praktiski katru dienu tika pie kādas lielākas zivs, brekša 1-2 kg svarā, bet mēs pārējie cīnījāmies ar 70-120 gramus smagiem brekšeļiem. Vienu treniņu mēģināju ķert tikai ar maču, pa 4 stundām redzēju 2 copes, viens bija samiņš uz kilogramiem 3,5-4, otru copi nopūdelēju, arī citās komandās visi, kas mēģināja ķert ar maču palika pa tukšo vai pēc ilgas sēdēšanas sagaidīja 1-2 karpu copes, bet karpas mazākas par kilogramiem 6-7 tur bija retums, tāpēc bija skaidrs, ka izvilkt karpu savos 10 metros ir ļoti grūts uzdevums un ka viss uzsvars jāliek uz štekermakšķeri, ko arī darījām. Jau trešajā dienā bija skaidrs, ka mūsu atvestais motilis, lai arī to pārtinām un turējām viesnīcas leduskapī, tomēr lielo karstumu (31-35 grādi no 8 rītā līdz 8 vakarā) neizturēja un sabojājās, vienu brīdi vainojām savās neveiksmēs bojāto motili, bet kad ceturdienas treniņam pasūtījām motili no pazīstama poļu tirgotāja, tad arī būtiska rezultāta uzlabojuma nebija, bija sajūta, ka zivis pie mūsu barības vienkārši nenāk klāt vai pat mūk, lai gan barojām ar to pašu barību, ko ķēra daļa Itāļu izlases, barību, lielos lietussargus, garos tīkliņus un vēl daudzas lietas mums nosponsorēja itāļu lielražotājs Milo. Piektdienas treniņā ielozējāmies galējā sektorā un beidzot mums ķērās zivis, labi, ne pa 15-20 kg, kā te bija ķēruši labākie, bet savus 7-10 kg salasīja visi, likās, ka beidzot esam atraduši kontaktu ar zivīm un mačus gaidījām jau ar visnotaļ labu garastāvokli.
es ielozējos praktiski sektora vidū, visu sagatavoju tā kā piektdienas treniņā, sabaroju un viens no pirmajirem sektorā ieraudzīju pirmo copi, piecērtu, ooooo, štekera gumija izstiepjas vairākus metrus, galā pumpē labs breksis, lēnām pievelku viņu pie krasta, uzpeld tāds stabils pusotrinieks, ņemu uztveramo tīkliņuun velku breksi pie tā, bet centimetrus 20 no tīkliņa breksis tā viegli palieca galvu un mans āķītis vienkārši izlidoja viņam no lūpas, man rokas un kājas dreb tā, ka nevaru tīkliņu nolikt vietā, uzpīpēju, uzlieku jaunus tārpus ielaižu makšķeri un cope, piecērtu, gumija izstiepjas, atkal galā smuka zivs, bet.... pēc pāris sekundēm āķis vienkārši izlido viņai no lūpas......
Pēc visa šī iestājās ilgs klusums, nemācēju paņemt to, ko man itāļu ūdens deva un ūdens man atriebās :), pamazām kaut kādus finierīšus sāku lasīt, bet bija skaidrs, ka ar tiem rezultātu neuztaisīšu, tāpēc ik pa laikam ņēmu mātus, kuri bija taisīti priekš lielām zivīm centos izsēdēt lielo, pa retam iebaroju ar tārpiem un zemi, kā to daru vienmēr, bet normālas zivis neparādījās ilgi, pēc pāris stundām man atkla aizgāja smuka zivs, stundu pirms beigām vēl viena un rezultātā paliku viens no pēdējiem savā sektorā. nemācēju paņemt to, kas jau bija mans un rezultātā bija tas, ko biju nopelnījis, bet vbija cerība, ka pārējiem būs gājis labāk, bet kad visi satikāmies, tad izrādījās, ka visi esam nomakšķerē'juši vienādi slikti un visiem ir gājušas nost lielās zivis, Rita pat vairāk kā 10 zivis ir aizgājušas velkot, it kā ar āķiem viss ir kārtībā, mainījām tos pēc katras neveiksmīgas copes, garastāvoklis visiem bija zem nulles atzīmes, jo ko tādu nebija gaidījis neviens, tomēr visu vēlreiz izanalizējām, nonācām pie secinājuma, ka mēs tomēr zivis pārbarojam ar dzīvo ēsmu, ka viņa skļūst izteikti kaprīzas un švaki ņem, tāpēc pamainījām komandas taktiku uz otru sacensību dienu. Svētdien visi kopā maisījām barības, kā bijām vienojušies, samazinājām tārpu daudzumu, nu it kā visam vajadzēja būt kārtībā, arī izloze bija normāla, Vaņa tika sektorā, kur iepriekšējā dienā bija vinēta zona, Agris tur, kur leitis bija savilcis padsmit kilogramus un palicis otrais, arī pārējiem viss bija ok, teorētiski varējām atspēlēties.
Jau no pirmajām sacensību minūtēm man bija skaidrs, ka esmu dziļā pakaļā, uz manu barību zivis nereaģēja vispār, kaimiņi vilka labus finierīšus un pa kādam smukam brekšukam, man pa retam pieteicās kāds mikro finierītis un pat tie kādu gabalu nost no barības, tātad bija divi varianti, vai nu manu barību ēd karpa vai sams, vai mana barība zivis atbaida, tākā ar mazo zivi neko izdarīt nevarēju nolēmu iet uz visu banku un sēdēt uz lielo zivi, sevišķi jau kad blakus sēdošam dienvidāfrikānim, pēc ilgas turēšanas karpa sarāva visas parpalas, ņēmu karpām sagatavoto kātu un cītīgi sēdēju, diemžēl pa velti, vai nu karpas tur nebija, vai viņai nepatika mani kumosi, bet copi tā arī nasagaidīju, tāpēc aiz izmisuma sajaucu spainī visu, kas man bija palicis pāri, nedaudz barības ar zemi, motiļus, baltos tārpus un ar kausiņu iestūmu 5 vidējas bumbiņas copes vietā. Pēc laika uz pašu smalkāko makšķerīti ar 0,4 gr pludiņu un 18. numura āķīti sāka trāpīties pa mikroskopiskam finierītim, bet nu tādi un tik maz, ka ar tiem kaut ko izdarīt bija nereāli, tāpēc metu visam ar roku un pārgāju atkal uz lielo zivju makšķeri, jo ar vienu lielāku zivi varēju krietni pacelties , minūtes 15 pirms beigām mans pludiņš sāka šļūkt sāņus, uz āķa bija 8 lieli baltie tārpi, sirds jau sāka drebēt, izgaidīju copi un piecirtu, piecirtu tik sparīgi, ka tāds 450-500 gramu finierītis ar lidošanu izlidoja no ūdens, ............. vairāk copju man nebija. Kā vēlāk izrādījās, tad Pēteris pie tīkliņa bija palaidis virs 2 kg breksi , vienkārši ar pirmo reizi viņu neiesmēla tīkliņā un breksis otru iespēju nedeva, palaidis tīri pievaramu karpu, Ritai atkal zivis dilušas velkot, tikai Agris vēl daudz maz kaut ko bija noķēris, bet Vaņa bija savilcis tik daudz zivju, ka ieņēma 2. vietu savā sektorā, kas mūsu komandai ļāva nepalikt pašā pēdējā vietā, bet apiet Austrijas izlasi, mazs, bet tomēr mierinājums :).
Kā vēlāk izrādījās, tad mūsu lielākā kļūda bija dzīvās ēsmas daudzums barībā, labākās komandas dzīvo ēsmu barībā praktiski nelika nemaz, iebarojamā kausiņā ieliekot vien 2-3 uzvārītus mušu kāpurus, pietam Itāļi, kuri vis pabāk pārzināja šo ūdenskrātuvi, ļāva zivij copēt ļoti ilgi, izgaidīja copi ilgāk kā to dara citur un piecirtienu taisīja tādus, ka viens pat piecirtienā salauza makšķeri, skaidrojot to ar faktu, ka šajā ūdenī visu šo gadu, katras brīvdienas notiekt vismaz vienas sacensības un zivis jau ir tā iz'tramdītas, ka viņas paņem ēsmu mutē un vienkārši tur un ja kādas sekundes viss ir ok, tad tikai viņas ēsmu rij vēderā, acīmredzot mēs piecērtot kā ierasts, pēc pludiņa nogrimšanas vai pacelšanās vienkārši rāvām ēsmu zivīm no mutes vai ieāķējām āķi pašā lūpas maliņā, kura velkot zivi vienkārši plisa un zivs bija brīva.
Lai nu kā, tā mums būs laba skola visai dzīvei, kā vēlāk izteicās soms Seppo, tas nav nekāds breksis, tas ir kautkāda parodija ne zivs, kā nu tur nebūtu, bija cilvēki, kuri arī šīs parodijas mācēja paņemt un savilka pa 20-25 kg zivju 4 stundās un tas jau ir labs rezultāts.
Pārējais kā jau Itālijā, forša atmosfēra, vīns, mūzika, saule, ļooooooooooti daudz saules, pārāk daudz saules
Lai arī neattiasnojām uz mums likt'
as cerības, tomēr tik un tā gribām pateikt milzīgu paldies Latvijas Valsts mežiem par atbalstu un par iespēju mums saņemt šo rūgto mācību.

08.09.2011.

tā viš i .........

Izgājušās brīvdienās biju atkla Lietuvā, pēdējā, 5.kārta Lietuvas pludiņmakšķerēšanas čempionātā, tā sanāca, ka abas dienas izdevās uzvarēt, izcīnot uzvaru pēdējā kārtā, pie viena otro reizi, izlaižot vienu gadu, kļūstot arī par Lietuvas čempionu kopvērtējumā, arī komanda, kurā startēju, izcīnija pirmo vietu, tā, ka viss izdevās vienkārši lieliski, tas viss patiecoties tam, ka no 5 sacensību kārtām 3 varēju ķert ar maču , pietam ķert brekšuku un tās ir divas lietas, kas man patīk....

15.08.2011.

...skumji un ir viela pārdomām....

Šajās brīvdienās ūdeņu māte atņēma mums jaunu, ap 25 gadi, ļoti perspektīvu un labu copmani, vairākkārtēju Lietuvas čempionu un vienkārši labu draugu Mariusu Baranauski, skumji, pretīgi skumji paliek, kad no dzīves aiziet labi cilvēki.
Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību Mariusa tuviniekiem un draugiem.

08.08.2011.

Makšķerēšanas noslēpumi Nr 69

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

05.08.2011.

augusts jau klāt....

vasara, kā vienmēr, paiet nemanot, klāt augusts, kas mums ,copmaņiem, noteikti nav tas sliktākais mēnesis, tiesa, kur ņemt laiku, lai varētu vairāk nodoties copei nezinu, bet gan jau, vakari vēl ir gaiši, reizēm var pēkšņi "saslimt" un kādu stundu ātrāk no darba pazust :), jo ir dienas, paši to zinat, kad jūti, šodien jābrauc copēt, kaut uz pāris stundām, bet noteikti jāaizbrauc.....
Es sev šovasar esmu uztaisījis diezgan saspringtu sacensību grafiku, mēnesī ir vismaz divas sacensības, arī augusts nebūs izņēmums, būs pēdējā, 5., tūre Lietuvas čempionātam, kur pat reiz gan man, gan manai Lietuvas komandai, iet itin labi un ir reālas cerības tikt un noturēties čempionāta vadībā, bet mēneša pēdējā nedēļā Latvijas izlases sastāvā dodos uz Itāliju, uz Pasaules čempionātu, lielo Makšķerēšanas Olipisko spēļu ietvaros, tas būs smags brauciens, nevis no ceļa viedokļa, jo tie pāris tūkstoši kilometru vienā virzienā, ja pareizi saplāno ceļu, nav nekas īpašs, bet tieši no copes viedokļa. Nupat šajās brīvdienās tur notika lielas sacensības un visas pirmās vietas ieņēma itāļi, ļoti slaveni copmaņi, bet tikai itāļi, lai gan tur piedalījās gan angļi, gan čehi, gan franči un daudzi citi, tas liecina, ka ūdenim ir sava fiška, kuru itāļi ir atkoduši, lomi esot bijuši 10-12 kg breksēnu, ne pārāk lielu, tātad ātruma cope, neviena cita distance, izņemot štekeri, nestrādāja, to mums izstāstīja ""slepenie aģenti" itāļi, vismaz tagad zinam pavisam droši kam gatavoties.
Šajās brīvdienās biju Lietuvā, 4. posmā - mačmakšķeru posmā, treniņos pārliecinājos, ka zivju ir daudz , mazi finierīši ņēma kā negudri, atradu pareizo barošanas ritmu, sataisīju makšķeres un sacensībām biju gatavs, sestdien ielozējos tuvu savam treniņu sektoram, tā, ka pat dziļumi un attālumi nebija jāpārregulē, viss notikās kā pēc ābeces, iebaroju un sāku vilkt mazus breksīšus, kā jau mačos, zivis ņēma krietni švakāk kā treniņā, bet savus 5,5 kg salasīju , otrai vietai sektorā bija 2,6 kg, lai arī biju neapmierināts ar copju realizācijas procentu, tomēr rezultāts bija ok. Svētdien izloze un liktenis izspēlēja ar mani kārtējo joku, ielozējos sektorā, kur iepriekšējā dienā bija noķerts mazāk par kilogramu zivju, lai gan tur sēdēja diezgan stiprs sportists, sāku mērīt dziļumus un izrādījās, ka tur ir asa kants un tajā pašā attālumā ir par pusotru metru dziļāks, uztaustīju tādu kā plauktiņu un tur nolēmu barot, cerībā, ka dziļumā būs kāds lielāks brekšuks, sabaroju un no starta uzreiz tiku pie pāris brekšeļiem, kuri paņēma grimstošu ēsmu, kas ir diezgan parasta lieta, bet tad iestājās pilnīgs klusums, liku smagākas un vieglākas sistēmas, vēl kāda raudiņa no grunts paņēma, bet brekšeļu tur vienkārši nebija, pa retam, kaut kur grimstot kāds pieteicās, biju tuvu izmisumam, jo otrā sektora galā, kur dziļuma kants nebija, puiki vilka finierīšus uz nebēdu. Laiks gāja, bet smadzenes nestrādāja, kaut ko bakstījos, bet jutu, ka zaudēju pilnīgi visiem, trešās stundas beigās pār mani nāca apgaismība, atcerējos stāstus par tā saucamo "termokļinu", kad apakšā ir avoti un zivis vienkārši neiet uz grunts, bet dzīvojas pa vidējiem ūdens slāņiem, no saviem 6,5 metrie samazināju dziļumu uz 3,5 un jau pirmajā metienā tiku pie finierīša, ehhhh, lietqa aizgāja, uznāca spēcīgs lietus, bet neņēmu ne lietussargu ne kādu apģērbu, jo copēja !!!!, diemžēl laiku biju zaudējis ļoti daudz, paspēju pa stundu salasīt 2,5 kg, bet ar to pietika tikai līdz 3. vietai ...... Rezultā kopvērtējumā ar saviem 4 punktiem paliku tikai 5. vietā, bet nu vismaz komandu vērtējumā izcīnijām stabilu uzvaru, tā, ka pie vienas medaļas tiku, diemžēl čempionāta kopvērtējumā noslīdēju uz 2. vietu, zaudējot savam komandas biedram Jonasam pāris punktus, bet nu vēl jau viena kārta priekšā...
Tā lūk man gāja, šonedēļ jāiefilmē vēl līņu copi uz fīderīti, pagājušājā nedēļā lietus mums visu copi sabojāja, šodien jānosvin mazam Grabovskītim dzimmum diena un atkal jābrauc copēt :) .

01.08.2011.

mači Lietuvā

brīvdienās biju atkla Lietuvā, tur netālu no Paņevežiem notika Lietuvas čempionāta 3. kārta, vispirms saņēmu balvu par 1. vietu pagājušajā tūrē, kad kaut kādu protestu dēļ nenotika apbalvošana, arī komandu vērtējumā mana Lietuvas komanda izcīnīja pirmo vietu, tā, ka sākums bija patīkams. Mači notika garā uzpludinātā ezerā, treniņi parādīja, ka zivju tur ir ļoti daudz un es nolēmu likt uzsvaru uz breksēniem, jo ar raudiņām un citiem brīnumiem labu rezultātu uzrādīt diez vai varētu, tāpēc uz mačiem visu gatavoju tikai breksim, nepieļaujot domu par citām zivīm, kā rādīja sestdiena, tad taktika bija pareiza, ķēru tikai ar 9 metrīgu bezriņķu makšķeri, kura pie 2 metru dziļuma aizsniedz tālāk kā štekeris, sākumā stīvi, bet pamazām viss iestrādājās un breksēni pie manis nostājās biezā slānī un es ar 9,5 kg uzvarēju, piebildīšu, ka otrā vieta bija ar 4,5kg, svētdien ielozējos citā sektorā, bet taktika tā pati, kārtīgs starta barojums un pēc tam tikai pa bišķim kādu piciņu brekšu delikateses, lai vīņi nekur prom neietu, ar 9,2 kg uzvarēju, otrā vieta 5,2 kg, bet tomēr kopvērtējumā paliku tikai 2. vietā, jo mans komandas biedrs Jonass kopā bija saķēris par 65 gramiem vairāk :), vienādi punkti un viens plicis vairāk, bet tā kā komandām mēs arī ieņēmām pirmo vietu gan šajā kārtā, gan nostabilizējāmies arī kopvērtējuma vadībā, tad nebija pat škrobes, jo reti, kad izdodās tik smuki nostartēt. Līdz ar to pagaidām, pēc 3 kārtām esmu Lietuvas čempionāta vadībā, priekšā vēl divas kārtas, viena no tām tīrā mačmakšķeru kārta, ceru, ka viss būs ok, tā lūk man gāja.
Kas attiecas uz Latvijas čempionāta 3. kārtu, tad tā notiks plānotajos datumos septembra vidū, vieta Daugava pie Voleriem, pirmās pārbaudes parādīja, ka jau tagad lielajā karstumā tur zivju ir daudz, dziļums zem štekera, jeb 13 m no krasta ir ap 5 metri, zivis 100-300 grami pliči un breksēni, uz rudeni būs tikai labāk

11.07.2011.

Makšķerēšanas noslēpumi Nr 65

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

08.07.2011.

ir garie mačkāti !!!!!!!!

Pavasara pusē stāstīju par pasūtītajiem garajiem mačkātiem, nu tad beidzot tie ir klāt, saucās viņi Grand NG Match, garums 5,4 m, ir ieliekams pagarinājums līdz 6m, tests līdz 25 grami, tas ir kāts ar kādu es pamatā copēju upēs pēdējos gadus 12, bolonēzes garuma mačkāts, tiesa kā jau ļoti specifisks tas ir diezgan padārgs. Zinu, ka bija vairāki interesenti, kurus kāts interesēja, tad nu ja vēl gribēšana nav pārgājusi, tad dodiet ziņu, atgādinu vēlreiz, tas ir ļoti specifisks kāts tiem, kam patīk cope upē ar stacionāru pludiņu.

30.06.2011.

elektroniskās Makšķernieku kartes

šodien biju ZM organizētā pasākumā, kur tika prezentētas jaunās elektroniskās Makšķernieku kartes, lielos vilcienos ņemot karte kļūs vieglāk pieejama, nekas cits būtiski nemainīsies, varēsim karti pirkt caur internetu, izdrukāt to un nēsāt līdzi tāpat kā patreizējo karti, bet perspektīvā , darbs jau ir uzsākts, tiks mainīti MK noteikumi, un varēs līdzi nēsāt tikai kartes numuru, inspektoriem būs iespēja minūtes laikā pārbaudīt visu vajadzīgo informāciju. Sistēma sāks strādāt jau no šī rudens.
Priekš sevis sapratu, ka pagaidām man ērtāk ir nopirkt to papīra karti un ielikt makā mazu papīra gabalu, nevis A4 lapu, bet būs daļa copmaņu, kuriem patiks, ka vari iegādāties karti neizejot no mājas vai nakts vidū, katrā gadījumā priecē, ka MK jautājums nestāv uz vietas un pamazām iet laikam līdzi, cik sapratu, tad tuvākajā laikā nav paredzēts mainīt MK cenu, diemžēl arī tuvākā laikā neredzēsim vienas vai trīs dienu atļaujas ciemiņiem vai maz makšķerējošiem ģimenes locekļiem, no copmaņa viedokļa tādas kartes ir vajadzīgas, no amatpersonu puses nē, bet laks rādīs, kam ir taisnība, katrā ziņā nākamnedēļas MN raidījumā būs neliels ieskats par šo prezentāciju.

30.06.2011.

Polija, mači un vispār par dzīvi...

Veiksmīgi esam atgriezušies no lielākā murga līdzšinējā, vismaz manā, sacensību vēsturē, kas saucās Eiropas čempionāts Opolē, Polijā, šoreiz Latvijas izlases sastāvā startēja Guntis Kārkliņš, Pēteris Lideris, Javgēņijs Grigorjevs, Ivans Daņilovs un Normunds Grabovskis, komandai palīdzēja Agris Ziediņš. Ieradāmies ļoti laicīgi, jau iepriekšējās svētdienas rītā, iekārtojāmies kempingā, atradām kanālu, pēc ceļa atpūtāmies lai pirmdienas rītā, kopā ar vēl 26 valstu sportistiem sāktu apgūt sacensību vietu.
Pirmdienas treniņā mēs ar Agri vēl kaut kādus asarus noķērām, leiši dabūja vienu breksi uz 2,8 kg, dzirdējām, ka arī serbi un poļi esot kaut ko labu noķēruši, bet pirmais iespaids par kanālu radās slikts, nejuta zivis, kaut kādi mikroskopiski grunduļi un pavisam planktonveidīgi radījumi zivs izskatā, pietam ne tikai mums, bet pilnīgi visiem, nedēļas garumā pat vadošo komandu labi treniņu rezul'tāti skaitījās 200-300 grami zivtiņu un tas ir pielietojot vis labākās pasaulē barības , ēsmas un inventāru, nemaz neskatoties uz copmaņu tituliem, katru rītu braucām uz treniņu kā uz katorgu. Jau cetrudien bija skaidrs, ka uzsvars būs jāliek tikai uz mikrobiem, jo lielās zivis ir tikai atsevišķās, pietam ļoti retās, vietās, pat auslejas neķeras tā, kā gribētos, vietējos kioskos lielākais noiets bija pludiņiem ar celtspēju 0.01-0.02 grami, angļi meklēja pat 26. numura āķus, veči aiz izmisuma sēja pat 0.06mm pamatauklas, jo atbraukts taču bija un kaut kas jānoķer arī bija.
Pirmā sacensību diena parādīja, ka tie, kuriem izdevās noķert 1-2 asarus un kādu simtu mikrobu bija zirgā, lai gan dažas zonas vinnēja tikai uz mikrobiem, iedomājieties, ja 4 stundās noķer 230-240 zivis un to kopējais svars sastāda nepilnus 400 gramus , bija pat kuriozi, kad svaros ieliek 5 zivtiņas, bet svari pat neizkustās, lai gan tiem ir 1 grama iedaļas, tā arī protokolos ierakstīja 0 grami 5 zivis, murgs, no mūsējiem pirmajā dienā tikai Guntim daudz maz izdevās cope un viņš palika 5. savā sektorā, visi pārējie bijām ni 9. līdz 12 . vietai.
Otrā dienā murgs turpinājās, tiesa sektorā, kurš bija vis tuvāk slūžām izšāva pāris negaidīti lomi dažu līņu, sapalu un barbju izskatā, bet tie bija tikai daži laimīgie, kuru sektoros tādas zivis parādījās, pārējie sēdēja un dauzīja planktonu, es noķēru 53 zivtiņas, bet jau "lielas", jo ar 404 gramiem ieņēmu 4. vietu zonā :), diemžēl pārējiem gāja sliktāk, Pēterim kaut kāds monstrs pieķērās, aizgāja pa straumi uz augšu un ielīda čakārnī, rezultātā komandu vērtējumā mēs nokritām uz 22. vietu no 27 komandām, bet ,varat ticēt, varat neticēt, visi strādāja pēc labākās sirdsapziņas un mums bija īsts komandas darbs.
Uzvarēja franči, otrie spāņi, trešie beļģi, kuri arī otrā dienā parādīja brīnumus, mājinieki poļi, pasaules labākā izlase angļi, dzīvās leģendas itāļi, visi jutās kā zaudētāji, toties mūsu kaimiņi leiši izšāva un izcīnija 9. vietu, ar ko arī viņus apsveicu, jo iekļūt pirmajā desmitniekā komandām priekš tik mazas valsts ir labs rezultāts.
Visādi citādi jau viss bija kārtībā, paldies komandai par labi pavadītu nedēļu, par komandas darbu un vienkārši par normālu veču normālu kompāniju.
Skatos, ka Latvijā visi ir veiksmīgi nolīgojuši un turpina copēt, zandarti un asari ēd, arī brekšuku lomi ir tīri nekas, viss turpinās, arī mēs turpināsim copēt un filmēt, piemēram rīt būsim klāt jauno elektronisko Makšķernieku karšu prezentācijā, nākamnedēļ to visu parādīsim arī jums, dosimies karpu copē, ķersim asarus, jūras buļļus un citas radības, tā, ka viss notiekās

29.06.2011.

2011.gada Pludiņmakšķerēšanas čempionāta 2.posms

Ir atrastas vairāks jaunas vietas sacensību rīkošanai, tāpēc arī 2.posms tiek rīkots jaunā vietā Lielupē, šo vietu ir notestējuši Salmo (es), Carp colection (Žeņa, Jurijs, Gena) un LSMK (Vaņa, Igors u.c.) komandu pārstāvji un secinājums ir, ka šeit var organizēt sacensības, tātad 2.posms notiek kā plānots 10.-12. jūnijs, treniņi komandām ir OBLIGĀTI, jo vieta ir jauna, upe liela un izlozētie sektori noteikti ir jāiebaro, komandas 'treniņā var būt nepilnā sastāvā, bet jāiebaro visas zonas.
Sakarā ar vietas maiņu nedaudz pamainam arī nolikumu, šajā posmā drīkst izmantot visu veidu makšķeres (štekeris, mačs, bolonēze, bezriņķu makšķeres), lomā tiek skaitītas visas zivis, IZŅEMOT auslejas un stagarus.
Kā atrast sacensību vietu, braucot no Rīgas uz Jelgavu braucam pa Jelgavas apvadceļu Šauļu virzienā, pirms pašas Lielupes ir pagrieziens uz Iecavu(no šosejas pa labi un tad apakšā zem tilta un atkal pa labi), aptuveni 8-9 km braucam taisni, līdz ieraugam balto zīmi GAROZA, priekšā redzams arī tilts, metrus 40-50 pirms baltās zīmes griežam pa labi un uzreiz atkal turamies pa labi, braucam pa lauku celiņu līdz pašai upei, kāds 1,5 km būs, piebraucam pašā upes krastā, sacensību zonas būs no šīs vietas pa labi, visur ir ceļš blakus un piebraukt var pie visiem sektoriem.
Par dziļumiem un zivīm, zem štekera vidējais dziļums ap 3,5-4,5 metri, visos sektoros ir 2-4 metru zāļu josla, gatavojieties tam, ka būs jāpļauj, cik mērīju ar maču, tad šāds dziļums, ar pavisam nelielām izmaiņām ir līdz pat pus upei, straume , ja to izsaka pludiņa gramos, ir 3-8 grami, precīzāk tāda tā bija uz testa brīdi, nedēļas trīs atpakaļ vietējie tur ļoti labi vilka vimbas un brekšus, vietas pārbaudes reizēs lomos pamatā bija mazi breksēni, pliči, raudas, asari un līdakas, jo brekši nārstoja, vietējie ķer arī līņus.
Lūgums visām komandām, kuras nav nomaksājušas dalības maksas to izdarīt savlaicīgi, jo šoreiz tas ir pavisam nopietni, pie sacensībām netiks pielaista neviena komanda, kura nebūs samaksājusi dalības naudu, to var izdarīt ar pārskaitījumu vai uz vietas skaidrā naudā. Ir sarunāts, ka ar traktoru tiks nopļauts tik cik varēs, bet tomēr jārēķinās, ka ir vasaras sākums un zāle aug ļoti strauji, tāpēc vēlreiz atgādinu, paņemiet līdz kaut ko griežamu, sestdien tiks dota papildus pusstunda sagatavošanās laika, lai varat iekārtot sektoru, drīkstēs arī iekāpt ūdenī.
Par viesu mājām tuvumā nemāku teikt, bet teltīm vieta krastā ir, Ventas dubļu nebūs pat stipra lietus gadījumā.

01.06.2011.

Makšķerēšanas noslēpumi Nr.60

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

30.05.2011.

Bērnu svētki Lucavsalā

Sestdien, 4.jūnijā, Lucavsalā notiks tradicionālie Rīgas domes un SALMO organizētie makšķerēšanas svētki bērniem, parasti ir ap 70-100 bērniem, kuri dalās vairākās vecuma grupās, notiks makšķerēšanas sacensības, dažādi konkursi, labas balvas no SALMO, vieglas pusdienas, no katedrāles būs bezmaksas autobuss, ir stāvvietas vieglajām automašīnām. Mazajiem copmaņiem palīdzēs pieredzējuši eksperti no Salmo un Asaris komandām, tiem, kuriem gribās copēt, bet nav vēl savas makšķeres, tiks izsniegtas pirmās makšķeres, sīkāku informāciju varat meklēt salmo.lv

30.05.2011.

leišu monstri

Pa brīvdienām biju Lietuvā uz 2.čempionāta posmu, kurš notika netālu no Kintai pilsētiņas, lielu zivju dīķu apūdeņošanas kanālā, treniņā pakaifoju vilkdamas karpiņas līdz 5,5 kg, bija daudz brekšuku, smuku raudu un asaru, iedzinu leišu sportistus izmisumā pievarot 5,2 kg karpu 1,4 munūtē, cope ar maču no 35-40 m attāluma, leiši uzreiz aiskrēja tīt rupjākas auklas :). Sestdien ielozējos sektora vidū, apkārt bija visnotaļ spečīgi konkurenti, bet tā, kā biju nolēmis strādāt tikai ar mačmakšķeri, tad jutos labi, pietam treniņā barība sevi parādīja labi, man bija sava barošanas stratēģija un biju pārliecināts, ka viss būs ok. Tā arī bija, maču pirmajā stundā tiku pie 5 kg amūra un diezgan raiti lasīju nelielus breksēnus, līdz maču pēdējā stundā viens no konkurentiem piecirta mazu torpēdu, ņēmās viņš ilgi, beigās pievilka to zvēru pie krasta, abet tīkliņš ta pa mazu, puisis vēl mocījās minūtes 10, līdz pievilka monstru pie krasta, apķera to ar divām rokām un bļaudams iznesa krastā, tas izrādījās amūrs , biki virs 13 kg svarā...., lai cik stabili jutos, tomēr pret šādu zivi ar savu kopējo lomu 10,5 kg biju bezspēcīgs un paliku 2. vietā, bet sarūgtinājuma nebija, jo tādai zivij varēja arī zaudēt...
Svētdien viss bija ok, tiku pie karpiņas uz 4 kg, breksēni ņēma švaki, bet tomēr kaut ko lasīju un beigās paliku 1. savā sektorā, kopvērtējuma rezultātus nezinu, jo leišiem kaut kas sagājs šķersām ar kompi, jo bija jāanulē pāris sportistu rezultāti, kuri lielāks zivis velkot paši iekāpa blakus sektorā vai aizķēra kaimiņa makšķeri, bet nu trīniekā jābūt notiekti, par to prieks, jo neskatoties uz neveiksmi 1. posmā vēl ir cerības atspēlēties, jo priekšā 3 posmi, kuros varēs ķert ar maču un tas man dikti iet pie sirds....
Latvijas čempionāta otrais posms ir jūnija otrajā nedēļā, leišu 3. posms jūlija otrajā nedēļā.

23.05.2011.

eh Venta, Venta, kā tu mani piesmēji....

trīs dienas Ventā notika LČ pludiņmakšķerēšanā pirmais posms, piektdiena bija obligātā treniņu diena, precīzāk katrai komandai obligāti bija jāiebaro izlozētais sektors, lai pa nakti zivis pievelkās tuvāk krastam, kur notiek sacensības, sestdien izloze mani nolika visnotaļ labā sektorā, kur citus gadus bija vilkti labi lomi, bija man izdomāta barošanas stratēģija, viss bija ok un arī cope aizgāja raiti, tiesa rupju zivju nebija, no dažādām distancēm un dažādiem dziļumiem lasīju nelielus plicīšus un raudiņas, mirkļos, kad sīkā zivs pazuda no barības, mēģināju ar lielāku kumosu izsēdēt kādu lielāku zivi, bet izņemot vienu 600 gr finierīti neko neizsēdēju, tāpēc turpināju ķert sīkumus, rezultātā ar 2980 gramiem savu sektoru uzvarēju, jo mūsu sektorā bija tikai dažas bonusa zivis (līnis un breksis) savrā līdz 2 kg. Komandai bija gājis stipri sliktāk, acīm redzot treniņu trūkums un nepariezi izvēlēta stratēģija darīja savu. Svētdien izloze mani ielika vietā, par kuru izdzirdot sametās šķērma dūša, jo redzēju, kā tur mačos lēpes un citas zāles ravēja sestdien startējošais, iztaustīju grunti, izliku makšķeres, ar kurām varētu ķert virs zālēm, ar domu lasīt vismaz raudas un citus sīkumus, sākumā tas nostrādāja un pa kādai raudiņai un pličukam lasīju un nemaz slikti nejutos uz kopējā fona, bet tas bija līdz brīdim, kad konkurentiem sāka pienākt lielās zivis, ja ņem vērā, ka reti kura bonusa zivs bija mazāka par 1-1,2 kg, bet bija arī līņi un brekši pa 2 un vairāk kilogrami, tad varat iedomāties kā jutās tie, kuriem kaut kādu apstākļu dēļ lielās zivis nepienāca... . Arī uz manas barības vienā brīdī sīkās zivteles pazuda, tas ir signāls, ka ir pienākušas lielās zivis, paņēmu makšķeri ar plakano pludu, noliku ēsmu uz grunts un pavisam drīz pieteicās līnis, kurš vēlāk zrādījās 1,7kg smags, pēc tā izvilkšanas atgriezās smalkās zivis, lai gan es ik pa laikam kādu brīdi mēģināju izsēdēt rupjo zivi, tomēr izņemto kādu pusspaini ar svaigām lēpenēm neko citu no grunts izvilkt nevarēju, tāpēc turpināju ķert visu, kas ķerās, tiku pie vimbiņas un pārdesmit sīkuļiem, rezultātā atr saviem 3980 gramiem paliku tikai 5 savā sektorā, kas nozīmē, ka ja gribu tikt sezonas labāko pieciniekā, tad vairs kļūdu un neveiksmīgu izložu vairs būt nedrīkst...
Secinājums šādā situācijā ir viens, breksis zālēs iekšā neiet, bet līnis lasa ēsmu un barību no grunts, kur es viņu paņemt vienkārši nevaru, jo pat liela ēsma uzguļās uz zālēm un nedaudz paslīdot pa straumi aizķeras aiz tām.
Arī otrā dienā mūsu komandai negāja labi, neskatoties uz to, ka Rita bija 1. un Pēteris 2. savos sektoros, toties kolosālu rezultātu parādīja LMSK komanda un Agris Ziediņs', komanda stabili izcīnija pirmo vietu un Agris, veiksmīgi ielozējoties abas dienas vienā sektorā viens pats saķēra vairāk (ap 21kg)kā pēdējās vietas komanda.
Pēc sacensībām no daudziem sportistiem, protams tiem, kuri nebija starp uzvarētājiem, izskanēja doma, ka nākamgad Ventā sacensības vairs nevajadzētu rīkot, jo pie tik nevienādiem apstākļiem godīga izloze vienkārši nav iespējama, zināmā mērā varu tam piekrist, ka Venta, konkrētajā posmā, nav sporta kritērijiem atbilstoša upe, šeit var izvest draudzības kausus, Baltijas kausa izcīņas sacensības, bet diez vai regulāros LČ posmus, no kuru rezultātiem lielā mērā atkarīgs arī Latvijas izlases sastāvs startiem starptautiskajā arēnā.
Otrais LČ posms notiks kā plānots 10.-12. jūnijā, Lielupē, netālu no Jelgavas, konkrēta vieta tiks nosaukta kad būs atrisinātas visas formalitātes ar atļaujām u.t.t.

16.05.2011.

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr 55

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

27.04.2011.

Lieldienu cope!!!!!!!!!

Veči !!!!!!!!!!!!!!! Kādus brekšus es pavilkos pa brīvdienām, ehhhhhhhhhhh
Piektdien aizbraūcām uz Ventu, bet vakars iestiepās neparedzēti garš...... un copei pievērsos tikai sestdien ap pusdienas laiku, iebaroju un jau pavisam drīz tiku pie pirmā brekša ap 2 kg svarā, pēc brītiņa vimba, tad atkal brekšuks ap pusotru kg un tā līdz vakaram, iebaro, paiet brītiņš un brekšuki ir klāt, nebaro un zivju nav. Kopā ar kolēģi stāvējām diezgan populārā copes vietā, tāpēc tur bija arī kādi 10 vietējie copmaņi, kuriem arī pa kādam brekšukam un vimbai trāpījās, bet nu mūsu loms bija izcils, uz abiem līdz vakaram izvilkām ap 20 brekšuku svarā no 1 kg līdzx gandrīz gandrīz 3 kg, vidējais svars 1,5 kg un kādas padsmit vimbas.
Svētdienas rītā vēl uz pāris stundām, tiešām pāris stundām, pirms prom braukšanas piestājām šajā vietā, rezultāts 9 brekši un 7 vimbas, tas uz diviem, kaifs pilnīgs un neatkārtojams, braucu mājās un smaidīju, super cope un Venta man atkal pierādīja, ka tur zivtiņu ir ļooooti daudz.
Pirmdienas rītā braucām filmēt līņus, braucām uz Lielupes attekām, kur veči jau pa kādam līnim bija dabūjuši, teikšu atklāti, es savas pāris līņu copes nopūdelēju, pēc makšķerēšanas upē nevarēju piešauties uz to ilgo gaidīšanu, tāpēc paliku bez līņa, bet nu kaimiņi abās pusēs katrs pie pāris līņukiem tika, es tik vien kā 3 līdaciņas uz slieku noķēru, tā, ka šoreiz raidījumā vairāk būs līņu specu viedoklis, nevis mans stāstījums, jo negribēju gudri prātot par sistēmām un ēsmām, ja nevaru to pierādīt ar noķertu līni.
Nu tad vēl dažas dienas un tad lielie līdaku atklāšanas svētki būs klāt!!!!!!!!!!!
labi vien ir, pie upēm būs vairāk vietas, kur makšķeri iemērkt ......

26.04.2011.

darba piedāvājums

Salmo veikali steidzami meklē pārdevēju, vēlams vīrieti ,ar vismaz elementārām zināšanām makšķerēšanas jomā, pieteikumu un cv sūtīt uz e-pastu : normunds@salmo.lv

20.04.2011.

Lielupes vimbas

Pie tik liela ūdens līmeņa izvēle kur copēt nebija pārāk liela, tāpēc saklausījies paziņu stāstus par 40-50 vimbām dienā braucu uz Lielupi pie Bauskas, atzīšos tur biju pirmo reizi, tāpēc neprasiet kur biju, nezinu, ceļu man telefonu izstāstīja paziņa....
Sestdien nekur nesteidzos, izgulējos, sapakoju mazo Grabovski un braucām uz upi, ap10 bijām uz vietas, veču daudz, vietas maz, ūdens liels, saprašana kas jādara nekāda, stāvēju krastā un mēgināju sparast notiekošo. Priekšā bija liela atstraumear bedri, pašā bedrē neviesn nemakšķerēja, visi centās copēt izejā no bedres, tur večiem no pleca līdz plecam bija labi ja pus metrs, bet visi draudzīgi pludināja un ik pēc laiciņa vilka pa vimbai, tur iespraukties nebija nekādu cerību, tāpēc sākumā mēģināju badrē, pat uzmaisīju barību, bet stundas laikā tiku pie 2 ķīšiem un 1 raudas, pamainīju vietu, bet arī tur klusums, tikai vienu plicīti noķēru, it kā vieta perspektīva, bet it kā aizņemta, veči salikuši makšķeres, pat nav sametuši tās ūdenī, paši sēž busā un visu dienu dzer šnabi, tā sacīt ne sev, ne citiem, bet nu kā ir tā ir, pietam uz pusdienas laiku sāka celties vējš, pietam tāds vējš, ka makšķeri pūta no rokām arā. Ap 14 no strādājošām vietām veči pamazām sāka paklīst, jo copes bija tikai dažiem, kuri varēja aizmest un noturēt pludiņu kaut kādā mistiskā punktā, es varēju iekārtoties nedaudz zemāk par šo vietu, pusotras stundas laikā noķēru divas vimbas un vienu raudu un arī metu mieru šim pasākumam.
Svētdien pie upes biju ap 7, acīm redzot runas par necopi bija darījušas savu (jo vietējiem taku ziņiem 10-15 vimbas pa dienu sakitoties dikti liela necope), veču bija mazāk, un es uzreiz tiku nostāties robā, neteikšu, ka pašā ērtākajā, bet papludināt varēja, rezultātā līdz 14 noķēru 7 vimbas, bija vēl pāris copes, bet biju izvēlējies pārāk garu(7m) un pārāk mīkstu makšķeri un vairāk čakarējos ar iemetieniem no krūmu apakšas nekā copēju, tomēr tik un tā esmu apmierināts, kā tur vimbojās skatieties šo trešdien Makšķerēšanas Noslēpumos

11.04.2011.

sezona ir vaļā !!!!!!!!!

Sestdien no rīta sēdēju un domāju ko darīt, it kā vēl ledus ir labu labais, bet... nu nemaz vairs negribās uz tā kāpt, tāpēc paņēmu garažā pāris makšķeres, somu ar sīkumiem un braucu kaut kur atklātu ūdeni meklēt ..., vietā, kur pagājušā gadā veči dikti labas raudas vilka vēl neviena nav, man šī upīte pagaidām, ir sveša un tā īsti nebiju gatavs nopietnai copei, tāpēc braucu tālāk, visbeidzot atradu mazas upītes ieteku Gaujā, kur priekšā jau bija pāris veči ar garajiem kātiem . Ātri uzsēju 6m bezriņķu makšķerīti, iemaisīju 3 saujas barības un process varēja sākties, pirmā copīte un pirmais šī gada plicītis rokā, tālāk aizgāja kā pa konveijeru, iemetiens, copīte, zivtiņa, sākumā ķērās pavisam smalkas raudiņas un plicīši, tad uzsēju nedaudz rupjāku āķīti un sāku likt lielāku kumosu, kuru laidu uz grunts un sāka trāpīties rupjāki plicīši un pa kādam asarītim, zivtiņas bija smalkas, bet šajā gadījumā tas pat nebija tik svarīgi, jo tā bija Pirmā sezonas cope. Kādas stundas trīs papriecājos, pabaroju vietējos kaķus, lielākā zivtiņa bija labi ja 100 grami, bet kopā zivtiņu bija ļoti daudz, pārliecinājos, ka makšķeri turēt vēl māku, tātad viss ir ok...
Svētdien ap pusdienas laiku , kopā ar meiteni un jaunāko Gravbovski aizbraucām uz Voldemāra dīķiem, līdzi paņēmu gan sliekqas, kan baltos, gan kukurūzu, jo iepriekšējā gadā tur pat sezonu atklājām ļoti veiksmīgi ķerot foreles uz kukurūzu, šoreiz foreles manas ēsmas praktiski ignorēja, vēl uz mušu kāpuriem pāris foreles noķēru, bet pārējās ēsmas nestrādāja, toties kaimiņiem uz garnelēm copes bija salīdzinoši biežas, arī spiningotāji pa kādai forelei ik pa laikam vilka, nekas neatlika kā iet ubagot kādu garneli. Uz garneli copju protams bija krietni vairāk, sākumā vēl bija jāpiešaujās ar āķā izmēru, jo foreles gribēja lielu kumosu, abet man sākumā bija mazs āķītis, bija daudz tukšo copju, uzsēju lielāku āķi un copju realizācija strauji palielinājās. Kādu laiciņu tur pacopējām, saulīte silda, tiesa vējš arī bija ne tas mazākais, tomēr tas netraucēja baudīt pavasari, paņēmām uz mājām 4 forelītes, kuras bija visdziļāk ierijušas āķi, iebraucām mežā uzcept pirmo sezonas šašliku un pārņēma tāds patīkams nogurums, ka knapi tikām līdz mājām, pavasarīgais gaiss un pilnīgs dvēseliskais kaifs darīja savu.....

Tā, ka lieciet tos urbjus un kastes malā un visi uz atklātiem ūdeņiem !!!!!!!!!!!!!!!

04.04.2011.

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr 50

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

17.03.2011.

gaisā jūt pavasari....

Trešdien atgriezāmies no Zviedrijas, kur bijām ciemos pie Raivo no Cope Zviedrijā, mūsu mērķis bija lielie asari, lai gan šajā laikā bija jāķer līdakas un vēdzeles, kuru aktivitāte dažos ūdeņos bija krietni lielāka, nu netrāpījās mums tie gaidītie 2 un 1,5kg asari, bet tādi 1,2kg un biku mazāki bija gan, kolosāla daba, laba kompānija un viss kopā deva foršu enerģijas lādiņu un vēlmi tur atgriezties vēl, jo trijās copes dienās izdevās tikai nedaudz iemēģināt pāris ezerus, eholotā redzētais arī neliek mieru, tāpēc es te tagad meklēju 'vēl kādu brīvdienu aprīlī, kad tur būs pēdējais ledus un pat zviedri ies uz ledus ķert lielos asarus....
Vakar piedalījos glabšanas dienestu rīkotajā pasākumā, kur filmējām un stāstījām kā makšķerniekiem vajadzētu uzvesties uz pēdējā ledus un ko darīt, ja tomēr ielūztat ledū, it kā bija sabrqaukuši visi vadošie TV kanāli, arī dažas radistacijas un avīzes, glābēji jau visu izdarīja labi, tagad jautājums kā to samontēs un pasniegs žurnālisti, bet viens nu ir skaidrs, par to vajag runāt un runāt vajag daudz, agrāk vai vēlāk kāds no mums sāks domāt .....
Sestdien ar firmas Fishing Holiday autobusu dodos uz Peipusu, nu patīk man tas ezers, patīk tas milzīgais ledus lauks, kur , ja pats esi aktīvs un meklē zivis, vienmēr vari tikt pie loma, jā citreiz labs loms ir 3-4 kg skaistu zivju, citu reizi arī 10 kg tā vien ir, bet zivis ir vienmēr, pietam tas viss taisīšanās un braukšanas process ir gandrīz tik pat foršs kā pati cope. Jāskatās uz laika apstākļiem, ja ledus vēl turēsies, tad FH plāno braukt arī 26.03., bet viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no ledus un igauņu robežsargiem, kuri var aiztaisīt ezeru bez iepriekšēja brīdinājuma, gan jau laiks rādīs kas un kā.
Godīgi sakot man ziema jai ir ļoti ļoti apnikusi, veikalā aizvien biežāk pastāvu pie pludiņu stendiem, pacilāju, paglaudu, nopūšos un eju pie mormiškām...., bet nekas nekas, drīz jau būs klāt Ventas un Salacas brekši, vimbas un raudas, nu jau pavisam drīz, piecērt, kāts paliek saliecies, bremzīte dzied, ehhhh un tad tu pamosties..........

11.03.2011.

Bulduri, Peipuss, Pērnavas upe ....

Tā var īsumā izstāstīt manu pagājušās nedēļas nogali, kad trijās dienās iefilmējām divus raidījumus un pa vidu vēl leiliski nocopējāmies Peipusā, bet nu par visu pēc kārtas, piektdienas pēcpusdienā abi ar operatoru Edgaru aizlikāmies uz Jūrmalu, jo gurķu smarža bija nonākusi arī līdz mums, meklējām kur piebraukt, līdz Bulduros atradām dikti veiksmīgu stāvvietu pašā jūras krastā, tālumā varēja redzēt vaiŗākus veču barus, es paņēmu divas makšķeres, pāris bundžas ar baltajiem tārpiem , uzmaucu saulesbrilles uz deguna bridu jūrā. Nelielas vaļējas plaisiņas bija, bet nu līdz pus metram platas un lieliem ūdeņiem tas ir normāli, pietam veču simti pie pamales liecināja, ka viss ar ledu ir ok, padsmit minūtes gājiena un pirmais bariņš jau klāt, bet večiem ģīmji tādi pagari, tāpēc neapstājoties bridu tālāk līdz nākošam bariņam, metrus 400 tālāk, te jau pa gabalu varēja redzēt, ka kāds pa kādai gurķu zivij izvelk, abgāju bariņu, izurbu savus divus āļiņģus un process varēja sākties. Pirmo reizi dzīvē ķēru salakas ar bezinerces spolītēm, ļoti ērti, jo dziļums te bija ap 12 metriem, apakšā liela mormiška ap 9 grami svarā, augstāk 3 nelielas plastmasas mormiškas, uz āķiem pa 4-5 gaļiniekiem, mormišku noliec uz grunts, tā šoreis pilda tikai svina funkcijas, kamēr ķimerējos ar otru makšķeri uz pirmās jau salaka galā un process pamazām aizgāja, sākumā čakarējos ar sardziņiem, jo sala ciet visi iespējamie caurumi, bet kad problēmu atrisināju, tad process aizgāja pavisam raiti, kopā 2,5 stundās tīrā copes laika noķēru 56 salakas un 12 lučus, Edgars to visu iefilmēja un trešdien to redzēsiet iekš TV.
Naktī uz sestdienu sēdos firmas Fishing Holiday autobusā uz Peipusu, sākumā biki miegam iemalkojām gardas miega zāles, tad kādu biki pačučējām un padsmit minūtes pēc 5 bijām jau uz vietas, uzreiz uzradās arī igaunis, kurš ielaida mūs siltās krodziņa telpās pārģērbties un iedzert rīta kafiju un izstāstīja, ka pirmā ekipāža jau 6 var braukt ezerā un ka šoreiz viņš mūs vedīs uz 8. kilometru. Pats braucu ar otro vedumu, lai pārliecinātos, ka visi atbraukušie ir pamodušies un gatavi copei, brauciens ilgst ap 25 minūtēm, uz ledus bijām līdz ar gaismu, vispirms uzcēlu telti meitenei, iebaroju viņai vienu āļiņģi un pats gāju savu zivju meklējumos, sākumā, pirmajos 8 āļiņģos neredzēju ne copes, toties kā 9. āļiņģī apsēdos, tā piecēlos no tā tikai pēc pāris stundām, kad maisā bija jau kādi 11-12 kg zivju, pamatā skaistu asaru ap 200-400 gramiem svarā, bet laikā neiebarojot palaidu zivju baru prom un nācās iet meklēt nākošo āļiņģi, meklēju vietas, kur nav cilvēku pēdu un kur tuvumā nav urbts, rezultātā, pēc tukšiem 10-12 āļiņģiem atradu vienu, kurā atkal bija asari, tiesa nu jau stipri kaprīzāki, bet izmērs vienkārši ekselents, tā arī pie tā āļiņģa nosēdēju, iebaro, noķer 4-7-10 asarus, tad atkal pauze, iebaro, pastaigā pa akārtējiem āļiņģiem, atgriezies un atkal noķer kādu asari. Līdz vakaram salasīju 19,5 kg smuku zivju, meitene arī, sēžot savā vienīgajā āļiņģī, savilka ap 8-9 kg skaistu zivju, kopumā visi braucēji ar lomiem bija apmierināti, ja ne tie kg bija tik daudz, tad izmērs priecēja visus.
Svētdien no rīta kopā ar Edgaru un Vladislavu braucām uz Pērnavu, ne uz jūru, bet gan uz upi, kur parasti'labi ķerās vimbas un citas baltās zivis, sākums bija stipri švaks, vietās, kuras zināju no iepriekšējiem gadiem , zivju nebija, vai arī mēs viņas nemācējām noķert, toties pārbraucot nedaudz tuvāk jūrai situācija krasi uzlabojās, iebarojot ar barību un nelielu motiļu devu pienāca smuki pliči, pa kādai vimbiņai un raudai. Tiesa cope bija diezgan sarežģīta, jo straume patstāvīgi mainījās, līdz izbeidzās pavisam, līdz ar to nācās mainīt mormišku izmēru un copes stilu, bet tieši tas arī bija interesanti, kā to visu izdevās iefilmēt redzēsiet 9.martā.Vispārējs secinājums, Pērnavas upē, tātad arī citās upēs vēl ir tāda ziema, ka vēl jāpaiet labam laikam līdz zivis sāks uzvesties kā pavasarī, lai arī ārā piesaulītē jau ir forši un var sauļoties, tad zem ledus vēl visi dus ziemas miegu....., bet nu jau drīz, pavisam drīz būs klāt pludiņa sezona, ehhhhhhhh

28.02.2011.

LČ 3. kārta un citas lietas

Šo sestdien un svētdien M.Baltezerā notiks Latvijas čempionāta zemledus makšķerēšanā 3.kārta, kurā tad arī noskaidrosies kas ir kas un kurš ir kurš šogad, pagaidām intriga ir liela un gaidāma saspringta cīņa, ja gribat vienkārši paskatīties, tad brauciet svētdien, būs interesanti, ja jums ir laiks un vēlēšanās, tad varat nedaudz palīdzēt, jo gripa ir nogāzusi vairākus tiesnešus un nav kas tiesā sacensības, iepriekšēja pieredze var nebūt, sestdienas rītā iziesiet īso instruktāžu un būs ok, siltas pusdienas un transporta izdevumu segšanu garantēju, vaiŗāk gan laikam neko...., ja ir vēlme, tad zvaniet man 29224086 vaoi e-pasts normunds#salmo.lv

Visādi citādi izskatās, ka ziema mūs vēl kādas pāris nedēļas lutinās, tātad būs vēl Peipusa asari un būs arī pēdējā ledus ruduļi un brekši tepat Latvijā, tomēr domas aizvien biežāk pārceļas uz pavasari, zaļa zālīte, silta saulīte, pludiņš peld, palecās un nogrimst, piecirtiens un kāts līks, spolīte dzied, kārtīgs puika tajā galā kūleņo, ehhhhhh, bet nesteidzināsim notikumus, es vēl esmu šogad ieplānojis noķert asari vismaz 1,5 kg svarā, kur, Zviedrijā gan, bet tik un tā tādu asari vēl neesmu noķēris un ļoti gribu to izdarīt, tāpēc ļoti labprāt piekritu piedāvājumam no Cope Zviedrijā patestēt Salmo balansierus Zviedrijas ūdeņos, mēģināsim to arī iefilmēt, vai 1,5 kg asaris pieķersies un vai viņš ielīdīs 130mm āliņģī bez gafa?????
Ja 26.02. gribat piebiedroties man un kompānijai braucienā uz Peipusu, tad zvaniet 28304453 vai rakstiet irena@fishingholiday.lv, meitene visu izstāstīs, varat braucienu pieteikt un apmaksāt neatejot no kompja, tieši tāpat kā pieteikt tārpus un noformēt makšķerēšanas atļauju , ja kas, tad tiekamies autobusā....

15.02.2011.

PČ un vēl biki...

Nu re, Latvijas izlase ir veiksmīgi atgriezusies no Ukrainas, ir godam nopelnītas medaļas, Rita ir Pasaules vicečempione, komanda sevi parādīja kā KOMANDU , kur viens stāv un krīt par otru, ko tas nozīmē sapratīs tikai tie, kas kaut reizi dzīvē ir izjutuši to ko nozīmē komanda... .
Arī ārpus sportiskajiem rezultātiem Latvijas komandai vienmēr ir vispozitīvākā aura, mēs nekad nevienam neatsakam palīdzību, vai tās ir zināšanas, vai tie ir tārpi vai kaut kas no inventāra, 'pat jaunie Pasaules čempioni Ukrainas komanda pie apbalvošanas teica lielu un godīgu paldies tieši mūsu komandai par to, ka vēl vairākus gadus atpakaļ tieši mēs viņiem pastāstījām un parādījām kas jādara, ja gribi kļūt par labāko, zinu, ka vieni no jums teiks, ka esam mudaki, es saku citādāk, daudz patīkamāk ir uzvarēt, arī nedaudz zaudēt, ja tā ir lemts, stipram pretiniekam, nevis švakam. Pat reiz uz pareizā ceļa ir Moldovas komanda, arī Bulgāri, visperspektīvākā komanda ir Baltkrieviem un tieši Latvijas izlase ir tā, kur viņi griežās pēc palīdzības, manuprāt augstāku novērtējumu sportā nevar sasniegt .
Pati čempionāta organizācija bija kā jau Ukrainā, ja pieņem un cieni to valsti, tad arī visu pārējo pieņem kā vietējo kolorītu, personīgi man viss patika, ieguvu daudz jaunu, gribu pat teikt labu, draugu, tiesa aknas nedaudz sāp ...., bet tā ir pārejoša parādība, šodien katrs otrais zvans ir no Ukrainas ar jautājumu vai mums viss kārtībā, kā aizbraucām u.t.t., pietam tie nav vienkārši pieklājības zvani, bet gan īsti zvani in es ar to lepojos.
Visādi citādi mūsu ziema turpinās, kaut ko veči ķer, kaut kur ledus paliek švaks, bet nu izskatās, ka atkal nāk aukstuma vilnis un viss būs kārtībā, vēl kādas nedēļas sēdēsim uz ledus un baudīsim copi, pats, kopā ar lielu kompāniju paziņu un vienkārši labu copmaņu, braucu uz Peipusu, iebraukšu ezerā kādus kilometrus 10-12, apsēdīšos un vienkārši makšķerēšu dvēselei ...., jo pēc nedēļas atkal būs sacensības, M.Baltezerā notiks LČ 3. kārta, kur tiks noskaidroti šīs sezonas labākie ziemas copmaņi Latvijā, būs labas sacensības, ja jums ir interese, tad atbrauciet paskatīties, īpaši svētdiena būs interesanta.

08.02.2011.

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr 43

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Šis Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

31.01.2011.

par visu ko

Kādu brīdi nebiju te neko ierakstījis, dikti daudz darba saskrējis, vasaras pasūtījumi veikaliem, nākošās ziemas pasūtījumi, sacensības un Peipuss, starp citu, uz 29.01. briest normāls brauciens uz Peipusu, braucam ar lielo autobusu, bet kompānija ir mazdzeroša un var pa ceļam i normāli izgulēties i Peipī labi pacopēt, brauksim biki aiz Mustves, autobusu atstājam lielā stāvlaukumā ezera krastā, ir vedējs, kurš pa 10 Eiro ievedīs (arī izvedīs) līdz 6 km, ja gribās tālāk, tad tas maksā vairāk, bet labi lomi ir arī 6 km no krasta, paši igauņi tur ķer un man arī iedeva ievedēja telefonu, ja gribat piebiedroties, tad zvaniet 28304453, meitene visu izstāstīs tuvāk, vietas vēl ir, no Imantas izbraucam 1.00 naktī, ņemam cilvēkus centrā, Purvciemā un Juglā, no Peipusa izbraucam 17-17.30, atkarībā cik kurš tālu brauks ezerā un kā brauks ārā, atgriežamies Rīgā ap 22-22.30.

1. februārī Latvijas izlases sastāvā, trenera lomā, izlidoju uz Ukrainu, uz Harkovu, kur 5. un 6.02. notiks Pasaules čempionāts zemledus makšķerēšanā, šogad tur piedalīsies 13 valstu komandas, cīņa prognozējas ļoooti grūta, bet nu mūsu izlasē ir nopietni cīnītāji, uz kuriem varam paļauties, tā, ka turam visus četru, kam ir piecus, īkšķus, lai starts izdodas, neko neprognozēsim, varu tikai apsolīt, ka cīnīsimies, uzvarēs stiprākais un veiksmīgākais. Ar Latvijas čempionāta norisi pats esmu apmierināts, arī ar savu rezultātu, lai arī vienu dienu nopietni iekritu, lielos vilcienos esmu apmierināts, no vienas puses, kā organizatoru un atbildīgo par procesu, kaitina, ka šogad ir parādījušies vairāki gudri runātāji, kuriem vienmēr kaut kas nepatīk un kaut kas nav kārtībā, bet tas ir nop vienas puses, no otras puses tas rosina domāt, domāt par to vai tiešām nav pienācis laiks piegriezt skrūves ciešāk, tas gan prasīs zināmus ieguldījumus(galvenokārt laika), bet iespējams, ka beidzot mūsu sporta sabiedrība ir izaugusi līdz līmenim, kad no viņiem var sākt prasīt precīzu visu noteikumu ievērošanu, jo pat reiz mēs strādājam precīzā, bet maigā režīmā, tas nozīmē, ka tā vietā, lai izdarītu oficiālu brīdinājumu(dzelteno kartīti) mēs vienkārši aizrādam, lai par kaut ko diskvalificētu mēs aizrādam skaļāk, manuprāt galvenais, ka cilvēks saprot un tīši otreiz nepārkāpj, jā, tā laikam pamazām ir ieviesusies mana filozofija, lai gan tieši es organizēju tikai vienus mačus sezonā, abet mana filozofija ir ka mači ir svētki. Ja cilvēks sevi uzskata par stipru sportistu, ja viņš tiecās uz čempiona titulu, ja viņš grib tikt izlasē un būt līderis, tad viņš pašā saknē nedrīkst neko pārkāpt, viņam ir jābūt piemēram, kāpēc Ritai, Pēterim, Harim, Lailai, galu galā arī man neviens nekad nepārmet iespējamu šmaukšanos vai kādu citu negodīgu rīcību, labi mani lamā par rupjību, es cenšos laboties, bet nekad par šmaukšanos, zinat kāpēc, tāpēc, ka augstākā ranga sportisti ļoti labi apzinās, ka nekāda šamukšanās nekad neko nedos, tu vari vienreiz apmānīt tiesnesi un konkurentus, bet sevi tu neapmānīsi nekad, otreiz tu mēģināsi šmaukties un tevi pieķers un visss, sports tev ir beidzies . Skatos, klausos, cenšos nekomentēt, bet emocijas brīšiem ņem virsroku, tomēr ir patiess prieks, ka starp visiem interneta tukša dirsējiem ir arī loģiski spriedumi, labas idejas un ir redzama vēlme piedalītes procesā, tikai .... pagaidām ir tikai redzama vēlme, neviena palīdzības piedāvājuma vai konkrēta priekšlikuma gan vēl nav, bet gan jau būs...., visam ir jānobriest, arī sportistu sabiedrībai.

Braucam copēt, kamēr vēl ir ledus, copēt ir forši, nu dikti forši........

25.01.2011.

biju atkal Maskavā

šorīt atgriezos no Maskavas, kur gatavoju mayteriālu žurnālam Ribolov Elit, ķēru brekšeļus piemaskavā, runājos ar copmaņiem, mēģināju iebraukt Krievijas ikdienā, teikšu godīgi, lai arī man tā valsts patīk un es saprotu krievu dvēseli, ir lietas, kuras tā uzreiz saprast ir pagrūti, grūti ir pierast pie briesmīgās atšķirības starp ļoooooti bagātiem cilvēkiem un pārējiem, kura tur durās acīs ik uz soļa, bet visādi citādi uz Krieviju vienmēr braucu ar prieku, man tur ir daudz draugu un paziņu un kā jau zināms robežas ir tikai politiķiem, draugiem un sevišķi copmaņiem, robežu nav....'
Naktī uz sestdienu braucam uz Peipusu, ja ir vēlme piebiedroties, tad dodiet ziņu, braucam ar lielu, ērtu autobusu, brauciens maksā 15 latus, brauciens būs bez lielas dzeršanas, jo visiem gribās atpūsties un braucam jau copēt, nevis dropēt..., bija sarunāts arī iekšā vedējs, bet jāsazinās kāda tur ir situācija ar ledu un sniegu, jo tagad pāris dienas neesmu sekojis informācijai, bet nu ja arī paiesimies biku ar kājām, tad brauciens un cope būs ok

13.01.2011.

Nu tad vosali visi !!!!!!!!!!!!!!

beidzot garie svētki ir garām un varam atgriezties normālā ritmā, es esmu no tiem, kuriem svētki nepatīk, nezinu, nemāku svinēt, divas trīs brīvas dienas ir ok, bet ne vairāk....., tad jau sāk pietrūkt darba, bet tas laikam ir dikti individuāli....
Nu tad šonedēļ jau sākās LČ zemledus makšķerēšanā, pēc divām nedēļām, biku vairāk, notiks Makšķernieku forums, kurā beidzot tiks uzsākts dialogs starp dažādām valsts iestādēm, ministrijām un reāliem dzīviem makšķerniekiem, nevis kādiem mistiskiem viņu pārstāvjiem, ja arī jums nav vienalga, kas notiek uz un ap mūsu ūdeņiem un makšķerēšanu, tad piebiedrojieties.
Ja kādam interesē pamēģināt copi Peipusā, bet nav kompānijas ar ko braukt, tad varu pastāstīt, ka sākot no 15. janvāra firma FISHING HOLIDAY rīko autobusa braucienus uz Peipusu, maksa par braucienu 15 ls viena sēdvieta vai 20 ls dubultā sēdvieta, pirmā brauciena vadītājs (ne autobusa, bet grupas) būšu es, tā, ka ja ir kādas lietas, kuras gribās uzzināt vai izrunāt varat piebiedroties, ceļš garš, Peipuss liels, gan visas lietas izrunāsim, biļetes uz autobusu var nopirkt Fishing Holiday birojā MERĶEĻA ielā 3 (pagalmā), tur pat varēs samaksāt par copes atļauju Igaunijā, gadījumā, ja jums nav konta SEB bankā.
Latvijas izlase pamazām gatavojas Pasaules čempionātam, kas šogad notiks Ukrainā, 40 km no Harkovas, šogad būs ļoti smags čempionāts, Krievijai ir ļoti laba komanda, paši ukraiņi grauzīs ledu, lai tikai tiktu čempionu godā, poļi, leiši, baltkrievi, visi šogad ir nobrieduši uzkāpt uz pjedestāla.
Uzmanību tiem sportistiem un vienkārši sporta copes piekritējiem, kuri caur mani pasūta SENSAS, RIVE un citu firmu lietas, ir pienācis laiks ikgadējai pavasara sūtīšanai, izdomājat kas un kā un dodiet ziņu, pasūtījumus nododu līdz 15.01., no jums tos [pieņemu līdz 12.-13.01., lai varu visu apkopot un apstrādāt.
Nu un vispār NE ASAKAS JAUNAJĀ GADĀ !!!!!!!!!!!!

03.01.2011.

2010.gada arhīvs

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr 36

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

21.12.2010.

asari kā cimdi...

abas brīvdienas pavadīju vienā no populārajiem ezeriem, kilometrus 100 no Rīgas, biju šajā ezerā pirmo reizi dzīvē, tāpēc sestdien ejot uz ledus vadījos pēc veču bariem, veču bija daudz un lielākā daļa aizgāja uz noteiktu ezera stūri, kilometrus 2,5 no mašīnas, a iešana ta bija pa saputinātu ezeru, kad brīžiem kājas krīt cauri dubultajm ledusm, brīžam kupenas, vienu vārdu sakot kaifs bija milzīgs, bet ja viis iet, tad man bija noteikti jāvelk līdzi...
Dziļums līcī bija vidēji ap pusotru metru, visur vienāds, uz grunts vietām zāle, es sāku copēt ar mazo 4cm Lucky John balansierīti saļganā krāsā, otrajā āļiņģī kaut kas kā iep... pa makšķeri, tā mana iepriekšējā vakarā pašlīmētā makšķerīte salūza uz pusēm...., nu aug man rokas no pakaļas, neko nevaru darīt, bet balansierīti nenorāva, tātad tas bija asaris, trešā āļiņģī pietiecās stabils 200 gr asaris un pamazām process aizgāja, bet bija salīdzinoši daudz smalko zivju, tāpēc mainīju copes rajonus, līdz ap vieniem dienā atradu rajonu, kur uz 3 mazajiem ašukiem uzsēžās viens smuks 150-300 gramu asaris, arī kolēģi sanāca uz šo rajonu un tā mēs četratā staigājām un lasījām pa 3-5-7 smuki asari no āļiņģa, it kā asaris ēda labi, bet acīm redzot šajā ezerā, kā jau seklā ezerā, nav lieli asaru bari, bet vienkārši rajoni, kur viņi stāv, jo izvelc 2-3 pāc kārtas, tad spēlē minūtes 10 un atkal 2-3 asari, tuvāk vakaram, ja sāka krēslot, sākās īsts asaru "žors", ielaid āļiņģī balansieri un nevajag pat raustīt, asaris vienkārši to aprij, ja sākumā vēl ņēmām tādus 70-90 gramīgus asarus, tad sākoties copei, tādus vienkārši laidām vaļā. Kopā katrs salasījām 7,5-9 kg smuku asaru, arī pārējie veči bija apmierināti ar copi.
Svētdien no rīta jau bija pavisam cita bilde, pa nakti bijasasnidzis sniegs, braucu kā krosā, sniegi gāja pāri mašīnas jumtam, bet man jau patīk...., veču bija stipri mazāk, bet lielākā daļa tāpat brida uz mistisko līci, arī es ar lielo bērnu (meitene) un operatoru Edgaru bridām, pa ceļam reizes piecas stājāmies atvilkt elpu, nolēdāju pīpēšanu, lielo vēderu un visu citu uz pasaules, sviedri lija straumēm, bet tomēr aizbridām, saurbu āļiņģus tur kur iepriekšējā dienā bija super cope, saurbu āļiņģus, sāku staigāt ar savu balansierīti, bet jau pēc piektā āļiņģa bija skaidrs, ka tāda cope nav, tai pat laikā Kristīne sēdēja ar mormišku un uz 10 mazajiem ašukiem cēlā āŗā pa vienam smukulim, es pamainīju meklēšanas rajonu, bet varēja just, ka balsnieris nav īsti tas, ko viņi šodien grib, tāpēc pārgāju uz mazu baltu bļitkiņu, to sāka ēst jau labāk, bet trāpījās daudz smalko ašuku, toties bija arī kāds 300-400 gramīgs, tā arī staigāju un lasīju, vienu izvelc, sēdi un rausti, kaitini viņus, nopīpē cigareti un hops divi trīs smukuļi piesakās, atlkal sēdi, tomēr kopumā ar copi paliku apmierināts, līdz vakaram salasīju kilogramus 7 skaistu ašuku, domāju, ka labi iefilmējām, trešdien varēsiet novērtēt...
Aiz sava idiotisma palaidu lielu, tieršām smuku līdaku, ieliku vienu karoga makšķerīti un vienā brīdī tā nostrādāja, pieskrēju, spolīte tinās, viss notiekās, bet necirtu, jo Edgars vēl nebija kameru ieslēdzis, kamera ieslēdzās un es cirtu, bet nevis turot auklu rokās, bet ar ūdu rokā, nepaskatījos, ka līdaka bija iztinusi visu auklu (ap 15 metriem), tik vien bija, kā kādu metru pavilku, tad līdaka kā iedeva man pa roku unnorāva auklu no ūdas, es gan ķēru auklas galu, bet saķēru to ar diviem pirkstiem un līdaka to vienkārši izrāva man no rokas, tad gan es nolamājos, tā nolamājos, ka pat kaijām vaigi nosarka...., kurioza un stulba situācija, bet...., turpmāk es auklu pie spoles siešu īpaši stingri...

20.12.2010.

sniegi sniga putināja .....

laiks skrien milzīgā ātrumā, vai nu tāpēc ka palieku vecāks vai tāpēc, ka dzīvoju no vienas copes līdz citai, tās pārējās dienas nemaz necenšoties ievērot....
Lai vai kā bija atkal brīvdienas, lielos vilcienos ņemot neko dižu nenoķēru, sestdien Ķīšezerā filmējām balto zivi, barības u.t.t., sākums bija ideāls, sabaro un uzreiz parādās zivis, pliči, brekšuki, smuka rauda, likās nu tikai vilksim, bet, kā jau vienmēr bija maziņš bet, ap pusdienas laiku cope pamazām izbeidzās, pietam pilnīgi, it kā dziļums labs, zivju izmērs ļoti labs, bet biki pamainoties laikam viņas pārstāja ēst, asaru lasītāji vēl kaut ko lasīja, bet es paliku uzticīgs savām baltajām zivīm, tomēr pacietība beigās izbeidzās un metām mieru, kaut ko jau iefilmējām, Edgars šodien samontēs un trešdien varēsiet redzēt to mūsu bēdu stāstu..., bet ir arī pozitīvs moments, barība, konkrēti Sensas melnais breksis, strādāja, praktiski līdzvērtīgi motilim, kas nevar nepriecēt.
Svētdien sāku atkal ar Ķīšezeru, sabaroju un stundas laikā neredzēju nevienu baltās zivs copi, tāpēc ļāvos paziņas aicinājumam, viņš sēdēja Lielupē un ķēra retus, bet smukus asarus, 40 minūtes un biju Lielupē, saurbu, sabaroju, bet tas pleķītis bija dikti maziņš, pāris copes uz diviem un iekšējais nemiers lika kāpt mašīnā un aizbraukt līdz Varkalim, kur jau otro nedēļu redzmi simti copmaņu, bet neviens īsti nezin ko viņi tur dara. Piebraucu un mašīnā sēžot vēroju večus, opāā', te viens, te otrs izvelk pa asarim, kāpām uz ledus, sākumā pagāhja laiks kamēr atradu ašuku, bet tad varēja kaut ko lasīt, izmērs no 50 līdz 150 gramiem, redzēju, ka kādam ir arī biki lielāki ašuki, strame stipra, jāizmanto palielas mormiškas, es ķēru ar lielu koši sarkanu banānu. No daudzajiem balansieristiem zivi izvelkam redzēju tikai vienu, līdaciņa ap 40-45cm, protams, ka tā aizgāja maisā, bet vispār vakar nekādas super līdaciņu copes tur nebija, iespējams, ka krējumu veči jau nosmēluši, asaru lasītāji nāca no kanāla ar (uz aci)2-3 kg asaru maisiņos.
Šodien pirmdiena, tad vēl pāris dienas un atkal brīvdienas un braucam uz copi!!!!!!
Ja kādam ir ideja raidījumam, dodiet ziņu, gribētos pacopēt ar kādu bļitku speciālistu, kurš varētu pastāstīt par vertikālo bļitku niansēm, vajadzētu patrādīt līdaku ķeršanu ar balansieriem, arī uz dzīvo, tad bezēsmas mormiškas, tad leišu čorts jeb balda, kas ir ļoti interesants māneklis.

13.12.2010.

LEDUS !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Apsveicu visus ar jaunās ledus sezonas sākumu !!!!!!!!
Arī es neizturēju uz svētdien aizlikos uz Alūksni, kur kopā ar Dzilnu Igoru atradām labu ledu un atklājām sezonu, vispirms mēģinājām kāpt uz vecupes ledus, kur parasti no rudens ir labi asari, bet tur izrādījās dubultais ledus, kuram pa vidu bija ūdens slānis un uzkāpt uz tāda mums neizdevās. Pēc pusstundas bijām jau uz ezera, ledus superīgs, nekrakšķ pat zem mana svara, pusotrā stundā katrs uztaisījām un pārbaudījām ap 50 āliņģiem, pēc Igora vērdiem labākajās vietās, rezultātā es tiku pie viena asarīša, tāpēc , lai nebojātu dienu, braucām uz ezeriņu, kur veči asarus bija vilkuši jau iepriekšējā dienā, par lielu izbrīnu ledus tur izrādījās plānāks, kā pirmajā ezerā, krakšķēja un liecās zem katra soļa, bet tas netraucēja aptuveni 40 večiem staigāt un lasīt ašukus. Kopā noķēru ap 100 galvām, uz mājām paņēmu pāris desmitus, tieši un 4 pannām, ašuki bija smalki, bet tie bija šīs sezonas PIRMIE LEDUS ASARI, tāpēc gods un slava viņiem.
Kā vēlāk noziņoja paziņas, tad uz ledus sēdēja jau daudzās vietās, nekāda super cope nebija nekur, tomēr uz dažām Gaujas attekām uz dažiem dīķiem veči tika pie itin pieklājīga loma, arī Lideru Pēteris lielījās, ka esot salasījis pus Rimi maisu ar ašukiem, tiesa lielāku pa 200 gramiem neesot, bet nu pirmajam izgājienam uz ledus vairāk arī nevajag.
Tā, ka trinam vergas, velkam siltās ūziņas un uz ledu!!!

29.11.2010.

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr.31

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast Videoarhīvā, saite ar to un jaunāko videoklipu ir arī tepat blakus, sānu ailē. Ieraksts saglabāts, lai sagalabātos komentāri.

24.11.2010.

Sporta jaunumi

Tikko zvanīja Radugins Jurijs (sportisti zin tādu) no Maskavas un izstāstīja, ka FIPS izpildkomitejas sēdē ir pieņemtas būtiskas izmaiņas pludiņmkšķerēšanas sportā, tagad 1 sacensību diena būs nevis 3 stundas, bet gan 4 stundas, tātad sacensības būs divas dienas pa 4 stundām copes un 2 stundām sagatavošanās, pirmsstarta iebarošanas laiks ir pagarināts no 5 minūtēm uz 10 un attiecīgi arī barības daudzums ir palielināts no 17 uz 20 litriem.
Manuprāt ļoti labas izmaiņas, kuras ļaus mērķtiecīgāk izgaidīt lielās zivis, kas parasti arī pienāk pēdējās minūtēs, tagad varēsim vairāk piestrādāt, tiesa arī spēku, pēc labi nostrādātām 4 stundām būs vēl mazāk, bet tas nu tā....
Šajā sakarā mainīsies arī Latvijas sacensību nolikums.

23.11.2010.

ledus laikam tomēr būs !!!!

Garajās brīvdienās copēju trīs dienas, visas dienas veltīju balto zivju copei, vienu dienu abi ar puiku spēlējāmies Dzirnupītē, raudiņas un plicīši ņēma'izcili, bet nu izmērs tāds, ka 100 gr zivs jau bija ZIVS, raidījumu filmējām Daugavā, cope sākās no pirmā metiena, nostrādāja viss, gan barība, gan ēsmas, gan attālums, pamatā ķērās pliči ap 100-120 gramiem, bet bija arī bonusa raudas ap 300 gramiem, baigo azartu uzsita, pietam atkal manna parādīja sevi no labās puses, sākumā labi ņēma arī uz baltajiem, bet kaut kādā brīdī pieklusa, sāku uz 16. numura āķa tīt mannu un divarpus stundās nebija neviena laidiena bez copes, rezultātā kilogramus 8 salasīju. Nākošā dienā atkal biju tur pat, bet lai arī laiks bija stipri labāks, tomēr cope sliktāka, toties bija vairāk smuku raudu, bet ap 14. HES palaida ūdeni un cope izbeidzās, pa stundu noķēru vairs tikai pāris raudiņas, bet vienalga ar 6 m bezriņķu makšķeri strādāt bija kaifs.
Kolēģis uz mikro tvisterīšiem ļoti labi pavilka asarīšus, tādus normālus pannas asarīšus, esot nosvēris, mazākais 87 grami, lielākais 149 grami, kopā ap 40 gb, pats staro kā saulīte, man arī asinis uzsita, tikai skatoties prognozēs laikam jau vairs nesanāks pa atklāto ūdeni ašukus palasīt.
Cits paziņa ziņoja, ka Salacā pie Staiceles divas dienas esot labi pavilcis pusbrekšeļus, pamatā gan tādus 300-500 grami, bet pāris bija arī uz kilogramu, esot strādājis ar 9 m bezriņķu kātu, straume kā pavasarī, bet zivīte ēda.

Izskatās, ka jau šajās brīvdienās kāds Alūksnes puika kāps uz ledus, mēs pārējie kāpsim nākamnedēļ, ehhh, laikam jāiet auklas iepirkt....

22.11.2010.

bija īsas un būs garas brīvdienas ....

aizvadītajās brīvdienās atvilkties man nesanāca, lai arī ar abām copes dienām esmu apmierināts, lai gan katru dienu noķēru tikai pa piecām zivīm ...
sestdien, neskatoties uz lielo pūtienu bijām ĶĪŠEZERĀ, mēģinājām iefilmēt kaut ko līdzīgu mikrodžigam, man bija 3 asari un 2 līdakas, tiesa abas līdakas pie pašas laivas nokoda manas mormiškas, uz kurām spiningoju, bet man patika, to pasākumu varēs redzēt trešdienas raidījumā.
Svētdien biju atkal karūsās, pirmā karūsa pieteicās minūtes 5 pēc copes sākuma, tāda smukiņa aiz 300 gramiem, likās jau ka būs ok, nākošā karūsa pēc stundas, nākošā pēc pusotras, vienu vārdu sakot cope tā arī nesākās, likās, ka viņas no tās vietas vienkārši ir pagājušas nost, jo tās, kas ņēma, tāspaņēma stabili un droši, pārējā laikā muļļājās mikroskopiskas raudiņas un asarīši, starp citu uz mannā ar ķiploku piedevu noķēru 5 asarīšus, vai nu viņi ir badā, vai viņiem patīk tas aromāts, rezultātā mājās aizbrauca 5 karūsas, smukiņas, bet tikai 5.
Priekšā četru dienu copes maratons, tiesa sevišķi lielas izvēles nav, upēs, izņemot Daugavu, ir pirms plūdu situācija, ūdens milzīgs, līdz ar to zivis ir paslēpušās pa mazām upītēm, attekām un kanāliem, paliek tikai ezeri un tas nozīmē plēsējus, bet gribās ta vēl kādu rudens raudu izmānīt...

16.11.2010.

darba piedāvājums

SALMO veikaliem, steidzami, ir vajadzīgs viens pārdevējs,
dzimuma un vecuma ierobežojumu nav, galvenais ir vēlme strādāt,
elementāras zināšanas makšķerēšanas jomā tiks uzskatītas par priekšrocību,
vēlamas labas latviešu un krievu valodas zināšanas.

Pieteikumus līdz 10.11. (ieskaitot) sūtīt uz e-pastu - normunds@salmo.lv

08.11.2010.

mannā un citi brīnumi

eh, kā es sestdien dabūju iekšās, onka , blakus sēžot apķēra mani reizes četras...., bijām vienā no ostām karūsās, es to pasākumu darīju otro reizi mūžā, tāpēc piegāju lietai kā to esmu pieradis, dažādas ēsmas, nedaudz rudenīgas barības, viegli pludi, trijās stundās divas copes un divas karūsas, tead atbrauca onka no Salaspils, apsēdās un sāka ķert, nu teiksim minūtēs desmit vienu karūsu. Es noskatījos, ka viņš sēž pie pašiem pāļiem, tāpēc arī pārsēdos pie tiem pašiem pāļiem, tikai no otras puses, sākām pamazām runāties un izrādījās, ka onka te copē jau gadus 20 un'rudeņos ķer tikai un vienīgi uz mannā mīklu, sauktu par puņķiem, to ar kociņu uztin uz āķa, man savukārt bija grūbas, baltie un sliekas, kuras ēda mazi asarīši un raudiņas, atteicos no onkas piedāvātās mannas un turpināju ķert uz savām ēsmām, reāli strādāja tikai grūbas, uz 5 onkas copēm man bija viena, bet beigās kaut ko salasīju, kā tas izskatījās redzēsiet trešdienas raidījumā.
Svētdien no rīta neizturēju, pirmo reizi dzīvē iemaisīju to mannā brīnumu un braucu uz to pašu vietu vēlreiz, piebraucu a puse ostas ta aizsalusi, pietam tieši tās vietas, kur mēs ar onku sēdējām, mēģināju ledu lauzt un stumt prom, bet ledus turējās starp pāļiem un negribēja mani klausīt, tāpēc pārgāju uz atklāto ūdeni , pirmie "puņķu" tinieni uz āķa bija kādi bija, bet pašam neticot copi tomēr ieraudzīju, otrai copei biju jau gatavs un minūtes piecpadsmit no copes sākuma tiku pie pirmās karūsas ap 500 gramiem, nu jau likās, ka viss aizies, bet tad panesās pāris stundas murgu, cope ir, bet zivs galā nepaliek, tinu mazāku un lielākus kumosus, līdz beidzot noķēru pāris rudulīšus un sapratu, ka sīkie man vienkārši čakarē smadzenes ... . Pamazām saule un vējš darīja savu un ledus sāka kust, kādu pusstundu vēl pats pagdarbojos kā ledlauzis, lauzdams un stumdīdams ledus, līdz savu copes vietu atbrīvoju, otrais metiens un karūsa, trešais metiens un karūsa un tā reizes desmit pēc kārtas, tad iedevu vienai pa zobiem un karūsas biki pagāja malā, atradu, kur tās stāvēja un process aizgāja, vienu vārdu sakot kad četros pēcpusdienā metu mieru man bija ap 40 karūsām, kas priekš svētdienas un tās vietas bija izcili labi, jo lielākā daļa veču aizbrauca prom bez zivs, vienīgi viens onka, kurš tā draudzīgi pukšķinādams apsēdās man pavisam blakus, liekot uz āķa baltos tārpus, tika pie kādām desmit karūsiņām, bet izteikti smalkākām, kā man uz mannā.
Secinājums, mūžu dzīvo, mūžu mācies, pats copēju ar baigo azartu, ar brīvdienām esmu ļoti apmierināts, lai arī ne loma lielumā, bet tieši par sarežģīto copi un to, ka man izdevās tomēr to atkost, pietam tagad man būs viena jauna ēsma, kura reizi pa reizei dos iekšā jebkurai citai ēsmai, un patiesībā, kad piešaujās, tad tā mīklas tīšana uz āķa nemaz nav sarežģīta un ķ''epīga, sevišķi ja to dara, kā to darīja onka sestdien, sapildot mīklu paresnā špricē.
Ja laiks ļaus, tad nākamo vīkendu atkal braukšu karūsās....

08.11.2010.

Baltkrievija

Pagājušās nedēļas nogalē biju Baltkrievijā, tur notika, nu jau tradicionālās, starptautiskās sacensības, kurās šogad piedalījās 18 komandas no Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Baltkrievijas, mačos konkurence bija izcila ...., sacensības notiek jaunbūvētā airēšanas kanālā, kurš savienots ar tā saucamo Minskas jūru, ideāla vieta sacensībām. Jau taisotis uz turieni man bija doma ķert tikai ar mačkātu, pirmkārt to lietu pieprotu, otrkārt rudenī zivis tomēr paiet tālāk no krasta, pirmie treniņi parādīja, ka man ir taisnība, tālumā trāpījās dažādu izmēru breksēni (30-1000gr), pie krasta ķērās raudiņas un asarīši un tikai pa retam breksēnam, tāpēc uz mačiem sagatavoju tikai 3 mačkātus un nevienu citu makšķeri.
Pirmā maču diena sākās ar 30 minūšu pauzi pēc iebarošanas, pietam manā zonā klusēja visas distances, zivis vienkārši bija šokā no tāda barības daudzuma..., bet pamazām visiem process aizgāja, man arī pirmā cope un un galā liela zivs, tik liela, kādāi nebiju gatavojies, tāpēc pēc sekundes-divu cīņas zivs norāva āķi un aizgāja, rokas kājas trīs, bet neko, pārsēju pavadiņu uz 0.14mm un pēc brītiņa izvilku kilogramīgu brekšuku, tad vairākus smalkus un atkal smukuli uz pusotru kilogramu, vienu vārdu sakot liela skatītāju bara atbalstīts savās 3 stundās savilku 14,06 kg, no tām 6 zivis virs kilograma, lielākais 1,7kg brekšuks, lielākais kuriozs bija tas, ka otrās vietas ieguvējam manā zonā bija zivju svars bija tikai 1,6 kg...., skatītāji bija sajūsmā un es iegāju Baltkrievijas sporta vēsturē, kā lielākā loma izvilcējs, jo tas bija līdzšinējais rekords, sīkums, bet patīkami. Kā vēlāk izrādījās arī komandai pēc pirmās dienas bijām pirmie, lai arī mums 4. dalībnieks bija pilnīgs iesācējs no vietējiem, jo Guntis nevarēja atbraukt un citu nebija ko ielikt komandā.
Otrā diena , kad piebraucu pie sava sektora un ieraudzīju, ka sēžu starp Krievijas šī gada čempionu un pagājušā gada čempionu sapratu, ka labi nebūs, sākām copēt, kaut ko jau ķērām, bet es visu laiku liku uzsvaru uz lielajiem brekšiem, bet viņi nenāca pie manis, lai arī centos makšķerēt tālāk par kaimiņiem, bet laikam tomēr kaimiņu barība (jo mana strādāja perfekti) lielās zivis baidīja, tāpēc nācās ķert to kas ķerās, kamēr es to sapratu, tikmēr pagāja jau divas stundas, mērkaķa ātrumā mēģināju kaut ko glābt, bet...., savus kaimiņus ta apķēru normāli, bet kamēr mēs savā starpā grauzāmies divi sportisti (viena bija smuka ukraiņu meitene) tomēr tika katrs pie viena kilogramīga bonusa un rezultātā savā zonā ieņēmu tikai 3. vietu, kas kopvērtējumā ar 4 punktiem mani nometa tikai uz 5. vietu, skumji, bet tas ir sports, arī komandu vērtējumā, lai arī mēs it kā visi nostartējām labi, tomēr mūsu "aste" mūs novilka uz leju un palikām tikai otrie, zaudējot pirmajai vietai tikai 1 punktu, tas izskatījās tā, ka es un abi Pēterburgas puikas Gera un Oļegs kopā atnesām pa divām dienām 10 punktus, bet mūsu "aste" viens pats 16 punktus, bet tā viš i un tur vairs neko nepadarīsi.
Tik un tā pasākums bija kolosāls, tiesa nieres un aknas kādu laiku jāpasaudzē, bet organizācija un atmosfēra bija kolosāla un man izdevās priekš daudziem baltkrievu copmaņiem ķļūt par mašmakšķerēšanas leģendu, tā kā es no kautrības nenomiršu, tad atzīstos, tas ir patīkami un starp citu ļoti atvieglo robežas šķersošanu (jo tur lielākā daļa strādājošo arī ir copmaņi) .

27.10.2010.

rudens raudas

Sestdien nostāvēju Ķīšezera krastā, vismaz morāli biju kopā ar mūsējiem spiningotājiem, malači, lai kā tur g'qaja un negāja, tomēr medaļās esam un tas ir labi, jo konkurence bija liela un konkurenti spēcīgi, vēlreiz mani apsveikumi puikiem.
Pats kopā ar operatoru Edgaru svētdien braucu uz Salacgrīvu, sanāca neparedzēta problēma ar kameru, tāpēc tikai 11 pirku licensi, kamēr sataisīju makšķeri, kamēr iemīcīju barību, tikmēr veči pa kādai skaistai raudai vilka, ne pārāk aktīvi, bet pa zivij bija, sabaroju arī es, sākumā vidēju distanci, pieci laidieni un divas labas raudas un vairāk nekā. Zivis spēlējās pa ūdens virsu, bet ņēma ļoti negribīgi, bija sajūta, ka viņas negrib skriet līdzi kumosam, izmēģināju gan ļoti tālu distanci, tas pats, pāris zivis, jā skaistas, bet tikai pāris, un atkal klusums, tā nočakarējies stundas trīs izvilku tikai 8 zivis, apnika pa tukšo pludināt pa straumi, tāpēc uztauštīju tuvāk krastam vietu, kur pamat straume paliek švakāka un pludu nes stipri lēnāk, tur arī uzbaroju ar trīs bumbām Gros Gardona no Sensas krātuvēm..., sākumā retāk, bet tad aizvien riatāk sāka trāpīties izcilas raudas pa 300-400 gramu vērtē, pietam, ja sākumā man uz grūbu nebija ne copes, tad tagad, tuvāk krastam, copes bija tikai uz grūbu, piemeklēju tieviņu Owner āķīti, liku pa vienai labi piebriedušai grūbai un viss notikās, Edgars varēja labi iefilmēt katru copīti. Neteikšu, ka savilku tur mega kilogramus, jo jau piecos metām mieru, lai nav jāfilmē pa krēslu, bet loms bija labs, pats esmu vienkārši sajūsmā un izskatās, ka arī materiālu iefilmējām labu, varēsiet trešdien ievērtēt..... Rudens raudu cope tomēr ir baigi foršā lieta.

18.10.2010.

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr.25

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast tepat blakus, sānu ailē (atveras jauns logs, kuru var palielināt un skatīties raidījumu arī pa visu ekrānu). Zemāk redzamais ir jaunākais raidījums "Līdaka uz "dzīvo" (03.11.2010.)" Visus raidījumus var redzēt arī HD kvalitātē.

28.09.2010.

biju ciemos pie SENSAS....

Nākošā rītā pēc mačiem, kuros atkal man nesagāja (it kā jau visu darīju pareizi, bet...pietrūka 2.dienā 15 minūšu, jeb 3 zivju), kopā ar pāris kolēģiem devāmies Sensas zemi lūkot, tur vēl vasara turpinās pilnā sparā, ārā +25-28 grādi, visi staigā šortos un krekliņos, vienu vārdu sakot laiks bija foršs, lai gan lielāko dienas daļu pavadījām ofisā.
Iespaidi no ražotnes ir ļoti labi, redzēju gan ūdeņus, kuros tiek testēti produkti, gan dažādus tehnoloģiskus procesus, kā rodas tas, ko mēs metam ūdenī, puse nelielas pilsētiņas dzīvo un strādā zem Sensas zīmes, pietam izskatās, ka dzīvo tīri labi, redzējām jaunos, nākošās sezonas, produktus, gan barībās, gan makšķerēs un sīkumos, izrunājām daudzas darba lietas un jau tagad varu pačukstēt, ka nākamgad Salmo veikalos būs vairākas, jums patīkamas izmaiņas, krietni paplašināsies ne tikai pludiņmakšķernieku un karpinieku preču klāsts, bet būs arī daudz jaunumu no ILEX un PEZON MICHEL spiningotājiem, gandažādi mānekļi, gan kāti, spoles un auklas, labas, kvalitatīvas lietas, jā, ne pašas lētākās, bet labas.
Šo sestdien dodos uz Siguldu, kur notiks tradicionālie mušiņmakšķernieku svētki, kuru ietvaros būs gan mušiņmakšķerēšanas paraugdemonstrējumi, gan makšķerēšanas sacensības, pasākums ir visas dienas garumā, laiku sola labu, tā, ka droši varat ieplānot izmest nelielu līkumu un pavērot kā tas viss notiek dabā.

23.09.2010.

MAČI TIEK PĀRCELTI UZ CITU VIETU!!!!!!!!!!

vakar desmit cilvēku sastāvā testējām sacensībām paredzēto ūdenskrātuvi, rudens dara savu, pirmajās trijās stundās nevienam no sportistiem nebija nevienas copes, ceturtajā stundā Lūkins Māris izvilka vienu stori, piektajā stundā es vienu karpiņu un vēl vienai iedevu pa zobiem, tas arī viss, zivis ir savākušās dīķa vidū un pretējā malā, kur sektorus izvietot nevar. Sazvanījos ar MAVER klubu, kuri ir šī posma organizatori un lai izbēgtu no iespējamās situācijas, kad puse vai vairāk dalībnieku paliek bez zivīm, kā nekā vēl divas nedēļas, viss dzisīs strauji, nolēmāma pārnest sacensības uz Lucavsalu, tur pat, kur notika 2. čempionāta posms.
Tātad LČ 3. kārta notiks Rīgā, Daugavā, Lucavsalā, sacensībās strādājam ar VISĀM iespējamamjām pludiņmakšķerēm, bet lomos AUSLEJAS NETIKS SKAITĪTAS, viss pārējais kā vienmēr, tikšanās vieta un atklāšanas\noslēguma pasākums uz tiltiņa.

06.09.2010.

Atlaižu laiks...

"Putriniekiem" noteikti būs patīkami uzzināt, ka SALMO veikalos visām SENSAS, BRUDA,SALMO un JAUKAS barībām no 01.09. ir 30% atlaide

02.09.2010.

rudens

Vakar kopā ar diviem foreļotāju guru bijām filmēt raidījumu par foreļu copi, lai arī abi puiki saka, ka copes nebija, kaut ko noķērām, pat es, kurš pirmo reizi dzīvē biju pie foreļupes, noķēru gandrīz mēra forelīti, diemžēl rudens lietavas dara savu un visas upes kļūst grūti apmakšķerējamas, arī mūsu apmeklētā upelē ūdens jau bija nedaudz pacēlies un duļķains, tomēr uzskatu, ka iefilmējām diezgan daudz laba materiāla, Edgars šodien visu samontēs un trešdienas vakarā varēsiet novērtēt mūsu bridienu.
Pats šim pasākumam biju pilnīgi nesagatavojies, ne kāts, ne aukla, ne apģērbs neatbilda šim pasākumam, bet nu, tā, kā pieeju lietām vienkārši, mēģināju brist un copēt ar to, kas bija, toties uzreiz sapratu kādu inventāru noteikti sev sagādāšu nākamajai sezonai, jo mazu asumiņu tā ložņāšana pa krūmiem man uzsita gan ....
Tuvojās LČ pludiņmakšķerēšanā 3. kārta, par sacensību vietu un visu pārējo var izlasīt šīs lapas sporta sadaļā, skatieties komentāros, es tur visu sarakstīju, ja ir doma piedalīties individuāli, tad dodiet ziņu savlaicīgi, lai varam saplānot sektoru izvietošanu u.t.t.

30.08.2010.

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr.18

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast tepat blakus, sānu ailē (atveras jauns logs, kuru var palielināt un skatīties raidījumu arī pa visu ekrānu).
Šis ieraksts ir tikai vēsturisks fragments, lai nebūtībā nepazustu komentāri ciklam "Makšķerēšanas noslēpumi", kuri bija sakrājušies līdz videoklipam Nr.18

04.08.2010.

Par raidījumu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

šovakar oriģinālraidījuma NEBŪS, būs zandartu atkārtojums, jaunais raidījums ēterā aizies sestdien, diemžēl tā sanāca, ka paļāvāmies uz sarunātā līņu eksperta godavārdu, bet rezultātā filmēšana nenotika, mēģinājām kaut ko saglābt vakar vakarā un šodien no rīta, bet ar visu negaisu un lietu nekas nesanāca ......., ceru, ka sevišķi mūs ar s....iem par šo , starpcitu 13. raidījumu, nenomētāsiet

28.07.2010.

SALMO - Baltijas valstu čempioni!!!!!!!!!

Šajās brīvdienās Somijā notika Baltijas valstu čempionāts pludiņmakšķerēšanā, šogad tajā piedalījās 21 komanda no Lietuvas, Latvijas,Igaunijas, Krievijas, Somijas, kā arī atsevišķi sportisti no Baltkrievijas, Holandes un Anglijas.
Pēc pirmās sacensību dienas mēs bijām 2. vietā, zaudējot uzvarētājiem 6 punktus, bet vakarā izdarot pareizos secinājumus otrā dienā izdevās atspēlēties un pat pārspēt tuvākos konkurentus par 10 punktiem, rezultātā ar 36 punktiem SALMO komanda kļuva par šī gada Baltijas čempioniem, ko pie šādas konkurences un tik sarežģīta ūdens var uzskatīt par ļoti labu sasniegumu. Cope bija ap 400 km no Helsinkiem, vēl 200 km aiz Tamperes, liels ezers, kuram viens krasts uzbērts no lieliem klints bluķiem un akmeņiem, pamat zivis lomos bija breksēni no 400-800 gramiem svarā, zonu uzvarētāju lomi bija no 10 līdz 17 kg zivju, strādāja gan štekeris, gan mačmakšķere, kurai pateicoties mūsu komandai arī izdevās sasniegt šo rezultātu.
Laika apstākļi bija ļoti mainīgi, no 7 grādiem naktī līdz 25 grādiem dienā, katru dienu lietus, stiprs, visu laiku mainīgs vējš, kas stipri ietekmēja zivju copi, pats interesantākais, ka zivis priekšroku (gan ēsmā, gan barošanā) deva tikai lielai sliekai, nestrādāja ne motiļi, ne baltie, arī ar barības sastāvu bija jāizdabā zivju kaprīzēm, piemēram es otrā dienā barību vispār nelietoju, baroju tikai ar zemi un grieztām sliekām.
Individuāli no mums labākais ir Guntis, viņš ir 5. vietā, Oļegs 7., es 10., visā visumā ļoti interesantas sacensības

27.07.2010.

eh......

brīvdienās biju Lietuvā, netālu no Kaļiņingradas, tur notika LČ 3. posms pludiņmakšķerēšanā, šoreiz nebiju šādiem mačiem gatavs, jau iepriekš brīdināja, ka tur būs lielas zivis, tomēr esot daudz arī vidēju izmēru zivju, aizbraucu un konstatēju, ka cope ir nelielā kanālā, nu metri 35 platumā, it kā zivju treniņā bija gana, ķēru nelielus breksēnus, 5 reizes iemetot spiningu noķēru 3 līdakas no 1,5-2 kg, redzēju kā veči pa stundai uz štekera tur zivis, vienu vārdu sakot treniņi bija interesanti.
Mači, ielozējos vienā no kanāla galiem, sabaroju trīs distances, 7 metri no krasta (maza kantīte), 13 m'pilno štekeri un pretējo krastu mačam, tuvajā distancē ķērās mikrobi, uz štekeri tā arī zivis neparādījās, no pretējā krasta sāku ķert plaukstas izmēra finierīšus, tad sekoja trrrrrrrrr un ....pī pī pī, kaut kas monstrīgs paņēma un manu 0.20mm pavadiņu pārplēsa 3 sekundēs, paspēju tikai piecirst, rezultātā ne pie viena bonusa tā arī netiku un nepiedodami zaudēju.
Otrā dienā laiks bija nomācies, pamalē ducināja un arī cope bija nedaudz aktīvāka, kuriozi, ka mērot dziļumu ar štekeri pliku āķi apēda karpa vai kaut kāds cits monstrs, pāris minūtes papriecājos, tad ņēmu aiz gumijas un vilku to zvēru pie sevis, pirmkārt sagatavošanās laiku negribējās zaudēt, otrkārt šī makšķere bija vairāk tā kā uz brekšeļiem taisīta, tā arī notika, karpai nepatika, ka es viņu kaut kur stiepju un viņa uzsita ar asti un aizgāja. Sākot makšķerēt sāku ar tuvo distanci, noķēru pāris zemplaukstas brekšeļus, tad pamēģināju štekeri, tur tukšums un tad pārgāju uz savu mīļo maču, praktiski uzreiz pie pretējā krasta man pieteicās karūsa, lielākā, kādu jebkad biju izvilcis, vēlāk svari rādīja 2450 grami, tad pamazām sāka ķerties pusbrekšuki un atlika tikai strādāt. pieteicās arī divi ātrvilcieni, diemžēl sacensību zona ir ierobežota un lai zivs nesapītos ar kaimiņu makšķerēm, to jāmēģina savaldīt jau pirmajos skrējienos, abas reizes man to izdarīt neizdevās, vienu reizi it kā jau karpu apgriezu, jau sāku pumpēt uz krastu, bet izlidoja āķis, otrā reizē zivs vienkārši, kā torpēda ieskrēja pretējā krastā un tur norāva āķi, tā arī paliku bez saviem monstriem. 6minūtes pirms beigām man atkal paņēma kaut kas smuks, laiks it kā bija, tāpēc vilku prātīgi, pievilku jau metrus 15 no sevi, redzēju, ka tas ir amūras 5-6 kg svarā, bet viņš pavisam negribēja padoties, a laiks ta iet, tiesneši tikai skaitīja 3 minūtes, 2 minūtes, aiziet pēdējā minūte, es sāku forsēt, zivs plunčājās metrus divus no tīkliņa, bet negribēja ieelpot gaisu, sāku vilkt ar spēku un....kaut kāds auklas defekts (pēc LČ nepārsēju darba posmu) un mana uzvaras zivs pārrāva pamatauklu un aizgāja...., rezultātā paliku 2. vietā, ehhhhhhhhhhhhhhh
Sākās negaiss, tad vienkārši ļooooti stiprs lietus, telti un visas mantas vācām nost pa lietu, vakar visu krāmēju ārā un žāvēju, mašīnā smaka tāda, ka bez atvērtiem logiem nepabrauksi, nu viss kā jau pēc copes....
Rīt es, Guntis un Pēteris aizbraucam uz Somiju, uz Baltijas valstu čempionātu, no Latvijas braucam vienīgie, salīdzinoši leiši brauc 4 komandas ...., te arī ir redzama attieksme pret sportu un attīstību, un nevajag stāstīt par naudām, arī mēs 100% braucam par savu naudu, es vispār aizņēmos, lai tiktu uz šiem mačiem, jo ja nav maču, tad nav attīstības.

20.07.2010.

Vieta komentāriem...

Lietus gāž, tas nozīmē, ka Gaujā pacelsies ūdens, pietam strauji, abet mums vakarā bija ieplānota "velkonīša " iefilmēšana, aizvakar biju pamēģināt, viss notiekās, brekšuki, tiesa ne pārāk lieli, ķerās, velkonīts strādā, ja lietus līdz pusdienai pāries, tad brauksim mēģināt, ja ne, tad...., nāksies filmēt rītdienas treniņus Lucavsalā, kā nekā sestdien un svētdien tur notiks 2. LČ kārta, tā, ka tie, kam interesē makšķerēšana ar maču un vagleri, droši varat braukt pavērot, jo šajā kārtā drīkst makšķerēt tikai ar tālmešanas makšķerēm'.

08.07.2010.

b......

diemžēl jāatvainojas par to, ka vakar nebija raidījuma, pēdējā brīdī noklājās montāžas kompis, apēdot tikko pabeigtu raidījumu ...., diemžēl rezerves raidījumu vēl neesam paspējuši uztaisīt, tāpēc nācās palaist vienu no vecajiem raidījumiem, jaunais raidījums ēterā aizies sestdien, tad arī tas parādīsies internetā, diemžēl tehnika ir tehnika, tā, ka esam jauna montāžas kompja meklējumos, jo esošais vairs dzīvē atgriežams nav

01.07.2010.

par LČ 2. kārtu

2. kārta notiks, kā plānots kalendārā 10. un 11. jūlijā, kārta notiks Rīgā, Lucavsalā, tur pat, kur jau tradicionāli notiek LČ posmi, no airēšanas bāzes pret straumi TV torņa virzienā, tikšnās vieta tiltiņš pār kanālu, tieši pretī TV tornim.
Treniņu un sacensību laiki viss, kā rakstīts nolikumā.
Lai veicinātu Latvijas sportistu izaugsmi un dažādu makšķerēšanas veidu apgūšanu šajā kārtā drīkst makšķerēt TIKAI ar tālmešanas kātiem (kāts ar spoli un vairākiem auklas caurlaides riņķiem)un WAGLER tipa tālmešanas pludiņiem, lūgums sportistus neizdomāt muļķigas atrunas, par šo kārtu visiem tika paziņots pirmās kārtas noslēgumā.
No savas puses visiem sportisitem, kuri piedalīsies šajā LČ kārtā varu piedāvāt 25% atlaidi SENSAS kaķenēm, vagleriem un barībām.
Sakarā ar silto laiku iesaku par tārpu, sevišķi motiļu, pasūtīšanu domāt ĻOTI savlaicīgi un tārpus pasūtīt jau līdz šīs nedēļas beigām, lai nepaliekat tukšā.

28.06.2010.

Makšķerēšanas noslēpumi, videoklips Nr.10

Turpmāk lapā atradīsies tikai jaunākais videoklips. Saiti ar visiem citiem videoklipiem no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" var atrast tepat blakus, sānu ailē (atveras jauns logs, kuru var palielināt un skatīties raidījumu arī pa visu ekrānu).

26.06.2010.

Jāņi Ventā

dienas trīs biju Ventā, posmā starp Skrundu un Kuldīgu, Līgo vakaru mēģināju ķert breksi, kura šogad šajā posmā vienkārši nav, noķēru vienu pusotrinieku līni un pārdesmit skaistas raudas, tad šašliks, alus u.t.t., nākošā rītā pārgāju jau tīri uz raudām, no paša rīta cope bija švaka, tāpēc stundu pacopējis vairāk pievērsos seram Tulamoram, laiks kolosāls, cilvēka neviena, nometni sev bijām ierīkojuši ērtu, kaifs pilnīgs ....., pēc pusdienām meitene aizgāja bekas lauzt un es pievērsos copei. Upe ir diezgan aizaugusi, tāpēc normāla pludināšana bija iespējama tikai upes vidū, iemetiens ap metriem 30-35, vējš pūta pret straumi un varēja mierīgi strādāt ar 4-5 gramīgu pludiņu, raudu cope izskatās tā, ka ēsmu pludina nedaudz virs grunts, pietam nepieturot, ēsma peld straumes ātrumā, tad copes ir agresīvas un zivis ēsmu ņem droši, barot daudz nevajadzēja, iemet pusstundā vienu bumbiņu, pietam smagu, bet irstošu, duļķi radošu, no ēsmām viennozīmīgs līderis bija kukurūza, kuru ēda visas zivis. Jo tuvāk nāca vakars, jo cope palika labāka, ķēras izcili skaistas raudas 250-400 grami,trāpījās dažas virs puskilo, cope agresīva, es vienkārši kaifoju no procesa, sēdēju ķēru zivis, malkoju Tulamoru un jutos vienkārši kolosāli, pie tādas copes nebija pat ne grama šķrobes par to, ka neķērās brekši, uz kuriem sākotnēji biju cerējis, rezultātā pa pēcpusdienu saskaldīju pilnu 40 litrīgo spaini, smalko raudu vienkārši nebija, tas ir vismaz ap 30 kg zivju, kuras protams, ka palaidu vaļā.
Kuriozākais tas, ka nākošajā dienā , lai arīlietai piegāju visnotaļ nopietni, nenoķēru NEVIENU zivi lielāku par 200 gramiem, zivis vienkārši neņēma, maisīju barības, mainīju ēsmas un makšķerēšanas veidus, nekas, zivis neņēma un viss, bet nu tas viens pēcpusdienas vilciens kompensēja vakardienas necopi.

26.06.2010.

mačkāts un 0.16mm pavadiņa .....

Sestdien bijām filmēt Ventspilī, b....n šādu laiku vajag speciāli pasūtīt, piebraucām vietā ap 7 un ap 8 kā sāka līt, tā tikai ap 15 lietus beidzās, cope tieši tāda pati, vieta kolosāla, ar pakaļu var just, ka zivis tur ir, bet.... kamera visas normālās zivis aizbaidīja, kaut kādi jau pusbrekši trāpījās, bet tie, pēc kuriem braucām izpalika.
Svētdien, tādā brīuvdienu režīmā kopā ar kolēģi aizbraucām uz Valdemāra dīķiem, gribējās vienkārši pasēdēt, padzert alu un noķert kādu karpiņu, es iejaucu Bruda Lielo breksi ar Sensas karpu un sašāvu ar kaķeni smuku galdiņu, sēdi, sēdi, bet copes ta nav, cik redzēju pie dīķa tikai gruntenisti ar ļoti tāliem iemetieniem pa kādai karpiņai izvilka, lai gan karpas aktīvi spēlējās un sildījās saulītē. Pēc trīs stundu nosēdēšanas beidzot ieraudzīju pirmo karpas copi, piecirtu un ....., kad pēc kāda laiciņa pievilku to zvēru pie krasta, tad sapratu, ka mans uztveramais tīkliņš ir biki pa mazu, labi, ka kolēģim bija lielāks, iemocīju karpu tīkliņā, uz aci likās kādi 5 kg noteikti, kad atnesām svarus , tad izrādījās 7,1 kg un tas ir uz Owner gatavo pavadiņu 0.16mm ar 9. numura āķīti..... Nedaudz uzbaroju, noķēru divas raudas un atkal iestājās klusums, kaut kādi pludiņa pavilcieni bija, bet tādu cērtamu copīšu nebija, bet šašliks cepās, alus bija gards, laiks labs, tāpēc sevišķi lieli pārdzīvojumi no necopes arī nebija, ik pa laikam ar kaķeni uzšāvu uz pludiņa kukurūzas graudus un baltos tārpus, līdz vienu mirkli pludiņš tā smuki noliecās un aizbrauca, piecirtu un jutu, ka atkal nav mazā karpiņa, sākumā likās, ka biki mazāka par pirmo, bet kad viņa nolēma nedaudz pastaigāties, tad sapratu, ka ir labs kuilītis priekš maniem diegiem, minūtes piecas pacīkstējos, tad aizpīpējū un vēl minūtes piecas vismaz paqstaipījām viens otru, līdz beidzot karpa sāka gurt un es viņu dabūju uzcelt, lai ieelpo gaisu, šai karpai arī kolēģa tīkliņš bija stipri pa mazu, bet kaut kā, ar bakstīšanas metodi, iebakstījām viņu tajā tīkliņā, svari rādīja 8,2 kg , smuka spoguļkarpa, lieki piebilst, ka atkal uz Owner 0.16mm pavadiņu ar 9. numura smalku āķīti, 0.20 mm pamatauklu un smalku mačkātiņu.
Kā vēlāk smējos saimniekam, tad kaut kādas pilnīgi neēdamas karpas viņam tur ķerās, nav ko nožāvēt...., bet patiesībā jau droši vien bija tā, ka barība lielajām dikti garšoja un viņas pie galda mazās karpiņas nemaz nelaida klāt, jo gruntenistiem trāpījās žāvējamais izmērs līdz 3 kg, pirmā karpa paņēma uz 1 nelielu kukurūzas graudu, otra uz 3 mušu tārpiem un kukurūzas pusgraudu , nu tā man gāja, it kā forši, bet it kā tikai divas zivis noķēru.....

21.06.2010.

Biju leišos

Ceturdien, braucot no Maskavas uz robežas pavadīju 9 stundas, tiesa varāju kādas pāris stundas ietaupīt, ja būtu uzreiz apbraucis garo "benzovozu" rindu un uzreiz ar vidēju naudasvienību zobos piegājis pie robežsargiem, bet nu sākumā gribēju pa godīgo izstāvēt rindu, bet kad četrās stundās pārvietojos tikai 150 metrus un noskatījos kā mūsu bāleliņi - benzīna vedēji viens otru laiž priekšā, neizturēju, ieslēdzu tizlu ģīmi un braucu rindai garām, viņiem tas ir ikdienas darbs un viņi priecājās, ja tiek pāri robežai 8-10 stundās, jo redz pirms gada bija pat 20-28 stundas vajadzīgas. Naktī biju mājās, biki pačučēju un no rīta krāmēju mašīnu un devos uz Lietuvu, pie pašas Polijas robežas, tur notika Lietuvas čempionāta 2. kārta pludiņmakšķerēšanā, treniņā ar mačmakšķeri ķerot ķērās smukas raudas, mazi breksīši, likās, ka viss būs ok, tāpēc mierīgi cepu šašliku, dzēru alu un mēģināju saprast vietējo aborigēnu valodu.... Sestdien starts bija pēcpusdienā, ielozējos nosacīti seklajā galā, izliku četrus mačkātus, bija stiprs pretvējš, tāpēc viesiem kātiem saliku 16 gramīgus vaglerus, tā kā cope prognozējās kaprīza, tad liku pludus ar ļoti tievām antenītēm. Man pašam par izbrīnu copes sākās no pirmajiem metieniem, tiesa gaidīto raudu vietā ķērās mikroskopiski breksīši, bija eksemplāri pat 10 cm garumā, ar īntensīvu barošanu izdevās viņus tur savākt milzīgā daudzumā, atlika tikai mērkaķa ātrumā strādāt, iemetiens, šāviens ar kaķeni, uzreiz ir cope, tiesa realizēt izdevās labi ja vienu piekto daļu no visām copēm, jo zivis bija smalkas, vējš stiprs, viļņi lieli, bet nu rezultātā es savu sektoru uzvarēju, uz šiem smalkumiem apejot otro vietu par pus kilogramu, tas bija par zivīm 30-40.
Svētdien ielozējos dziļajā galā, bet ieskatoties iepriekšējās dienas rezultātos secināju, ka šājā vietā bija sēdējis vīrs ar bezriņķu kātiem, tātad tālā distance bija nebarota, bet nu palika cerība, ka iepriekšējās dienas stiprais vējš salīdzinoši mazajā dziļumā būs ar viļņiem barību stipri izkliedējis pa visu piekrasti. Copes sākās uzreiz pēc iebarošanas, zivtiņu izmērs tas pats, copes temps arī tāds pats, nu neko, atlika tikai strādāt, kad jau jutos stabili visiem priekšā viens no konkurentiem izvilka skaistu breksi, kā vēlāk izrādījās 1,3 kg, vēl pēc mirkļa cits kolēģis izvilka mazāku, ap 900 gramiem, brekšuku, lai gan zināju, ka zivju ziņā esmu vieņiem pamatīgi priekšā, tomēr pieredze lika saprast, ka svara ziņā šādus bonusus atsist ar mikrobiem būs pagrūti, tā arī bija, mans loms svēra 2 kg, vīram ar lielāko breksi loms svēra 2,5 kg, ar mazāko brekšuku 2,4 kg, rezultātā paliku trešais sektorā, nu neko, pret bonusiem biju bezspēcīgs. Kopvērtējumā ar 4 punktiem ieņēmu 4. vietu, otrā un trešā vieta arī bija ar 4 punktiem, diemžēl mans loma kopsvars bija mazāks, toties komanda, kurā startēju Lietuvā izcīnija 1.vietu šajā kārtā un nostabilizējās 2. vietā kopvērtējumā, vēl priekšā trīs kārtas, tā ka viss vēl notiksies.

31.05.2010.

brīvdienas

Plāni uz brīvdienām bija lieli, diemžēl tie palika tikai plāni...., kā izrādījās, tad viss bija jādara otrādāk un tad kaut kas būtu sanācis.
Sestdien abi ar operatoru Edgaru bijām Aiviekstē, veču daudz, copes nav, bet visi kaut ko gaida, arī mēs iekārtojāmies visnotaļ smukā vietiņā, bedrītes izejā, sabaroju un sāku sēdēt ar 2 fīderiem, pirmā cope gan bija pirmajā iemetienā, mikroskopisks sapalu puika, nākošā cope bija pēc pusotras stundas cītīgas fīdera mētāšanas, piecās minūtēs pieteicās četri pliči un atkal pusotru stundu klusums, apzvanīju paziņas, kuri arī bija pie upes, visiem rezultāts līdzīgs, bija skaidrs, ka iefilmēt brekšu copi Aiviekstē neizdosies, jo visi brekši taisīja dipadu dapadu un viņus mani tārpi neinteresēja pilnīgi un nemaz. Lai diena neietu zudumā nolēmām meklēt laimi, precīzāk braukt kaut kur, kur ķerās vismaz kaut kas un iefilmēt fīdera pamatus, jeb fīderēšanas pirmo sēriju, rezultātā atklāju vietu, kur nekad iepriekš nebiju bijis un kura man ļoti iepatikās, kā izteicās vietējie takuziņi, tad tā arī esot tā īstā LIELO BREKŠU vieta, tā, ka jūnija vidū es to vietu noteikti inspicēšu. No pirmā iemetiena sāka ķerties brekšu mazbērni, kas bija dīvaini, ka 98% noķerto zivju bija tikai mazie brekšuki, tikai daži pliči un viena rauda, šāda proporcija man itin labi patika, jo tas liecina tikai to, ka vēlāk tur ar brekšiem viss būs kārtībā (vismaz es tā ceru), rezultātā kaut ko iefilmējām, 'tagad gan sēžu un analizēju un saprotu, ka daudzas lietas nepateicu, bet to nākošreiz ...
Svētdien devāmies uz Liepāju, uz mola bijām ap 10.30, tautas daudz, gan atpūtnieki, gan copmaņi, atbraucām šortos un t-kreklos, bet tur pūta tāds brrr, ka uzreiz bija jāvelk biezie ancuki mugurā, kamēr gājām kaut kur uz mola vidu redzēju, ka veči velk butes, pa retai vēja zivij un daudz bullīšus, bija veči, kas mani atpazina un tie uzreiz, kā ar sirpi pa olām, izstāstīja, ka šodien vējenes neņem, jo laiks ir samainījies un zivis atgājušas no krasta, bet sestdien, tad gan esot vilkuši uz nebēdu, gan uz pludu, gan spiningu. Atbraukts bija, tā, ka jācopē arī, sariktēju sev pludiņmakšķeri uz fīdera bāzes, lai var droši celt zivis uz mola, meitenei vieglu gruntenīti priekš bullīšiem un process aizgāja, precīzām meitenei bullīši ķērās tekoši, it kā zivtiņas nav lielas, līdz 100 gramiem, bet nu spēcīgas un cope ir ļoti azartiska, kā vēlāk izrādījās zivtiņas ir arī ļoti garšīgas, tāpēc daudzi vietējie copmaņi tur speciāli iet ķert bullīšus, es kādu nepilnu stundu mēģināju tikt pie kādas vējenes, diemžēl nesekmīgi, arī tuvējie kaimiņi pamazām pludiņmakšķeres nopmainīja uz gruntenēm, jo buteš, pat tīri smukas, ēda labi. Arī es uz fīdera bāzes uztaisīju gruntsmakšķeri un jau pēc dažām minūtēm tiku pie pirmās butes, tad mēģināju viņas ķert ar pludiņu no grunts, bet ceļoties vējam tas nebija tas loģiskākais pasākums, tāpēc dažas noķēris, pārgāju atpakaļ uz grunteni un pildīju pārtikas programmu. Diemžēl jau ap 12 debesis nomācās un sāka līt, pietam ar stipru, brāzmainu vēju, mani līdzbraucēji bija bez kādām siltām drēbēm, tāpēc visu, kas bija mašīnā, atdevu viņiem, pats paliku vienā flīša jakā, bet nedaudz stiprinātas dziras un liela vēlme copēt darīja savu un pa visu lietu paliku uz mola, jo zivis, pamatā smukas butes, turpināja ķerties un kā tu aiziesi, ja cope ir laba..., rezultātā, līdz mirklim, kad no aukstuma sāka klabēt zobi un kājas drebēt, kilogramus desmit butes salasīju. Neko iefilmēt gan neizdevās, tik cik tādu ziņu sižetu, bet viens ir skaidrs, cope no mola man iepatikās un kad tur sāksies brekšu cope noteikti braukšu turp atkal, tiesa bullīšu cope ir tik azartiska, ka iespējams speciāli Jāņu žāvējumam aizbrauksim pēc bullīšiem.
Rīt no rīta dodos uz Maskavu, ceturdienas naktī būšu atpakaļ, lai piektdien no rīta dotos uz Lietuvu, tur ir maču 2. kārta, šoreiz pie pašas Polijas robežas, šodien vakarā vai rīt internetā parādīsies mūsu 3. raidījums, kur Daugaviešu Andžs rādīs un stāstīs par Mēmeles vimbu copi.

25.05.2010.

LČ 1. KĀRTA VENTĀ

Nu ta pirmais posms ir garām un varu atzīties, ka esmu pilnīgā dir....., vienos mačos nopelnīju vairāk punktus kā pagājušajā sezonā kopā..., bet nu izloze ir izloze, pirmajā dienā iesēdos vietā, kur ar štekeri līdz normālai straumei tikt nevarēja, abet šajā riezē pamat zivis, no kurām veidojās lomi, bija vimbas un vimbas atstraumē nestāv...., ūdens līmenis nepārtraukti cēlās, lietus lija, dubļi līdz autiem, pat itin jaudīgas mašīnas palika uz vietas, nemaz nerunājot par pārējiem standarta auto. Ja neskatās uz visu sadzīvisko slapjumu un netīrību, tad kopumā jau lomi bija labi, lielā straume un līmenis ir sekmējuši milzīgu vimbu baru parādīšanos tur, kur tādos skaitos ttās nekad nebija manītas, ierasto, skaisto brekšu bija maz, arī lielo raudu un citu zivju lomos bija salīdzinoši maz, šoreiz ļoti svarīgi bija pareizi ielozēties ujn saprast ko tajā vai citā vietā var izdarīt, izskatās, ka arī man to izdarīt neizdevās....

Kopumā mačos piedalījās 9 komandas un 2 individuālie sportisti, bija somi, bija leiši un igauņi, arī viens baltkrievs, kurš ļoti veiksmīgi nostartēja leišu komandā, komandām leiši izcīnija pirmo vietu, ar milzīgu pārsvaru apejot Salmo komandu, trešajā vietā somi, individuāli pirmo vietu izcīnija soms Seppo , otro vietu baltkrievs Oļegs, trešais mūsu pašu Pēteris Lideris, kuram pēdējās trijās sekundēs izdevās pievilkt pie uztveramā tīkliņa skaistu vimbu, bet neizdevās to ar pirmo iesmelt tīkliņā un nācās zaudēt 15 gramus kaimiņam un uzvaru kopumā.
Katrā gadījumā Venta atkal parādīja, ka viņai vēl ir daudz pārsteigumu priekš mums, jo katru gadu Venta izspēlē kādu joku, šādus dubļus vēl nebijām redzējuši, nācās nolīgt vietējo traktoru, lai izvestu dalībniekus pa zonām un lai visu veiksmīgi no turienes aizbrauktu mājās.
Bet tik un tā bija forši!!!!!!!
Te var redzēt protokolu.

Pēc pāris stundām te parādīsies otrais raidījums, šoreiz tēma mačmakšķere un stacionārs vagleris seklā dīķī, arī dažas karpiņas...

17.05.2010.

Makšķerēšanas noslēpumi

Sākam eksperimentus ar videoklipiem, kuri tiek izvietoti uz Vimeo servera. Visus raidījumus no cikla "Makšķerēšanas noslēpumi" varēs redzēt Vimeo lapā, bet saites ar tiem turpmāk būs redzamas tepat blakus ailē, sadaļā NG Videofaili.

Tikai zināšanai. Viena 23 minūtes gara raidījuma "smagums" ir aptuveni 100 Mb. Noskatījos vienu Vimeo 2 min. klipu HD kvalitātē, tas aizņēma 40 Mb.

11.05.2010.

Biju Lietuvā un citas lietas...

pa brīvdienām biju leišos uz sezonas pirmajiem mačiem, tie notika Skirvitē, tas ir prom pie Kaļiņingradas apgabala, upe ar stipru straumi, ļoti daudz zivju visu gadu, bet zivju sugas pa sezonām mainās, mačos piedalījās 10 komandas un2 individuālie copmaņi, es un baltkrievs Oļegs startējām zem Kauņas komandas Mekne, pirmā diena, bija tikai viens uzdevums atsijāt smalko zivi un ķert lielās raudas, tas ir zivis pa 200-400 gramiem, man tas veiksmīgi izdevās un novinnēju savu zonu ar 12,8 kg, 95% raudas. Otrā dienā ielozējos gabalu augstāk, darīju visu kā iepriekšējā dienā, bet izrādījās, ka iepriekšējā dienā manā zonā bija sēdējis puisis ar bezriņķenēm un mēģinājis ķert auslejas un citus sīkuļus, tas nozīmēja, ka zona nav barota, starts to arī parādīja, kaimiņi startēja ar smukām raudām un pličiem, es sēdēju kā duraks, bet pamazām sasaucu pie sevis to pašu smuko raudu un sāku pamazām iedzīt, bet otrajā stundā man pienāca brekšuki, kas citās reizēs priecētu, bet šoreiz tā bija sodība, jo leišiem līdz 15. maijam ir brekšu liegums un organizatori nolēma, ka brekši ieskaitē neies (kuriozi, sapaliņi pa 10-15 cm iet ieskaitē, bet breksis nē) , lai kā centos brekšukus aizdzīt, tomēr 4 izvilku un vēl divus , piecērtot un turot uz vietas, lai aizbaida citus, palaidu, rezultātā brekšuki aizgāja, bet laiku es zaudēju pamatīgi. Svari parādīja, ka ar saviem 9,9 kg esmu tikai ceturtais, 20 gramus zaudējot 3., 170 gramus 2. un ap 3kg 1. vietai, uz aci manos jau izvilktajos brekšukos vien man bija kilogrami 3,5 vismaz, ehhhhhhh, bet nu kā ir tā ir. Priecē vienīgi tas, ka visi galvenie konkurenti arī ir ar 5 punktiem, jo rezultātu tabulā no 4. līdz 11. vietai visiem ir 5 punkti, tas ļaus nākošajās tūrēs atspēlēties. Kopā uz 42 cilvēkiem pa 2 * 3 stundām tikaizvilkti 680 kg zivju, ļoti labs vidējais rādītājs .
Šajās brīvdienās ir LČ pludiņmakšķerēšanas pirmais posms, tas notiek Ventā, nedaudz zem Skrundas, uz doto brīdi izskatās, ka piedalīsies 10 komandas un pāris individuālie sportisti, iepriekšējie treniņi nekādus dižos rezultātus nerādīja, bet zinot, ka pavasaros katra diena ir savādāka, ir ļoti grūti kaut ko prognozēt, pietam ūdeņi ir krietni pacēlušies, tāpēc mači var būt sarežģīti un ļoti interesanti

11.05.2010.

cope

Novēlota atskaite par brīvdienām, sestdien mēģinājām iefilmēt pavasara breksīti, jau ar tumsu bijām Salacgrīvā, man par izbrīnu pie licenšu pirkšanas bijām pirmie un vienīgie, laikam solītie laika apstākļi(šoreiz solījumi piepildījās) bija darījuši savu, jo arī pie upes, manās brekšu vietās, nebija neviena cilvēka, ja teikšu, ka tas sarūgtināja, tad melošu. Abiem operatoriem biju apsolījis, ka pirmo brekšuku noķeršu jau pirmajos trijos laidienos, diemžēl nācās sameloties, brekšuks pieticās ceturtajā laidienā....., visumā par copes intensitāti sūdzēties nevarēja, puikiņi reaģēja uz barību labi, bija daudz zem, ap un virsmēra sapaliņu, pa kādam ālantiņam, viena vimba, sauja ar mikro ašukiem un daudz daudz brekšuku, tas, ka vispār upē copes nav bija redzams pēc brekšuku izmēriem, šoreiz lielākie puikiņi bija tikai 600-700 gramu, pamatā tādi 400-500 gramīgi puikiņi, bet kopumā cope bija forša, sevišķi jau tad, kad beidzās lietus un uzspīdēja saule, kopumā savilku stabili virs 15kg zivju, kuras visas palaidu atpakaļ upē. Svētdien tik ļoti nāca miegs, ka acis vēru tikai ap deviņiem no rīta, kamēr lēnām iztūļājāmies, tikmēr pienāca jau pusdienas laiks, a copēt ta gribās, tāpēc braucu uz Valdemāra dīķiem, kur pēc nostāstiem karpiņas jau kustējās pilnā sparā, piebraucot saimnieks izstāstīja, ka diez kāda cope gan neesot, vienam copmanim esot 2 karpiņas, citiem pa vienai, bet laiks bija kolosāls, vēlme kaut kur braukt laimi meklēt nekāda, tāpēc iekārtojāmies aizvējā un sākām copēt, barībā iemaisīju vienu Salmo breksi un vienu Salmo universālo barību, pielēju klāt šķidrumu no kukurūzas bundžas, somā atradu vēl trešdaļ paku grauzdētu, maltu kaņepju un rezultātā sanāca forši smaržojoša barība, galdu baroju aptuveni 20 metrus no krasta, uz āķa liku 3 gaļiniekus un 3-5 motiļus. Pirmā cope bija aptuveni minūtes 40 pēc iebarošanas, vaglerītis nedaudz sašķiebās un biki pabrauca, protams, ka es piecirtu, motiļu uz āķa nebija, zivs arī, pēc laiciņa pieteicās pirmā karpiņa, es tikai piecirtu un atdevu makšķeri meitenei, lai spēlējās, pāc lielas pūšanas un elšanas dievniecīte bija tīkliņā. Nosēdējām pie dīķa četras ar pusi stundas, pa to laiku noķērās 8 karpiņas, vēl trijām iedevu pa zobiem, priecē zivju izmēri, izteikti maziņu nav, viena no mazākajām bija krietnāk ierijusi, tāpēc to paņēmām uz mājām, saimnieka svari rādīja 2.06kg, tātad pāris lielākās bija svarā nedaudz virs trīs kilogramiem. Lai nu ko saka par maksas dīķiem, tomēr man reizi pa reizei patīk uz tiem aizbraukt, kad gribās vienkārši pacopēt un noķert kādu spēcīgu zivi, pietam Valdemāra dīķī labi ir tas, ka vasarā nevar prognozēt zivs, kura pieķersies, izmēru var pieķerties 2 kg, bet var pieķerties arī 12 kg zivs, jo tur viņas ir un daudz

27.04.2010.

bija forši...

Abas brīvdienas pavadīju Salacā, iepriekš sazvanījos ar tantuku, kurš tirgo atļaujas un piesolīju pat dubultu samaksu, lai tikai man noliek vienu atļauju, lai nav jādzenās uz turieni nakts melnumā, neko sarunāt neizdevās, tāpēc abus rītus biju Salacgrīvā jau ļoti laicīgi un abus rītus pie atļauju pirkšanas tiku pirmais, spriežot pēc tautas daudzuma pie upes atļaujas izbeidzās ļoti ātri, jo uz dienu ir tikai 40 gb, bet makšķerēja vismaz cilvēki 70-80.
Sestdiena, aizbraucu uz augšu pa upi uz savām brekšu vietām, priekšā jau bija pazīstamu vīru kompānija, šogad ledus upi ir krietni patīrijis un pamainījis, tāpēc bez spiešanās barā atradu sev vietu, kur ne se kādam, ne man kāds traucētu, dziļums šajā vietā ir labi ja pus metrs, kas priekš Salacas lejteces ir normāls dziļums, pieliku makšķerei 5 gramu pludiņu, 70cm Owner pavadu un izpludināju ar tukšu āķi reizes piecas, man priekšā nekādu čakārņu nebija, tā, ka varēju droši sākt gatavot barību. Nekādās izvirtībās neiegrimu, vienkārši paņēmu 3kg Salmo breksi, samitrināju to ar melases un ūdens maisījumu, pieliku klāt aptuveni 1\1 kurmju rakumu zemi', pirms bumbu taisīšanas iebēru barībā 2 kastītes balto tārpu un nelielu šķipsnu motiļu. Startā iemetu 5 bumbas, aizpīpēju, kopā ar krasta kaimiņiem paņēmām pa malkam Rīgas Melno un process varēja sākties, 3 laidienā cope un zemmēra sapaliņš, nākošā laidienā mēra sapals, tad pāris tukšas copes un visbeidzot mans draugs brekšuks ap 600 gramiem, sākumā process aizgāja ļoti raiti katrs trešais-ceturtais laidiens bija ar copi vai zivi, lielu zivju nebija, pamatā brekšuki 300-700 grami, pa retam kāds līdz un biki virs kilogramam, tikko mēru pārkāpuši sapalīši, āļantiņi, pa kādai smukai raudai un smalki ašuki, stāvēju un kaifoju, ik pa laiciņam ielādēju pa 2-3 bumbiņām barības un process turpinājās, lai gan starplaiki starp izvilktajām zivīm palielinājās, bet garlaicīgi nebija tik un tā. Ap pusdienas laiku cope sāka pieklust pavisam, uzmet barības porciju, ir 1-3 copītes un viss, saule spīdēja, pa krastu visu laiku staigāja tauta, kurai likās, ka viņiem arī tūlīt ķersies, bet es sākuma galdu biju uzklājis salīdzinoši tuvu krastam un manuprāt zivis pagāja tālāk no krasta, nosēdēju līdz trijiem pēcpusdienā un metu mieru, tīkliņā uz aci bija virs 20 kg zivju, tur bija ap 30 brekšuku, 1 vimba un citi mošķi, pats zivis uz mājām ņemt negribēju, tāpēc lielākās atdevu večiem, mazākās palaidu atpakaļ upē un ar apmierinātu ģīmi braucu mājās.
Svētdien scenārijs atkārtojās, braucu, pirku atļauju, ar krēslu biju pie upes, lielais pūtiens man netraucēja, pat palīdzēja, jo pūta no muguras, makšķeres montāžā neko nemainīju, barībā arī tas pats, tikai iepriekšējā vakarā no leduskapja izņēmu sasaldētus motiļus, kurus pēc ziemas copes tinu sausās avīzēs un liku saldētavā, rezultātā man bija kādi pērsimts grami saldētu motiļu, āķim tie neder, bet barībā ir pat ļoti ok. Krastā bijām divatā, es un onka ar diviem fīderiem, no starta iemetu 3 bumbas, aizpīpēju, abi ar onku paņēmām pa malkam Rīgas Melnā un process varēja sākties, pirmais laidiens un .... brekšuks biki virs kilo, otrais laidiens un atkal brekšuks, mazāks gan, bet brekšuks, vienu vārdu sakot desmit laidieni un sešas zivis, plus divas nerealizētas copes. Iekšējā balss visu laiku murmināja, ka tā nevar būt, ka tūlīt cope beigsies, tomēr zivis domāja savādāk, acīm redzot iepriekšējās dienas barojums brekšukus bija sakoncentrējis šajā vietā. Pats rīta trakums norima ātri, bet cope bija loģiska, zivis stāvēja noteiktā līnijā un pareizi pieturot ēsmu copes bija daudz, ņēma gan ļoti uzmanīgi, tāpēc realizēt izdevās labi ja pusi no copēm, bet pietika arī ar to, pamatā ķērās brekšuki, izmērs tas pats 300-700, ār dažiem virskilo izņēmumiem, trāpījās 2 vimbas, 5 mēra sapalīši, 3 ālantiņi, pāris raudas un padsmit mazi ašuki. Interesanti, ka ap 11, kad biju jau izbarojis pirmo barības porciju un iemaisīju otru maisījumu, iemetot 3 bumbas svaigi iejauktas barības, pietam viena bumba izšķīda pret ūdeni, nebiju saspiedis to, uz minūtēm piecpadsmi atkal pavērās super cope, visas'izvilktās zivis barību stūma ārā pa abiem galiem, secinājums, ka barību nevajag iejaukt uzreiz uz visu dienu, labāk to darīt 2 un pat 3 reizes pa copes dienu, svaigam maisījumam ir cits aromāts un tas savādāk strādā. Kad cēlu, precīzāk vilku tīkliņu no ūdens, tur uz aci bija ap, ja ne pāri 30 kg zivju, fotoaparāts bija palicis mājās, neviena, kam atdot lielākās zivis krastā nebija, tā ka papriecājos par lomu un palaidu visas zivis vaļā, lai nākošreiz varētu atkal ķert un priecāties.
Mājās braucot roka patīkami sāpēja no zivju vilkšanas, braucu mājās un smaidīju kā maija sivēns, nu forši, vienkārši superīgi forši.....

19.04.2010.

Televīzija tomēr būs!

Ar prieku varu paziņot, ka sākot ar 5. maiju, katru trešdienu 21.00 iekš kanāla TV 7 iznāks jauns makšķernieku raidījums latviešu valodā MAKŠĶERĒŠANAS NOSLĒPUMI, raidījuma atkārtojumi būs redzami sestdienās 13.00.
Katru nedēļu būs jauns raidījums, bez vecu ierakstu rādīšanas, divas reizes mēnesī būs eksperta viedoklis par kādu no copes veidiem, zivīm, vietām u.t.t. un divas reizes mēnesī būs makšķerēšanas ziņas no dažādiem Latvijas novadiem.

Esam mācījušies no iepriekšējām kļūdām un ļoti ceram, ka šis projekts izdosies

06.04.2010.

AIZIET!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Lieldienas bija foršas, divas lietainās dienas sēdēju un sēju maču pludus, jo secināju, ka pāris gadus neko neesmu sējis, izjaucu pilnībā visas saivas, a man ta viņu ir ap 250 gb., nu un divas dienas krāsoju un svaroju pludiņus un sēju auklas, tiesa knapu simtu sasēju, tā ka pāris nedēļu darbošanos pa vakariem sev esmu nodrošinājis. Bet dvēselai jau miera nebija, lietainajā piektdienā pat aizlikos uz Salacgrīvu, uzmest aci Salacai, ūdens milzīgs, veča neviena, ledus iznests upes krastos, makšķerēt nav kur, ehhhhhhhhhhhhhhh, nokāru degunu un braucu mājās siet savus pludus. Svētdien laiks bija kā uz pasūtījumu un mēs ar puiku aizbraucām līdz Jelgavai, kur iepriekšējās dienās esot labi vimbas ķertas, bet ieraugot milzīgo ūdens līmeni un milzīgos svinus, kādus veči sēja uz gruntenēm, no grunteņošanas atteicos, nu nepatīk man tie rupjie rīki, tāpēc atradām mazu aizstraumīti, kur pavasara saulīte sildīja īpaši silti un ar pludiņmakšķerēm ķērām visādus sīkuļus, mazi plicīši, raudiņas, asarīši un auslejas, it kā muļķīgi, bet tajā mirklī bija baigi forši baudīt pavasari...., vakarā sazvanījos ar Kuldīgas aborigēnu Gunti un acis man aizlējās sarkanas kā trakam bullim, BREKŠI nāk, bet es sēžu mājās, to tā nedrīkstēja atstāt, tāpēc tika veikti visi sagatavošanās darbi, t.i.12 gadus nokalpojusī Shimano Stradik spole tika nomainīta uz Salmo Elite Match spolīti, tika uztīta jauna aukla, kā jau vienmēr uzsveru, man tagad topā ir Specialist Feeder aukla, izsvaroju 12 gramu Sensas pludu, piesēju Owner gatavo pavadu ar labu brekšu āķi un....., pāris stundas pagulējis jau piecos no rīta, kopā ar kolēģi, bijām Ventas krastā. Gaisma ausa lēnām, upe mutuļoja, visāda dzīvā radība švilpa, kurkšķēja un plunkšķinājās, mēs ar kolēģi paņēmām pa malkam Rīgas Melnā ,uz veiksmīgas sezonas rēķina, es pat nenojautu cik patiesībā man tā visa ziemā pietrūka, ja es būtu ar dziedošu rīkli, tad aiz sajūsmas noteikti kādu dziesmu nodziedātu (līdz tuvējo māju iedzīvotāji mani apklusinātu...). Lielākā daļa ierasto copes vietu vēl ir zem ūdens, tāpēc Kārkliņu Guntis mūs nolika vietā, kur vēl nebiju nekad copējis, it kā maza atstraumīte un daudz maz pludināmi 10 metri gar pašām nogrimušu krūmu saknēm, gaismai austot iemetu 3 bumbas barības ar nelielu motiļu piešprici un sākām pludināt, copju nebija, toties zemāk stāvošs copmanis īsā laikā izvilka divus brekšus ap kilogramu un vienu vimbu, tas no vienas puses viesa cerības, bet no otras puses viesa šaubas par to vai mēs esam nostājušies pareizā vietā un vai iebarošana pat reiz strādā. Pēc kādas pusstundas bez copes veiksmīgais copmanis savāca savas mantas un aizgāja uz citu vietu un es, ilgi nedomādams ieņēmu viņa vietu, jo vieta bija daudz perspektīvāka ne kā tumsā manis ieņemtā, jo no šī punkta varēja papludināt ēsmu zem pašām krūmu saknēm, jau pēc minūtēm desmit es tiku pie pirmā brekšuka ap kilogramu, pēc laiciņa pie pirmās vimbas un pamazām process aizgāja, sāku izprast šīs vietas pludināšanas specifiku, ko nebija sevišķi viegli izdarīt, jo ūdens strauji kritās, straume visu laiku mutuļoja un nāca tuvāk krastam, tomēr līdz diviem pēcpusdienā biju izvilcis 12 vimbas, 3 brekšus un 3 labas raudas, tiesa piecas vimbiņas bija maziņas knapi virs mēra, tā, ka iekļāvos atļautajos limitos bez problēmām. Zivis upē ir daudz un arī šajā vietā to bija daudz, tikai viņas nebarojās, par to liecina fakts, ka pa dienu vismaz 20 zivis vēl man aizgāja, no tām labi ja piecām āķis bija mutē, pērējās bija aizķertas ar āķi aiz spuras vai sāna, ļoti bieži uz āķa bija palielas zvīņas, vēl ir auksts un zivis vēl mazkustīgas, līdz ar to tās neskrien kumosam pakaļ, bet gan pasīvi stāv piespiedušās mierīgākajos rajonos. Katrā gadījumā, ja ūdens šādi turpinās kristies, tad pēc nedēļas viss sāksies pa nopietnam......, ko jums arī novēlu.
Jā, starp citu, jaunās Owner gatavās pavadas sevi parādīja vienkārši izcili, ļoti laba aukla un āķi, tik labi, ka vietējie Kuldīgas copmaņi, pavērojuši kā es ravēju krūmus, neraujot nost pavadiņas, man uz nākošo nedēļu pasūtīja šīs pavadas vairākas paciņas, ticat vai nē, tā nav reklāma, to āķu ar pavadām nemaz tik daudz nav, izpirks tik un tā, tas ir stāsts, ka garantēju produkta kvalitāti

06.04.2010.

tuvojas maču sezona

vēl pusotrs mēnesis līdz LČ pirmajai kārtai, mēnesis līdz Lietuvas 1.posmam, pāris mēneši līdz Klubu Pasaules čempionātam, ir jāsāk nopietni gatavoties, šajā sakarā gribu atgādināt pāris lietas par LČ, tā kā šogad uz pirmo tūri taisās ierasties vismaz 3 ārvalstu komandas, tad ikgadējā vilcināšanās ar pieteikumu iesniegšanu šogad netiks pieļauta, visām komandām pieteikums uz čempionātu jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms sacensībām, īpaši tas attiecās uz individuāli startējošiem sportistiem.
Es un Guntis atkal piedalīsiemies Lietuvas čempionātā, es plānoju visas 5 kārtas, ja vēl kāds grib piedalīties, tad dodiet ziņu, aizsūtīšu sacensību grafiku un apstāstīšu kas un kā, dalības maksa tur ir 10 ls par sacensību kārtu, tārpi lētāki kā pie mums, mači būs 5 dažādos ūdeņos, 3 kārtas upē, 2 ezerā un dīķī.
Jūnija sākumā, precīzi 6.06. Salmo komanda dodās uz Pasaules Klubu čempionātu Polijā, Poznaņā, mači notiks upē, paredzams daudz dažādu zivju, ja kāds grib braukt līdzi, lai palīdzētu komandai un pats gūtu starptautisku sacensību pieredzi, tad lūgums nedēļas laikā dot man ziņu, izmaksas tik cik viesnīca un ēšana, kas Polijā nav tās lielākās izmaksas

31.03.2010.

Ziema piebeigta un vasaras sezona atklāta

Sestdien nolēmu vēl pēdējo reizi šajā ziemā uzkāpt uz ledus, bijām Dūņezerā, bijām Baltezerā, ledus vēl tīri normāls, bet iekšējais noskaņojums vairs nelika kaut ko meklēt, tāpēc sēdēju kopā ar puiku un meiteni un ķēru ķīšus, asarīšus un raudiņas, sezonu beidzu ar dūcīša nokostu mormišku Baltezerā.
Svētdien neko gudrāku nevarēju izdomāt kā aizbraukt līdz Voldemāra dīķiem, veči spiningoja līdakas, manā klātbūtnē noķēra piecas, bet nu tādas uz kilogramu ne vairāk, foreļu dīķī aktivitātebija visnotaļ laba, mēs trijatā bijām ar vienu makšķeri un kukurūzas bundžu, bet bija arī veči ar mušām un spiningu, saimnieks visnotaļ demokrātiski skatās uz to, ka zivis laiž vaļā, kas priekš foreļu dīķiem ir retums. Mēs braucām ar domu saķert labas vakariņas un pakaifot par pludiņa grimšanu, foreles kukurūzu ēda diezgan uzmanīgi, copju ļoti daudz, bet ja piecirta pašā copes sākumā, tad lielākā daļa piecirtienu bija garām, kas man šoreiz pat dikti patika, galvenais bija process, lai gan laiks bija izteikti pretīgs, stiprs vējš un lietus, tomēr pāris stundas izturējā gan puika gan meitene, vilkdami zivis pēc kārtas, rezultātā uz mājām paņēmām sešas foreles, atlaidām ap 20, īsā ekspres cope izdevās ...., starp citu foreles cena ir 4 ls kg, vidējais izmērs 500-700 grami, ja gribās apvienot pirmo ģimenes pikniku ar copi, tad varu ieteikt, visiem patiks, tikai laikā jāapstājas, ja zivis liekat maisā.....
Ja jūs zinātu cik tas pludiņš tomēr smuki slīkst...., ehhhh, vēlpāris nedēļas un tad panesīsies

28.03.2010.

nu mēs i mājās

Vakar pēcpusdienā atgriezāmies no Pasaules čempionāta Amerikā, diemžēl esam tikai 5.vietā, bet nu kā ir tā ir, šis čempionāts bija liela loterija un mums šajā loterijā nepaveicās, visi komandas sportisti atstrādāja savas zonas godam, neskatoties uz rezultātiem, nevienam nav ko un arī nedrīkst neko pārmest, jo punktu mums ir tik pat daudz kā 3. un 4. vietas ieguvējiem. No vienas puses varētu pārmest organizatoriem svarus ar 5 gramu iedaļām, varētu meklēt nepilnības noteikumos, kur ir pāris , šoreiz mums liktenīgas, nepilnības, bet tā kā tā būtu tikai ņaudēšana, tad es to nedarīšu, esam 5. pasaulē un viss, nākošgad revanšēsimies.
Pats Pasaules čempionāts bija ļoti labi noorganizēts, tas bija šovs un svētki gan sportistiem, gan vietējās apkārtnes iedzīvotājiem, ikdienas avīžu speciālizlaidumi, kolosāls gājiens, ar patīkamiem pārsteigumiem katrai komandai, pilsētiņā par godu pasākumam bija izpuškotas veikalu vitrīnas, pat visi elektroniskie reklāmas stendi sveicināja makšķerniekus, gaisotne vienkārši superīga, visiem viss patika.
Zivis un copes noteikumi...., ka viņus jupis rāvis, ir tādi kādi nu šajā statā ir, ezers sacensībām bija izvēlēts dīvains, vismaz tā izteicās vietējie iedzīvotāji, kuri savai ikdienas copei izvēlās citus ezerus, dziļumi loģiski 4-8 metri, zivju uzvedība visnotaļ dīvaina, it kā visas zivis ir plēsēji, bet cope ir kā kaprīzām raudām, pietam lielākā zivju daļa uzturās 1-3 metrus virs grunts, pietam zivis ir baros, kuri visu laiku pārvietojas, it kā pa noteiktu rajonu, bet visu laiku ir kustībā, tāpēc arī mačos sportistam visu laiku bija jābūt kustībā, pietam visu laiku bija jāvēro kasun kur notiek, lai tad, kad kāds piecērt un velk zivi varētu momentāli doties uz to rajonu.
Pats ar savu startu lielos vilcienos esmu apmierināts, uzsēsties uz zivīm man neizdevās ne pirmā, ne otrā dienā, bet pateicoties visnotaļ piešautai acij un reakcijai izdevās abas dienas salīdzinoši veiksmīgi pieslēgties strādājošajiem rajoniem, rezultātā ieguvu 7. vietu kopvērtējumā, pietam ieskaitē negāja basi, bet es pirmā dienā izvilku 7 basus no 400 gramiem līdz 1,2-1,3 kg gabalā un vienu zandartu, kurš arī negāja ieskaitē, bet nu tādi bija spēles noteikumi un tie bija visiem vienādi.
Katrā gadījumā es ar braucienu esmu ļoti apmierināts un kas ir pats dīvainākais, ka man iepatikās tā valsts, sevišķi jau mazpilsētas un lauki, lai gan līdz tam es par amerikāņiem neko sevišķi labu nedomāju un neteicu, jo biju saskāries pamatā tikai ar tūristiem, bet kad redzi to patieso cilvēku atvērtību un labvēlību, jā var būt arī zināmu aprobežotību attiecībā uz ārpasauli, kad redzi, ka viņiem ir labi savā valstī un viņi tiešām lepojās ar savu valsti, tad sāc uz to visu skatīties no citas puses.
Kad iebraucām Čikāgā, tad ārā vēl bija sniegs un naktīs pat -6 grādi, kad braucām prom, tad ārā bija +15 grādi un no sniega vairs ne miņas, pēc nedēļas arī ledus tur vairs nebūtu, tā, ka pabijām foršā pavasarī, bet atgriežoties mājās jāsecina, ka ziema vēl ir pilnā sparā un jāsāk štukot ko darīt brīvdienās, braukt Kurzemes asaros, vai meklēt brekšukus tepat pierīgā, bet var būt salakas medīt doties, ko teiksiet, kas notiek?

17.03.2010.

Nu ta.....

Pēc pāris stundām kāpjam lidmašīnā, lai dotos uz Čikāgu, tad vēl kilometrus 400 uz ziemeļiem un.... sāksies indiāņu medības, kā mums ies jūs katru dienu redzēsiet Salmo mājas lapā, jo JST būs on line korespondents uzreiz uz sešām valstīm.

Nu tad abi roki turiet visus piecus īkšķus, lai mums izdotos pierādīt, ka Latvijas komanda ir vis stabilākā un labākā ziemas copes komanda!!!!!

07.03.2010.

Par ceturdienas vakaru...

Mana doma ir ceturdien parādīt Owner produktus, kuri ir ienākušies, precīzāk trīsžuburus, divžuburus, āķus ar pavadiņām, plus vēl ir vēlme redzēt ziemas brekšu pludiņmakšķeres sistēmu, to arī paņemšu līdzi. Ja ir vēl kāda doma, tad metiet idejas...

01.03.2010.

Salakas!

Sestdien neizturēju un aizbraucu uz Ventspili salakās, braucām ar domu, ka pasēdēsim pēcpusdienu un nakti, cik nu varēs izturēt, uz ledus biju ap 2 pēcpusdienā, cilvēku tūkstotis kā minimums, bet tā smuki izstiepušies uz kilometriem trijiem, mēs ar meiteni iekārtojāmies starp dieviem lieliem bariem pa vidu, pirmā cope jau laižot makšķerīti lejā, galā smuka salaka, otrā cope nākošā laidienā, no pieredzes zinu, ka tas nav labs rādītājs, tā arī bija, stundas laikā vēl viena salaciņa. Sāku grozīt galvu un ievēroju, ka metrus simts pa straumi uz augšu veči rokas cilā, pietam diezgan regulāri, satināk makšķeres un pārcēlāmies uz turieni, klāt nevienam nelīdām, izvēlējos neurbtu laukumiņu un izurbu divus āļiņģus sev un metrus desmit tālāk duivus āliņģus meitenei, sāku šupot jau no divu metru dziļuma, kad mana sistēma bija nogrimusi metrus trīs, sekoja pirmā cope, tad nākošā, tad atkal, vienu vārdu sakot panesās, otru makšķerīti ielaidu āliņģī pēc 20 noķertām salakām, otru makšķerīti ar reņģu gabaliņiem uz āķiem, nolaidu uz grunti, pats turpināju copēt 3-4 metrus zem ledus, uz āķa liekot gaļiniekus un pinkus, varēja just, ka bariņš ir visu laiku kustībā, pienāk zivtiņa, paspēj noķert 5-10 gabalas un atkal uz minūtēm 10 ir pauzīte, salaku izmērs dažāds, bet pamatā ēdams, bija arī dažas rekord siļķes pa vidu. Meitene sāka copēt pie grunts, bet kad pacēlu viņai makšķeres uz pusūdeni, tad arī viņai cope panesās, bet tikai uz baltajiem, tā mēs kādu stundu ļoti labi paķērām, sāka krēslot, atbrauca kolēģis ar savu meiteni un iekārtojās netālu, arī viņiem cope sākās praktiski uzreiz, iestājoties tumsai cope palika stipri švakāka, viena zivs minūtēs desmit piecpadsmit, bija sajūta, ka bars ir pašķīdis, bet Rīgas Melnais sildīja, kompānija bija laba, tāpēc pasākums garlaicīgs nelikās. Vienā brīdī zivis pacēlās pat pusotru metru zem ledus, bet tas arī bija uz desmit minūtēm, ķērās vidēji labas salakas, paspēju padsmit noķert un atkal pazuda, līdz kādiem 11 vakarā copes daudz maz bija, vēlāk izbeidās praktiski pavisam, nosēdējām līdz pus vieniem un bridām malā. Man bija kilogrami trīs ar pusi, meitenei biki mazāk, kolēģim arī savi pāris kilogrami bija, nav nekāda super cope, bet visumā nekas, paēdiens sanāca labu labais, tajā superīgajā telšu pilsētiņā pabijām, ģeneratoru un aprijušos leiš-letiņu dziesmās ieklausījāmies no sirds, katrā ziņā man patika, iespējams, ka pirms aizlidošanas uz Pasaules čempionātu Amerikā, nākamo svētdienu, vēl paspēšu vienu dienu pagurķoties.
Jā, starpcitu, pamatā visas zivis uz kustību, apakšā 6-7mm folframa mormiška, augstāk ik pa 25 cm viens spoguļākis(zaļš) un plastmasas mormiška(balta), strādāju tāpat kā ar asariem, uz augšu ceļu ar asu, ātru dribli, lejā laižu ar lēnu šūpošanu, cik redzēju, tad copes man bija stipri vairāk kā kaimiņiem, kuri sēdēja ar nekustīgām makšķerēm.

01.03.2010.

Ceturdiena - Silts vakars

Kā jau šoziem ierasts, šovakar tiekamies Dzirnavu 39, krodziņā Silts, šim vakaram vienas tēmas it kā nav, pārcilāsim salaku makšķeres, ēsmas u.t.t., jo salku cope tomēr tagad daudziem ir pamat cope, tad nedaudz pieskarsimies brekšu barošanai no ledus un turpināsim vasaras barību tēmu, jau runājot par konkrētām barībām un konkrētām zivīm.

25.02.2010.

Ceturdienu vakari

Atbildot uz Mirtina un citu interesentu jautājumu varu teikt, ka nekas nemainās, ceturdienās tiekamies Dzirnavu 39, krodziņā SILTS, šīs ceturdienas tēma - sākam maisīt barības, jeb iebarošanas skola 1. sērija....

16.02.2010.

atkal paradīze

Divas dienas atkal biju Kurzemē, sākotnējais plāns bija vienu dienu ašukot un otru dienu gurķoties, sestdien ašuki ēda gan trīsžuburīti - čortiku, gan motili, sākumā laiks pagāja kamēr atradu vietu, kur ašuku koncenrācija bija daudz maz normāla, izurbu āļiņģi meitenei, iebaroju to ar pusbarotavu motiļu un pats staigāju tirinādams čortiku, lasīju šur tur pa vienam-diviem ašukiem, bet meitene sēdēja pie sava āliņģa un vilka, izborējos netālu un arī pārgāju uz motili un lieta aizgāja daudz jautrāk. Ķēru uz nelielu banāniņu un nedaudz augstāk īsā pavadiņā āķītis un lielākā daļa ašuku sēdās tieši uz āķīša, vienu brīdi uzsēdās kaut kas ļoti smuks, es jau domāju, ka asaris virs kilograma, bet nē, ievilku āļiņģī brekša ģīmi, ģīmis ta āļiņģī bija, bet pleci breksim iesprūda, atrotīju roku , sagrābu breksi aiz galvas un mēģināju ievilkt viņu ar spēku āļiņģī, bet nekas nesanāca, jutu ka tūlīt noraušu breksim galvu, pienāca kolēģis un mēģināja urbt blakus āļiņģi un pārgrieza auklu un mans breksis, lai arī vair nebija dzīvotājs, nogrima, uz aci bija tāds 1,5-2 kg, teikšu godīgi, škrobes nebija neviena grama, smējāmies no sirds, jo 110mm āliņģī ievilkt breksi nebija nekādu cerību. Pa to laiku meitene izvilka asari uz gramiem 900, es jau domāju, ka mans āļiņģis apklusīs, bet nē, ašuki turpināja ņemt, izvelc 2-5 ašukus un pauzīte, uzbaro no augšas ar motilīti un pēc brītiņa atkal aūki ir klāt, man lielākais asaris bija ap gramiem 600, bet vidējais izmērs 150-200 grami, bija nedaudz arī smalkāki, bet praktiski visi ēdami.
Pa nakti palikām tuvējā viesnīcā, ļoti demokrātiska cena un visnotaļ laba nakšņošana.
Svētdien sākām ar salakām, sākums likās cerīgs, pirmā salaka uzsēdās jau mērot dziļumu ar pirmo makšķeri, otrā salaka uzreiz ielaižot otru makšķeri, bet prieki ilga minūtes 15, cope beidzās un pāris stundās noķēru vien pāris mazas salaciņas, tāpēc braucām atkal ašukos, jāatzīmē, ka nakts bija īpaši augsta, kā teica paziņas, kur atbrauca tikai svētdien, tad Kuldīgā esot bijis -6 grādi, bet piebraucot pie ūdens -16, bija arī sarma, kas noteikti nav tā labākā zīme. Ašuki ēda, bet stipri smalkāki kā sestdien, no paša rīta esot bijusi laba cope, maniem paziņām bija brekši ap pusotru kg, smuki asari, bet pleķītis esot ātri apurbts un zivis izbiedētas, es sēdēju tajā pašā āliņģī, kur sestdien, lasīju pa ašukam minūtēs desmit, bet uz kopējā fona tas arī nebija slikti, lielākie asari bija ap 400 gframiem, bet pamats tāds 100-150 grami, savus 4,5-5 kg salasīju, un atkal izteikti labāk ķērās uz āķīša virs banāna.
Katrā gadījumā ar brīvdienām esmu ļoti apmierināts,rīt atliek tikai visus ašukus izfilēt , tad attaisīt balta vīna pudelīti .........

14.02.2010.

LČ 2.kārta

Nu man kādsir uzlicis ļāstu uz maču rezultātu, vai vienkārši dzīve māca mani, ka kaut ko dari, tad jādara ar visu sirdi, nevis tjapu ļapu, sestdien viss bija ok līdz startam, biju sagatavojies mačiem daudz labāk kā uz iepriekšējo kārtu, signāls, sākam urbt un es ar šausmām konstatēju, ka mans piecus gadus nevainojami kalpojušais urbis slapjoledu neurbj, zināju, ka urbim ir nedaudz lielāks nažu leņķis kā jābūt, bet sausu ledu tas urba perfekti, tāpēc neko namainīju, ar spēku un muļļāšanos izmocīju 7 āļiņģus un mans urbis izbeidzās pavisam, ar spēku biju saliecis abus nažus kopā....., tā ka nācās skraidīt pa saviem septiņiem āļiņģiem, kaut kas jau ķērās, bet jutu, ka ar katru minūti slīdu aizvien lielākā pakaļā, redzu vietu, kur apkārt velk, ir vieta, kur varētu ieurbties, bet ... nav ar ko.It kā jau varētu staigāt pa citu āļiņģiem, bet tā kā es vienmēr esmu bijis pret šādu sportu un cenšos šo principu ieviest arī citos, tad atlika vien noskatīties kā citi velk un mocīt pa ķīšu bērnam no sa iem caurumiem, rezultātā ar saviem 800 cik tur gramiem paliku tikai 9., nu mani šogad tas vairs nepārsteidza, vairāk pat smīdināja par manu idiotismu...
Svētdien biju uz starta jau ar citu bori, kolēģis iedeva mazo MICRO Ice 110 mm borīti, nuuu, tad nu es urbu pa visām tūrēm kopā, zivis ķērās negribīgi, bet pa kādam ašukiņam un ķīsim varēja lasīt, viens no āļiņģa un skrien tālāk, jutu, ka šoreiz man iet stipri labāk, tomēr ne tik labi, lai uzvarētu, kā parādīja svari, tad paliku otrais, zaudējot pirmajai vietai tikai 28 gramus..., bļ..., tie grami taču bija man galā, bet kārtējā, man nepiedodamā, slinkuma kļūda makšķerīšu sagatavošanas laikāšoreiz bija liktenīga, desmit minūtes pirms beigām man pieķērās ašuks, visticamāk, ka ašuks, nu noteikti trīsreiz 28 gramus liels, ja ne vairāk, bet piecirtienā notrūka mormiška...., ehhhhhhh
Bet nu labi, ka vismaz tā, komandai svētdien beidzot izdevās mūsu komandas cienīgs starts un vēl ir teorētiska iespēja panākt Rapalistus, lai gan puiki ir stipri un ar baigo azartu un grauzīs ledu, lai noturētos tur kur viņi ir tagad, katrā gadījumā ja gribat redzēt nopietnu divu dienu intrigu, tad iesaku ieplānot brīvdienas pavadīt uz Baltezera ledus pēc divām nedēļām, būs interesanti

08.02.2010.

Vīzas, ja ir doma copēt vai paceļot tuvējās ārzemēs

Šī nu atkal ir no tām ziemām, kad aizsaluši ir visi tuvie un tālie ūdeņi un aizvien biežāk nākās dzirdēt par, manuprāt nenormāliem, super zivju izmēriem Kuršu jomā, sevišķi no Kaļiņgradas apgabala puses, man pat grūti iedomāties asarus uz 2-2,5 kg vaoi raudas pa 1,5 kg, bet... veči tādas tur ķer. Ja ir doma par šādu braucienu, tad firma Fishing Holiday jums nokārtos visas ar vīzām saistītās formalitātes, pietam pa ļoti patīkamām cenām, pietam pat reiz un vēl kādas pāris nedēļas ir izteikti labas cenas Krievijas gada vīzām, kas ir svarīgi, ka jums nav jāskrien no darba, lai paspētu iesniegt dokumentus, to varat izdarīt jebkurā, jums izdevīgā laikā, ja ir veču kompanija, tad firmas darbinieki aizbrauks pēc dokumentiem un pēc tam aizvedīs gatavās pases jums uz ofisu vai pat māju.
Kāpēc es te to rakstu, tāpēc, ka gan es, gan ļoti daudzi kolēģi un paziņas caur šo firmu kārtojam gan vīzas gan ceļojumus un vienmēr viss ir ok, ātri, finansiāli izdevīgi un pats galvenais ērti.

Vatrat to uztvert kā reklāmu, varat uztvert kā noderīgu informāciju, ja tēma interesē , tad zvaniet 28304453 vai rakstiet uz e-pastu i.sobanina#yahoo.com

01.02.2010.

Latvijas čempionāts

Čempionāta 2. kārta notiks Dūņezerā, kā jau iepriekš plānots, zivis ir, ezers nesmok, tā, ka varat droši braukt trenēties

29.01.2010.

mjaaa, reizēm gadās arī tā.......

Nedēļas nogalē M.Baltezerā notika LČ 1. kārta, piedalījās 13 komandas, bija auksts, bet večiem kaut kas ķērās, nebija neviena nulles rezultāta, kas jau priecē, neviens neko nenosaldēja un visi ir otimisma pilni piedalīties nākošajos čempionāta posmos.
Ja par mani pašu, tad šīs sacensības bija lielākais murgs visā manā sportista mūžā, it kā viss bija kā vienmēr, tikai ar to izņēmumu, ka zivis mani pilnībā ignorēja, varēju darīt ko gribēju, zivis vienkārši muka no maniem āliņģiem, sestdien pirmo copi ieraudzīju tikai 7. āļiņģī, arī tas bija mikroskopisks ķīsītis, lasīju pa kādai zivtiņai, bet ar to nepietika, lai uzrādītu kaut cik normālu rezultātu, svētdien vēl trakāk, ja arī kāda rupjāka zivs pieķērās, tad tā aizgāja pusceļā vai atsitoties pret āļiņģa malu, vienu vārdu sakot ar savu rezultātu esmu pilnīgā di....., labi, ka momandas biedriem pietika spēka labi nostartēt un komanda pēc pirmās sacensību kārtas ir otrajā vietā, lai gan man ir kauns apzināties, ka no 44 komandas punktiem 20 atnesu es.
Tagad atliek tikai analizēt kāpēc notika tā, kā notika un darīt visu, lai otreiz vairs šādā situācijā nenonāktu.
Toties var apsveikt Rapalas komandu par stabilo un labo startu

25.01.2010.

Sacensības!!!!!!!!!

Sestdien un svētdien, 23.un 24. janvārī, Mazajā Baltezerā notiks LČ zemledus makšķerēšanā 1.kārta, steidzami vajadzīgi vēl 2-3 tiesneši, nekādas priekšzināšanas nav vajadzīgas, ceļa izdevumus un pusdienu tiesu nosegsim.
Ja ir interese zvaniet man 29224086

18.01.2010.

atkal biju paradīzē

sestdien atkal biju tur, kur ķerās ASARI, bijām trijatā, es, mana meitene un kolēģis, pa ceļam termometrs rādīja arī-21 grādu, bet tur uz vietas bija 15 grādi mīnusā, bet solītā vēja nebija, saulīte spīdēja, Rīgas Melnais sildīja un bija vienkārši forši....
Cope ļoti kaprīza, sākumā izurbāmies tur, kur ķēru iepriekšējā reizē, nosēdēju tur pusstundu un copi neredzēju, kolēģis divus ašukus izvilka, arī meitene vienu smuku ašuku izvilka, tāpēc gāju laimi meklēt, izvēlējos rajonu, kur veči daudz maz vienuviet reizi pa reizei cilāja rokas, aizgāju aiz viņiem un izurbu 1 āļiņģi, kas man nav raksturīgi, zinot, ka dziļums šeit ir ap 7-8 metriem, ielaidu pus barotavu motiļa līdz 5 metriem un sāku copēt, pirmā cope un ašuks uz gramiem 150 bija pēc minūtēm piecām, tad otrs, jau uz gramiem 300 un tā pamazām cope aizgāja, noķer 1-3 ašukus un pauze, uzbaro no augšas un pēc laiciņa atkal 1-3 ašuki. Pasaucu pie sevis meiteni, tur pat netālu ieurbās arī kolēģis, tā vienā vietā visu dienu arī nosēdējām, precīzāk es visu dienu nosēdēju vienā aļiņģī, līdz vakaram noķēru 31 asari, mazākais bija pirmais, mājās nosvēru 148 grami, lielākais 697grami, 10 ašuki ap un virs 400 gramiem, pērējie 200-300 grami, meitene noķēra tikai 2 asarus, viens 300, otrs 450 grami, kolēģim bija 11 asari, lielākais ap puskilogramu. Man cope patika, pat ļoti patika, jā starp citu ķēru uz 0.12mm auklu, ja precīzi, tad Salmo Flurokarbona auklu, galā man bija 5. izmēra zaļi dzeltens banāns un virs tā, centimetrus 15, īsā 2-3 cm pavadiņā parasts, sarkans 14. numura āķītis uz kura spraudu 3-4 motiļus, puse asaru, tajā skaitā arī lielākais, pieķērās tieši uz šo āķīti. Cik redzēju, tad večiem lomi bija ļoti atšķirīgi, bet reti kuram bija 20 asaru, pamatā 4-10 asari, bet nu ASARI.
Atkal visas zivis filēju, tad rīvmaizītē sacepti, ar vīna glāzi, asari garšo ļooooti labi....

17.01.2010.

ir arī uz zemes paradīze....

Tā sanāca, ka šodien , pavisam neplānoti, biju makšķerēt, vakar pēcpusdienā Kārkliņu Guntis man sačakarēja smadzenes un es neizturēju...
Biju Kurzemē, uz ledus kāpām ap pusdesmitiem, kamēr metrus trīssimts gāju līdz Guntim, tikmēr jau redzējukā veči izvelk 4-5 asarus ap 400 grami svarā, es savu pirmo ašuku izvilku jau pirmajā āliņģī, smuks, ap 250 gramiem, tad otrs tāds pats, tad uh.. ah... un mormiškas ta nav, arī meitene mana jau pirmajā āliņģī izvilka 3 asarus, lielākais ap 400 gramiem, bet tad iestājās klusums, it kā kāds pa kādam asarim izvilka, bet vispār copes nebija, sākām staigāt, precīzāk pārgājām metrus 50 sāņus. Jaunajā āliņģī sāka parādīties copes, bet nu tik kaprīzas, ka es jau nodomāju vai tik tur nav kazaragi, bet kazarags izrādījās ašuks ap 500 gramiem, nomainīju diskobumbu uz koši sarkanu Salmo banāniņu un jau pirmajā laidienā atkal ašuks, tad vēl viena mormiška, tad atkal ašuks, ik pa brītiņam iemetu āliņģī pa motiļu šķipsniņai, lai arī dziļums bija liels, ašukiem tas patika, copju palika izteikti vairāk, diemžēl realizēt izdevās labi ja katru otro copi, daudz zivju nodila pusceļā, jo'asari ņēma tik akurāti, ka āķis ja arī iedūrās lūpā, tad velkot vai nu izāķējās vai pārplēsa plāno ādiņu. Meitene sēdēja blakus, sākumā viņai copes bija stipri retākas, bet tad uzsēju viņai arī 'tādu pašu Salmo banānu un pačukstēju lai palaiž motili no augšas un lieta aizgāja, pat stipri raitāk kā apkārtējiem večiem. Līdz vakaram loms bija izcils, man gan lielāki par 500-550 gramiem ašuki nebija, viens monstrs atkabinājās kad ar trešo piegājienu nevarēju viņu iedabūt āliņģī, tas bija izcils, nu arī trīs mormiškas mazi asari nenorāva, bet tik un tā tādus asarus kā redzēju večiem es galā nesajutu, Lideru Pēteris izvilka vienu ap 800 gramiem uz aci, bet šur tur večiem bija vēl pussprīdi lielāki ašuki, nu var būt kilograma nebijua, bet tuvu tam. Par kopējo loma svaru es klusēšu, bet kaifs no šīs dienas ir milzīgs, mājās pasvēru, mazāku par 200 gramiem neatradu, vidējais asara svars 230-270 grami, astoņi ašuki 400 un biki virs gramiem, trīs 500-550 grami, meitenei loms bija nedaudz mazāks, bet arī ļoti labs. Neticās jau ka vēl tikšu uz tādu copi, vietiņa ir neliela, veču daudz, dienas trīs četras un krējums būs nosmelts, jau tagad vairs neesot tā cope, kas sestdien svētdien, bet es arī nedusmošos, man pietiek arī ar vienu šādu copi sezonā, lai gan jāpaštuko par Kuršu jomu, tie stāsti par 1-1,5 kg raudām un asariem līdz 2 un vairāk kilogramiem nedod mieru...
Kāpēc uzsvēru par Salmo banānu, tāpēc, ka Salmo banāns ir tievāks, bez izteikta smaguma centra, tas arī savādāk grimst, šoreiz tas strādāja izteikti labi.

12.01.2010.

ašuki

Saule, auksts un vējš, nu kas var būt sūdīgāks copei, tā es nodomāju, kad sēdos mašīnā, lai dotos uz copi.....
Atkal Ķīšezers, jo uzskatu, ka tas ir ezers, kur vienmēr var kaut ko jēdzīgu noķert, no rīta apstājos līcī, kurā nekad nebiju copējis, pazvanīja Andžuks un izstāstīja, ka es esot Sužu līcī, sabiju tur divas stundas, izurbu ap 40 āliņģiem, visus sabaroju, pārbaudīju gan zāļu salu vidū, gan krasta līniju, noķēru 50-60 ašukus, no tiem neviens nebija pannas izmēra, totiespirmo reizi Ķīsī tiku pie raudiņas, kolēģis to uzlika uz dzīvo un pēc 15 minūtēm izvilka pusotrinieci līdaku, pietam zem metra dziļumā pie krasta. Tinām makšķeres un mukām no šī bernudārza līča un vietu, kur biju vakar, tur bijām biki pēc 12, vakardienas caurumos sēdēja paziņas, kuri bija jau krietni ieēduši cepumus, bet ašukus arī jau kaut cik bija noķēruši, es pagājos no viņiem metrus simts, pa ceļam gan pagaršojot baltkrievu cepumus, bija gana labi, bet tā kā biju pie stūres, tad ... eh. Visumā copes nebija vispār, lasīju pa vienam no āļiņģa, bet toties izmērs ēdams, līdz trijiem piecpadspit, kad metām mieru, jo likās, ka cope izbeidzās pavisam, salasīju 2,1 kg ēdamu ašuku, mazākais 98 grami, lielākais 210 grami, arī kaijas pabaroju itin labi, ja tā turpināsies, tad līdz pavasarim visas Ķīšezera kaijas mani uzrunās uz tu. Par pašu copi, divi motiļi uz āķa jau bija daudz, mormiška maza Salmo diskobumba ar pacietu āķīti,mormiškas krāsa nav svarīga, spēle vai nu kretīniski ātrs un rupjš driblis vai vispār stāvoša mormiška, ar dribli varēja izsist lielākus un vairāk, vislabāk strādājošais dziļums ap 1,5 metri, seklāk sīkie, dziļāk nekas, baroju gan ar smalko motili, gan bišķi ar rupjo, smalkais nepatika ne man, ne ašukiem. Rezumē - večiem copes nebija, jo standarta cope, atnācu, izurbu 1 āliņģi un noķēru, nestrādāja, visu laiku bija jāurj un jāpaplāšina meklējamais rajons, es beigās ar rezultātu esmu pat apmierināts, ja ņem vērā, ka copēju tikai 3 stundas, rīta posmu var pieskaitīt estētiskajai onanēšanai...., tā, ka Ķīsis ir labs, ja zini kur apsēsties...

10.01.2010.

vajag ticēt ....

šodien abi ar meiteni bijām Ķīšezerā, sākumā aizbridu uz vidu, kule putās, stundas trīs urbu un baroju, noķēru 3 ašukus, visas vietas, kur ašuki stāvēja pagājušajā svētdienā, bija kā izmirušas, beigās noskaitos un gāju uz krastu, kur biju ķēris iepriekš, pirmajā vietā uz 15 āliņģiem 5 ašuki, bet jau ēdama izmēra, paplašināju meklējamo rajonu, attaisīju arī 5 vecus, vakardienas, āļiņģus un tajos, velkot urbi ārā, uz ledus izskalojās mikroskopiskas mailītes, pietam visos, vienā divi maziņi kazaradziņi, visus āliņģus sabaroju ar motiļa šķipsniņu no augšas. Bija pulkstens viens, kad es meitenei noteicu, ka šodien laikam zivis neēdīsim, sāku staigāt pa jaunajiem āliņģiem un te viens, tur trīs, te atkal viens ašuks, pamazām, ar baigo dribli, mikroskopisku mormišku un vienu motilīti uz āķa, lasīju tīri ēdamus 100-150 gramu ašukiņus, kas interesanti, sīko ašuku praktiski nebija vispār, ja vispār bija cope, tad tas bija ēdams ašuks, pa visu dienu labi ja desmit ašukus atdevu kaijām, kuras turpat tuvumā sēdēja un gaidīja savu tiesu. Trijos metām mieru, jo meitene, noķerot divus ēdamus ašukus, bija pārsalusi zila, mans loms bija ap 3 kg pavisam foršu asarīšu, pat kauns teikt, ka slikti, loms bija labs, bet principā zivis ēst negribēja vispār, mājās ašukus atkal filēju, sanāca kilograms super garšīgu fileju un čupa ar ikriem, intereses pēc paurķējos ašuku vēdēros un visiem kuņģi bija pilni ar sāņpeldēm, bija ēduši arī manis baroto motili, bet pamatā sāņpeldes .....
cepta ašuka fileja ar alus pudelīti ....... tas ir tāds kolosāls copes turpinājums, ko jums arī novēlu
Rīt atkal jauna diena un atkal jādodās ašukos, jautājums gan kurp doties, pamodīšos un tad jau manīs, Ķīsī ašuku var atrast vienmēr, bet nu šodien dikti labi nourbos, roka plecā sāp, bet ... jābrauc jau vien būs, kā nekā es gada laikā mājās nenosāžu nevienu dienu, ja neesmu slims protams

09.01.2010.

Jāsāk domāt par pavasari, SENSAS

Ir pienācis laiks pasūtīt SENSAS barības, piedāvājums attiecās uz tiem, kuri piedalās sacensībās, cenas, kā jūs zināt, ir ļoti ok, minimālais barības pasūtījums 20 kg\kaste, atraktori 10gb\iep, pludi, konektori u.t.t.10-12gb\iep., ļoti labs piedāvājums uz štekeriem un makšķerēm vispār.

PASŪTĪJUMUS PIEŅEMU LĪDZ 15. JANVĀRIM !!!!!!!!!!!!!!!!!!

06.01.2010.

2010.gada pirmā cpoe

Tā nu sanāca, ka uz ledus tiku tikai 3.janvārī, nepiedodama nolaidība, sāku ar Kundziņsalu, vismaz man liekās, ka to vietu tā sauc, sīkuļi bija katrā caurumā, kolēģim viens ap 120 gramiem ašuks, man daudz, bet smalki, tāpēc pēc pāris stundu mocībām pārbraucām uz, nu jau man tik mīļo, Ķīšezeru, vieta, kaut kur Jaunciemā, kur nemāku pateikt jo vienkārši nezinu. urbu, baroju un dra.., atvainojiet kratīju, bet iekšējā pārliecība un ticība ezeram lika iet un urbt un kā vienmēr ezers nepievīla, abi ar kolēģi uzgājām vietu, kur asaris apakšā bija, ņēma gan ļoti negribīgi, bet ņēma, pāris stundas tajā vietā nocopējām un savus 20 labus panniniekus (120-210grami) salasīju, kā arī nedaudz pabaroju vietējās kaijas ar smalkajiem ašukiem, bet pārāk daudz viņu nebija. BET zinu, ka šajā vietā būs lielie, viņi tur jau ir, tikai es viņus šodien nemācēju paņemt, bet vieta ir izcila, aptuveni kilometru, biki vairāk no krasta, dziļums 2,5-3 metri un pat ar pakaļu jūti, ka viņi tur ir, vēl ir pāris nedēļas līdz maču sākumam, tātad var mierīgi pacopēt.šodien pirmo reizi dzīvē mēģināju filēt asarīšus, sanāca, secinājums, ja ir vismaz 3-5 kgašuku un ir jau ēšanas asums nosists, tad filēšana ir forša lieta un tādus 150 gr un lielākus ašukus jau var pavisam forši filēt, bija dikti labi kopā ar alus glāzi.........

Atgādinu, ka ceturdien tiekamies Dzirnavu ielā 39, krodziņā Silts, vcakara pamat tēma ir ziemas cope, ņemam līdzi lietas, kuras ir labi nostrādājušas šajā sezonā, ja kādam ir Pērnavas cirvis ar visu makšķeri, tad paņemat līdzi, ja kādam kaut kas nav nostrādājis, tad arīņemiet līdzi, mēģināsim sariktēt. Ja kāds grib pamēģināt sevi mačos, tad arī dodiet ziņu, mēģināšu jums piemeklēt komandu

03.01.2010.

2009.gada arhīvs

gada pēdējā cope

trešdien atkal biju Ķīšezerā, vējš, sniegs, laiks vienkārši pretīgs, tāpēc palikām tur pat pie krasta, jo uzmetot acis večiem, kuri sēdēja tuvāk ezera vidum, šermuļi skrēja pār kauliem, jo pār viņiem gāzās sniega vērpetes un brīžiem veči pazuda skatienam.
Asari ņēma ļoti negribīgi, pa vienam no āliņģa i to ar lielu pierunāšanu, daļa veču jau pirms pusdienas migrēja uz krasta pusi, mēs turpinājām lasīt pa kādam panniniekam, kā jau darba dienā, mans telefons zvanīja visu laiku, te leišiem gribās pamuldēt, te darbā kaut kas, vienu brīdi, tikko biju izvilcis smuku ašuku, atkal iezvanījās telefons, attaisīju kabatas rāvējslēdzi un tik vien bija kā izdzirdēju plunkš......, mans telefons slaidā lecienā ieleca tieši āliņģī...., nu varēju pāris stundas mierīgi pacopēt, neviens nezvanīja.
Kopumā salasīju ap 20 pannas ašukus, pāris lielākie ap 200 gramiem, pirms svētkiem kārtīgi pabaroju vietējās kaijas ar kādiem pārdesmit mazašukiem un braucu mājās, kā nekā piespiedu dāvana sev jāuztaisa, jauns telefons jāpērk, labi, ka LMT manu numuru atjaunoja minūtes laikā, diemžēl visi kontakti gan aizgāja, toties tagad ir interesanti, kāds zvana un es pat nenojaušu kas zvana.....

Pēdējā gada dienā copēt nebraukšu, toties tradicionāli copēšu gada pirmajā dienā.
Nu tad visiem priecīgi pavadīt veco un laimīgi sagaidīt jauno, tiekamies uz ledus 2010.gada 1. janvārī .
PRIEKĀ!!!!!!!!!!!!!!!

31.12.2009.

Vēji pūta, asri ķērās...

svētdien modos tikai ap astoņiem, kamēr izčībājos, kamēr pabrokastoju un tiku līdz ezeram, tam pašam Ķīšezeram, bija jau pusdesmit, mājās skatoties pa logu kaut kā biju izrēķinājis, ka vējš man būs no muguras, bet izrādījās, ka trāpīju uz garo vē'ju, kas pūta pa visu ezeru, kaifa bija maz, sākumā, tautas bija diezgan daudz, pietam vairums sēdēja krasta tuvumā, es atradu rajonu, kur pāris dienas atpakaļ ķērām ašukus, atvēru vecos āliņģus, izurbu dažus svaigus, kā vienmēr visus iebaroju no augšas ar mazu šķipsniņu motiļu un sāku staigāt, pirmais simtnieks pieteicās jau pirmajā laidienā, tad vēl viens, bet jau mazāks, cope bija visumā laba, tikko kaut kur trāpījās pa 100-150 gramu ašukam tā es to rajonu palašināju ar 2-3 āļiņģiem, tas strādāja. ap diviem metu mieru, jo jutu, ka mājās nolādēšu sevi tīrot lomu, kopumā uz mājām paņēmu 3,9 kg ašuku, kādu kilogramu pusotru sprīdīšus palaidu vaļā, intereses pēc mājās ar svariem nolēmu pārbaudīt savu acu mēru, plus mīnus 10-20 gramos acumērs ir precīzs, lielākais izvilktais ašuks bija 260 grami, bija 3 pa 195-210 gramiem, 5 ašuki 140-170 grami un vesela čupa ar normāliem pannas ašukiem 90-120 gramu vērtē, kopumā iztērēju 100 gramus motiļa, varēja arī iekļauties gramos 70, bet vispār pabarot ašukus vajadzēja,dikti viņiem tas patika. Divus ašukus neizvilku, viens, uz aci stipri rupjāks par manu lielāko, riņķojot zem āļiņģa nogrieza mormišku, tas uz 0,08mm diegu, otru , jau uz 0.10mm auklu, piecirtu, pavilku un viņš vienkārši nokabinājās, strādāju ar mazām mormiškām, 2,5mm, bet ar pacietu, vidēji resnu āķīti, ašukiem savādāk nevar, zivīm bija pilnīgi vienalga kādās krāsas mormiška bija galā, intereses pēc izmēģināju gan zeltītu, gan sudrabotu, gan kaparotu, ņēma visu. Teikšu godīgi, pilnīgs kaifs, desmit minūtēs no mājas, zivis smukas un patiesi garšīgas, man neko vairāk no ziemas copes nevajag, pavisam droši zinu, ka vakar Ķīsī ir ķerti asari pa 500-600 gramiem, bet tas pa dziļumiem un straumē, pats ķēru pusotra divu metru dziļumā, pāris dienas pastrādāšu un atkal braukšu ašukos.....

27.12.2009.

atkal Ķīšezers

šorīt abi ar puiku 'braucām atkal asaros, šoreis mums parādīja perspektīvu līci ķīšezera Jaunciema krastā, sāku ar zāļu malu, urbu un baroju, ašuki bija visur, bet .... šausmīgi maziņi, es pat nezināju, ka Ķīšezerā ir tik smalki ašuki tādos daudzumos, vidēji uz pieciem āliņģiem viens pannas asaris un kādi desmit divdesmit sprīdīši. Mēģināju paieties dziļumā, bet tur izmērs tāds pats un zivis vēl kaprīzākas, tāpēc atgriezos krasta rajonā, sāku klīst gar krastu un vienā brīdī atradu asu kanti kur dziļums no pus metra ātri aizgāja uz diviem metriem, tur arī bija smalkie ašuki, bet no katra āļiņģa pa vienam diviem panniniekiem trāpījās, rezultātā līdz pustrijiem, kad metām mieru, biju salasījis ap 30 ēdamus ašukus un vismaz simtu sprīdīšus palaidis vaļā, pāris lielākie ašuki bija knapi 200 grami, daži ap gramiem 150 un pārējie 80-120 grami, vakariņām pietika, laiks pavadīts forši, ko vairāk vajag, rīt atkal braukšu, kur...., vēl nezinu, pamodīšos un tad izlemšu

26.12.2009.

Ziemas svētku cope Ķīšezerā

šodien abi ar meiteni aizbraucām uz Ķīsi, nekad tajā vietā nebiju bijis, sākumā pavilkos uz veču bariņu, kuri sēdēja metrus 600 no krasta, vieta ar mainīgu grunti, it kā ašukiem jābūt, urbu daudz, urbu ļoti daudz, bet nekā, pa kādam retam mazpannas asarītim, ap vieniem izmisuma dzīts piegāju pie krasta niedrēm, bļin, dziļums tas pats, kas 200 metrus no krasta, sākumā izurbu tikai 5 āliņģus, katrā iemetu pa mazai šķipsniņai smalkā motiļa, jau pirmais āļiņģis atnesa ašuku uz gramiem 150, otrais tukš, bet trešajā jau 200nieks, paplašināju meklējamo rajonu, izurbu vēl 10 āliņģus, protams pa bišķim iebaroju, meitene iesēdās vienā āļiņģī un tā arī tur sēdēja, ik pa laikam izceldama paašukam, visu laiku pa bišķim pabarojot, es savukārt kursēju pa visiem pārējiem āliņģiem, ašuki ņēma ļoti negribīgi, vienu izvelc un vari iet tālāk, bet izmērs priecēja, vidēji ap 100 gramiem, bija daži mazāki, bet maz, lielākie ap gramiem 250, copējām līdz 14.30 un rezultātā uz abiem kilogrami pieci bija noteikti, pus rimi maiss ar cepamiem asariem. Mājās es divas stundas tīrīju, bet tas bija to vērts, cepts, kraukšķigs ašuks ir tomēr pati garšīgākā zivs.....
Priekā, un visiem labi nosvinēt šo vakaru un galvenais rīt netrāpīties uz promilēm.....

24.12.2009.

Pirmais ledus

Nu tad beidzot arī es tiku uz ledus, sestdien no rīta bijām Dūņezerā, nedaudz aiz Ādažiem, ledus tāds, ka ar tanku braukt var, nekāda pirmā ledus kaifa nav, nekraķšķ, neliecās zem katra soļa, bet nu to es kaut kā pārdzīvoju, saurbos pa zināmām vietām, visus āliņģus nedaudz pabaroju ar motilīti un...., un nekā, staigā kā duraks un nekas nenotiek, pa pāris stundām noķēru divus asarīšus un piecus ķīšus, kolēģiem ļoti līdzīgi rezultāti, tāpēc nolēmām mukt no turienes prom. Pārcēlāmies uz vienu no Gaujas attekām, priekšā jau bija veči 40 un praktiski visiem uz ledus mētājās āsuku bariņš, pietam nevis pavisam zirgazobi, bet normāli cepami ašuki, atradām sev daudz maz brīvu pleķīti un sākām copēt, iespējas zivis meklēt nebija, bet nu savus 5-6 āliņģus varēja uztaisīt, sabarojām un sākām lasīt pa ašukam, līdz trijiem, kad metām mieru, katram bija ap 20 cepamu ašuku, pamatā ap 90-120 gramiem, lielākie ap 250, večiem redzēju arī kādu virs 300 gramu ašuku, man patika, sevišķi kad vakarā kraukšķinājām ašukus un atzīmējām pirmo ledus copi.
Svētdien no rīta jau bijām uz tās pašas attekas, bet.. zivju nebija, pa stundu pusotru noķēru tikai trīs ašukus un tas bija viens no labākajiem rādītājiem pa visu atteku, tāpēc nolēmēm pārbraukt uz citu, stipri plašāku atteku, piebraucot secinājām, ka veču tur ir vēl vairāk, bet tā kā arī paltība bija stipri lielāka, tad varēja izvērsties. Asarīši ņēma labi, pat ļoti labi, tiesa izmērs tāda zupas izlase, labi ja katrs 10. bija cepams, līdz 3, kad atkal metām mieru, man bija kilogrami 3 daudz maz ēdamu ašuku, bet visumā ar copi paliku ļoti apmierināts.
Šōrīt zvanīja igaunis un lielījās, ka vakar Pērnavas līcī esot ļoti smukus asarus savilcis, pēc viņa vārdiem sen Pērnavā neesot tik smuki asari bijuši, arī Pērnavas upē vakar esot bijis ap 200 cilvēku, Peipuss arī ir oficiāli atvērts, tā ka ziema iet vaļā pilnā sparā.

21.12.2009.

aukstā ceturdiena...

Atgādinu, ka šovakar visi kam gribās parunāties par tēmu bļitkas, makšķerītes, sardziņi u.t.t. tiekās Dzirnavu ielā 39, krodziņā SILTS, šis vakars gan pēc tēmas, gan pēc krodziņa nosaukuma iederās kā vēl nekad, pirmkārt šonedēļ būs problēmas ar motili, jo no plostiem vairs neskalo un no ledus vēl neskalo, it kā šodien nedaudz motilis parādīsies, bet cik daudz un kuram tiks ir liels jautājums.
Tiekamies 19.30

19:30 krodziņā. Pirmie jau aizņēmuši labākās vietas.

17.12.2009.

bija auksti, bet forši

sestdien ap pusdienas laiku aizbraucu uz Daugavu,uz kodēto vietu "pie zaļā striķa", tur priekšā jau sēdēja vietas pirmatklājējs Kola, beidzot mēs varējām iepazīties arī dzīvē, iejaucu kilogramu Sensas Gros Gardons , pieliku klāt sauju ceptu, maltu kaņepju, tās liku klāt tikai tāpēc ka paka bija vaļā un uz ziemu negribās atstāt, lai nesabojājās. Ūdens Daugavā bija izteikti zems, es pat tur nebiju tik zemā vēl makšķerējis, straume minimāla, principā varēja makšķerēt pat ar gramīgu pludiņu, bet slinkums ņēma virsroku un es pieliku to pašu, jau sagatavoto un iepriekš lietoto 3 gramu pludu, tas man ir pietiekoši labi izsvarots, lai redzētu katru mazāko copīti. Sabaroju un sāku pludināt, Kola pa to laiku uz vieglu fīderīti izvilka raudu un asarīti, es sēdēju kā duraks bez copes, ar zemo līmeni zivis pie krasta negribēja nākt, tomēr tas, ka Kolam zivis ņēma deva pārliecību, ka vajag tikai gaidīt, barība savu izdarīs, pirmo copi ieraudzīju 50 minūtes pēc pirmās iebarošanas, jāpiebilst, ka šajā laikā vēl uzbaroju, tīšuprāt baroju ar diezgan irstošu barību, lai vieglās sastāvdaļasiet prom pa straumi un sauc pie manis zivis, biju nopircis arī 100 gramus motiļu, tāpēc pa šķipsniņai liku klāt barībai, jo aukstā laikā tārpi, kaut nedaudz, barībā ir gandrīz obligāti, pirmā zivs izrādījās rauda ap gramiem 120-150, turpināju pa nelielai bumbiņai minūtēs 15-20 piebarot un pamazām process aizgāja.Kola savu rīta cēlienu bija atsēdējis, aukstuma devu bija dabūjis un devās mājās, tā ka paliku pie upes viens, labi, ka raudas bija nolēmušas kliedēt manu vientulību, zivis ņēma ļoti kaprīzi, pludiņš vienkārši apstājās, vai tikai nedaudz iegrima, no visām noķertajām zivīm labi ja divas trīs pludu novilka zem ūdens, šoreiz uz gaļinieku neņēma vispār, uz āķa liku vienu, maksimums divus motilīšus, uzbīdīju mazo sviniņu - podpasoku centimetrus 40-50 augstāk, lai iedotu tārpam lielāku iespēju plivināties straumē un zivis to novērtēja. Nosēdēju līdz pašai krēslai, kad sāka jau gļuki rādīties, kopā man zivju kulē bija 23 raudas, 8 pliči un 2 ašuki, svarā tas bija ap 4 kilogramiem, jo raudas bija smukas, bet pliči šoreiz nekādi milzeņi nebija, palaidu pličus vaļā, bet raudas nolēmu apēst, atcerējos kā kādreiz vecmāmiņa sautēja manis atnestās raudiņas, atcerējos un uzsita baigo vēlmi uztaisīt kaut ko līdzīgu, tāpēc mājās zivis notīrīju, sautējamā katlā apakšā ieliku sīpolu un tomātu kārtu, virsū zivju kārtu, atkal sīpoli un tomāti un zivis un tā kamēr katls pilns, āāā'katru zivju kārtu pārkaisīju ar labu devu zivju garšvielu, kad zivis saliktas, tad pa virsu saliku biezu kārtu sīpolu un tomātu, katlu pielēju ar ūdeni, vāku virsū un cepeškrāsnī iekšā, droši vien, ka varēja ņemt ārā arī ātrāk, bet es sautēju šo visu divas stundas, izņēmu un atstāju atdzist, nonoņemot vāku. Teikšu godīgi, vai nu baigi gribējās ēst, vai tiešām sanāca ļoti garšīgi, pietam ne tikai zivis, arī buljons ir vienkārši ideāls........

13.12.2009.

svētdienas raudas

Svētdien pie Daugavas biju tikai pusdivpadsmitos, tepat Rīgas centrā, vietā ar kodēto nosaukumu - pie zaļā striķa, ūdens bija ļoti zems, straumīte lēna, sabaroju ar Sensas Gros Gardons 0,5kg + Sensas Bremes 1kg, minūtes divdesmit sēdēju un urbinājos degunā, bet tad pamazām sākās copes, rauda vienkārši ideāla, vidēji ap 200 gramiem, bet bija arī viena, kuru ar kātiņu nemaz necēlu, ņēmu aiz auklas, virs 300 gramiem bija noteikti. Sākumā cope bija uzplūdiem, noķer divas trīs un minūtes desmit klusums, bet kad sāku ikpa brīdim uzbarot ar nelielu piciņu barības copes aizgāja raiti, beigās nostājās plicis, bet Daugaviski smuks, trāpījās viens ašuks un viens ķīsis, bet tā pliči un raudas. No ēsmām man bija motilis un pinki, sākumā ķēru uz tīru motili,pietamliku uz āķa pa vienam diviem, bet kad sākās copes sāku likt uz āķa vienu pinku un zivis to ēda ne sliktāk. Rezultātā , kad trijos metu mieru, tīkliņā bija tīri biezs, domāju ka starp 4,5-5 kg bija. Baigo kaifu noķēru, priekš tik vēla rudens ideāla cope.

06.12.2009.

copes vakars

man domāt, ka ceturdienu vakari krodziņā Silts , Dzirnavu ielā 39, aizgāja, vakar mēs izrunājām džerkošanas lietas, nedaudz pieskārāmies dropšotam, nezinu kā citiem, bet man pašam dažas lietas palika skaidrākas, sapratu kāpēc mani pirmie dropšota mēģinājumi bija neveiksmīgi, pats galvenais, ka pasākuma gaisotne ir brīva un neuzspiesta. Nākošās ceturdienas pamat tēma ir ziemas makšķerīšu sagatavošana, mormiškas, sardziņi, bļitkas u.t.t. , ja šī tēma jūs interesē tad esat laipni gaidīt 10.12. pusastoņos vakarā, reāli jau visi sāk vākties uz septiņiem.
Ja ir kādas neskaidrības ar makšķerīšu sagatavošanu, tad ņemiet visu līdzi un uz vietas siesim un montēsim, man pašam arī vēl ziemas makškerītes nav gatavotas.....

04.12.2009.

Ceturdiena

Atgādinu, ka katru ceturdienas vakaru, krodziņā SILTS, Dzirnavu 39, tiek gaidīti visi, kuriem gribās parunāties par copi vispār un par kādām konkrētām tēmām, pasākums nav domāts dzeršanai vai kroga peļņai, bet gan dvēselei, šīs ceturdienas galvenā tēma džerkošana un bikiņ arī drop šots, bet tās ir sākuma tēmas, gan jau pamazām aizies runas arī par visu citu...

01.12.2009.

Raudas Rīgas centrā

Nebija noskaņojuma brīvdienās kaut kur dzīties, tāpēc nolēmu pacopēt kaut kur tuvumā, sestdien pirmspusdienā aizbraucu uz Piņķiem, biju saklausījies baumas par labu raudu copi, cope tiešām laba, zivs katrā laidienā, bet.... divu stundu laikā, kuras tur izturēju, neviena raudiņa nepārsniedza 100 gramus un pat tās uz kopējā fona izskatījās pēc monstriem, ideāla vieta, kur saķert ēsmas zivtiņas, desmit minūtēs raudiņas 20 var noķert. Pārbraucu uz Daugavu, uz kodēto vietu "pie zaļā striķa", priekšā bija jau viens onka, kurš uz jautājumu par copi skumīgi nošūpoja galvu, līmenis Daugavā bija liels, HES strādāja pilnā sparā, sabaroju un jau pēc minūtēm piecām pirmā rauda uz gramiem 200 bija rokā, pusotrā stundā noķēru 11 zivis, mazākā ap gramiem 150, lielākā uz kādiem 250 gramiem, ņēma vienu mazu balto un divus trīs motiļus, pēdējās zivis jau tikai vienu pašu motilīti, onka pa to laiku noķēra vienu raudu un to pašu uz manas barības, tā ka grūba nestrādāja, sāka stipri līt un metām pasākumam mieru.
Svētdien tādā brīvdienu režīmā ap pusvienpadsmitiem biju atkal pie Daugavas, ūdens nokrities turpat par pus metru, straumīte lēna, iebaroju, aizpīpēju un sāku makšķerēt, kamēr pīpēju pirmo cigareti paspēju noķert trīs raudas, zivis ņēma metrus 3-4 zem barotās vietas, es gan arī diezgan sausu barību metu, ar domu, sasaukt zivis no lielāka attāluma, pa pusstundu biju ticis jau pie zivīm desmit, kad atbrauca tas pats onka un sāka barot ar grūbām, uz mirkli man cope tā kā pieklusa, bet pēc uzbarošanas atsākās, nevar teikt, ka'zivis būtu bijušas rijienā, viņas tur bija, bet ņēma ļoti akurāti, sākumā ideāli strādāja viens pinka un trīs motiļi, bet pēc kādas stundas pusotras uz šādu kumosu jau vairs neskatījās, vajadzēja likt uz āķa vienu lielu vai divus vidējus motiļus un tad kaut kas notikās, tomēr pauzes starp copēm palika aizvien lielākas, HES sāka dot ūdeni un copes pamazām pazuda pavisam, minūtes 40 nopludināju pa tukšo un metu mieru, bija jau desmit pāri trijiem un uz brīnumiem cerēt negribējās. Kopumā savilku ap 5 kg zivju, pamatā raudas ap 150-200 gramiem, bija viens brekšuks, vairāki pliči, lielākā rauda nedaudz virs gramiem 300 un tā pati paņēma anāli..., tiešā nozīmē, vilkt viņu ar tieviņu 6 metru makšķerīti un smalkām aukliņām bija bezgala patīkami. Atdevu zivis onkam un pats apmierināts braucu mājās, ja saliek visus faktorus kopā (izgulējos, tālu nebraucu, laiks, cope ar 6 m bezriņķu makšķerīti, rezultāts), tad var teikt, ka diena izdevās ļoti laba.

30.11.2009.

Ceturdienas zivju dienas......

Vakar notikās pirmais copmaņu saiets krodziņā SILTS, tas ir Dzirnavu ielā 39, pasākums priekš prmās reizes nebija tas slikts, nedaudz gan pietrūka vienota scenārija sākumam, bet pamazām tēmas un diskusijas aizgāja un beigu beigās lielākā daļa atnākušo palika apmierināti, šoreiz runājām par visu ko, kas var būt arī to mazo haosu tēmās radīja, bet domāju, ka pamazām nonāksim pie tā, ka vakariem būs pamattēma, vismaz sākumā, gaidu no jums vakara tēmu idejas. Nākošās ceturdienas (03.12.) galvenā tēma būs džerki un džerkošana, savā pieredzē dalīsies Harijs Raciborskis, kuram ir liela pieredze arī starptautiskās spiningošanas sacensībās, Pasaules čempionātos un kurš arī pat reiz LMSF valdē ir atbildīgs par spiningošanas sporta attīstību Latvijā. Ja nav grūti, tad paņemiet līdzi savus mīļākos džerkus, savas pārbaudītākās pavadas, lai arī tie, kuriem nav pieredzes šajā copes veidā, dabū kādu priekštatu par to kas tas ir, jo piekritīsiet, ka nezinātājam džerki liekās kaut kādi monstrīgi mānekļi.
Pat reiz ir ieplānots, ka trešā vakara tēma būs ziemas makšķerēšana, precīzāk makšķerīšu pareiza sasiešana, mīļākās mormiškas un bļitkas, parādīšu dzīvē, kā ātri ievilkt mormiškā kembriku, parādīšu priekškam kembriks tur vispār vajadzīgs, var būt ka ir kāds, kurš māk pareizi strādāt at lielo "ČORTU" , nu to ar tiem lēkājošajiem āķiem uz kuru Lielupē sēž puse veču, varētu arī to darbībā parādīt.
Jāsaka arī liels paldies krodziņa saimniekam Raimondam, par ideju un iespēju šādiem vakariem tapt.

27.11.2009.

Ceturdienas - zivju dienas

Sākot no šīs ceturdienas, 26.novembra, un līdz aprīļa vidum, katru ceturdien 19.30 Dzirnavu ielā 39, krodziņā SILTS laipni gaidīti visi, kuriem gribās parunāties par copi un visu kas ar to saistīts, runāsim par dažādiem copes veidiem, par to kā tiek radīts inventārs, prezentēsim un kopīgi veidosim jauno, precīzāk jau bijušo manu copes raidījumu, kurš atgriežās ēterā no jaunā gada. Pasākums ir iecerēts lai mēs varētu izlīst no saviem datoriem un parunāties skatoties viens otram ģīmī, lai varu jums parādīt tās lietas, kuras aprakstīt vienkārši nav iespējams. Krodziņa īpašnieks pats ir kaislīgs copmanis un pasākums nav domāts, lai uz šiem vakariem nopelnītu, bet gan lai būtu vieta, kur var satikties līdzīgi domājošie idioti, arī pats tur plānoju būt praktiski katru ceturdienu, nu pietrūkst tā kolektīvisma reizēm, baigi pietrūkst....
Pirmajiem trijiem jebkurš kokteilis par brīvu, krodziņa saimnieks parūpēsies par vieglām uzkodām un tēju, tā, ka droši varat nākt, pat tad, ja šobrīd nav liekas naudas, jo šis ir tas gadījums, kad jūsu maka biezums nevienu neinteresē, jo visi mēs esam copmaņi un par to arī runāsim.

23.11.2009.

Karūsas un citi zvēri

Sestdien biju karūsās, precīzāk jau jāsaka karūsiņās, teikšu godīgi, sen nebiju bijis tik pied... vietā, trakāk kā pie Varkaļa, visas niedres un krasts pilns ar pudelēm, papīriem un citiem atkritumiem, var būt, ka daļa ir no jūras sanesta, bet nu lielākā daļa ir mūsu, copmaņu, atstātā draza, par to mūs arī vietējie nemīl un panāksim, ka viņi vienkārši aizslēgs visus vārtus un nelaidīs copmaņus pie ūdens.
Pati cope jau bija jautra, atbraucu vēl krēslā, lai tiktu vietā, līdz ar gaismu sāka ķerties, sākumā izteikti maziņas, zem 100 gramu karūsiņas, bet vēlāk, dienai iesilstot un barībai iestrādājoties aizgāja diezgan raiti, bet lielākas par gramiem 300 tik un tā netrāpījās, veču daudz, mazajā ostiņā saskaitīju ap 70 večiem, lielos vilcienos vilka visi, cits vairāk, cits mazāk, bet zivtiņas bija visiem, man vislabāk ēda slieku, maza slieciņa uz 12. numura āķa un viss notikās, dziļums ap pusotru - diviem metriem. Radās sajūta, ka to zivju tur ir nenormālās tonnas, jo veči viņas tur slāna un vairumu stiepj mājās jau vismaz mēnesi un mazāk viņu nepaliek, es copēju līdz pustrijiem, rezultātā 17 litru spainis bija praktiski pilns, apskatījos un palaidu visas zivis atpakaļ. Katrā gadījumā laba vieta, lai pacopētu kopā ar bērniem un sievām, viņiem patiktu, jo ķerās, nedaudz pabarot un viss notiekās, man pie rokas bija tikai Sensas Carp, pa visu dienu izmetu vienu kilogramu barības, bet radās sajūta, ka varēja mest jebkuru barību, zivju daudz un viņas nav izvēlīgas.
Svētdien ,ap pusdienas laiku, aizbraucu uz Buļļupi, gribējās ašukus pakacināt, bet pāris stundās noķēru tikai vienu ašuku un pāris raudiņas, radās sajūta, ka zivju vienkārši nav, jo pēdējo trīs gadu laikā, ko rudeņos copēju tajā vietā, šī bija vis sliktākā reize, pat pagājušā gada sniega vētrā ķērās labāk, tad man radās doma, ka sen neesmu aprāvis savus spiningošanas mānekļus un tāpēc uz pusotru stundu aizbraucu uz Daugavu, kur vismaz pāris simti cilvēku centās noķert kādu lasi, mani rīki gan bija ļoti nepiemēroti šim pasākumam, bet neba jau tāpēc atteikties no nodoma, pusotrā stundā veiksmīgi norāvu 6 voblerus, metrus 4-5 no sevis redzēju uznākam un muguru parādam 4-5 kilo zivi un pilnīgi apmierināts ār pavadīto dienu braucu mājās.

23.11.2009.

.

Pamatīgs aplauziens man sanāca ar tiem asariem, būt biju, ķert ķēru, bet upītes krasti ir tik aizauguši un stāvi, ka reti kur varēju tikt klāt un tajās vietās neko lielāku par 100 gramu ašuku nedabūju, veči no laivām ķēra, ne tā, kā man pirms tam stāstīja, bet pannas ašuki bija un diezgan daudz, uz pludu ķert nebija iespējams, jo sērga kazaragi skrubina nost visu, ko liec uz āķa.
Pa brīvdienām jābrauc raudās, Zemgales upēs rauda ņem un smuka rauda, ir arī plakanie pa vidu, no drošiem avotiem, pietam dažādiem, zinu, ka vakar raudām bija izcila apetīte, vēl tikai biki jāpastrādā un jābrauc......

19.11.2009.

.

Tā nu atkal sanāca, ka biju butēs, diena sākās ar to, ka noejot pie jūras ievēroju ūdenī, pie paša krasta, tīklu, iebridu un izvilku to sūdu ārā, tādā 20 metru tīklā bija ap 50 smukām butēm, apkārt stāvošie veči uzklupa tīklam kā kaiju bars reņģu vedējam, pat tādas labi pastāvējušas butes lika savos maisos, reāli visas zivis bija vai nu beigtas vai tuvu galam, tāpēc zaļo netēloju un ļāvu večiem savākt zivis, labāk kā izmest krūmos lapsām, tīkls izskatījās kā ar brienamo tērpu ievilkts un aizmirsts. Sestdien pa dienu kaut kas notikās, bet nākot tuvāk vakaram sāka notikties ļoti labi, lielākas par gramiem 500 gan nebija, bet arī sīko praktiski nebija, sēdēju līdz 22.30, tad vienkārši gājām gulēt, jo zivju pietika, kompānija , kura atbrauca tikai ap deviņiem vakarā, līdz rīta gaismai bija pievilkusi pilnas kules, var būt pat stipri vairāk kā atļauts, bet lai nu ēd veseli..., es nonācu pie jūras ap astoņiem no rīta un sākās cīņa ar mazajām lauru lapām, pa dienu ēdamās butes ēst negribēja, ja kāda arī trāpījās, tad tai vēders bija piepūties kā bumba, ap vieniem metām mieru un braucām mājās, viss, laikam man šogad bušot pietiks, process ir foršs, bet azarts arī jau ir nodzīts.
Pāris secinājumi, tās bumbas un pērles uz āķiem un auklas var arī nebūt, manuprāt viņas pat traucē nevis palīdz, reņģe butei ir tas pats, kas motilis breksism, ēd vienmēr, garnele strādā uzplūdiem, sevišķi sliktā copē, kad ir rijiens, tad ir vienalga kas uz āķa, parsonīgi man citas zivis ēsmai ne sevišķi patika, izmēģināju gan raudu, gan vimbu, gan karpu, pārāk gaļīgas, bet tā laikam vairāk ir gaumes lieta.
Ja vēl šogad braukšu, tad noteikti ņemšu līdzi pludiņmakšķeri, ja ir bezvējš vai krasta vējš, tad ar pludiņu metros 20-30 vajadzētu būt ļoti interesantai copei, jo bute tur ir un viņu var kacināt.
Tagad pievērsīšos asaru copei, man te pačukstēja, ka vienā ļoti slepenā vietā labi nākot rudens ašuki, būs jābrauc lūkot viņus vaigā, tiesa esmu bez laivas, bet gan jau kaut ko izkacināšu, trešdiena tik un tā ir piespiedu brīvdiena, tā ka varēšu izvirst savos eksperimentos, kā man ies ziņošu.

16.11.2009.

atkal butes ........

Aizgājušās brīvdienas atkal biju jūrā, šoreiz sevišķi ar ko lielīties nav, it kā jau pus spaini savilku, bet izmērs tāds stipri vidējs, atkal secināju, ka sveiga reņģe plakanajām zivīm garšoja labāk par garneli, tā kā ar jūras copi nekad īpaši neesmu aizrāvies, tad šādā jūras atkāpšanās, vietā, kur copējām tas bija par metriem 20, ja ne vairāk, man bija liels brīnums, sēdējām uz sēkļa, kuram pirms nedēļas cītīgi metām pāri. Tā kā šoreiz tā bija vairāk tāda plezīr cope, ar palikšanu tur pat kempingā un copes turpinājumu no rīta, tad nekādos dziļākas jūras meklējumos nedevos, lai arī ar prātu sapratu, ka tādā seklumā uz normālu zivi cerēt ir grūti, bet tik un tā lielākās butes, ap 500 gramiem, paņēma pusceļā līdz 2. sēklim, tas ir metru 20 iemetienā, ļoti tālie iemetieni aiz 2. sēkļa nekādas būtiskas izmaiņas copē neienesa, tāpēc no tiem atteicos un copēju tuvajā distancē.
Tā vien izskatās, ka šīs brīvdienas atkal braukšu kaut kur uz jūru, tikai savlaicīgi jāsagādā svaigās reņģes, jo pagājušajā piektdienā pa visu tirgu tikai vienā vietā tirgoja svaigas reņģes, kas ir dīvaini, ka svaigu bušu vispār nebija....
Visādi citādi lēnām gatavojamies ziemai, pats gan vienmēr makšķerītes taisu iepriekšējā vakarā pirms pirmās ziemas copes, tas ir tikpatkā rituāls, izkrati makšķerīti, pamainu mormiškas, ehhhh......., ledu gribās, nākamnedēļ notiekti vienu dienu jāvelta Buļļupes asarīšiem, citādāk ar to bušu copi var atrast no normālas makšķerēšanas.

11.11.2009.

darba piedāvājums

Salmo veikalam Daugavgrīvas 31a vajadzīgs pārdevējs,prasības - vēlme strādāt, vecuma un dzimums ierobežojumu nav, CV un pieteikumus sūtīt uz e-pastu - normunds#salmo.lv līdz trešdienai 4.11., pārrunas ar kandidātiem Daugavgrīvas ielā trešdien no 12.00 - 15.00

02.11.2009.

butes

Šoruden, pateicoties lielajam ūdens līmenim upēs, kaut kā esmu pievērsies bušu copei un teikšu godīgi, kaut kāds kaifs tajā pasākumā ir, arī šīs brīvdienas pavadīju pie jūras, rezultāts visnotaļ labs, sestdien pie jūras, netālu no Jūrkalnes, pie Zaķu kempinga, bijām ap 11, veči, kurus satikām diez cik apmierinātus ģīmjus nerādīja, teicās, ka copes neesot, bet tā kā nakšņošanai bijām noskatījuši šo kempingu (4-6 vietīga mājiņa 15 ls nakts) un bija paredzēts nedaudz lietot dažus alkoholiskus dzērienus, tad nolēmām palikt tepat un nekur neklīst laimes meklējumos. Pienākot pie jūras vilnis bija vidēji liels, bet vēja vairs nebija, jūra nesa zāles un bija straumīte, tomēr butes sāka ķeties uzreiz, man kā ne sevišķi pieredzējušam bušiniekam, pat likās, ka cope ir ļoti laba, vidēji 10 minūtēs 1-2-3 butes, izmērs pa vidam, bija daudz smalko, bet bija arī smukas ēdamas zivis. Pamazām jūra sāka norimt un nedaudz arī pieklusa cope, tomēr garlaicīgi nebija, iemet makšķeres (uz trijiem ar meiteni un puiku 3 makšķeres), ieņem sildošo malku, uzpīpē un puika jau tin āŗā nākošo buti. Sēdējām līdz 22, tumsā copes intensitāte nemainījās, tiku pie vienas, nepilnu kilogramu smagas menciņas.
Svētdienas rīts bija stipri vēss, kamēr izčamājāmies, tikmēr bija jau pusdesmit, jūra kā dīķis, ne vilnīša, attiecīgi arī rupjākās zivis bija klusākas kā iepriekšējā dienā, bet copju biežums nemainīgs, makšķeres jāpārmet ik pa 10 minūtēm, jo citādāk mazās buteles visu nograuž no āķiem, vidēji uz 5-7 mazajām viena ēdama bute, toties laiks ideāls.
Kopsavilkums - mājās atbrauca ap 10 kg zivju, šoreiz ēsma numur viens bija reņģe, garnele 2. vietā, vimba 3., reņģi griežu tabletēs , turās uz āķa ļoti labi, pasākums izdevās labs un ja neuzsals, tad noteikti braukšu vēl.

02.11.2009.

Baltkrievija

Naktī atgriezos no Minskas, kur piedalījos tradicionālajās sezonas noslēguma sacensībās, šogad tur piedalījās 50 spēcīgākie copmaņi no Ukrainas, Krievijas, Lietuvas, Latvijas un Baltkrievijas, šogad , pirmo gadu, mači notika tikko uzbūvētā airēšanas kanālā, grandioza būve, kādas pie mums nav un nekad nebūs...., kanāls ar slūžām savienots ar Minskas ūdenskrātuvi, vidējais dziļums 3-4 metri, straumes nav, pamat zivis rauda un brekšuks, daudz asarīšu, esot arī labi zandarti un līdakas. No Latvijas bijām trīs copmaņi, es, Jevgēnijs un Denis Grigorjevi, tā kā arī citiem atbraucējiem nebija pilnas komandas, tad uz vietas saformējām jaunus veidojumus, mēs ar Denisu un diviem Pēterburgs puikiem izveidojām komandu Baltija, Jevgēnijs startēja Maskaviešu komandā.
Jau piektdienas treniņā es liku uzsvaru uz mačmakšķeri, jo ūdens bija dzidrs un lai arī "zem š'tekera" bija 3 -3,5 metri dziļš, tomēr zivis lielākoties turējās kanāla vidū, t.i. metrus 30 no krasta, sestdien it kā viss notikās kā plānots, izdevās pat dubultā apķert visus tuvākos konkurentus, kuri lielākoties visi štekerēja, tomēr paši galējie copmaņi, aiz kuriem tālāk vairs neviens nesēdēja, tomēr mani apķēra un es paliku tikai 3. savā sektorā, tie kas ir jutuši sporta garšu zin, ka ar galējiem visbiežāk ir neiespējami cīnīties.
Svētdien neko savā taktikā nemainīju, lai arī manā sektorā bija vēl pieci mačmakšķeres vicinātāji, divi no tiem blakus, pirmās divas stundas gāja ļoti līdzīgi, man pat likās, ka es nedaudz zaudēju, tāpēc nedaudz pamainīju iebarošanas taktiku un savācu pie sevis nedaudz rupjākus finierīšus, kā rezultātā pēdējā stunda bija mana zvaigžņu stunda, aiz muguras man stāvēja liels skatītāju bars, kuri applaudēja pie katra finierīša virs 200 gramiem, rezultātā apejot konkurentus gandrīz par kilogramu man izdevās uzvarēt.
Kā rādīja kopvērtējuma tabula, tad es ar saviem 4 punktiem ieņēmu 3. vietu individuālajā vērtējumā un izvilku mūsu komandu uz 1. vietu, pietam saņēmu speciālbalvu par mačmakšķerēšanas paraugstundu, teikšu godīgi, esmu ļooooooti apmierināts ar startu, labi, neesmu 1., bet tik un tā sezonas noslēgums izdevās ļoti labs, pietam kārtējo reizi izdevās pierādīt saviem Krievijas draugiem, konkurentiem un paziņām, ka mačmakšķerēšana un bolonēze ir manas tēmas, tieši tāpat kā barības.
Individuāli uzvarēja baltkrievs, kurš pirmajā dienā uzvarēja manu zonu, otrais bija lietuvietis, kurš arī pirmajā dienā sēdēja pašā sektora malā, katŗā sportā ir jābūt veiksmei un protams meistarībai to veiksmi noturēt.
Ciks saprotu, tad pie mums balto zivju cope ir pavisam pierimusi, var būt izņemot Salacu un Ventu, ja kāds var pačukstēt, kur varētu kādu rudens raudu vai brekšuku pakacēt, es būšu ļoti pateicīgs (liela sauja motiļu no manis).

26.10.2009.

nav divu vienādu gadu .....

Izmantoju sestdienas bezvēju, lai aizbrauktu butēs, bija doma arī kādu asari Sakā pakacināt, tāpēc braucu uz Pāvilostu, ar asariem nekas nesanāca, precīzāk ieraugot to, ka Sakas upes vairākās vietās ir par procentiem 90 aiztaisīta ar tīkliem vai murdiem, visa apetīte uz copi pārgāja uzreiz, lai nu saka zinātnieki un zvejnieki ko grib, bet īsti normāli tas nav, ka oficiāli var aizlikt upi pilnīgi ciet, Rīgas centrā Daugava gan arī ir vienkārši pārpildīta ar tīkliem, copmaņiem to vienu nelaimīgo lasi neļauj paturēt, bet zvejniekiem stāv tīklu kilometri, daudzi kilometri, to es laikam nekad nesapratīšu, kāpēc ir šāda situācija, lai gan kāda valsts, tāda situācija uz ūdeņiem....
Runājot par lomiem, butes kārtējo reizi bija nolēmušas man neķerties, desmit stundās 15 butes, precīzāk butītes, sēdēju uz Pāvilostas mola, tiesa neredzēju, ka kādam būtu gājis stipri labāk, arī cik pagājos gar krastu neviens sevišķi priecīgu ģīmi nerādija, parunājos ar leišu kompāniju, kuri reizi pa reizei atbraucot uz turieni, kad Liepājā mols esot pārpildīts ar tautu, paklausījos nostāstus par Liepājas mola mencām un butēm, kuru tur reizēm esot tā, ka nevarot ar vienu reizi malā nonest.
Cik nu noķerto bušu skaits ļāva, izdarīju dažus secinājumus, pirmkārt secināju, ka'bezvējā vai mērenā vilnī labāka kāta par fīderi nav, var redzēt jebkuru mazāko copīti, arī iemetiens sanāk pietiekoši tāls, protams jāskatās uz kāta testu, es mētāju 100 gramu svinu un uz 0,14mm pītās auklas tas lido ideāli un cik tālu gribās, otrs secinājums ir, ka tomēr pītā aukla ir labāks risinājums par resnu monofilo, pītā labāk nostiepjās, mazāk plivinās vējā, ir krietni tievāka, attiecīgi arī metieni sanāk tālāki, ja to vajag, trešais sacinājums, ka pavadu sistēmas tomēr jāsien pašam, vismaz man tas bija ļoti izteikti, ka uz paša sietajām āķu sistēmāma ķērās, bet uz rupjajām pirktajām, ar milzīgiem āķiem u.t.t., neķērās, var jau būt, ka maldos, tomēr man liekās, ka bute arī nemaz tik stulba nav.
Svētdien izgulejies pēc atpakaļ ceļa no bušu copes, nolēmu pāris stundas pasēdēt Daugavā, tādu mazu ekspreso copi uztaisīt, jo vienkārši nemāku un neciešu sēdēt mājās, vajag pasēdēt ar makšķerīti un pafilozofēt par dzīves jēgu vismaz stundiņu un viss nostājās savās vietās, var atkal elpot, biju slapenā vietā "pie zaļā striķa", salīdzinoši ar to kāda tur cope šajā laikā bija pagājušajā gadā, var teikt, ka tagad zivju tur vispār nav, divarpus stundās, ko tur izturēju, noķēru kopā desmit zivtiņas, pāris plaukstas izmēra finierīšus, pāris asarīšus un raudiņas, tomēr cope bija interesanta, sākumā likās ka zivju tur vienkārši nav, bet pārejot uz izteikti smalkiem rīkiem, liekot uz āķa vienu motilīti un to pašu cilpiņā uzvērtu, izrādījās, ka dažas zivtiņas uz barības tomēr stāv, beigu beigās nosalis, bet apmierināts braucu mājās.
Kaut kā aizdomīgi ātri laiks sāka bojāties, neticās, ka novembra sākumā jau uzsals, tātad tāds sad... rudens sanāks, baltās zivis būs dziļumā, upēs līmenis ir liels, atliks vai nu par velcētāju pārkfalicēties vai atkal sākt asarīšus uz tārpu dropšotot, patiesībā jau nav tik svarīgi ko darīt, galvenais braukt copēt.....

12.10.2009.

oktobris brrrrrrr

Vakar atgriezos no Krievijas, šoreiz uz robežas turp ceļā pavadīju tikai 3 stundas, nedaudz vairāk atpakaļ ceļā, kārtējo reizi pērliecinājos, ka Terehovas robežpunktā strādā daļa cilvēku, kurus no turienes vajadzētu dzīt ar sūdainu mietu un ļaut strādāt cilvēkiem, kuri grib un var strādāt, runa iet par attieksmi un ātrumu kā viss notiek, bet nu labi, mājās esmu un viss ir ok.
Skatos, ka te pa šo laiku slapjums ir nācis klāt milzīgos daudzumos, Gaujā ūdesn augšā turpat par metru, arī visas citas upes ir ārā no krastiem, tātad tur darīt patreiz nav ko, lielajās upēs'iebraukt vējš ļauj tikai ar nopietnu braucamo, tā ka stipri vēl jāpadomā kurp doties copēt, lai tomēr noķertu kādu zivīti, it kā jau varētu doties spiningot uz kādu nelielu ezeru, bet ... dvēsele prasa kaut ko citu, tāpēc nu intensīvi apzvanu visus paziņas, citādāk brīvdienas tuvojās, veikalos motiļi arī jau ir, vajadzētu vēl kādu rudens breksi izsēdēt vai asaru baru ielenkt, tikai jautājums ir kur....
Kā jums iet, kur un ko ķerat?

07.10.2009.

rudens

sestdien bija mušotāju saiets Siguldā, visā visumā labs pasākums, zivis bija un pat malā sēžot un tiesājot bija interesanti, lai arī pats mušu kātu neesmu rokās turējis un tuvākā laikā to neplānoju darīt, nonācu pie secinājuma, ka mušošanā, lielos vilcienos, ir tas pats, kas visos citos copes veidos, kaut kas ir jāmāk, lai tiktu pie zivs, vieni nostāv labā vietā un paņem 1-2 zivis, pienāk cits un paņem no tās vietas 5-6 zivis. Tie, kuri gribēja pavērot notiekošo, bet neaizbrauca, var tikai nožēlot, bija forši.
Svētdien aizgulējos un rezultātā uz saviem mīļajiem jeļčikiem, uz Valmieras pusi, neaizbraucu, jo tur jābūt jau 6 pie upes, lai aizņemtu vietu, ilgi štukoju kurp doties, beigās nolēmu braukt Gaujas asarus medīt, stunda vienā vietā, pusstunda otrā, tukšums pilnīgs, lašveidīgie lēkā, bet normālu zivju nav, visbeidzot atradu vietu, kur upē bija dzīvība, plēsēji dzenāja, baltās zivis arī varēja manīt, iebaroju 6m bezriņķu makšķeres attālumu, ar domu saķert mailes un vēlāk var būt paniekoties ar pličiem, meitene ķēra mailes, es mēģināju kacināt asarus, pirmajā metienā bija laba cope, vis ticamāk, ka zandartiņš, jo nabaga mailei gandrīz visu ādu noplēsa, pēc pusstundas mocīšanās vienu ašuku izmocīju, sāku jau pamazām izsamist un lai nebūtu garlaicīgi paņemu to pašu 6 metri kātiņu, uzliku slieku un jau pirmajā metienā tiku pie 150 gr ašuka. Pāris stundās sakacināju 25 ašukus no gramiem 90 līdz 250, vidējais izmērs 120-150 grami, pa starpu trāpījās mazi sapalēni, pa kādam divplaukstu finierītim un plicim. Beigu beigās sanāca pavisam laba cope, jo ar smalko kātiņu ašukus stīvēt bija ļoti patīkami un cepti viņi bija vēl foršāki.
Secinājumi uzprasās paši, vēlreiz pierādās, ka braucot makšķerēt ir jāvariē par tēmu, nevar likt uzsvaru tikai uz kādu konkrētu ēšmu vai copes veidu.
Ceturdien braucu uz Maskavu, lai kopā ar Ribolov Elit puikiem taisītu materiālu par maču un bolonēzi rudenī, kā iedomājos, ka atkal stundas 12-15 jāstāv uz robežas, lai minūtēs šķersotu abas robežas, tā metās šķērma dūša, bet nu jābrauc vien ir.
Starp citu, ja kāds no sportistiem oktobra beigās grib braukt uz Baltkrieviju uz mačiem, tad laicīgi dodiet ziņu, pat reiz izskatās, ka braucam 5 cilvēki, dzīvošana un viss brauciens nesanāk dārgi, konkurence un atmosfēra mačos būs uz gooda.

28.09.2009.

LČ 3.kārta pludiņmakšķerēšanā

Tātad šo piektdien, sestdien un svētdien Lucavsalā, pretī televīzijas tornim, notiks LČ pludiņmakšķerēšanā 3., pēdējā kārta, ja jums ir interese apskatīties, kā tas notiek, tad esat gaidīti, ja ir jautājumi par barībām, štekeriem vai maču, tad vis labāk ir atbraukt piektdien, kad visi sportisti trenēsies un var brīvi visu parādīt un izstāstīt, ja gribās redzēt intrigu kurš tad kļūs par čempionu, tad labāk braukt svētdien ap pusdienas laiku

17.09.2009.

kurš tad sunim asti cels, ja ne pats....

Beidzot leiši oficiāli apstiprināja, ka es esmu kļuvis par šī gada Lietuvas čempionu pludiņmakšķerēšanā, man pašam ir patiess prieks par to, jo 5 tūres ir daudz un ne visās viss gāja ideāli.

09.09.2009.

nu mēs i mājās!!!!!

vakar biki pēc pusdienas atgriezos no Holandes, rezultātus jau visi ir redzējuši, par komandu es neko nekomentēšu, visi ķēra kā mācēja un kā saprata situāciju, par sevi varu teikt tikai to, ka neskatoties uz savu 44. vietu no 211 cilvēkiem šoreiz ar startu esmu apmierināts, jo abas dienas par galvas tiesu apķēru savus, nebūt ne švakos, kaimiņus un kontaktu ar zivi atradu, jā būtu 1. dienā otru breksi izvilcis, būtu otrajā dienā pāris zivtiņas, kurām iedevu pa zobiem, izvilcis es ieņemtu vietu otrajā desmitā, bet tas ir varbūtības formā, ir labi kā ir, katrā gadījumā ieguvu baigi labo pieredzi ūdeņiem, kur ir lieli brekši, bet kur viņi negrib ēst un ir pierunājami ar baigo lūgšanos, plašāku materiālu gatavošu uz oktobra CL.
Šo sestdien Lucavsalā notiks jauniešu čempionāts, apdomājiet, var būt, ka jūsu atvase arī grib piedalīties, katrā gadījumā es pieteikumus gaidu līdz piektdienai.

26. septembrī Gaujā pie Siguldas notiks kārtējais mušiņmakšķerēšanas festivāls un sacensības, vajadzīgi brīvprātīgie tiesneši, brokastis, pusdienas un vakariņas ir garantētas, ja ir interese pavērot pasākumu un pie reizes būt tiesnesim dodiet ziņu

09.09.2009.

līdz 9.09. būšu Holandē

rīt agri no rīta izbraucam uz Holandi, kur Almeras pilsētā, 40 km no Amsterdamas, notiks Pasaules čempionāts pludiņmakšķerēšanā, pieteikušās ir 38 valstis, tā ka būs interesanti, kā būs ar lomiem sūtīšu ziņas JST, viņš ieliks info sporta lapā

28.08.2009.

Leiši, 4. tūre

Brīvdienās biju atkal leišos, tepat netālu Telsiai pilsētiņā, tur vietējā ezerā notika 4.pludiņmakšķerēšanas čempionāta tūre, krasts, kur notika mači ir ļoti sekls, zem š'tekera, tātad 13 m no krasta bija nedaudz pāri pusmetram dziļuma, tāpēc es uzreiz nolēmu copēt ar maču, pirmā dienā gan no starta minūtes 15 veltīju štekerim un tieši tik daudz laika man pietrūka, lai uzvarētu, paliku 2. vietā, otrajā dienā štekeri nemaz neizņēmu no mašīnas, strādāju tikai ar maču un diezgan pārliecinoši uzvarēju, 4. kārtas kopvērtējumā paliku 2. vietā, tādējādi vēl stabilāk nostiprinoties visa čempionāta līderos, pēdējā, 5.kārta, notiks pēc divām nedēļām netālu no Kaļiņgradas apgabala robežas.
Šoreiz pamatā ķērās nelieli breksīši, nu tādi 150-300 grami, pa reitai raudiņai un asarītim, barības vajadzēja daudz, jo zivis tajā seklumā bija jāuztur nepārtrauktā intrigā, iemetiens un 1-2 bumbiņas ar kaķeni un tā visas trīs stundas, 'tiešie konkurenti ar tādu barošanas intensitāti nebija rēķinājušies un viņiem vienkārši izbeidzās barība, kā rezultātā pēdējo maču stundu es pie sevis savācu zivis no visiem apkārtējiem kaimiņiem un atlika tikai pa kādai izvilkt.
Diemžēl Latvijas motiļu skalotāji vai nu negrib vai nevar sagādāt motili, saka , ka esot izlidojis, tātād veikalos motilis nebūs vismaz mēnesi, Lietuvā tādu problēmu nav, motilis ir, kāds un cik vajag, diemžēl pie patreizējā motiļu tirgošanas apjoma vest tos no leišiem neatmaksājas, tāpēc jālieto būs vairāk baltie un sliekas, ja jums ir vajadzība pēc lielāka daudzuma gaļinieku, tad savlaicīgi dodiet ziņu.

10.08.2009.

Steidzami!!!

pavisam negaidīti vakar atbrīvojās viena pārdevēja vieta Daugavgrīvas ielas veikalā, darbu var sākt jau šodien, t.29224086

05.08.2009.

.

Sestdienas rītā atgriezos no Krievijas, kā jau pirms brauciena prognozējās, tad robežas šķērsošana turp ceļā paņēma 12 stundas, atpakaļ 8, pietam formalitātes aizņem minūtes 10, viss pārējais ir rinda, muitnieki un robežsargi abās pusēs vienkārši nesteidzās, pamatā gan to var teikt par Krievijas pusi, kā veči stāsta, tad kaut kādu dienu esot braucis situāciju pārbaudīt kaut kāds ģenerālis un rindas sarukušas dažu stundu laikā, kas pierāda tikai to, ka ja gribētu, tad viss būt ok. Rindā stāvot parunājos ar "benzovoziem", kā viņi paši sevi sauc, cilvēkiem, kuri izmisuma un bezdarba dzīti arī rada šīs rindas, pēc viņu vārdiem viens brauciens nes peļņu 25-30 lati pat neko neslēpjot, visām mašīnām ir pārtaisītas bākas un degviela Krievijā ir tieši uz pusi lētāka, cigaretes un alkohols reizes 3-4 lētāki, tā nu mūsu tautieši stundas 15-20 diennaktī pavada stāvot rindās turpu šurpu, 15 minūtēs sapērkās Krievijā un brauc atkal rindā, diemžēl tie, kuriem mērāms tālāks ceļš arī ir spiesti stāvēt tajās pašās rindās..........
Pati cope Volgas lejtecē, vēl kādus 100 km aiz Astrahaņas bija interesanta un pietiekoši zivīga, neskatoties uz 40-45 grādu karstumu, pamatā asari un līdakas, pievēršoties samiņiem 'pa rīta vai vakara cēlienu varēja 3-7 noķert, bet nelieli, pamatā tādi 4-8 kg, es pusstundu ar vienu puiku cīnījos, atvilku viņu metrus 50 līdz laivai, pumpēju, dabūju augšā, uz aci bija tāds biki aiz 20kg, bet kad viņš bija 3 metrus no laivas un es biki vairāk piestiepu pārtrūka aukla, man bija 0.13 pītā un samiņš pāris reizes labi parīvēja auklu zem laivas, acīm redzot tur arī pārtrūka, bet nu redzēt es viņu redzēju un tā kā vilku viņu ar ZANDER LIGHT kātiņu, kuram tests ir 2-15 grami, tad kaifa bija pilnas bikses. Ķēru tikai ar jaunajiem LUCKY JOHN rotiņiem, samiņiem patika dzeltens MA 4, pārējām zivīm topā bija mazāki mānekļi, jocīgi, ka līdakas, tiesa mazas, līdz 2,5 kg, vislabāk ēda 1. numura MAL rotiņus, daudz maz normāla izmēra asari gribēja labāk 2. numura MA dzeltenos rotiņus, katrā gadījumā brauciens bija labs . Dzīvojām bāzē Olga, priecēja, ka šīs bāzes saimnieki ir sakārtojuši reģistrācijas jautājumus, ko parasti citās bāzēs nedera, pirmajā mirklī liekās, ka cenas ir lielas, bet kad tu tā padomā un paskaiti, tad viss ir loģiski, viena cilvēka diena tur maksā 5000 rubļus, kas ir ap 80 latiem, bet šajā naudā ietilpst pilnīgi viss, 3 reizēja ēdināšana, laba ēdināšana, jēgeris ar laivu un laivai degviela, arī klienta nogāde uz no bāzes līdz mašīnu stāvvietai, numuri ir lieli un ērti, kondicionieris labs, vismaz ir vieta, kur paslēpties no pekles.
Ja tādai atpūtas copei, tad lai pilnībā atvilktos visādas zivis, dažādās vietās, tad vajag dienas 5-6, man apnika jau pēc 3. dienas un es vakara cēlienos sēdēju turpat pie bāzes un uz vieglo gruntenīti un kukurūzu slānīju pličus, lielus 300-600 grami, kuri ķērās ļoti labi, piepildīju virtuves strādniecēm vairākus spaiņus, lai viņām ir no kā voblas taisīt.

Kā jums te iet, cik paspēju uzprasīt, tik visi rādā skābus ģīmjus, pa kadam asarim, breksim esot, bet visumā diezgan bēdīgi.
Piektdien abi ar Gunti K. braucam atkal uz leišiem, uz 4. sacensību kārtu, kā izrādās pēc 3 kārtām es esmu izvirzījies vadībā, dikti jau gribētos tur noturēties, bet nu cope ir cope, visādi var sagadīties

03.08.2009.

Mēs atkal uzvarējām!!!!!!!!!!!!

Brīvdienās Rēzeknes upē notika LČ 2. kārta pludiņmakšķerēšanā ,
komandām uzvarēja SALMO!!!!!!, otrā vieta ASARIS, trešā MAVER.
Individuāli pirmais NG, otrais Pēteris Lideris, trešais Kriš'jānis Krasovskis

Šeit līdz augusta sākumam būs klusums, jo es šodien aizbraucu uz Krieviju, braukšu uz Astrahaņu paķert zivis kopā ar žurnālu Ribolov Elit, priekšā stāv jauka atpūta uz robežas, pēc prognozēm sēdēšu 10-12 stundas ............, kaifs pilnīgs

21.07.2009.

Bijām atkal Lietuvā

Brīvdienās abi ar Gunti K. bijām atkal leišos, prom pie Kaļingradas, tur Skirvitē notika Lietuvas čempionāta 3. kārta pludiņmakšķerēšanā, man brauciena sākums sanāca ne sevišķi patīkams, jau tā deļ darba lietām netiku uz treniņu, bet tam papildus, neaizbraucot līdz galam kilometrus 30 mašīnai nojuka sajūgs, nācās zvanīt Guntim, lai velk mani līdz upei, tad ar leišu palīdzību sestdienas rītā atradām servisu, kurš bija ar mieru sataisīt mašīnu, kā izrādījās, tad izbeidzies bija viss, kas vien varēja izbeigties un es ielidoju uz pamatīgu summu, bet no otra puses labāk, ka auto nojuka tagad, nevis pēc nedēļas, kad braukšu uz Astrahaņu, Krievijā ar remontu ietu smagāk.
Pati cope sanāca interesanta, sākumā visiem tika dots laiks iztīrīt piekrasti no zālēm, man trāpījās sektors, kurā zāļu bija ļoti daudz, nācās līst ūdenī un strādāt kā pļaujmašīnai, bet tik un tā copes laikā dažas zivis ieskrāja zālēs, arī āķis iekšā stumjot bieži ķērās zālēs, tieši dēl šiem sīkumiem pirmajā dienā paliku savā zonā 2., saķerot 10,7 kilogrami raudu, pliču un sapaliņu, otrajā dienā pielaboju dažas slietas inventārā, nedaudz pamainīju barošanas taktiku un ar 14,4 kilogramiem novinnēju savu zonu, otrai vietai ieliku aš par 5 kg, kopvērtējumā paliku 2. vietā, zivju svars man bija vislielākais, bet zaudēju punktos, man bija 3, uzvarētājam 2 punkti. Pa abām dienām nebija neviena bonusa, zivis vidēji 100-200 gramu svarā, bet ļoti daudz, pēc tās 3 stundu copes rokas un pleci jutās, kā pēc smagas darba dienas, šie bija pirmie mači manā karjerā, kad divu dienu laikā uz āķa neuzliku nevienu motili, tikai čupa ar gaļiniekiem - pinkiem, augustā leišiem būs vēl divas tūres uz kurām mēs noteikti brauksim, pietam es atkal esmu atgriezies Lietuvas čempionāta aukšgalā, nezinu vai pirmais, bet trīniekā pagaidām noteikti esmu, bet ir ļoti labas iespējas tik uz pirmo pozīciju.
Par Latvijas čempionātu, vēlreiz atgādinu visiem, ka pieteikumus dalībai pieņemsim tikai līdz trešdienai, ja komanda vai individuālais sportists nebūs pieteicies, tad startēt neļausim, jo ceturdien spraužam sektorus un pēc tam vairs neko klāt nespraudīsim

13.07.2009.

brīvdienu cope

Sestdien no rīta vispirms aizbraucu uz Gauju notestēt jaunos Salmo rotiņus, beidzot ir atjaunota forma un rotiņi ir tie paši, kādi bija tos 20 gadus atpakaļ, kad bijušajā savienībā tie bija ar uguni meklēts deficīts, ūdens upē vēl ir paliels un duļķains, ap Carnikavu upe bija klusa, nekas nekur neko nedzenāja, stundu mētājot noķēru vien vienu zemmētra zandartiņu un pāris sprīdīšus asarīšus, ļīča asarus vēl nemanīju, pārbraucu uz Ādažiem, gribēju nedaudz papētīt perspektīvas brekšu vietas un vienkārši paklīst gar upi, rezultātā uz 2. numura dzeltenu MA sērijas rotiņu noķēru četrus smukus asarus, patsmit sprīdīšus un brekšuku uz kilogramu, kuram viss trīsžuburis bija mutē, vēl vienu skaistu zivi, iespējams, ka arī breksi, palaidu, nodomāju, ka zaceps un sāku vilkt auklu lai rauytu nost savu rotiņu, tas tur otrā galā kā sāka pumpēt, tā ...... , bet emocijas bija foršas, katrā ziņā jaunos rotiņus, viņi tagad ir individuālā iepakojumā, kastītēs, varu ieteikt acīs skatoties, strādā perfekti, jau iekrītot ūdenī un grimstot sāk smuki rotēt, katrā ziņā arī cena ļoti priecē 1,5-2 lati gabalā.
Pēcpusdienā aizbraucu līdz Ķegumam, precīzāk uz Valdemāra dīķiem, nebiju tur bijis copēt gadus 8 vismaz, toties turpmāk braukšu bieži, cik nu brekšu cope ļaus turp braukt, nepilnās 5 stundās man bija 15 copes, rezultātā 3 norauti āķi (0.20mm), pāris saforsētas izvilkšanas un 5 zivis krastā, visas zivis starp 2 un 3 kg, bet boilinieki tur pat netālu izvilka 5;7;8;9 kg zivis, cita boilinieku kompānija 3 zivis 5-7 kg, gruntenisti parastie arī ik pa brīdim skrēja pie kātiem un cirta kā traki, katrā gadījumā man patika ļoti, tas ir pat neskatoties uz to, ka vakarā strauji palika diezgan vēss. Ķēru ar klasisko mačmakšķeri, t.i. mačkāts, vagleris, baroju divas distances, vienu metrus 20 no sevis, zāļu pudura vienu galu un otru metrus 30 no krasta, tā paša pudura otru malu, barībā 1 kg SENSAS CARP 3000 un 2 kg SENSAS CLUB CARP, uz āķa Bonduele kukurūza, liku arī baltos, bet kukurūzu gribēja labāk, uz barības ik pa brīdim plunčājās mazie delfīniņi 4-6-7 kg (uz aci). Godīgi sakot nebiju gatavs tāda izmēra zivīm, jo ar saviem rīkiem noturēt karpu no ieskriešanas zālēs nevarēju, bet priecē fakts, ka arī lielās karpas gribēja to manu 1-2 kukurūzu, tiesa Sensas kukurūza burciņās man patīk labāk par Bondueli, jo Sensas burkā ir nedaudz lielāki un mīkstāki graudi un man likās, ka šoreiz karpas izteikti gribēja vienu lielu, mīkstu graudu uz āķa, liku arī makaronus, bet laikam biju nedaudz pārvārījis, nemas labs nesanāca. Kas priecē, ka saimnieks ļauj laist vaļā zivis, tātad vari ķert visu dienu pa 4 latiem un ja gribi kādu zivi apēst, tad izvēlies smukāko un par to tad arī samaksā, laba vieta tādai atvikšanās copei.

07.07.2009.

Par LČ 2. kārtu Rēzeknes upē

Šādu vietas aprakstu saņēmu šodien:

Jābrauc pa Rīga-Rēzekne šosseju līdz Viļāniem. Viļānos krustojumā jāgriežās pa kreisi uz Gaigalava .
Labs grants ceļš, apmēr'.25 km. Jāizbrauc cauri Gaigalavai uz Īdiņas pusi 4 km., pagrieziens pa kreisi mežā līdz upes uzbērumam.
Tad jāpagriežas pa kreisi gar sūkņu stacijai, aiz stacijas kādi 300 m.

03.07.2009.

Slovēnija EČ pludiņmakšķerēšanā

Ar milzīgu SALMO un LMSF atbalstu uz Eiropas čempionātu šogad aizbrauca NG, Rita, Guntis, Pēteris un Jānis Zomerfelds, uzreiz gribu paskaidrot, ka šogad varēja aizbreukt jebkurš, kurš gribēja, jo pat šo kamandu nokomplektēju ar lielu pierunāšanu, viss valstī notiekošais ir pamatīgi iespaidojis arī mūsu sporta veidu. Braucām ar divām mašīnām, līdz sacensību vietai no Rīgas bija 1900 km, pēc iepriekšējās informācijas Savas upē ķerās brekši, raudas, karpas, vimbveidīgas zivis un pa kādai barbei, arī draugi ukraiņi, kuri tur nodzīvoja divas nedēļas stāstīja, ka raudas un pa karpai ķeroties visnotaļ labi, ūdens dzidrs, laiks labs, bet... , tā bija tikai līdz mirklim, kamēr tur aizbraucām, kad svētdienas vakarā piebraucām pie upes ūdens bija ļoti liels un ļooooti duļķains.
Treniņos mums veicās sēdēt blakus ar stiprām komandām, Angļiem, Itāļiem, tas deva daudz papildus informācijas par upi, copes tehniku un zivīm, tāpēc jau no otrās treniņu dienas jutāmies visnotaļ normāli, vidējais treniņu rezultāts bija labāks kā daudzām mūsu līmeņa komandām, bet labākie rezultāti bija vienādi ar vadošo sportistu rezultātiem, tāpēc arī cītīgi pilnveidojām tieši tādu copes tehniku, kura strādāja, jo tā ķēra lielais vairums no 27 komandām.
Arī mačos pirmajā dienā Guntis un Rita izšāva savās zonās ļoti nesliktus rezultātus, pēc pirmās dienas bijām 14. no 27, kas mūsu līmeņa komandai, pie nosacījuma, ka es, Pēteris un Jānis varam vēl pamatīgi uzlabot savus rezultātus, bija visnotaļ normāls rezultāts, vēl vakarā visu pārrunājām, izanalizējām Gunta un Ritas rezultātus, tiesa viņu copes stils un sektori bija tik atšķirīgi, ka tur sevišķi daudz ko salīdzināt nebija, bet kaut kādi kopsaucēji bija. Diemžēl svētdien nogrimām visi, Rita vēl palika 7., bet visi pārējie bijām tādā pakaļā, pietam darījām visu tieši to pašu ko treniņos un iepriekšējā dienā, ja vēl sestdien ķērās vidēja izmēra zivis, tad svētdien jau vairs tikai mikroskopiskas vimbiņas, pa kādai retai raudai vai karūsai.
Vēlāk pēc mačiem, noslēguma banketā, daudz runājām ar krieviem, poļiem, austriešiem un daudziem citiem, pēc tam pa ceļam visu analizējām un nonācām pie secinājuma, ka mūsu kļūda bija tā, ka mēs pārāk ieciklējāmies uz mazo un vidējo zivju ķeršanu, bet Poļu piemērs, kuri pēc 21. vietas pirmajā dienā svētdien izcīnija 8. vietu kopvērtējumā, pierādīja, ka bija jāiziet uz risku un jāķer lielās zivis, kuras treniņos praktiski neķērās, tas bija jāparedz, diemžēl mēs to neizdarījām.
Makšķerēšanas apstākļi, dziļumi zem 13m štekera mainījās pa zonām no 5 līdz 9 metri, straume no 0.8 gr pludiņa līdz 20 gramiem plakanam, ūdens liels un duļķains, lija katru dienu, ja ne no rīta, tad no pusdienas, cope pa sektoriem bija kardināli atšķirīga, zivis arī, bija zonas ar karūsām, bija zonas ar vimbām, bija ar mišungu, katrā gadījumā ļoti sarežģīts, bet interesants ūdens.
Vēlreiz liels paldies SALMO un LMSF par iespēju aizbraukt uz šiem mačiem

01.07.2009.

Venta

Jau piektdien vakarā biju pie Ventas, tur pat kur notiek mači, no vakara iekārtojām nometni, šašliks, konjaks, sarunas....., sestdienas rītā atbrauca arī Kārkliņu Guntis, iekārtojāmies viens no otra metrus 40, lai neņemtu viens otram zivis nost un sākām lēnām štekerēt, es barībā iejaucu Salmo Karpa, Salmo Universālā un Sensas Gross Gardons, dziļums ap 1,7 metri, uz grunts daudz zālēs, bet nu pamakšķerēt varēja, copes sākās uztreiz pēc iebarošanas, pirmie pāris pliči un tad jau brekšuks, atkal brekšuks un panesās, ik pēc brītiņa pa brekšukam, pa retam trāpījās pa skaistai raudai vai asarim. Sākumā zivis bija metrus 6 zem barības, bet pamažām nostājās tieši virs barības, bet ļoti izteikti gribēja lai viņas visu laiku piebaro, noķer breksīti vai iedod pa zobiem un iemet vienu bumbiņu, tikko paej nost "cepumus iegrauzt", tā vajag 3-4 bumbas iemest, lai zivis aktivizētos, bet viss bija kā pēc ābeces, noliec brekšuku kur tev viņu ērtāk paņemt un atliek tikai atrast veidu kā viņu paņemt, varētu teikt, ka zivis bija kaprīzas, redzot kāds laiks bija svētdien par to arī nebūtu jābrīnās, tomēr cope bija interesanta. Pamatā visas zivis noķēru uz 3 gaļinieku un smalkas slieciņas kombināciju, motiļa nebija, nedaudz baltos piebēru klāt barībai, piekapāju 2 bundžiņas slieku, zivīm tas ļoti patika, līdz pēcpusdienai, aptuveni 4, mana zivju kule bija ļoti bieza, aptuveni 30 brekšuki no 400g līdz 1,5kg, pamatā tādi 700-1000gr, tikai 5 ap pusotru kilo, čupa ar labām raudām, pličiem un asariem. Guntim brekšuku bija nedaudz mazāk, toties divi līņi, lielākam vismaz 2,5 kg dzīvsvars, daudz ēdamu asaru. Sestdien Ventā bija vienkārši ideāls laiks, pilnīgs spogulis, lietus ne grama visas dienas garumā, zvanījām Lideru pēterim uz Koknesi, tur esot bijis tāds vējš, ka knapi Daugavā ar lavu tikuši, tā ka mazā Latvija kārtējo reizi parādīja, ka nemaz tik maza viņa nav. Svētdien copēt sāku ap 8, no starta uzreiz aizgāja brekšuki, sākumā tikai smalkie 400-600 grami, bija daudz vairāk raudu, bet pamazām arī lielais brekšuks pievilkās un viss auizgāja pierastajās sliedēs, ja ir cope, tad zivs aiz kilograma, vidēji 5 -10 minūtēs viena cope, bet to bija vērts gaidīt, līdz 3, kad sāka vairāk līt un metu mieru biju izvilcis ap 20 brekšukus un stipri padaudz visādu citādu zivju, bet nu lielāku brekšuku par pusotru kilogramu nebija, toties bija virs puskilo asaris.
Bet viss jau nebija tik vienkārši, man bija sagatavotas 2 makšķeres, viena ar 1,5 grami pludiņu un garu, 40 cm, pavadiņu, otra ar 2,5 grami pludiņu un 20 cm pavadiņu, lai cik tas būtu kuriozi, ar rupjāko makšķeri noķēru vien pāris asarus, uzreiz samainot makšķeres sāk ķerties brekšuski, samaini makšķeres atpakaļ un atkal copes nav, pārej uz smalkāko un atkal viss sāk notikties.
Katrā gadījumā cope izdevās ļoti laba.
Šo sestdien, 20.06. aizbraucam uz Slovēniju, uz Eiropas čempionātu, ja būs internets, tad ziņošu kā mums iet, ja ne, tad atbraucot tik un tā taisīšu rakstu CL, pēc visas izformācijas tur ir ļoti interesants ūdens, breksis, karpiņa, vimbas paveids, gatavojamies nopietni, tad jau manīs kas un kā sanāks

15.06.2009.

braukšu atkal Krivzemē...

No manas puses te līdz pirmdienai būs klusums, uz dienām četrām aizbraucu uz Krieviju, šoreiz taisīšu žurnālam Ribolov Elit divus materiālus, vienu tīri par Sensas barībām un atraktoriem copei maksas dīķos, kas pie un ap Maskavu un ap citām lielām pilsētām ir savairojušies dikti daudz un otru materiālu par maču, vagleriem, iebarošanas un copes taktiku karpu dīķos, kā vienmēr ķeru tikai un vienīgi ar Salmo lietām.
Tiem, kurus interesē MEPPS rotiņi un šūpiņi varu klusiņām pačukstēt, ka nākošnedēļ Salmo veikalos būs ļoti plašs sortiments ar šiem mānekļiem, pietam par cenām, kādas vēl Latvijā nav redzētas, to es domāju labā nozīmē, ja ir interese droši varat iebraukt, es domāju, ka uz trešdienu rotiņi jau būs veikalos.
Visādi citādi viss notiekās, mani un daudzu copmaņu mīļie brekšu puikas ņem ļoti labi, nāk labas ziņas gan no Gaujas, gan Ventas, gan Aiviekstes, par pirmajiem zandartu lomiem gan neko pārāk labu dzirdējis neesmu, bet gan jau šajās brīvdienās iedosiet šiem pa tiem ilkņiem.

03.06.2009.

Leiši

Brīvdienās abi ar GK bijām leišos uz mačiem, interesants ezeriņš, kur it kā esot gan labi brekši gan citas zivis, treniņā un mačos ķērās tikai smalka raudiņa un līdz 250 gramu brekšukiņi, es nolēmu, ka štekeri rokās neņemšu un ķeršu tikai ar maču, pirmajā dienā viss gāja kā pēc ābeces, ar kaķeni precīzi sabaroju, copes sākās uzreiz, sākumā raudiņas, bet tā kā uzsvaru gan barošanā gan ķeršanā liku uz brekšuku, tad pēc kāda laika viņi tur arī sanāca. Ceļot no ūdens nospruka divi finierīši ap 150 gramiem katrs, rezultātā paliku otrais, zaudējot pirmai vietai 30 gramus, škrobe protams bija, tomēr prieks, ka ar copēju ar maču un reāli labi paķēru, bija lielāks par škrobi.
Otrā dienā neko mainīt nebija jēgas, sagatavošanās laikā uzsēju divas mačmakšķeres, sen nebiju tik kārtīgi neko sējis, viss strādāja ideāli, copējot metrus 40 no krasta ne reizi nekas nesapinās, no starta viennozīmīgi zaudēju štekeristiemk, uz iepriekšējās dienas barību pie krasta bija sanākušas raudiņas, tomēr ticība brekšukam lika intensīvi barot tālo distanci un pēc minūtēm 40 brekšuki pienāca, sākumā pa retam, bet vēlāk jau tā, ka iemet, kamēr iešauj barības bumbiņu, tikmēr pludiņš jau ir izcelts no ūdens, ļoti straujā tempā tuvojos štekeristu lomiem, bet lai dzīve neliktos rožu dārzs, vienā brīdī nepamanīju, ka aukla ir apmetusies ap mačkāta riņķīti un piecirtienā pārtrūka aukla, vējš bija stiprs un brīvo auklas galu uzreiz aizstiepa prom uz ezera vidu, paņēmu otru kātu, bet tur man stāvēja pagājušā gada aukla, pietam vēl 0.18mm, protams, ka vienā mirklī mans vagleris aizlidoja ezerā, nestiepjot aiz sevis auklu. Līdz maču beigām vēl bija 40 minūtes un es pieļāvu vislielāko kļūdu, nepiedodamu kļūdu, tā vietā, lai zaudējot minūtes 5, pārsietu jaunu vagleri, es piesēju uz saiviņas sagatavotu stacionāro pludiņu un rupji izsakoties sadirsu sev visu copi, rokas dreb, saproti, ka izdarīt tajā vējā neko prātīgu nevari, bet smadzeņu nepietiek lai pārsietos, rezultātā pa 40 minūtēm noķēru vairs tikai 3 brekšukus, kas nozīmēja, ka vairs nevienu panākt nepaspēju, jo pirms tam temps bija vidēji 3 minūtēs viens brekšuks, paliku tikai 6 no 11, rezultātā sabojāju sev kopējo reitingu, nokrītot no 2. vietas kopumā uz 5.-7. vietu, bet nu vēl jau ir 3 tūres priekšā, ceru, ka vairs tādas stulbības nepieļaušu.

01.06.2009.

Norvēģija un citas lietas

Nu vosali broļi un mosas ..... , pabiju nedēļu Norvēģu zemē, sanāca tāds neplānots brauciens un kā viss, kas notiek neplānoti, arī šis brauciens sanāca ļoti labs, laba kompānija, laba cope, labs laiks, vienu vārdu sakot viss bija super, vienīgā problēma, ka ķert vari tik cik vari apēst, jo palaist vaļā zivis izvilktas no 80-120 metru dziļuma ir bezjēdzīgi, viņas nomirst, tāpēc pēc šī brauciena zivis kādu brīdi ēst negribēšu....
Šonedēļ notiks LČ pludiņmakšķerēšanā pirmā kārta, tā notiks Ventā, netālu no Skrundas, tur pat kur līdz šim, tikai daži sektori būs nonesti nedaudz zemāk pa straumi, plānojās 8-9 komandas pa 5 cilvēki plus vēl 3-4 individuālie startētāji, tāpēc mači būs interesanti, ja kāds vēl nav pieteicies, tas vēlams to izdarīt vai nu pie manis vai pie JST vēlākais līdz rītdienas pusdienas laikam, lai organizatori var nospraust sektorus, par visiem organizatoriskajiem jautājumiem varat griezties pie manis.

19.05.2009.

būs klusums

šodien aizbraucu uz Norvēģiju, būšu atpakaļ 19. , tā ka te būs neliels klusums

Vakar atbraucām no leišiem, interesanti mači bija, es tiku līdz 2. vietai individuāli

11.05.2009.

tā jau var pierast ...

četras brīvdienas ir daudz, neko prātīgāku neizdomāju kā visas četras dienas veltīt makšķerēšanai un kaut kā pavisam netīšām sanāca, ka trīs dienas copēju karpiņas, divas dienas biju Valmieras rajona Burtniekos, kur man radiniekam maksas dīķis ar radībām līdz 9 kg, vienu dienu biju jaunā, perspektīvā dīķī Vangažos, Burtniekos copēju piektdien un pirmdien un tik atšķirīgu zivju uzvedību divās, it kā līdzīgās dienās, bija pat grūti iedomāties, piektdien zivis turējās seklumā, labākie rezultāti bija knapa metra dziļumā, blakus zālītēm, turpretī pirmdien seklumā zivju praktiski nebija vispār, toties dīķa dziļajā galā viss notikās ļoti labi, tiesa pagaidām lielās karpas vēl klusē, ķerās tādas līdz divarpus kilo svarā, dīķī ir daudz avotu, ūdens vēl ļoti auksts, bet nu drīz saimnieks papildinās dīķi ar aptuveni 150 karpu galvām no 5 līdz 8 kg svarā. Dīķis it kā nav liels, bet man tur patīk, jo tur ir kaut kāda savdabīga aura, saimniekam ir vismaz simts dažādu putnu, tai skaitā pāvu,fazānu un visvisādu pīļu, vistu un velns viņu zina kā vēl, būros upītē sēž bebri, ja gribi, tad tev tavas zivis tūlīt nožāvē, pietam ļoti garšīgi nožāvē, vari ķert daudz, bet paturēt tik cik tev vajag, vai nepaturēt vispār neko. Manā skatījumā tur ir vieta, kur aizbraukt tiem pilsētniekiem, kuri grib uz kādu mirkli pabūt īstos laukos, šī vārda labākajā nozīmē, man puika, pēc ciemošanās Jaunjērcēnos vēl ilgi stāsta par visām dzīvajām radībām kuras ir redzējis un taustījis, ja gribat sev nopelnīt plusiņus, tad silti iesaku turp aizvest savu otru pusi un jauno paaudzi.
Sestdien biju jaunā dīķi, kurš nupat pāris nedēļas atpakaļ ir atvēries, pārdesmit kilometrus no Rīgas pa Vidzemes šoseju, kilometru no Vangažiem, dīķis, kuram ir ļoti labas parspektīvas kļūt par veču iecienītu un labi apmeklētu copes vietu, uz vecas karjeras bāzes ir veidots liels copes stadions, vidējais dziļums ap 2-4 metri, maksimālais 6 metri, dīķī pagājušā gada nogalē ir salaists daudz dažādu zivju, pamatā protams karpiņas, patreiz, kamēr krējums vēl nav nosmelts, cope ir ļoti laba, pa pēcpusdienu noķēru padsmit karpiņas, daudz nelielu līnīšu un karūsu. Šajā vietā visa labiekārtošana vēl turpinās, ir pludmale, ir bērnu laukums, dīķis ir diezgan paliels, pirmajā mirklī likās, ka zivju ir daudz pa visu dīķi, arī copes noteikumi ir aptuveni tādi paši kā vairumā Rīgas apkārtnes dīķu. Neesmu es ļoti liels maksas dīķu cienītājs, tomēr reizi pa reizei aizbraucu pakaifot, karpu kā zivi sevišķi necienu, tomēr tās spēku izjust reizi pa reizei gribās.
Šīs nedēļas nogalē brauksim uz Lietuvu, jo daļa mūsējo pludiņa copes sportistu piedalās arī Lietuvas čempionātā, lai nezaudētu "formu", tiesa sporta štrumi vēl nav kustināti šogad, tomēr to ir jāsāk darīt, maču sezona sākās, ja vēl kāds, par kuru nezinu, grib braukt uz leišiem, dodiet ziņu

05.05.2009.

nu i silts!!!!!!!!!!

šīs brīvdienas sanāca pavadīt tādā pus plezīra režīmā, laikam krīze arī manas smadzenes ir sačakarējusi pavisam, nevaru savākties, tāpēc sestdien vienkārši sēdos mašīnā un kaut jur braucu, biju pie Ogres upes, tur gan vairāk piebraucu paskatīties ko veči dara, laiks labs, cilvēku daudz, bet minūšu 40 laikā, ko nostāvēju, neviens neizvilka nevienu zivi, bet nu upīte smuka. Braucu savu mīļo Gauju lūkot, ūdens vēl liels, bet jau tumšs un strauji iet lejā, veču daudz, bet pamatā visi sēž ar kruntenēm uz vimbām, secināju, ka nākošās brīvdienas jau varēšu mēģināt apzināti breksi meklēt un barot, vai izdosies nezinu, bet nu mēģināšu noteikti, visbeidzot mani klejojumi beidzās kādā nelielā upītē, kur stundas četras cītīgi ķēru iznārstojušos asarīšus, pamatā jau nelielus, bet kādus dažus desmitus ap un nedaudz virs100 gramiem uz mājām paņēmu gan, veču visur ļoti daudz, pavasaris, lielākā daļa vienkārši sēž un kaifo, redzēju 5 zalkšus, šogad visur, kur pēdējās nedēļās ir nācies copēt, redzēju zalkšus, vai nu viņu ir daudz, vai arī viņi nāk pie manis.....
Vakar nolēmu pafīderēt Daugavā, jau sākotnēji noskaņojos uz necopi, vispirms aizbraucu uz Saulkalni, ūdens liels, dziļums padsmit metri, nu nevienai sevi cienošai zivij tādā dziļumā patreiz nav ko darīt, bet stundu sēžot vienu copi tomēr redzēju, pārcēlos uz otru krastu, pie Nāves salas, tur veču bija ļoti daudz, bet visi atklāti žāvājās, jo nevienam nebiaj nevienas zivs, esot tikai dažas copītes bijušas. Es tomēr nolēmu tur palikt, jo vismaz vējš bija no muguras, vispirms piešāvu attālumu, saliku savus divus fīderus, papildināju barību (Sensas Bremes un Salmo Breksis) ar šķipsnu balto tārpu un sāku copēt, pirmā cope bija pēc minūtēm 40, brekšulītis mazāks par manu plaukstu, otra cope vēl pēc pusstundas, tas bija finierītis uz gramiem 300, tad copes kļuva "raitākas", vidēji minūtēs 15 viena cope, ņēma mazi brekšuki un vidēji pliči, izteikti labi strādāja kumoss no 2 lieliem baltajiem un 4-6 motiļiem, tīri motiļi nestrādāja, tīri baltie arī nē,'nosēdēju stundas piecas, kopā noķēru pāris desmitus zivteļu, lielākais finierītis ap gramiem 500, kad beidzu copēt krastā biju palicis viens pats, ā arī liels smuks zalktis turpat blakus saulītē sildījās....

27.04.2009.

Sacensības

no kaimiņvalstu sportistiem ir ienācis lūgums pārcelt LČ pludiņmakšķerēšanā 1. kārtu par vienu nedēļu, tātad uz 22.-24.maiju, lai tie sportisti, kuri grib piedalīties visu valstu čempionātos varētu startēt arī pie mums un mūsu sportisti varētu startēt gan Lietuvā, gan Igaunijā, ņemot vērā to, ka mūs, sporta makšķernieku ir ļoti maz, domāju, ka droši varam šo lūgumu izpildīt.

21.04.2009.

brrrr

sestdien līdz ar krēslu biju pie Ventas, gribējās atkal paķert brekšukus, diemžēl nokavēju aptuveni 30 sekundes, jo mirklī kad piebraucu stāvlaukumā, pei pašas upes piebrauca veči, kuri uzreiz izmetās no mašīnas un nokrāmēja visu krastu ar makšķerēm, sapratu, ka tie būs gruntenisti un, ka mums tur darīt nav ko, tāpēc meklējām citu vietu. Pamēģinot te vienā, te citā vietā ap 9 nostājāmies netālu no tilta, vieta super, zivju ...., pa retai vimbiņai, kāds asaris, kāda rauda, bet redzot, ka uz pusdienas laiku pie upes no kādiem večiem 50 palikām tikai mēs 3, varēja saprast, ka mums vēl ķerās, patiesībā jau copes bija daudz, bet tik švakas, ka piecirst nebija iespējams. Pamazām mums piebiedrojās daži Kuldīgas paziņas un cope izvērtās par nelielu pikniku, ar šašliku, tikko žāvētām vimbām un visu pārējo ..........., bet ne par to ir šis stāsts, runa ir par krāsainajām mormiškām, es ietiepīgi turējos pie saviem āķiem, vietējie makšķerēja tikai ar zaļām un sarkanām mormiškām, rezultāts aptuveni līdzīgs, bet tomēr manb k';artējo reizi ir jāpiekrīt tam, ka vimbai to mormišku vajag, vismaz patreiz vēl vajag, nu piesaista tā mormiška vimbas uzmanību, vidējais vimbu izmērs bija diezgan neliels, tās īstās, lielās Ventas vimbas patreiz trāpās maz, bet drīz būs.....

20.04.2009.

.

Garās brīvdienas pagāja dikti ātri, tā nopietni copei sanāca veltīt tikai divas dienas, par vienas filmēšanas -copes dienas sabojāšanu varu pateikties Oļegam Sumčenko, Salacgrīvas aktīvistam, kurš netur savu vārdu un tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka aizmirsa, viņš vienkārši atslēdz telefonu un izliekās par beigtu. Šogad Salacgrīvā ir vēl lielāks bardaks kā citus gadus, jau patreiz vairs nav nopērkamas licences uz vienu no pilsētas posmiem, esot beigušās un vairs nebūšot, pašā pilsētā uz dienu ir tikai 40 atļaujas, kuras izpērkās stundas laikā, tas ir līdz 1 naktī, vienu vārdu sakot maza vietējo saujiņa ar ļoti izcilu un gudru padomnieku priekšā, pamatojoties ar zinātniskiem pētījumiem un velns viņu zina vēl ko, ir sadirsuši labu upi un copi, diemžēl, kāpēc šādas problēmas nav ne Ventā, ne Lielupē un pat ne Mērsraga kanālā, kur vietas ir mazāk kā pie Salacas.
Bet vispār brīvdienās es smuki pavilku Ventas brekšukus, ne pārāk lielus, vidēji tādi 900 -1200gr, tikai pāris bija vitrs pusotra kilograma, bet toties padsmit gabalus, copīte loģiska, breksītis grib barību, grib motilīti un viss notiekās, to visu iefilmējām un šo piektdien parādīsim.
Vakar savukārt biju kaut kur Vidzemē, nelielā upītē, kur ir milzīga zivju migrācija, tiesa nedaudz nokavēju lielo asaru gājienu, vēl dažas dienas atpakaļ bija asari līdz kilogramam svarā, bet tik un tā es esmu ļoti apmierināts ar copi, man ķērās asari līdz gramiem 400, raudas līdz 500 gramiem, pietam tas viss ar 5 metru bezriņķu makšķerīti, ehhh, pa starpai vēl asumam bija pa kādai līdakas copītei, bet tāds eldorādo tur notiekās 10-15 dienas gadā, Olte kaut ko iefilmēja, tiesa viņš atbrauca jau tad, kad cope bija pieklususi, bet kaut kas kadrā tika.

Šonedēļ beidzot visur sāks parādīties Sensas un Salmo barības, arī barojamās zivis paliek aizvien aktīvākas, tā ka varam atrotīt rokas un sākt maisīt...............

15.04.2009.

viss notiekās!!!!!!!!!

Vakar vēlu vakarā atbraucu no Krievijas, paķēru zandartus, paķēru lielus pličus un bišķi voblas, turp braucot izbaudīju 38 grādu starpību dažu stundu laikā, saulei lecot biju ap Tombovu un tur bija - 17 grādi, pēc pusdienas iebraucu Volgogradā un tur bija + 21 grāds, vismaz dažās dienas pabaudīju pavasari.
Skatos, ka pie mums arī viss visur šāk notikties, vimba un brekši ķērās, Salacā licenzes dabūt vairs nevar, ja vien neesi tur jau 1 naktī, nu viss kā parasti, kā katru pavasari, šodien mēģinu iebraukt darbos, tuvojās garās brīvdienas, vajag paspēt gan iefilmēt, gan ar puiku pirmo šī gada šašliku uzcept, gan vienkārši pacopēt, noteikti aizbraukšu uz Ventu, mēģināšu tikt arī Salacā, bet dikti negribās braukt no vakara, lai nopirktu vienos naktī licenzi, tik daudz šņabja izdzert arī negribās.
Ja kas, tad SALMO veikalos ir ļoti labs fīdera barotavu klāsts, ļoti labas cenas, izmēri un svari, iesaku, pavisam silti iesaku. Par fīderi šomēnes plānojās pāris raidījumi, viens mans, viens MO, arī CL es uz maiju gatavoju fīdera rakstu, tieši vairāk par sīkumiem un tehniku, gribu atsvaidzināt sev un jums visas fīderēšanas lietas, jo interese par fīderiem ir liela un nerimstoša.
Visiem, kuri man atsūtīja savus CV, es atbildi došu šīs nedēļas laikā.

07.04.2009.

darba piedāvājums

Salmo mazumtirdzniecībā aprīļa vidū parādīsies vakanta pārdevēja (vīrieša) vieta.
Alga normāla, darba apstākļi un sociālās garantijas labas, izaugsmes iespējas.
Prasības: labas latviešu un krievu valodas zināšanas, pieredze makšķerēšanā, komunikablitāte, vēlme strādāt!!!!!
Vēlamais vecums 35-50 gadi, bet tiks izskatīti visi pieteikumi.

Pieteikumus sūtiet uz e pastu - normunds@salmo.lv, es 07.04. atgriežos no Krievijas, visu izskatīšu un atbildēšu visiem, kuru pieteikumos būs e pasta adrese

24.03.2009.

Atklāju sezonu!!!!!!!!!!

Ledus ir labi, bet jau labu laiku dvēsele prasīja ko citu, tāpēc neizturēju un aizbraucu vakar uz Mērsraga kanālu, bijām tur ap pus deviņiem, tauta bija daudz, bet tomēr vietu, kur varam sēdēt trijatā atradām tur pat netālu no tilta, ūdens zems un dzidrs, pa nedēļu, kamēr naktis bija bez sala, esot tīri labi ķēries, bet jau sestdien cope esot pārtrūkusi, neteikšu, ka tas priecēja, bet gribulis atkal pavērot pludiņu bija tik liels, ka biju ar mieru sēdēt vispār bez copes. Kolēģi izvēlējās fīderus, es savukārt 9 metrīgo bezriņķu kātu, lai varētu pludināt tieši gar pretējā krasta meldriem, iejaucu barībā 2 SALMO raudas, 1 SALMO breksi un 1 SENSAS Gros gardons, sanāca ļoti aromātiska barība, sadalījām šo barības daudzumu uz trijiem, es savai daļai piejaucu klāt labi daudz krastmalas zemes, piemetu škipsnu motiļu, kuri palika no iepriekšējās nedēļas copes un biju gatavs copei. Sākumam iemetu 3 bumbas, dziļums tur bija ap pusotru metru, straume diezgan spēcīga, bet ar 6 gr pludu varēja pastrādāt, kaut kādā padsmitajā metienā man pieteicās izcils jeļčiks(baltais sapals) virs 200 grami svarā, tad kādu brīdi klusums un rauda virs 300 gramiem. Apkārtējie veči jau sāka šķībi skatīties uz mani, jo vēl neviens nekur nebija copi redzējis, minūtes 15 arī man bija klusums, uzbaroju vēl ar 3 mazām bumbiņām un pēc minūtēm 10 noķēru trīs raudas pēc kārtas, arī mani kolēģi fīderisti katrs tika pie raudas, priecēja, ka neviena zivs nebija mazāka par 200 gramiem.
Nosēdējām līdz pēcpusdienai, bet cope tā arī nesākās, es pa kādai raudai ik pa laikam izvilku, bet bez jebkādas loģikas, lai izdarītu kaut kādus secinājumus, bet nu lai vai kā, vakarā ceļot tīkliņu no ūdens skats bija labs, ap 20 raudām no 200 līdz 400 gramiem, teikšu godīgi, ar pirmo atklātā ūdens copi esmu ļoooti apmierināts.
Trešdien aizbraucu uz Krieviju, piedalīšos žurnāla RE 10. sezonas atklāšanas festivālā Volgā, gribu uztaisīt divus smukus materiālus, vienu par SENSAS barībām, fīderi un bolonēzi, otru par mazo,aktīvo seklūdens foblerīšu dzīšanu lielā dziļumā un zandartu ķeršanu, atgriezīšos kaut kur ap 7. aprīli.

23.03.2009.

komiski vai skumji ?

Vakar atbraucot no copes noliku mašīnu pie mājas un ejot garām miskastēm ievēroju, kā divi klasiskie bomži, saulītē ērti atspiedušies pret konteineru šķirsta un aktīvi apspriež FORBS žurnālu ...................., tas bija tik komiski, ka gribēju uztaisīt bildi, bet fotoaparāts bija palicis darbā, no otras puses baigi jau negribētos, lai pēc kāda laika tāda izrādītos skumjā dzīves patiesība.

Par copi, vakar biju uz stundām 3 Dūņezerā, saķēru trīs pannas ar vidējiem (100-120-150gr) asarīšiem, cope bija kaprīza, bet interesanta, asarīši turējās ļoti tuvu krastam, reāli strādājošākais dziļums bija zem metra, pāris smukuļi vispār paņēma tur, kur zem ledus bija cm 15 ūdens.
Sestdien nedaudz paķēmojos Baltezerā, nebiju gatavs brekšu copei, mēģināju barot ar barību, pilnīgi garām, vienīgais ar motiļiem barotais āliņģis atnesa labu asari un brekšuku ap 700-800 gramiem, nu nav tas spožais laiks brekšukiem domāts, bet priecē, ka viņi kustās, reāli ledus vēl būs nedēļas divas, pats labākais brekšu laiks, man ir doma rīt pa vakaru pasēdēt, dikti jau gribās sajust to kā roka pēc piecirtiena paliek pusceļā un kā kāds tur lejā sāk smagi kūleņot.
No dažādiem avotiem ienāk dažādas ziņas, Pērnavas upē bija labi asari ienākuši, Ventā vēl salakotāji ļoti labus lomus no pēdējā, nu jau toč pēdējā ledus vilka, arī Rīgas pievārtē dažs labs tika pie izcila asaru loma, Gaujā un Salacā, droši vien, ka arī Ventā veči labi ķer taimiņus, patreiz ir mirklis, kad nedēļu - divas varam izbaudīt sen aizmirsto - īsto pēdējo ledu, pietam kad Kuzemē un Zemgalē jau ies vaļā atklāto ūdeņu cope Alūksnē ledus cope tikai tā īsti sāksies, es gan it kā nemīlu tālus copes braucienus, bet tos Aluksnes ezera svecīšu vakarus ir grūti palaist garām.

09.03.2009.

laikam jau nebija lemts, jeb nekad neticiet goda vārdam

Tā nu laikam ir sanācis, ka TV raidījums Sekreti Ribalki nomirs un diagnoze būs nepietiekošs finansējums, žēl, teikšu godīgi, baigi žēl, sajutām garšu, sākām saprast kas un kā un arī daudziem skatītājiem raidījums gāja pie sirds, tomēr mūsu pašu maki vairs šo nastu nespēj pavilkt, bet pirms projekta sākšanas dotie goda vārdi par finansu atbalstu tā arī palika tikai un vienīgi tukša muldēšana.
No otras puses (pat šajā situācijā es atzinīgi novērtēju pareizi saplānotu politisko spēli ) man būs mācība, ka šajā valstī, lai "godīgi" kaut ko sasniegtu noteikti ir kādam jāklanās, jātēlo draugs u.t.t. un ka nevienu patiesībā neinteresē kur un par ko tiek tērēta valsts nauda, nemaz nerunājot par vēlmi kaut ko, kaut kur ietaupīt vai par to pašu naudu saņemt vairāk.
Droši vien kāds patreiz smīn, domājot, ka es nedabūjot gabalu no pīrāga tagad esmu dikti apvainojies uz visu pasauli, nē, es māku zaudēt, bet tikai tad, ja es zaudēju godīgā konkurences cīņā, kad varu sevi vainot par savu neizdarību vai stulbumu, tad ir viss kārtībā, bet ja tu ierodies uz cīņu un tevi pat neielaiž ringā, uzreiz paziņojot, ka esi zaudētājs, par iemeslu minot faktu, ka šodien ārā līst lietus, tad škrobe ir paliela. Tajā pašā laikā varu noņemt cepuri savu konkurentu priekšā par ļoti labi un pareizi izspēlētu politisko spēli, ja tas neskartu mani, to visu varētu skatīties ar patiesu kaifu.
Iespējams, ka šīs rindas lasa kāds, kuram ir iespēja un vēlme vismaz kādu laiku atbalstīt šo TV raidījumu, neko daudz jau pretī dot nevaram, ja jūs interesē reklāma, tad tur ir labas iespējas, bet citādāk tas ir raidījums ko taisa makšķernieki priekš makšķerniekiem, raidījuma mērķis nav pelnīt, bet gan skaidrot un popularizēt makšķerēšanu.

06.03.2009.

vēl nedaudz sala un tad jau pietiks

Šorīt runājos ar draugiem Maskavā un viņi sūdzējās, ka ārā esot -17 grādi no rīta bijuši, mjaaa, pie mums gan laikam s''aks vilkt uz atkusni, vajag jau arī nedaudz, citādāk lielie brekši tādi pastīvi vēl, arī pavasara ruduļu cope ir tikai pašā sākumā, ja kādu nedēļu nedaudz pakūst un pēc tam atkal nedēļu piesalst, tad būt pavisam forši, kā būs........, patreiz zin tikai viņš, lielais debesu BREKSIS.
Rīt aizbraucu uz Maskavu, uz lielo copes pavasara izstādi, kurā cenšās parādīties visi lielākie Krievijas tirgotāji un ražotāji, arī Salmo kompānija Ribolov Servis tur vienmēr izstādās, šogad pirmo reizi piedāvāsim Sensas produktus, kuru tirdzniecības tiesības šogad dabūjām, abet es esmu no tiem idiotiem, kuri pat nakts vidū var runāt par barībām un barošanu.
Pamazām sākam gatavoties pavasarim, taisot Sensas pasūtījumu Salmo veikaliem uzsita tādu vēlmi ielādēt kādu spaini barības, pavērot straumē skrienošu pludu, kā piecirst........, bet nu nesteidzināsim notikumus, patreiz baudam to, ko neesam sen baudījuši , ledus copi pavasarī, abet zivtiņas ķerās labi, pats svētdien biju Ķīšezerā, filmējām asaru copi, lai arī visi teica, ka tā priekš Ķīšezera neesot nekāda cope, tomēr man patika, pat ļoti patika.
Baudam ziemu, atgriezīšos otrdien, tad arī pastāstīšu, kas jauns kaimiņzemē.

24.02.2009.

kā nu ir tā ir ..........

Vakar pēcpusdienā atgriezāmies no Polijas, atgriezāmies ar dalītām izjūtām, it kā izcīnījām 2.vietu pasaulē, būtu jāpriecājās, tomēr kaut kā pašiem mums ir sajūta, ka esam zaudējuši, jo tas galvenais tituls bija tik tuvu, nu tik riebīgi tuvu, ka mēs jau sajutām tā garšu, tomēr veiksme pagrieza mums savu pakaļpusi, lai nu kā, bet Latvijas komanda, visi Latvijas ziemas copmaņi ir vis stabilākā , tātad arī vis stiprākā komanda pasaulē un tas ir neapstrīdams fakts.
Pati cope Tobolewas ezerā nebija nekāda interesantā, treniņos pamat zivis bija mikroskopiskas raudiņas 5-15 gramu svarā, tādi paši asarīši un atsevišķi bonusi brekšeļu izskatā, ak jā, arī vietējās līdakas dikti gribēja draudzēties, bet tā kā Polijā ziemā līdakas ķert ir aizliegts, tad pat lielas un smukas līdakas mūs ieinteresēt nevarēja, a zivis ta bija smukas, Guntis treniņā uz 0,08 mm aukliņu izmānija vismaz pusotrinieci līdaku, katru dienu uz komandu bija pa 3-5 izvilktām līdakām un tik pat nokostām mormiškām. Jau pēc pirmās treniņu dienas bija skaidrs, ka sacensībās labu rezultātu bez bonusiem uzrādīt nevarēs, tāpēc treniņos mēģinājām mērķtiecīgi ķert breksīšus, ne pārāk bieži, bet ķērās tādi līdz pus kilogramu smagi brekšuki, bija pa kādai superbrekša copei, arī man pašam breksis ar svaru nospieda mormišku no 0.10 mm auklas. Diezgan dīvaini likās, ka treniņos uz ledus nebija Polijas komandas, tādu pārliecību par saviem spēkiem neviens no viņiem nebija gaidījis, tas visus darīja diezgan tramīgus, bet kās parādīja sacensību rezultāti, tad poļi bija stipri pārvērtējuši savus spēkus.
Marta CL būs neliela foto atskaite par notikušo PČ Polijā, tur būs gan manas, gan JST, gan Alda Jermaka fotogrāfijas, rakstisku atskaiti šīs lapas sporta sadaļā solījās ielikt Kristīne, es no savas puses gribu pateikt lielu paldies visai komandai, mēs bijām komanda, laba komanda un tāda arī paliksim.

17.02.2009.

nu i forša ziema!!!!

Kaut kā esmu atstājis šo lapu pavisam novārtā, it kā ienāku vairākas reizes dienā, bet kaut ko uzrakstīt nesanāk laika, vai arī tajā brīdī galvā ir pilnīgs tukšums. Pēdējā laikā daudz laika paņem jaunā TV projekta sakārtošana, tātad manis lolotā TV raidījuma pirmizrāde būs 13. februārī 22 vakarā un turpmāk katru piektdienas vakaru, ar atkārtojumiem svētdienās 16.30 un pirmdienās 0.00 TV 5 būs raidījums SEKRETI RIBALKI, raidījums visai ģimenei par makšķerēšanu un visu, kas ar to saistīts, katrā raidījumā būs profesionāla rīku skaidrošana un siešana, piemēram pirmajā raidījumā rādīšu, ka ievērt mormiškās kembriku un kāpēc viņš tur vispār jāver, būs daudz zemūdens kadru, kuri pierādīs, ka tās zivis nemaz nav tik dumjas kā izskatās, ka ļoti bieži viņu apakšā ir simtiem, peld apkārt un vienkārši šķauda virsū mūsu āķiem, būs praktiskā cope, katrā raidījumā gatavosim tās zivis, kuras esam nolēmuši paturēt, būs bērnu apmācība, noteikumu skaidrošana un daudz kas cits. Raidīums būs krievu valodā, ceru, ka saprotat, ka lai raidījums varētu pastāvēt ir vajadzīga maksimāli plaša skatītāju auditorija un arī padaudz naudiņas, lai nosegtu raidlaika un studijas izmaksas, tomēr ceru, ka valoda nebūs šķērslis, lai mēs katru nedēļu varētu tikties TV ekrānos. Ja jums ir ierosinājumi interesantām raidījuma tēmām, tad droši raksties šeit, atstājiet savas koordinātes, es ar jums noteikti sazināšos, pie tēmām var būt gan kādu ūdeņu izpēte, gan specifiska inventāra apskati, gan copes tehnika, viss, kas vien ienāk prātā.

02.02.2009.

Preiļu mači

Nedaudz novēlota, bet atskatīte par mačiem. Liela daļa sacensību dalībnieku uz Eikša ezeru sabrauca jau piektdien, lai varētu kaut nedaudz saprast zivju sastāvu, aktivitāti, to kā mainās dziļumi un kāda izmēra mormiškas jāsasien, arī mēs tur bijām un godīgi atstrādājām visu gaismas dienu, nourbjot apkārt zonām lielu skaitu āliņģu, neteikšu, ka iespaids palika labs, zivis it kā ir visur, bet dziļums liels, zivis smalkas un pa vidu trāpās bonusa breksēni, kuru uzvedību prognozēt sacensību trijās stundās ir neiespējami. Vakarā, sēžot viesnīcā un lietojot dažādus neveselīgus produktus, sējām mormiškas, spriedām, prognozējām un plānojām, vienu vārdu sakot bija tas tusiņš, kurš arī pievelk lielāko daļu dalībnieku šim pasākumam.
Sestdiena, reģistrācija, izloze, svinīgā atklāšana un starts, es sāku no krasta malas, kur dziļums bija jau virs trijiem metriem, viens divi mikro asarīši no āliņģa un viss, pamazām sāku staigāt pa saviem iebarotajiem āliņģiem dziļumā, tur jau sāka parādīties pa retai raudiņai un nedaudz lielākiem, asarīšiem, bet arī tā īsti tekoša cope nekur nesākās, izvelc 3-5 raudiņas un viss, skrien tālāk, tā arī noskraiddīju divas ar pusi stundas, līdz vienā āliņģī, 9 metru dziļumā, uzsēdās smuks breksis, vilku viņu ilgi, līdz tomēr uzstiepu līdz āļiņģim, breksis bija labs, ap kilogramu svarā, viņš nekādi negribēja nākt manā āliņģī un vispār uzvedās ļoti agresīvi, beidzot viņš tomēr nomierinājās es jau iebāzu roku āļiņģī, ar vienu pirkstu pieskāros breksim un......... tajā mirklī mormiškas āķis pārgrieza plāno brekša lūpas plēvīti, kurā bija ieķēries un mana pirmā vieta aizpeldēja. Turpmākajā laikā paspēju vēl noķert pāris plaukstas izmēra pličus, kā vēlāk parādīja svari, tad es paliku 3. un zaudēju pirmajai vietai 200 gramus, tā viš i, cope paliek cope. Pirmās diena rezultāti komandai sanāca labi, bijām pirmie, tātad taktika bija pareiza, atlika tikai to pašu izdarīt arī svētdien.
Svētdienas zonas bija nedaudz seklākā vietā, dziļums zonās bija no 3 līdz 6 metri, es uzreiz paliku dziļumā, pirmie āliņģi nebija pārāk veiksmīgi, bet jau trešajā aizgāja tekoši, ķērās mazi un ļoti mazi plicīši un pa ka'dam asarītim, strādāju melnu muti, bet ar acu katiņiem redzēju, ka tāpat strādā arī pārējie, pietam arī krastā, kur ir par matriem diviem seklāks, tātad ātrums tur ir lielāks, bet tomēr nolēmu gaidīt bonusus, sagaidīt jau sagaidīju, tikai rupjais plicis man pienāca pēdējās piecās minūtēs, paspēju izvilkt 4 gabalus un atskanēja beigu šāviens, nododot maisiņus tiesnesim redzēju, ka pirmais nebūšu noteikti, vismaz pāris maisiņi bija lielāki, tā arī bija, atkal paliku 3. savā sektorā, kas kopvērtējumā man atnesa dalītu 6. vietu šajā sacensību kārtā, rezultāts, kurš mani visnotaļ apmierina, gan citās kārtās rezultātu uzlabošu. Arī komandai izdevās noturēties pirmajā vietā, lai gan komanda Pasaule otrā dienā uzrādīja ļoti labu rezultātu, tomēr kopējie punkti mums ļāva noturēties savā vietā, visumā sacensības bija interesantas un manuprāt, ka vienu čempionāta posmu šajā ezerā varam rīkot katru gadu.
Par uzvarētājiem un citiem rezultātiem varat lasīt sporta sadaļā, tur JST būs salicis visus protokolus, nākošais posms notiks Limbažos, Lielezerā, tiem, kuri brauks tur trennēties iepriekš gribu atgādināt, ka Lielezerā ir licenzētā cope, tāpēc neaizmirstiet iegādāties copes dienas atļauju, tā maksā 2 lati, kur to iegādāties varat uzzināt pie 2. posma organizatora Jāņa Vizora pa telefonu 29164134.

13.01.2009.

ir vakance!!!

tikai šodien uzzināju, ka viens no mūsu komandas sportistiem nevarēs piedalīties LČ pirmajā kārtā, tāpēc steidzami meklējam viņam aizvietotāju, galvenais ir gribēt, mācēšana nav tik obligāta, tā kā mači notiks Preiļos, tad izmaksas ir palielas, tārpi un viesnīca sanāks ap 60-65 latiem, no Rīgas varu aizvest, pats braucu piektdien no rīta, viena vieta atradīsies.

05.01.2009.

2008.gada arhīvs

Sākās ziemas mači!!!

Ar patiesu prieku varu visiem paziņot, ka 1.LR Zemledus makšķerēšanas kārta notiks kā plānots 10.un 11.janvārī, Preiļu rajona Eikšu ezerā, visa informācija par noteikumiem, pieteikšanos un dalības maksu būs sporta sadaļā līdz 31.12. vakaram, nenokavējiet pieteiksānās datumus!!!!!!

29.12.2008.

Es ar biju uz ledus!!!!!!!!!!!!

Sestdien abi ar puiku aizbraucām uz Taureni, tur ir daudz labu pirmā ledus ezeru, vēl pa ceļam apzvanīju visus paziņas un noskaidroju kur kurš sēž, piebraucot pie ezera ar izbrīnu ieraudzīju, ka tur stāv tikai viena mašīna, bet viss jau ir loģiski, man tas bija pirmais ledus, bet tauta pa šo ezeru copēja jau vismaz divas nedēļas. Pirmajā piegājienā izurbu 15 āliņģus, visos iemetu pa šķipsniņai motilīša, ledus biezums virs 10 cm, pirmajā āliņģī copīte un pa zobiem, otrajā pieteicās pirmais šīs ziemas āšukiņš, tieši kā uzlikt uz līdaku makšķeres, copes bija katrā āliņģī, neteikšu, ka zivis ēda ar apetīti, bet sīkuļus palasīt varēja, ašuki gan diezgan smalki, reti kurš bija virs 100 gramiem. Bet diena izdevās laba, LEDUS, snieg sniedziņš, kaut kādi knibuļi ķerās, arī līdaku makšķere neklusēja, 5 stundās, kuras copējām man bija 4 līdaku copes, no kurām realizēju 3, divas paturēju, viena 55, otra 50 cm, kopā ar padsmit asarīšiem sanāca labs pirmās copes loms.
Svētdien kopā ar diviem kolēģiem aizbraucām uz Sedas purviem, bļin, tā nourbies sen nebiju, noteikti aiz 150 āliņģiem, izstaigāju visas vietas, kur agrāk ķēru asarus, nekā, nevienas copes, beidzot pa pašu seklumu tomēr 5 asarus izmocīju, bet nu ar tādu atdevi nebiju strādājis pat mačos. Toties kolēģis ap pusdienas laiku atrada 2 zivīgus āļiņģus un no tiem līdz vakaram salasīja pārdesmit kārtīgus pannas asarus un tik pat sīkuļus, mūsu kompānijas trešajam copmanim diena beidzās ar trijiem asarīšiem, pie mašīnām aprunājoties ar večiem līdzīgi rezultāti bija lielajam vairumam, reti kuram bija vairāk par 5-6 asari, toties tie, kuri pāri šiem dīķiem un cauri mežam aizgāja uz otru pusi (kur var piebraukt no pašas SEDAS) tie savilka labāk. Bet nu vienalga labi, ledus arī SEDĀ ir daudz maz stabils, ir vietas, kas ir vaļā, bet tādu ir maz, ja es ar savu pusotru centneri varēju iet visur kur gribēju, tad ir ok, priekšā daudz brīvddienu, kaut kur jau copēsim, diemžēl Rīgas, Kurzemes un Zemgales copmaņiem ja gribēsies uzkāpt uz ledus laikam jau būs jābrauc uz Vidzemi vai Latgali, bet nu tie pārsimts kilometri labā kompānijā ir vērti, lai izjustu ziemu, koki apsniguši, ledus un sardziņš tā smuki noliecās, ehhhhhh veči un meitenes, forši!!!!!

22.12.2008.

Ziemas fīderis

Pabiju četras dienas Maskavā, kopā ar Ribolov Elite puikiem taisījām materiālu par ziemas fīderi, tiesa ziema tur bija vēl siltāka kā pie mums, pat kaut kādas mušas lidinājās, bet nu cope toties superīga, makšķerējām 25 km no MKADa, pie pilsētiņas Čulkovo, tur Maskavas upe neaizsalst pat lielā salā. Uz ziemu tur ūdeni nolaiž par metriem trijiem, bet tik un tā vietā kur copēju dziļums bija ap 7-8 metri, straume spēcīga, lietojām barotavas no 80 līdz 120 gramiem, pamatā ķērās lielas raudas, vidēji ap 300-400 gramiem, bet bija arī tādas pa 600-700 gramiem, pa kādam plicim un pa retam (dienā 3-5) brekši no 1 līdz 2+ kilogrami, barība SENSAS breksis, uz āķa 3-5-8 motiļi, citas ēsmas neņēma vispār. Vidēji dienas loms uz cilvēku bija 17-20 kg zivju, copēju kopā ar Krievijas fīdera guru, veči izrādija savas montāžas, parādīja kā nesimetriskās cilpas sien anglis Bobs Nads, kurš vasarā bija Maskavā uz mačiem un ar paraugdemonstrējumiem.
Katrā gadījumā dikti laba cope sanāca, arī fīdera pieredzi pieaudzēju labi, uzsēdināju večus uz VARIVAS āķiem, kurus arī pats lietoju jau pus sezonu, nāks tuvāk pavasaris, tad varēšu kādu jaunu fīder domu pamest, patreiz jau sāk izskatīties, ka nākam nedēļ var pat pierīgas ūdeņi aizsalt, vajadzēs nodzīt asumu, da vienalga uz kādām zivīm un vienalga kur.
Rītā ir LMSF gada noslēguma pasākums, būs atskaites par šī gada notikumiem, neliels ieskats nākamā gada plānos,' uzvarētāju apbalvošana un gudra parunāšanās.
Brīvdienās vis ticamāk, ka aizbraukšu dienišķos asarīšus paķert, gribās vēl ar pludu nedaudz padarboties.
Tos, kuri kaut kur Latgalē vai Alūksnes pusē uzkāps uz ledus varu apsveikt ar sezonas atklāšanu, process ir foršs, galvenais lai no ledus nokāpj tieši tik pat veču cik uz ledus uzkāpj.

11.12.2008.

Buļļupe

abas brīvdienas nomaisījos pa Buļļupi, lasīju ašukus, sestdien izmērs bija ļoti labs, bet ļoti retas copes, mājās paņēmu tikai 10 ašukus, divi lielākie ap 250 gramiem, mazākie 120 grami (nosvēru intereses pēc), arī pludiņnieki, kuri tur regulāri ķer asarus, diez ko nevilka, bija diezgan stipra straume uz Daugavu.
Savukārt svētdien straume bija lēna un uz Lielupes pusi, pludiņnieks bija tikai viens un process viņam gāja itin raiti, vidējais ašuku izmērs ap 100 gramiem, bija lielāki, bija mazāki, bet standarts tāds, es ar savu soļojošo gruntenīti sākumā copes neredzēju vispār, beigās sāku analizēt, kāpēc ķerās uz pludu, un secināju, ka ašuki negrib ātru kustību, pārgāju uz ļoti lēnu spēli un process aizgāja, vienu brīdi pat ļoti raiti, tiesa bija diezgan daudz sīku ašuku pa starpu, bet vismaz ņēma, laiks gan bija tik riebīgs, visu laiku smidzināja, ka nodzinis pirmo asumu (stundas četras) metu pasākumam mieru.
Veči teica, ka piektdien esot buti noķēruši, tā ka tur visādi brīnumi ir ar vēju sapūsti.
Piektdien braucu uz Maskavu, kur kopā ar Ribolov Elit žurnālistiem taisīšu materiālu par ziemas fīderi, tur Maskavas upē ir posmi, kuri neaizsalst nekad, tur visu ziemu ķerās praktiski visas zivis, mēs tur brekšosim, šorīt paziņa zvanīja, vakar esot divus pusotriniekus un čupu ar biki mazākiem brekšukiem saķēris. Ziemas nav nekur tuvumā, arī Maskavā esot + 6 grādi un neko labāku arī nesola patreiz, tikai mani Omskas paziņas vakar lielījās, ka jau 3 nedēļas sēžot uz ledus, naktīs esot jau -20 grādi, atlika tikai nopūsties, jo nez vai mēs šoziem - 20 vispār redzēsim.

01.12.2008.

brrrrrrrr, bet tik un tā forši

Sestdien ap pusdienas laiku aizmuku no darba un aizbraucu uz Buļļupi palasīt asarīšus, ūdens liels un turpina celties, bet tomēr 16 ašukus uz mājām paņēmu, arī vietējiem kaķiem bišķi tika, lielākais ap gramiem 250, vidēji ap 100 gramiem, kas likās dīvaini, ka lielākie ašuki vienkārši sēdās uz āķa kā zāle, bez sitieniem, bez grabināšanas, mazākir gan kratīja spici kā nākas.
Svētdien , neskatoties uz smuko laiku, izdomāju, ka nevar tomēr veselu dienu laist zudumā un atkal aizbraucu uz Buļļupi, iekārtojos aizvēja krastā, pietam tik veiksmīgi, ka vējš un sniegs man netraucēja, no rīta puses ašuki ņēma, bija daudz tukšu copju, rezultātā uz mājām aizbrauca 11 ašuki, apmēram tik pat palaidu vaļā, izturēju pie upes stundas trīs, bija silti un varēja tikai kaifot par apkārt trakojošo vēju.
Var jau būt, ka nākošās brīvdienas kaut kur Latgales pusē veči jau kāps uz ledus, te ap Rīgu gan laikam nāksies ašukot no krasta.

23.11.2008.

Biju raudot!

Lai arī laiks mūs izgājušajās brīvdienās sevišķi nelutināja, tomēr mājās nosēdēt nevarēju un kopā ar bērniem aizbraucu uz Kolas un Mirtina slepeno raudu vietu, sākumā likās, ka tur nekas vispār nevar notikt, vējš, balti viļņi, sniegs, pilns komplekts, sākumā pat saliku tikai vienu 5 metrīgo bezriņķu makšķeri, uzbaroju ar 3 bumbām un sev par izbrīnu noķēru pirmo raudu. Kamēr riktēju otru makšķeri, tikmēr puika noķēra vēl 2 raudas, iedevu makšķeri meitai un process pa bišķim aizgāja, raudas ķērās gan uz balto gan uz grūbu, pietam vienādā tempā, bet aktīvā cope nebija ilga, zivis kaut kur pazuda, uzbaroju vēl un pēc mirkļa zivis atgriezās, bet nu jau gribēja tikai grūbu, pietam tādu stipri piebriedušu, pamazām straume apstājās un līdz ar to arī cope, jaunieši aizgāja sildīties uz mašīnu, es cītīgi vicināju pātagu, bet rezultāts diez kāds nebija, pieskrien 3 plaukstas pliči un atkal klusums, pamazām straume aizgāja uz jūras pusi, izjaucu vēl nedaudz barību, tomēr aktīva cope neatsākās, pa kādam plicim un raudai bija, bet nu reti. Kad metu mieru, tad izrādījās, ka makšķerējis biju vien 3 stundas, tīkliņā bija virs 3 kg zivju, ja neskaita vienu plicīti, tad mazākās zivis bija ap gramiem 120-150, lielākās raudas ap 300 gramiem, ņemot vērā laika apstākļus un to, ka visa cope notika ar 5 metrīgu bezriņķu makšķeri biju apmierināts līdz ausīm. Ja neuzsals, tad noteikti mēģināšu vēlreiz, tikai nu jau ar nedaudz garāku makšķeri, tāda sajūta, ka kaut kur tuvumā jābūt kantei, zem kuras zivis uzturās vairāk un uz pašu krastu izskrien tikai epizodiski.

20.11.2008.

atkal ašuki

abas brīvdienas veltīju ašukiem, pietam vienā un tajā pašā vietā, sestdien bijām tur trijatā, pirmspudienā copes bija praktiski katrā otrajā metienā, ašuki ņēma badīgi, es pat nomainīju āķi uz plastmasas mormišku, rezultātā copju palika it kā mazāk, bet praktiski visas zivis varēja saukt par mazajiem pannas ašukiem. Ap pusdienas laiku cope krasi pasliktinājās, galvenais, ka pazuda visi tukšie uzsitieni, pārgāju atpakaļ uz 14. numura āķi uz 0.14mm pavadas un pa kādam ašukam vēl dabūju, varēja just, ka'zivis uznāk tādiem viļņiem, te 3 metieni pēc kārtas ar zivi, te atkal minūtes 15-20 tukšums, rezultātā uz mājām paņēmu virs 30 ašuku galvām, lielākais ap 250 gramiem, vidējais izmērs ap 100 gr, sīki, bet process pietiekami interesants, lai neapniktu.
Svētdien cope izteikti sliktāka un ašuki mazāki, pārsvarā ņēma ļoti tālā distancē, nu metrus 60 no krasta točna, rezultātā mājās aizbrauca vien 13 ašuki, vēl tik pat izbaroju vietējiem kaķiem, veču pie Buļļupes daudz, bet pārsvarā ķer raudiņas.
Garajās brīvdienās mēģināšu ašukot kaut kur Lielupē, ašuku vietas gan sevišķi nezinu, bet gan jau kaut ko atradīšu, gribās uz Salacu, bet tur vairs neesot licenšu, tā ka sevišķi liela izvēle nav, ja nepūtīs pārāk stipri jābrauc būs butēs vienu dienu, puika prasās, dikti iepatikās viņam tos lielos svina klučus ūdenī mest.

10.11.2008.

Ašuki

Sestdien ap pusdienas laiku aizbraucu uz Buļļupi pie paša tilta, pagāju nedaudz sāņus un ar soļojošo gruntenīti sāku lasīt asarīšus, teikšu godīgi, iegāju baigā azartā, jo copes bija praktiski katrā metienā, tiesa puse ašuku bija pavisam maziņi, bet daļa bija arī jau gandrīz ēdami, copēju 3 stundas, uz mājām paņēmu pāris desmitus ašuku ap un virs 100 gramiem, bija baigi garšīgi.
Ar šādu paņēmienu jau pagājušā gada rudenī , pirms sala, veiksmīgi kacināju ašukus tur pat pa Buļļupi un Lielupi, interesants pasākums, lietoju mikro džiga kātiņu (2,7m), 0.12mm pītā (dzeltenā Elite braid), uz auklas uzvēru karabīnīti ar griezuli, bet auklas galā nelielu griezulīti, pie karabīnītes piekabinu garenu svinu ar griezuli, šoreiz tas bija 20 grami, pie giezulīša ,auklas galā, sienu 0.14mm pavadiņu ar sarkanu 10 numura āķi (COBRA), pavadiņas garums ne mazāk par 50 cm. Uz āķa šoreiz liku motiļus, jo nu jau tie ir veikalos dabūjami, var likt arī vidējas vai smalkas slieciņas, pats process notiek tā, ka iemet maksimāli tālu, svins nogrimst, tikmēr nostiepju auklu un ar kātu sāku lēnām spēlēt, tas ir pavelku cm 20-50, sekundes divu pauze un atkal tāds pats solis, copes ir labi redzamas, ašuki sēžās uz āķa ļoti labi. Man bija vēl palikuši koši krāsoti gaļinieki, pa vienam kabināju arī tos, lai strādā kā košs pievilinātājas un kā motiļu amortizators, likās, ka tas palīdzēja, nākošreiz mēģināšu litk nelielu spoguļāķīti. Tā nav revolūcija copē, bet ja gribās paķerstīt ašukus (noķēru arī 2 kriminālās vimbiņas), tad tas ir visnotaļ labs paņēmiens kā to darīt.

03.11.2008.

Baltkrievija un dzīve vispār

Naktī uz pirmdienu atgriezos no Baltkrievijas, kur notika nu jau tradicionālais V.Serova (labs copmanis un foršs vecis bija) piemiņas turnīrs, šajā turnīrā piedalās ierobežots skaits (ap 40) uzaicināto dalībnieku no tuvējām valstīm, šogad piedalījās Ukraiņi, Lietuvieši, Krievi, es un Baltkrievi, šoreiz es startēju Krievijas komandā. Cope notiek palielā ūdenskrātuvē, uz ļoti slīpa betona, tik slīpa, ka daudzi pat sējā kastes garā striķī, lai neiebrauktu ūdenī, pamatā ķērās raudiņas un asarīši, bet kādam kaut kur tika arī pa brekšukam vai mazam dūcītim, kuri intensīvi baidīja raudiņas. Pirmajā sacensību dienā es divas ar pusi stundas jutos itin labi, zivtiņas pa bišķim ķērās, jutu, ka rezultāts man ir labs, bet pus stundu līdz beigām cope vienkārši pārtrūka, darīju visu iespējamo, baroju gan ar cietām gan mīkstām bumbām, spēlēju ar ēsmu, bet nekas nelīdzēja, kad 5 minūtēs pirms finiša man beidzot bija copīte, bet paliku bez āķa, sapratu, ka tas bija mazais dūcītis, kurš aizdzenāja manas raudiņas. Kamēr cīnījos ar savu necopi, tikmēr kaimiņi paspēja noķert pa 10-15 raudiņām, tādējādi panākot un par 100-150 gramiem apejot mani, rezultātā paliku tikai 5., kā vēlāk izrādījās, tad manam komandas biedram Jurijam Raduginam bija gājis ļoti līdzīgi, līdaka pat nekaunīgi dzenāja zivis viņam deguna priekšā, rezultātā Jura palika 6., kas viņam, vienam no Krievijas spēcīgākajiem sportistiem, bija īsta traģēdija, pēc pirmās dienas komandām ieņēmām 2. vietu, atpaliekot no 1. vietas par veseliem 7 punktiem, tā bija pilnā mērā izgāšanās.
Otrā dienā man cope aizgāja no pirmās minūtes, redzēju, ka arī ukrainis, kurš sēdēja 4 sektorus tālāk, labi velk, intensīvi nostrādāju visas trīs stundas, tiesa zivis šoreiz bija sīkākas, daudz asarīšu, kuri zaudēja raudiņām svarā, jutu, ka zivju skaita ziņā esmu ukrainim priekšā, bet kā ar svaru uz aci pateikt nevarēja, jo viņam raudu bija vairāk, svari visu parādīja, man 3620 grami, ukrainim 3670 grami, bļ...., viena maza raudiņa...., bet nu neko, tas ir sports. Maniem komandas biedriem bija gājis līdzīgi, kopā pa 4 savācām 6 punktus (pirmā dienā 15), bet diemžēl tā arī palikām 2. vietā, zaudējot vietējai komandai 1,5 punktus, ehhhhhhhhhh, bet patiesībā jau škrobes nav, jo šis un līdzīgi turnīri ir draugu tikšanās, protams ir sports, bet ne tāds , kā lielajās sacensībās, kur iegūst titulus vai vietas izlasēs, šeit viss ir baigi forši.
Pati Baltkrievija man ļoti patīk, viss ir sakopts, pat tālos laukos masveidā ceļ mājas, 2gadu laikā , kopš manas iepriekšējās vizītes, ir notikušas daudzas pozitīvas izmaiņas, praktiski pilnībā nomainījies autoparks, veco žiguļu un moskviču praktiski vairs nav, cilvēki labvēlīgi un...., nu patika man tur, sevišķi cenas viesnīcā, kur dzīvojām, 3 istabu lukss(tiesa baltkrievijas izpratnē) maksāja 50 dolārus diennaktī..........
Nu un kas notiekās pie mums, cik saprotu, tad manā mīļajā Gaujā ūdens ceļās, būs jāsāk Salacgrīvas kolhoza cope, zinu, ka vietā, kur iefilmējām brekšu copi, tagad veču ir stipri padaudz, tur paldies jāsaka manam draugam Oltem, visiem izstāstīja, kur brekši dzīvo, tiesa brekšu gan tur vairs nav, bet tas nu tā, ko ķerat patreiz????????????????

29.10.2008.

Sabiedriskie inspektori

Tiem, kuri pie manis pieteicās uz Sabiedrisko inspektoru kursiem varu izstāstīt, ka kursi notiks 13.un 14.novembrī SALMO mājā Daugavgrīvas ielā 31a, Rīgā, sāksim 9.00, cikos beigsim, tad jau manīs, bet nu pilna diena jārēķina.
Ir vēl 1-2 brīvas vietas uz kursiem, tie tiek rīkoti kopā ar biedrību MĒS ZIVĪM , vienu gan gribu teikt, ka pirms pieteikties vajag padomāt, jo ja vēl iekšēji šaubaties par to vai tiešām gribat iesaistīties zivju un dabas aizardzībā, vai esat gatavi reizi pa reizei nostāties pret maliķiem, riskējot ar to, ka var tikt durtas jūsu mašīans riepas un gadīties citas ne sevišķi patīkamas lietas, ja esat gatavi, tad rakstiet man uz e-pastu : normunds@salmo.lv, sūtiet personas kodu, telefonu un e-pastu.

Pats rīt aizbraucu uz Baltkrieviju, uz šosezon pēdējām sacensībām, piedalīsies Ukrainas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas komandas, es šoreiz pārstāvēšu Maskavas klubu MOIR, atgriežos pirmdien, tad arī īsa atskaitīte

21.10.2008.

Gauja!!!!!!!!!!!!!!!

Sestdien kaut kāds nemiers iekšā dīdīja, sen tāds pirms copes nebija bijis, pie upes piebraucu ap 10, iemaisīju SALMO breksi (3kg) un SALMO raudu(2kg), pieliku klāt gramus 200 motiļa , iemetu sākumam 3 bumbas, 20 minūtes unanēju, iemetu vēl trīs bumbas un pkaut kādā 10 laidienā metrus 20 zem barības bija pirmā copīte, tāda vārga vārga, protams, ka garām, bet nu vismaz paŗādījās azarts vismaz grunduli noķert, kas likās dīvaini, ka 2 metru dziļumā nebija nevienas sīkzivs, kuru tur parasti ir ļoti daudz. pludināju pludināju līdz beidzot pieteicās pirmais brekšuks nedaudz virs puskilo, uzreiz uzbaroju ar vēl 3 bumbiņām un pēc dažām minūtēm atkal brekšuks, jau ap kilogramu, tad divas tukšas copes, vienreiz pat iedevu pa zobiem tā kārtīgi, loģiski, ka uz minūtēm 20 iestājās klusums, uzbaroju atkal ar 3 bumbiņām, bet nekā. Tā kā biju jau sajutis "brekša smaku", tad iebēru barībā 2 kastītes baltos, iegriezu 2 bundžas slieku un atkal iemetu 3 bumbas, pagāja minūtes 5 un paņēma brekšuks jau virs pusotra kilograma, nākošais iemetiens, pluds prakstiski uzreiz sāka driblēt(copēju ar Gaujas velkonīti) es kā piecirtu......., tā uzreiz nožēloju, ka to darīju tik stipri, aizmirsu, ka man ir 0.12 pavadiņa, lielam, smukam ābramam iedevu pa zobiem tā ka pavada neizturēja. Uzreiz iemetu vēl 3 bumbiņas, uzsēju jau 0.14mm pavadu, piesēju 14. numura vietā 12. numura Japāņu VARIVAS āķi, uzliku 5 motiļus un jau pirmajā metienā pieteicās brekšusk ap 800 gramiem, nākošais metiens un atkal tāds pats brekšuks, noliku makšķeri, aizpīpēju un zvanīju Oltem, ir tēma. Kamēr operators brauca es paspēju noķert padsmi brekšukus, lielākais nedaudz zem 2 kg, nocirtu vēl vienu āķi, vienkārši aizgāju baigā azartā, brekšuki bija nostājušies tieši uz barības, cope sākās uzreiz pēc ēsmas nogrimšanas, ņēma uzmanīgi, brekšuks vispirms izgaršoja kumosu un tikai tad pieteicās, bija ļoti daudz tukšu copju.
Rezultātā, kad ap 15 metu mieru (brekši turpināja ņemt, bet man apnika)tīkliņā peldējās ap 30 brekšukiem, pamatā tie bija 600-800 grami, bet kādi 3-4 bija aiz kilograma, kaifs!!!!!!!!!!!, oktobra vidū tā no sirds paķert brekšukus man vēl nebija sanācis, šoreiz izdevās viņus pievilkt un ar barības un tārpu palīdzību sakacināt viņu apetīti.
Copēju izejā no bedres, sākumā breksis stāvēja sēklī ap 1,5 metru dziļumā, baroju es aptuveni 2,5 metros, straume barību un tārpus lēnām skaloja uz sākli, sākumā copes bija tālu sēklī, bet pamazām brekšu bars sakoncentrējās un lēnām nākot uznāca uz barības, kad iedevu kādam surķim pa zobiem, tad viņi atkal pabēga uz sēkli un nedaudz izklīda, bet pēc uzbarošanas atkal savācās barā un lēnām pa barības taku sanāca uz galdu.
Diemžēl pāris nedēļas netikšu uz Gauju, bet zinu, ka brekšuks tur ir, ja vien nesāksies lietavas, tad gan jau novembra sākumā arī pie kāda tikšu.

13.10.2008.

Maskava un Valle

pāris dienas biju Maskavā, ikgadējā ziemas izstādē Ribalka I Ohota na Rusii, kad apdarīju darāmos darbus, tad nedaudz paklīdu pa izstādi, tā kā šī bija ziemas izstāde, tad neizstādījās liela daļā firmu, kuru pamatsortiments ir vasaras prece, gribēju atrast ko interesantu SALMO veikaliem, nu kaut ko tiešām Krievijā ražotu un copmaņiem vajadzīgu, teikšu godīgi, neatradu, jo ar daudzām firmām mēs jau strādājam, bet jauni , oriģināli ražotāji klāt nenāk, katrā ziņā tādu nelielu foto atskaiti par izstādi redzēsiet novembra CL.
Svētdien tāds pusdzīvs, kaut kāds vīrusveidīgs draņķis manī ir ieviesies, aizbraucu uz Valli, kur Maver firma rīkoja nelielu komercturnīru, precīzāk turnīrs bija ieplānots kā liels, bet salīdzinoši mazās atsaucības dēļ sanāca neliels, tomēr sastāva ziņā ļoti spēcīgs, organizatoriski viss bija ok, bija tējas, kafijas, silti pīrāgi, oriģināla izloze u.t.t.. Izloze mani ielika sektorā turpat pie mājiņām, kā izteicās tie, kas tur bija sēdējuši sestdien treniņā, tad pa visu dienu divas karpiņas uz visu krastu esot bijušas, neteikšu, ka tas viesa milzīgu optimismu, tāpēc jaucu divas barības, vienu raudām, vienu karpām. Tā kā šo sacensību nolikumā bija noteikts, ka drīkst izmantot tikai makšķeres ar spoli, tātad tālmešanas kātus, tad jau gatavojot barības bija jāparedz, ka konsistencei jābūt tādai, lai barību var labi iešaut ar kaķeni, raudām iemaisīju vienu SENSAS GROS GARDONS un 2 SALMO raudas, karpām 3 SENSAS CARP NOIR un 2 SALMO KARPA. Raudām iebaroju tuvu distanci, metrus 20 no krasta, karpām uzreiz sašāvu iekšā pusi barības metrus 40-45 no krasta, Netālu sēdošais Guntis(Kārkliņš) uzreiz sāka ķert raudiņas, pietam viņam aizgāja labs temps, man savukārt uz barības nostājās kaut kādi mikroskopiski balti maiļveidīgi radījumi un traucēja copēt, visbeidzot saīsināju pavadiņu līdz 5 cm un tikai tad daudz maz raudiņu cope aizgāja, kamēr mocījos ar savām raudiņām, tikmēr caur tiesnešiem atnāca ziņa, ka Laila jau esot tikusi pie 2 karpiņām un ka vispār pa pretējo krastu praktiski visiem ir karpiņu copes, tas nozīmēja tikai to, ka raudiņas situāciju neglābs, tāpēc samainīju makšķeres un pārgāju uz tālo distanci. Pasākums sāka līdzināties tautas dziesmai, stundu sēžu domādams..., tikai bez copes nosēdēju pāris stundas, ik pēc minūtēm 5 pārmetu makšķeri, variēju ar ēsmām un uz katru metienu diezgan precīzi iešāvu pa 4-5 nelielām barības bumbiņām, papildinātām ar mazajiem mušu kāpuriem-pinkām, līdz beidzot man pieteicās viena mazkarpiņa, tiesa blakus sēdošais konkurents tieši tajā pašā minūtē arī izvilka savu pirmo karpiņu, tukšā sēdēšāna turpinājās , bet no pretējā krasta tik nāca informācija, ka tam jau 4, citam aš 5 karpiņas, man atlika tikai sēdēt un šaut barību, ko arī darīju. Karpu barībai piejaucu neizmesto raudu barību, kuru biju papildinājis ar kārtīgu šķipsnu motiļu, piebēru tam visam klāt visus atlikušos tārpus, atstājot pa nelielai šķipsniņai āķim un turpināju šaut, vienā brīdī, kad uz āķa biju uzlicis 10 baltos un 10 motiļus man pieteicās nākošā zivīte, tikko iemetu makšķeri un precīzi uzšāvu 3 bumbiņas metra rādiusā ap pludiņu, tā atkal pluds nedaudz iegrima, neizturēju un piecirtu un nākošā karpiņa atkal bija mana, 15 minūtēs noķēru 3 karpiņas, tad 10 minūšu pauze un atkal viena, pāris metieni un 7-10 "tārpainas bumbiņas" un atkal zivs. Man karpiņas ķērās maziņas, tāpēc sevišķi neiespringu uz rezultātu, bet gan kaifoju no tā, ka man izdevās viņas pierunāt uz copi, kad biju noķēris 5 karpiņas, tad uz manu iebaroto vietu atpeldēja bariņš mazo nirējpīļu vai kaut kādu līdzīgu kretīnisku rtadījumu, kuri no starta bija maisījušies pa priekšu Guntim un Ivo, šitiem mazi radījumi ātri saprata, ka uz grunts ir daudz labas barības ar tārpiem un nekaunīgi sāka nirt un ēst manu barību, protams, ka karpiņas pazuda momentāli, es aiz dusmām sāku šaut ar kaķeni pa tiem mazajiem kretīneļiem, pēc pāris ļoti bīstabiem trāpījumiem putni tomēr papeldēja nedaudz sānis un vismaz beidza nirt. Kamēr trenējos šaušanā ar barību pa putniem bija pagājis labs laiciņš, līdz maču beigām palikušais vairs tikai minūtes 35, kad atkal bija cope un karpiņa, acīm redzot barība bija savu izdarījusi perfekti, karpiņas stāvēja un rija, lieki piebilst, ka atlikušajā laikā paspēju izvilkt vēl 4 karpiņas un ar 10 zivīm kopsvarā 12,8 kilogrami ieņēmu pirmo vietu.
Forši, nu patīk man tā barības šaušana un cope lielā distancē

06.10.2008.

Sabiedriskie inspektori

Ja kas, tad novembra sākumā būs iespēja iegūt sabiedriskā inspektora apliecību, tie būs 2 dienu kursi, kurus organizā biedrība MĒS ZIVĪM, protams, tas nav tas pats stingrākais papīrs, bet vismaz ir, sarunājām, ka es savākšu 15 cilvēku grupu, kuri grib iegūt šo statusu un kuri labprāt reizēm piedalītos inspektoru reidos, kuri vērsti tieši uz maluzveinieku, tajā skaitā arī liekulīgu inspektoru, policistu un citu ierēdņu ķeršanu nozieguma vietā, katrā gadījumā, ja esat no tiem, kuri ieraugot tīklus, ce'mmerētājus un elektriķus nevarat nostāvēt malā un vienkērši noskatīties, tad ir iespēja iegūt oficiālu inspektora palīga statusu, kursi ir bezmaksas.
Pats noteikti iešu uz šiem kursiem, neteikšu, ka man ir milzīgi daudz laika piedalīties reidos, bet vēlme to darīt man ir, tāds ir dvēseliskais stāvoklis, neesmu ideālists, maliķi bija un būs, tikai agrāk viņi slapstījās pa nakts melnumu un baidījās, patreiz viss notiekās pa dienu, bez mazākām baiklēm no soda, abet ja tā padomā, tad viņi taču apzog mūs .......

29.09.2008.

palēnām, pamazām .......

Nu re, ši gada pludiņmakšķerēšanas sporta sezona ir beigusies, kā nu kuram ir gājis varat redzēt sporta sadaļas protokolos, pats ar savu startu esmu apmierināts, man programma minimums bija iekļūt izlasē, kas arī ir izdarīts, arī pēdējās tūres starts mani apmierina, žel protams, ka komanda nokrita uz 2. vietu, bet nu tādu kritienu un nesalozēšanos kā mums trāpījās 1. tūrē vēl nebijām piedzīvojuši, bet nu kā ir tā ir, var būt ka tas pat ir labi, būs iemesls saņemties nākošajā sezonā.
Šonedēļ divas dienas copēju kopā ar Krievijas žurnāla Ribolov Elit, kur es regulāri publicējos, puikiem, taisījām materiālu par rudens copi upēs, Daugava pie Kokneses nebija sevišķi vēlīga, breksis tā arī nepienāca, lai gan pirms nedēļas Lideru Pēteris tur bija labi viņus pavilcic, toties Gauja bija nedaudz vēlīgāka, bija smukas raudas, pliči un pāris vimbas, rezultātā materiāls sanāca tīri sakarīgs. Nepatīkams fakts gan bija tas, ka atgriežoties pie mašīnas uz stikla atradu smuki iepakotu dzeltenu papīrīti, kādam no Carnikavas pašvaldības policistiem bija licies, ka mašīna stāv ne tajā vietā un ne tajā pozā, lai gan stāvēju uz veca ceļa ar visiem ratiem, motivējums sodam skan - a\m neatrodās uz brauktuves malas, nu ........., nav man ne vēlmes ne laika kasīties, bet nākošā reizā atstāšu mašīnu tieši uz brauktuves, pat ja ar divi rati iebraukšu zālē, man garām neviens netiks.
Rīt ir mušotāju pasākums Siguldā, pats gan tur būšu tikai līdz pusdienai, bet vispār pasākums ir interesants, sevišķi, ja nekad šads kāts nav rokās turēts, tad tur ir iespēja visu izmēģināt, būs paraugdemonstrējumi, būs konkursi un protams mači.
Svētdien gan braukšu ķert savus mīļos jeļčikus, patreiz gan nezinu vēl kur, bet braukšu noteikti, viņi uz rudeni ir tādi izcili spēcīgi palikuši, arī garšīgi, ja vēl laika vērotāji būs kļūdījušies ar savām prognozēm, tad var sanākt laba copes diena.
Starp citu SALMO veikalos no šodienas visām SENSAS barībām un atraktoriem ir 30% atlaide.

26.09.2008.

Gauja

Abas brīvdienas pavadīju Gaujā, vienu dienu pie Ādažiem, kur uz fīderi ķēru pličus, otru dienu Valmierā ķēru baltos sapalus vārdā jeļčiki.
Sestdien no pusdienas copējām Gaujā pie Ādažiem, pirms kāda laika kolēģis bija tur labi brekšojis, bet ūdenim strauji krītoties brekši bija kaut kur aizmigrējuši, toties palika pliči, smuki un ļoti daudz, īesākumā ķēru uz slieku, cerībā uz brekšukiem, bet divu stundu laikā noķēru tikai vienu finierīti ap 700 gramiem, vēlāk copes uz slieku pieklusa, pamēģināju baltos un copes atjaunojās, tā arī sēdējām un vilkām pličus, vidējais zivs svars ap 150-170 gramiem, lielākie pliči virs 300 gramiem, rezultātā pilns 17 litru spainis, tas ir ap 12 kg zivju, lielākos atlasīju kolēģim, pārējos palaidu vaļā, cope bija ļoti interesanta un, pats galvenais, patstāvīga, ne tā kā Daugavā, kad ir ir un tad stundu nav nekā, šeit ja minūtes 3 nav copes, tad jāizvelk un jāapskatās vai nav kaut kas sapinies, barībā ieliku 1 SENSAS BREMES, 2 SALMO BREKSIS, 1 SALMO RAUDA, barība strādāja ļoti labi. Upē nāk iekšā daudz taimiņu, smuki lēkā.
Svētdien aizbraucu uz Valmieru, nu ļoti sagribējās paķert savus mīļos jeļčikus, ūdens vēl ir liels, bet ļoti strauji krītās, zivis no bedres izejas bija izgājušas pilnīgā sēklī, es šo faktu nezinot, nostājos bedres izejā, dziļums ap 3,5 metri un pakāpeniski iziet uz sēkli, zivis uz barību atsaucās labi, bet tomēr stāvēja stipri zemāk, kādu 2 metru dziļumā, kādas stundas paķēru normāli, bet pēc tam metrus 20 zem manis nostājās veči un sāka barot ar mīkstu barību, var teikt, ka normāla cope man ar to arī izbeidzās, zivis aizgāja līdz veču barības duļķim un pie manis pieskrēja tā tīri epizodiski, bet tik un tā es kaifoju, jo Gauja man ļoti patīk, kilogramus 5 zivju salasīju, pārdesmit lielākos jeļčikus paņēmu uz mājām, pērējos palaidu vaļā, lai ķerās arī nākošreiz, zinu, ka noteikti braukšu vēl, laikam jau katram ir savs mīļākais ūdens, man tāds ir Gauja.
Nākošajās brīvdienās jābrauc patrenēties uz Lucavsalu, tur pēc nedēļas notiks LČ 3. fīnāltūre, to vienu dienu, bet otru dienu noteikti, ka atkal uz Gauju, jā starpcitu, ja te ienāk kāds zinošs cilvēks, no kura laika un cik tālu Gajas grīvā ir liegums, neesmu tur nekad bijis, gribās pamēģināt, bet negribās kļūt par brakaru.

08.09.2008.

brrrrrrrrrr

Bija jau aizmirsies ka mēdz būt arī vēsi rīti, brrrr, vakar kolēģis pat ledu jau esot kasījis no mašīnas stikliem, tā ka pavisma droši varu apsveikt ar rudens iestāšanos, vakar ar šausmām konstatēju, ka neesmu internetu ieslēdzis 5 dienas, baigi daudz darba, visi nākošā gada pasūtījumi veikaliem jāuztaisa, tā ka vakarā acis sāp no tā kretīna kompja, copēt biju tikai svētdien, biju Gaujā netālu no Ādažiem, pats sēdēju ar fīderi, puika ar parasto gruntenīti, meitene ar 5 metru pludiņmakšķeri, pirmais secinājums, Gaujā zivju ir ļoti daudz, man pamatā ķērās 100-300 gramīgi pliči, pa kādai raudai un viens ap\zem kilo brekšuks, copes katrā metienā, laiks bija forš, tāpēc atpūta sanāca baigi labā, abi mani piekrastes makšķernieki saķēra milzumu dažādu zivuku, tajā skaitā arī padsmit 'mazā pannas izmēra asarīšus, meitenei bija viena super cope, neizturēja 0.14mm pavada, vai nu sapals, vai kāds cits zvērs, bet skats no malas bija labs, makšķerītei spice ūdenī, kāts aššš krakšķ no slodzes, palīgā negāju, lai cilvēks pats mācās tikt ar zivi galā, rezultātā trīcošas rokas un vesels lērums stāstu, kā bija.......
Pa dienu redzēju izlecam 5-6 garenas , baltas zivis, katru ap 1,5-2,5 kg svarā, nāca no ūdens ārā smukā svecītē, man jau gribās teikt, ka tie bija taimiņi, vismaz 3-4 no izlekušajām zivīm noteikti, arī copmaņu pie upes bija padaudz, kurš ar pludu, kurš ar grunteni, kurš ar spiningu, pa nedēļu esot labi brekši bijuši, bet kā ūdens sāka celties, arī svētdien ūdens turpināja celties, tā breksis palicis esot kaprīzāks.
Man ir viens jautājums par brekšu vietām uz septembra beigām, man brauc Ribolov Elite žurnālisti, gribam uztaisīt materiālu par brekšu copi vēlā rudenī, gan pluds, gan fīderis, viena iespēja ir daļu materiāla uztaisīt Varkalī, bet tur pamatā būs tikai fīderis, gribētios kaut ko arī ar pludiņu padarīt, viena iespēja ir Venta, arī dažas Gaujas bedres, bet ja lietus turpinās līt, tad šīs upes būs lielas un duļķainas.
Tuvāk nedēļas beigām turam īkšūs par mūsējiem, kuri piedalās pludiņmakšķerēšanas Pasaules čempionātā Itālijā, tuvojās arī Latvijas čempionāta 3., pēdējā kārta, patreiz rezultāti ir ļoti blīvi un pēdējā tūre var nest visādus brīnumus.
Pats šajās brīvdienās laikma copēšu abas dienas, vienu dienu ziedošu savai mīļajai Gaujai, otru vēl nezinu kam, bet copēšu noteikti.

02.09.2008.

rādās, ka būs lietus

šajās brīvdienās biju Lietuvā, mani nolīga viens mānekļu ražotājs, lai palīdzu uztaisīt smuku filmu par ziemas bļitkām, būs spēle no sāna un no augšas, apstāstīšu par katru formu un izmēriem, var būt , ka kaut kas arī sanāks, bet ne par to ir šis stāsts, redzēju kā vecis izbrauc no ezera un viņam kulē bija 4,5-5 kg breksis, johaidiiii, es aiz sajūsmas nezināju kur likties, vēl onkam bija pāris līņi ap pusotru kg, viņš tur sēžot jau no pavasara, sēž visu laiku vienā vietā, uz copi iet katru dienu, kā uz darbu, copē ar gumijas grunteni, šogad jau esot ap 10 brekši virs 4 kg, man roki kāji trīcēja skatoties, bet izņemot vieglo asaru spiningu nekā cita nebija līdzi, jo galu galā braucu taču strādāt.
Vispār augusts sanāk kaut kāds baigi saraustītais, darba daudz un tā īsti pacopēt sanāk tikai mačos, arī šonedēļ , ceturdien no rīta braucu uz Maskavu, uz MASKAVAS kausa izcīņas mačiem, briest labi mači, ap 120 dalībnieki , būs ukraiņi, baltkrievi visi vadošie krievi, iespējams arī poļi, tā ka cope būs interesanta.
Cik saprotu no interneta un saviem paziņām, tad nekas īpašs nenotiek arī pie mums, izņemot brekšus un asarus protams, paziņas velk brekšus Varkaļa kolhozā, ja atkož brekšu uzvedību, tad ir labi un daudz, daļa aktīvo copmaņu taisās uz Latgales čempionātu Rēzeknes upē, tur arī treniņu rezultāti liecina par to, ka brekši būs, būs arī "vilcieni", kuri paņems un vienkārši aizies kur grib, ar sporta rīkiem neapstādināmas zivis, bet pamatā jau rauda un plicis.
Ceru, ka pašas augusta beigas un septembra sākumu varēšu biki pacopēt tikai savam priekam (cerība muļķu mierinājums), gribu apēst smuku breksi, starp citu, kā ir ar Valgumu, man te stāsta briesmu stāstus, ka pat no krasta varot "atvērt" ļoti smukus brekšus, kāda jums ir pieredze?

18.08.2008.

eku šeku augusts klāt gan........

beidzot esmu ticis pie darba kompja un komja vispēr, patiesībā jau baigi forši bez tā kompja ir, tikai vēstules gan bija iekrājušās tā pamatīgi
Gatavojamies jauna(uz doto mirkli lielākā) SALMO veikala atvēršanai, bet tā kā līdz atvēršanai vēl ir kāds laiks, tad patreiz pat to daudz nerunāšu.
Pats šajās brīvdienās copēju Daugavā pie Doles un Mazajā Baltezerā, Daugava man iedeva pamatīgu kurvīti, nosēdēju sestdien turpat vai trīs stundas un tā arī copi nesagaidīju, pērbraucām uz Bukultu kanālu un pāris stundas pavilkām pličus un raudiņas, kuru tur ir nenormāli daudz, pat neskatoties uz lielo laivu un kuteru satiksmi.
Svētdien no pusdienas iebraucām Baltezerā ,paņēmu no Simsona jaunās bāzes laiviņu un turpat gar bāzes krastu arī visu dienu nocopējām, biju saklausījies dažādus stāstus par brekšiem, vai nu straujā laika maiņa vai kas cits bija vainīgs, bet tādu labu breksi neredzēju, toties pliči, raudas, līdz puskilo finierīši un asarīši bija ļoooooti daudz. Izmēģinājām copi dažādos dziļumos, vislabāk strādāja 3,5-4 metru dziļums, tur zivju bija daudz un arī vidējais izmērs bija tāds "plaukstiskāks", mainīju ēsmas , dziļumus un pludu svarus, bet rupjāku zivi tā arī neieraudzīju, tiesa arī ezers bija kluss, nekur nekas nedzenājās, mailes mierīgi sauļojās pa zālēm, katrā gadījumā secināju, ka Mazais Baltezers priekš tādas asuma nodzīšanas pus dienas vai dažu stundu copes ir ļoti laba vieta, te es domāju balto zivju copi, nekur nav jābrauc, kolhoza nav, zivju daudz.
Paziņas te labi, pat pārāk labi, ir paķēruši zandartus Lielupē, uz laivu pa nakti bijis esot vairāk par 100 copēm, toties nākošajā naktī tikai viena cope, arī brekši jau esot savās vasaras stāvvietās, vienīgais jautājums kur lai ņem tik daudz laika, starp citu var būt ka kāds var ieteikt kādu vietu Lielupē kur var nolaist laivu no piekabes un kur var droši (pa naudu protams) laivu atstāt uz 1-2 naktīm

04.08.2008.

ir patīkami

Vakar vakarā manam mīļotajam auto sāka mirgot visādas lampiņas, ieskatījos gudrajā rokas grāmatā un konstatēju, ka bez servisa neiztikšu, šorīt aizbraucu uz TC Motors, saku tā un tā veči, rīt no rīta jāizbrauc uz Somiju, bet auto ir saslimis, cepuri nost puiku priekšā, ātri sadabūja man maiņas auto, ar ko uz darbu aizbraukt un līdz pēcpusdienai sagādās auto ar ko uz Somiju braukt.
Divu gadu laikā , kopš esmu šīs firmas klients, man šis ir otrais gadījums, kad nākās griezties neparedzētā gadījumā, pirmo reizi es pats sasaldēju signalizācijas čipu, toreiz man maiņas auto atrada pat 1 naktī, super.
Šī nav reklāma, vienkārši dalos pozitīvās emocijās, arī ar Impro puikiem sarunāju, ka varu kaut naktī zvanīt un nomainīt mašīnas numuru biļešu rezervācijā, viņi apsolīja sazvanīt kuģu kompāniju un visu nokārtot, prieks strādāt ar savu nozaru profesionāļiem, arī jums pozitīvas emocijas vēlot atvados līdz pirmdienai, kad vakarpusē došu atskaiti par Baltijas čempionāta rezultātiem

23.07.2008.

mjaaaaaaa.........

Kā jau ieplānots sestdien pēc pusdienas devāmies kaut kur pie Daugavas, doma bija laba, atradīsim vietiņu kur uzcelt telti, pacopēšu vakara cēlienu, pa nakti mēģināšu kādu plēsīgo uz maili izsēdēt, no rīta atkal brekšuku paķert, bet........, nobraukājām trīs stundas gar Daugavu brīvas vietas meklējumos, sāku ar Koknesi un tad uz Rīgas pusi, visur priekšā mašīnas , teltis un pat veselas nometnes, mjaaaaaaaa, nevarēju pat iedomāties, ka tik daudz tautas brauc pie dabas.
Beidzot atradām vietiņu,pretī Klidziņai aptuveni, kur varēja uzcelt telti, cilvēki bija, bet copes vieta bija, iebridu un izraustīju visas zāles, lai varu pacopēt, tad ierīkojām nometni un sāku copēt, precīzāk gaidīt copi, stundu nosēdēju ik pa piecām septiņām minūtēm pārmetot fīderi, copju nebija kā sugas, upe mierīga, neviena zivs nekur pat neuzspēlēja, noskaitos un gāju gaļu cept, tiesa visu laiku vēroju kāta spicīti, kad tā beidzot sakustējās, tad sekundes laikā biju pie kāta, sagaidīju otro kustību un piecirtu, bļinnnnn, plicis, plaukstas lielumā, iemetu atkal un atkal tukšums, pēc minūtēm 40 kāts atkal nokustējās un atkal plicis, tad atkal vismaz pusstundas pauze. Daudz maz regulāras copes sākās tikai krēslojot, bet zivis tās pašas, pliči un divi finierīši pa 200 gramiem, apvainojos un aizgāju gulēt. No rīta , nu ap 6, copi atsāku un līdz 9 copes bija daudz maz regulāras, zivju izmērs nemainījās, bet no 9 līdz 11 vairs nepieredzēju nevienu copi, tāpēc nolēmām pārbraukt kaut kur citur. Piebraucu pie Rīgas hesa, veči sēž, viens onka stiepa ārā brekšuku ap kilogramu, sabaroju un ....... man atkal tikai pliči, onka(metrus 100 no manis) toties izstiepa vēl 3 brekšukus, kur ir vaina es sapratu diezgan ātri, tikai bija tāds milzonīgs slinkums pārvākties, es sēdēju zem stāva krasta un makšķerēju padsmit metru dziļumā, onka toties sēdēja zem mazas upītes un reizes piecas lēzenākā krastā, laiks silts un brekšuks dziļumā nesēdēja , nu neko, jāmācās no kļūdām.
Tā ka it kā copēt biju, bet nu neko labu nenoķēru un asumu nenositu, bet šonedēļ jau vairs nepaspēšu, jo ceturdien no rīta aizbraucam uz Somiju, uz Baltijas čempionātu, kur nāksies ķert visādas sīkzivis, pamatā mikro asarīšus un raudiņas.

21.07.2008.

???????

Vai kādam nav kāda nakšņošanas vieta pie Daugavas padomā, es domāju, kur telti uzcelt un kur var arī pacopēt no krasta ar fīderi vai pludu, runa varētu būt par Rīgas vai Ķeguma hesiem, var būt arī kāds ne pārāk civilizēts kempings ar telšu un ugunskura vietām, ja ir ko ieteikt būšu ļoti pateicīgs, var uz meilu : normunds@salmo.lv

16.07.2008.

pusbrekši

vakar bijām Daugavā, Rīgas hesā, mēģinājām iefilmēt fīderu 2. sēriju, nu kaut ko jau noķēru, bet tā kā hess met nost ūdeni, tad cope bija epizodiska un lielu zivju nebija, noķēru virs 10 galvām finierus ap puskilo un vienu biki tuvāku kilogramam, bija arī pliči, bet samērīgos daudzumos, katrā gadījumā vieta man patika.
Kā ir ar tiem hesiem, no loģikas viedokļa vislabākai copei jābūt tad kad ūdens ir zemākajā punktā un tiek kādu laiku turēts, bet vai tā ir nezinu, jo Daugavu tikai sāku apgūt, kādi jums ir novērojumi šajā sakarā?

16.07.2008.

vasara

tā sanāca, ka šajās brīvdienās man copēt sanāca stipri maz, sestdienas vakarā Varkaļu kanālā patrenkājām pliču armiju, pāris stundu laikā breksītis uz 8 metrīgo bezriņķu makšķeri nepienāca, tikai pliči un pa kādam asarītim, tiesa uz 5 metrīgo makšķerīti aiz zālēm viens ap kilo brekšuks paņēma, bet tas mans copmanis nedaudz sastresojās un zivis turpina peldēt, Lielupes un Varkaļa plicīši ātri var iedzīt izmisumā pat vispacietīgāko cilvēku, nu smalciņi līdz ārprātam, pietam ņem visu izņemot kukurūzu un lielus makaronus, parasti gan brekšukiem pienākot viņi nedauydz atiet, bet šoreiz man apetīte uz Varkali ir uz kādu brīdi atsista.
Svētdien ap pusdienas laiku aizbraucu uz vienu no populārākajām Daugavas brekšu vietām, tas pats 8 metrīgais kāts, sabaroju un ..... divas stundas nosēdēju kā akā, beigās pieteicās viens asarītis ap 100 gramiem, visi veči, kuri sēdēja jau no agra rīta, tā arī sēdēja nekustīgi, uz 7 večiem kurus redzēju, bija 1 puskilo finierītis un vēl dažas copes, savācu savas mantiņas un pārbraucu uz Bukultu kanālu, kur toties no pirmā laidiena panesās sīkpīču cope, pa kādai raudiņai un asarītim arī bija. Pēcpusdienā straume nomainījās un sākās stipra straume uz Ķīšezera pusi, nemainot pludiņu sāka palikt grūti noturēt ēsmu zu barības, tāpēc nolēmu pamēģināt pludināšanu uz kukurūzu, jo straumē ik pa laikam uzspēlēja kāda smukāka zivs, un panesās raudu super cope, labi zivis nebija lielas, vidēji 100-120 grami, bet pludinot bez pieturēšanas copes bija ļoti agresīvas un pats process interesants, tā mēs tur nosēdējām stundas trīs, beidzot copi zivju tīkliņā bija jau patīkams smagums, pārdesmit lielākās raudas un pāris asarus paņēmām uz māju, pērējās palaidām vaļā. Tāda atputas plezīrcope sanāca, vismaz asumu dabūju nodzīt, rīt braucam uz Daugavu filmēt fīderiem otro sēriju, ja kādam ir vēlme piebiedroties, tad dodat ziņu.

14.07.2008.

LČ un dzīve vispār

Brīvdienās Vallē notika 2. pludiņcopes posms, kā nu gāja tā gāja, es jau neko nevaru bļaut, sev esmu deklarējis, ka mans galvenais šī gada uzdevums ir iekļūt izlasē un pēc 2 posmiem patreiz dalu 4.un 5. vietu, tā ka reāli skatoties uz situāciju, uz to cik šogad varu veltīt laiku treniņiem un vispārējai sagatavoptībai, varu būt apmierināts.
Par praktisko copi runājot izskatās, ka viss notiekās, kā jau copē, vienu dienu sliktāk, citu labāk, bet notiekās, pats pa vakariem aizskrienu līdz Rīgas hesa dambim, citreiz ar spiningu, citreiz ar fīderi pasēžu, zivtiņas ir, nav kaut kādu lielo bonusu, bet līdz un ap kilo finieri, pa smukai raudai un asarim ir vienmēr, uz spiningu arī trāpās smuki asari, pa kādai siļķei, veči manā klātbūtnē ir tikuši pie smukiem zandartiem, man pašam ir tikai pāris ar ilkņiem caurdurtas gumijas. Šovakar atkal aizbraukšu vakara pastaigu pa dambi uztaisīt.
Sportiskām aktivitātēm patreiz ir pāris nedēļu pārtraukums, bet jau 24. jūlijā SALMO un MAVER komandas brauc uz Somiju, uz Baltijas valstu čempionātu, tā ka varēšu nopietnāk pievērsties saviem mīļajiem brekšukiem

08.07.2008.

Nu kas i ko?

esam atgriezušies un jau ierakušies darbos, pamazām var sākt analizēt savas kļūdas, pats sev daudz ko nepārtmetu, jo zivis pienāca un paņēma, tikai savas muļķības pēc es daļu no tām neizvilku, kāpēc, nu ir nepiedodamas kļūdas, kuras reizi pa reizei pieļauj, no citu kļūdām jau mācīties aizmirstās.
Ko jūs te uz vietas darat, kā brekšuki uzvedās?
Šajās brīvdienās Vallē notiks Latvijas čempionāta pludiņmakšķerēšanā 2.kārta, tā ka pats vietējos brekšukus tikšu apraudzīt tikai nākamnedēļ, lai gan pamazām jau būs jātaisās uz Somiju, kur jūlija pēdējā nedēļā notiks Baltijas čempionāts, tur būs jāķer smalkas raudiņas un plicīši ar ļooooti smalkiem rīkiem, prognozējās ap 15 komandām, es tur esmu bijis vienā Pasaules čempionātā, tāpēc daudz maz zinu par ko ir runa.
Par to kā mums gāja Čehijā būs liels raksts augusta CL, ir labas bildes un es pacentīšos daudz maz lasāmi visu aprakstīt.

02.07.2008.

ķēru finierus ar brekša seju

Vakar vakarā pēc darba aizbraucu uz Daugavu, uz vietu, kuru biju noskatījis, pirms Čehijas nolēmu pacopēt ar garo 8 m bolonēzi, iemaisīju barību un sāku mērīt dziļumus, ar lielu pārsteigumu secināju, ka priekšā ir pilnīgi plakans galds, dziļums no krasta strauji aiziet uz 5 metriem un tālāk ir pilnīgi līdzens, izvēlējos sev pieņemamu attālumu, sabaroju un ......, pirmo copi ieraudzīju pēc pusstundas, finierītis ap gramiem 600, minūtes 15 un rauda ap 300 gramiem, uzbaroju ar trīs bumbiņām un atkal pusstundu sēdēju un netraucēti kūpināju cigāru, tad atkal finierītis, iepriekšējā dvīņubrālis. Copes bija retas, bet smalku zivtiņu nebija, tikai vienā momentā izvilku vienu ķīsi un 4 supervimbas pa 100 gramiem katrai, atbrauca kolēģis, kurš apsēdās metrus 20 no manis un sariktēja fīderi, viņam pirmā cope bija pusstundu pēc iebarošanas, fīdera aukla strauji atslāba, acīm redzot zivs panāca uz krastu, kolēģis piecirta, kāts tikai saliecās, uzreiz iztaisnojās un āķa ta nav, pavada 0.16mm, nu nav iemesla likt resnāku, jāpiebilst, ka divu trīs stundu laikā kolēģim bija 3 līdzīgas copes, kuras visas beidzās ar āķa zaudēšanu, zivi viņš tikai piecirta, pat nepavilka ne metru, secinājām, ka tām ir jābūt līdakām, jo auklas svaigas, bremze noregulēta, vis ir kārtībā. Es pēdējo finieri izvilku ap pusdesmitiem vakarā un viss, uz pludiņu vairāk copju nebija, liku ēsmu gan uz grunts gan cēlu augšā, kau tkādas mikroskopiskas pludiņa iegremdēšanas bija, bet par copi to nosaukt nevarēja, toties kolēģim tieši ap to laiku, kad man copes pārtrūka, copes kļuva daudz maz regulāras, viena 15-20 minūtēs, bet bija, un kas interesanti, man visi finierīš bija kā nomērīti 550-600 grami, kolēģim izdevās izvilkt tikai trīs, bet visi 800-900 grami, pierādījās kārtējo reizi vecā patiesība, ka sēžot vienādos apstākļos uz fīderi ņem rupjākas zivis.
Kad upe biki pierima pārdesmit sekundes vērojām kā kaut kāds plēsējs(pavisam ne maziņš)centās apēst vismaz puskilo finierīti, nabaga brekšuks gan leca no ūdens, gan uz astes, kā delfīns, staigāja, bet beigās tik un tā noskanēja tāds liels čmok un viss nomierinājās.
Bija forši.

19.06.2008.

pamazām sākās

Lai gan pats ar lieliem brekšiem šajās brīvdienās nevaru palielīties, tomēr nu jau izskatās, ka pamazām copīte sākas, Mirtins te lielās, ka labi esot novilcies, arī Juglas ezerā paziņa vakar 2,5 kg brekšuku dabūja, tā ka būs labi.
Pats pafīderēju nadaudz abās brīvdienās, vairāk gan nosēdēju pie kompja, jānobeidz darbiņi pirms aizbraukšanas uz Eiropas čempionātu Čehijā, sestdien biju Daugavā kādus kilometrus 30 no Rīgas, vieta ideāla, tāds nārsta līcis, sabarojām, zivis sanāca, raka tā, ka burbuļoja viss līcis, bet ņemt tārpus brekšuki atteicās pilnīgi un pavisam, rezultātā pa trijām stundām tiku tikai pie viena pliča un viena finiera ap gramiem 700.
Svētdien tāpat pus dienu nosēdēju pie kompja, bet tad noskaitos un braucu copēt, braucu atkal uz Daugavu, tikai nedaudz tuvāk, tur iestrādājoties barībai panesās pliču cope, pliči bija visādi, bet lielāki par gramiem 300 nebija, pieteicās tikai viens finierītis. Atpakaļ ceļā piestāju pie vietas, kuru jau sen uzskatu par perspektīvu, bet nekādi nav sanācis tur pacopēt, sēdēja divi vīri, tīkliņos zivju nebija daudz, bet smukas, vienam finierīši pa 700-900 grami kādi 5, citam rauda ap gramiem 600 un asari, katrā gadījumā kurp šonedēļ pa vakariem pabrtaukāt noskatīju
Sestdien braucam uz Čehiju, tur nākošajās, pēcjāņu, brīvdienās notiks Eiropas čempionāts pludiņmakšķerēšanā.

16.06.2008.

auzas.....

Sestdien notestēju jauno Outland laivu ar 20 zs Yamahas motoru, bez dažiem kurioziem priotams neiztika, bet visumā jau baigi forši, 3 cilvēki laivā un laiva izceļaš smuki no ūdens un iet glisī ka prieks, piebraucot motoru aizbraucu uz augšu aiz Dienvidu tilta, žēl ka nebija ehalots līdzi, bet vispār jau upe tur ir forša, pa zāļu sēķļiem staigā smuki līņi, redz šur tur pa plēsēja plunkšķim, katrā gadījumā tur ir vieta kur pameklēt zivīti, jo diez cik stipri apmakšķerēts tas rajons nav.
Svētdien Lucavsalā notika makšķernieku svētki bērniem, viss notikās baigi forši, zivītes ķērās, bija emocijas, bija prieks, baigi daudz labu emociju.
Pirmdienas rītā pie manis atlidoja žurnāla Ribolov Elit žurnālists un mēs braucām uz Daugavu pie Kokneses, uz to pašu bāzi, kur notiek šīs nedēļas spiningotāju mači, tur mums piebiedrojās Lideru Pēteris, kurš ir tā gala iedzimtais un labi pazīst upi, gribējām ķert zandartus uz dzīvo un uz gaāls gabaliņiem ar soļojošo gruntenīti, bet.........
Jau piebraucot pie upes, starp citu man tur baigi iepatikās, viss sakopts, labs laivas nolaižamais ceļš, ērtas un ne paŗāk dārgas mājiņas, jau piebraucot likās ka labi nebūs, jo vējš pūta stiprs, pamazām iegriežoties visā upes garumā, tā ka viļņi bija balti un kaifa laivot bija pavisam maz.
Tuvējā, no vēja daudz maz pasargātā līcī ār pacēlāju saķēru mailes, visādus mazus baltus živukus, arī pa kādai lielākai auslejai bija un braucām upē , Pēteris mūs nosēdināja uz pārbaudītām sēŗēm, kur vienmēr ir ticis pie zandartiem, bet pa visu dienu nevienam no mums nebija nevienas copes, apkārt ārdījās meženes, bet zandarti klusēja, Pēteris izbrauca uz velci vairākas stundas un nevienas copes, no škroebes braucām krastā šņabi dzert un gaļu cept.
Vakar no rīta jau ar gaismu bijām upē, kamēr saķēru mailes gan kāds mirklis pagāja, ņēmām priekšā dažādus upes posmus, bet rezultāts bija ļoti līdzīgs iepriekšējās dienas rezultātam, es noķēru vienu zemmēra zandartiņu, Pēteris uz velci divus tādus pašus bēdubrāļus, klusums pilnīgs. Tiesa viena laiva gan varēja palielīties ar trijiem mēra(un tikai)zandartiņiem , ko pašā krēslā esot dabūjuši uz velci, bet 'visi citi satiktie copmaņi tikai plātīja rokas, baltās zivis gan smuki lēkāja, vai viņas ēda nezinu, jo lai nekristu kārdinājumā, visus pričendāļus atstāju mājās.
Tā ka materiāls man nesanāca, toties sen tik labi nebiju vējā izpurināts, toties ieguvu kolosālu ticību Outland un vispār piepūšamajām laivām, stabilas līdz ārprātam, pat nevar salīdzināt ne ar vienu plastikāta laivu.
Ko dzird par brekšiem Lielupē, cik saprotu, tad Daugavas brekši vēl visi nav pat iznārstojuši.

11.06.2008.

silti, labi vasarā..........

Nu tad īsa atskaite par to ko sadarīju trijās dienās :
Piektdien pēcpusdienā aizbraucu uz Silmaču bāzi pie Lizdoles ezera, tur notika Rīgas domes sporta svētki, iesākumā nospraudu sacensību zonas, salipināju nummurus un tad nolēmu kādas stundiņas arī pats pasēdēt ar makšķeri, sabaroju 8 metri makšķeri, savai līdzbraucējai iedevu 5 metru makšķerīti, iejaucu 1 NG MIX lielo breksi un vienu raudu, zem 5 m makšķerītes ieliku 2 bumbas(diezgan pasausas, jo sekls), zem 8 m kāta 4 bumbas, cope panesās uzreiz, uz gaļastārpiem mazās raudiņas ņēma tekoši, zem 5 m kāta tādas 15-25 gramīgas ar kādu "milzeni" pa gramiem 50, zem 8 metrīgā kāta 25-40 graqmīgas, zinot ka ezerā ir daudz breksīšu un līņu es pārgāju uz slieku, copju skaits krasi samazinājās, toties pieteicās pāris rudulīši ap 200 gramiem un tāds pats finierītis. Pārrēķinot sportistu valodā , secināju, ka minūtē 2 raudiņas ir jāķer, bet kad no rīta ieraudzīju tos rīkus ar kuriem sāka copēt maču dalībnieki, sapratu, ka savos secinājumos esmu stipri maldījies, jo ar dažiem izņēmumiem, lielais vairums bija vispār bez barības, vēl ar padomijā ražotiem kātiem, āķiem kas pat karpai un lielam asarim ir pa lielu, labi, ka biju iemetis mašīnā barības iepakojumu, tad nu maisīju , ņēmu āķus pakas kabatā un gāju gar visiem copmaņiem iebarojot un tiem, kuri izteica vēlēšanos, piesienot atbilstošus āķus un tievākas pavadiņas, rezultātā uz svēršanas brīdi tikai divi dalībnieki bija tukšā, visi pārējie kaut ko noķēra.
Sestdien ap pusdienas laiku biju Rīgā, iet gulēt (nakts bija praktiski negulēta) negribējās, tāpēc aizbraucu uz Lielupi pie Varkaļa mutes, sāku ar fīderi, bet tur bija baigĀ bedre, aukla aizgāja stāvus lejā, noķēris pāris pličus un uz asās kantes nogriezis pāris barotavas secināju, ka labāk pāriet uz 8 metrīgo bezriņķu makšķeri, sabaroju un cope panesās uzreiz, man par izbrīnu lomā bija smukas raudas, lielākās ap gramiem 300, bet tādu 100-150 bija diezgan, viens finierītis ap gramiem 300 un pliči, nosēdēju līdz 6 pēcpusdienā un jutu, ka spēki mani sāk pamest, tāpēc braucu mājās čučēt.
Svētdien ap pusdesmitiem bijām Varkalī, praktiski visas vietas bija aizņemtas, tāpēc nācās apsēsties Rīgas krastā, kādus metrus 80-100 no tilta, vējš bija mērens, straumes praktiski nebija, tāpēc sāku ar maču un vagleri, sašāvu barību metros 45-50 no krasta, uz gaļas tārpu uzreiz sākaš copes, bet tie bija tādi zemplaukstas pliči, katrā gadījumā mana cope salīdzinoši ar to, kas notika ar 5 metrīgo makšķerīti aiz lēpēm, izskatījās pavisam bēdīgi, jo uz īso kātiņu meitene vilka raudas vienu pēc otras, dziļums ap 2 metri, biki barība un viss notikās ļoti raiti, daža rauda ap gramiem 300, pamatā tādas ap un zem 100 gramiem, man savukārt copes palika pavisam retas, barības šaušana neko nelīdzēja, uzliku slieku un noķēru pirmo finierīti ap gramiem 600, tad pāris ķīšus un atkal klusums, radās sajūta, ka tur ir zivis, bet viņas negribēja ēst. Pamazām sacēlās vējš un es pārbaroju ķeramo distanci uz metriem 25 no krasta, uzreiz tiku pie pāris smukām raudām , vēl dažas copes un atkal cope izbeidzās, toties krastā ar 5 metrīgo kātiņu cope nebeidzās, pienāca arī paŗis finierīši ap puskilo, tāpēc tad, kad savas muļķības pēc veiksmīgi salauzu savu vagler pludiņu, noskaitos un vēlreiz pārbaroju copes distanci uz 8 metrīgo bezriņķu makšķeri, dziļums bija ap 4-4,5 metri un praktiski uzreiz pēc iebarošanas panesās cope, atkal pāris smukas raudas, pa kādam plaukstas plicītim, bet pēc kādas nepilnas stundas atkal cope izbeidzās, jau sāku domāt, ka zivis ir uz mani noskaitušās, pat mēģinĀju atcerēties vai pēc čurāšanas esmu rokas nomazgājis, nu dari ko gribi kā pret sienu. Ik palaiciņam pludiņš nošūpojās, tā kā pakustējās, tā kā ne', tārpus neviens neaiztika, tāpēc norakstīju to visu uz zāļaino grunti un straumi, kad pēc kārtējās pludiņa aizdomīgās šūpošanās piecirtu, sajutu tādu skrējienu prom, ka aš piere norasoja, jo bezriņķu makšķerei ir tikai tik iespējas zivi nogurdināt, cik ļauj kāts, nav no kurienes ņemt rezerves jaudu (spole vai gumija štekerī), tomēr izdevās zivi apstādināt, kādu brīdi viņu pastaipīju līdz parādījās aiz astes peldspuras aizcirsts breksītis + - kilograma svarā, izšlepēju viņu krastā un mēģināju ieraudzīt viņam mutē kaut krikumiņu barības, bet nekā, toties tie finieri, kurus noķēra meitene pie krasta, tie deva barību ārā pa abi gali, gribi negribi jāsecina, ka lielāki brekši vēl ēst negribēja, jo instinktu dzīti viņi pienāk uz barību, mazi zivi padzen nost, bet paši vēl neēd, spriežot pēc tā, ka tādas pludiņa šūpošanās bija diezgan biežas, tad brekšu uz barības bija diezgan, tikai viņi lika mīksto uz tiem maniem tārpiem, nebija motiļa ar kuru bieži vien izdodās atsist brekšu apetīti. Nosēdējām līdz 6 pēcpusdienā, es uz 8 metrīgo makšķeri noķēru vēl pāris finierus ap gramiem 350-400, kādas raudas, bet vispār cope nebija super aktīva, toties aiz zāļu līnijā viss notikās, ar īsiem pārtraukumiem, bet notikās, pamatā jau raudiņas, bet bija. Praktiski visu laiku man blakus krasta barotai vietai nostāvēja līdaku makšķere, bet pa visu dienu tikai viena cope 1,6 kg līdaka, vēl redzēju, ka vīrs no laivas noķēra tādu 4-5 kg līdaku, dažas siļķes izvilka tas bars, kas parasti stāv uz tilta, bet vispār uz veču skaitu kas copēja, zivju nebija daudz.
Katrā gadījumā ar brīvdienām esmu apmierināts, varēja jau būt rupjāka zivīte, bet ir jau labi arī tā kā ir, kā jums gāja?

02.06.2008.

lenam sākas vasara

vakar braucot no darba uz mājām pārņēma tādas zivīgas domas, jo stiprajam vējam pierimstot gaisā varēja sajust "zivju smaku", kas, vismaz man, ir signāls no iekšienes, ka ir laiks braukt uz copi, citātāk sākšu uz visiem burkšķet un palikšu vēl riebīgāks kā esmu ikdienā, šodien no pusdienas braucu uz Lizdoles ezeru, kur notiks Rīgas domes sporta svētki un mani uzaicināja novadīt makšķerēšanas sacensības, šovakar nospraudīšu zonas un biki pacopēšu, lai saprastu uz ko tas ezers ir spējīgs un ko pačukstēt "sportistiem", rīt pa pēcpusdienu braukšu kaut kur mēģināt noķert kādu plēsīgo zivi uz dzīvo, svētdien mēģināšu Varkali atkost, gribu pacopēt ar mačkatu un vagleri, ja straume ļaus, ja ne tad ar fīderi.
Pirmdien, tiesa tuvāk pēcpusdienai, ziņošu kas un kā.

30.05.2008.

fīderēšanas kustība

Kā jau biju paredzējis, veikalos fīderi tirgojās uz nebēdu, večiem ir pamatīga interese par šo copes veidu, kas mani tikai priecē, jo tas nozīmē, ka arvien vairāk veču mēģinās saprast iebarošanas nianses un visu kas ar to saistīts, pats par sevi, ka lomi uzlabosies, tātad aizvien vairāk veču aizdomāsies, ka mājās nest tik daudz zivju, cik var noķert, nevajag, ka var paņemt tikai daļu un pārējās palaist vaļā. Šis process notiek lēni, bet notiek, jau tagad paskatoties teiksim gadu piecu griezumā atpakaļ, redzam, ka situācija ir uzlabojusies, vizmaz ap lielākajām pilsētām noteikti.
Vai kāds zin kaut ko par Daugavas molu un vispār par Daugavas pašu lejteci, labi ir lieguma zonas, bet ir taču posmi, kur var copēt, kā tur ar piebraukšanu?
Pats ar nepacietību gaidu 1. jūniju, lai ar mierīgu sirdsapziņu varētu doties copēt Varkaļu un Bukultu kanālos, veči tur protams copē jau no ledus iziešanas brīža, es arī aizlieguma mērķi nesaprotu, bet nākās to ievērot, cenšos nepārkāpt, pat apsurdus noteikumus, cik saprotu no krievvalodīgajiem forumiem, tad šajos kanālos viss notiekās, brekšuks ir sakustējies, tātad varu braukt viņu tur ja ne paķert, tad vismaz pabarot noteikti.

27.05.2008.

ehhhhhhhh

man šīs brīvdienas jāiekrāso ar melnu krāsu, jo pirmkārt tām arī neatradu normālas baltās zivis, biju Ķegumā un Daugavā no Zaķusalas, kaut kas jau ķērās, bet nu smalkas zivītes, neviena ēdama izmēra un kā saldais ēdiens man tika tas, ka kaut kādi "sliktie onkuļi" no mašīnas nozaga somiņu ar pilnīgi visiem dokumentiem, telefonu, kredītkartēm u.t.t., tā ka patreiz nodarbojos ar dokumentu atjaunošanu, process izskatās ka būs interesants, jau sākot ar to, ka mani šodien futbolēja no viena policijas iecirkņa uz otru, nevienam jau pats fakts neinteresē, galvenais lai nebūtu liekas papīru rakstīšanas, bet vispār sen nebiju bijis policijas iecirkņos, bļin, ja man būtu jāstrādā tādos apstākļos ......., mēbeles vecas, telpas tumšas un neremontētas, brrrrrr, lai arī no manis atkratījās kā no pie kurpes pielipušas suņa kakas, tomēr cepuri nost to cilvēku priekšā, kuri tur strādā

26.05.2008.

brrrrr

esmu veiksmīgi atgriezies un teikšu jums godīgi, nu baigi forši te pie mums ir ........

šodien esmu ieracies darbos līdz ausīm, tāpēc pie jautājumiem un komentāriem pieķeršos vakarā

Vakar tieši stundu pēc izkāpšanas no lidostas biju pie Daugavas ar fīderi rokās, pirmo reizi iebraucu Saulkalnes karjerā, copes bija knapas, kaut kādi ņurņiki knibinājās, aizgāju līdz pat 16. numura āķim un 1 gaļiniekam uz āķa, bet tā arī pusotras stundas laikā pie zivs netiku, bet šoreiz tas nabija nemaz tik svarīgi, vismaz galvā salaidu vietējo gaisu

vai brekši ir jau iznārstojuši ????

21.05.2008.

Mači un vispār

Neskatoties uz to, ka Ventā šajās brīvdienās veči vilka pa 50-60 vimbām dienā, sacensībās lomi bija zem katras kritikas, bija atsevišķi punkti, kur stāvēja zivis, ja tu tur ielozējies, tad zivis bija, ja ielozējies blakus, tad varēji sūkāt ķepu vai kasīt ausi, tik un tā nekas nenotika, diemžēl nācās pieņemt lēmumu, ka šaj;ā Ventas posmā sacensības vairāk neorganizēsim, jo Latvijas čempionātu pārvērst par loteriju negribās, protams, ka var teikt, ka stiprajam veicās, biežī tā arī ir, bet šoreiz bija pavisam savādāk, jo vairākiem vadošajiem valsts sportistiem vienu dienu trāpījās zona, kur atlika tikai smaidīt un vilkt zivis, bet otrā dienā viņi palika zonā pēdējie un vainīgs nav alkahols vai kas cits, vienkārši šajā pavasarī zivtiņas vēl stāv nevienmērīgi un ar to viss arī izskaidrojams. Pats abas dienas paliku 3., kā rezultātā patreiz Latvijas reitingā esmu 5. vietā, ja ņem vērā to, ka sestdien es uzvedos ļoti nesmuki, nedaudz atlaidu bremzes maču laikā un to, ka šis ir tikai pirmais posms, tad ar vietu esmu apmierināts, jo pie tik nevienmērīgiem apstākļiem varēja būt arī sliktāk.
iespējams, ka vienu nedēļu šeit būs klusums, būšu tepat netālu, kur biki siltāks, kompis gan man būs līdzi, bet nezinu kā tur būs ar internetu...
Kā jums brekši ķēŗās??????

12.05.2008.

garais copes maratons

sen nebiju copējis 5 dienas pēc kārtas, beigās pat iepatikās un šorīt uz darbu celties nemaz negribējās, 1. maijā mēģināju copēt Ķīšezerā, bet nepareizi izvēļējos vietu un stundu nosēdēju bez nevienas copes, ātri savācu mantiņas un pārcēlos uz Lielupi, pie Jūrmalas šosejas tilta, piešāvu attālumu un sabaroju ar fīderi, cope panesās uzreiz, bet copētājis visi bija līdz 100 gramu vērtē, pamatā mazi plicīši, bet tā kā saulīte sildīja, noskaņojums bija paslinkot, tad sēdēju un šlepēju pličukus, vienu brīdi man apnika, ka spoles bremze tirkšķ pie katra pličuka un es to nedaudz piegriezu ciet, pagāja tikai minūtes desmit un paņēma VIŅŠ, vis ticamāk, ka liels breksis, jo tie kūleņi bija ļoti pazīstami,'pēc copes piecirtu, bet kāts apstājās pusceļā , zivs smuki kūleņoja un pumpēja, ehhhhhhh, viss beidzās dažās sekundēs, 0.16mm pavadiņa neizturēja, neteikšu, ka rokas trīcēja, bet tos rāvienus rokā jutu līdz vakaram.
Nākošā dienā no pusdienas aizbraucu uz Daugavu, pafīderēt kaut ko, zivis ņēma ļoti labi, bet 4 stundu copes laikā izvilku tikai divus brekšuskus ap gramiem 600-700, noķēru pāris vimbiņas un pārējie bija pliči, smuki jau gan, bet pliči, tautas pie ūdeņiem ļoti daudz, visi kaut ko ķēra pa bišķim.
3. un 4. datumā biju Ventā , netālu no Skrundas, vietā kur notiks mači, zivītes jau bija, bet pavisam ne tā, kā citus gadus, pa divām dienām redzēju tikai vienu brekša copi, bija smuks bez gala, stipri aiz 2 kg no skata, 'pavilku viņu, bet neizvilku, āķis izlidoja no lūpas, raudas bija smukas un diezgan, bet tomēr mazāk kā citus gadus, ļoti daudz asaru, ne pārāk lieli, līdz 200 grami lielākie, pamatā ap 80-150 gramiem, paņēmu daļu uz mājām un konstatēju, ka lielā puse asaru vēl nav iznārstojusi, kas manuprāt ir diezgan jocīgi priekš Ventas šajā laikā. Pa zālēm zivis ņēmās kā trakas, tātad patreiz nārsto vēl raudas, arī asari un velns viņu zin kas vēl, tā ka visa cope tur vēl būs priekšā, sacensībās tās zivtiņas vēl labi sabaros ar pārsimts kilogramiem labas barības, tā teikt desertā pēc lielās maigošanās. Bet nu Ventas neatkārtojamais mierīgums ir fantastisks, tā kā es turp pavasaros braucu jau bez maz vai desmito gadu, tad nevaru iedomāties pavasari bez Ventas.

06.05.2008.

sveicu

Nu ko, spiningotāji, apsveicu jūs ar sezonas sākumu, nu tad aiziet rīt no rīta.

Pats arī visticamāk, ka rīt uz kādu stundu aizbraukšu uz kādu no pierīgas ezeriem, visticamāk, ka Ķīšezeru, tur veči ļoti labus brekšus ķer, īsti vēl neesmu sapratis kurā rajonā, bet ar meklēšanas metodi būs jāmēģina atrast ,pie reizes varēs arī dzīvo makšķeri iemest, patīk man tā pluda nogrimšana, 3.un 4. braucu uz Ventu, brekši, brekši un vēlreiz brekši, šonakt jau sapņos brekši rādījās.

30.04.2008.

nu kā ta gāja?

Pats šīs brīvdienas veltīju vairāk plezīram, jo priekšā ir daudz brīvdienu, kurās mājiniekiem mani lemts būs redzēt tikai vēlu vakaros un arī ne katru dienu, arī mači tuvojās un tas nozīmē, ka uz kādu mirkli Ventmala paliks par manu un citu līdzīgi domājošo mītnes vietu.
Piektdien pēcpusdienā trijatā aizbraucām līdz Ogrei, gribējās pārliecināties 'vai tiešām tur tās raudas tik milzīgas ir sakāpušas līdz dambim, veču pilni upes krasti, bet cope stipri kaprīza, precīzāk divi -trīs veči, kas zināja upi un mācēja zivi paņemt vilka, pārējie noķēra pa visu pēcpusdienu pa 2-5 raudām, bet tā kā raudas ir ne mazākas par 300 gramiem, dažas arī pa 500 un vairāk gramiem, tad veči bija priecīgi arī par tām pašām. Mēs nostājāmies kaut kur, sabarojām un ...... sākām vilkt mailes un sīkos jeļčikus, vietas nezināšanas pēc bijām nostājušies vietā, kur upes vidū ir sēklis, iedomājieties ja pusmetrs jau ir bedre, tad kāds dziļums ir sēklī, mainīt vietu vajadzēja, bet nebija vairs kur, tāpēc mēģinājām 'darīt visu ko varēja šajā vietā izdarīt, tas ir mest un pludināt maksimāli tālu, rezultātā katrs pa raudām 5 noķērām, raudas smukas, resnas, lielas, tādas varētu vilkt un vilkt, tikai baigi negribās celties 4 un braukt ieņemt tās dāžas "strādājošās" vietas, lai gan šāda izmēra raudas paķert ar vieglu 6 metru bezriņķu makšķeri būtu neaprakstāms.
Sestdien biju Kuldīgā, pavēroju vimbu mačus, pabaudīju sauli un mēģināju iejusties vienkāršā atpūtnieka ādā, teikšu godīgi, nepatika, copēt tomēr ir daudz labāk, kas attiecās uz zivīm, tad nekādi brīnumi jau nenotiek, zivīšu nebija daudz , jo ūdens strauji krīt, laiks spožs un zivītes kaprīzas, lai gan rumbā vimba lec kā dulla, maču rezultātos bija arī kuriozi, kas apliecina, ka Venta ir nopietna karpu upe, jo pat Kuldīgas straumē maču lielākā zivs bija karpiņa, ne pārāk milzīga, bet karpiņa.
Svētdien pēc pusdienas makšķernieks manī ņēma virsroku pār atpūtnieku un kā iemeslu minot nelielu gaļas cepšanu pie ūdens, aizbraucām uz Lucavsalu, tepat Rīgā, lai gan patiesībā tur ir klusums un miers, tikai pa retam bomzim krūmos smuki dzied. Daugavā straume bija vidēja , uzliku fīderītim 40 gramīgu barotavu, to nedaudz nesa , bet ne pārāk stipri, copei netraucēja, iejaucu vienu SALMO RAUDU ar pusīti SENSAS BREMES, mmmmm, aromāts kolosāls, mazgājot rokas pie krasta sasaucu pusmiljonu ausleju, iebaroju un makšķerēju apmēram 35-40 metru attālumā, uz āķa smalkā slieciņa un gaļinieki, copītes sākās praktiski uzreiz, bet zivtiņas ķērās jau nu dikti smalkas, lielākie plicīši tikai ap gramiem 250, bet tie bija tikai daži'.Tomēr lai vai kā copes kaifu biki dabūju un patrennēties fīderēšanā jau nu šeit var ļoti labi, sevišķi, ja uztausta vietiņu, kur ir finieri un brekšuki, tad var sanākt kolosāla cope.
Cik vakar sapratu no Ritas, tad viņai ir sanākusi visnotaļ veiksmīga debija Polijas GRAND PRI balvas izcīņas sacensībās, esot ķēruši raudas līdz 800 g un brekši līdz 4 kg, tas, ka kāds no Latvijas sportistiem ir ticis Polijas augstākajā līgā ir liels sasniegums, jo Plijā sporta makšķerēšana ir jau pavisam citā līmenī , līmenī līdz kuram mūsu valsts iekšējais sports iespējams neizaugs nekad, visas sezonas garumā varēsim sekot līdzi Ritas gaitām šajās sacensībās.
Patreiz sinoptiķi sola siltu un saulainu laiku tuvākajām dienām, tas nozīmē, ka līdaku sezonas atklāšanā pie ūdeņiem būs lielākā daļa copmaņu, bet tiem, kas deļ darbiem netiks pie ūdeņiem pirmajās brīvajās dienās varu pačukstēt, ka SALMO veikals Daugavgrīvas ielā strādās arī 1.2. un 3. maijā, tā ka varat nestresot un pa paredzamajiem sastrēgumiem neskriet pa galvu pa kaklu uz veikalu, jo brīvdienu rītā varat mierīgi atbraukt un salasīt visu, kas nepieciešams, šodien rīt plauktos izliekam MANSS voblerus un tvisterus (labas cenas starpcitu), YO-ZURI voblerus, GAMAKATSU džigi no 2 līdz 100 grami , ļoti plašs STRAR BAITS boilu sortiments un daudz citu labu lietu, aaaaa gandrīz aizmirsu, laiks ir silts un īstais laiks sākt staigāt vasarīgos, smukos kreklos ar zivtioņām un speciāli copmaņiem 'domātos šortos un čībās, kā jau kārtīgai amerikāņu mantai , šiem krekliem ar kvalitāti viss ir kārtībā un sev kreklus un šortus var atrast pat tie, kas ir vēl lielāki un platāki par mani, skeptiķi var uztvert šo visu teikto kā pliku rejklāmu, bet patiesībā es pats sajūsminos par šim lietām, sevišķi par tvisteriem ,džigiem un apģērbu

28.04.2008.

fīderēšana

svētdien un vakar no pusdienas laika biju Daugavā, nofīderējos kārtīgi un secināju, ka Daugavai ideālākas makšķeres nav.
Ne es, ne kolēģis ar ko copēju Daugavu nepārzin, tāpēc svētdien pirmspusdienā braucām kaut kur Jaunjelgavas virzienā, vispirms piebraucām pie upes vietā, kur metiena attālumā bija ap 13-14 metru dziļums, pēc visas loģikas zivīm tu patreiz nevajadzētu būt, bet tā kā pa ūdens virsu šur tur zivis plunkšķinājās, tad stundu vietas pārbaudei veltījām, rezultētā man viena cope un finieris ap gramiem 600, kolēģis tikai sauļojās, nolēmām braukt tālāk, bet jau apzināti meklējot seklākus rajonus .Papētot karti izvēlējāmies palielu līci, kur pēc visas loģikas bija jābūt seklākam un ar pirmo piegājienu izdevās piebraukt pie upes, smuks, kluss līcis, šur tur sēdēja pa kādam copmanim, iekārtojāmies un sākot taustīt grunti izrādījās, ka šeit ir uz pusi seklāks kā pirmajā vietā, es pieliku 20 gramīgu, apaļo barotavu un sāku iebarot vietu aptuveni 35-40 metrus no krasta, auklu aizkabināju aiz spoles kasetes auss, tāpēc bija pārliecība, ka baroju vienu rajonu, barošana izskatās tā, ka pielādē barotavu ar irdenu barību, iemet, ļauj nogrimt, noskaiti līdz 5 un ar īsu, asu rāvienu iztukšo barotavu, lai tas izdotos barībai jābūt vidēji mitrai un barotava tikai jāpiepilda, nevis jāpiestūķē. Šādu barošanas manevru veicu 10 reizes, tad piesēju 0.14mm pavadiņu ar 10.numura Cobra Viking āķi, uzliku 3 gaļiniekus un 5 motiļus, piepildīju barotavu un iemetu, tikko barotava nogrima, tikko es ar pus spoles apgriezienu nostiepu auklu, tā kāta spice smuki lēni noliecās par kādiem pāris centimetriem, piecirtu un pirmais Ābramiņš (Abramis bramis - jeb breksis) ap gramiem 500 bija krastā, pielādēju barotavu, uzliku jaunu kumosu un iemetu un pēc dažām sekundēm jau bija cope, process aizgāja baigi raiti, copes bija katrā metienā, ķērās Daugavas piranjas - pliči, bet ļoti patīkama izmēra 150-300 gramīgi un ik pa brīdim kāds Ābramiņš, lielu nebija, lielākie ap gramiem 700-800, bet process bija super, sēdējām ar kolēģi praktiski blakus, viņa kāta spice gaidot copi bija no manas muguras tikai metra pusotra attālumā un arī viņam process gāja baigi raiti, šājā vietā nocopējām stundas četras un pa to laiku katrs savilkām virs desmit kilogramiem zivju, kolēģis kādus 10 lielākos ābramus paņēma , lai pa ceļam ievestu radiem, kuriem tās skaitās jau lielas zivis, pārējās zivis palaidām vaļā. Barību jaucu uz abiem es, izmantoju 2 kg SALMO BREKSIS un 1 kg SALMO RAUDA, kolēģis lika klāt zemi, es šoreiz zemi neliku, starpības copē nebija, secinājums - uz intensīvas copes pus dienu vienam cilvēkam vajag ap 2 kg barības , kuru atkarībā no straumes stipruma var sajaukt ar 1-2 kg zemes, irdenas zemes, gribu piebilst. Abi copējām ar Elites sērijas fīderiem 3,9 metri gariem, likām vismīkstākās spicītes, abiem bija pītās auklas, man 0.08mm , kolēģim 0.14mm, barotavas stiprinājām pie plastmasas pretsavērpējiem, neskatoties uz to, ka šō sistēmu daudzi fīderisti uzskata par arhajisku, man tā patīk.
Vakar no pusdienas aizbraucām uz šo pašu vietu, lai ar Olti Māri iefilmētu sižetu par pašiem fīderēšanas pamatiem, jo šo tēmu esam iecerējuši attīstīt visas sezonas garumā, laiks bija nedaudz samainījies, vakar pūta diezgan stiprs, auksts vējš un cope bija stipri kaprīzāka, tomēr pamazām zivtiņām apetīte parādījās un līdz vakaram kaut ko saķērām, zivju izmērs tāds pats kā svētdien, aaaa es izvilku vienu karūsu ap gramiem 400, bet tā tikai piranjas un ābramiņi, vieta 'forša, bet nākošreiz braukšu kaut kur citur meklēt kādu biki rupjāku ābramu, patreiz izskatās, ka tā varētu būt Venta, jo sāk parādīties plāns aizbraukt uz Kuldīgu, kur sestdien ir vimbu svētki un visādas ambrāžas notiks.
Katrā gadījumā fīderis man iepatīkas aizvien vairāk un vairāk, sevišķi jau tādā vējā kā vakar, jo ar vagleri tur vakar pastrādāt nevarēja, pūstu nost iemetienā un straume arī bija pastipra.

23.04.2008.

Braukšu biki fīderēt.

sapirkos pus maisu ar barotavām un visādiem citādiem štruntiem un svētdien braukšu fīderēties uz Daugavu, kaut kur pie Saulkalnes, pirms nedēāls paziņas tur tīri cilvēcīgi pafīderēja līdz un biki virs kilo finierus, mēģināšu arī es ar viņiem atrast kopīgu valodu, lai pa galvu nejauktos visādas riebīgas domas, līdzi ņemšu tikai fīderi, nevienu citu makšķeri, par rezultātiem ziņošu.

18.04.2008.

Kijeva un vispār

Šonakt atgriezos no Ukrainas, kur pilnā sparā zied aprikozes un ķirši, cilvēki jau sauļojās un stāda kartupeļus.
Cope bija pašā Kijevas centrā, Dņeprā, upē, kur strtaume ir krietni stiprāka par Daugavu, platums aptuveni tas pats, piektdienas treniņā nosēdos blakus vienam no krievijas labākajiem sportistiem Burkotovam Andrejam, nosēdāmies vistālākajā malā, kur ir visstiprākā straume, gribējās saprast vai tur vispār ir zivis, kā izrādījās, tad tikpatkā nav, jo es 4 stundās redzēju 1 copi un tā bija rauda ap 200 gramiem, treniņā tur no 7 cilvēkiem mēs tikai 3 noķērām pa zivij, no otras puses labi, varēja mierīgi sagatavot inventāru mačiem, jo citās zonās zivis bija, pat diezgan daudz, es pat neizturēju un uz kādu mirkli atņēmu vienam Pēterburgas puisim štekeri un 5 minūtēs noķēru 9 zivis, ieteicu sacensību organizatoriem pārcelt šīs zonās uz nedaudz zivīgāku rajonu, vieta to ļāva, bet puisis, kurš bija testējis upi, iebilda, vajagot tikai mācēt ķert, nu neko, atlika tikai novēlēt viņam abas dienas ielozēties šajā zonā, kas vēlāk arī notika un protams, ka viņš rezultātā nogrima. Šajā vietā bija jāmakšķerē ar 50-60 gramīgiem plakanajiem pludiem, nu tas bija pilnīgai turēšanai uz vietas, es makšķerēju ar 15-25 gramīgiem pludiem, jo neciešu tās milzīgās pankūkas.
Sestdien ielozējos zivīgajā galā, vietā, kur sākās atstraume, no vienas puses labi, jo tas nozīmēja, ka tur vismaz sīkās zivis ir noteikti, bet no otras puses tieši tas arī mani baidīja, jo cīnoties ar sīkzivīm paiet laiks, bet svars nelasās, cope sākās no pirmā laidiena, kā arī paredzēju, tad sākumā bija auslejas un mazas raudiņas, bet pamazām barība savilka arī vidējās raudiņas, redzēju, ka tuvākos kaimiņus apķeru labi, bet polis, kurš sēdēja jau vidēji stiprā straumē ik pa brīdim vilka raudas, kuras ņēma ar sačoku, tātad ap 200 gramiem vismaz, kā parādīja svari, tad tieši viņam es arī zaudēju 200 gramus, lai gan zivju pēc skaita man bija divas reizes vairāk, ehhhhhhhhhh, nu neko, konkurence ir stipra, tāpēc varu būt apmierināts.
Svētdien ielozējos netālu no rajona ar visstiprāko straumi, ūz Dņepras ir daudz elektrostaciju un ūdens līmenis tiek mainīts kā pēc pulkstens, reāli starp nakts un dienas līmeņiem starpība reiuzēm ir pat pusmetrs, attiecīgi arī straumes stirpums mainās, abet svētdien jau piebraucot pie upes varēja redzēt, ka līmenis augstāks ,kā citus rītus, jo naktī bija pamatīgi lieti , tas viss protams deva papildus vielu pārdomām. Pēc barošanas visa mana zona stundu nosēdēja bez nevienas zivs, ūdens mutuļoja, skaloja barību un pamazām zivītes sanāca, pamatā normālas raudiņas ap gramiem 150, viena man bija pat tāda ap 500 gramiem, rezultātā paliku atkal otrais, zaudēju leitim, kurš pārkāpjot visas iepriekšājās norunas, tomēr ķēra ar neatļautu metodi, tas ir liekot visus svinus uz grunts, pietam 60 gramus, reāli tā sanāk tāda gruntene, pirmajā dienā arī poļi tā darīja, bet pēc aizrādījuman sāka copēt normāli, kā rezultātā arī nokrita uz pēdējo vietu. Organizatori sākumā itkā gribēja kasīties par leišu attieksmi, bet tā kā šīs tomēr ir Ukrainā lielākās un vienīgās starptautiskās sacensības, tad nolēma netaisīt kašķi, bet vienkārši nākošajā gadā piemeklēt vietu, kur šāda cope nedos rezultātus.
Kā vēlāk izrādījās, tad es ar saviem 4 punktiem kopvērtējumā ieņēmu 3. vietu, tiku pie jaunas, visaugstākās klases, 9 metrīgās bezriņķu makšķeres un smuka kausa, pats galvenais, ka ieguvu ticību visai sezonai, pirmie mači, pietam ļoti stiprā konkurencē un visnotaļ labs rezultāts.
Nu barība protams, ka SENSAS, 3 kg GROS GARDONS un 2 kg BREMES + 0.5 kg PVA-1 barības līme un 10 kg zemes, no starta ieliku ap 80% barības, mīcīju ļoti cietas bumbas, lai tās turētos maksimāli ilgi, jo maču laikā taisīt bumbas ar divām rokām ir aizliegts, bet mazās bumbiņas 4-5 metru dziļumā un pie tādas straumes ar vienu roku uztaisīt bija pagrūti, jo man bija līdz tikai SOMME, kas ir diezgan smilšaina zeme.
Sākumā nedaudz baidījos no Ukrainas robežas, bet tikko piegāju pie lodziņa ar pasi rokās, tā muitnieks sajūsmā iesaucās - OI, DA JA VAS ZNAJU, JA PRO VAS V ZURNALE CITAL, nuuu, ja jau copmanis, tad bija jāvelta bija minūtes 10 sarunai par copes tēmu un man mašīnu p[at neattaisīja, atpakaļ ceļā tas pats, tikko es iebraucu muitas zonā, tā skatos viens jau māj ar roku, lai braucu bez rindas, pienāk puisis un saka - ETO PRO VAS MNE KOLEGA RAZSKAZIVAL? JA TOZE RIBAK .........un tēma atkal panesās un atkal mašīnu pat neattaisīja un nepaskatījās, nu forši nu, biju nolēmis Ukrainas virzienā raklstīšanu nobremzēt, bet būs jāpārdomā..........

Nu, abet kā jums te iet, šodien ir silts, Olte zvanās un grib raidījumu par līņiem Lielupē taisīt, nezinat kas tur notiek ar tiem zaļajiem, glumajiem?????

15.04.2008.

braucu atkal prom

šovakar aizbraucu uz Kijevu, braucu uz ikgadējiem mačiem, kuros piedalos jau 6.vai 7.gadu, šoreiz braucu bez komandas, atgriežos naktī uz otrdienu

09.04.2008.

braucam copēt

Kārtējo reizi konstatēju, ka esmu pilnīgs idiots, nolktavā veči šķiro SENSAS preci un es kā mazs beŗns skraidīju, precīzāk mēs bijām divi idioti, gar paletēm un ar sajūsmu pētījām visus tos sīkumus, kas ir sanākuši, ir kolosālas tālšaušanas kaķenes, pludiņi, visādi sīkumiņi un barības mmmmmmmmm, viss, nezinu kā lai tagad nosēž ofisā, tādu copes asini uzsita, ka bezmaz vai kādas slimība sev jāisdomā, lai varētu aizmukt, mjaaaa, bet no otras puses skatoties darba jau no tā mazāk nepaliks, ehhhhhhhh
Man pašam vēl plāna, kurp doties uz copi, nav, vienu dienu veltīšu sporta inventāra izkustināšanai pēc ziemošanas, otru dienu varētu arī kādu breksi kaut kur izbarot, ta jau manīs kas un kā.
Sportistiem, kuri ir pasūtījuši SENSASu, jāorientējās uz to, ka nākošo trešdienu vajadzēs savākt savu pasūtījumu, otrdien izstāstīšu kas kuram ir atnācis un cik gribu naudiņu.

04.04.2008.

siltums

mja, man te veči stāsta kas manā Salacas brekšu vietā notika svētdien, upe esot konkrēti pamodusies, ja sestdien pa visu upi nebija neviena zivs plunkšķa, tad svētdien upe esot jau vārījusies, breksīši mazgājušies, taimiņi lēkājuši, brekšotāji pat 3 gab. noķēruši brekšu atsraumē, tā ka pavasaris ir sācies arī Salacā.

02.04.2008.

Salaca

Trīs dienas pavadīju Salacā, vienu dienu veltīju raudu un jeļčiku ķeršani, divas dienas kacināju brekšukus, raudas un jeļčiks bija saspiedušies zem paša tilta, tur viņi atsaucās uz barību un ēda itin ciešami, var būt laikam iesilstot zivītes sāks kustēties, bet tā viņas bija saspiedušās nenormāli biezā slānī zem paša tilta, praktiski katrs tukšais iemetiens ir ar zvīņām uz āķa, pa dienu arī es ar savu 14. numura āķiti aiz spurām izvilku vismaz pārdesmit zivis, pusi uz pusi mazas vimbiņas un plaukstas finierīši.
Brekšuki ķērās, bet bija ļoti kaprīzi, tas gan varētu būt arī zemā līmeņa un spožā laika dēļ, katru dienu pa diviem izvilkām ap 30 brekšukus, lielākie ap kilogramu, pamatā tādi 500-700-800 gramīgi, visus palaidām vaļā, lai aug puiki.
sestdien turpat man blakus izvilka 3 taimiņus, visi 2-3 kg svarā, cik sapratu no Oltes, tad sacensības ir bijušas izcili zivīgas.
Katrā gadījumā iespads radās, ka upe vēl guļ, neviena plunkšķīša, neviena leciena, zivis ar dēlēm aplipušas, tā ka viss tikai sāksies pamazām, laiks iesils un zivīte pamodīsies.

31.03.2008.

cope

Tādas ziemīgas mums tās brīvdienas sanāca, bet nu tie aks gribēja copēt tik un tā varēja atrast vietu kur to darīt, ja aizsala ezers vai dīķis, tad vēl palika upes, ko tu slimam padarīsi. Pats gan makšķerēšanai veltīju tikai vienu dienu, kad kopā ar bērniem aizbraucu salakās, paņēmu nomā divas piepūšamas laivas, sasēju salaku makšķeres un piebiedrojāmies laivu kolhozam Lielupes apendicītā, uz āķa spraužot gaļiniekus cope sākās jau no pirmā laidiena, salaciņas ķērās diezgan sīkas, bet daudz, atrakcijas pietika gan pašam gan bērniem. Vienu brīdi sadzirdēju jocīgu skaņu, pagreizu galvu un ieraudzīju, ka apgāzusies viena plastikāta laiva, metrus 50 no manis, veči iznira, pieķērās pie laivas un centās uzrāpties uz tās, vienam tas izdevās, otram nē. Pārsēdināju mazo puišeli laivā pie lielā bērna un braucu večiem palīgā, jocīgākais, ka uz šo nelaimi, savādāk nosaukt laivas apgāšanos ledainā ūdenī nosaukt nevar, noreaģējām tikai trīs laivas, no aptuveni 20 tuvumā esošajām, pietam ne pašas tuvākās laivas noreāgēja, rezultātā es pie sevis ievilku vienu vīru, vcits vīrs paņēma otru un trēšā laiva, kurā bija divi veči, izvilka apgāzto laivu krastā, viss beidzās labi, ja nu vienīgi kāds puņķis vai klepus večiem piemetās, jo jau tuvojoties krastam viņus aukstums un uztraukums purināja tā pa nopietnam, nav jau labi smieties, bet ar tik trīcošām rokām čurāt iet nevajag, var iepatikties..........
Pārējās dienas vienkārši braukāju gar Rīgas ūdeņiem un skatījos kas notiek, atradu grāvi, kur veči spaiņiem ķer mazas raudiņas un rudulīšus, zināšu, kur vēlāk dabūt ēsmas zivtiņas asariem un zandartiem, ideāli piebrauc, pasmel un brauc copēt'.
Šonedēļ man ciemos brauc Ribolov Elite žurnālisti, iecerēts ka 2-3 dienas strādāsim Salacā, taisīšu materiālu par pludināšanu un barošanu, vienu dienu rauda un jeļčiks, otru dienu brekšeļi, ceru, ka aukstums nedaudz atkāpsies un varēsim pastrādāt, pie reizes esmu iecerējis pakasīties ar cemerētājiem, kuru tur esot bezmaz vai puse no visiem krastā stāvošiem, tad jau atstāstīšu kas un kā.
Vakar izbraucu kādu līkumu gar Daugavu un redzot kādas sētas ir visur saceltas gribēju jums apjautāties kāda ir pieredze ar ieiešanu šādās ierobežotās teritorijās, no likuma viedokļa varam ignorēt sētu un iet pa krastu, no personīgās veselības viedokļa ne vienmēr to darīt ir prātīgi, negribu kasīties, pietam zinu, kādi cūči ir daļa no mums, jautājums radās tikai tāpēc, ka šodien dzirdēju stāstu par to, ka žogu cēlāji vietām pat neļauj pa ledu pienākt pie krasta, izklausās diezgan jocīgi, lai neteiktu vairāk.

25.03.2008.

Priecīgas Lieldienas!

Nu šo atkal ielieku, lai varam rakstīt komentārus nešķirstot visus iepriekšējos. Pats vienu dienu plānoju veltīt salaku ķeršanai, dikti jau man viņas garšo un bērniem tā ir baigā atrakcija, un tad vienu dienu, ja nebūs pārāk auksts, veltīšu Mērsragam vai Salacai, lai gan nav man lielas vēlēšanās braukt uz copi 12 naktī tikai tāpēc, lai nopirktu licenci un tiktu pie upes, kurā nevar makšķerēt tumšajā diennakts laikā.

20.03.2008.

Mūsa

Pēc "taku ziņu " norādes atradām vietu, kur nedēļas sākumā esot bijusi laba cope, nu atlika man ar savu asfalta auto nobraukt uz slapjas zāles, lai saprastu, ka apgriezties vairs nevarēšu, rati griežas, bet mašīna nekustās, šo problēmu atrisinājām sazvanoties ar vietējiem paziņam, kuri apsolījās atbraukt ar Patroli un mūs izpestīt, tāpēc gājām copēt. Ar otro piegājienu atradām copes vietu, tiešām simpātiska liela atstraume ar aptuveni 2 metru dziļumu, veči bija, bet ne pārāk daudz, kādi 10 cilvēki uz pārsimt metriem krasta, pārītis sēdēja ar gruntenēm pārējie pludināja, es attaisīju 8 metrīgo bezriņķu kātu, uzliku 6 gr pludu, it kā varēja mazāku, bet baigais slinkums bija pārtaisīt makšķeri, barībā iejaucu 1 kg SALMO BREKSIs un 1kg SALMO UNIVERSĀLĀ, klāt pieliku aptuveni 4 kg zemi, starta barojums 4 ne pārāk cietas bumbas, jo baroju tādā vietā starp pamatstraumi un atstraumi. Momentā sākās maiļu uzbrukums, tāpēc nomainīju garo pavadu uz 15 cm pavadiņu, izbīdiju svinus , tā lai virs pavadas būtu 0.5 gramīgs "pdpasoks" un jau pirmajām metienā tiku pie raudiņas, tā arī lieta aizgāja, pa krastu visu laiku dzenājās plēsēji, vairāk jau izskatījās uz asariem, arī netālu sēdošie gruntenisti izvilka vairākus smukus asarus ap 200-250 gramiem. Vienu brīdi cope pieklusa, uzmetu pāris bumabs, pēc kurām iestājās pilnīgs klusums uz minūtēm 5, nu tā mēdz būt tikai pienākot plēsīgām zivīm, tad sekoja lēna copīte, piecirtu uz no ūdens izplēsa sapals stipri virs kilograma, es viņu biki paturēju, bet tad..... pārlūza āķitits, ražotāja brāķis, jo āķis nebiaj ne tievs ne mīksts, nu neko, patīkamas emocijas dabūju , vairāk arī neko nevajag, jo tik un tā sapala garša mani nesajūsmina.
Pāris minūšu klusums un atkal aizgāja cope, tie paši plaukstiņas plicīši un raudiņas, bet cope patstāvīga, diemžēl lielākās zivis bija ap 200 gramiem un arī tādu nebija daudz, kad veči, kuri bija makšķerējušim jau no agra rīta (mēs kā vienmēr ap pusdienas laiku ieradāmies) gāja mājās, tad viņu loms bija 3-5 kg zivtiņu, vidējais izmērs pasīks, bet kāda rauda bija arī virs 300 gramiem. Katrā gadījumā esmu ļoti apmierināts ar interesantas vietas atklāšanu, noteikti pāris reizes turp aizbraukšu, ja tomēr pa vēl pāris braucieniem vidējais zivju izmērs nepalielināsies, tad āutomātiski interese par šo vietu man sāks zust. No ēsmām protams ka motilis, grūbu pamatā ēda auslejas, kuras starp citu šeit ir biki savādākas, tīru balto ēda, bet švakāk kā motili, tāpēc arī liku pamatā 1 mazu balto un 1-2 motilīšus, tā kā dziļums man bija noregulets tā lai āķis ar ēsmu ir uz grunts, tad copītes man bija tādas lēnīgas, saules un ūdens ņirbonī grūti saredzamas, copējām ap,mēram stundas 4, pa kurām savus kilogramus 4 zivīšu jau salasījām, paņēmu vienas pannas tiesu uz mājām , pārējās palaidu lai peld, patreiz neesmu izpraits kā Mūsā zivis migrē, bet nu vakar ķertās visas raudiņas bija izteikti vietējās.

17.03.2008.

apmācies un lietains, bet tas jau copei netraucē

šo ielieku, lai varam rakstīt nešķirstot to visu komentāru virteni.

pašam doma svētdien sapakot puiku un uz pāris stundām aizbraukt pasalt kautkur pie Mūsas, raudu gribās dikti.

14.03.2008.

salakas

saklausījies briesmu stāstus par salaku copi Lielupē arī es vakar pēc pusdienas neizturēju un piebiedrojos veču baram upmalā, tiesa krastā jau veču biaja diezgan maz, bet toties upē, precīzāk Spuņupes apendicītā, uz piebraukšanas brīdi bija 44 laivas un visi vilka salakas. Mēs bijā divatā ar kolēģi, sākotnēji bijām sadomājuši ķert ar fīderiem, paņēmām no SALMO paraugu telpas "nākotnes" fīderus, sariktējām visu, barotavas vietā sējām ap 20 gramus smagus svinus, lai metiens sanāk tālāks, uz mormi''sku āķiem sākumā likām gaļiniekus un........., metiens tiešām sanāk ap 80 un vairāk metrus, bez maz vai līdz pirmajām laivām, tikai tajā vietā dziļums ir jau ap 7-8 metri, bet zivis pēc vaču vārdiem stāvēja 3-4 metru dziļumā, kādu pusstundu pačakarējāmies un es neizturēju, aizgāju uz mašīnu pēc mačkāta, tikmēr kolēģis iemanījās izvilkt raudiņu dupletu. Sašķērēju tās mazos gabaliņos un jau trešajā metienā tiku pie pirmās salakas, sevišķi liela gan tā nebija, bet toties salaka, arī to sagriezu mazos gabaliņos un pamazām lieta aizgāja. Makšķerei uzliku 12 gramīgu pludiņu, kas man ļāva mest aptuveni 60 metrus, kur arī bija lielākā daļa copju, copītes pārsvarā tādas lēnas, tikai retā cope bija aktīva, pamatā copes man bija ēsmai grimstot, ja nav, tad ik pa pāris sekundām ēsma jāpakustina, tomēr es vairāk izvēlējos biežo iemetienu taktiku un salīdzinoši ar kaimiņiem, tā bija pareizāka, kopā līdz krēslai sākēru nepilnus divus kilogramus salaku, laivotājiem protams, ka lomi bija reizes piecas labāki, toties no krasta, ja vari ieplēst pludu tur kur ir zivītes, tad ir azartiska cope, tā ka sanāca super vakariņas, vēl jau paŗis dienas var laivot, aizskrieniet pēc gurķiem.

12.03.2008.

biju atkal Mērsragā

Vakar aizbraucām uz Mērsragu, kaut kā man tas grāvis ir iepaticies, ķanālā veču bija diezgan daudz, bet vietas kur nostāties bija, kanālā bija stipra straume, tāpēc praktiski visi veči sēdēja ar gruntenēm jeb fīdera parodijām, es savukārt šādam pasākumam nebiju gatavs, tāpēc nostājos tajā pašā vietā, kur pirms nedēļas, bet tā kā ūdens bija nokrities par kādu sprīdi, tad zari un ašķi vairs netraucēja un varēju ar savu 8 metrīgo kātu pastrādāt itin labi. Barību iemaisīju 2pakas SALMO rauda, 1 SALMO breksis un 1 SENSAS BREMES, kā arī vienu paciņu BRUDA barības līmi, it kā jau baigi daudz barības, bet mēs bijām divi un barību dalījām uz divi, tāpēc daudzums bija tuvu patiesībai.
Tā kā vieta man bija jau pazīstama, tad starta barojumu uztaisīju pirms makšķeres attaisīšanas, iemet 3 smagas bumbas, kamēr attaisīju makšķeri, kamēr noregulēju dziļumu pagāja vēl minūtes 5, sāku copi ar motiļiem, pirmais laidiens, cope un labi "zobi"", nākošais iemetiens, cope un kaut kas labs divreaiz noraustījās un atkabinājās, nu pēc tāda sākuma sekoja minūtes 10 gara pauze, kaut kādas piegrabinošas copītes bija, bet bez rezultāta, tad beidzot pieteicās pirmais plicis uz gramiem 200 un atkal pauze, zivis kanālā bija, jo veči ar gruntenēm reizi pa reizei kādu aizcemmerēja aiz vēdera vai astes, bet neskatoties uz labo laiku zivis 'bija ļoti kūtras, citas iespējas nebija, ka'tikai censties viņas "atsist" vaļā ar intensīvās iebarošanas terapiju, tāpēc sāku ik pa brīdim lādēt pa 1-2 bumbām, pēc katras bumbas sekoja 2-5 copītes, zivtiņas nebija lielas, 100-300 grami, bet vismaz bija, pamatā finierīši un pliči. Mēģināju grūbu, bet vai nu raudu šeit bija maz vai arī viņām bija slikta dūša pēc sieviešu dienas svinēšanas, tā arī pa visu pēcpusdienu uz grūbu nenoķēru nevienu zivi, kad kādu stundu biju jau nostāvējis bakstoties ar retajām copītēm nolēmu sadal;īt nedaudzos motiļus un papildināt barību ar "gaļu", piekapāju arī vienu slieku kārbu, atstāju āķim šķipsnu motiļu un pārējos iemaisīju barības un zemes maisījumā, ticiet vai nē, bet rezultāts bija uzreiz, pēc 2 bumbu iemešanas uzreiz pieteicās 2 vimbiņas, kriminālās gan, tādas pa 25cm, bet vilkt jau patīkami, tad atkal kāds finierītis, katrā ziņā copes palika krietni aktīvākas, protams bija intensīvā iebarošana jāturpina, bet lieta aizgāja jautrāk, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā kā biju aizmirsis zivju uzglabājamo tīkliņu, tad visas zivis laidu atpakaļ uzreiz, kas šausmīgi kaitināja pretējā krastā sēdošos večus, kuriem zivis ķērās reizes 5 retāk. Nomakšķerēju līdz puspieciem, rezultātā pats paliku apmierināts līdz ausīm, no zivīm gan ekstru nebija, pērītits finieru var būt arī kādu puskilo smagi bija, bet visumā smalka zivīte, tomēr kamēr tas pavasara azarts nav nodzīts bija baigi forši. Kā jums gāja?

10.03.2008.

strazdi svilpē ta kā traki

Vieta komentāriem, lai nav jāšķirsta viss tas palags.

07.03.2008.

LMSF

Vakar LMSF valdes sēdē nolēmām , ka šoziem vairs mači nenotiks, apsverot visus par un pret, šāds lēmums bija vis prātīgākais, jo pavasaris ir ļoti neprognozējams un cilvēku drošība noteikti ir pirmajā vietā.
JST solījās ielikt sporta sadaļā sīkāku atskaiti un jauno spiningošanas sacensību nolikumu, pludiņmakšķerniekiem mačos lielu izmaiņu nebūs, visi čempionāta posmi būs atklāti, tātad iespējams, ka pedalīsies leiši un somi, vismaz tā viņi patreiz saka, gaidu priekšlikumus par vietām, kur varētu notikt mači, šogad ir saņemts neliels finansējums, kas ļaus labāk sagatavot maču vietas.
Ja kādam no štekeristiem ir nepieciešamas rezerves daļas kātiem , tad vēl ir pāris dienas laika, piektdien sūtu prom pasutījumu.

05.03.2008.

LČ ??????

Šodien ar mani sakontaktējās cilvēks, kurš ir ar mieru uzņemties LČ 2.kārtas organizēšanas tehnisko pusi, no savas puses varu teikt, ka SALMO ir ar mieru uzņemties materiālo pusi, tāpēc ja LMSF valde trešdienas sēdē nobalsos par, tad 15.un 16. martā tomēr notiks LČ 2. kārta.
Visu informāciju ieliksim šeit un sporta sadaļā trešdienas vakarā un ceturdien no rīta, gan par makšķerēšanu, gan par naktsmītnēm u.t.t., ir jau zināms, ka Alūksnes dome ir ar mieru šajos datumos nerīkot ikgadējās sacensības, lai tikai varētu notikt LČ, laika prognoze un ledus apstākļi izskatās cerīgi.
Pats svētdien biju Mērsraga kanālā, paliku apmierināts ar copi un zivīm par visiem 100%, piebraucu pie kanāla biki pirms 12, kamēr nopirku atļauju, kamēr samīcīju paiku un noregulēju makšķeri bija jau turpat vai pusviens, uz to brīdi kanālā straumes nebija vispār, tāpēc startā iemetu tikai 2 bumbas, pietam vidēji saspiestas, pirmā cope bija pēc minūtes, rauda ap 300 gramiem, tad tāda paša izmēra brekšuks, tad atkal rauda, makšķerēju ar 8metrīgo bezriņķu makšķeri un tā kā biju nostājies vietā, kur normāli cilvēki nestāv, tad visu laiku čakarējos ar niedrēm un zariem virs galvas. norāvu 4 pludiņus ar visām parpalām, bet toties nenoķēru nevienu ausleju un vispār tikai 2 zivtiņas bija mazākas par 100 gramiem, lai gan daudzi veči skaldīja mazizmēra raudīņas, sevišķi, kad sākās straume. Sākumā ņēma uz 1 grūbu, bet pamazām raudas atgāja un uz barības palika tikai brekšuki, toties daudz, maziņi jau gan, lielākie ap puskilo, bet kaifam, pietam šādā gadalaikā bija baigi ok. Baroju ar to, kas bija palicis pāri, tās bija SENSAS BREME un SENSAS club BREME, pieliku biki līmi un pavisam nedaudz zemes, motiļu bija tik maz, ka barībā tos pat neliku, piegriezu vienu bundžu sliekas, kad sākaš straume, tad pārgāju un sarkanu spoguļāķīti parastā āķa vietā, rezultāts bija labāks, aaa arī vienu mēra vimbiņu noķēru, kas pats ideālākais, ka tās trīsarpus stundas ko makšķerēju nenolija neviens piliens lietus, nu baigi forša lieta ir tā makšķerēšana!!!!!!!!!

03.03.2008.

Mači nenotiks.

Pēc ilgām pārrunām un konsultācijām ar iespējamajiem sacensību organizatoriem es un Agris Ziediņš, kā LMSF valdes locekļi un atbildīgie par zemledus un pludiņmakšķerēšanas sportu, nolēmām, ka iecerētais LČ 2. posms zemledus makšķerēšanā nenotiks, jo laika un ledus apstākļi ir neatbilstoši, lai varētu rīkot valsts mēroga sacensības. Jau uz doto momentu Alūksnes ezerā ir rajoni, kur ledus sāk palikt bīstams jau ikdienas makšķerēšanai, nemaz nerunājot par to, ka tur varētu sākt skraidīt un urbt 100 cilvēku, ne LMSF, ne vietējie Alūksnes aktīvākie makšķernieki nav gatavi uzņemties atbildību par cilvēku dzīvībām.

Par šī gada Latvijas čempioniem tiek uzskatīti pirmā un vienīgā posma uzvarētāji, par ko viņi arī saņems attiecīgus LMSF apbalvojumus, savukārt par Latvijas izlases formēšanu startam nākošājā PČ LMSF valde lems šī gada beigās, kad būs saprotams kāda veidosies nākošā ziema un kā noris gatavošanās nākošajam PČ.

29.02.2008.

agrais pavasaris

Naktī uz piektdienu atgriezos no Krievijas, dabūju izbaudīt kolosālu ziemu, ašš - 20 gradus redzēju, bija jau aizmirsies, ka no pirts lecot sniegā vārtīties, kājas salst klāt pie flīzēm, citugad es šausminātos un teiktu, ka riebīgi auksts, šogad vienkārši kaifoju, to var nosaukt par ziemas badu. Visādi citādi tukšs brauciens, ledus 70-90 cm, zivis mūs ignorēja pilnīgi un pavisam, tiesa vispārējs klusums esot bijis jau visu pēdējo nedēļu, katru dienu nobraucām pa ledu bezmaz vai 100 km, nourbāmies tā, ka vakarā karoti bija grūti noturēt, bet lomi bija smieklīgi, pāris vēdzeles, daži asari un viss, un tā katru dienu. Vietējie uz mormišķām vēl kaut ko lasīja, bet balansieris, bļitkas un čabiki klusēja, bet tā kā mūsu uzdevums bija nevis noķert kaut ko jebkuriem līdzekļiem, bet gan konkrētas tēmas, tad šoreiz bijām spiesti pilnībā izbaudīt to kaifu ko sauc par "gluhozimje".
Vakar no pusdienas aizbraucu uz Mērsraga kanālu, piebildīšu, ka biju tur otro rteizi mūžā, veču daudz, bet diez kāda aktīvā vilkšana nenotika, pa kādai smukai raudai jau kāds izvilka, bet visumā paliels tukšums, atradu sev vietu, sabaroju un uzsāku cīņu ar sīkzivīm, mikro raudiņas, pa kādam plicītim un daži plaukstas finierīši un protams auslejas, milzīgs daudzums ausleju. Makšķerēju stundas trīs, bet tā arī neko lielāku par gramiem 150 nenoķēru, atzīšos, ka nebiju īsti sagatavojies'copei tik mazā grāvītī, arī vienīgo daudz maz strādājošo pretausleju ēsmu - plaucētas grūbas, nebiju sagatavojis, tāpēc mans rezultāts ir diezgan loģisks necopes reizei, jo zivis stāvēja tikai noteiktās vietās, konkrētās stāvvietās, kur noturēt ēsmu varēja tikai tuvāk stāvošie. Lai vai kā process man patika un nākošreiz jau būšu sagatavojies normālai copei, jānoslēpj ziemas rīki labi tālu un pilnībā jāpievēršās atklātajiem ūdeņiem, tiesa man vēl iespējams būs viens ledus izgājiens, jo pazīstami kazahi uzaicināja būt par Kazahijas copes čempionāta gatlveno tiesnesi, tikai jāsagaida, kad palikšot siltāks, jo patreiz tur esot -35-40 grādi, sagaidīšot kad sinoptiķi sāks solīt -15 un tad nosauks sacensību datumus. Ja tikšu kārtībā ar darbiem, tad noteikti aizbraukšu, jo vienkārši gribu redzēt kā tas process tur notiek, ledus 1,2-1,4 metri, ūdens zem ledus mazākk par 2 metri, mačos asari virs kilograma nav retums, ķazahu sportista makšķere esot ar auklu 0.20-0,22mm , naga lieluma svina mormiška ar ielodētu 4. vai 2. numura āķi, uz kura liekās 3 sliekas, ja šis brauciens izdosies, tad var sanākt ļoti interesants materiāls, bet tad jau redzēsim kas un kā, rīt gaidam mājās Latvijas izlasi, kura kārtējo reizi pierādīja, ka mēs patiesībā esam makšķerēšanas lielvalsts.

25.02.2008.

Braukšu atkal Krievijā.

Piektdien no rīta aizlidoju uz Maskavu, tur pāris dienas pavadīšu makšķerēšanas izstādē un tad kopā ar Polijas SALMO mānekļu ražotājiem braucam atkal uz Ribinskas ūdenskrātuvi, poļu uzdevums parādīt darbā savus "ČABIDARTERUS" jeb ziemas voblerus, manos plānos ietilpst vēdzeļu ķeršana dienā uz balansieri, kā arī nākošās ziemas sezonas jaunumu, dažādu SALMO bļitku raustīšana, tur ir vesels lērums jaunumu ar dažādām ķēdītēm un piekārtiem āķiem, arī daži jauni bļitku modeļi ar ielodētiem āķiem, atliek tikai cerēt, ka Ribinkas asari un zandarti būs nedaudz vēlīgāki pret mums , kā iepriekšējā reizē.
Atgriežos 21.02. vakarā, tā ka ja uzdosiet kādu jautājumu, tad ziniet, ka atbildēšu tikai pēc nedēļas.
Gaidam solīto salu!!!!!

13.02.2008.

Latvijas čempionāts.

Lai gan daudzi uz to skatījās skeptiski, tomēr pirmais čempionāta posms notika, pietam visnotaļ veiksmīgi, pilnīgi visi dalībnieki tika pie zivīm, 3 stundu lomi svārstījās starp 20-30 gramiem līdz pat 2.5 kg, viss bija atkarīgs no makšķernieka līmeņa, sagatavotības un veiksmes. Pamatā ķērās mikroskopiski plicīši, nedaudz lielāki asarīši un pavisam smuki ķīši, tiesa bija pa kādam "aizgājējam" brekšukam, bet tos jau nevar skaitīt, svētdien gan vienā no sektoriem uz 20 minūtēm "pavērās" plaukstas lieluma pliči un brekšeļi, kurš bija tai vietai tuvumā tika pie necerētiem bonusiem un stipri pakāpās rezultātu tabulā. Pēc pirmā posma rezultātu tabulas augšgals izskatās šādi :komandām 1. SALMO ; 2. RAPALA ; 3. BB COPE
individuāli : 1. Arnolds Grebežniks; 2. Pēteris Lideris ; 3. Guntis Kārkliņš
Brīnumi nenotiek, visi kam jābūt augšaglā, tie tur arī ir, citam paveicās vairāk, citam mazāk, bet starp pimajiem 15 ir praktiski viss ziemas sporta ziens un jaunās cerības, tas priecē, protokolus JST ieliks sporta sadaļā tuvāk nedēļas beigām, kad viņš atgriezīsies Latvijā.
Pašam man gāja vidēji, sestdien paliku 2. savā sektorā, bet svētdien biju tajā sektorā , kur pavērās tie pliči, bet biju starp tiem, kuri pie tiem pličiem netika, tādēļ paliku tikai 8. sektorā, kopvērtējumā patreiz dalu 10.-13. vietu, sūdīgi jau ir, tomēr sevišķi sev ko pārmest arī nav, jo it kā izdarīju visu, tikai tie pliči bija nolēmuši pie manis neatnākt.
Diemžēl bija arī ne pārāk smuks gadījums un par nepiedienīgu un valsts izlases dalībniekam nepiedodamu rīcību Andrejs Fiļimonovs no Latvijas izlases dalībai Pasaules čempionātā tika izslēgts un viņa vietā uz ļipecku jau taisās Ivo Kalnmalis, lēmumu par Andreja izslēgšanu no izlases pieņēma Agris Ziediņš, Normunds Grabovskis kā LMSF valdes locekļi un atbildīgie par ziemas sporta attīstību, kā arī Egons Simsons, kā izlases vadītājs un Andreja kluba un komandas vadītājs.

11.02.2008.

salaca

Vakar pirmspudienā aizbraucu līdz SALACGRĪVAI, nu dikti jau nu man sagribējās jeļčiku apēst, pa ceļam iekļuvu vēl šogad nepieredzētā sniegputenī, redzmība bija labi ja metrus 150, bet tāds sīkums jau slimu cilvēku no copes neatturēs, liels bija mans izbrīns, kad pie upes stāvlaukumā nebija kur mašīnu nolikt, tas nozīmē, ka upe pilna ar makšķerniekiem. Tā arī bija, veči 50 stāvēja kā mūris, jocīgākais ka vairāk vai mazāk visi vilka, smuka rauda, jeļčiks, pa kādam finierītim un karūsai, BET, lielākā daļa aizķertas zivis, vienkār''sāk izsakoties aizcemerētas ar parasto āķi aiz muguras , astes vai spuras, vienā šķirbā iespraucos, iemaisīju barību, sataisīju makšķeri , sabaroju un jau pirmajā laidienā tiku pie raudas ap 300 gramiem, mmmm, johaidī, forši, bet laimes mirklis bija īss, man abās pusēs stāvēja veči ar inerces spolēm ar kurām viņi ne pārāk labi prata rīkoties, tas nozīmēja, ka barotajā vietā es bieži vien nevarēju iemest tikai tāpēc, ka tur krustu šķersu bija samesti kaimiņu pludi. Tomēr viņi pietiekoši bieži savā starpā pinās un tas kopējo dienas noskaņu nebojāja, tāpēc varēju baudīt copi, zivis bija ļoti kaprīzas, bet bija, tiesa līdz mirklim, kad beidzās sniegs un nedaudz pieklusa vējš, precīzāk brāzmas, parādījās stiprāka straume un copes izsīka pavisam, izbaroju barības paliekas, bet tas deva vairs tikai pāris zivis, stiprai straumei nebiju gatavs , patiesībā azarts arī bija nodzīts un varēja braukt mājās, rezultāts pāris desmiti smuku zivju, bija garšīgas.
Kas likās interesanti, man pilnīgi nestrādāja zaļas krāsas plastmasas mormiškas, arī parastais āķis zivi nekacināja, uzsāju plastmasnieci baltu ar sarkanu un lieta aizgāja jautrāk, parasti zaļā krāsa ir veiksmīgāka tieši uz jeļčiku un vimbu, šoreiz nē, tas pats bija ar ēsmām, tur parasti ēsma numur viens ir grūbas, pat tik tālu, ka ja neņem ne motili ne baltos, tad grūbu vēl ņem, vakar priekšroku zivis deva tieši pinkiem ar motili, tas liecina tikai to, ka nedrīkst iegrimt rutīnā, nu tipa man ir laba ēsma, ko ņem vienmēr, tā nav, vienmēr ir jābūt gatavam uz eksperimentiem, turpinoties šādai ziemai, izskatās, ka eksperimentēt ar garajām makšķerēm var jau sākt pavisma nopietni.

04.02.2008.

motilis uz mačiem

Patreiz izskatās, ka LČ 1.kārta tomēr notiks, patreiz runa iet par 9. un 10.02., runa iet par vietu pie Preiļiem, kur notika Latgales čempionāts, patreiz tiek apkopota visa informācija par iespējamajām naktsmītnēm, man solīja, ka visa informācija par mačiem šovakar būs apkopota un pieejama.
Šajā sakarā līdz rītdienas pēcpusdienai pieņemu pasūtījumus uz smalko un rupjo motili, smalkais, barojamais motilis - 15, ls\kg
rupjais, āķa motilis - 25,-ls\kg
Runa iet tikai par kilogramīgām pakām, pasūtījumus atstājiet šeit vai zvaniet man, mani interesē komandas nosaukums un kilogrami, motili saņemsiet sestdien sacensību vietā, jo es uz turieni braukšu pa taisno no izstādes Polijā.

Nu ko, tauta, šoziem varam justies kā milzīgas valsts, piemēram Amerika vai Krievija, iedzīvotāji, jo vienā mūsu lielvalsts malā ir nopietna ziema ar ledu virs 30 cm, otrā malā ir bez maz vai + 10 grādi, neierobežotas copes iespējas, ja vien jūs atbilstat trijiem kritērijiem - IR AR KO BRAUKT, IR PA KO BRAUKT un IR LAIKS KAD BRAUKT, tad viss ir kārtībā, bet diemžēl lielākaā daļa no mums kādam no šiem trijiem kritērijiem neatbilst, lielākoties jau pēdējam, bet bieži vien arī vidējam, lai gan ne jau tie ir faktori pēc kuriem jāskatās vai cilvēks ir MAKŠĶERNIEKS vai nē, sirdī makšķernieks ir tas, kuram braucot pār upi vai garām kādam ūdenim sirds sāk sisties ātrāk, kurš no rīta iznākot no mājas ievelk nāsīs gaisu un nodomā, jaaa, līdaku gaiss un......., iesēžās mašīnā un diemžēl aizbrauc uz darbu, jo ne viss dzīvē notiek tā kā mēs gribētu.
Es jau vairs laika ziņas neskatos, jo tās mainās 3 reizes dienā, ja no rīta sola mīnusus, tad vakarā jau noteikti viss būs otrādāk, bet lai vai kā, lielākā daļa cer, ka ziema tomēr būs, vismaz pāris nedēļas normālas copes, vairāk jau arī nevajag.
kā jums iet, ko ķerat?

26.01.2008.

Nu blin.....

Nu esam mēs kaut ko sariebuši tam tur augšā, jo citādāk patreiz notiekošo nosaukt nevar, atkal līst un atkal visās prognozēs plusi, pāris ledus copes un ziema priekšlaicīgi beidza...... . Cerība uz salu jau vēl ir, neliela, bet ir, tāpēc vērsīsism savus skatus uz augšu un parunāsimies
(bez lamu vārdiem lūdzu).
Visādi citādi dzīve rit savu gaitu, pats esmu ieracies darbos līdz pat ausīm, esmu pārņēmis SALMO mazumtirdzniecības vadību savās rokās un tagad plānoju sortimentu, veikalu pārkārtošanu , pasūtu jaunas labas lietas, īsāk izsakoties esmu iegrimis baigi kolosālā procesā, ko sauc par radīšanu un radīt gribu labāko veikalu Baltijā, ar visplašāko preču sortimentu, ar patīkamu apkalpošanu, praktiskiem semināriem par jaunumiem u.t.t., patreiz neredzu nevienu iemeslu, lai man tas neizdotos, jo kā jau dzīvē ir pierādījies, tad ar darbu un gribēšanu var izdarīt lielaqs lietas. Šājā sakarā gribu vērsties pie tiem, kas gribētu strādāt makšķerlietu tirdzniecības jomā, uz doto mirkli mums ir 2-3 dažāda līmeņa veikalu darbinieku vakances, ja ir vēlēšanās strādāt šajā jomā, tad zvaniet man darba laikā uz t.29224086, gan kaut ko sarunāsim, atalgojums ir daudz maz pietuvināts vidējam atalgojumam tirdzniecībā, šādi tādi bonusi, normālas karjeras iespējas. Vienīgā prasība pretendentiem ir vēlēšanās strādāt, tas attiecās arī uz sievietēm, jo mans uzskats ir tāds, ka veikalā ir jāstrādā Pārdevējam, tas ir cilvēkam, kurš māk pārdot, kuram mute ir īstajā vietā , tāpēc zināšanas makšķerēšanā nav obligātas, priekš tam mūsu veikalos būs patstāvīgie konsultanti, kuru pamatuzdevums būs runāt ar jums, pircējiem.
Starp citu, man pašam ir tāda neķītra doma šogad pamatīgi pievērsties fīderu tēmai, jo šis visnotaļ interesantais un rezultatīvais makšķerēšanas veids pie mums ir palicis līdz galam nenovērtēts, mēģināšu šo kļūdu labot, visu izfiltrējot caur sevi, ceru, ka divu -trīs gadu laikā izdosies pacelt fīderi vismaz tajā pašā līmenī kur ir pludiņmakšķerēšana, smieklīgi, bet galvenais iemesls kāpēc to gribu izdarīt ir doma, ka tepat Rīgas centrā, Daugavā patiesībā ir ļoooti daudz zivju, tajā skaitā manu mīļo brekāu, un man nav nekādu iebildumu vasara pasādēt kādas stundas pēc darba tepat viena vai otra tilta pakājē.
Ja kas, tad līdz Pasaules čempionātam zemledus makšķerēšanā palicis praktiski mēnesis, pats gan no trenera amata un dalības izlasē esmu atteicies, tomēr komanda ir izveidota un droši vien, ka gatavojas pasākumam, mērķi ir lieli, ambīcijas arī, lai veicas sagatavošanās procesā, mēs, mājās palicēji turēsim visus piecus īkšķus.

11.01.2008.

Nu vasali šajā gadā!!!

Piedodiet par klusumu lapā, tāds dvēseliskais stāvoklis, ka neko prātīgu pateikt nevaru, bet d... tukšu negribu, tāpēc arī klusēju.
Šōdien beidzot aizsūtīju JST šī gada ziemas sacensību nolikumu, lielu izmaiņu nav, tomēr dažas ir, piemēram vairs netisk ņemtā ārā sliktākā kārta, tātad cik punktus nopelnīsi, visi tavi, šogad kā vēlams punkts, bet nākamgad jau kā obligāts būs komandām vienādi karodziņi ar skaidri salasāmu komandas nosaukumu, tas atvieglo tiesnešu darbu risinot strīdīgas situācijas un arī pašiem makšķerniekiem vieglāk orientēties sacensību karstumā, nolikumā ir ielikti sacensību datumi, bet patreiz izskatās, ka pirmā kārta nevarēs notikt noliktajos datumos, jo ja arī Baltezers aizsals, tad ne tik stipri, lai organizatori uzņemtos atbildību par dalībnieku dzīvībām, tie gan ir tikai mani pieņēmumi, tomēr veroties garākās laika prognozēs šādu iespēju pieļauju. Broļiem lotgaļiem ir labi, viņi un Alūksnes puses aborigēni dod pa ledu jau labu laiku, pārējie esam tādā puskomas stāvoklī, kad ledus vēl nav. bet normāli paspiningot vai pamakšķerēt nevar, jo riņķi salst ciet, nu toties lašu un taimiņu spiningotāji tā krietnāk atvelkās un parāda, ka patiesībā to zivju pie mums ir ļoti daudz.
Ar to ziemu ir savādi, man zvana poļi un jautā kāpēc es nesūtu smalko motili, viņiem ap Varšavu esot pat 20 cm ledus, zvana ukraiņi un stāsta, ka pašā Kijevas pievērtē sēž uz ledus un velk asarus, abet mēs ......, ehhhh, tomēr nupat jau izskatās, ka beidzot tas mirklis ir klāt, 'pa brīvdienām jau varēsim kāpt uz ledus arī Rīgas pievārtē, ko jums arī novēlu.

Atgādinu sportistiem, ka gaidu pasūtījumus barībām un inventāram.

02.01.2008.

2007.gada arhīvs

sporta un cits specifiskais inventārs

Sāk ienākties katalogi no lielākajiem makšķerlietu ražotājiem, tāpēc ir laiks atgādināt par ikgadējo SALMO akciju, kuras laikā makšķerēšanas sporta piekritējiem un citiem līdzīgi domājošajiem tiek dota iespēja iegādāties barības un inventāru par ražotāja cenām (vienu reizi sezonā), sedzot tikai transporta izdevumus. Katalogus un cenas var redzēt pie manis ofisā, tiesa pēc svētkiem un iepriekš sazvanoties, šis ir manis ierosināts pasākums sportistu atbalstīšanai tāpēc labprāt sniegšu arī nepieciešamās konsultācijas gan par barībām gan inventāru, nododot pasūtījumu gribēšu 30 % drošības naudu, pārējā samaksa preci saņemot, pasūtījumus vajadzētu nodot līdz janvāra vidum.
Šodien no rīta sānēmām SANSAS un RIVE katalogus, starp citu RIVE lētākais, bet ne sliktākais piedāvājums kastei ar kāju platformu ir ap 110-120 latiem.
Lai nerastos domstarpības atgādinu, ka runa iet tikai par veselu iepakojumu pasūtīšanu, tas ir barības pa 20 kg, atraktori pa 10 gab., pludiņi pa 10-12 gab., āķi pa 10 pac. u.t.t., uz veikalniekiem šis piedāvājums neattiecas , tai pat laikā garantējam, ka šīs lietas tirdzniecībā nenonāk.

19.12.2007.

Krievija, nu patīk man viņa.......

Trešdienas naktī atgriezos no Krievijas, kur 3 dienas baudīju Ribinskas ūdenskrātuves plašumus, sākšu jau ar to, ka 112 km garais un 70 km platais ūdens viss ir ciet ar ledu 10-30 cm, sniega moči un karakati brauc kā negudri, un ielūzt pavisam reti, šoziem esot tikai 5 ielūzuīs, kad sākšot braukt ar mašīnām, tad būšot vairāk. Cope kā jau cope, asari no 100 līdz 300 gramiem, lielie klusēja, toties vēdzeles uz ūdām ņēma, tādas līdz 2 kg dabūjām, visumā super brauciens, atskaite būs janvāra CL, tiesa bilžu būs pamaz, p...... fočuks sasala braucot uz moča, un tas tikai pie -8 grādi, iepriekšējo sasaldēju Ahtubā, bet tad bija - 25 ar vēju.
Ir doma turp aizbraukt vēl februāra vidū, kad pa dienu varēs ķert vēdzeles, vidēji 10-15 uz balansieri vai džigu ar maili varot dabūt vienmēr, bet ja ieliek vēl atļautās 10 karogmakšķeres, tad loms ir baigi ok.
Nu mūsu ziema laikam vēl jāpagaida, bēdīgi, bet nāksies atkal Buļļupes vai lielupes asarīšus uz soļojošo gruntenīti padzenāt, ar 'mīkstu kātiņu, pats izmantoju ELITE MICRO JIG, tas ir visnotaļ aizraujošs pasākums.
Kā jums iet?

14.12.2007.

KUR IR ZIEMA?????!!!!!!!!!

Mani , kā cilvēku kurš nedaudz ir saistīts ar makšķerlietu tirdzniecību, šis jautājums jau sāk uztraukt diezgan pamatīgi, jo ļoti labi zinu, ko lielākajam vairumam nelielo Latvijas veikalnieku nozīmētu vēl viena bezledus ziema, tomēr cerība vēl ir, jo visapkārt ir ziema un tauta sēž uz ledus. Regulāri sarakstos un sazvanos ar pazīstamiem makšķerniekiem daudzās valstīs, tāpēc varu izstāstīt, ka ziema ir visapkārt Latvijai, pat ukraiņi un poļi sēž uz ledus, bnemaz nerunājot par kazahiem un krieviem, arī Peipusa šaurumā veči pa līčiem lien uz tāda 5-7 cm ledutiņa, nenosodu, jo arī pats uz tāda esmu līdis un gan jau ka līdīšu vēl, lai gan sevišķi gudri tas nav, piekrītu.
Saņēmu dažas fotogrāfijas no Krievijas, tur paziņas dažas dienas atpakaļ bija Ribinskas ūdenskrātuvē, lielākie asari virs kilograma, standartā tādi ap 300-400 gramiem, pa diviem esot izvedušī krastā ap 60 kg asaru, izveduši ar sniega moci, jo tur naktīs ir līdz - 13grādiem, ledus labs. Šoreiz nerunājot par to kur tās zivis likt var tikai apskaust večus par super lomu, tas viss uz bļitkām, mmm, neizturēju, sazvanīju draugus žurnāla Ribolov Elit redakcijā, viņi savukārt pieteica bāzi un sniega močus un...... , es jau svētdien no rīta lidoju uz copi, ja viss izdosies, atd jau janvāra CL došu atskaiti.
Vakar uz stundām trijām aizbraucām trijatā līdz Buļļupei, pie Bolderājas tilta, nekad nebiju tur bijis , tik vien kā biju dzirdējus ticamus un mazāk ticamus nostāstus par asariem un zandartiem , protams, ka zivis bija aizpeldējušas uz citu vietu, tomēr lai vai kā 'pāris pannas ar tādiem ap 100 gramu asarīšiem salasījām, cope izteikti kaprīza, izmēģinājām visus spiniga mānekļus, viens asaris uz palielu tvisteri un vismaz desmit norauti mānekļi, pārgājām uz soļojošo gruntenīti un pamazām lieta aizgāja . Asarīši ņēma ļoti uzmanīgi, tomēr ar ziemas driblim līdzīgu tirināšanu un nelielu ēsmas vilkšanu un kratīšanu pa grunti varējaq pa kādam pierunāt. Katrā gadījumā es sapratu, ka tur noteikti atgriezīšos, nu patīk man tā industriālā makšķerēšana, nesen tā pamatīgāk papētīju Rīgas karti un apstulbu, kas patiesībā šeit ir ūdeņu, Daugava ar visiem saviem kanāliem un apendicītiem vien ir ko vērta, a kas tur ir zivju, būs nopietni jāpieķerās šai tēmai, ceru, ka varēšu šo ūdeņu pētīšanu un atklāšanu veikt kopā ar CL vai TV raidījumu.

03.12.2007.

Līdzjūtība.

Es zinu visus viņa rakstus no galvas, varu teikt lielu paldies viņam par to, ka esmu makšķernieks un ne mirkli nešauboties varu teikt ka Juris Robežnieks jeb Ruduļu Juris bija mūsu laiku Jaunsudrabiņš, viennozīmīgi pēdējo trīsdesmit gadu izcilākais MAKŠĶERNIEKS - STĀSTNIEKS un vienkārši forš vecis.
Šonakt Juris devās copēt uz citiem, mierīgākiem un labākiem ūdeņiem, mēs paliekam šeit, bet daudziem tūkstošiem copmaņu sirdīs paliks Jura smaids un makšķernieku leksikā vēl gadu desmitiem saglabāsies viņa teiktie vārdi.

Ne asakas ,Tev Juri !

29.11.2007.

Riebīgāku laiku iedomāties grūti, bet kaifs....

Tā viss bija piegriezies, ka noliku malā visus darbus un braucu uz Salacu, paši zinat kāds vakar bija laiks, bet kā jau pilnīgam idiotam, man tas nekādas emocijas neizraisīja, ap pusvienpadsmitiem piebraucu pie upes SALACGRĪVĀ un ar izbrīnu konstatēju, ka neesmu vienīgais slimais, pa abiem krastiem saskaitīju ap desmit veču, kas sarāvušies vicināja kātus. Zinot ka pēdējās dienas labi tika vilkts Ainažu krastā zem baznīcas, tur arī nostājos, netālu no diviem vīriem, kui pludus meta aš aiz trešā balsta, tas ir savus 60 metrus vismaz, jēgas jau no tā lielas nebija, bet meta labi, Iejaucu 3 pakas Bruda barības(breksis un rauda), nomērīju dziļumu starp 1.un 2. tilta balstu, tas ir ap 25 metriem no krasta, tur ir tāda kā iedobe, kur reizēm sastājās zivis, sākumam iemetu 3 bumbas, ja zivis ir , tad noreaģēs, ja nav, tad nav vērts barību mest. Izmēģināju visu ko var izmēģināt, gan ēsmas gan dziļumu maiņas gan plastmasas mormišku mainīt uz āķu un atpakaļ, bez rezultātiem, pāris reizes gan likās, ka motiļi kaut kur noziuda no āķa, bet teikt ka tāsbija zivis neņemos. Nu neko , savācu savas mantiņas un gāju uz otru krastu, tur kur parasti verči stāv plecu pie pleca, bet tā kā vienreizējo atļauju vairs nav, tad veču arī nav, vēl arī laiks tāds superīgs, tāpēc varēju brīvi izvēlēties vietu copei, nostājos metrus 50 virs tilta. Ieberoju ar savām standarta 3 bumbām un pamazām sāku "iebraukt" tēmā, tas nozīmē piešauties pie konkrētajiem makšķerēšanas apstākļiem, jo vējš un sniegs to visu procesu padarīja ne visai vioeglu. Pirmā raudiņa pieteicās minūtes 15 pēc barošanas, raudiņa neliela, ap 100 gramiem, bet cik sapratu no apkārtējo veču reakcijas, tad tā bija pirmā zivs tajā dienā, kad sapratu kuŗ zivis nostājušās un kā viņa svar pierunāt, tad sāku ik pa brīdim pa kādai raudiņai vilkt, citās reizēs spļaudītos un teiktu, ka pilnīga necope, bet šoreiz tās raudiņas nāca ar tādu piestrādāšanu, ka gandarījums bija vienkārši milzīgs , katru zivtiņu vajadzēja izstrādāt un sakacināt, vienkārši super. Cik redzēju, tad neviens no večiem tā arī pie zivs netika, es līdz pusčetriem savus pluss mīnus divarpus kilogramus raudiņu salasīju, kas ir dīvaini, bet ļoti raksturīgi Salacgrīvai, sliktas copes reizēs un vakar bija izcili slikta, zivis tur reizēm ņem tikai un vienīgi grūbu, runa ir par raudām, nekāds motilis vai cits tārps nespēj šajās reizēs izdarīt to, ko dara labi izvārīta grūba, absurdi, bet tas ir rezultāts tam, ka gadu desmitiem šeit zivis tiek iebarotas un ķertas uz grūbām, es domāju ka pa gadu savu tonnu 'vārītu grūbu šeit veči noteikti samet.
Kad krāmēju mantas mašīnā pienāca vietējais takuzinis un sāka stāstīt kā viņš vēl iepriekšējā dienā vilcis breksēnus , it kās jau varētu tam nošņurkušajam vīrelim neticēt, bet arī Ritas tur bija sestdien un vilka izcili labas raudas un līdz puskilo finierus, tā ka es vienkārši labi trāpīju, bet tik un tā esmu gandarīts par šo dienu.

28.11.2007.

cits pa ledu, cits pa upi, cits pa jūru staigā...

svētdienas rītā par visiem 100% biju nobriedis kāpt uz ledus, tomēr no rīta apzvanot pazīstamos cēsiniekus un visi kā viens viņi sēdēja uz viena no Dzērbenes ezeriņiem, uz citiem ledus neesot, a es ta zinu, ka uz tā ezera jau pieci makšķernieki ir pa daudz. kur tad vēl ja tur sēž padsmit cilvēki, tāpēc ātri noreaģējām, nolikām sagatavotos ziemas rīkus un paņēmām vasaras makšķeres lai ap 12 būtu SACGRĪVĀ. Ar patiesu izbrīnu konstatējām, ka cilvēki, bet pavisam mierīgi varam iekārtoties arī mēs, iemaisīju Sensas Raudu un Bruda Breksi, iebaroju un...., veči pa retai izvelk, bet ne es ne Rita neko nedaram un tā pusstundu no vietas, lai arī zinu, ka barībai jāiestrādājas, tomēr sīkas šaubas jau sāka iezagties, nolēmu vēlreiz iebarot un nedaudz pārtaisīt makšķeri, uzliekot pludiņu ar ļoti košu, resnu antenu, kuru iegremdēju līdz maksimumam, padarot to ļoti jūtīgu, bet lieliski redzamu arī no 35-40 metru attāluma. Jau pirmajā laidienā tiku pie raudas, tad otras un pamazām lieta aizgāja, kā jau paredzēju, tad večiem copes pamazām pieklusa, barība darīja savu. Visumā cope bija ļoti kaprīza, tomēr daži jeļčiki bija ievērības cienīgi, noteikti aiz 300 gramiem, arī lielākās raudas bija tāda paša izmēra, ap 3 sāka krēslost, cope beidzās un mēs metām mieru, rezultāts pa diviem ap 5 kg visnotaļ smuku zivju. Motili zivis nepazina, tikai smalki baltie tārpiņi, pink, priekšroku zivis deva nelielai bāli zaļganai plastmasas mormiškiņai.
Kaifs baigais.
Paziņas vakar Daugavā uz'džigu tika pie 5 zandartiem un 3 līdakām uz diviem, lielākais zandarts virs 2, apmierināti līdz ausīm.

20.11.2007.

nāk motiļu laiks

Alūksnē jau rīt daži aktīvisti taisās kāpt uz ledus, nu viens no tiem aktīvistiem ir tāds izstīdzējis 'maikste zem kura pat 1 cm plāns ledus diez ko nekrakšķ, prognozes gan sola, ka vēl kādu nedēļu uz ledus netiksim, droši vien kā tā arī būs pareizi, lai zeme un ūdens atdziest un tad kā uzsals, kā sāksies sezona, tā tikai aprīlī beigsies........(esmu skaidrā).
Vakar zvanīja lielākais Latvijas motiļu skalotājs un izstāstīja pašu skumjāko stāstu kāds dzirdēts pēdējos gados, viņa nomātajos ezeros un to nav maz, motiļa praktiski nav, vai nu tās ir pagājušās siltās ziemas sekas vai kāda slimība vai vienkārši neražas gads nezinu, bet fakts ir fakts. Viņš zināja stāstīt, ka no četriem skalotājiem tikai vienam esot kaut kāda neliela rezervīte, kuru sākoties ziemai apēdīs ļoti ātri.
Tas savukārt liecina tikai par to, ka šoziem problēmas ar motili būs, ceru, ka ne milzīgas, bet būs, es jau esmu sazinājies ar vienu no lielākajiem Eiropas tārpiniekiem un gaidu cenu piedāvājumu, bet jau tagad zinu, ka Valmierā Ritai un arī abos SALMO veikalos noteikti būs gan lielais āķa motilis gan smalkais barojamais motilis vārdā JOKERIS, būs pieejamai arī Anglijā audzētie mazie, koši krāsotie(sarkani, dzelteni, burkānkrāsas) mušu kāpuriņi saukti par PINKI.
To rakstu neba lai reklamētu šos veikalus, bet gan vaiŗāk tāpēc lai tie kas piedalīsioes LČ un arī citās sacensībās zin ka lai tiktu pie vajadzīgā daudzuma gan lielo gan smalko motiļu, pietam par sportistiem draudzīgu cenu, to būs nepieciešams pasūtīt vismaz divas nedēļas iepriekš.

06.11.2007.

Rudens

Sestdien biju nolēmis paburzīties Salacgrīvas kolhozā, nu patīk man tā upe rudeņos, ļoti patīk, tomēr mans mēnesi vecais N sērijas NOKIA naktī vienkārši nosprāga, tātad modinātājs nenozvanīja un es aizgulējos, tāpēc biju pie upes tikai 6.30, kas nozīmē tikai to, ka zivīgajās vietās nostāties vienkārši nebija kur, kā sapratu no večiem ar kuriem kopā pirku licenses, tad viņi esot atbraukuši jau 3 un arī vietas perspektīvākajos rajonos vairs nebija, jo lielākā daāa veču tur sabrauc jau no vakara, kurš dzer šņabi, kurš sēž ar fīderīti. Mani šāda perspektīva nevilina, bet copēt ta gribās, pagājos gar krastu pārsimts metrus, nu nav vietas, baigo škrobi parāva, nu tādu, ka gribējās pateikt veselu virkni lamuvārdu, tikai nebija kam, tas bija mirklis, kad prasījās, lai kāds "uzbrauc augumā", tomēr neviens nepieteicās. Kad emocijas bišķi nomierinājās, sākām štukot ko darīt, nekas cits jau neatlika kā babraukt nedaudz uz augšu pa upi, nepilnu kilometru, tur starp ašķiem bija smukas spraugas, kur varēja mēģināt copēt, tiesa straume bija pastipra, bet biaj arī palielas atstraumes, kurās kaut kas plunkšķinājās. No pieredzes zinu, ka rudeņos nekāda medus maize tur nav, tāpēc nekādas lielās izredzes neloloju, barībā iemaisīju SENSAS GROS GARDOS un BRUDA BREKSIS plus kādi kilogrami 4 zemes, no starta iemetu tikai trīs bumbas, metu tās uz straumes atstraumes robežas, pirmā raudiņa pieteicās pirmajā laidienā, arī Rita sāka ķert raudiņas, nelielas gan, pamatā ap gramiem 100, bet nu šājā situācijā tas bija vismaz kaut kas. Pēc pirmās raudiāns nolēmu, ka jāizņem no kastes viens henesis un jābauda rudens diena, raudiņas ķērās, pa kādai līdz gramiem 300, tad vienu brīd man pieteicās brekšu bērns ap 500 gramiem, mmmm, tas uzsita baigo asini, ņēmu slieku bundžu un barbariski saraus'tīju gabalos sliekas 20, iebēru barībā arī šķipsnu gaļinieku un ielādāju copes vietā trīs "gaļīgas" bumbas , pirmais iemetiens un brekšuks uz gramiem 700, tad viens (likās jau ka pavisam smuks) aizgāja un iestājās klusums, tomēr spriežot pēc tā, ka raudas bija pagājušas no barības metrus 4-5 zemāk,
tad uz barības stāvēja lielākas zivis, iemetu vēl vienu tārpainu bumbu, pārtaisīju nedaudz breksiskāk makšķeri un .... izvilku piecus brekšukus pēc kārtas. Rita tai pat laikā turpināja ķert raudas, pietam tīri smukas, pēc brīža mani brekšuki tomēr sajuta briesmas un aizgāja, jo cope notika nepilna pusotra metra dziļumā, pārslēdzos uz raudu copi un ar patiesu kaifu baudīju rudeni. Kopā pa dienu uz abiem salasījā bišķi virs 10 kg zivju, dažas atdevām vietējiem kaķiem, pārējās turpina peldēt. Ķēru uz slieku un gaļiniekiem , sākumā bija nedaudz motilis, bet tāds pussprādzis un maz, tomēr raudas to pat negribēja, Rita mēģināja arī grūbu, kas ir Salacgrīvas top ēsma bieži vien, raudas ēda arī tās.
Ko darīt šajās brīvdienās nemaz nezinu, tomēr visticamāk ka braukšu atkal Salacā

23.10.2007.

COPE

Noskaņojums pēs darba nedēāls bija tāds, ka uz pārāk tālu un nopietnu copi nemaz tā īsti negribējās braukt, tāpēc sestdienas rītā paņēmām 8 metrīgās bezriņķu makšķeres un braucām uz Gauju, vētra bija aizpūtusi arī večus no upmalas, jo ap 10 pie upes, vietā kur parasti ir daudz tautas, bija tikai pāris veči. Es iemaisīju SENSAS GROS GARDONS ar pāris BRUDA BREKSIS , papildināju to visu ar zemes porciju aptuveni 1\1 un sākām makšķerēt, no starta iemetu tikai 3 bumbas, zivis noreaģēja momentāli, Ritai rauda ap 400 gr, man brekšuks ap 300 gramiem, daži smuki baltie sapali, likās ka nupat panesīsiec super cope, bet...... . Diemžēl sivis palika aizvien smalk;ākas un smalkākas, nelīdzēja nekas, ne tārpiņi barībā, ne cietāka ne šķidrāka barība un tikai pa retam brekšukiņam, tiesa Ritai viens ap kilogramu, bet pārējie stipri maziņi, cope jau bija katrā laidienā, tikai nomācošs bērnudārzs, toties izglabām paŗis kompānijas no sabojātas dienas, jo veči pa stundai nesekmīgi centās noķert kaut vienu ēsmaz zivtiņu svētdienas līdaku copei, tad nu mēs kā ziemas svētku rūķīši dālājām mazās raudiņas un baltos sapalus, nu pacietības mums pietika līdz trijiem pēcpusdienā, pa šo laiku tika noķertas aptuveni 10 daudz maz smukas rudens zivtiņas, sūdīgi, bet tik un tā copes gandarījumu noķēru.
Svētdiena, simtprocentīgs sestdienas scenārija atkārtojums, tikai cita vieta upē, zivs katrā metienā, bet maziņas līdz ārprātam, toties laiks ta kāds, varēja sauļoties un priecāties par dzīvi, ehh nu forši, nu!!!!

15.10.2007.

Latvijas čempionāts pludiņmakšķerēšanā

Šī gada pludiņmakšķerēšanas aktivitātes ir beigušās, kā vienmēr ir uzvarētāji un ir tie, kas neuzvarēja, bet to maču kaifu sajuta visi, nu ir kautkas netverams tajā sacensību procesā, jo pat veči, kas cīnās par to lai nepaliktu pēdējais, brauc un piedalās, jo ir interesanti, ļoti ceru, ka nākamgad atkal kāds pievienosies mūsu kompānijai, ja kas, tad es kā vienmēr esmu ar mieru maksimāli palīdzēt(saindēt) jebkuram jaunpienācējam.
Piektdienas treniņš Daugavā diez vai kādam deva kādu vērtīgu atziņu, jo tā īsti ar super lomiem neviens lepoties nevarēja, dziļajos sektoros ar štekeri sādāja tikai daži, pārējie vai nu vicināja 8-9-10 metrīgas bezriņķu makšķeres vai mēģināja ķert tālajā (35-50 metri) distancē, straumes upē nebija, zivis bija salīdzinoši neaktīvas, tāpēc mēs vairāk sējām un regulējām makšķeres nekā makšķerējām. Cope liecināja, ka briest kaut kas nelabs, jo piekrastē bija daudz ausleju, kas nozīmēja, ka tiem, kuri cīnās par vietām čempionāta galvgalī un par vietu izlasē noteikti nāksies ķert mailes, kas nav tā interesantākā nodarbošanās.
Sestdien izloze mani ielika D1 sektorā, blakus Gena Grigorjevs, netālu Ziediņu Agris un Reķu Mareks, tas nozīmēja tikai to, ka atslābināties nedrīkstēs, izliku štekeri, divus tālmešanaas kātus un 3,5 ; 4 un 5 metrīgās bezriņķu makšķerītes piekrastes auslu copei, barību būvēju no SENSAS GROS GAARDONS un BRUDA BREKSIS barībām, tā kā straumes nebija, tad zemi liku klāt vidēji smilšainu, proporcijas aptuveni 1\1 , no starta iebaroju ar 7 lielām, ne pārāk cietām bumbām štekerim un aptuveni 10 bumbiņas tālmešanai. Makšķerēt sāku ar štekeri, bet visu laiku baroju tuvo distanci mailei, pirmā zivs, maziņš plicītis pieteicās jau pirmajās sekundēs, kā tārps sasniedza grunti, tas gan izbrīnija, gan priecēja, jo apzinos, ka štekeri pārvaldu pietiekoši labi, lai varētu cīnīties par uzvaru, tā nu arī labā tempā štepselēju maziņus plicīūss, ar acs kaktiņu redzu, ka Gena un Agris arī velk zivis un izskatās, ka nedaudz lielākas, tas lika strādāt vēl ātrāk, lai gan ar prātu saprotu, ka ar mazo lauru lapas izmēra plicīti ir pagrūti cīnīties pret'smukām raudām un brekšu mazbērniem, tāpēc ik pa laikam kaut ko mainīju magšķerēšanas un iebarošanas stilos. Aptuveni pēc stundas man pieteicās brekšu bērns ap gramiem 700 vērtē, oiii, gandrīz nogāja aiz priekiem, jo pie smalkas zivs tas ir baigi labs bonuss, kas noteikti tajā brīdī man ļāva izvirzīties priekšā, tas savukārt ļāva iekšēji nomierināties un ieiet ritmā, iestum, cope, izgaidi, cērt un zivs, teikšu atklāti, vēl nekag nebiju šādi izgaidījis copes, bet tas atmaksājās, jo tikai retais štekera iestūmiens bija bez zivs. Sākoties trešai makšķerēšanas stundai parādījās diezgan stipra straume, pamainot nedaudz barības sastāvu man izdevās pievilkt un apturēt pie sevis raudu baru, raudas vidēji bija rupjākas par pličukiem un arī ņēma viņas azartiskāk, tāpēc vilkšanas temps vēl nedaudz pieauga un es sapratu, ka būs labi, jo blakus Genam raudu nebija un plicīši arī sāka pietrūkt, Agri gan neredzēju, tomēr jutu, ka būs labi, Lomu svēršana parādija, ka esmu novinnējis savu zonu ar 3,9 kg zivtiņu, apsteidzot Agri, kurš palika otrais par veselu kilogramu, tātad arī bez bonusa būtu pieticis, bet nu drošāk ka viņš tomēr ir. Kā izrādījās vēlāk, tad zivis bija ķērušās visos sektoros, šur tur bija arī pa bonusam karūsas vai brekšuka izskatā, katrā gadījumā neviens tādu copi gaidījis nebija, vadoties pēc loģikas likumiem svētdien copei vajadzēja būt vēl labākai.
Svētdiena, barību taisīju tādu pašu, jo nav jāizgudro jauns velosipēds, bet gan jāizmanto to, kas strādā, paredzot vairāk brekšukus es paņēmu klāt arī sliekas, mazajiem gan tas nav vajadzīgs, bet lielais breksis var iekārot arī slieciņu, Guntis atbrauca no izlozes un izstāstīja, ka esmu atkal D zonā, tikai šoreiz 2. numurā un Gena savukārt ir ielozējies manā sektorā, nuuu neteikšu, ka mani šīs fakts ļoti iepriecināja, jo vērtēju Genu kā ļoti spēcīgu makšķernieku un es taču zinu cik daudz barības es saliku tajā vietā, tomēr izvēles jau nav, tāpēc jau sagatavošanas laikā , kad mērot dziļumu sapratu, ka straume upē ir, visu inventāru un barību taisīju tā, lai varētu spiest uz ātrumu un zivs atņemšanu kaimiņiem, sevišķi jau Genam, kurš sēdēja pa straumi uz leju no manis. No starta es ieliku lielu galdu uz štekeri un dažas bumbas piekrastē, zem 5metrīgā kāta ,to tā, rezervei, makšķerēt sāku ar štekeri, Gena ar piecinieku bezriņķu makšķeri, man mazi plicīši, Genam smukas raudas, temps vienāds, sāku zaudēt no pirmām minūtēm, pārgāju uz piecinieku, bet tur man zivju bija mazāk kā uz štekeri, tāpēc nolēmu darīt visu, lai zem štekera pievilktu pličus un brekšukus nedaudz rupjākus, tāpēc liku klāt visus tārpus, kas man bija, kaut kas arī nostrādāja un aptuveni uz otrās stundas beigām man zivtiņa palika nedaudz rupjāka, bet Gena ta turpināja vilkt, bija gan viņam nelielas pauzītes, tomēr līdz pat pašām sacensību beigām biju pārliecināts, ka es viņam zaudēju. Atnākot zivju svērējiem pirmo svēra Genu, viņam loms bija 3,5 kg, cēlu no ūdens savu tīkliņu un jūtu, ka tur ir vairāk kā bija sestdien, beru sveramajā traukā un sāku smaidīt, jo svari rāda 5,07 kg zivju, tomēr šoreiz tas temps un rupjā makšķerēšanas attaisnojās, rupjā tāpēc, ka lielākā daļa to zivju ko metu pa gaisu ārā bija jāņem ar uztveramo tīkliņu, tomēr šoreiz viss ir ok. Kā vēlāk izrādījās, tad mūsu komanda vispār svētdien bija izcili labi nomakšķerējusi, Pēteris 1., Ivo 1., es 1., Rita 2., tikai Guntis kaut ko nedaudz pārķīmiķoja un nevarēja šoreiz uzrādīt labu rezūltātu.
Apkopojot rezultātus izrādījās, ka esmu šo sacensību tūri novinnējis, otrais palika Krišjānis, trešais Ainārs Bauģis
Čempionāta kopvērtējuma tabula man arī ļoti patīk, jo 1. Pēteris, 2.Rita, 3. Ainārs Bauģis, 4. es, 5. Agris Ziediņš, komandām protams , ka čempioni ir SALMO, otrie MAVER , trešie pavisam negaidīti, bet pelnīti ir ASARIS.

08.10.2007.

3. kārta brīvdienās

Kaut kāds ārprāta murgs, tikko vēl bija svētdiena, bet rīt jau ir piektdiena, jābrauc uz Daugavu trenēties, sariktēt makšķeres, mēģināt sajust maču atmosfēru un garšu, lai sestdien un svētdien var nostrādāt ar pilnu atdevi. Daugavā bijām arī iepriekšējā svētdienā, bijām padaudz, gan Maver, gan Milo, Asaris un divi no Salmo, zivis ķērās, man jau liekās , ka labi, citi saka ka slikti, visticamāk jau ka es atkal biju labā vietā iesēdies, bet gan jau mači visu saliks pa vietām, galvenais , lai nav jāķer mailes, kaut vai ķīši, bet tikai ne mailes, jo tas ir līdz idiotismam automātisks process, no kura kaifa nav nekāda, bet nu komandas rezultāta vārdā nāksies, ja nekas cits neķersies.
Salīdzinoši ar vasaru tur patreiz ir parādījies daudz raudu, pat diezgan smuku raudu, ļoti daudz lielu ķīšu, var redzēt , ka ir asari un zandarti, jo auslejas tiek dzenātas itin bieži, viens vīrs mūsu klātbūtnē uz džigu izvilkā zandarti ap trīs kg.
Par rezultātiem uzzināsiet sporta sadalā pirmdien, es savukārt šeit ielikšu savu, kā vienmēr ne visiem pieņemamo viedokli par šo pasākumu.
Ārā ir baigi silts laiks, laižam uz copi!

04.10.2007.

Gauja

'Tiem puikiem, kas rīt pīedalīsies mušiņmakšķernieku sacensību tiesāšānā, rīt tiekamies līdz pusastoņiem, vispār sabraukšana ir no septiņiem, pats braucu kopā ar mazo Grabovski, tāpēc zinu, ka ātrāk viņu augšā nedabūšu. 8 brokastis un tad sāksim izklīst pa sektoriem, neaizmirstiet zābakus, jo šur tur ir kāds grāvis jāforsē, arī upmalā dubļi ir vienmēr.
Ja nu kāds vēl grib mums piebiedroties, tad droši zvaniet man uz mobilo 29224086, ir vēl pāris vakances, kompānija jau ir laba un pasākums parasti atstāj tikai pozitīvas emocijas.
Svētdien savukārt daudzi no sportistiem būs Lucavsalā, kur pēc nedēļas notiks lielais fināls pludiņmakšķerniekiem, vajag nedaudz saprast brīvdienu straumes un zivis.
Apsolos tuvākajā laikā atdzīvināt šo lapu, citādāk pašam jau metās kauns.

28.09.2007.

Mušiņnieki Gaujā

29.09.Gaujā pie Siguldas notiks ikgadējais SALMO rīkotais mušiņmakšķerēšanas festivāls, tā ietvaros notiek sacensības, sacensību tiesāšanai nepieciešami daži brīvprātīgie, šacensības notiek 10 sektoros, katrā sektorā ir 2 tiesneši un 3-4-5 makšķernieki, tiesneša pienākums ir nomērīt un piereģistrēt katru dalībnieka nōķerto zivi, kuru dalībnieks iznes krastā. Makšķerniekam, kuram gribās saprast kas tas mušotājs ir par zvēru,'pasākums ir gana interesants, parasti tiek ķertas alatas, pa retai forelei.
Samaksa tiesnešiem nav paredzēta, toties visi tiek nodrošināti ar labām bokastīm un garšīgām pusdienām, ja ir interese rakstiet šeit vai man uz meilu : normunds@salmo.lv

14.09.2007.

Tā viš i

Paldies visiem, kas apsveica mani un komandu ar visnotaļ labu rezultātu Pasaules čempionātā, sīkāks maču apraksts būs oktobra CL, katrā gadījumā pats esmu apmierināts līdz ausīm, pie šādas konkurences kļūt par vicečempionu (ja jūs zinātu cik patiesībā biju tuvu arī Lielajam titulam) nav joka lieta, pat mani draugi poļi atzinās, ka viņiem visā sporta pastāvēšanas laikā esot tikai viens šāds tituls, nuuuu manai kautrīgai dvēselei tikai to vien vajadzēja dzirdēt. Ja nopietni, tad šāda veida makšķerēšana bija nu tik dvēseliski man tuva un saprotama, ka no pašas pirmās maču minūtes es jutu, ka varu uzvarēt, nu patīk man tā tālmešana, kaķenes šaušana un 15-30 zivis trijās stundās, kad ir laiks padomāt kā to zivi pievilināt, kā viņu apmānīt un piespiest pieķerties.
Pēc nedēļas Igaunijā būs Baltijas čempionāta 3. kārta, cik noprotu, tad runa ir par Mazo Emajogi, neliela upīte ar raudiņu, plicīti un maili, ceru, ka šodien rīt uzzināšu ko vairāk.
Ko ķerat, tautieši, šorīt redzēju Gauju, līmenis dikti zems, būs jāpievēršās saviem jeļčikiem un rudens raudām brīvdienās, gribās vienkārši apsēsties un pakaifot par copīti, bez steigas, tā vienkārši sēdēt un skatīties uz rudens sākumu, kaifs......

12.09.2007.

būšu atpakaļ 12.09.

Rīt no rīta Latvijas izlases sastāvā aizbraucu uz Ungāriju, uz Pasaules čempionātu pludiņmakšķerēšanā, vis ticamāk, ka tur pie interneta netikšu, jo dzīvojam īrētā mājiņā, tāpēc atliek vien novēlēt jums visiem lai uzvedaties godīgi.
Lai jums izdodas veiksmīgi apbraukt Rīgas korķus, kas sāksies kopā ar jauno mācību gadu.

Starp citu, jaunajās CL rakstītais par tiem balansieriem ir tīra patiesība, baigi interesanta cope, pamēģiniet un ja kas tad komentārus atstājiet šeit.

31.08.2007.

kā tad iet, ko?

Noķēru sevi pie domas, ka vairs nevaru piespiest sevi piecelties agri no rīta uz copi, pietiek, ka visu darba nedēļu uz darbu ceļos pussešos, tāpēc brīvdienās nu tā gribās kaut nedaudz vairāk pagulēt, nu vismaz stundiņu ilgāk un ja vēl atcerās visus tos filozofiskos izteicienus par to, ka makšķerēšana tomēr ir atpūta, ka makšķerēšanai jānes prieks un tikai pozitīvas emocijas, tad fināls ir tāds, ka tikai ap pulkstens desmitiem vienpadsmitiem ar šausmām secini, ka pus diena jau ir pagalam, bet tu vēl sēdi mājās, vai labākajā gadījumā esi ceļā uz copi.
Zinu, ka neesmu vienīgais, kam nācies šādu faktu piedzīvot, var būt , ka tieši tādēļ arī savulaik vairāk pievērsos visai lielajai iebarošanas mācībai, lai varētu zivis ķert nevis kaut kādās mistiskās stundās tikai no rīta vai vakarā, bet gan tad, kad man ir laiks un vēlme to darīt. Tiešī tā arī notikās šajās brīvdienās, abas dienas, precīzāk dienu vidus daļas, pavadījām Gaujā, sestdien vienkārši braukājām gar upi zivju meklējumos, šur tur pa stundiņai pacopējot, meklējām brekšu barus, bet atradām tikai nelielus, skrienošus bariņus, maksimums pa 10-15 gabaliem katrā, lielie bari, kuri vēl bija redzmi pirms nedēļas, bija sadalījušies vai aizgājuši patreiz vēl nezināmā virzienā. Savukārt svētdienas cope deva tādu kaifu, ka vēl šodien nevaru emocijas valdīt, runa ir par man tik mīļo "jeļčiku" jeb balto sapalu makšķerēšanu, zinu, ka daudz patreiz nosmīn, nē veči, ja jūs būtu baudījuši, ko nozīmē azartiska jeļčiku (100-250 grami) cope, kad tu katru zivi izspēlē, kad zini un jūti, ka viņi stāv uz barības un gaida, kad tu kaut ko izdomāsi, lai viņus pierunātu uz copi, mmm, kaifs pilnīgs, ar smalkiem rīkiem šī ir vienkārši super cope. Vakar makšķerējām tur pat Valmieras teritorijā, pie apvadceļa tilta, laba bedrīte, zivju daudz, meženes ārdās, mums atbraucot pie upes jau bija trīs veči, klasiskie "GAUJINIEKI", tas naozīmē mačkāti, barība, smalki pludi(3 gr), pa kādam jeļčikam viņiem pieķērās, bet visumā pastīvi, no rīta esot bijis labāk, sevišķi uz sienāzīti esot labi ņēmis, mūsu arsenālā bija sliekas, gaļineiki un divu veidu rupjmaizes ķieģeļi. Barībā iejaucu (to, kas bija palicis bagāžniekā) 2 pakas SALMO raudas , 1 paku BRUDA LIELĀ ZIVS un 1 paku BRUDA UPE, plus vēl paciņu barības līmes, visu to sajaucu un samitrināju ar melases-ūdens maisījumu, sanāca turpat 15 litri barības, vairāk kā vajag, tomēr tā kā mēs bijām spiesti apstāties nedaudz augstāk par "labākajām vietām", tad nolēmu, ka sākumā ar mīkstāku bumbu palīdzību mēģināšu zivis pievilkt pie sevis, atņemot tās kolēģiem. Iepriekš zemi sagatavojis nebiju, bet pie Gaujas var dabūt tikai smilti, tāpēc mitrināju barību tā, lai bumbas būtu smagas un sāktu jukt tikai nonākušas uz grunts, tas nozīmē, ka mitrinot ir jānotrāpa pēdējās stadija pirms pārmitrināšanas, no starta iemetu tikai 3 bumbas, lai saprastu, kas notiek, jāpiebilst, ka mēs stāvējām stāvā krastā, metrus divarpus virs ūdens, visa makšķerēšanas šajā vietā notika tikai kādus metrus septiņus no krasta, tur bija tāda divu straumju robeža, kurā parasti arī jeļčiks labprātāk uzturās. Jua pirmais laidiens Ritai atnesa smuku jeļčiku, arī es pierakstījos pirmajā laidienā, izvelkot katram pa zivīm 4-5, cope pieklusa, tas liecināja par to, ka šī diena ir "intensīvās iebarošanas diena", tas nozīmē, ka zivis ir, bet tām nav sevišāas apetītes, šādās reizēs barību ir jādod bieži, bet nelielām porcijām, iemet bumbiņu - divas, noķer 2-3 zivtiņas, kas saskrien uz svaigi iemesto bumbu un atkal cope apklust, tikai pa retai mazai copītei, jābaro atkal. No esmām vislabāk strādāja slieka, vienubrīd gan Rita uz rupjmaizes mīkstuma bumbiņām ātrā tempā izvilka jeļčikus 7-8 pēc kārtas, bet pēc tam zivis atkal pārslēdzās uz slieku, tā nu mēs stundas piecas arī nomakšķerējām, šajā laikā pa abiem noķērām ap 10 kg zivju, no tām tikai 4 nelielas raudiņas, pārējie jeļčiki, lielākos , kādus gabalus 20, atlasījām ēšanai, mmmm, cepti ar labu ķiploku mērīti tie bija ļoooooti garšīgi, nu vienkārši super garšīgi.
Nu tā gāja mums, tādā atpūtas cope pirms Pasaules čempionāta, jau sestdien agri no rīta aizbraucam uz Ungāriju, lai mēģinātu atrast kontaktu ar turienes brekšukiem un karpām, iepriekšējās ziņas par tur notiekošo gan nav tās labākās, lielais virs 40 grādu karstums ir darījis savu, vismaz pirms divām nedēļām cope tur bija izcili slikta, tomēr cerības , ka laikam paliekot nedaudz vēsākam arī zivis atdzīvosies ir.

27.08.2007.

!!!!!

Diemžēl, esmu spiests paziņot, ka traģiski gājis bojā IKARS,
viens no ļoti perspektīvajiem jaunajiem copmaņiem,
Cēsu puisis no makšķernieku kluba BB COPE .

LMSF un SALMO komandas vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem un draugiem.


---------------------------------------------------------------------------------------------------------

17.augustā Cēsu makšķerēšanas kluba biedrus satrieca traģiska vēsts, ka autoavārijā gājis bojā mūsu komandas dalībnieks un draugs Ikars Zilbergs. Atvadīsimies no Ikara 23.augustā Cēsu meža kapos.
Kluba biedri.


Kā negrib sirds ticēt,
Ka cilvēks var tā -
No gaišas dienas aiziet mūžībā.
/K.Skalbe/

21.08.2007.

esmu mājās, lai tūlīt atkal brauktu prom

plašās stepes saskatījies esmu atgriezies mājās, ja īsumā jāpasaka kā gāja, tad teikšu tā, es biju darbā, darbu padarīju, domāju, ka pat labi, pārējais jau ir cits stāsts, neko milzīgu nenoķērām, jo arī nemaz necentāmies ķert, par copes rezultātiem var iztekties dažādi, zivju bija daudz, jo Volgas deltā, saucamajos "razkatos" to tiešām ir daudz, bet arī tur ir nenormāls tautas presings uz it kā lielajām platībām, un sen jau ir pagājis laiks, kad Volgā varēja mest sarūsējušu naglu un tikai stiept zivis krastā, tomēr trāpot ar pareizajiem mānekļiem īstajā brīdī var atvilkties no sirds, pamatā līdakas un asari, arī Ruduļi, ja tie kādu interesē, pirmajā diena divatĀ ar Ritu trijās stundās noķērām vairāk kā 120 līdakas, pamatā 1-2 kg svarā, reti kura tuvojās 3 kg, ar to pietika, lai citas dienas lūgtu jēgerim lai ved vienalga kur, lai tikai nebūtu līdaku. Lieki piebilst, ka leģendārais SALMO rotiņš, konkrēti MAL 4 ar zelta galvāniku bija māneklis NR 1, lika iekšā visiem poļu un citiem mānekļiem, pat daudz redzējušie laivu jēgeri bija sajūsmā.
Ķērām asarus ,daudz, pamatā gan 200-400 gramīgus, bet katru dienu tikām arī uz tādiem līdz kg, tas tā saldam ēdienam, pa kādam mikro samiņam, nedaudz zandartiņi, kāda meženīte, visumā jau interesanti, arī kar=stums 37-42 grādi nelikās nemaz tik mežonīgs, vakaros pat varēja nosalt.
Atgriežoties ātri ievācu informāciju kas notiek šeit, Burtniekā veči pa naktīm ķer labus līņus un pa kādai karpai, Gaujā zivis ķerās, bet ir jauna sērga - zemūdens šāvēji, kas nekontrolētā veidā ir lielāka sērga par tīkliem, maksas dīķos karpiņas ķerās normāli, sevišķi tur, kur ļauj makšķerēt pa naktīm, bet tādu dīķu nav daudz, jo diemžēl daži kretīni( kaz mēģina aiznest zivis nesamaksājot saimniekam, vai pat iestiept tīklu maksas dīķī) ir sabojā'juši iespaidu par visiem makšķerniekiem.
Nedaudz jāaklimatizējas un jātaisās uz Pasaules čempionātu Ungārijā, izbraucam 1. septembrī.

20.08.2007.

...

Šonakt aizbraucu uz Krieviju, atgriežos tikai ap 17.datumu, vispirms piedalīsimies SABAŅEJAVA kausa izcīņā pludiņmakšķerēšanā, tas ir piemaskavā, pēc tam dienas desmit veltīsim Volgai, gan zem, gan virs Astrahaņas, tur kopā ar polijas SALMO gatavosim daudz un dažādus materiālus nākošam gadam , pamatā viss priekš Ribolov Elit žurnāla, tomēr kaut ko mēģināšu uztaisīt arī CL .

Tāds baigais panīkums iestājies veču aktivitātēs, vai ta neķerās vai?

01.08.2007.

...

Nu kā gāja jums šajās brīvdienās, vispārējās atsauksmes ir tādas pabēdīgas, kāds pa kādai zivītei noķer, bet kad nu būtu tā pa'nopietnam kāds novilcies pat nedzird. Pats biju pildīt pārtikas programmu, jeb braucām uz maksas dīķi paķert karpiņas, ko arī veiksmīgi izdarījām, bijām Trikātā, zivju tur ir daudz, tagad viņas ir noēdušās , resnas un spēcīgas, pat tāda divi kilo karpiņa skrien kā traka, var pakaifot pa nopietno, ja vien pārāk tuvu nesēž kāds kaimiņš ar savām gruntenēm, tad ir jāforsē, kas visbiežāk beidzās ar to, ka āķis izgriežas no karpiņas mutes un viss. Zinu, ka brīvo ūdeņu klīdēji mani nesaprot, bet nu tādās reizēs kad vienkārši negribas sēdēt mājās un labprāt apēstu vakariņās kādu karpiņu šādi dīķi ir īstā vieta kur aizbraukt, kā brīvdienās novēroju, tad 70% makšķernieku bija ar bērnu vai sievu, vai visu ģimeni, makšķerēšanas kā ģimeniskas atpūtas popularizēšanai tas tikai nāk par labu un kaut kāds neliels procents no šiem atpūsties atvestajiem ģimenes locekļiem noteikti kļūs par vairāk vai mazāk nopietniem copmaņiem un tas jau priecē.
Jā, kas bija dīvaini, lai arī zivju dīķī ir tiešām daudz un smukas, vidēji ap 1,5-2 kg, tomēr pēc starta barojuma ļīdz pirmajām copēm paiet stunda pusotra, sestdien pat divas, un nemetu es akmens cietas, smagas bumbas, bet gan sašāvu ar kaķeni mīkstas bumbiņas, it kā dīķis tiek intensīvi apmakšķerēts, tur zivis ir pieradušas pie visādiem brīnumiem, tomēr barošana tās krietni sabaida, toties kad viņas pienāk, mmm, tad veči nāk klāt un prasa, kāpēc mums tā ķerās. Sestdien vienam vīram ar humoru uzbraucu, ka nu diez vai vajag karpiņām līdz 3-4 kilogrami svarā likt auklu 0.3mm un 2. numura āķi, viņš nabadziņš aiz apvainojumiem'un sirdsdēstiem ņēma un piedzērās, jo nevarēja pārdzīvot, ka kāds viņam vecim, kurš šajā dīķī ir noķēris dažas karpiņas, atļāvās ko sliktu pateikt par viņa copes rīkiem. Patiesībā jau šis dīķis krietni atšķiras no citiem maksas dīķiem Latvijā un galvenokārt ar to, ka liela daļa no šeit makšķerējošajiem večiem ir Ritas klienti, kas jau savukārt nozīmē, ka šeit ir gan Wagler tipa pludiņu, gan mačkāti gan visādas citas izvirtības, ko makšķernieki citur diez ko nepazīst,tomēr galvenais ir tas, ka zivis ta ķerās. Bija jau nu dikti garšīgas tās ceptās karpiņas, nu dikti garšīgas.

23.07.2007.

LČ pludiņmakšķerēšanā 2. kārta

JST gan izteica cerību, ka es šeit pakomentēšu LČ 2.kārtu, neko daudz gan teikt negribās, viss jau it kā bija ok, tikai kaut kā nav tā gandarījuma, it kā komandas starts bija labs, individuāli arī kopvērtējumā esmu ticis uz 7.vietu, bet....
piedalījās visas sešas komandas, piektdienas obligātais treniņš, kad noteikti katrā zonā jāiemet sacensībām pietuvināts barības daudzums, neko dižu lomos neparādīja, pa kādai retai karpiņai, bet pamatā mazas raudiņas, nu tik mazas, ka šermuļi skrien, viena komanda gan ar to barības mešanu sevišķi godīgi neizdarījās, bet lai nu paliek, saku ko dzirdēju, nevis redzēju pats.
Sestdien cerētās bonusa karpiņas sevišķi nelutināja, uz štekeri vispār to bija tikai dažas, uz mačmnakšķeri vēl kāds pa kādai izvilka, ļoti svarīgi bija izvēlēties pareizo taktiku, vai nu likt uzsvaru tikai uz raudiņu ķeršanu, vai arī tikai uz karpu gaidīšanu, pats tieši šeit arī sadegu, sāku ķert raudiņas, pat sasniedzu labu tempu, bet netālu kaimiņam pieķērusies karpiņa sačakarēja man prātu un es visu uzsvaru uzliku uz karpu gaidīšanu, kas neattaisnojās, redz ko nozīmē nebūšana uz treniņu, darba dēļ netiku, rezultātā savu maču taktiku veidoju vadoties pēc komandas biedru treniņu rezultātiem nevis pēc saviem ieskatiem, nepiedodama kļūda, kas man vēl atspēlēsies kopvērtējumā.
Otrā sacensību diena sākās ar ļoti stipru lietu un vēju, uz izlozes sākumu lietus gan mitējās, bet vējš palika, pat sāka pieņemties spēkā, rezultātā man izpūta no turētāja štekeri un viens no svarīgākajiem posmiem salūza, tas notika sagatavošanās laikā, tāpēc paspēju ar naža un izolācijas lentas palīdzību kātu kaut kā saremontēt, tas gan kļuva par pusmetru īsāks, bet šoreiz tas lomu nespēlēja. Pēc prognozēm svētdienas karpu copei vajadzēja būt aktīvākai, jo tām pa nakti vajadzēja sanākt uz barību, tā arī bija, tikai..., tikai zonās A un B, citur nekāda dižā karpu aktivitāte neparādījās un tie kas uzsvaru lika uz mazo raudiņu ķeršanu nekļūdiās, arī es ņēmu vērā sestdienas mācību un'cītīgi piestrādāju pie raudiņu ķeršanas, tiesa uz pusstundu gan paņēmu rokās mačmakšķeri, lai pārbaudītu kas notiek uz sabarotās vietas, bet copi nesagaidot pārgāju atpakaļ uz raudiņu ķeršanu un l;īdz finišam salasīju 2,4 kg , kas pateicoties tam, ka dažiem konkurentiem pieķērās neizvelkami lielas karpas ļāva man novinēt savu zonu, blakus zonā tieši tāpat uz raudiņām novinēja Pēteris, izcīnot 4 punktus no 4 iespējamajiem, tas ir uzvarot 4. reizi savu sektoru un stabili nostiprinoties līderza pozīcijā.
Tā nu atkal sanāca, ka daudzu peltā SALMO komanda atkal izcīnija skaistu uzvaru, ja prasīsiet kāpēc teikšu godīgi - nezinu, var būt pateicoties SENSAS un SALMO barībām, var būt SALMO auklām , bet var būt mums atkal paveicās?
No organizatoriskās puses viss notikās labi, tiesneši strādāja, tiesa pamaz viņu bija, bet neviens jau arī nešmaucās, tāpēc šo sacensību posmu var nosaukt par labi noorganizētu, tomēr sevišķi aizrauties ar sacensību izvešanu dīķos nevajadzētu, lai nesāk degradēties sportistu apziņa, tas ir pavisam nopietni, ja sacensības, kuru Latvijā ir tikai trīs, notiek vienos un tajos pašos ūdeņos, tad sportisti stipri iesīkstē un vairs nemeklē risinājumus, bet gan strādā pēc noteiktas shēmas. Tieši tāpēc lielākā daļa ar patiesu prieku uzņēma 3. čempionāta kārtas organizatoru, MAVER komandas, teikto, ka fināla tūre notiks 22. un 23. septembrī Rīgā, Lucavsalā, laba vieta sacensībām, no kuras sākām atteikties tikai tāpēc, ka gadus trīs četrus atpakaļ praktiski visas sacensības notika tikai tur, tagad laiciņš ir pagājis, daudz kas aizmirsies, būs interesanti, pietam tik vēlu rudenī tur sacensības vēl nav bijušas.

17.07.2007.

atpeldējām no Lietuvas

Nav jau labi sākt tekstu ar lamu vārdiem, bet runājot par šo brīvdienu Lietuvas braucienu piormais kas nāk prātā ir vārds - bļin un tikai tad var sākt stāstīt. komandas Salmo un Asaris izbrauca turp ceturdienas pēcpusdienā, ar domu, lai piektdien var visu dienu normāli notrenēties, pēdējos 200 kilometrus lija lietus, nevis vienkārši lija, bet gāza, visas vietējās upes un grāvji bija pārplūduši un duļķaini, skats kā pavasara plūdos, sajūtas protams pretīgas, bet nu jābrauc jau vien ir. Tikuši galā sazvanījām organizatoru, kurš izstāstīja kur jāpērk licenses(diennakts 2 lati) un kur var taisīt nometni, piebrāucām pie upes(lietus gāž) a upe ta kolosāla, zivis plunkšķināās, veči makšķerē, paskaties un jūti ka te ir zivis, atradām vietu nometnei, bet kāpt ārā no mašīnas jau nevienam negribās, kaut kā tika uzceltas dažas teltis, kurš nolēma gulēt mašīnā(kam mašīna lielāka), es pagāju kādus simts metrus līdz diviem vietējiem makšķerniekiem, kuri ļoti profesionāli vicināja 8metrīgos mahus, manā klātbūtnē gan viņi neko nenoķēra, tomēr copes bija un tīkliņos varēja redzēt padaudz zivju, uztaisīju gudru ģīmi un aprunājos ar aborigēniem, izrādījās, ka mums ir daudz kopīgu paziņu, tā ka ātri kļuvu gandrīz par vietējo, viens no leišiem tikai noteica - sevodnja jesco harosaja pagoda(lietus gāž, vējš tāds, ka lietussargu lauž kopā), no vot na vihodnije pagoda budet ocen plahaja, nu nu , es nodomāju, kur tad nu vēl sliktāks laiks, mmm, būtu nu labāk klusējis.... Tā nu ceturdienas vakars pagāja gumijas zābakos un zem lietussarga kopā ar leišu dektinis, kas to vakaru padarīja pat tīri ciešamu, piektdienas rīts ausa bez lietus un pat ļoti patīkams, es pieradis celties pussešos pamodos un ieraudzīju kā Rita pa mašīnas logu sajūsmināta vēro upi, skats tiešām super, pliči un brekšuki vienkārši vārījās, ik pa laikam kaut kur uzsita zandarts vai kāds cits plēsējs, nebija pat divi domi, bija jāceļaš un jāiet copēt. Līmenis upē pa nakti bija pacēlies par centimetriem desmit, straume stipra, sākām mērīt dziļumu un secinājām, ka zem 13 metrīga štekera tas ir ap 4 -5 metri, lai varētu ēsmu noturēt uz grunts jālieto pludiņi ne mazāki par 15 gramiem, runa iet par plakanajiem pludiem, vis labāk tomēr strādāja 20 gramīgie pludiņi. treniņos zivis ķērās labi, pamatā tie bija pliči, bet tādi no 200-400 gramiem, reti kāds sīkāks un vēl retāk kāds lielāks, Ivo tika pie smukas karūsas, kāds pie kādas izcilas raudas vai asara, bet izteiktu bonusu nebija, personīgi mani tas tikai priecēja, jo tas nozīmēja tikai to, ka noteicošais būs tehnika un pareiza taktika. Piektdien pirmspusdienā ieradās arī pārējās divas Latvijas komandas Milo un Maver un tikai viena, nepilna, leišu komanda, kas likās dīvaini, arī igauņi atbrauca tikai pašā vakarā, vai nu tā ir liela pašpārliecinātība vai nenopietna attieksme pret darāmo darbu, bet rezultāts bija redzams pēc mačiem. Treniņa laikā kļuva sklaidrs, ka zivju ir daudz, bet tās vajag mācēt noturēt, kā arī ļoti svarīgi ir iemanīties ķet tikai lielākos eksemplārus, nevis visas pēc kārtas, palielas bažas viesa tas, ka upē bija daudz lielu ausleju, Rita paņēma maiļu kātu un kādu mirkli pastrādāja, pietika lai saprastu, ka ar šādu tempu var sasist vismaz 4-5 kg, ja ne vairāk, vai to pašu varēs izdarīt ar dziļumzivīm bija atkarīgs no izlozes un veiksmīgas taktikas, bija viela pārdomām. Lai mums nebūtu pārāk labs noskaņojums jau no piektdienas pēcpusdienas sāka celties vējš un līt lietus, tuvojoties vakaram tas viss pieņēmās spēkā, pa vietējo krievijas puses (kilometra attālumā)rādio visu laiku skanēja vētras brīdinājumi, kaifs pilnīgs, pa nakti likās ka vējš un lietus apgāzīs visas teltis un mašīnas, austot gaismai nekas nemainījās, noliktajā pulcēšanaš laikā tika nolemts pārcelt startu par stundu, ar cerību, ka kaut kas mainīsies, var jau būt, ka kaut kas mainījās, bet tikai ne uz labo pusi, tāpāc lielākā daāļa sportistu, kuri no no Latvijas izbrauca +27 grādos un protams ka lietus drēbes līdzi paņēmušās nebija, vai bija tikai kaut kas, bija pilnīgi slapji jau sagatavošanās laika sākumā, tomēr tas sportiskais azarts dara brīnumus un visi tik maisīja barības un regulēja makšķeres, it kā spīdētu saule, tikai makšķeres tikai liktas nevis turētājos, bet gan guldītas zālē un vēl piespiestas no augšas, lai vējš neiepūš upē, tā pat jau pa kādam spainim vai tārpu bundžai aizpeldēja pa straumi. No starta lielākā daļa sāka makšķerēt ar štekeriem, zivis ķērās, vējš traucēja diezgan stipri, bet fakts, ka tas pūta slīpi no mugurpuses 'tomēr ļāva pastrādāt, daži leiši no pirmās sekundes sāka sist mailes, dažam tas izdevās pat stipri labi, tomēr kā rādīja svēršana tikai vienam izdevās nivinnēt savu sektoru, diemžēl tas bija Ritas zonā, leitis ar 6,2 kg novinnēja, Rita ar 5,99 kg palika otrā, es sākumā kļūdaini izvēlējos taktiku, sāku ķert visu kas kustās, tikmēr Ziediņš seniors, blakus sēžot,vilka retākas, bet trīs reizes rupjākas zivis, šī kļūda, vart būt arī liel
ā piņķerēšanās man arī atnesa otro vietu sektorā, toties Ivo un Pēteris savas zonas novinēja, Guntis biaj sapulcinājsi uz savas barības lielos sapalus, vienu pāri kg izvilka, bet tad viens briesmonis viņu nomocīja minūtes desmit, izbaidīaj visas zivis uz barības un beigās pārplēsa pavadiņu un aizgāja, rezultātā zaudēts laiks, sabojāta vieta un tikai ceturtais zonā, bet tik un tā SALMO komanda pirmajā sacensību dienā nopelnīja tikai 10 punktus un izvirzījās čempionāta vadībā, bet vēl jau bija otrā diena...
Svētdienas rītā konstatējām, ka laiks ir palicis vēl sliktāks, es godīgi varu teikt, ka nebiju vēl tādā vējā makšķerējis, upē brīžiem bija pat metru augsti viļņi, pie tam pa nakti ūdens bija pacēlies vēl par pārdesmit centimetriem, vienu brīdi pavīdēja doma, vai nevajag mačus atcelt, bet leiši tik maisīja barības un smīnēja, nu neko darīt, sameklējām vāl pēdējās sausās drēbes, dažiem tādu vairs nebija, jo lietus bija teltis appludinājis pilnībā, un sākām gatavoties copei, bija pilnīgi skaidrs, ka ar garo štekeri pastrādāt neizdosies, tāpēc lielais vairums uzsvaru lika uz tuvo distanci, kas daudzos sektoros arī bija pareizais risinājums, lieki nešausminotiesvaru tikai pateikt, ka nosalšanas un samirkšanas stadija bija tāda, ka pēc finiša šāviena aizskrienot pačurāt rokas tā vibrēja, ka nevarēja saņemt raifera slēdzīti, (var jau protams atcerēties anekdoti par puisi, kam trīcēja rokas un kuram katra čurāšana beidzās ar ...., bet šoreiz tas nebija vietā). Pēc lomu svēršanas izrādījās, ka es savu zonu novinnēju, Guntis, Pēteris un Ivo ir otrie savās zonās, bet Rita, pateicoties izcilam ķērājam zonā(norauti 32 āķi trijās stundās) palika ceturtā, komanda nopelnīja 11 punktus, kas ļāva nostiprināties čempionāta līderu pozīcijās, tātad salšana un mirkšana bija tā vērta.
Par pārējiem rezultātiem gan jau JST ieliks sporta lapā, jo leiši solījās atsūtīt visus rezultātus.

09.07.2007.

braucam visi Lietuvā

pēs pāris stundām dodamies uz Lietuvu, uz pašu otru Lietuvas galu, pie Kaļiņingradas, Baltijas čempionāta 2.posms.
pēc prognozēm būs problēmas ar lielo motili, tas pēc šīs ziemas vispār ir deficīts, pie tam visās valstīs, neesot dabūjis kārtīgi noziemot, tāpēc tagad ir izlidojis, bet naba tāpēc kaut kas mainīsies, kapāsim sliekas, līmēsim gaļiniekus un mēģināsim kaut ko noķert arī Lietuvas ūdeņos. Leiši gan ir piemeklējuši ūdeni priekš sevis, viņiem ļoti grūti pieņemt, ka visas trīs pirmās vietas pagaidām ir mūsu komandu rokās, centīsies atspēlēties, būsim mājās svētdien, tad jau arī apstāstīšu kas un kā.

05.07.2007.

Kas notiek?

Cik izdevās saprast pāris dienās pēc atgriešanās no Itālijas, tad nekas ļoti labs ar copi nenotiek, man gan paziņas dikti daudz brekšus Gaujā ķerot, bet redzējis neesmu, tāpēc nekomentēšau, līmenis gan ir zems, kas nozīmē, ka breksi tur ir vieglāk atrast, ceru, ka sestdien uz kādu stundu aizbraukšu pārbaudīt kas un kā. Svētdien brauksim uz Valli, ģribās saprast kas tur notiek, nākamās brīvdienas tur būs SALMO klientu pasākums, tātad nekāda trenēšanās nebūs, jo tautas tur būs daudz un arī viņiem tur būs mači, ja kāds no aktīvajiem sportistiem ir gatavs braukt, tad dodiet ziņu, mans priekšlikums ir iesākumam uztaisīt treniņu maču, 1 + 3 stundas, nosvērt lomus, paanalizēt, vēlāk jau var arī vienkārši pacopēt, varam uztaisīt simbolisku interesi, teiksim 5-10 latiņi no deguna, lai rodās lielāks maču asums.

28.06.2007.

vieta komentāriem

12.06.2007.

svētki bērniem

Sestdien Lucavsalā notika Rīgas domes rīkotie un SALMO atbalstītie Makšķerēšanas svētki bērniem, tie notiek jau n-to gadu pēc kārtas un parasti pulcē līdz simts bērniem, notiek dažādi konkursi, tajā skaitā makšķerēšanas sacensības trijās vecuma grupās, piererdzējuši eksperti palīdz ar makšķeru pārtāisīšanu, ja gadījums ir īpaši smags, tad iedod jaunu makšķeri. Katrā gadījumā no gada gadā piedaloties šajā pasākumā redzi, kā viss notiekās un attīstās, kā puikas un neitenes, kuri piedalās pasākumā jau vairākus gadus , pamaz
ām kļūst par nopietniem copmaņiem, ir gan arī daļa tādu, kas bija loši un tādi arī paliek, bet tas jau ir normāli, šeit ir svētki visiem.
Šogad gan bija pieļautas dažas kļūdas no organizatoru puses, nepietiekama reklāma u.c. lietas, tādēļ dalībnieku skaits bija nedaudz mazāks, toties tie kas bija visi kā viens palika ļoti apmierināti, visi tika pie SALMO sarūpētajām balviņām, uzvarētāji pie makšķerēm un spolēm, pārējie pie makšķerēm, zivju tīkliņiem un citām noderīgām lietām, tāpēc tie kas neatbrauca var tikai to nožēlot, pasākums izdevās godam.
Nu lieki laikam piebilst, ka absolūti labāko rezultātu uzrādīja Grabovskis jaunākais, kurš savos četros gados jau divas nedēļas iepriekš nopietni gatavojās uz šō pasākumu, pat uz dejošanas mēģinājumiem vairs negāja, jo viņam taču ir jāpiedalās LIELAJOS MAČOS, iedzimts idiotisms, citu neko pateikt nevar.
Paspēju izbaudīt kondicionieru kaifu un noķēru pamatīgas iesnas un galvassāpes, tāpēc svētdien tādā pusatpūtas režīmā atkali bijām Trikātas karpu dīķī, atbraucām ap pusdienaqs laiku, sabarojām un jau pēc minūtēm 15 bija pirmā cope, Rita baroja ar SENSAS karpa un kukurūzas putraimu maisījumu, es savukārt ar SALMO karpa un Bruda stipro karpu, ko vēlāk saldināju ar šķidro SENSAS AROMIX atraktoru. Barības strādāja perfekti, mēs speciāli barojām diezgan tuvu viens otram, lai pārbaudītu kas notiek , viss notiekās ideāli, karpa sanāk, ēd barību, ēd kukurūzu un baltos uz āķa, karpiņas nebiaj lielas, vidēji ap 1,5 kg, lielākās līdz 2,5kg, bet toties daudz, vilkām un laidām atpakaļ, zivis gan šajā dīķī ir ļoti garšīgas, tomēr cik tad var viņas ēst, lai dzīvo. Es pats neesmu liels dīķu copes piekritējs, bet reizēm, kad Gaujā ūdens ir strauji pacēlies un sabrūnējis, un kad no rītiem vienkārši gribās izgulēties, tad var arī dīķī nosist copes asumu, sevišķi, ja viss apkārt ir sakopts un tīrs.

04.06.2007.

.

dodot brekšiem iznārstot mēs ar Ritu abas brīvdienas veltījām nenopietnai copei, es tā saucu makšķerēšanu karpu dīķī, nu nevaru es nopietni pieiet šādai makšķerēšanai, noķerot pusotras plaukstas finierīti man prieks bija lielāks kā par 2 kg karpiņu, bet ne par to šoreiz, parunāt gribēju par problēmu, ar kuru bieži nākās saskarties daudziem jaunizceptajiem dīķu makšķerniekiem. Runa ir par PĀRĀK LABU barību, kas lieliski dara savu darbu, savāc zivis no visas tuvākās apkārtnes, sāžot krastā redzi, ka uz barības viss burtiski vārās, burbuļi nāk, zivis rokās kā trakas, bet ...., kā teiktu Fredis ar Ufo, copes ta nav.
Un tagad šo situāciju pārveidojam cilvēcīgā saprašanā, ienākat talpā un ieraugat uzklātu galdu, viss smaržo un garšo lieliski, jūs mierīgi mielojaties un nemaz nepaskataties uz to vientuļo maizes riciņu, kas stāv pašā galda vidū, kuru tad interesē maize, ja apkārt tik daudz labumu. Nu ko teiksiet, man jau šķiet, ka šādi apskatot jautājumu viss kļūst skaidrs, ne velti lielo karpu ķērāji lieto visas tās dipētās, cukurotās boilas un velns viņu zina kādus vēl kulinārijas brīnumus, ja jūs savu āķim paredzēto kukurūzu vienā vai otrā veidā padarīsiet karpai pievilcīgāku, tad copju skaits dubultosies , tas attiecās arī uz mušu kāpuriem, sliekām un citām ēsmām, visvairāk gan uz visām mīklām un makaroniem. Paši makaronu aromatizēšanai izmantojam sausos SENSAS karpu atraktorus, teiksim(manuprāt labākais atraktors) CAPIX arī krietni saldina ēsmu un šādi, ar CARPIX apkaisīti makaroni pusstundas lakā kļūst par ļoti apetetlīgu kumosiņu.
Vēl viens padoms, ja ķerat uz konservēto kukurūzu, tad nepaskopojieties un piemaisiet to arī barībai, vai vēl labāk ar kaķeni uzšaujiet tos ik pa laiciņam uz barotās vietas, karpas pamazām pierod pie šo graudu uzlasīšanas un copes kļūst stipri aktīvākas.
Vakar mūsu lomā pamatā bija pasmalkas karpiņas, vidēji ap pusotru kilogramu, lielākās izvilktās bija nedaudz ai 2 kg, es agn vienu labu palaidu, pārāk nenopietni attiecos pret karpas spēku, saforsēju izvadīšānu, tomēr vislaabākaš emocijas bija kad mūsu četrarpusgadīgais juniors ar 4 m makšķerīti sāka stiept karpas, izvilka 4, lielākā aiz 2kg, palaida divreiz vairāk, skats bija vienkārši kolosāls, kā cilvēks ar visu savu spēku stiepj zivi krastā, brīžiem zivis vilka viņu, tad atkal viņš zivi, teikšu godīgi bija vērts ziedot brīvdienas lai to redzētu.

28.05.2007.

būs karsti

Sinoptiķi sola tādu siltumu, ka skaidrs ir tikai tas, ka šajās brīvdienās nārstos visas zivis , kas to vēl nav izdarījušas, tāpēc tā kārtīgi jāpadomā kurp doties copēt, pats skatos Salacas virzienā, gribās pastrādāt ar garo bolonēzi, paķacināt brekšus, vietējie vēl pa nedēļu ķēra , pat izcili smukus, ap 3 kg esot bijuši daži, vakarā zināšu kas tur notiek šodien, tad arī nospraudīsim sev maršutu, arī Gaujā ap Valmieru viss palēnām sāk notikties , vimba un brekši nārsto, raudas un jeļčiki ķerās, ne tik daudz kā rudenī, bet ir.
Gribu pabrīdināt tos, kam jau ir paspējusi iepatikties jaunā SALMO barība, paņemiet kādu paku rezervē, sevišķi breksi un karpu, noliktavā ir cauri un Brudam vajadzēs pāris nedēļas lai uztaisītu jaunu partiju, tiesa gan daudzos vaik,alos jau ir nopērkama arī paša BRUDA maisījumi, gan dārgie, gan lētie, pats tos lietoju jau gadus trīs, arī visi paziņas kam esmu šo barību ieteicis neko citu vairs negrib, varat to uzskatīt par reklāmu, ja par reklāmu uzskatat visu labo ko kāds par kādu produktu pasaka, piemēram to ka Toyota ir labas mašīnas (man ir citu marku auto, bet šo faktu zinu), bet šīs ir tiešām labas barības un es droši tās iesaku jebkuram, pats šogad esmu sajūsmā par LIELAIS BREKSIS, jaucu to kopā ar LIELO ZIVI , kad nu bračkas brekšuki sanāk, tad viņus no turienes prom dabūt nevar pat pārītim iedodot pa zobiem un tas jau nozīmē tikai ko labu.

25.05.2007.

Baltijas čempionāts, mans viedoklis

Tad nu vienreiz pienāca mirklis, kad arī es pats aplauzos pēc pilnas programmas, šajās sacensībās nostartēju tik slikti, cik slikti nebiju startējis jau ļoti sen, bet pats stulbākais ir tas, ka man nav sev ko pārmest, jo nevienu dienu nebija tā, ka blakus man kāds vilktu zivis, bet es sēdētu kā mudaks un o...., nē vienkārši veiksme man bija pagriezusi savu sejai pretējo pusi un abas dienas ielozējos sektoros kur lielo zivju nebija, vienkārši nebija, nācās ķert to kas bija, asarīšus, mini raudiņas un plicīšus, ja citus gadus ar to varētu arī pietikt, tad šogad Ventā ir ļoti daudz "bonusu", šoreiz gan brekšu bija nedaudz mazāk kā LČ, bet vimbu savukārt bija stipri vairāk, bija pat kilogramīgas. Kopumā jau maču gaisotne bija forša, bet skatoties nākotnē diez vai Venta būtu īstā vieta lieliem mačiem, jo tomēr uper šajā vietā ir nedaudz par mazu, tādā ziņā, ka zivis ir izvietojušās ļoti nevienmērīgi un izlozei jau ir stipri lielāka loma kā drīkstētu būt, protams var teikt, ka tāds jau tas sports ir, tomēr no sportiskā viedokļa tas nav labi, sevišķi gatavojoties lielām starptautiskām sacensībām.
Taisnības labad jāsaka, ka man pašam šis upes posms ļoti patīk, priekš praktiskās makšķerēšanas tā ir kolosāla vieta.

21.05.2007.

vieta komentāriem

pats dažas dienas nebūšu ēterā, vispirms Lietuva, tad Baltijas mači Ventā

17.05.2007.

LČ 1.kārta manā skatījumā

Pirmais čepionāta posms izdevās teicami, to nevaru teikt par savu rezultātu, bet nu par komandu gan, man pašam pietrūka sportiskās veiksmes, nepieķērās neviens augumā lielāks lopiņš, abas dienas ielozējos sektoru vidū, kur no abām pusēm kāds cen''sās atņemt jau tā nadaudzās zivis, tomēr lai vai kā, esmu ļoti apmierināts ar to kā nomakšķerēju, ar rezultātu nē, bet ar taktiku, barību un visu pārējo gan.
Paskaidrošu kāpēc tā, abas dienas manā zonā pirmās vietas tika iegūtas ar karpas izvilkšanu, ja vēl sestdien Ziediņš seniors pirms karpas izvilkšanas bija iedarbinājis arī brekšukus, tad svētdien Mareks divarpus stundas on... un tad tikai nopūtās, ka esot karpa pieķērusies, es paspēju aprunāties ar visiem dieviem, kādus vien zināju, bet nekas nelīdzēja un mareks minūti pirms sacensību beigām tomēr to lopu izvilka un nobīdija mani uz trešo vietu zonā, to visu sauc par sportisko veiksmi, tu vari cilvēks cītīgi lasīt visas trīs stundas pa mazai zivtiņai, bet te kaimiņš beigās izvelk vienu un viss ir skaidrs. Visā visumā lomi bija teicami, ne visiem protams, lielākais loms bija Pēterim, vairāk kā 9 kg zivju trijās stundās, Lielāko zivi, 3kg karpu, izvilka neviens cits kā mana mīļotā meitene Rita, bija gan 2nieki brekši, gan 1,5 kg līnis un visādi citādi brīnumi. Laiks bija kā jau vienmēr Ventā, līetus, krusa(visi baidījās par kātiem, jo dikti jau nu lieli bija tie krusas graudi) un vējš sacensību laikā un forš laiks sagatavošānās laikā un vakarā.
Šīs nedēļas nogalē tur notiks Baltijas čempionāta 1. kārtā, kur plāno piedalīties 3 leišu komandas, 1 igauņu un 1 somu komanda, kā arī 4 Latvijas komandas, būs interesanti, vienīgi kas ir slikti, ka paliekot siltākam laikam aktivizēsies arī auslejas un leiši jau nu neatteiksies pasist mailes, lai tiktu pie uzvaras, viss jau ir godīgi, zivis vien ir, bet šausmīgi trula un automātiska tā cope sanāk, pie tam Ventā auslejas ir maziņas, tāpēc baudījums no tādas copes ir nulle, tomēr cerēsim, ka breksis vēl nesataisīsies uz nārstu un priecēs mūs ar savu klātbūtni.

Mirtin! nāc atpakaļ, bez tevis ir garlaicīgi, es atvainojos, bet arī tev nebija taisnība.

14.05.2007.

Venta

Sestdien, kā jau biju solījis, bijām mēs Ventā, tur kur pēc nedēļas notiks LČ pludiņmakšķerēšanā pirmais posms, mēs apzināti iesēdāmies pašā tukšākajā, seklākajā galā, jo nekad tur vēl man nebija nācies sēdēt un izloze kā zināms ir tāda lieta, ka ielozējies tieši tur kur vismazāk gribi. Pamazām visa upmala piepildījās ar tādiem pašiem dīvainiem indivīdiem kā mēs, tāpēc garlaicīgi nebija, vēl nesākot runāt par taktiku u.t.t. varu teikt tikai to, ka ļoti daudz kas mačos būs atkarīgs no izlozes, ļoooti daudz, jo būs sektori kur dziļums starp pirmo un pēdējo zonu atšķirsies pat par pusotru metru, attiecīgi tas pats būs ar zivīm, bet tādi nu tie mači ir, ne vienmēr viss ir atkarīgs tikai no tevis, vajadzīga veiksme izlozē arī. Mēs ķērām raudas un asarus, raudas labas, tādas līdz 250-300 gramiem, bet retas, asari arī daži aiz 200 gramiem, pamatā ap 100gr, Rita kā jau Rita atkal izcēlās un izvilka smuku brekšuku, uz aci savi 2 kg droši, pārējie veči, kas sēdēja dziļākās vietās, vilka stipri labāk, piemēram Guntis tekoši vilka labas raudas, beigās arī pāris ap kilo brekšukus pierunāja, vēl zemāk Mareks esot izcēlies ar 7 virskilo brekšiem, tā ka pārsteigumi mačos būs, sevišķi jau tāpēc, ka tajās brekšu vietās tagad visu nedēļu kāds baros, vēl piektdien oficiālajā treniņā viņus sabaros un viņi, bračkas, stāvēs tur kā ierindnieki, stāvēs un gaidīs, kad viņus kāds sagribēs noķert.
Uz svētdienu Ventā nepalikām, braucām mājās, lai svētdienas rītā atbrauktu uz Staiceli, tur viss kā pēc plāna, laidiens- cope, laidiens cope, kā divus trīs laidienus copes nav, tā iedod zivēm 1-2 bumbiņas barības un atkal viss notiekās, pamatā raudas, ir arī daža pa 300 gramiem, bet pamats tādas 150 grami, sākumā interesanti, vēlāk apnīk, gribās kādu brekšuku, bet tie vēl taisnajā posmā pie tilta nebija, pie estrādes esot, pat tīri smuki, mēs katrs ar Ritu savilkām pa kilogramiem 22-25(uz aci, mērījām spaiņiem), noteikti jāpiebilst, ka tas viss ir uz štekeri, citi kāti tajā posmā nestrādā vai strādā proporcijās 1\5 ja ne sliktāk, raudas ir tādas pusnārstojušas, tā ka ja ir vēl vēlma kādu noķert, tad ir pēdējais laiks, vimbu maz, Ritai 1 man neviena, pa kādam mini ālantiņam.

07.05.2007.

Salaca un raudas

Nu ja arī šogad kāds teiks, ka Salacā nav zivju, tad nu viņam ir jāaizliedz pie upes vispār kāju spert, lai nebojā citiem garastāvokli, kā būs ar brekšiem un ālantiem nezinu, bet nu raudas patreiz ir pilna visa upe, ap Staiceli tās ķer pat tie, kas vispār neko parasti nevar noķert. Bijām pie upes sestdien, lai pārāk nenosaltu rīta salnās braucām ar domu, ka pie upes būsim ap 9, atbraucot nācās konstatēt, ka mūsu iecienītā pļaviņa no tilta uz leju ir aizņemta, it kā jau varējām tur iespraukties, bet tad večiem būtu sabojāta diena, tāpēc nobāzējāmies metrus 100 uz augšu, pretī dārziņiem. Bijām trijatā, es ,Rita un Edgars, es apsēdos vidū, šie abi pa malām, viens no otra sēdējām metrus 25 - 30, lai neņemtu viens otram zivis nost, Rita ar Edgaru iejauca SENSASa barības, es kā jau SALMO patriots un šo barību krustēvs ņēmu piecas pakas jaunās SALMO barības(veikalos ap 1,7 ls\kg), iejaucu 2 raudas, 2 universālās un 1 breksi. Barību samitrināju diezgan stipri, jo straume bija spēcīga, zemi pagrābu tur pat no vietējā dārziņa, tumša, bet diezgan irdena, labi, ka barībā ir pietiekoši līmvielu, zeme bija 1\1 ar barības daudzumu, no starta iemetu 9 lielas bumbas, baroju un makšķerēju 11 metrus no krasta, tur bija vis dziļākais, ap 2,5 metri. Makšķerēt taisījāmies ar štekeriem, jo šis Salacas posms ir ideāli piemērots štekerēšanai un šī makšķere šeit ir izcili rezultatīva, sagatavoju trīs maināmos galus - topkitus, katru ar savādāku pludiņu, lai atrastu optimālo variantu raudu ķeršanai, izliku 6 grapaļo, 12 gr apaļo un 12 gr plakano pludiņu, sāku ar 6 gr pludu, par pieturēšanu pat nebija runas, tikai ātrā pludināšana, tomēr raudas ņēma, bet bija navajadzīgi daudz tukšo copju. To es skaidroju ar divām lietām, priekš mana kumosa(viens baltais 3-5 motiļi) 16. numura āķis bija par mazu un raudas ātri skrienošajam kumosam negribēja skriet līdzi, jo uz grunts gulēja vesels lērums labas barības, nomainīju āķi uz 14. numuru, tukšās copes praktiski izbeidzās, bet copes nebija tādas kā gribējās, tāpēc pārgāju uz 12 gr plakano pludu un viss aizgāja kā pa konveijeru, ielaid, pieturi, cope - zivs un tā visu laiku, bez pārtraukuma, tikko divi laidieni bez copes, vai copes ir kādus metrus 3 no barības, tā iemetu pa 2-3 nelielām, bet cietām bumbiņām un zivis atkal nostājās tur kur man bija ērti tās paņemt. Pamatā ķērās raudas ap 120-150 gramiem, lielākās ap 400 gramiem, man bija daudz plicīšu un asarīšu, kā arī vienīgajam no mūsu trijotnes 4 vimbas, vai tas ir tieši barīabs pēc neapgalvōšu, bet nu fakts tāds bija, pie tam man sēžot vidū ķērās jūtami labāk kā abās malās, kas arī nav diez cik raksturīgi. Izturējām piecarpus stundas, dikti jau nu monotona sdarbības, bez domāšanas, velc un velc, laikam esam jau izlutināti ar labu ķeršanos, jo parasti pie šādas copes veči mieru nemet, mans loms uz aci bija stipri aiz 20 kg, Ritai un Edgaram noteikti virs 15 kg katram, zivis nobildējām un palaidām vaļā, visas smuki aizpeldēja.
Barībā motili praktiski neliku, jo raudai tādā koncentrācijā tas arī nav vajadzīgs, bet nu uz āķa gan to vajadzēja.
Neciešu brīvdienas, vairāk par divām dienām pēc kārtas nomakšķerēt nevaru, te neiet runa par gatavošanos nopietniem mačiem, tur mēs makšķerējam nedēļu no vietas, bet ikdienas copē uz otras dienas pēcpusdienu jau galva ir pilna ar darbiem, tā arī šodien varētu mierīgi copēt, bet es sēžu darbā, no rīta braucot uz Rīgu katrā vis mazākajā peļķē redzēju spiningotājus, nu tad priecīgus jums svētkus, jo sezonas atklāšana tiešām ir svētki.

01.05.2007.

ko esam nogrēkojušies

laikam tā ir jāprasa, ko esam sliktu izdarījuši, ka uz brīvdienām atkals būs laika maiņa, pie tam atkal uz slikto pusi, tiesa tas jau neko daudz neietekmēs, neba tāpēc kāds spiningotājs paliks mājās un neba tāpēc mēs nebrauksim makšķerēt.
Nu jau vaikalos vajadzētu būt SALMO barībām , par kurām es rakstīju CL, manuprāt tās ir vienas no labākajām nedārgajām barībām, vai man ir taisnība spriediet jūs, pats tās lietoju praktiskai copei, miksēju ar SENSASu un viss notiekās.
Apsveicu spiningotājus ar sezonas sākumu labi, pie upes būs vairāk vietas kur makšķerēt) , paši diemžēl vairāk strādāsim nekā makšķerēsim, jo pavasaris ir tikai vienreiz gadā un makšķerlietu tirdzniecībai tas ir viennozīmīgi labākais laiks, makšķerēsim tikai svētdien SALACĀ, ar štekeri paķersim raudas, tuvojās sacensības un tāpēc ir nedaudz jāatsvaidzina iemaņas un temps. Tiem kas piedalīsies LČ pludiņmakšķerēšanā gribu ieteikt ļoti savlaicīgi padomāt par motiļiem, jo skalotājs sūdzās, ka esot maz tārpu, tāpēc viņam savlaicīgi jāzin daudzums, pats sev un komandai jau pasūtīju tārpus gan uz treniņu gan uz mačiem.

27.04.2007.

Zivis ta ir, bet tās vēl arī jāmāk noķert....

Tā pēc šīm brīvdienām man gribās pateikt par sevi un Ritu, jo no loma viedokļa brīvdienas bija reti s..., sliktas vienuvārdsakot.
Sestdien bijām Aiviekstē, cerībā uz brekšiem, tiesa gan cerība jau pirms izbraukšanas bija ļoti maziņa, bet bija, pa ceļam no Valmieras līdz Pļaviņām pabijām ziemā, jo posmā no Bērzkroga līdz Vecpiebalgai pat uz ceļa bija 5-7 cm sniega kārtā, ļoti nopriecājos ka savam Patrolim vēl nebiju nomainījis apavus. Laiks bija tāds, ka likāsneviens normāls cilvēks no mājas ārā nelīdīs, normāls jau var būt nelīdīs, bet upmalā padsmit veči jau bija priekšā, dīvainākais jau tas, ka upē to trako vēju pat nemanīja, tas pūta pāri, tik cik lietus ar sniegu, visādi citādi nekas, pat varēja sēdēt. Mēs nolēmām štekerēt, sabaroju un kā panesās ālantu cope, katrā laidienā ālants un tā kādu stundu no vietas, dažas raudiņas, kāds plicītis un ālanti, šītā vilcis ālantus vēl nebiju nekad, viss jau būtu labi, tikai tie ālanti ......, lielākajam 100 gramu nebija, pamatā tādi ap 30 gramiem. Godam izturējām stundas piecas, kuru laikā noķēru tikai pāris pieklājīgākas raudas, ruduli, pāris plaukstas pličus, pēc mežonīgās ālantu copes nāca kārta asaru copei, asari bija vēl smalkāki par ālantiem, tā ka no zivju viedokļa pilnīgi tukšs brauciens, bet no baudījuma viedokļa visnotaļ laba diena, jo jebkura copes diena ir svētki. Pa visu krastu redzēju noķeram divus brekšus ap kilogramu, vēl pārīts esot bijis pašā rīta agrumā, zivis tur ir, pie tam daudz, tikai dabas likumi ir un paliek dabas likumi, tos izmainīt mēs nevaram.
Svētdien, ne pārāk agri no rīta, nolēmām braukt uz Pērnavu, pārbaudīt sajūsmas pilnios stāstus par milzīgiem lielu raudu lomiem, vēl braucot pāri Salacai Staicelē, jau noskaidrojām, ka zivis ķerās uz nebēdu, sestdien ar visiem milzu vējiem veči esot raudas pa 20 kg stiepuši, labi pusi nometam uzreiz (uz acumēra kļūdas rēķina), bet tik un tā sanāk ka zivis ir, bet mūsu mērķis bija vairāk tā kā paklīst pa pasauli, tāpēc arī braucām vien tālāk. Vieta par kuru mums bija ienākusies informācija ir vēl labu gabalu pirms Pērnavas, maza smuka upīte, kurā nākot nārstot liela daļa zivju no Pērnavas upes, upīte tiešām smuka, tikai pateicoties lietiem ūdens tur nakts laikā bija pacēlies gandrīz par pusmetru, makšķlernieku bija pārsteidzoši daudz, tas liecināja par to, ka zivis šeit tiešām ir bijušas, precīzāk tās bija arī tagad, tomēr varēja just, ka raudu koncentrācija nav pārāk liela, vis ticamāk, ka lielie bari bija jau pagājuši augstāk, paceļoties ūdens līmenim ztraume zivis piespieda vairāk gar krastu, bet tur bija ļoti daudz zāļu un čakārņu ,tāpēc makšķerēšana bija ar siešanas un mezglošanas elementiem, tomēr diezgan interesanta. Raudas bija smukas, bet ne milzīgas, lielākās ap gramiem 300, bet pamatā tādas ap 150 - 200 gramiem, kādās stundas paona..., piedodiet, pamakšķerējuši braucām mājās, pa ceļam piestājot Staicelē, kur tauta turpināja vilkt raudas, Rita uz kādu mirkli atņēma makšķeri Bauģim Aināram un ātri noķēra gandrīz pusi no visa mūsu igaunijas loma, tomēr copes asums jau bija nodzīts un tāpēc mierīgu sirdi varējām doties mājās, it kā neko prātīgu divu dienu laikā nenoķēru, bet tik un tā makšķerēšanas dozu saņēmu, nedēļu līdz garajām brīvdienām vārēšu vilkt.

23.04.2007.

b...., kas par feinu laiku

sēžu ofisā un pat negribās skatīties pa logu ārā, iedomājoties kā es rītā pie upes nosalšu drebuļi jau tagad skrien pār muguru, bet tas noteikti mani neatturēs no braukšanas copēt, vienkārši nāksies izvilkt no skapja ziemas Norfinu, uzvilkt siltos zābakus, paņemt līdzi lielo copes lietussargu un process varēs notikties, par lomu pat nedomāju, jo kaut kas jau ķersies noteikti, kas tad jau redzēs.
Pērnavā esot lielā rauda sanākusi, svētdien būs jābrauc lūkot, kas un kā, pirmdien būs atskaite un situācijas analīze.

20.04.2007.

esam mājās

Šorīt ap puspieciem atbraucām no Kijevas, ŗezultāti - Rita 3., es 9., par pārējiem vēl nezinu, komandai tikai 4.vieta, no otras puses teikt tikai būtu aplami, jo piedalījās 3 labākās Krievijas komandas, visi bijuši un ir izlasē, visi vadošie Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas sportisti, pie tam Pēteris abas dienas ielozājās tik slikti, ka sliktāk ielozēties vienkārši nevarēja. Pats ar savu rezultātu esmu ļoti apmierināts, jo jau sākotnēji braucu ar domu, ka ķeršu tikai dziļumzivi, lai arī zināju, ka ar ausleju ķeršanu tikt pie uzvaras ir lielākas cerības, bet biju apsolījis saviem lasītājiem un žurnālistiem strādāt ar bolonēzi, jo šī tēma Ukrainā ir pilnīgi tukša, bet interese par to ir liela, ja sestdien zivju daudzums un copes intensitāte neļāva strādāt ar bolonēzi un nācās visas trīs stundas stumdīt štekeri(uz desmit minūtēm gan paņēmu bolonēzi un rezultātā zaudēju 10 gramus vienam no vadošajiem Krievijas sportistiem), tad svētdien viss notika pēc labākajām tradīcijām, no pirmās minū'tes sāku strādāt ar 7metrīgu bolonēzi un pamazām izdevās atvērt tādus plaukstas finierīšus, pa retam kāds bikiņ rupjāks, pats biju sajūsmā no copes sarežģītības, tauta sajūsmā no redzētā, jā, bet divi maiļinieki mani apgāja, zinu, ka Latvijas čempionātā šādu greznību atļauties nevarēs, ja secināsim, ka auslejas var uzvarēt, tad būs tās jāķer, lai arī kā negribētos.
Palasīju komentārus, mēģināšu pamazām atbildēt uz svarīgākajiem jautājumiem, bet ja kas svarīgs un sasāpējis, tad rakstiet šeit, uzreiz gribu teikt Igoram, vecīt tieši tādēļ, lai večiem nebūtu nauda pa tukšo jāizmet ūdenī un lai nezustu vēlme saprast kas ir kas ir tapis šis saits un tiešī tāpēc es jau vairākus gadus diezgan daudz par šo tēmu rakstu, dārga barība, pat tad ja tā ir pareizi sajaukta un samitrināta vēl negarantē rezultātu, jo to barību vēl vajag arī īstajā vietā un pareizi pasniegt, es tevi brīdināju, ka tu aplauzīsies, tā arī notika, Staicelē nav vienkārši makšķerēt, ja izdodas atrast kontaktu, tad ir interesanti, tomēr 7 no 10 večiem aplaužas, izskatās, ka mēs tur būsim sestdien, ja ir vēlme vari piebiedroties.

17.04.2007.

būs klusums

Otrdien daļa SALMO komandas dodamies uz Kijevu, uz ikgadējām sacensībām, tāpēc līdz pat 17. aprīlim te būs klusums, pāris dienas gan uz jautājumiem no mājas atbildēšu, bet kā Ukrainas viesnīcās ir ar internetu nezinu.

lai arī ir lieldienas olas savas nesitiet, noderēs

05.04.2007.

īsā atskaite par brīvdienām

Sestdien bijām Salacgrīvā, vēl tumsiņā bijām pie upes, bet populārākās vietas un tās vietas kur bijām makšķerējuši iepriekšējā reizē jau bija aizņmetas, nācās iekārtoties citā, diez ko neapmakšķerētā vietā, rajons tas pats kas iepriekš, kādu kilometru no tilta, Ainažu krasts. No rīta bija tāds sals, ka kādu stundu man pat negribējās barību maisīt, daļa tārpu, kuri bija salikti uz galdiņa, sasala ragā, pirms spraušanas uz āķa vajadzēja tos vispirms atkausēt. Toties pati upe vienkārši vārījās no zivīm, pēc plunkšķiem spriežot tās bija raudas un baltie sapali, bet līdz ar saules uzlekšanu zivju vārīšanās pamazām pieklusa, veči, kas stāvēja otrā krastā, nu jau ļoti populārajā brekšu aizstraumītē, ik pa laikam izvilka pa breksēnam, mums nebija ne piesitiena. Sajaucu barību, atkal SALMO breksis(2) un Bruda rauda(1)+ ap 3 kg zemes, Rita bija tik labi patirgojusi motiļus, ka pašiem palika vairs tikai kādi pārsimts grami uz divām dienām, tāpēc starta barojumā tārpus nemaz neliku, sākumam iemetu 5 bumbas, mirklī kad piektā bumba atsitās pret ūdeni Ritai jau pieķērās pirmais sapals, uz aci ap kilogramu smags. īsā laikā mēs visi trīs tikām pie pāris zivīm katrs, Ritai vēl viens sapala dvīņubrālis, man nedaudz mazāks sapals un breksēns ap 300 gramiem, Edgars noķēra trīs raudas, cope pieklusa. Uzbaroju ar vienu bumbu un atkal pāris raudu copes un viss, it kā jau viss bija loģiski, upe šeit ir ļoti sekla, mazāk par metru ūdens, zivis vienuviet lielā koncentrācijā nestāv, pie tam liela daļa zivju vienkārši iet garām, neviens šajā vietā zivis barojis nav, tāpēc arī šāds rezultāts, vienīgā iespēja barot, pietam darīt to ar domu, ka jāveido pamatgalds un ik pa laikam jānosūta kāds signāls zivīm, kas stāv zemāk, bet ar signalizēšanu nedrīkst pārsteigties, lai atnākušās zivis neaiziet līdzi. Pamazām iesila diena un pamazām izdevās atvērt zivju apetīti, ar lielu pierunāšanu, bet pa kādai pieķērās, cope palika interesantāka ,tāpēc mēs tur nostāvējām līdz pat pieciem pēcpusdienā, lomā bija 80% breksēni, daži lielākie ap gramiem 800, pamatā tādi ap 500 gramiem, viena vimba, trīs sapali, pārdesmit raudas un sauja asaru, mums pa abiem ar meiteni bija ap 25 kg zivju vismaz. Beidzot copi piedāvāju zivis blakus esošajai kompānijai, kuri pa četriem visas dienas garumā bija noķēruši tikai trīs zivis, veči it kā kautrīgi, bet tomēr zivis paņēma, mēs jau nosmējāmies, ka mājinieku acīs noteikti viņu akcijas celsies reizes trīs, jo pēc visa izskatījās, ka makšķerē viņi bieži, bet zivis ķer ļoti reti, tomēr pietika pacietības visu dienu nostāvēt mums blakus, teikšu godīgi, es to neizturētu.
Svētdien braucām uz Pērnavas upi, piebraucot pie upes pārsteidza tas, ka visa upe ir pilna ar laivām, krasti pilni ar gruntenistiem, tomēr pavērojot ko visi ķer manas lielās cerības uz labu copi saruka, jo tauta pārlaimīgām acīm velk plaukstas izmēra pličus un tādas pašas raudiņas, parunājoties sapratu, ka kaut kad jābūt lielākām raudām, brekšiem un vimbām, bet pamatā tomēr visi ķer šo smalkni. Pamēģinājām sabarot un pastrādāt ar tālo iemetienu, zivis jau sanāca, bet stundas laikā neviena zivs lielāka par simts gramiem tā arī nepieteicās, noprecizējuši vietu kur tauta ķer salakas braucām pildīt pārtikas programu. Salaku slaktiņa vietu atradām pēc mašīnu daudzuma upes krastā, viena ceturtā daļa mašīnu bija arī ar Latvijas numuriem, vispirms nolēmām apskatīties kā tad te viss notiekās, bļin, cemerētāju sacensības, pietam legālas, veču simts vismaz, rīki visdažādākie un visi tikai met un cērt un velk salakas, paskatījāmies , saskatījāmies un nolēmām tomēr šajā lietā neiesaistīties, tāpēc pabraucām kādu kilometru uz leju, kur atradām nelielu atstraumīti, kurā tad ar smalkām makšķerītēm mēģinājām ķert salakas. Ja teikšu, ka visas noķertās salakas bija āķi paņēmušas mutē, tad melošu, tomēr puse zivju gaļiniekus ēda, otra puse sita ar asti, bet uz āķa palika, tā mēs padarbojāmies pāris stundas, pa kurām mēs ar Ritu pa diviem salasījām ap 8-9 kg salaku, tad tas pasākums tā kā piegriezās, braucām mājās. Par iespaidiem no upes, ideālas vimbu vietas, arī zivis ir, par ko liecināja viens bno vīreļiem kur;š uz grunteni tur pat netālu to pāris stundu laikā izvilka četras visnotaļ smukas vimbas, tik ko normāli iesils pavasaris tā noteikti turp brauksim vimbās, jo to tur ir ļoti daudz, par pārējām zivīm patreiz neko pateikt nevaru, priecē fakts, ka var braukt ar laivu, arī ar benzīna motoriem.

03.04.2007.

vieta komentāriem

Šitais taiks neļauj normāli pastrādāt, tā vien gribās "saslimt" un pazust uz kādu pusdienu, bet es būsu stiprs un vēl rītdienu izturēšu, bet tad gan uz Pērnavas upi vimbās un salakās, pagājušajā gadā paziņas ķēra salakas pa pārdesmit kilogramiem dienā, man tik daudz nevajag, bet kādu bišķi vakariņām gan, pārējā laikā varētu pārbaudīt vai to vimbiņu tur ir tik pat daudz , varbūt pat vairāk, par panākumiem ziņošu.

29.03.2007.

Vieta komentāriem par SALACU U.T.T.

26.03.2007.

Salaca. Salaca? SALACA!!!

Šorīt pat aizgulējos, jo abas brīvdienas pavasara saulē bija mani konkrēti atslābinājušas, nevarēju piespiest sevi celties, bet brīvdienas bija labas, jau pats laiciņš vien ko bija vērts, bet klāt nāca arī lomi, sezonas atklāšanai pat ļoti pieklājīgi.
Sestdien ar neilgi pēc rītausmas bijām Salacgrīvā, iepirkām Brīzē sezonas licenses un devāmies pie upes, jau sākotnēji bija doma ķert brekšukus, tāpēc kolhozā pie tilta nelīdām, taisnības labad jāsaka, ka ap 6 tur vēl pavisam viegli varēja atrast vietu kur nostāties, mēs braucām nedaudz uz augšu, kur pēc lašinieku teiktā bieži cemmerējas brekši, atradām vietiņu kur neviena nebija, iekārtojāmies un "proces pašol", es uzmaisīju barību un no starta ielādēju 5 bumbas, ūdens upē ir ļoti zems, mēs makšķerējām nepilna metra dziļumā, bet tā kā šajā upes posmā bedru nav vispār, tad zivis īr jebkurā aizstraumītē. Makšķerējām knapus 20 metrus no krasta, it kā kantīti uztaustījām nedaudz tālāk, bet vējš, kas pūta pa straumi uz leju neļāva vadīt 5-6 gramīgos pludus , savukārt likt lielākus pludus neļāva knapās copītes, tāpēc otrajā barojumā jau nedaudz pakoriģēju vietu kur breksim stāvēt, noliku zivis tuvāk krastam un nedaudz zemāk pa straumi, lai vieglāk pieturēt un paspēlēt ar pludu. Sākumā ķērās 'pasmalki finierīši, tādi ap 300 gramiem, pie katras zivs bija jāpiestrādā, tas to procesu padarīja interesantāku, pamazām barība iestrādājās un atsita apetīti arī lielākiem finieriem, man pieteicās karūsa ap gramiem 600 vismaz, Edgaram divi sapalīši 600-700 gramu vērtē, pa retam ašukam, pat tīri smukam un 95% no visām zivīm bija brekšuki. Līdz vakaram pa abiem ar Ritu salasījām kilogramus 30, lielākais viens tāds ap kilo varēja būt, pamatā tādi 500-700 grami, vilkt patīkami, visi turpina dzīvot, tiesa gan citā ūdenī.
Svētdiena, spriežot pēc lielā skaita skatītāju, kas sestdien ik pa laiciņam stāvēja mums aiz muguras, bija skaidrs, ka tajā vietā vairs mums darīt ko nebūs, ja vien negribam stāvēt plecu pie pleca ar vietējiem brekšu mīļiem, tāpēc izvēlējāmies braukt uz otru upes krastu(Ainažu), tieši pretī sestdienas vietai, tur pa gabalu izskatījās ļoti cerīgas vietas. Dziļums šeit bija par desmit centimetriem lielāks, sanāca tāda pamatstraumes maliņa, gar kuru varēja pludināt, samaisīju barību, tikmēr Rita jau izvilka vienu finierīti ap 300 gramiem, sabaroju un īsā laikā tikām vēl pie kādiem pieciem šādiem pašiem finierīšiem, tikmēr otrā krastā sēdošie ik palaiciņam tika pie brekšuka, kā jau vietējie smējās, iepriekšējā gadā pēc mūsu makšķerēšanas breksis tur esot vēl mēnesi ķēries, izskatās, ka arī šoreiz mums izdevās atvērt brekšuka apetīti vismaz uz pēris dienām, jo vietējie tā arī visu dienu pa kādam brekšu bērnam vilka. Pamazām iestrādājās bvarība un arī musm sāka trāpīties pa kādam smukākam brekšukam, es izvilku divus sapalīšus, viens ap kilo, otrs nedaudz mazāks, gan man , gan Ritai bija vairākas smuku zivju copes, pēc kurām kādu brīdi vadi zivi un tad kaut kāda iemesla pēc āķis izlido, viena iespēja ir ka lielie brekši knakstinās gar ēsmu un kārtīgi neierij, otra ka smukas zivids pienāk uz barības un vienkērši cemmērējas uz āķa, lai gan tad ir nedaudz cita uzvedība, lai nu kā, bet diena pagāja kolosāli, saule, silts, ik pa brīdim pieķerās zivīte, ko vairāk vajag. Tuvāk pēcpusdienai atbrauca paziņas, kas makšķerēja pie tilta un pastāstīja, ka arī tur viss notiekās, ja pareizi uztausta īsto līniju un ar barību uztur zivīm intrigu, tad ķerās raudas līdz 300 gramiem un pasmuki "jeļčiki", kā jau tas parasti notiek, tieši tad, kad paziņas sēdēja mums aiz muguras mums ar Ritu katram bija pa pāris smukiem brekšukiem un man vēl vienas lielas zivs cope ar pusminūti ilgu stīvēšanos, līdz āķis izlidoja no ūdens un svins gandrīz ietriecās man aiz muguras stāvošam puisim pierē, kopā pa dienu salasījām ap 25 kilogramiem zivju, šoreiz bija vairāk smuku asaru, lielākie ap 300 gramiem, pāris brekšuki ap kilogramu un pārējie tādi paši kā sestdien, dažas lielākās zivis paņēmām uz mājām, pārējās turpina augt.
Barība, abas dienas izmantoju Bruda un Salmo barības maisījumu, katru dienu iemetu pa diviem spaiņiem barīabs, kas sausā barībā nozīmē 5 kg, no tiem 3 kg salmo BREKSIS un 2 KG Bruda breksis(stiprais), plus vēl 5 kg zemes, tā kā makšķerējām seklā vietā, pie tam ar pludināšanu un krastā stāvējām trijatā, tad barību taisīju smagu, bet vidēji mitru, tas ir, lai tā nogrimtu tur kur to iemetu un tad diezgan ātri sāktu veidot barības ceļu, tomēr kā jau tas pieņemts, breksis pamatā stāvēja uz barības un metru-divus uz leju. Pa abām dienām izmantoju puskilogramu motiļu un aptuveni tik pat kapātu slieku, uz āķa vis labāk strādāja viens maziņš gaļinieciņš un 3-5 motiļi, pie tam zivis izteikti gribēja svaigu kumosu, lai tārpiņi nav salipuši un nav iztecējuši.
Inventārs, kā vienmēr garie mačkāti, ar kuriem strādāt uz breksīti ir vienkārši kaifs, testējām jaunās SALMO match spoles, uz tām svaiga Grand Victory 0.20 mm aukla, pavadiņa 0,12mm man un 0,10mm Ritai, pavadiņām tā pati aukla, āķis milzīgs, No 12 un No 14, Cobra Mirage, Rita gan sākumā ķēra ar 16. numura Owneri, bet vēlāk tā pat kā es pārgāja uz Cobru, sportā bieži vien ir nepieciešami tievi, smalki āķīši, bet praktiskajā makšķerēšanā jāizvēlas zivij un kumosam atbilstoši āķi.
Lašinieki staigāja gar upi mazākā skaitā, kā varēja iedomāties, sevišķi maz viņu bija svētdien, cik zinu par lomiem, tad piektdien tika reģistrētas 6 zivis, lielākais ap 7 kg lasis, sestdien vismaz 8 zivis, 'par svētdienu ziņu nav.
Abas dienas redzēju dzīvus inspektorus un piuedzīvoju visu dokumentu pārbaudi, kas pats par sevi ir patīkams fakts, gribu painformēt tos, kas grib braukt spiningot uz Mērniekiem, Sarkanām klintīm u.t.t.,no inspektoru vārdiem sapratu, ka tur ir baigais haoss ar licensēm, it kā Ainažu pašvaldība neesot visas formalitātes nokārtojusi, bet licenses tirgo, pietam nenormālās cenās, 15-25 lati par dienu, ja esat nolēmis turp doties varbūt vispirms uzzvaniet šur tur, lai nesanāk, ka pavisam negribot kļūstat par maliķi.

26.03.2007.

pavasaris

Patreiz neko vairāk par lielo izsaukuma zīmi aiz vārda pavasaris!!!!! nerakstīšu, bet nu laiciņš ir super, zaimi no vipej.

22.03.2007.

sezona godam noslēgta

Abas brīvdienas pavadījām uz Pērnavas upes ledus, sestdien no mājas izbraucām ar domu braukt uz jūru salakās, bet iebraukuši Pērnavā un sazvanījušies ar paziņām, kas jau pāris stundas sēdēja uz jūras, nolēmām vispirms izmes goda apli gar upi un tikai tad, ja veču un ledus nav, doties uz jūru. Jau piebraucot pie upes ieraudzījām ledu un večus uz tā, tiesa gan nevis ierastajā rajonā pie tilta, bet gan pašā pilsētā, ātri saģērbāmies, paķērām štrumus un ...., bļin, es esmu atsaldējis smadzenes, bet nu ne tik ļoti, lai ietu pa tādu ledu. Uzkāpt jau uzkāpām, bet iet tālāk par pārdesmit metreim no krasta nerizskējām, jo it kā biezais ledus daudzās vietās bija izskalots, redzamas lāmas, vietām es caurumu uztaisīju tikai uzsitot pa ledu ar urbja rokturi, nu mēs pamīņājāmies un kāpām krastā. Miera jau nebija, tāpēc braucām gar upi uz augšu un dažus kilometrus no apvadceļa tilta ieraudzījām uz ledus ap simts veču, lai līdz tiem tiktu gan bija jāšķērso kādu kilometru, varbūt vairāk, plats smalku smilšu lauks, kur brauc āŗdīties vietējie kvadrociklu fani, saslēdzu savam traktoram visus tiltus un uz mirkli mani pārņēma puicisks azarts, smiltis šķīda, 'mašīna rēca, Rita iekrampējās rokturī, pa ceļam vēl izrāvām no smiltīm vienu igauņu krievu, kurš ar savu Pasātu bija bezcerīgi nogrimis smiltīs. Piebraucām upes krastā un jau no pirmā acu uzmetiena bija skidrs, ka te vēl ir ziema, ledus stabils un pats galvenais, ka veči velk vimbiņas, nekur tālu negājām, nolēmu strādāt ar vienu palielu mormišku ar straumes palīdzību it kā soļojot pa grunti, vimbām šeit tas ļoti patika, vadoties no iepriekšējās pieredzes nolēmu iebarot, salādēju barotavā motili un laidu to āliņģī, manu barotavu straume aiznesa sānis kā papīra lidmašīnu, mjā, šādam pavērsienam mēs nebijām gatavi. Pavērojot vietējo sistēmas kļuva skaidrs, ka mums klāsies grūti, jo vietējie strādāja ar gruntsmakšķerēm, auklas galā atsvars, uz aci ap 10-20 grami, un tālāk uz auklas divas nelielas pavadiņas ar mormiškām, mums šādu atsvaru protams nebija, es paņēmu vienu no salaku makšķerēm ar auklu 0,16 mm, piesēju tai galā savu barotavu un augstāk piesēju vienu, ap 30 cm garu, pavadiņu ar koši sarkanu mormišku galā, sanāca parupja, bet daudz maz lietojama makšķere uz kuru jau pirmajās minūtēs pieteicās smuks plicis, Rita savukārt ar barotavas dzīvību riskēt negribēja, tāpēc salasīja 5-6 pašas lielākās volframa mormiškas, kurām cits pielitojums līdz šim nebija atradies, sasējā tās vienu aiz otras uz auklas un kopā sanāca smuks atsvars, kurš bija spējīgs daudz maz loģiski sasniegt upes gultni, Rita savukārt makšķerējamo mormišku uzsēja uz pamatauklas, pareizi piesienot šāda mormiška stāv pilnīgi horizontāli un strādā visnotaļ rezultatīvi. Tā nu mēs sestdien stundas četras nomāžojāmies pa to upes ledu, Rita noķēra 8 ņemamas vimbas un 5 smukus pličus, es tikai 6 vimbas un divus pličus, toties vējš mūs izpūta tā, ka mašīnā līdz pat robežai sildītājs bija uzgriezts uz vis karstāko. Vakarā mājās sabūvējām divu sistēmu makšķerītes un bijām gatavi svētdienas copei, laiks pa nakti bija nomainījies pilnīgi , spīdēja saule, pa ceļam rādīja -2 grādi, ziema, kas ziema, pļavās un tīrumos bija izteikti daudz stirnu, braucot no Valmieras līdz Pērnavai saskaitījām vairāk kā 60 stirnu, un tā ir pirmā pazīme, ka zivis ēd, varat smieties, bet tas ir daudzas reizes pārbaudīts. Cope sākās uzreiz, pateicoties lielajai straumei bija daudz tukšo piecirtienu, tomēr pirmās copes stundas bija gana interesantas, vēlāk zivju aktivitāte palēnām pieklusa, dažam gan izdevās atrodot zivju stāvvietu uzreiz izvilkt 3-5 vimbas un pa plicim, bet lielumam veču copes jau palika retas, sākās lielā tautas staigāšana, sinoptiķu solītais lietus un slapjš sniega arī nācā virsū lielā ātrumā, tāpēc metām mieru un braucām mājās, rezultāts Ritai 20 vimbas un padsmit pliču, man 15 vimbas un desmit pliču un baigais kaifs par labi noslēgtu sezonu.

19.03.2007.

PEIPUSS SLĒGTS NO 17.MARTA

Nu vai nav vieni pirdaki tie igauņi, vēl šodien pa ledu brauc mašīnas, bet viņi no sestdienas aizliek ciet ezeru, tomēr zinot igauņu pieeju un soda naudas, neiesaku ignorēt šo aizliegumu.
Paši tad brauksim uz šaurumu, uz to aizliegums neattiecas, sazvanījāmies, ledus labs, pa kādai zivij ir, nekas īpašs, bet ir, pieļauju domu par Vitsjarve (rakstās kaut kā līdzīgi) ezera apmeklēšanu, tas ir netālu noTartu un ar EMAJAOGI upi ir savienots ar Peipusu, zivju tur ir ļoti daudz, par ledu nezinu, bet ceru šodien uzzināt.

15.03.2007.

brauksim uz Peipusu

Vakar vēl Peipusā brauca ar mašīnām, tas liecina par to, ka vēl šājās brīvdienās diezgan droši varam turp doties, pietam zivis ir salīdzinoši tuvu krastam, labas raudas, pa vidu kāds smuks asaris un breksis, mēs ar Ritu tēmējam tajā virzienā.
'Mērsraga kanālā ķerās izcili baltie sapali un raudas, patreiz ir pirmais gājiens, kad iet smukās zivis, vēlāk izmērs būs krietni smalkāks, bet vienalga interesanti, esmu dilemmas priekšā, it kā gribās vēl pēdējo ledu pabaudīt, bet vasaras cope man ir stipri tuvāka, vēl ir divas dienas pārdomām, jāvāc informācija un jādomā ko darīt.
Kādi jums plāni?

15.03.2007.

hops

Nu re minimuma programa izpildīta, Pasaules čempionu tituls noturēts gan komandām gan individuāli, jo sevišķi liels man prieks par to, ka par čempionu kļuva tieši mana mīļotā meitene, jo pirms tam bijas daudz dažādu runu par komandas komplektēšanas principiem, patiess prieks un lepnums par to ka mums tas izdevās. Plašāku aprakstu ar visām bildēm es gatavošu uz aprīļa CL, patreiz varu teikt tikai to, ka arī Pasaules čempionātā, te es domāju attieksmē pret sportu, sāk ienākt pozitīvas izmaiņas, sekojot mūsu piemēram vairāku valstu sportisti atsakās no nekaunīgas staigāšanas pa svešiem āliņģiem un sāk meklēt un ķert paši savas zivis, jo galu galā šie taču ir pasaules labāko makšķernieku svētki, nevis pašu lielāko nekauņu un haļavščiku saiets. Noslēguma banketā pie mums ar Ritu pienāca Krievijas izlases pārstāvji un atzina, ka esot bijis patiess baudījums vērot kā mēs strādājam, meklējam un nepadodamies līdz pat pēdējām mirklim un izteica domu, ka vajagot ierosināt lielajai federācijai lai šādas ētiskās normas padarītu par gandrīz oficiāliem noteikumiem, teikšu godīgi mani priecē šādas tendences, tas apliecina to, ka man kladzināšana par tīru sportu, par makšķerēšanu dvēseles priekam, neatsakoties no sportiskā azarta un visa kas ar to ir saistīts, bet par to vairāk runāsim tuvojoties nākamajai sezonai, nedēļas nogalē vēl jāmēģina kaut kur pabrekšot no ledus un tad jāpārslēdzās uz vasaras domāšanu, sāk ienākt pasūtītais inventārs, jāsāk gatavoties garajai un man daudzkārt mīļākajai vasaras sezonai un sportiskā sezona šogad izskatās ļoti piesātināta.

13.03.2007.

aptuveni divas nedēļas te būs klusums, vispirms braukšu Maskavā, lielo copes izstādi aplūkot, tad LČ. fināls un jau 5.03 no rīta braucam uz Poliju, uz PČ, lai nu laika prognozes izskatās diezgan bēdīgas, organizatori pagaidām sola, ka čempionātam ledus pietikšot, sliktākajā gadījumā tas tikšot pārnests uz kādu mazāku ezeriņu, teikšu godīgi, nepatīk jau nu man šāda mētāšanās un nekonkrētība, bet sevišķas izvēles nav un vai nav vienalga kur makšķerēt, jo visiem būs vienādi apstāķļi.

28.02.2007.

man patika

Neliela atskaitīte par brīvdienām.
Sestdien bijām M.Baltezerā uz MA un Latvijas avīzes ikgadējiem mačiem, lai arī aukstums un vējš bija pretīgs, tomēr bariņš slimo bija salasījies, meistarklasē gan tikai 30 cilvēki, tomēr tas intrigu daudz nemazināja. Cope bija diezgan švaka, 1-2-3 plicīši no āliņģa un ej uz nākošo, kādam tika pa smukam asarim(lielākais pāri 400 gramiem), bet es kā vienmēr vilku sīkzivis, rezultātā es paliku 2. vietā, Rita 3. vietā, uzvarēja Valdis Janitēns, esot kā apsēdies pie viena āliņģa tā visas četras stundas arī nosēdējis, tā ir tā copes veiksme par kuru te reizēm runāju un to noprognozēt vai ietekmēt nevar. Egons kā organizators bija parūpējies, lai visi dalībnieki gaidot apbalvošanu nevis nedaudz ieturētos un sasildītos ar tēju, bet gan lai varētu mājās vakariņas neēst, jo ceptu un vārītu desu un pīrāgu bija sarūpēts ļoti daudz, it kā sīkums, bet patīkami.
Svētdien ap 10 bijām Pērnavas upē, veču bija daudz, bet viņi bija kaut kā sakoncentrējušies bedrē pie paša tilta, vietā kuras vilinājumu man vēl tā īsti nav izdevies saprast, spriežot pēc tā, ka mums piebraucot daļa veču jau nāca krastā, copes nebija, neteikšu, ka tas ļoti iedvesmo, tomēr arī neatturēja mūs iet uz ledus. Mēs ar Ritu pagājām nostāk no bara, kādus metrus 700 pa straumi uz augšu, tur ir vieta, kur mainās straumes virziens, ir ap 3,5-4 metri dziļš un praktiski vienmēr ir zivis, es pagāju vēl augstāk, jo gribēju likt uzsvaru uz raudām, kuras man iepriekšējā reizē tīri labi iepatikās ķert, lai atrastu īsto kanti un vietu kur uzturās zivis , urbu trīs āliņģus no upes vidus pretējā krasta virzienā, urbu tos metrus 10 vienu no otra, uzreiz katrā ielaidu pa pusbarotaviņai motiļa, tas paātrina zivju pienākšanu un taupa laiku. Pirmajos divos āliņģos bija nedaudz virs 4 metriem dziļuma, tur zivju nebija, veltīju katram minūtes piecas, bet ja nav, tad nav, trešajā pieteicās 3 smukas raudas pēc kārtas, bet vairāk zivju nebija, jāpiebilst, ka šajā āliņģī bija par pusmetru seklāks, izurbu vēl trīs āliņģus, šoreiz jau trīsstūra veidā, divos malējos ielaidu pa pusbarotavai ar motili, vidējā barotavu ar viegli samitrinātu barību(SALMO BREKSIS - šīs vasaras jaunums, mans un Bruda darinājums). Cope panesās, raudu vidējais svars bija 150-200 grami, citas zivis šeit praktiski netrāpījās, ņēmu no āliņģa pa 3-7 raudām un gāju uz nākošo āliņģi, BET jau no otrā piegājiena mani ar motili barotie āliņģi sāka izbuksēt, vai nu tikai pa vienai raudai vai vispār ķīši, toties ar barību barotais strādāja perfekti, es ātri noreaģēju un iebaroju arī pārējos divus āliņģus ar barību un zivis atgriezās, tā nodarbojos kādu pusotru stundu, kuras laikā savilku kilogramus 7 raudu, bet tad kaut kas notika ar straumi, tā pierima un zivis izbeidzās. Nu neko , gāju ciemos pie Ritas, viņa sēdēja kādus metrus simts tuvāk tiltam, viņa bija izurbusi tikai vienu āliņģi un pie tā arī sēdēja, toties zivis bija visdažādākās, gan vimbas, gan pliči, gan asari, gan raudas, arī pa kādai salakai, kopsvarā uz to mirkli Ritai bija tikai nedaudz mazāk zivju kā man. Zināju, ka ja 'vienā vietā straume pierimst, tad citā viņa ir, tā straumes un zivju meklējumos es izurbu kādus piecus āliņģus dažādās vietās, četros zivju nebija, vienā tekoši sāka ķerties plaukstas izmēra pliči, bet tā kā asums jau bija nodzīts, tad nolēmu meklēt vimbas vai vismaz lielāku zivju dažādību, tāpēc atstāju pliču āliņģi, kurā uzreiz ielīda vietējais aborigēns un gāju kādus pārsimts metrus tuvāk tiltam, tur izurbu un iebaroju ar motili divus āliņģus, pirmajā pieteicās divi pliči un viss, otrajā atkal panesās. Ķērās gan pliči, gan vimbas, gan raudas, tomēr aizvien biežāk atkal sāka uzmākties ķīši, noskaitos un ielaidu pilnu barotavu ar barību, un aptuveni tik pat (sauja) barības iebēru no augšas, kārtīgi ar pirkstu to samaisīju, lai lēnām mirkst un grimst, dziļums šeit bija ap 4 metri, straumīte lēna, it kā vieglo barību ļoti nonesa sāņus, bet katrā ziņā tā nostrādāja perfekti, zivis atgriezās, tiesa gan labāk sāka ņemt stāvošu ēsmu, kustinu - copes nav, noliec makšķerīti uz ledus un minūtes laikā ir skaista cope, pie tam zivis sāka ķerties nedaudz rupjālkas, raudas ap 300 gramiem, manas plaukstas izmēra pliči un smukas vimbiņas. Tā es darbojos un paty nepamanīju no kurienes uzradās dikti smaidīgs esti poisis(vīrs gados), viņš sāka runāt igauniski, bet es laikam parādīju tik stulbu ģīmi, ka viņš pats paŗslēdzās uz krievu valodas parodiju, tomēr kaut kā sapratāmies, noskaidrojis uz jko es ķeru un ar ko baroju viņš teica sekojošu sakāmo : slusai, mozno u tebja pokupit odin kilogram ripa, a to ja s samoje utro poimal odin ripa .
Nu ko man atlika darīt, atdevu ikaunim savu zivju maisu, kurā uz to brīdi bija kādi kilogrami 12-13 zivju, nu lielais maksimas maiss praktiski pilns, nabaga ikaunis , maza auguma vīrelis, aiz priekiem aš sāka pa krieviski bez akcenta runāt un stāstīt paldies visās sev zināmajās valodās, tomēr kad tajā mirklī pienāca Rita ar zivju maisu, kurš bija vēl lielāks, tad ikaunis bija pavisam tuvu izmisumam.
Uz upes ledus bija arī pāris letiņu, vēcī, kas biaj izgājuši Ritas instruktāžu veikalā, tātad tie, kas arī strādā ar barošanu un salīdzinoši smalkiem ļuriņiem, arī viņu lomi uz kopējā fona izcēlās diezgan ievērojami, izskatās ka arī ar Igauņu zivīm būs izdevies atrast kontaktu.
Par rīkiem, man GRAND ICE MAGIC aukla 0.10 mm un 3,7 un 4 mm dzeltena un balta folframa skrots, Ritai WINTER RED MONO 0.14mm aukla un divas mormiškas, apakšā volframa 4mm skrots un 25 cm augstāk plastmasas, balta mormiška, barība, man SALMO BREKSIS , mājās nedaudz samitrināts, bet tik, lai aukstumā nesasalst, Ritai BRUDA RAUDA, no ekanomiskās sērijas, bat ar pietiekoši labiu aromātu.
Nezinu kā citur, bet nu Pērnavas upē ššis barības sevi labi pierādīja, lieki piebilst, ka arī Baltezera mačos mēs abi lietojām šīs barības, tiesa gan citās proporcijās ar motili.

26.02.2007.

Nāk brīvdienas un pamazām iezīmējas plāns ko darīt, sestdien nedaudz pamačosimies pa Baltezeru, kur Simsons rīko ikgadējos mačus gan tautas gan meistarklasē, bet svētdien brauksim atikal uz Pērnavas upi, es trešdien biju, pat neskatoties uz lielo aukstumu kaut ko noķēru, vai nu es tikai pēcpusdienā atradu kur stāv zivis, vai arī tās tikai pēcpusdienā sāka labi ņemt, bet pie pārdesmit vimbiņām tiku, no tām 8 mēra un 2 pavisam izcilas, ķērās ap 150 gramu raudas, tādi paši pliči, es speciāli salakas neķēru, tādēl man to bija tikai ap 15 gab. šoreiz smuku asaru nebija. Rita lielākās vimbas un raudas sacepa un salika etiķa marinādē, bļāviens, garšīgi sanāca, tik garšīgi, ka daļu no svētdienas zivīm atkal vedīsim mājās, līdz šim es pret ceptām vimbām biju ļoti skeptiski noskaņots, bet kad etiķis saēd sīkās asakas, tad sanāk visnotaļ laba zivs.

Ja gribat savām acīm redzēt Pasaules čempionāta norisi, tad varu dot visu informāciju par vietu un dzīvošanu, kā arī varat paši apskatīties kas un kā saitā www.icefishing.pl

23.02.2007.

Nu re kā gadījās

Nu re, arī otrais sacensību posms jau ir aiz muguras, un viss pamazām sāk nostāties savās vietās, tikai neprasiet kāpēc tieši
šādi un ne citādi, es nezinu, bet rezultāts un tendences mani ļoti apmierina. Nākošā sacensību kārta būs ļoti intriģējoša, jo par individuālā vārtējuma desmitnieku vēl nekas nav skaidrs, katrs pasprukušais ķīsis var izrādīties ļoooti vērtīgs, bet tāda nu tā cope ir, kaut ko paredzēt te ir pagrūti, mani patiesi priecē sportistu kopējā līmeņa izaugsme, jo novinnēt zonu nu jau paliek ļoti grūti, pie tam vēl ja nedaudz pietrūkst veiksmes, tad var pavisam skaisti nogrimt, neatkarīgi no tā cik foršs džeks tu esi. Bet viss ir likumsakarīgi, ja es uz pirmo kārtu gāju ar tādu baigo poh.... galvā, tad rezultāts tāds arī bija, it kā visu dari pareizi, bet beigās izrādās, ka kāds kaut ko ir izdarījis pareizāk un labāk un paliec vietā, kurā nejūties pārāk labi un pie patreizējās konkurences pieļaut divas kļūdas jau nozīmē izlidot no reitinga galvgaļa, ko neviens no mums taču negrib, vai ne?
Visā visumā 2. sacensību kārtu varu novērtēt kā ļoti smagu, lielu darbu prasošu makšķerēšanu, jo ja uzreiz neizdevās uzsēsties uz zivīga āliņģa, tad to zivi vajadzēja baigi smagi sastrādāt, to lieliski parāda arī rezultāti, lomi atšķirās tikai par dažiem gramiem, dažā sektorā no 2. līdz 10. vietai ietilpst 50 gramu robežās, kas vēlreiz atgādina, ka ja nebūs veiksmes, tad arī lielākais meistars var iebraukt auzās.
Žēl, ka to maču ir tik cik ir, nu patīk man tā intriga, tā labdabīgā konkurence, nu forši, nu.

19.02.2007.

vēlreiz par LČ 2. kārtu

Dūņezers, 17. un 18. februāris, LČ zemledus makšķerēšanā 2. kārta.
17.02 - no 9 reģistrācija; 9.30 izloze; 10 galvenā tiesneša uzruna; 11 starts; 14 finišs, lomu svēršana,
18.02 - 9.30 izloze; 11 starts; 14 finišs; 15.30 kārtas rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana.

abas sacensību dienas gan pirms gan pēc sacensībām dalībniekiem tiks piedāvāta karsta kafija un tēja, kā arī garšīgi pīrāgi

Lūgums komandām, kurām šoreiz neizdosies labs starts, cienīsim viens otru un uzkavēsimies to stundu pēc finiša, lai kopīgi godinātu kārtas uzvarētājus.

Zonas būs nospraustas piektdien līdz pusdienas laikam, piektdien trennēties zonās un starpzonās ir aizliegts, ceturdien viss ezers ir jūsu rīcībā.

15.02.2007.

Igaunija

Piektdienas naktī atgriezos no Krievijas un sestdien pēc pusdienas abi ar Ritu aizbraucām uz Pērnavu, bet nevis uz jūru, bet gan uz upi, braucām ar domu par salakām, bet tikām uz baigo zivju dažādību, trijās stundās pa abiem bnoķērām 38 mēra vimbas(Igaunijā izmērs ir 30 cm ar asti) un vismaz tik pat zemmēra, daudz smuku pliču un nedaudz salaku, kaifs baigais, jo ko ko, bet pavilkt vimbas no 5-7 metru dziļuma ar 0.10 mm aukliņu ir kaifs.
Svētdien ap 11 atkal bijām tur pat, cope un laiks bija izmainījies uz slikto pusi, bet tomēr zivis noķert varēja, daudz zemmēra vimbiņu, tuvāk krasta ašķiem skaistas raudas, RITA uzsēdās uz salakām, atrada ar viņām kontaktu un nodrošināja mums super vakariņas.
Katrā gadījumā ja gribat vienkārši labi pacopēt, neejot entos kilometrus, bet tikai simts metrus no mašīnas, tad varu ieteikt Pērnavas upi, turpat pie Tallinas ceļa tilta, tautas gan ir daudz, bet vietas un galvenais zivju, pietiek visiem, ļoti priecē vidējais zivju izmērs un var iztikt bez smalkiem rīkiem.
Bet vispār arī pašā Pērnavas līcī vakar bija laba cope, mani paziņas igauņi saķēra labus asarus, pietam daudz, arī salakas ir tur pat kur viņas ķērām pagājušajā gadā, pretī pašai Pērnavai, pietam visi jau brauc pa ledu ar mašīnām, tā kā slinko makšķernieku laiks ir sācies, jāatzīstas, ka es arī esmu starp viņiem.

12.02.2007.

gandrīz jau sabijos

Pirmā LČ kārta zemledus makšķerēšanā ir notikusies, rezultāti ir tādi kādi ir, personīgi es ar savu rezultātu neesmu apmierināts, bet prieks par Gunti un Ritu un par komandas stabilo startu. Pēc pirmās dienas , kad zaudējām BB COPEI veselus septiņus punktus, likās jau ka kaut kas laikam ar komandu nav kārtībā, labi man pašam tāda īsta ziemas maču noskaņojuma vēl nebija, jo pa vakariem taisu vasaras štrumus un ar domām vairāk biju vasarā, bet pārējie komandasbiedri, īpaši Guntis, mačiem bija noskaņojušies ļoti nopietni. Tomēr, kā pierādīja otra sacensību diena, pirmajā dienā nevis mēs nostartējām slikti, bet gan BBīši nostartēja apskaužami labi, pēc otras sacensību dienas komandu vērtējumā viss ir nostājies man ļoti pieņemamā un tīkamā secībā, bet hop varēs teikt tikai pēc trešās kārtas, jo makšķerēšana ir makšķerēšana, un kaut ko paredzēt, īpaši ziemā, ir ļoti grūtī, vēl grūtāk ir patreiz prognozēt individuālos rezultātus, jo pēc pirmās kārtas uz medalām teorētiski vēl var cerēt ap 20 cilvēkiem, tāpēc otrajā sacensību kārtā pēc divām nedēļām ir paredzams daudz vairāk emociju, pirmās kārtas it kā mierīgā atmosfēra sektoros bija loģiska, jo visi vēl bija vienādi, varēja ķert savu zivi, daudz neiespringstot. Arī pats Baltezers ir vairāk sēžamais ezers, ja atradi zivīgu laukumu, tad pareizi to "iedarbinot" varēji tur nosēdēt visas trīs stundas un būt pirmajā pieciniekā sektorā, sevišķi jau tas attiecās uz plicīšiem un mazajiem brekšeļiem, labs apstiprinājums maniem vārdiem ir Gunta un Ritas teicamais starts, viņi abi izvēlējās "izstrādāšanas" taktiku un viss notikās, es pats pirmajā dienā pieļāvu taktisku kļūdu un "neiedarbināju" zivīgu rajonu, kad kļūdu sapratu, tad bija jau par vēlu, zivis bija prom, otrajā dienā nospēlēja tas, ka nebiju bijus uz trenniņu un nezināju ezera reljefu, paņēmu krasta malu, kur pamatzivs bija asarītis, bet izrādījās, ka sektora "dziļuma" malā ir par pusmetru seklāks un lomos ir vairāk pličuku un raudiņu, par savu slinkumu un stulbumu ir jāmaksā, šoreiz ar dažiem ļoti svarīgiem punktiem.
Visā visumā pēc pirmās sacensību kārtas palika ļoti pozitīvas emocijas, un manuprāt būtiski nepalielinoties komandu skaitam runas par divām līgām var atlikt, uzvarēt 20-22 komandu konkurencē ir daudz patīkamāk un presižāk, pie tam arī daudz grūtāk, jo jebkurš sacensību dalībnieks var "izšaut", nemaz nerunājot jau par to, ka šī ir vienīgā iespēja satikties un kopīgi pacīnīties ar vadošajiem valsts sportistiem.

05.02.2007.

ladus ta ir, bet kā ar lomiem

Ledus priekus baudīt man sanāca svētdien un pirmdien, svētdien apbraukājām savas Gaujas attekas, kur veči vēl ceturdien bija vilkuši ļoti labus asarus, bet ledum briestot un uzsniegot sniegam cope pamazām pieklusa, mēs ar Ritu pāris stundās noķērām tikai pa 3-4 mukiem virs 200 gramu asariem un dzīvība izbeidzās pavisam, tāpēc sēdāmies savā auto un pēc pusstundas bijām Burtniekā. Ezers ir nopietni pārplūdis, pieņemu, ka liela daļa zivju ganās pa pārplūdušajām pļavām, tāpēc mēs palikām pie paša krasta, kur citreiz ir labi ja pārdesmit centimetru ūdens, tagad tur ir ap pusotru metru dziļš, sākums Ritai bija daudzsološs, jau no pirmā āliņģa pēc kārtas trīs asari ap 150 gramiem, un........, panesās bērnu dārzs, es paurbos arī līdz trīs metru dziļumam, bet zivju izmērs nemainījās, copes asums bija nosists, diena forša, pasēdējām, pavilkām kādu brītiņu tos pašus sīkmaņus un braucām mājās.
Saklausījušies par mega asariem Lielajā Baltezerā pirmdien braucām turp, bijām trijatā, pie tam neviens no mums pat attālināti nenojauta kur tie asari dzīvo, mašinu atstājām pie baznīcas un paši aizgājām ai pirmās salas, es vēl urbu kādu desmito āliņģi, kad Rita jau izvilka pirmo asari ap 200 gramiem, pēc mirkļa nākošo, tad atkal vienu, man pirmie desmit āliņģi nenostrādāja, pārcēlos metrus 300 tālāk, atkal desmit āliņģi un padsmit asarīši, no tiem divi ēdami t.i. virs 150 gramiem. Edgars, mūsu trešais copes biedrs, līdzīgi kā es sāka klīst pa ezera plašumiem, meklējot kaut kādus sēkļus un kantes, Rita praktiski visu dienu nosēdēja vienā rajonā, staigājot pa aptuveni 20 āliņģiem, rezultātā man un Edgaram pa abiem desmit smuki, tiešām smuki, asari, man lielākais 550 grami, un pārsimts sprīdīšu asarīšu un raudiņu, toties Rita no 2 metru dziļuma salasīja pus maximas maisu, reāli virs 5 kg asaru, dīvainākais, ka viņai visas dienas garumā bija tikai viens asarītis ap 80 gramiem, mazāka neviena, tas saucās uzsēdās un ar minimālu piebarošanu no augšas atvēra asaru apetīti. Katrā gadījumā es tagad saprotu par ko pagājušajā sezonā Lideru Pēteris tā staroja katras brīvdienas braukādams uz Baltezeru, zivis ir ļoti skaistas un loģiski pierunājamas, viņš starp citu arī šodien tur sēž, nupat zvanīju, esot kādi 14-15 smukie, + - 200 grami, asari, ko vēl labāku var vēlēties.
Sākās sacensību sezona, sāk virmot dažādas kaislības, diemžēl ne tikai pozitīvas, acīm redzot mani idiota sapņi par ideālu, pozitīvas, uz meistarību pamatotas, konkurences pilnu sportu nepiepildīsies, lai nu kā priecē, ka vismaz ziemas makšķerēšanas sports ir iekustinājis tautu, pašam mandrāža ir jau kopš vakardienas, kad uzzināju par mačiem, patreiz nekomentēšu paredzamos rezultātus, uzvarēs stiprākie.

30.01.2007.

meklējiet motiļus!!!

Gribu pabrīdināt, lai šonedēļ motiļu pirkšanu neatliekat uz pēdējo brīdi, jo prognozējās, ka tie būs paliels deficīts.

Pirmās ledus ziņas nav tās labākās, bet tas arī ir saprotams, jo seklos ezeros pa caurspīdīgu ledu, saulainā laikā........., ja ļoti gribās, tad tomēr var makšķerēt.

25.01.2007.

būs vai nebūs, tāds ir jautājums

Lika prognozes jau nu ir dikti cerīgas, izskatās, ka jau ap ceturdienu varēs kāpt uz ledus pavisam droši, ļoti jau nu gribās cerēt, ja tā notiks, tad daudzi veči taisās ņemt brīvu un kādu nedēļu no vietas nenokāpt no ledus, ja darbi ļaus, mēs ar Ritu' viņiem piebiedrosimies, jāievāc taču asaru raža, izskatās, ka arī uz Peipusa šaurumu brīvdienās jau varēs doties, jo tur jau pāris dienas salst.
Eh, kaut kā likās, ka varu noturēties pret makšķerēšanu darba dienās, bet nupat ar katru mīnusa grādu asinis uzkarst aizvien vairāk, šodien pat pārskatīšu visas makšķerītes, piesiešu jau mormiškas, nolikšu pa ķērienam visu "amunīciju" un ieņemšu zemo startu.

22.01.2007.

Ir laiks

Ir pēdējais laiks izdarīt inventāra un barību pasūtījumus, tas attiecās arī uz karpiniekiem , tātad SENSAS, RIVE, TRIANA, STARBAITS, BROWNING, piegāde marta beigas, aprīļa sākums, nododot pasūtījumu priekšapmaksa 1\3 no pasūtījuma vērtības, pārējais saņemot preci.

17.01.2007.

.

Sestdien jau tumsiņā biju Salacgrīvā, vietu atradām, veči bija, bet sliktais laiks bija 'daudzus nobiedējis, līdz gaismai nosēdējām zem lielā copes lietussarga, jo lietus un slapjš sniegs nāca tā, ka pat man vienu brīd radās šaubas vai netaisīties mājās, tomēr nolēmām drošsirdīgi samirkt un tikai tad kapitulēt, tāpēc palikām. Līdz ar rītausmu sāka spēlēties zivis, tieša krietni mazāk kā citas reizes, arī krietni tuvāk krastam, bet tas likās pavisam loģiski, jo ūdens līmenis bija pacēlies un upes vidū bija krietna straume. Pirms astoņiem jau varēja manīt pludiņa apveidus, tomēr iebarot nolēmu tikai tad, kad paliks pavisam gaišs, bez barošanas tiku pie vienas skaistas raudas, tiesa aizķertas aiz astes, gandrīz katrā laidienā uz āķa bija zivs zvīņas, kas liecināja, ka zivju mums priekšā ir ļoooti daudz, bet tās neņem, parasti šō situāciju par labu vērš iebarōšana, tāpēc uzklāju nelielu uzkodu galdiņu zivīm, momentēli noreaģēja trīs raudas man un viena Ritai un atkal iestājās klususms. Tikmēr vējš iegriezās no jūras puses un sāka pieņemties spēkā, mēģināju uzbarot vēl, tomēr bez rezultātiem, pa retai copītei un vēl retākai zivtiņai, tajā skitā pāris zemmēra vimbiņas un viens zandartiņš aiz pakaļas, tomēr stāvot aizvējā bija baigais kaifs baudīt dabas stihiju, tāpēc mājās braukt pavisam negribējās, lai arī par copi viss bija skidrs , arī ūdens līmenis sāka strauji celties.
Priecē, ka upmalā pārbaudi veica inspektors, un pusstundas laikā no aptuveni 40 makšķerniekiem upmalā palikām tikai 5 cilvēki, kam visi papīri bija kārtībā, zināju, ka daudziem viss ir pie kājas, bet ka tik daudziem mani nedaudz nošokēja gan..., inspektors ar apskaužamu laipnību(es tā nevarētu) aprunājās ar visiem večiem(bieži vien ļoti duļķainu skatu apveltītiem), pabrīdināja, ka viņš pēc neliela brītiņa atgriezīsies un tad būs jāmaksā sods, bija veči, ka s saprata no pirmās reizes, bija, kas sagaidīja inspektoru atgriežamies, un iemaksāja nelielu pabalstu valstij, bet pats pārbaudes fakts priecē, domāju, ka šāda proporcija starp tiem kam ir visas vajadzīgās atļaujas un tiem kam nav nekā pastāv visur, labi varbūt nedaudz mazāka, bet vienalga iespaidīga un palieku pie sava viedokļa, vienīgi regulāras kontroles un bailes no soda piespiedīs mūs un mūsu tautiešus pirkt atļaujas , mak'dsķernieku kartes un ievērot makšķerēšanas noteikumus.

15.01.2007.

par inventāru

Patreiz vēl gan skaitās ziema, tomēr pavasaris ar jauno sezonu vairs nav sevišķi tālu, tādēļ lūgums tiem, kurus interesēs kaut kas no SENSAS, STARBAITS, TRIANA, RIVE, STONFO un BROWNING lietām sākt pamazām rosīties ,lai jau marta beigās un aprīļa sākumā jaunais inventārs būtu šeit. Barību piedāvājums attiecās tikai uz tiem, kas startē Latvijas čempionātos, savukārt specifiskā inventāra piedāvājums attiecās uz jebkuru interesentu, cenas būs ļoti labas, un tas ir VIENREIZĒJS piedāvājums gatavojoties sezonai.

09.01.2007.

Janvāra pavasaris

Šīs brīvdienas pavadījām kolhozā, kur to jūs tāpat zināt, sestdien bijām uz vietas ap pusseptiņiem no rīta, veču jau bija ļoti daudz, bet vietu atradām, pāris stundas nokūkojām vērojot kā veči uz fīderiem izvel pa kādai raudai un jeļčikam, gaismai austot upe pamodās, praktiski visā upes platumā skalojās zivis, pārsvarā tās bija raudas un jeļčiki - baltie sapali, bet nu ļoti patīkama izmēra. Sākotnēji zivis bija tuvāk krastam, makšķerējām metrus 25-30 no krasta, ap pusdienas laiku zivju masa pārcēlās uz sēkli, kas bija jau metrus 40 no krasta, no rīta stundu pusotru ķērās visiem, pamatā skaisti 150-200 gramīgi jeļčiki, bet vēlāk lomos vairāk sāka palikt tāda paša izmēr raudas un zivis ķert turpināja tikai tie, kas baroja un saprata ko dara. Laiks labs, tikai lietus nedaudz to visu operu bojāja, līdz vakaram mēs ar Ritu pa diviem kilogramus 17-18 salasījām.
Svētdien , tieši tāpat, ap pusseptiņiem bijām pie upes un iespraucāmies tajā pašā vietā kur stāvējām iepriekšējā dienā, laiks bija palicis vēl siltāks, veču arī vēl vairāk, tomēr kaut kā iztika bez kretīniem, ja par normu uzskata ka apkārtējie ķer uz tevis barotās vietas, tomēr tā ir upe ar saviem upes noteikumiem, ja nu kāds paliek pavisam nekaunīgs tad jāuzprasa, atvainojiet cienītais, jūs par idiotu piedzimāt vai pēc tam palikāt, ja šādu jautājumu uzdodot uztaisa vēl dusmīgu ģīmi, tad turpmākaš pāris stundas problēmu vairs nav. Svētdien zivis ķērās visiem, tiem kas baroja , protams zivju bija vairāk, bet visā visumā vienkārši ideāla cope, vēja nav, straume ir, zivis ir, kaifs.
Daži obligātie sīkumi tomēr bija, noteikti bija jāmakšķerē uz krāsainām mormiškām vai spoguļāķiem, bija veiksmīgākas un mazāk veiksmīgas krāsu kombinācijas, bet kautkāds rotājums bija vajadzīgs, jo uz parastu āķi copju bija par trešdaļu mazāk, otrs sīkums, man ļoti nepierasts, bija tas, ka šeit nevajag smalku un sarežģītu montāžu, liels pluds( mums ar Ritu 12 gramīgi un tie skaitījās maziņi), resna pavada (0.12-0.14mm ir tieva) un liels kumoss uz āķa, un tikai pašā vaakrpusē mazāks kumosiņš ik pa brīdim nostrādāja labāk. Uz āķa likām gaļiniekus un motiļus, tauta pārsvarā tikai gaļinieklus, šeit iecienīto grūbu neņēma. Pa dienu uz abiem ar meiteni salasījām ap 25 kg zivju, no kurām labi ja desmit bija mazākas par 100 gramiem, bet arī lielākas par 300 gramiem nebija nevienas, tomēr vienalga, ja ņem vērā laika apstākļus un gadalaiku, tad vienkārši ideāla cope.
Bardaks upes krastā turpinās, tiesa gan krasta sūdi ir novākti un kā ievēroju lielākā daļa copmaņu savus atkritumus tomēr aiznes sev līdzi, bet ar licensēm ir visīstākais bardaks, no vakardienas 50 večiem licenses bija labi ja 10 cilvēkiem, 'pārējie pamatojoties uz to, ka vienreizējo licenšu pārdošanā vairs nav, rudens - ziemas sezonai tās visas jau ir izpirktas mēnesi atpakaļ, makšķerē bez licenses, jo tāpat taču neviens nepārbaudot. Es šō faktu nekomentēšu, jo iespējams, ka ja nebūtu nopērkamas sezonas licenses, tad arī mēs abi ar Ritu makšķerētu bez tām, ja pašvaldībai naudu nevajag, tad nevajag, sakarā ar lielo ūdens līmeni upē vajadzētu sanākt lielam daudzumam visādu zivju, patreiz var just lielu daudzumu plēsoņu, jo ik pa brīdim kāds ēd auslejas, pie tam tas kāds ir ļoti ievērojamu izmēru, večiem uz makšķeru āķiem ik pa brīdim patrāpās pa kādam mini zandartiņam, vakar arī kaimiņš tādu 200 gramīgu izvilka, tam bija pilna mute ar mailēm, bet tomēr sarkanu mormišku viņš negribēja laist garām.
'Cik var noprast tad šajās brīvdienās vispār ir bijusi laba cope, skaistas līdakas, pa kādam zandartam, viss notiekās, jā starp citu vakar sevi noķēru pie domas cik pareizs ir teiciens, ka nav slikta laika, bet ir nepiemērots apģērbs, vakar vienu brīdi, pat nācās vilkt savam Norfin Extreme nost virsjaku, jo bija patiesi silti, pie tam es tāds nebiju vienīgais, veči, kas savu apģērbu bija lasījuši pēc ziemas formulas meta virsējos slāņus nost.

08.01.2007.

2007.

Pālēnām sākam jaunus un turpinam iesāktos darbus, cerība uz ziemas iestāšanos tomēr mani nepamet, bet es jau no laika gala esmu bijis sapņotājs, lai gan uz šo gadu sev esmu sabūvējis milzīgus plānus, tomēr tiem visiem pamatā ir makšķerēšana, esmu noskaņojies makšķerēt katrā brīvā brīdī, tajā skaitā arī vakaros, kad to ļaus gaisma, jo iegrimstot filozofiskās pārdomās secināju, ka man, arī Ritai, makšķerēšana ir viss dzīves pamats, mēs daudz strādājam, tikai tāpēc, lai varētu makšķerēt tur kur gribam un ar to ko gribam. Normālam cilvēkam dzīvē pastāv daudz dažādu vērtību, mūsu gadījumā pastāv tikai makšķerēšana, varat neteikt, tāpat zinu, ka tā ir smaga diagnoze, bet šajā gadījumā gribu atbildēt ar vārdiem, kuri pēdējos gadus desmit man ir pielipuši no kaut kāda šausmu filmas varoņa - "varbūt es arī esmu slikts, bet man tā baigi patīk". Visa šī garā monologa jēga ir novēlējums - lai jums izdodas dzīvot saskaņā ar sevi, lai ar prieku un iekšēju pārliecību ejat uz darbu un lai pēc iespējas biežāk tiekat uz copi, jo makšķerēt taču ir tik forši.

30.12. mēs tiešām bijām uz ledus, Igors Dzilna aizveda mūs uz slepenām Pededzes attekām, kur tiešām bija tīri pieņemama ledus kārta, dziļums gan visur bija ap 1,5 metriem, tomēr asarīši bija, no paša rīta gan pats Igors, gan 'mans kolēģis uz bļitkām izsita pa kādam līdz 200 gramus smagam ašukam, tomēr pamatā ķērās tādi 50-70 gramīgi "zupas izlase", Rita uz līdaku makšķeres no 5 copēm realizēja 3 un tika pie gandrīz divnieces, nedaudz virs kilo un vienas 45 cm līdaciņas, kura turpina augt. Vieta kolosāla, ja sals tomēr atnāks līdz mums, tad ļoti jau nu gribētos aizbraukt uz turieni vēlreiz. Igors esot bijis uz ledus arī 31. decembrī, bet līdz ar to arī otrs pirmais ledus beidzās, gaidam nākošo.
Vakar 1.01. mēs ar Ritu aizbraucām uz Salacgrīvu, domājām, ka būsim vienīgie idioti, bet nekā, pie licenšu pirkšanas divi tādi paši jocīgie jau bija priekšā, bet tie izrādījās taimiņu ķērāji, tomēr arī pludiņa cienītāju upmalā bija pietiekoši, tomēr tik, lai varētu nostāties pie upes tur kur gribās. Zivis ķērās ļoti kaprīzi, bet toties superīga izmēra, mazākie "jeļčiki" bija ap 200 gramiem, lielākie ap 300, pa retai raudai un finierītim, skatījos, ka veči lielāko daļu zivju izvilka aizcērtot tās ar saviem spoguļāķu āķiem aiz spurām, astes vai muguras, arī pašam zivis desmit izvilkās šādā veidā,'trāpījās vairāk kā desmit zemmēra vimbiņu, kopumā mūsu ar Ritu dienas kopējais loms bija ap 9-10 kg skaistu zivju, kuras turpina dzīvot.
Redzēju kaut kāda monstra medības, es jau teiktu, ka tas vai tie bija roņi, tomēr tad kaut kur vajadzētu parādīties arī pašiem roņiem, bet katrā gadījumā tas vai tie, kas medīja bija vismaz pārdesmit kilogramu vērtē, jo tā sakult ūdeni var tikai liels ūdens lops. Žēl protams, ka tas Salacgrīvas makšķerējamais posms ir tik īss, lieki piebilst, ka "izredzēto vietējo" posmā zem tilta tā arī neviens makšķernieks neparādījās, laikā, kad otrā posmā vieta uz vienu cilvēku bija stipri ierobežota, bet tā viš i, ja patīk - brauc, ja nepatīk - nebrauc, man patīk.

02.01.2007.

2006.gada arhīvs

Nu vasali ar!

VEČI!!!
ES RĪTĀ BRAUCU UZ LEDU!!!!!!

ja nopietni, tad pavisam nopietni rīt braucam uz Alūksnes pusi, kur var pavisam droši makšķerēt no ledus, asari ķeroties labi.

Kaut kā gada nogale sanāca tik saspringta, ka galva dun no kompja, tāpēc neko garu un sakarīgu uzrakstīt nevaru, novēlu jums jautri sagaidīt Jauno gadu un tiekamies nākamgad.

p.s. nebrauciet dzērumā, vēl daudz zivju ķerams

29.12.2006.

darba piedāvājums

Sia „Salmo” aicina darbā tulku – maketētāju (MS Word, Adobe Pagemaker) dažādu lietošanas instrukciju un pamācību tulkošanai. Tulkošana angļu, krievu un latviešu valodā.

Pieteikumus sūtīt pa e-pastu janis@salmo.lv.

20.12.2006.

.

Mjā, skatos tās interneta laika prognozes un saprotu, ka sūdi būs, citu, precīzāku apzīmējumu briestošajai situācijai neredzu, sals kā nenāk, tā nenāk, upes sāk pārplūst, lielajos ezeros, vējš neļauj normāli pacopēt, kaifs pilnīgs, neatceros, kad pēdējo reizi esmu atļābvies gulēt līdz 9 no rīta, bet šajās brīvdienās to darīju, jo sevišķi lielas copes iespējas nebija. Lai vai kā, tomēr miera jau nav, tāpēc abi ar Ritu apbraukājām Gaijas attekas, kurās uz ziemošanu ir sagājis daudz zivju, dažās attekās iz sagājušas vai visas Gaujas auslejas, tās stāv biezā vairāku metru slānī un uz citu zivi tur cerēt ir pagrūti, var redzēt, ka kāds tās arī dzenā, tomēr noķertt to plēsēju pie tādas sīkzivju koncentrācijas ir diezgan bezcerīgi. Citās attekās savukārt bebri ir tā pastrādājuši, ka zivis vienkārši netiek iekšā, tā nu mēs braukājām līdz nonācām līdz attekām, uz kuru ledus sanāca pabūt arī šogad, jau piebraucot viss sāka izskatīties cerīgi, jo pa mašīnas logu varēja redzēt, kā asari medīm mailes, kā baltās zivis taisa smukus mutuļus, kā izrādijās, tad viss tā arī bija, uz barību atsaucās raudas, nekādas milzīgās jau gan nebija, lielākās ap 200 gramiem, pieliekot barībai motiļus, parādījās arī pa asarim, ūdens šeit bija tumš, bet dzidrs, dziļums tikai ap pusotru metru, tāpēc copītes bija ļoti uzmanīgas. Kopumā abu loms trijās stundās pija tikai kādi kilogrami četri, bet gūtais makšķerēšanas gandarījums milzīgs, jo katra zivtiņa tika '"izspēlēta" , tāda "trudavaja ribalka" sanāca.
Dikti jau gribētos, ka tā būtu bijusi sezonas noslēguma cope, tomēr kaut kāds draņķis iekšā kņudina un mēģina iestāstīt kaut ko citu, eh , veči, es pats te visu laiku apgalvoju, ka brīnumi nenotiek, tomēr reizēm tā gribās tos sagaidīt, jocīgi, bet decenbra beigās par brīnumu jāuzskata ledus.......

18.12.2006.

Mēs vēl ļoti labi copējam - novērtēsim to

Vakar atgriezos no tālās Ceļabinskas, kur divas dienas gatavojām žurnālam RIBOLOV ELIT materiālu par makšķerēšanu ar koši krāsotajām mormiškām, materiālu sagatavojām, bet otreiz mani vairs uz turieni nevelk, it kā līdz šim Urāli man saistījās ar kalnu ezeriem, skaistu dabu un daudz zivīm, patiesībā izrādījās, ka situācija pārsimts kilometrus ap lielpilsētām ir tuvu kritiskajam, lielā rūpniecība savus notekūdeņus tā arī neattīra, vai attīra daļēji, tādējādi pieķēza visus caurtekošos ūdeņus, pārējos ūdeņus iztīra maluzvejnieki ar tīkliem un elektrību. Es te neko nepārspīlēju, mums pavadonis bija ļoti pieredzējis vietējais makšķernieks, daudzu publikāciju autors, kurš izgatavo visdažādākos mānekļus tieši ziemas copei, pabijām vairākos ezeros aptuveni 100 km no Čēļabinskas, ainavas ar kalniem un bērzu birzīm ir vienkārši fantastiskas, pabijām lielā ezerā ar daudzām klinšainām salām, vidējo dziļumu ap 10 metri un ...., ķērām 100 gramīgus ķīšus, nedaudz lielākus asarīšus un raudiņas, pietam tāda izmēra zivis esot pamat loms, ēsot gan arī zandarti un līdakas, bet arī pārsvarā tādas, ka iziet cauri tīkla acij. Veči mēŗķtiecīgi dodās 300-400 gramīgu zandartiņu medībās, pēdējos gados virskilo zandartiņš jau skaitoties labs loms. Lielākā daļa vietējo makšķernieku katras brīvdienas dodās vismaz 400 km uz Kazahijas pusi, vai vēl tālāk uz pašu Kazahiju, kur tad nu varot "atvesti dušu" un kārtīgi novilkties asarus un līdakas. Tomēr esmu priecīgs, ka bija izdevība pabūt tik tālā nostūrī un satikt interesantus cilvēkus , kas zin, varbūt pavisam tuvā nākotnē sanāks kāda kopēja ekspedīcija.

11.12.2006.

Braukšu ledu lūkoties

Rīt no rīta dodos uz Krieviju, uz Čeļabinsku, lai pabeigtu materiālu žurnālam RIBOLOV ELIT par makšķerēšanu ar spilgtu krāsu mormiškām, nekur tuvāk ledus nav arī Krievijā, bet viņeim vismaz nisas pazīmes jau liecina, ka pēc dienām desmit viss var notikties. Čēlabinskā ledus biezums uz ezeriem esot ap 30 cm, nupat saputināts daudz sniega, makšķerēšu tur divas dienas, noteikti pamakšķerēšau arī par jums.
Internetā atgriežos pirmdien no rīta.

06.12.2006.

laba tēma

MIRTINS UZRAKSTĪJA SAVU SĀPI TIK GARI, KA NOLĒMU NO TĀS UZTAISĪT ATSEVIŠĶU TĒMU
Jautājums par būtību, jeb iemāci mani makšķerēt!!!!!!!! Biju Lielupē. Augšpus Jelgavas. Lai gan darbdiena (pirmdien) tomēr izbraucu labi agri, lai tiktu "speķa robā" - ļoti lēzena ieeja bedrē, pareizāk sakot tās sākums, kas gandrīz nemanāmi palika dziļāks. Pareizi darīju. Vēl bija krēsla, kad pār pļavu nāca vīrs, kurš iepriekš kad biju copēt, bija speķa robu aizņēmis. Nu ko. Sataisīju barību - pats redzēji kādu nopirku - sensas raudu. Kā tu teici, samitrināju, piejaucu zemi pa riktīgo un atiet ...

Pirmie 7 laidieni uz pink pa tukšo. Tad uzliku grūbu, ko biju sasautējis ar dillēm. Grūbai ir spēks. Sāka ķerties.2 - 3, tad pauzīte. Ik pa laikam iemetu kādu mazu bumbiņu, kas lika pienākt pāris zivtiņām. Tad piegāzu barībai motili. Taču uz āķa likto - neviena zivs neiekāroja. Pēc kārtējās bumbiņas, man uz āķa gadījās mušu kāpura kūniņa. No pagājušās reizes iekūņojās, bet laukā negribēju mest. Noķēru pēc kārtas piecas prāvas raudas un vienu asarīti. Pa visu šito laiku, kad jau biju salasījis ap 20 zivīm, tas vecais vīrs, kurš viānm nelaimīgā kārtā iekārtojās man blakus, taču pa straumei uz leju, kas it kā bija pareizi, noķēras kādas 3, vai 4 raudas. Viena gan bija diezgan smuka ap 300 gr. Taču man palika vecā vīra žēl. Tā kā lielā rauda nepienāca, gāju prom, meklēt citu vietu.:)) Lieki piebilst, ka vīrs baroja ar kaut kādu viņam zināmu putru, ko meta iekšā ar pavārnīcu, pludināja lielu pludu, laikā, kad man jau 2gr pluds likās par lielu, lai redzētu visas cimperlīgās copes.

Otrajā vietā nosēdēju stundu pa tukšo. Tur iepriekšējā reizē tika noķertas kādas pāris lielas raudas, bet šoreiz nekā.

Trešā vieta bija pilnīgs pī... lai gan noķēru ap 10 vai bišķi vairāk raudiņām, sapratu, ka nemāku makšķerēt. un te nu prasās tavs padoms. Teorētiski ideāla vieta. Izeja no bedres uz seklāku "pļaviņu", kur vasarā aug ūdenszāles. Lēna straumīte. Taču izeja diezgan pastāva - no nepilniem trim metriem uz 1,5 metriem. Iepriekš pašā bedrē tika ķertas normālas 100 - 200 raudas. Izdomāju, ka raudai vajadzētu stāvēt labāk izejā. Iebaroju slīpo malu. Un sākās problēmas - ja būtu smilšaina grunts - uzliktu garāku pavadu, lai sākumā peld, bet pēc tam slīd pa grunti. Taču tur bija visādas zāļu paliekas un es tā īsti nemācēju izvēlēties kādā dziļumā copēt. Ja uzlika bedres izskaņas dziļumu, tad pirms barības āķis jau bija aizķēries. Arī uzliekot dziļumu, kāds bija uz iebarotā laukuma, tik un tā āķis uzreiz aiz bumbām aizķērās vai salasīja zāļu paliekas. Turklāt pluds bija nolīmeņots, pēc labākajiem paraugiem - uzliekot vidēju rupjmaizes mīkstuma bumbiņu, tas nogrima:)) Līdz ar to mazākā zālīte un pluds nogrimst. Tad nu jautājums - kā pareizi copēt pastāvā izejā no bedres. Lejā, vidū, vai augšā. Un kāds dziļums jāliek.

Kad biju riktīgi jau nočakarējies un sāka apnikt, pārcēlos uz otru "speķa robu" nelielu smilšu un akmeņu sērīti. Tur lielas mākas nevajadzēja un līdz krēslai salasīju vēl kādas 25 vai 27 raudiņas, no kurām vairāk nekā 10 bija ap 200gr.

Un vēl jautājums - lai gan pie barības liku motili - un tas zivīm acīmredzami patika - tomēr labāk tās ķērās uz grūbas. Motils uz āķa galīgi nestrādāja - ne 1 ne 4, un spraud kā gribi. Kas par lietu? Pieradinātas? Brīvdienās tur fjodori gāž iekšā grūbu putras, varbūt šīm vienkārši instinkti nostrādā? Par pirmo vietu runājot, zivis tur bija, un pa bišķim ķērās, vienkārši ne svētdien un izskatās, ka arī ne vakar nebija copes, arī pats svētdien SALACĀ tiku labā vietā, zivis tur bija daudz, bet ķērās ļoooti kaprīzi, barot vajadzēja, bet barība strādāja kaut kā īpatnēji, zivis pienāca, bet neēda, tavā gadījumā izskatās ļoti līdzīgi, būtu palicis tur līdz vakaram, kopā savas 50 - 60 raudas būtu salasījis.

Asa bedres izeja, pietam vēl ar ķērājiem un zāli ir smaga vieta copei, tur ir divi varianti, vai nu makšķerēt pašā bedrē, vai arī tajā pusotrā metrā, kur jābūt tīrākam, pie patreizējiem grādiem es būtu izvēlējies seklumu, pie tam pludinātu ēsmu virs grunts, nedaudz, bet virs un tikai tad, ja justu, ka rauda nepaspēj vai negrib ņemt skrienošu ēsmu, varētu mēģināt turēt uz vietas. Tas izskatās tā, ka noregulē dziļumu lielāku kā ir patiesībā, iemet makšķeri pa straumei uz leju, ļauj auklai nostiepties un tur makšķeri uz vietas, gruntsmakšķeres princips, bet ļoti efektīgs. Barojot asu kanti tu riskē panākt efektu, ka barība aizripo bedrē, laikā kad pats centies zivis ķert sēklī. Līdzīgās vietās reizēm nākas ķert finierus, tad vienkārši pats stāvu augstāk, pieturot pludu ļauju straumei pacelt un plivināt ēsmu virs un zem barotās vietas, ar mazu kumosiņu tā ir viegli pastrādāt, ar lielāku varētu būt problēmas.

stāstot par sērīti, kur saķēri raudas, tu pats atbildi uz savu jautājumu par bedres ieeju un arī par izeju, elementarno Vatson.

Ir mirkļi, pie tam diezgan bieži, kad raudas priekšroku dod grūbām un maizei, pat gaļiniekam, pilnīgi vai daļēji ignorējot motiļus, it kā jau viss ir loģiski, jo rauda pēc savas būtības ir zivs, kas vairāk uzturās vidējos ūdens slāņos, tāpēc es pilnībā pieļauju, ka mirkļos, kad raudas principiāli neiet rakties pa grunti, tās priekšroku dod kaut kam citam, motilis ir neaizvietojams breksim, arī jeļčikam un daudzām citām zivīm, bet raudai, karūsai, arī rudulim, tas nebūt nav pati labākā ēsma teiksim 8 no 10 gadījumiem.
Man tev jāpiekrīt, grūbā ir spēks, tieši raudojot, sevišķi vietās kur makšķerē daudz rīdzinieku.

05.12.2006.

garās brīvdienas, jeb gribu nopirkt vienu kvadrātmetru zemes Salacgrīvā

Šis jocīgais virsraksts radās pēc vakardienas copes Salacā, tradicionāli pāris reizes gadā apmeklēju Salacgrīvu, ir tur tajā agra pavasara un vēla rudens copē kaut kas vilinošs, pat neskatoties uz to kolhozu upmalā, kaut kādas savādas un citur negūstamas emocijas. Gaujā paceļoties līmenim zivis no ziemošanas vietām izklīda pa sēkļiem un saganīt tās palika pavisam grūti, tādēļ abi ar Ritu nobriedām aizbraukt uz Salacgrīvu, paķert rudens raudas un baltos sapalus, zinot , ka tautas tur vienmēr ir daudz, braucām nedaudz agrāk, cerībā tikt daudz maz cerīgā "robā", bet pietiekoši nenovērtēju situāciju un atbraucot ap pusastoņiem, vēl pilnīgā krēslā, konstatējām, ka viss krasts ir jau veču pilns, tā ka atlika nostāties diezgan tālu no tilta, vietā, kur sākās sēklis, tomēr zivis tur spēlējās un tas viesa zināmu cerību, lai gan no pieredzes zināju, ka šajā vietā parasti ķerās stipri smalkākas zivis, jo šeit ir par metru seklāks, kā citur un pat ar ļoti tālu iemetienu netiek līdz pamatstraumei.
Pērkot licensi (2.50 no cilvēka) noskaidroju, ka esot nopirktas 30 licenses, jocīgi, jo no rīta upmalā makšķerēja 78 veči, pat pieņemot, ka daļai ir sezonas licenses, jāsecina, ka liela daļa licenšu pirkšanu ignorē, salīdzinoši ar pavasari, kad krastā stāvēja liels atkritumu konteiners, bija uzstādīta biotualete un pats krasts bija daudz maz sakopts, patreiz viss ir krasts metrus 300 virs tilta ir piedirsts tiešā un pārnestā nozīmē, maisīņi, pudeles un citi atkritumi ir pietiekoši biezā slāni, lai varētu secināt, ka kaut kas pašvaldības attieksmē pret licensēto makšķerēšanu ir pamainījies, pietam uz slikto pusi, pat tad, ja cilvēks grib savākt aiz sevis atkritumus, tos nav kur izmest, mēs savus aizvedām mājās. Lieki piebilst, ka neviens pārbaudītājs tā arī neparādījās visas dienas garumā, zinu, ka noteikti kāds iebildīs, ka 'tā ir tikai viena diena un vispār kāda man daļa, patīk - makšķerē, nepatīk - nemakšķerē, zināmā mērā piekrītu, lai gan pa galvu visu laiku maisās elementāra matemātika un elementāra, apkalpojošās sfēras biznesu virzoša doma, jo tu radi cilvēkiem labāku atmosfēru, jo biežāk civēki brauc pie tevis tērēt naudu, un skaties kā gribi, licensētā makšķlerēšana noteikti nav labdarības pasākums, lai arī ne bizness. Pati makšķerēšana bija interesanta, lai gan zivis, kā jau paredzēju bija stipri smalkākas kā tuvāk tiltam, mums tikai dažas lielākās raudiņas bija virs 200 gramiem, turpretī straumē pie tilta, tas bija standarts, bet trāpījās arī lielākas. Raudas uz barību (Bruda rauda + SENSAS rauda + zeme) atsaucās ļoti labi, sākumā ķērām uz gaļiniekiem un motili, tomēr šajā seklumā un lēnajā straumē bija ļoti daudz kazaragu un ausleju, kas būtiski traucēja copi, kaimiņos tika izvilkti pāris ap puskilo brekšeļi, man un Ritai bija pāris labu "zobu", jeb nerealizētu copju, visticamāk arī finieri, vēlāk pārgājām uz termosā plaucētām grībām un lieta aizgāja pavisam raiti, raudiņas ķērās azartiski, baroju vidēji 40 minūtēs 3 bumbas, makšķerējām tālu no krasta, ja es rēķinu, ka metu barību aptuveni 40--50 metri, tad aptuveni tur arī makšķerējām. Līdz 3 pēcpusdienā salasījām +-6 kg zivtiņu ,maz, bet interesanti, ja izmērs būtu kā pie tilta, tad loms būtu stingri padsmiti kilogramu, bet tas būtu, ja būtu, palaidām zivis vaļā un braucām mājās.
Nedaudz skumji, neslēpšu arī ar labvēlīgu skaudību un nesaprašanu, noskatījos uz to, kā posmā zem tilta makšķerēja 3 "vietējie", precīzāk viens tiešām makšķerēja, divi vairāk dzēra alu un plaši diriģēja, skaļi stāstot kurš kuru vairāk ciena, te ir tas skumjais stāsts par to, ka kaut kādā veidā "vietējais" iedzīvotājs, neatkarīgi no promiļu daudzuma, ir pārāks par jebkuru citu radību uz šīs zemes, jo posmā virs tilta makšķerēt drīkst tikai "vietējie". Tad nu visus par un pret apdomājot nolēmu iegādāties vienu vai dažus kvadrātmetrus zemes Salacgrīvas teritorijā, ierakstīt šo savu īpašumu zemesgrāmatā un tādējādi kļūt par "vietējo", iegūstot tiesības dažas reizes gadā (optimistiskā prognoze, reizes 3 - 5) pamakšķerēt Salacā "izredzēto" 100 metrus garajā posmā vienā krastā un 200 metrīgajā posmā otrā krastā. Teiksiet, ka esmu idiots, varbūt, nestrīdos, vienkārši cenšos piepildīt savas vēlmes, tāpēc PĀRDODIET MAN DAŽUS KVADRĀTMETRUS ZEMES SALACGRĪVĀ, LŪDZU.

30.11.2006.

nevar saprast, priecāties vai raudāt

Personīgi man pavisam nepatīk tās bonusa brīvdienas, toties liela daļa veču varēs novelcēties un nospiningoties līdz nelabumam, Rita arī sataisījusies vienu dienu veltīt Burtnieka līdaku velcēšanai, jo jebkuram līdakmīlim ir pagrūti noskatīties uz pēdējo dienu lomu statistiku, no man zināmiem cilvēkiem vien vakar ir informācija par 10nieci, 8tnieci, 6nieci un veselu lērumu mazāku zivju, protams, ka uz brīvdienām zivis jau būs paēdušas, bet pa kādai virsdesmit kilo jau izcels noteikti.
Pats plānoju pāris dienas veltīt Gaujai, ūdens patreiz ir krietni pacēlies, zivis izgājušas seklumos un salīdzinoši labi barojās, tikai jāatrod tie sēkļi, vakar veču lomos Valmierā ir bijušs arī dažas vimbas, smukas raudas un pa kādam finierim. Ja esat nobriedis pamakšķerēt raudas vai baltos sapalus, tad vajadzētu atcerēties, ka ūdens ir auksts, zivis ir praktiski ziemas režīmā, tātad barības daudzumam un stiprumam jābūt vismaz reizes piecas mazākam kā vasarā, vakar vakarā par šo tēmu runāju ar večiem, ko uzskatu par vieniem no labākajiem Gaujas makšķerniekiem, viņi arī sūdzējās, ka pēc dažu bumbu pirmā iebarojuma, raudas esot labi ķērušās, bet tikko ir uzmestas vēl trīs- četra bumbas, tā viss, copes pazuda, vai nu raudas sāka ēst barību un ignorēja veču tārpus un grūbas, vai arī zivis vienkŗši pagāja nost, josmaržojoša barība lielos daudzumos to vienkŗrši atbaida. Secinājumus izdariet paši, es piemēram sākot makšķerēt iemetu tiikai 3 bumbas un nākošās metu tikai tad, kad copes tiešām sāk pieklust, bet arī tad vairs tikai pa paŗis nelielām bumbiņām.
Lai nu tie gudrie vīreļi un sieveļi spriež, mēs brauksim copēt.

23.11.2006.

Sāksim laicīgi

Pamazām sāk ienākt nākošā gada piedāvājumi, tāpēc gribu painformēt, ka tiem klubiem un komandām, kas startē LMSF rīkotajās pludiņmakšķerēšanas un karpu makšķerēšanas sacensībās arī nākošai sezonai tiks piedāvāta iespēja iepirkt SENSAS, STARBAITS un TRIANA barības un inventāru par izcili saprātīgām cenām, apspriedieties savā starpā, apdomājiet un dodiet man ziņu kas jūs interesēs, tikko saņemšu katalogus un cenas, tā došu ziņu.
Šāds piedāvājums būs tikai vienu reizi sezonā, laicīgi pasūtot, piegādes būs marta beigas, aprīļa pats sākums, tā kā tā ir manis ierosināta SALMO pretīmnākšana , tad visu atbildību (finansiālo) nesu es personīgi, lai neatkārtotos pagājušā gada situācijas šogad pasūtījumus pieņemšu ar priekšapmaksu 30 % no pasūtījuma vērtības, vienīgais noteikums, lai šie produkti nenonāk tirdzniecībā.

16.11.2006.

IR

Šodien saņēmu kvalitatīvu sporta mormišku partiju, trīs formas, no katras pa 3-4 izmēriem 3 krāsās, Valmierā tās b
ūs pārdošanā jau rīt, kā tās nonāks pie citiem interesentiem vēl nezinu, bet gan jau kaut ko izdomāsim, katrā gadījumā problēmu ar labām sporta mormiškām vairs nebūs.

13.11.2006.

Latvija ir maza, bet tomēr tik milzīga

Cits virsraksts man nenāk prātā, jo atkal ir situācija, kad puse makšķernieku var sēdēt uz ledus, otra puse brīvi spiningo un makšķerē, Vidzemē veči jau nedēļu sēž uz ledus un velk labas zivis, dzird gan par pieciniecēm līdakām, gan par padsmit kilogramiem smuku asaru.
Pats tikai piektdien atgriezos no Maskavas, kurp bija jāaizlido uzreioz pēc atgriešanaās no Baltkrievijas mačiem, par mačiem varu teikt tikasi to, ka mēs ar Ritu otrajā sacensību dienā novilkām komandu uz leju, pēc pirmās sacensību dienas bijām stabili līderi, arī individuāli man un Pēterim bija labas izredzes uz uzvaru, BET otrā dienā veiksme mums pagrieza savu krunkaino pakaļu, ja var slikti izlozēties, tad tieši tā arī mums izdevās izdarīt, sēdējām uz blisinājām acis, jo nekas cits nenotika, man uz barības stāvēja vairākas līdaciņas, nokoda man divus āķus, bet tas viņas neaizbiedēja, tā arī bez zivs nosēdēju visas trīs stundas, Ritai sanāca līdzīgi, rezultātā komanda tikai 4. no 7, kauns un negods.
Tomēr par pašu valsti esam patiesā sajūsmā, viss sakopts, pat pierobežas nomalēs neatradīsiet nevienu aizaugušu tīrumu vai pļavu, ceļi labi, tauta ļoti labvēlīgi noskaņota un patiesībā Minska ir tikai 500 kilometrus no Rīgas, silti iesaku vasarā aizbraukt, dīzelis maksā ap 35 santīmi, pārtika lielos vilcienos līdzīgi kā pie mums, viesnīcas lētākas, paši baltkrievi ar dzīvi ir apmierināti, jo viņiem ir darbs, normālas sociālās garantijas, visi saprot, ka tas neturpināsies mūžīgi, tomēr patreiz jūtās labi.
Sestdien abi ar Ritu mēģinājām makšķerēt Gaujā, neteikšu, ka tas bija ļoti veiksmīgs mēģinājums, jo vispirms nācās no krasta nolauzt un iestumt straumē paplatu ledus joslu, bet tik un tā peldošie vižņi traucēja normāli pamakšķerēt, tā pāris stundās noķērām katrs pa desmit živīm un metām šim pasākumam mieru, nolēmām pabraukāt apkārt un paskatīties ko veči dara uz ledus, piebraucām pie palielas ar Gauju savienotas attekas un ieraudzījām ap divdesmi veču, kas mierīgi staigāja un sēdēja uz ledus, man roki kāji sāka trīcēt no pārdzīvojumiem, sevišķi tad, kad ieraudzīju kādus asarus veči ķer. Cope bija kā kuram, bet vispār bija, veiksmīgākajiem uz ledus bija paqmatīgi asaru maisi, lielākie, ko redzēju bija ap 300 gramiem, bet pamatā tādi ap 100 gramiem, lamādamies par pazaudēto dienu braucu mājās gatavot ziemas inventāru.
Svētdienas rīts ausa kā pilnīgs pretstats sestdienai, miglains , ar siltu vēju un sniegu, tomēr veču uz attekas bija vēl vairāk, ledus biezums no 4-7 cm, bet stabils, izbakstīju ar vergu pirmos āliņģus un pierakstījos jau pirmajā laidienā, šīs sezonas pirmā zivs bija asarītis gramus 50 smags, tad pieteicās nākošais tāds pats un vispār process aizgāja, Rita tikmēr aigāja metrus 150 tālāk un arī sāka lasīt ašukus, lielākā veču masa saspiedās tālākajā attekas galā, netālu no savienojuma ar Gauju, cope bija ļoti negribīga, zivis ņēma ar lielu pierunāšanu un uz vissmalkākajiem rīkiem, pats ķēru ar 0,08mm auklīņu un mazu, zeltītu volframa mormišķiņu bumbiņas formā, dziļumam līdz 2 metri šī SALMO mormiškiņa ar kembriku bija pats labākais. Ap vieniem dienā laiks palika pavisam tumšs, sākās putenis, cope pieklusa pavisam, tādēļ braucām mājās, sezona ir atklāta un pat diezgan veiksmīgi, Ritai bija ap 5 kg smuku asaru, man gan uz pusi mazāk un arī paši asarīši bija stipri mazāki, tomēr daudz nepārdzīvoju.
Vakarā apzvanīju paziņas, no 6 apzvanītajiem 5 bija sēdējuši uz ledus , kurš Sedas purvā, kurš attekās, kurš uz maziem ezeriņiem, cope kā kuram, tomēr pa kādam smukam asarim vai līdakai bija visiem, laika prognozes gan neko labu tuvākajā nedēļā nesola, tomēr cerēsim, ka vismaz daži grādi mīnusā pa naktīm pieturēsies, lai ledus nenokūst, jo patreiz ir tas visīstākais PIRMAIS ledus, kad zivis ir vēl aktīvas un lomos var trāpīties milzonīgi asari.

13.11.2006.

Izgājušās brīvdienas pavadījām Guajā, turpat Valmieras robežās, sestdien atļāvāmies izgulēties un pie ūdens bijām tikai ap desmitiem, veču bija salīdzinoši maz un tie kas bija sūdzējās, ka copes nav nemaz, no paša rīta , krēslā vēl kaut kas esot ņēmis, bet pēc tam kā ar nazi nogrieza.
Es gan esmu pie ;šādiem stāstiem pieradis un sevišķi tiem uzmanību nepievēršu, iemaisīju vienu SENSAS GROS GARDONS paku un vienu paku sava drauga BRUDA gatavotās raudu barības, kopā sanāca ļoti spēcīgs maisījums, tāpēc pusi nobēru maisiņā, otru pusi samitrināju, pietam diezgan stipri, pieliku klāt 6 kg tumšas, vidēji lipīgas zemes un kādus 100 gramus motiļu. Zinot, ka zivis tur ir un vēloties ķert ilgāku laiku nekādu lielo starta barojumu netaisīju, 3 bumbas un viss, pietam makšķerēšana notika metrus 10-12 no krasta, kamēr es vēl ķimerējos gar makšķeri Rita paspēja izvilkt pāris smukas raudas un vienu breksēnu - finieri ap puskilo. Tā mēs abi kādu stundu diezgan aktīvi vilkām samērā smukas zivis, bet tad cope izbeidzās, pietām visās distancēs un pilnīgi, zinot , ka nekur aiziet zivis nevarēja, nolēmām nomainīt mačkātus uz garajām 8 metrīgajām bezriņķu makšķerēm - mahovikiem, jo ar tām vieglāk ir pastrādāt ar mazākiem pludiem un izskatījās, ka šeit tas bija vajadzīgs. Nomainīju 4 gr pludu uz 2,5 gramīgu, pamattaukla 0,14mm, pavadiņa 0,10 un 18. numura āķītis, jau pirmajā laidienā manu vienu motili apēda rauda ap 200 gramiem, kāds brīdis pagāja kamēr piešāvāmies strādāt sinhroni, jo tas stāvot vienam no otra divus metrus un strādājot uz vienu baroto punktu nemaz nav tik vienkērši, bet visumā cope palika pavisam interesanta, smukas raudas, baltie sapali un pa kādam finierim, ak jā kolosāla izmēra ķīši pa retam pieteicās'. Tā strādājot līdz puspieciem pēspusdienā savus dienišķos 15-17 kilogramus zivju salasījām, ļoti priecēja vidējais izmērs, jo priekš it kā necopes un vēla rudens tas bija ļoti labs, atdevu zivis večiem, kur pacietību atsēdēt visu dienu ar 2-5 zivīm es apskaužu. Svētdien pie ūdens, tur pat uz Valmieras apvadceļa, zem tilta , bijām jau krēslā, ārā bija - 1,5 grādi bez vēja, upe vārījās, zivis spēlēj;ās visur, gan bedrē, gan sēklī, iemaisīju barību, to kas palika no iepriekšējās dienas , uzbaroju uz copes aizgāja, bet prieki ilga apmēram stundu, tad saulei lecot palika ļoti auksti, zeme zem kājām sāka salt, makšķere, tārpi, barība viss sasala un zivis pārstāja ķerties, nu ne tā ka pavisam, bet copītes palika knapi saredzamas, katru zivtiņu vajadzēja "izstrādāt" ar spēli un kacināšanu, bet vismaz man tas visu šo procesu padarīja vēl interesantāku.'Uz barības stāvēja milzīgs lielu ķīšu bars, vidēji 40-50 grami, viens bija pat ap kādi grami 100, Gaujā tiem ir ļoti smukas krāsas. No loma pavisam pazuda finieri, arī baltie sapali laikam saspiedās pašā straumē, toties smukas raudas 200-400 grami varēja pa kādai sakacināt.
Ap trijiem metām mieru, laba daudz nevajag, kad izvilku tīkliņu no ūdens, tad ar izbrīnu konstatēju, ka zivju ir praktiski tik pat daudz cik iepriekšējā dienā, lai gan pašiem likās, ka būs mazāk, atdevām tās večiem, kuru lomos bija pa 1 - 5 zivīm.
Šonedēļ, ceturdien braucam uz Baltkrieviju, uz sacensībām, jocīgas sacensības gan tur sanāks, jo solot pat - 12 gradus, bet neviens jau neteica, ka makšķerēšana tas ir viegli

31.10.2006.

Ziema nāk

Visu nedēļu pavadīju kopā ar Krievijas žurnāla RIBOLOV ELIT un vobleru ražotājiem no Polijas SALMO, plānā bija trīs sižetu uzņemšana, baltos sapalus - jeļčikus izdevās iefilmēt par visiem 110 %, ja vēl svētdien mēs ar Ritu pamatā ķērām raudas, tad jau pirmdien kopā ar filmētājiem, tajās pašās vietās , praktiski tikai baltos sapalus, pietam daudz un smukus.
Ar līdakām gan tik labi negāja, pateicoties zemajma līmenim Burtniekā bijām spiesti braukt no Salacas, tātad stundu laika nācās zaudēt tikai nokļūšanai līdz ezeram vien, vējš neļāva normāli pārvietoties pa ezeru, tāpēc sanāca tāda pļokšināšanās gar krastiem, rezultātā uz 4 laivām 4 nedaudz virs mēra līdaciņas. Diemžēl no labās ieceres par labu materiālu nācās atteikties, jo laika prognozes solīja lielas vētras, tāpēc pārcēlāmies uz Sedas purviem, kur poļi lieliski varēja nodemonstrēt savus mānekļus un to pareizu darbināšanu, arī Olte tur bija, tā ka kaut ko jums viņš parādīs, lai arī cope nebija nekāda labā, tomēr Rita un Olte , iemanījušies darbināt visus tos poļu seklūdens mānekļus katrs tika pie padsmit līdaku copēm, zivis bija kūtras līdz ārpŗātam, stāvēja noteiktos, ļoti seklos rajonos un vairāk sita pa vobleriem nekā sēdās virsū, tomēr pamats žurnāla rakstam tika ielikts, tas gan ir uz nākošā gada rudeni, Māris gan to parādīs vēl šoruden .
Paklausoties brīvdienu laika prognozi normāls cilvēks palīstu zem segas un gulētu, bet mēs štukojam uz kuru Gaujas līkumu braukt, kur vējš netraucēs makšķerēt, ko darīsiet jūs......?

27.10.2006.

Par rudens ēsmām

Ar visu sportu biju šogad atstājis novārtā iecienītās Gaujas ēsmas, tas ir rupjmaizi un grūbu, svētdien man veči ļoti uzskatāmi pierādīja, ka vienmēr viss ir jāņem līdzi. Abas brīvdienas tādā pusplezīra stadijā pavadījām Gaujā pie Valmieras apvadceļa tilta, abas dienas man baigi nāca miegs, tāpēc pie upes bijā, tikai ap 9, kad visas daudz maz perspektīvās vietas jau bija aizņemtas, sestdien mums tomēr izdevās iekārtoties brīvā vietā kur citi nevarēja pamakšķerēt deļ dziļuma un itin veiksmīgi paķērām savus baltos sapalus un raudas. Svētdien, kā tas parasti ir šādās reizēs, vietā kur mēs makšķerējām iepriekšējā dienā stāvēja vairāki vēči un cītīgi centās kaut ko noķert, mēs savukārt iekārtōjāmies ap bedres vidu, kur dziļums ir ap 4 metri, bet strauji paliek seklāks. Cope nebija pati labākā, bet pa kādai zivij lasījām, man gan likās, ka baltais sapals vienkārši ir izgājis no bedres, jo trāpījās daudz pavisam smalku zivtiņu, kas liecina par to, ka vai nu lielākās ir prom, vai arī ir pilnīga necope, šajā gadījumā vairāk izskatījās uz otro variantu.
Pretējā krastā bija daudz veču un daži no viņiem ik pa laikam izvilka pa smukai raudai, vairāk gan viņi visi vilka mazizmēra sapalēnus, kas šogad bija nostājušies šeit milzīgos daudzumos, es uztaisīju barības galdu tuvāk tam krastam un lietas aizgāja jautrāk, bet tik un tā man pamatā bija baltie sapali, večiem retāk, bet smukas raudas. Mēs ņebijām paņēmuši līdzi ne maizi, ne grūbas, bet uz motiļiem un baltajiem ķērās viss izņemot rupjas raudas, tiku gan piue asariem, pat tīri ēdamiem, 'dažiem ķīšiem, brekšeļa, mazām raudiņām un daudz "jeļčikiem" , bet pie normālām raudām tiku tiku tikai tad, kad no'mēmu bērniem buzdienu maizes un tām nogrizu garozas, tad nu šādu rupjmaizes garoziņas gabaliņu uzsparuž uz āķa un pludina, raudas cope ir strauja un spēcīga.
Tas viss ir pārbaudīts un zināms, tomēr ar laiku kaut kā slinkums ļauj kaut ko neizdarīt līdz galam un tad jāsāk brīnīties, ka zivis ir bet neķerās, ar citām zivīm nav tik traki, bet smukas raudas ir kaprīzas, tomēr patreiz tās ir tik spēcīgas, ka ir vērts pačakarēties līdz atrodi īsto ēsmu, tā ļoti bieži izrādās tieši rupjmaizes mīkstuma bumbiņa vai mazs (0,3 * 0,3 cm), biezs maizes garoziņas gabaliņš.
Gribi vai negribi jāatzīst, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

17.10.2006.

.

Tiem, kuri ir sapelnījušies Igaunijjas soda kvītis, tas attiecas uz visiem uzliktajiem sodiem, gan satiksmes gan makšķerēšanas noteikumu pārkāpājiem, silti iesaku atrast tās kvītis un nomaksāt sodu, lai nesanāk kā palielais valmieriešu kompānijai, kurus vienkārši neielaida Igaunijā, visi robežpunkti esot beidzot saslēgti vienotā tīklā, un visi nenomaksātie sodi uzrādās. Valmieriešu kompānija nokavēja prāmi, līdz ar to arī tālāko transportu uz Alandiem arī, skopais maksā divreiz.

Burtnieks un Sedas purvi strādā, tie, kas nopietni pieiet tai lietai tiek pie itin pieklājīgām zivīm, Burtniekā pēdējās nedēļas laikā ir viena 10neice, vairākas 7-9 kg zivis un daudz vienkārši smuku līdaku. Sedā laivas jāpiesaka labu laiku iepriekš, jo brīvdienās tās dabūt cerību nav nekādu, līdakas un asari ķerās, stipri daudz mazizmēra vai ap m;ēra līdaku, tomēr ir arī pa kādai līdz pat 8 kg smagai, ir baumas par 12 kg līdakas izvilkšanu.

Gaujā ķerās "jeļčiki " un raudas, labā dienā pat vidējais statistikais makšķernieks, kurš iemet upē labi ja sauju kombikorma granulu, saķer savus 5-7 kg visnotaļ smuku zivīšu, nedaudz piestrādājot var savilkt 15 un vairāk kilogramus. Stiprim aktīvākas palikušas ir arī vimbas, atrodot vietu, kur tās stāv un uz āķa liekot motiļus, var ļoti viegli pārkāpt makšķerēšanas noteikumus, reizēm pat pusstundas laikā.

Rudens cope ir pilnā sparā, mani te aicina uz Igauniju, uz Emajogi upi, tur vēl pagājušajās brīvdienās ir vilkti lieliski brekšu lomi, ja ņem vērā, ka tas man no mājām ir tik pat cik līdz darbam Rīgā, tad visticamāk, ka būs jāapmeklē kaimiņi, kas saka - tobrij ten, kuta jetim

12.10.2006.

kārtībā!

2004. gads - Grabovskis N.
2005. gads - Grabovska R.
2006. gads - GRABOVSKIS N.
Šādi izskatās Latvijas čempionāta pludiņmakšķerēšanā pēdējo trīs gadu statistika, jā pēdējā sacensību kārtā viss sagriezās tā, kā varēja tikai sapņot, sevišķi pēc sestdienas neveiksmīgā starta, kad es savā sektorā paliku tikai trešais, tādējādi nokrītot kopvērtējumā par vairākām vietām uz leju, palika tikai teorētiskas iespējas uzvarēt un tā arī notika, mani galvenie konkurenti uz šo titulu ōtrajā sacensību dienā nostartēja sliktāk, savukārt man izdevās, tiesa, gan pēdējās piecās minūtēs, apiet savus konkurentus un izcīnīt, šoreiz tiešām izcīnīt uzvaru.
Komandu vērtējumā par valsts čempioniem kļuva SALMO komanda, tiesa arī ļoti saspringtā un grūtā cīņā, jo vispārējais makšķerēšanas sporta līmenis Latvijā ir stipri audzis un neviena uzvara vairs nenāk tāpat vien.
Ņelielu pārstegumu gan visiem dalībniekiem bija sarūpējis dīķa saimnieks, kurš dienu pirms sacensībām ielaida milzīgu daudzumu nelielu karpiņu, kas tad nu arī sastādīja 99% loma, pārsteigums tas bija tādēļ, ka iepriekš visi gatavojās raudiņu un asarīšu makšķerēšanai, visiem bija sagatavoti vissmalkākie štrumi, bet sāka ķerties karpiņas, tomēr apvainojies neviens nebija, cik nu varēja tik samainīja inventāru un viss notikās, vienīgais, kas nesevišķi patika tieši man ir tas, ka zivis nebija sadalījušās pa visu dīķi daudz maz vienmērīgi, bet staigāja milzīgos baros, tāpēc daudz lielāku lomu, sevišķi sestdien, spēlēja izloze, bet no otras puses skatoties, nevienā sportā nevar iztikt bez sportiskās veiksmes. Gan jau JST savadīs visus protokolus un drīzumā tie sporta sadaļā būs redzami.
Par Valles dīķi runājot, varu ieteikt, laikā, ka dkarpa ir aktīva, tad tā varētu būt viena no labākajām vietām atpūtai, zivis tur patiešām ir, pietam ļoti lielas un daudz, cilvēcīgi makšķerēšanas un dzīvošanas noteikumi, pie tam tikai 60 km no Rīgas.

09.10.2006.

Pirmie iespaidi par Valles dīķi.

Svētdienas rītā pie Valles dīķa , pat iepriekš nesarunājuši, sabraucām ap 15 cilvēkiem, gandrīz no visām LČ ieinteresētājām komandām, pirmais vizuālais iespaids uz saimniecību radās ļoti labs, paliels dīķis ar vairākām mazām saliņām un lielu meldru kušķi vidū, krasti stingri, viss sakopts un tīrs, bet pats galvenais visu laiku blīkšķinās zivis, jā tieši blīkšķinās, jo savādāk nevar nosaukt to troksni, kad tādas 3-5 un vairāk kilogramīgas zivis iznāk 'pilnībā no ūdens un krīt atpakaļ. Bet neba uz tām lielajām karpām mēs te esam sabraukuši, mūsu mērķauditorija ir raudas, asari un saimnieka nesen salaistās karūsiņas un līdz puskilo karpiņas, jo lielās karpas, ja arī pieķersies, tad cerību to noturēt savos 10 ielozētajos krasta metros nav pilnīgi nekādu, tādēļ arī visi orientējās uz smalkākām zivīm, patm ar domu štrumus taisot tādus, lai pieķeroties lielajai, un kādam jau tā noteikti pieķersies, aukla neiztur jau pirmo skrējienu, lai naizbaida pārājās zivis.
Ūdens tilpnes īss raksturojums tiem, kas tur vēl nav bijuši, sektori būs izvietoti tā, lai pie tiem var labi piebraukt, vidējais dziļums zem 13 metrīgā štekera, tātad 13 metrus no krasta, ir ap metru līdz pusotru, bet lietojot tālmetējus var uztaustīt arī 2 un vietām pat 3 metru dziļumu. Zivis ķērās visiem, kas pats par sevi ir ļoti patīkams fakts, BET, ir viens bet, viens puisis, kurš sēdēja nostāk nop citiem izvilka 10 karpiņas, labi nelielas, bet tomēr katru ap 400-500 gramiem, turpretī uz visiem pārējiem bija tikai pāris karpiņu copītes, '99% no loma sastādījā raudiņas ap 15-20 gramu svarā, tikai pa retam pienāca pa kadai rupjākai raudai vai asarim. Te nu arī ir tā intriga, uz ko kurš liks uzsvaru, es prognozēju, ka zonas uzvarētājam vajadzēs ap 2 kg zivju, tātad vai nu tas ir 100 un vairāk raudiņu trijās stundās vai arī 3-4 mazas karpiņas un dažas raudīņas, kādu taktiku izvēlēties, tas ir galvenais jautājums, atbildi uz kuru es pats saņemšu tikai piektdienas trenniņos.
Valles dīķis ir tikai 60 km no Rīgas, ja jums šī intriga un tas kurš kļūs par šī gada Latvijas čempionu pludiņmakšķerēšanā interesē, tad droši varat atbraukt paskatīties kā ats notiek, interesantākais varētu būt svētdien, domāju, ka kaut kur ap pusdienas laiku mēs jau makšķerēsim un uz kādiem 14-15 visam jau jābūt skaidram.

02.10.2006.

Par LČ 3. kārtu.

Tiem, kam tas interesē, pēc dažu sportistu stāstītā uz super lieliem lomiem Valles dīķos orientēties nevajag, lomos(tiem, kas gatavojas sacensībām) pamatā ir milzīgs lērums mazu raudiņu, pa retai uznākot pa kādai 200-300 gramīgai raudai vai asarim, bet zivju daudzums milzīgs, vismaz pagaidām, kamēr ir silts.
Ja gribās patrennēties apstākļos, kas maksimāli pietuvināti sacensībām, tad tiekamies Vallē svētdien ap 9, sola, ka laiks nomainīsies, līdz ar to cope kļūs rudenīgāka, kāda tā ir, redzēsim.

27.09.2006.

Laiks labs - cope slikta, slikts laiks - atkal nav labi

Sestdienas rītā jau pirms septiņiem bijām Gaujas krastā, jo informācija, ka veči jau nedēļu pastiprināti velk izcilus baltos sapalus - jeļčikus neļāva gulēt, upē līmenis tradicionāli zems, vēl krēslā zivis skalojās un plunkšķinājās ļoti daudz, pārsvarā gan tie bija tieši baltie sapali, ik pa brīdim kaut kur noblīkšķinājās meženes, asari pa sērim dzenāja grunduļus, kuru starp citu nu ir savairojies izcili daudz.
Uzmaisīju barībai SENSAS ETANG un BRUDA raudu, pieliku klāt aptuveni 200 gramus barības līmes, jo gatavojos makšķerēt vietā ar dziļumu virs 2 metriem, kad barība piebrieda, tad papildināju to ar 4 kg tumšas, smagas zemes. Sākumā gan kādas padsmit minūtes mēģinājām ķert bez barošanas, pilnīga nulle, radās sajūta, ka zivis uzturās ūdens virsējos slāņos un pie grunts neturās, iemetu 3 barības bumbas un noķēru 5 auslejas pēc kārtas, noskaitos un samīciju rupjmaizes mīkstumu (rudzu ķieģelis mīcās vislabāk) un tikai tad liekot uz āķa mazas bumbiņas, uz pusi mazākas par zirni, tiku pie pirmajiem jeļčikiem, tā arī kādu stundu nomakšķerējāmn uz maizi. Sāķumā barībai motili klāt neliku, jo paredzēju, ka var būt liels ausleju daudzums, tomēr kad copes uz maizes kļuva aizvien kaprīzākas, pieliku barībai palielu šķipsnu motiļu, samīcīju trīs ļoti cietas bumbas un sametu tās ūdenī, pagāj minūtes piecpadsmit un uz maizes copju vairs nebija vispār, tiko uzliku uz āķa motili, tā pluds nogrima un panesās laba cope, iebaro ar 2 bumbām un minūtes 15-20 zivis ir aktīvas, copītes gan bija tādas, ka piecirtām vairāk uz aizdomu pamata, bet salīdzinoši ar pilnīgo klusumu pārējiem večiem un to bija daudz, vairāk par 30, tad mums bija super cope. Tā nu arī lūdz diviem pēcpusdienā kērām, pa starpu trāpījās daži ap 200 gramu asari, dažas smukas raudas, tomēr 99% loma sastādīja tieši baltie sapali ar vidējo svaru ap 120-150 gramiem, tāds patīkams velkams izmērs, lielākie eksemplāri bija ap 250 gramiem. Kopējais dienas loms bija krietni virs 20 kg zivju, kauns jau teikt, bet kaimiņiem tas bija labi ja 2 kg, tauta staigāja gar krastu un lamāja sauli, var jau piekrist, jo cope tiešām bija izcili sarežģīta, bet dikti interesanta.
Svētdien turp vairs nebraucām, jo sagribējās noķert vēl kādu finieri, tādēļ braucām uz vietu, kur iepriekš vilkām savu lielo lomu, jau stāvot krastā un skatoties uz tukšajām sērēm, kur tikai pa retam nogrozījās kāda reta rauda vai jeļčiks, bija skaidrs, ka supercopes nebūs, tomēr tā kā bijām pie upes ar visiem bērniem, un pašos čakārņos pa kādai brekšeļa ēnai varēja saredzēt, tad nolēmām palikt tepat. Diena pagāja sienot āķus un lamājot bērnus, kuri noteikti gribēja izdarīt kaut ko citu, tikai ne to, ko no viņiem prasīja, rezultātā 10 finieri, lielākais uz kg un'ap 5-6 kg raudas ar baltiem sapaliem 50\50, loms gan niecīgs, tomēr atpūta sanāca baigi labā.
Par citiem ūdeņiem zinu tikai to, ka SALACĀ pie Staiceles ir ļoooti daudz asaru, uz maili vai grundulīti ir super cope, pamatā tādi 100-300 graqmi, Burtniekā pamazām sāk atgriezties dzīvība, bet vēl ir par siltu, tomēr viens no mūsu veikala patstāvīgākajiem klientiem pie savas 12nieces tika, arī pa Gaujas bedrēm veči lasa labus asarus un līdakas, pamatā uz āķa tiek likts grundulis, kurus pēdējps gados vairs nav problēmas sagādāt, viss notiekās.
Oktobra beigās Latvijā viesosies poļu SALMO eksperti, tie, kas izstrādā voblerus, mēs gatavosim palielu materiālu, precīzāk divus, par šo vobleru izmantošanu, pirmais būs velce Burtniekā un otrs materiāls būs par seklās iegrimes vobleru izmantošanu , to plānojam uzņemt Sedas purvos, šie materiāli pamatā tiks veidoti priekš lielā Krievijas žurnāla RIBOLOV ELIT, tomēr izmantojot gadījumu būs materiāli arī Latvijai, tādēļ, ja ir dziļāka , profesionālāka interese par šiem vobleriem un to pielietošanu, tad dodiet ziņu, ja interesentu būs vairāk, tad varam Burtnieka krastā uztaisīt arī jautājumu - atbilžu pēcpusdienu

25.09.2006.

Uzvar profesionālisms

Nu vasali ar, vakar vakarā arī mēs ar Ritu atgriezāmies no Volgas\Ahtubas brauciena, šoreiz veiksme mums bija pagriezusi pakaļgalu, tā arī pie ieskaites zandartiem (65 cm~ 3kg) netikām, bet tik un tā brauciens bija labs, arbūzi, melones, meženītes, līdakas , zandartiņi un berši ķērās, kompānija bija laba un laiks vienkārši super. Sacensībās pirmo vietu izcīnija puiši , kurus tiešām var nosaukt par džiga profesionāļiem, biju turpat netālu, kad viņi izvilka savus divus ieskaites zandartus, bet arī bez tiem viņiem zivju bija ļoti daudz, varēja redzēt, ka puiši ir pieraduši džigot stiprā straumē un zin ko dara, otrā un trešā vieta jau bija vairāk veiksme, jo praktiski visām komandām, mums tajā skaitā, bija zivis, kuru izmērs tikai par dažiem centimetriem "neaizvilka " līdz mēram, bija ļoti labas copes, pēc kurām vobleris bija praktiski caurdurts, bet ..... .
Mans šo sacensību atstāsts būs novembra CL, tagad jāgatavojas pēdējiem sezonas mačiem.

22.09.2006.

.

Savu ieprikšējo komentāru nobeidzu ar vārdiem, ka brekši gaida, gaidīt jau viņi gaidīja, bet laikam ne mani, jo sestdienas cope nesanāca tāda kā iecerēts, pie upes bijām tumsiņā, upe plunkšķēja visās malās, kas mani jau padarīja aizdomīgu, jo no pieredzes zinu, ka pārlieka dzīvība agrā rītā var izvērsties par tukšu copi dienā. Sākām makšķerēt , uz nelielu barojumu atsaucās nelieli,ap puskilo, finierīši un smuki baltie sapali, copes bija, it kā pat katrā laidienā, bet āķis visām zivīm bija ieķēries pašā lūpā, kas jau liecina, ka zivis nav aktīvas un ēsmu ņem tikai ar lūpu kaktiņiem. Pakāpjoties krastā varēja redzēt, ka makšķerēšanas vietā ir ļoti maz zivju, lielāku zzivju koncentrāciju varēja redzēt metrus trīsdesmit uz leju, pie lieliem nogrimušiem kokiem, pirms un zem tiem stāvēja smuki brekši, tomēr viņu nevis ierasti skalojāas, rādot sānus, bet gan vienkārši stāvēja, kas nozīmē, ka apetītes nav. Rita stāvēja zemāk pa straumi un varēja piepludināt ēsmu pie šī čakārņa, lai arī tur bija daudz āķu raujamo koku, tomēr ik pa laikam viņa no turienes pa kādam brekšukam izvilināja, savukārt mēs ar Edgaru cītīgi pludinājām pa upes vidu, kur bija sapulcējušies baltie sapali. Vienā mirklī gan brekšu bars, nu tonna zivju vismaz, no čakārņu apakšas iznāca, uzskrāja uz barotās vietas, apmeta trīs lielus apļus un ...., atkal ieskrēja savā slēptuvē, tik vien bija kā paspējām katrs pa 5-6 brekšukiem izvilkt. Mēģināju ar dažādas konsistences barību breksi tomēr izvilināt no slēptuves, bet tas deva ļoti īslaicīgu rezultātu, uz divām trīs bumbām izdevās noķert 3-4 finierus, un arī tie bija knapi virs puskilo.
Tā arī līdz diviem pēcpusdienā nocīnījāmies, Ritas loms vēl bija ciešamas, kopā ap 15 kilogramiem zivju, no tiem trīs brekšuki virs kilograma, lielākais uz aci ap 1,6-1,7kg, arī vidējais finieru svars bija ap 700-800 gramiem, mūsu ar Edgaru kopējais loms svarā bija par kādiem dažiem kilogramiem lielāks, bet vidējais zivju izmērs smalkāks, pusi no loma sastādīja baltie sapali, bija dažas smukas, ap 400 gramiem, raudas. Lielākās zivis aizbrauca uz žāvētavu, pārājās turpina dzīvot.
Nu nevar neko tā par visiem 100% paredzēt, nevar, un tas jau laikam arī ir tas interesantākais un saistošākais tajā slimībā ko par makšķerēšanu sauc.

11.09.2006.

Re kā panesās.

Laikam aizskarta ir patiesi sāpīga tēma, tas ir labi, gan ar visu runāšanu kaut kas arī nobriedīs, nāk brīvdienas, jābrauc uz copi, tikai jautājums uz kurieni. Vai esat bijuši Kegumā, zem spēkstacijas LM zonā, cik zinu, tad tur var rudeņos labas baltās zivtiņas paķert.

Tiem, kas bija ar mieru piedalīties mušinmakšķerēšanas sacensību tiesāšanā atgādinu, ka tiekamies 30.09 SIGULDĀ, precīzāk starp Siguldu un Turaidu, tur pie upes ir paliels stāvlaukums, tiekamies 7.00, lai varam mierīgi izvest instruktāžu, paēst brokastis un bez stegas izbraukt pa vietām. Tiesnešiem par darbu nemaksā, brokastis un pusdienas gan būs, pasākums ir gana interesants tieši tiem, kas neko nesaprot no mušošanas, jo ja redzēt, tad redzēt profesionāļus un tur viņi būs no dažādām valstīm. Šeit atstājiet savus pieteikumus, telefona numuru atsūtiet lūdzu man uz meilu normunds@salmo.lv, atgriezīšos no Volgas 25.09, tad arī sazvanīsimies.

Pieļauju, ka visi, kas piedalās LČ pludiņmakšķerēšanā jau ir noskaidrojuši kā aizbraukt uz Valles dīķiem, ja nē tad atveriet internetā lapu viss.lv un meklētājā ierakstiet Aizkraukles rajons, Valle, makšķernieku paradīze, tur būs gan karte, gan fotogrāfijas , gan telefons pakuru sarunāt naktsmājas, ja tādas ir vajadzīgas. Paši turp pirmo reizi taisamies 1.oktobrī. Sakarā ar tumšajiem rītiem nedaudz mainīsies sacensību otrās dienas sākuma laiki, par to visi tiks informēti savlaicīgi.

'Brekši gaida!

07.09.2006.

Pārdomas

Sakarā ar pēdējā laika notikumiem Gaujā, kad atklājās, ka ir saradušās vairākas vīreļu brigādes, kas aktīvi darbojās ar tīkliem, man ir radusies doma par neoficiālas, bet nākotnē varbūt arī oficiālas sabiedrības dibināšanu, kurā varētu darboties tie, kam ir piegriezies tas kas notiek mūsu ūdeņos. Netaisos glābt visu pasauli, man nepatīk kas notiek Gaujā, tādēļ sākotnēji ap šō upi Valmieras un Valkas, nedaudz Cēsu rajonos arī varētu padarboties, runa noteikti neiet par svēto govi lasi, personīgi mani šī zivs neinteresē vispār, runa ir par elementāru noteikumu ievērošanu, tīkls sabiedriskā ūdenskrātuvē ir arī mana apzagšana, un zagšana manā personīgajā nemīlamo lietu sarakstā ir pirmajā vietā, un esmu ar mieru ziedot laiku un kaut kādus līdzekļus, lai no šiem tautiešiem atbrīvotos, vai vismaz viņos iedzītu bailes no soda. Patreiz vēl atliek noskaidrot cik oficiāli šādiem pasākumiem var piesaistīt policiju, jāiegūst sabiedriskā inspektora statuss, jāsavāc domubiedri , gan tie, kas var līdzēt ar degvielu reidiem, gan tie, kas grib un var piedalīties šādos reidos.
Ja šeit ienāk kāds, kam ir darīšana ar ES projektiem, apsķatieties lūdzu, vai tur šajā virzienā, ko pie mums varētu nosaukt MAKŠĶERNIEKS PRET KRETĪNIEM , sabiedriskām, bezpeļnas organizācijām, saistītām ar dabas, konkrēti iekšējo ūdeņu aizsardzību, makšķerēšanas sakārtošanu, šī virziena darbs ar jauniešiem , tiek paredzēts kaut kāds finansējums. Ja tāds tiek paredzēts, tad šis pasākums varētu izvērsties ļoti plašs, bet zinot mūsu tautiešu kurnēšanu un neiesaistīšanos, paredzu, ka jau pirmie soļi šajā virzienā nebūs viegli, jo pat valdībā nav īstas saprašanas kāpēc jācīnās ar tīklīem un līdzīgām lietām.
KĀ jums liekās pati doma, zinu, ka jau uzsākot reidus ir jāpalasa kriminālkodekss, lai zinātu pa kurieni un ar ko drīkst noķerto maliķi ....., smejaties vai nē, bet tas ir viens no visefektīvākajiem soda mēriem, atņemts tīkls, soda nauda ir tikai papildinājums, maliķim ir jāzin, ka ejot likt tīklus, par elektrību pat nerunājot, viņš noķeršanas gadījumā paliks bez mašīnas, un kad iznāks no slimnīcas, tad vēl vairākus mēnešus maksās. Visā Latvijā to izdarīt ir pagrūti, bet ja pēc pāris gadiem tīkls Gaujā manis minētajos rajonos tiks uzskatīts par kaut ko ārkārtēju, tad kaut kas jau būs izdarīts, cemmerētāji, ja arī ir, tad stipri bēguļo, un nemaz nebija jāizpilda visi solījumi(spininga ievadīšana no mugurpuses).
Palasīju un pats pabrīnijos, laikam taču beidzot arī man ir piegriezies.

06.09.2006.

divas dienas, bet tik dažādas

Biju sataisījies sestdien uz SALACU pie Staiceles, kur ar štekeri var pavilkt vidēja izmēra finierīšus, bet piektdienas vakarā aizbraucām abi ar Ritu līdz Gaujmalai, paskatīties kas un kā. eh, sen nebiju tādus skatus redzējis, ūdens dzidrs, vietā kur piebraucām dziļums ap metru metru divdesmit, viss sēris pilns ar dažādu izmēru brekšiem, raudām un vimbām, zivis stāv pašā straumē, kādus metrus 35-40 no krasta, pa starpu brekšiem staigā milzīgas meženes, ik pa laikam uz sēkli iznāk sapalu pāris, viens no tim vismaz uz kādiem 3 kg, teikšu godīgi, rokas un kājas sāka trīcēt, protams, ka ne par kādu SALACU pat runa nevarēja būt. Lai tiktu noskatītajā, citus gadus pārbaudītajā, vietā nācās celties jau 4, ko es parasti nemēdzu darīt, ap 5 bijām pie upes, kādu pusstundu varēja mierīgi pasēdēt un paklausīties upē.
Zinot, ka brekši šeit var gadīties ļoti lieli nolēmu testēt jauno auklu GRAND ICE MAGIC, tāpēc izvēlējos pavadiņām o.14mm aukliņu, galā 12. numura OWNER PENNY HOOK sērijas āķis, es uzliku 5 grami pludiņu, Rita 6 gramīgo, makšķerēšanas vietā dziļums ir ap metru, tātad uz makšķeres liekam aptuveni 3 metrīgu dziļumu. Iemaisīju barību, kam pamatā ir SENSAS BRAMES, Iecavnieka smalkie kukurūzas putraimi un smaga, pagaiša zeme, uz 1 kg barības, 2 kg kukurūzas putraimu un 5 kg zemes pieliku 300 gr paciņu barības līmes. Sabaroju un ........., nekā dažas mazas raudiņas un pāris auslejas, tā kādu stundu, līdz saullēktam, arī nostāvējām kā duraki, ķerstīdami pa kādai retai raudiņai. Zivis uz sēres neredzēja, tās bija kaut kur aizgājušas, Rita pagāja pa straumi uz leju un metrus simts zemāk ieraudzīja milzīgu brekšu baru, kas bija izklīdis un cītīgi barojās, iemetot makšķeri ar motiļiem uz āķa Rita jau pimajā metienā tika pie 800 gramīga finiera, tad vēl viena, un vēl viena, es paliku sākotnējā vietā, pieliku barībai nelielu šķipsniņu motiļu un aptuveni vienu veikala kastīti ar kapātām sliekām un iemetu vēl tādās piecas "tārpainas" bumbas, lai gadījumā, ja breksis nāk pa straumi uz augšu, tad viņam ir iemesls apstāties pie manis. Kādu pusstundu pēs iebarošanas gaiši dzeltenais, smilšainais sēris man pretī palika tāds aizdomīgi tumšs, parādījās milzīgs daudzums zivju un tad arī panesās, cope katrā laidienā, brīžiem pat katrs metiens atnesa pa brekšukam, izmēri gan bija tādi bērnišķiģi, pamatā tādi no 700 līdz 900 gramiem, tikai retais bija virs kilograma. Copes temps bija tāds, ka pēc divām stundām es vienkārši noliku makšķeri, lēnām aizgāju līdz mašīnai(ap 400 m), paņēmu telefonu, pazvanīju dažiem paziņām un tos nedaudz pakacināju, tad atgriezos pie zivju vilkšanas, pa vidu starp finieriem trāpījās arī lielas raudas, lielākā bija Ritai, nu savi 700 grami vismaz, bet vidēji tādas ap 300-400 gramiem. Zivis iebarotajā vietā turējās visu laiku, varēja redzēt, ka kāds bars kaut kur aiziet, cits bars atnāk vietā, uz grunts bija daudz zāļu un čakārņu, tāpēc es norāvu , ja nemaldos, 23 vai 24 āķus, Rita nedaudz mazāk, pēc laika nācās uzmaisīt vēl vienu gbarības porciju, šoreiz ņēmu vienu paku SENSAS BREMES un vienu paku sava drauga BRUDA ražotās brekšu barības, pieliku klāt paku līmes un 6 kg zemes, zivis novērtēja arī
šo maisījumu un turpināja ēst. Apkārtējie makšķernieki vienu brīdi bija nolikuši savas makšķeres un vienkārši sēdēja mums aiz muguras skatījās un komentēja, jo veiksmīgākajam no viņiem bija tikai 5 finieri, veču tur bija daudz, tāpēc vienubrīd jau sajutos kā skatuves mākslinieks, šī nu bija 'tā reize, kad barībai izdevās sapulcināt un atvērt brekšus, tie ēda tikai motili, likām uz āķa 3-5 tārpiņus, dažubrīd, kad redzēju upē stāvam izcilus brekšu eksemplārus liku arī lielākus kumosus no sliekām, gaļiniekiem un motiļiem, bet pa tukšo, lielei neēda, lai gan iepriekšējā dienā šeit pat tika izvilkti divi skaistuļi 3,2 un 3,7 kg svarā, šoreiz mazākie finieri neķlāva lielajam paņemt. Makšķerējām līdz 5 pēcpusdienā, gribēju jau zivis laist vaļā, bet bez zivīm palikušie veči sāka lūgties, lai to nedarot, tā kā veču bija vismaz desmit, tad nolēmu, ka lai jau viņiem tiek, pasaucu palīgā vienu vīru un ....., nevarējām izcelt zivju tīkliņu no ūdens, labi, ka biju paņēmis ļoti izturīgu zivju tīkliņu, švakāks saplīstu lupatās, pieskrēja vēl viens vīrs un trijatā mēs to lomu stenēdami tom;ēr krastā dabūjām, grūti pateikt, bet tur noteikti bija vairāk par 70 kg zivju, izbērām tās krasta zālē un pat visbadīgākie veči ohu...., mēs ar Ritu bijām ķēruši daudz zivju, lomi pa 50 kilogramiem ir katru sezonu pēris reizes, bet tik liels loms mums vēl nebija bijis. Var jau būt, ka daudzi man pārmetīs tāda zivju daudzuma nobendēšanu, bet būtu jūs redzējuši to vīru sejas, kam , pat sadalot uz visiem, sanāca pa pilnai kulei zivju, viņi tādu lomu nekad nenoķers, paskatoties upē varēja redzēt, ka uz barības stāv milzīgs daudzums zivju, pietam kādu, sev gan nosolījos, ka citreiz gan lielāko daudzumu loma laidīšu vaļā.
Lai gan rokas un mugura sāpēja no lielās vilkšanas, tomēr bijā apsolījuši parādīt Gaujas copi savam darba kolēģim Edgaram, tāpēc atkal jau tumsiņā svētdienas rītā bijām pie upes, viss tāpat kā iepriekšējā rītā, tikai upe likās tāda nedaudz klusāka, gaismai austot sākām makšķerēt bez iebarošanas, atsaucās nelielas raudiņas un daži finierīši, uzbaroju, bet tik un tā nekas prātīgs nenotika, dažs finierītis, kāda smuka rauda un viss, izstaigājām visu krastu pa kilometram uz abām pusēm, bet lielos brekšu un raudu barus nekur neredzējām, makšķerēšanas vietā zem čakārņiem gan stāvēja neliels, pārdesmit galvu liels, vidēju brekšuku bariņš, bet tas arī viss, arī veči, kas kursēja pa krastu abos virzienos, stāstīja, ka zivis nekur neesot redzamas. Ritai gan izdevās izvilkt dažus virskilo brekšukus, raudu ap puskilo, bet visumā pēc tādas sestdienas tāda lāpīšanās vien bija, tāpēc ap pusdienas laiuku metām mieru, kad nav nav, veči savā starpā runāja, ka vienīgais iemesls tik totālai zivju pazušanai varētu būt elektriķu vai tīklinieku nakts darbība, kam es tā īsti negribētu piekrist, lai gan tik straquju zivju pazušanu , pietam visu zivju, neatceros, es gan vairāk to gribētu skaidrot ar to, ka strauji mainās laiks, nāk rudens un zivis jūt, ka celsies ūdens, paliks aukstāks, tāpēc arī aiziet uz kilometru tālāko ziemošanas bedri, šīs nakts vēji un lieti, kā arī tuvākās nedēļas laika prognoze ir kā labs apliecinājums manai versijai, bet kas zin... . Bet tik un tā kaifs bija baigais un arī testējamai aukliņai gods un slava, neviena zivs nepārrŗava,pret kokiem un grunti tā nedilst, kādam laikam man būs pavadiņu aukla, lai gan tā vairāk domāta ziemas copei, domāju ka jau oktobrī tai vajadzētu būt veikalos.

04.09.2006.

Esam atpakaļ no savām makšķerēšaqnas augstskolas studijām Polijā, brauciens ir ļoti izsevies, daudz jaunu zināšanu, apziņa, ka arī Polijā mēs nebūtu pēdējie, jo varam startēt līdzvērtīgi ar labākajiem sportistiem, kas regulēri ir Eiropas un Pasaules čempionātu galvgalī, protams, ka mums vēl ir jāapgūst daudzas nianses, tomēr uzņemtais virziens un ātrums ir pareizi. No vairāk, kā 40 dalībniekiem es paliku 7. , Rita 11. vietā, un tas ir pie nosacījuma, ka es ļoti apzināti neķēru auslejas pie krasta, bet gan centos sacensībās apstiprināt tās patiesības ko apguvu triju dienu kopīgā trenniņā ar vienu no visu laiku labākajiem Poļu makšķerniekiem, savu draugu Brudu, priecē, ka man vienīgajam, no tuvākajiem 15-20 makšķerniekiem izdevās atrast kontaktu ar grunts zivīm, tiku pie breksēna ap 700 gramiem, vimbas, raudām un asariem, kas man šoreiz deva daudz lielāku gandarījumu, kā būtu devusi kāda no godalgotajām vietām ķerot auslejas.
Atpaka ceļā, Lietuvā, uz laukiem un pļavām stāv ūdens, acīm redzot bija lijis ļoti spēcīgi, upes ūdens pacēlies , bet nav duļķains, jau nopriecājāmies, ka varēsim mājās sēņot, bet Valmieras apkārtnē nemaz tik mitrs nav, vakar apbraukājām savas sēņu vietas un nācās vilties, kaut kas jau ir, tomēr cerētō sēņu nebija, toties Gaujā šur tur jau var tikt pie ļoti labiem asaru lomiem, ar zemo līmeni asari nevar saiet attekās, tāpēc tos var vieglāk atrast un ja tiem piedāvā mazu grundulīti, tad viņi reti kad atsakās.

29.08.2006.

.

Sestdienas copi atkal var nosaukt par izvirtuļu orģijām, jo pusdienas laikā pa abiem ar Ritu savilkām stopri virs 50 kg mazizmēra brekšēļu - finieru, kādā no Gaujas līkumiem, stipri uz augšu no Valmieras, paziņas parādīja vietu, kur stāvēja nenormāls daudzums zivju, diemžēl lielo brekšu tur nebija, pamatā finieri no 300 - 700 gramiem, ar dažiem līdz kilo bračkām pa starpu. Pirmās stundas laikā man nebija neviena tukša metiena, Rita jau pēc pusstundas copes uz āķa sāka likt tikai rupjmaizes bumbiņas un ķēra raudas, jo tas nomācošais finieru mazizmērs ātri apnika. Ņedaudz vēlāk, kad parādījās saule, tad finieri sagāja kokos un cope jau sāka līdzināties makšķerēšanai, kad vajag nedaudz pieturēt, nedaudz piespēlēt, vienubrīd uznāca smukas raudas ap 300-400 gramiem, vilkām un vilkām, līdz tā apnika, ka likās, viss, tagad ilgi nemakšķerēsim. Pa abiem zivju tīklu pacelt nevarējām, tādēļ, lai vismaz aptuveni saprastu loma svaru, zivis pa daļām , tur pat ūenī, bērām barības spaiņos un laidām uzreiz vaķlā, no pieredzes zinu, ka'pilns 17 litru spainis ir 13-15 kilogrami zivju, mums sanāca pieci šādi spaiņi, norakstot daļu svara zuduma uz nesliktu vidējo izmēru un lielo zivju aktivitāti mērīšanas laikā, tik un tā sanāk, ka loms bija labs, bet pasīks, lielākie (2) bija ap 1.1-1.2 kg. Par tām lāču pēdām, ko minēju iepriekš, ir taisnība, pats redzēju smukas lāca pēdas, kas no mūsu krasta šķērsoja Gauju, vinubrīd arī milzīgs alnis pretējā krastas krūmos mūs vēroja un šņāca kā maza lokomatīve, visādu mazu lopiņu pa upes krastiem mudž, ir labi, daba dzīvo un ir arī pie mums praktiski neskartas vietas.
Svētdien bijām sarunājuši braucienu uz Lielupi, kur JK iepriekš bija ticis pie izciliem brekšiem, jau braucot uz Jūrmalu, pa ceļam sāka līt un zibeņot, aizbraukuši līdz galam lietu gan vairs neredzējām, tomēr negaiss visu laiku staigāja apkārt un skaļi lamājās, līdz ar to upe bija ļoti klusa, pat asari diez ko nedzenājās, tikai rets breksis uznāca parādīt, ka viņi tur vispār ir. Mums nācās krasta lēpēs pļaut jaunas vietas, jo JK iecienītais brekšu copes rajons bija veču nosēsts, jau pirmajā iemetienā pēc iebarošanas pieteicās plaukstas izmēra plicītis un tā arī turpinājās, katrā metienā cope, bet galā maziņi plicīši un mazi, līdz 300 gr finierīši, JK kā jau vietējais aborigēns, izvilka pāris + - puskilo zivīšus, Rita saforsēja viena liela brekša izvilkšanu un viss, nekas ievērības cienīgs vairāk nenotika, vakara copi nolēmām negaidīt, tāpēc jau agrā pēcpusdienā bijām mājās Valmierā. Secinājums, kolosāla upe ar ļoti lielu zivju bagātību, lai arī neko prātīgu nenoķērām, tomēr zivju esamību sajutām, jo pat ar visu to, ka zivis sevišķi nelēkāja, tās sevi tomēr šut tur parādīja, lielas ,smukas zivis.
Šodien aizbraucam uz Poliju, uz COLMIC kausa izcīņas sacensībām, atgriežamies 29. augustā.

22.08.2006.

Brekši

Tā vien izskatās, ka brekši ir sākuši ēst visā Latvijā, jo nupat man zvanīja Kurzemnieki un lielījās ar saviem trīniekiem, Gaujā velk, Lielupē un Varkalī arī, eh , šodien tikai trešdiena ..........., toties motili jau dabūju, būs ko iedot brekšu papam uz kārā zoba.
Vai kādam no šeit ienākošajiem copmaņiem ir bijusi darīšana ar NISSAN PATROLi, man kā jaunam šī auto īpašnniekam rodās šādi tādi jautājumi uz kuriem vislabāk varētu atbildēt tāda paša auto lietotāji.

16.08.2006.

.

Šīs brīvdienas abi ar Ritu pavadījām Lietuvā, 25 kilometri no Kauņas, tur Nemūnā notika pludiņmakšķerēšanas sacensības, mūs uzaicināja piedalīties, jo leišiem viss sports straujos tempos iet uz leju un sacensībās vairs piedalās tikai 4 komandas, no 10 komandām vēl divus gadus atpakaļ. Mēs tur ieradāmies jau naktī uz piektdienu, lai vienu dienu varētu patrennēties, saprast kas ir kas un ko leiši ēd, precīzāk leišu zivis, makšķerēšanas vietā upe bija savus 200 metrus plata, bet dziļums pie krasta tikai metrs līdz pusotrs, straume stipra, tādēļ makšķeres ar spoli pat nevilkām ārā, palika tikai štekeris, lai varētu noturēt ēsmu uz vietas nācās lietot 10-15 gramīgus plakanos pludiņus. Sabarojām un jau pēc pirmās copes mana štekera gumija izstiepās metrus piecus, bet pēc dažiem smagiem rāvieniem ŠIM izdevās atbrīvoties no mazā āķīša, visa pavadiņa bija brekšā gļotās, nomainīju āķi uz lielāku ar nedaudz resnāku pavadiņu un jau pirmajā laidienā tiku pie vismaz puskilo raudas, paspēju jau sapriecāties, ka vismaz labi pamakšķerēsim. Tomēr tā arī pa visu dienu neko lielāku par dažiem ap 600 gramīgiem finierīšiem nenoķērām, bija dažas lielu, tiešām lielu zivju copes, bet tie varēja būt sapali vai meženes, jo pēc pieciršanas taisīja tādu skrējienu, ka manas pavadiņas neturēja, lai arī saviem 3-4 kilogramiem tās bija paredzētas. Likās jau ka visu sapratām, zivju visā visumā bija daudz, cope katrā laidienā, vidējais izmērs ap 100-120 gramiem, prognozētos 5-6 kilogramus trijās stundās vajadzēja varēt savilkt, ja vien negadās kāda kļūme, piemēram plēsēji, kuru tur ir nenormāli daudz. Kaut ko līdzīgu biju redzējis tikai Ungārijā un pāris vietās Gaujā, uz iebarotās vietas nepārtraukti šķīda mailes, plēsēji, pēc visa spriežot meženes, līdakas un zandarti brīžiem blīkšķinājās vienlaicīgi trijās četrās vietās, dažubrīd pat likās, ka tie blīkšķinātāji ir vismaz desmit kilogramus smagi, kas gan nebūtu nekāds brīnums, jo tur ir arī sami, jau iepriekšējos braucienos biju apņēmies vienmēr vadāt līdzi spiningu kaujas gatavībā, bet kaut kā aizmirsās un sēžot Nemūnas krastā to ļoti nožēloju.
Par leišu attieksmi pret sportu liecina arī tas, ka uz trennīņu atbrauca tikai junioru komanda, kur ir tiešām perspektīvi puikas ar nopietniem plāniem sportā, pērējiem viss esot tāpat skaidrs. Visi pārējie saradās no rīta ap deviņiem, ātri nosprauda zonas, izlozējās un jau gatavojās iet uz sektoriem, kad es painteresējos par mūsu ar Ritu vietām, man izstāstīja, ka mūs vienkārši nolikšot pa malām, lai nosedzot galus, kas pilnīgi neatbilda tam ar kādū mērķi mēs turp braucām, nu tad mani parāva tāda škrobe, ka es kā pavēros, tā izstāstīju viņiem visu ko es domāju par Lietuvu, lietuviešiem , viņu sportu un visu pārējo, vēlāk pats brīnījos kur manī bija tik daudz sakrājies ko pateikt, mana monologa rezultātā tika pārlozētas visas zonas un viss tālāk notika kā jau sacensībās. Lieki piebilst, ka tiko sākās sagatavošanās laiks, tā sākās arī lietus, pietam stiprs un tas lija līdz pat vēlam vakaram, tas arī nopietni ietekmēja zivju uzvedību, pa visu dienu redzēju tikai dažus plēsēju plunkšķus, arī baltās zivis ņēma ļoti negribīgi, tomēr dažiem izdevās salasīt savus 4-5 kilogramus zivju , tai skaitā arī man, Rita un Lietuvas čempionāta stabils līderis Izidors Unikas ielozējās vietā, kur zem štekera, tātad 13 metrus no krasta, bija tikai pusmetru dziļš, tātad jau nesākot makšķerēt viņi abi bija nolemti neveiksmei, jo tu vari būt cik labs makšķernieks būdams, bet pret neveiksmīgu vietas izlozi tu esi bezspēcīgs, var censties cik spēka, bet saaicināt zivis tur kur to nav ir pagrūti.
Svētdien laiks uzlabojās, palika siltāks, bet spriežot pēc plēsējiem zivju aktivitāte neuzlabojās, tas arī lieliski parādījās sacensībās, visi lomi tika taisīti uz auslejām, tikai viens puisis atvēra grunts zivi un salasīja virs pieciem kilogramiem, es veiksmīgi ielozējos vietā kur bija sēdējusi Rita un cītīgi nodarbojos ar onā...u, precīzāk trennējos ar štekeri ķert auslejas, jo tuvāk vienkāŗši nebija iespējams pamakšķerēt, jo pa straumi uz leju nāca zaļā putra ar ko parasti aizaug dīķi, nācās zaudēt, bet tās man arī vajag, nav ko leišus apvainot.
Katrā gadījumā vieta kur pamakšķerēt ir laba, tā nav piemērota mačiem, jo ir daudz pilnīgi bezzivju sēkļu, bet aizbraukt pamakšķerēt var, paspiningot vai pasēdēt ar fīderīti, krasts tīrs, ir kur papeldēties, ir kur uzcelt telti.

14.08.2006.

ja ir vēlme

Tas gan nebūtu rakstāms šajā lapā, bet nu labi, 30.09 Gaujā notiks lielie mušiņmakšķerēšanas svētki, liela daļa sporta makšķernieku tur piedalīsies kā tiesneši , jo notiks arī sacensības, kurās vajadzīgs liels tiesnešu skaits, tādēļ ja ir interese pavērot no malas kā veči strādā, tad laipni lūgti, maksāt nemaksāsim, bet labi pabarosim gan, pietam tauta tur salasās interesanta, pasākums var izstiepties uz lielu , virs 100, dalībnieku skaitu, būs paraugdemonstrējumi, iespēja pašiem pamēģināt kātus u.t.t. .
Ja īr vēlēšanās , tad kontaktējieties ar mani, pārējo sarunāsim, jā, tiesnešiem ir jāvazājas pa upes krastiem līdzi saviem pieskatāmajiem sportistiem, jāmēra un jāpiefiksē zivis, ja ir cope, tad ir ko noņemties.

10.08.2006.

.

Nu re, visas neskaidrības ar LČ pludiņmakšķerēšanā 3. posma vietu un laiku ir atrisinātas, varu uzreiz nomierināt lielos īdētājus, es nekad neesmu tajos Valles dīķos bijis un tikai ļoti attāli nojaušu kur tas ir, arī uz trennīņu turp brauksim ne ātrāk kā septembra otrajā pusē, zinu tikai to, ka tur nav ausleju,un tas jau pats par sevi ir ļoti patīkams fakts.
Šonakt braucam abi ar Ritu uz Lietuvu, netālu no Kauņas, Nemūnā, notiks Lietuvas čempionāta posms, uz pagājušo posmu mums individuāli piedalīties neļāva, bet leišiem sports ļoti strauji sāk iet uz leju, tādēļ vakar leiši pierunāja mūs tomēr aizbraukt vismaz uz šo kārtu, piekritu, jo runa iet par lieliem brekšiem straumē, maksimums pusotra metra dziļumā, viņi tur patiešām ir, redzēju bildes no citiem mačiem, kur lielākais izvilktais breksis bija 3,3 kg, kā trenniņš pirms lieliem mačiem Polijā augusta beigās, šis būs labs brauciens.

10.08.2006.

Sabaņejeva kauss Krievijā

Abi ar Ritu pagājušās nedēļas nogali pavadījām Krievijā, netālu no Dubnas pilsētas, kur Masskavas kanālā, pārsimts metrus no ietekas Volgā notika 19. SABAŅEJEVA kausa izcīņas sacensības, kas starp Krievijas sportistiem tiek vērtētas kā otrās nozīmīgākās sacensības uzreiz pēc Krievijas čempionāta. Mēs tur bijām jau trešdienas vakarā, lai divas dienas varētu patrennēties, jo dikti jau negribējās izgāzties savos pirmajos iekškrievijas mačos, zivju trenniņos bija ļoooti daudz, pārsvarā ap 100-150 gramīgi pliči, brekšukiņi līdz 500-600 gramiem un asarīāši, galvenais trenniņa uzdevums bija noskaidrot kādas zivis ir pamatā, kā viņas reaģē uz barībū u.t.t., tad nu arī cītīgi, bez pārtraukumiem , divas dienas arī nostrādājām, maisījām barības , analizējām kas un kā.
Rezultātā es ieņēmu 2. vietu un mana mīļotā meitene 14. vietu starp vairāk kā 70 Krievijas spēcīgākajiem sportistiem, ar padarīto darbu esmu apmierināts.
Laiks gan bija ārprātīgi riebīgs, piektdien un sestdien lija praktiski bez pārtraukuma, bet visādi citādi labs brauciens, man vispār Krievija ļoti patīk, tieši mazās pilsētiņas, tāpēc tur jūtos 'forši. Milzīgs daudzums sēņu, vienkārši neaprakstāms daudzums, mēs makšķerējām no akmeņaina dambja, kuram gar vienu malu aug nelielas apsītes, tad pat tur no rītiem bija bariem mazu apšubeciņu, tauta lasa un tirgo, patreiz tā ir lielas daļas iedzīvotāju pamatnodarbošanās, tirgot ceļmalās sēnes. Tas gan stipri kontrastē ar pa kanālu peldošajiem trīs un vairāk stāvīgajiem kuteriem un jahtām, lai gan varbūt tieši tur ir Krievijas pievilcība, lielie kontrasti starp apsalūtu nabadzību un prātam neaptveremu bagātību.

08.08.2006.

.

Jaunas sacensībām derīgas vietas meklējumos sestdien ieklīdām DAUGAVĀ, starp Pļaviņām un Koknesi, paziņas , kas mums šo vietu ierādīja, uz fīderiem īk pa brīdim vilka finierus ap 300-600 grami un pličus, esot no rīta arī zemmērnieks zandartiņš pieteicies. Mēs ar Ritu viens no otra nosēdāmies kādus metrus 30, nomērīju dziļumu, kas vietākur varētu makšķerēt, t.i. vietā kur beidzās lielais slīpums, bija ap 9 metriem un šāds punkts bija kādus metrus 25 no krasta. Sabaroju un stundu neredzēju nevienu copi, tad uznāca finieru bariņš, tādi paši 300-500 gramīgi, copes bija katrā laidienā, bet pēc mirkļa iestyājās pilnīgs tukšums, uzbaroju, bet tas rezultātus nedeva. Mkāķerēt ar slīdošo pludiņu traucēja straume, kas bija pilnīgi pretējā virzienā, kā būtu normāls upes tecējums, cope pēc mirkļa atjaunojās, bet nu jau ķērās plaukstas- pusotras izmēra pliči, atkal copes katrā laidienā un atkal pusstundas klusuma mirklis. Paziņas tikmēr uz fīderi , uz gaļiniekiem, izvilka smuku zandartiņu aiz divi kg svarā, arī finieri viņiem turējās patstāvīgi, taisnības laban jāsaka, ka vietu viņi bija iebarojuši no iepriekšējā vakara, bet ņemt tur sāka tikai nākošās dienas pusdienas laikā. Eksperimentēju ar visu ko vien varēja, ar dzīļumiem, ēsmām, pavadu garumiem u.t.t., bet panākt lai copes būtu nepārtraukti neizdevās, mirkļos kad bars pienāca, tad copes ir visu laiku, bet tad kā ar nazi nogriež un aptuveni pusstundu nav vispār nekā, pat ķīšu. Secinājums, vai nu zivis regulāri trenkā plēsēji, vai nu tās lielos baros staigā un neapstājas, ticams ir gan viens gan otrs variants, ja vien laiks ļaus, gan tiksim skaidrībā, jo Daugava kā copes vieta man iepatikās ļoti, visu laiku kaut kur blīkšķinās zivis, mailes šķīst, meženes ārdās, sami mazgājās, jūt baigo dzīvību un atrodot pareizo pieeju varētu vilkt superīgus lomus.
Svētdien abi ar Ritu paklejojām pa Gauju, brekšus neatradām, bet toties paķērām raudas, normāla izmēra 150-300 grami, ūdens līmenis ir nenormāli zems, zivis ļoti tramīgas, bet ir, mežeņu madniekiem, tādu gan nav daudz, patreiz ir labs laiks, jo pie upes platuma vidēji ap 35-45 metri var uzmest vizuli vai vobleri uz katru blīkšķi, un tās ēnas kuras redz stāvot krastā, pat mani laikam piespiedīs paņemt vieglo spiningu ar poperīti un kādu vakaru veltīt tieši šīm zivīm.
Trešdien 02.08. abi ar Ritu dodamies uz Krieviju, uz Dubnu, kur notiks poplārākās pludiņmakšķerēšanas sacensības Krievijā - SABAŅEJEVA KAUSS, šoreiz neviens cits no Latvijas turp nebrauks, kurš negrib, kurš netiek, tā ka mēs ar meiteni izrādījāmies vis slimākie, par ko es gan arī nešāubījos, atgriežos 07.08.

31.07.2006.

.

Vakar kopā ar Olti mēģinājām filmēt brekšu makšķerēšanu nolaistajā Daugavā, ceļu uz vietu kur vēl dažas dienas atpakaļ brekši ņēma, mums rādīja Ogres aborigēns Einārs. Vējš bija nobriedis izpurināt mūs tā konkrēti, jo pūta pa visu Daugavu gareniski, radot straumi pilnīgi pretējā virzienā, arī sākotnējo domu par makšķerēšanu ar wagler tipa pludiem nācās atmest, jo braucot nebijām rēķinājušies ar tik stipru vēju un līdzi paņēmām pludiņus līdz 12 gramiem, bet lai veiksmīgi pamakšķerētu tādā sānvējā vajadzēja vismaz 16, iespējams pat vairāk gramīgu vagleri, tādēļ kādu laiku papi...ies pārgājām uz garajiem mačkātiem ar stacionārajiem upes pludiem ar ap 10 gramu celtspēju, ar tiem tad arī varēja daudz maz normāli pastrādāt.Barību taisīju priekš brekša, t.i. rupju, smagu un ļoti barojošu, starta barojumā saliku 15 lielas bumbas, praktiski jau no pirmā iemetiena sāka ķerties plaukstas lieluma pliči un līdz 300 gramus smagi brekšuki, pēc īslaicīgiem copes pārtrūkšanas momentiem un pēc maiļu lēkāšanas bija skaidrs, ka tuvumā ir daudz plēsēju'. Nomakšķerējām no četriem pēcpusdienā līdz pat pusdesmitiem, bet tā arī nevienu normālu breksi neizvilkām, ja par breksi neuzskata pārīti tādus ap 700-800 gramiem, taisnību sakot iespējams, ka paši vien lielos aizbiedējām, jo Eināram viens ļoti smuks portfelis aizgāja dažus metrus no krasta, es pāris reizes kaut kam ļooti labi iedevu pa zobiem, tik labi, ka pat āķis atliecās, un lietoju ne pašus smalkākos āķus. Visumā esmu apmierināts ar pavadīto pēcpusdienu, guvu jaunu pieredzi, žēl , ka neko prātīgu neiefilmējām, precīzāk tehniku un rīkus jau safilmējām, nebija tikai tās vienas -divu smuko zivju, ko pēc tam smuki palaist vaļā, bet gan jau Māris kopā ar operatoru kaut ko samontēs un būs skatāmi.

28.07.2006.

piedāvājums

Ir iespēja iegādāties SALMO štekermakšķeres par ļoti labu cenu, 14,5 m makšķere + 2 maināmie gali maksā 150 lati, makšķere lieliski der sportistiem iesācējiem, lai saprastu kas ir kas, ar šiem štekeriem pirmos pāris gadus ir makšķerējuši un dara to vēl patreiz daudzi sprtisti, šos štekerus praktiskajai makšķerēšanai ie iegādājušies vairāki desmiti veču, kas ir sajutuši kafu ko nozīmē makšķerēšana ar štekeri.
No izturības viedokļa šis kāts ir daudz stingrāks un drošāks par visiem superdārgajiem kātiem, jo šis kāts izgatavots no krietni biezāk materiāla, tas gan ir nedaudz smagāks un mīkstāks, par top modeķiem, bet visā visumā ļoti normāla makšķere, arī Rita un Ivo kalnmalis ar šādu kātu ir nomakšķerējuši divas sezonas, uzvarējuši daudzās sacensībās.

21.07.2006.

brekši

Vakar pa dienu zvanīja Rita un pastāstīja, ka veči Gaujā velkot brekšus, mūsu paziņām, kurus es uzskatu par labākajiem upes pazinējiem aizvakar uz diviem bija 17 brekši, lielākais 3,2 kg, mazākie ap pusotru kilo, vakar no rīta gan tikai astoņi brekši, lielākais 2,75 kg, pēc šādām ziņām man roki kāji sāk trīcēt un darba produktivitāte krītās straujos tempos .Kā par spīti mašīna arī bija jāatstāj servisā, jo kaut kādi štrunti uz garantiju jāapmaina, jau nokāru galvu, bet tomēr RENAULT servisā Raudas ielā viss ir daudz maz sakārtots, tā kā paliku bez mašīnas sakarā ar garantijas remontiem, tad tiku pie maza kroplīša ar ko pārvietoties. It kā pavēlu, bet tomēr bez piecpadsmit astoņos bijām pie Gaujas, laika trūkuma pēc uz strādājošajām vietām nebraucām, asuma nosišanai izvēlējāmies vietu par kuru te nesen rakstīju, pietam no rīta tur esot līdzkilo finieri pa kādam trāpījušies. Ūdens bija nokrities vēl par kādiem centimetriem desmit, makšķerēšamas vietā dziļums knapi metrs, nekādu lielu ticību tas neieviesa, bet nu neko, sabaroju un..., gaidīto ausleju vietā vispār nekā, arī plēsējs nedzenāja, visas pazīmes rāda, ka tuvumā ir lielas zivis, jo Gaujā savādāk nemēdz būt, ja iebaro un nav ausleju, tad ir lielās, pēc aptuveni desmit minūšu pludināšanas pa tukšo Ritai pieteicās sapaliņš nedaudz zem kilograma, man tikai dažas knapas copītes, tad viena laba cope pēc kuras sanāca tāds baigi skaļš pioecirtiens, un tās zivis kas bija pagāja malā, jo parādījās auslejas, lai kaut nedaudz no tā mēra izvairītos pārgāju uz slieku, pracīzāk uz divām- trīs slieciņām . Pēc kāda mirkļa varēja redzēt, ka ir atnākuši brekši, seklās vietās to var pateikt pēc ausleju bēgšanas pa ūdens virsu, to nevar sajaukt ar bēgšanu no plēsoņa, no brekšiem auslejās bēg tā klusiņām, bez plunkšķiem, tad arī pieteicās mans brekšuks, kurš aizvests mājās svēra 2,6 kg. Līdz desmitiem vairāk nekas arī nenotika, sāka mainīties laiks, Rita izvilka vienu ap puskilo raudu, dažas nerealizētas copes un viss. Breksis paņēma tieši uz barības, ko apzināti taisīju smagu un lipīgu, lai sevišķi neskalojās, jo tur ir daudz čakārņu kur atstāt āķus, barības izskatījās šāda, 1 kg SENSAS BREMES, 1kg BRUDA LEZCZS, 0,5 kg BRUDA BIG FISH + 3 kg speciālā zeme upei SENSAS TERRE DE RIVIERE, barību mitrināju ar ūdens un brekšu melases maisījumu, starta iebarojums 70 % barības, ko taisīju cietās bumbās, jo zināju, ka tās šeit nekur nenoripos, pārējo barību sametu divās porcijās pēc satrokšņošanas. BRUDA barību pieminu tādēļ, ka esam vienojušies par to, ka nākamgad viņš taisīs barību priekš SALMO, kvalitāte nemainīsies, pats to regulāri kontrolēšu, jo ar šo leģendāro poli esam kļuvuši labi draugi un tiekamies samērā bieži.
Jā starp citu, brekšinieki vislabākos lomus patreiz gūst uz ūdenstārpu pušķi, ūdenstārus vēl labākvalitātē var sadabūt avotainās upītēs, ir rī pašā Gaujā, bet tur jau tie ir daāļji pārkūņojušies.

18.07.2006.

.

Nu re, sacensībās viss notika precīzi pēc mana scenārija, maile, maile un vēlreiz maile, vienīgi Rita pirmajā dienā atrada kontaktu ar brekšeļiem un savilka lielāko sacensību svaru, virs 5,5 kg, visas pārējās zonas abas dienas vinnēja tikai maiļinieki, es tajā skaitā. Šādu vēju , kāds pūta abas dienas, Vējupe sen nebija pieredzējusi, brīžiem viļņiem bija balti gali, mazos pludiņus vēja brāzmas ar pūšanu izpūta no ūdens.
Par savu startu esmu apmiertināts, pirmajā dienā tīri tehniski zaudēju Eglītim, kurš ir viens no Latvijas labākajiem maiļiniekiem, jo viņam, Ritai, Lailai un Mārtiņam Markovam ir iekšā vecā labā Cēsu maiļu skola, un apķert jebkuru no viņiem uz ātrumu un tehniku ir labs rādītājs.
Otrā dienā arī cītīgi vilku mailes, ik pa pusstundai iestumdams štekeri, breksīši apakšā bija, bet ne tik daudz, lai būtu pilnīgi drošs, ka izdosies apķert maiļu ķērājus, tādēļ ņēmu vien rokās īso kātu un taisīju rezultātu, to arī izdevās izdarīt, zonu novinnēju. Priecē, ka kopsummā pēc divām sacensību kārtām esmu iekļuvis trīniekā, tas ir labs apstiprinājums tam, ka domas virzās pareizajā virzienā.
Patreiz ļoti nopietni pieiesim vietas meklējumiem, kur izvest 3. sacensību kārtu, to organizēsim septembra otrajā pusē, patreiz ir vairākas pārbaudāmas versijas, HES dambis, Ogres upe u.c., bet jāpaspēj arī kādu breksi noķert, citādāk vasara iet uz otru pusi, bet tā īsti nekas vēl nav noķerts

17.07.2006.

Tuvojas mači, sākas ieksējā mandrāža

Vakar pēcpusdienā abi ar Edgaru no komandas Asaris aizbraucām uz Vējupi, Ādažos, kur sestdien svētdien notiks LČ 2. kārta pludiņmakšķerēšanā, it kā jau viss par to vietu ir skidrs, bet tomēr miera nebija, gribējās kādu barību pārbaudīt, paanalizēt kādas makšķeres vēl var sataisīt. Zivju ir ļooooti daudz, bet maziņas, ja trāpa ar pareizu barības sastāvu, tad ir situācija ka cope ir katrā metienā, ja paspēj nogrimt, tad pieķrās plicītis, raudiņa vai breksīotis, ja nepaspēj nogrimt, tad ir ausleja. Viss atkarīgs no tā, cik pareizi būs izvēlēts barības sastāvs, ar kāda garuma kātu makšķerēs un vai pareizi pasniegs barību, protams arī veiksme, sevišķi otrajā dienā var spēlēt lielu lomu, jo uz barību no dziļuma sanāks breksis un pārsteigumi būs, bet tā noteikti nebūs sistēma.
Manas prognozes'par lomiem, ja tehniskākie sportisti ielozēsies daudz maz normāli, nevis zāļu biezoknī, tad lai zonu novinnētu būs nepieciešami 5-7 kilogrami zivju, ja pienāks rupjāka zivs, tad lomi var būt ievērojami lielāki.
Katrā gadījumā šis process, kad vari rēķināt, stādīt prognozes, gatavoties ir neatņemama un ļoti interesanta sporta makšķerēšanas sastāvdaļa.
Ieteikums organizatoriem, siltā laika dēļ lielākā daļa sīkzivju, precīzāk auslejas, aizies bojā, tās bērt ūdenī nebūtu gudri, padomājiet, varbūt varat savākt zivis kādos lielos traukos un nogādāt uz zooloģisko dārzu, mēs ziemā tā izdarījām, viņi tur apēd simtiem kilogramus dienā un ir ļoti pateicīgi par palīdzību, ja šādi izdomāsiet rīkoties, tad iepriekš sazvanaties, tad tur cilvēks ir pretī un zivju atdošana aizņem dažas minūtes.

12.07.2006.

.

Šīs brīvdienas diemžēl nācās pavadīt mašīnā, jo ņācās nedaudz palīkumot pa Polijas ceļiem, bet svētdien ap pusdienas laiku atgriežoties neizturējām un uz Gauju tomēr aizbraucām, ūdens ir nokrities vēl vairāk, ir viegli duļķains un silts. Breksis manu noskatīto vietu bija pametis, jo ūdenim krītot straume šajā vietā'bija samazinājusies līdz minimumam un Gaujas likums No 1 ir tāds, ka zivis ir tikai straumē, atbraukuši bijām, bērniem tur pat netālu bija ideāla pludmale, tādēļ visu vakaru kartojām ar auslejām un tikai pašā vakarā, pēs 10 , pieteicās kāds finieris, izmēģināju visus paņēmienus kā aizdzīt auslejas, bet 1,5 metru dziļumā nekas nestrādāja, jo galdu biju ielicis labu. Auslejas no barības aiziet tikai tad, kad pienāk citas zivis, tā mirkļos, kad atnāca raudas, auslejas pacēlās augstāk, vakara loms uz diviem bija 4-5 kilograsmiņi raudu un mazu finierīšu. Kuriozi bija tas, ka velkot virs simts gramu raudiņu, tai uzbruka liels asaris, kurš šmakstinādams un spuru no ūdens izbāzis nesās no pakaļas, pie paša krasta viņņš manu raudu sagrāba, kādu brīdi es viņu pavilku, bet tad centimetrus 20 no uzķeramā tīkliņa viņš aptinās ap lēpju lapu uz atbrīvojās no āķa, smuks bija savus 700-800 gramus vērts vismaz, vispār plēsēji (sapali,meženes, asari) bija ļoti aktīvi, viss krasts šmakstēja un šļakstēja.
Šājās brīvdienās Ādažos notiks LČ 2. kārta pludiņmakšķerēšanā, ūdens interesants, bet ļoti liels daudzums ausleju, tādēļ paredzamas sacensības makšķerēšanā uz ātrumu, ļoti lielu lomu spēlēs izloze.

Lūgums , varbūt kādam ir padomā kāds ezera vai upes posms ar aptuveni kilometru garu, tīru krastu, kur dziļums būtu no 1,5 līdz ... metri, jo patreiz nav vietas kur varētu notikt LČ 3. posms augustā vai septembrī.

Kāda jums ir pieredze makšķerēšanai no Rīgas HES dambja, kādi tur ir dziļumi, kādas zivis, it kā ideāla vieta mačiem.

10.07.2006.

.

Brīvdienas un arī vakarus 'pavadu pie Gaujas, tikai sestdien bijām pavilkt karpiņas, upē ūdens ir ļoti maz, zivis ir izklīdušas pa sēkļiem un lai tās atrastu vajag nobraukāt padaudz kilometrus, man ar informāciju palīdzēja divi Gaujas aborigēni, kas šajā laikā pat ņem atvaļinājumu lai atvilktos brekšus,šogad lielākais esot 3,3 kg, bet visā visumā ķeroties labi. Mums ar Ritu viņi protams ierādīja vietukur jau krējums ir nosmelts, bet tā kā mums ir nedaudz cita pieeja makšķerēšanai, tad par to sevišķi neuztraucos, galvenais lai zivis tur būtu, pārējo jau izdarīšu pats. Svētdien Rita ar sīkiem aizbrauca uz jūru, jo citas iespējas vairs šosezon nebūs, bet es ap vieniem dienā biju pie Gaujas, 'vieta ir aptuveni starp Valmieru un Cēsīm pa vidu, iemaisīju dažus kilogramus SENSAS un Brudu, atšķaidīju to visu ar zemi attiecībās 3 kg barība 6 kg zeme, makšķerēšanas vietā bija ap 1,5 metri dziļš, kā jau upē, smilšu sēkļi, nelielas bedrītes , daudz koku. Makšķerēju līdz 8 vakarā, pa šō laiku noķēru 1,6 kg ālantiņu, divus brekšeļus uz 1,1-1,2 kg, divus ap 900 gr un 15 gab tādus 500 -700 gr, plus padsmit smukas 200-400 gramu raudas, zivis pienāca ļoti epizodiski, kas liecina, ka tās nav baros un klīst pa visu upi, to lieliski varēja just pēc auslejām, kuras pienākot lielākām zivīm paceļas no grunts. Makšķerēju uz motili, slieku, krāsotiem gaļiniekiem, tā klā arī barībā ieliku aptuveni 200 gramus motiļus, tad zivis drīz vien citas ēsmas sāka ignorēt un ēda tikai motiļus, bet tik un tā radās sajūta, ka tā nebija īstā ēsma, jo bija daudz tukšuma brīžu, kad jūti, ka zivis apakšā ir, bet neņem, lai gad tie varētu būt arī sapali un meženes, kas visu laiku turpat blīkšķinājās, arī paŗis lielas līdakas labprāt izmantoja barības sapulcinātās sīkzivis, lai piesistu kuņģi. Katrā gadījumā liela gandarījuma par copi nebija, jo šajā laika posmā bija jābūt vismaz uz pusi vairāk zivīm, tātad jāmeklē citas vietas, kur ir lielāka zivju koncentrācija.

Vakar to arī mēģināju darīt, vakarā pāris stundas cītīgi nostrādājām vietā kur vasaras beigās ir ļoti daudz dažādu zivju, klusums pilnīgs, pa abiem ar Ritu salasījām nepilnus divusd kilogramus sīku raudiņu un plicīšu, bet tik un tā interesanti, jo man pat tāda meklēšana un ņeķeršanās, vai precīzāk ķeršanās ar pierunāšanu , liekās daudz interesantāka un uz domāšanu rosinošāka.

04.07.2006.

SALMO komanda Francijā

Vakar vakarā atgriezāmies no Eiropas čempionāta Francijā, Salmo komanda, kas šoreiz gan startēja kā Latvijas izlase no 25 komandām izcīnija 15. vietu, tas ir līdz šim labākais Latvias pludiņmakšķernieku sasniegtais rezultāts. Individuāli labākais no mūsējiem starp 133 dalībniekiem esmu es, 37. vieta, Rita 44. vietā, Pēteris 70., Ivo 71. Guntis 104.. Ja prasat manu viedokli, tad es savu startu vērtēju kā ļoti neizdevušos, jo jau no pirmās trenniņu dienas man šis ūdens "atvērās", sajutu zivis, 'tāpēc'liku diezgan lielas cerības uz iekļūšanu pat desmitniekā, BET pirmajā sacensību dienā izloze mani ielika tur, kur es vismazāk vēlējos, visseklākajā sektorā un es pieļāvu vislielāko kļūdu kādu vien varēju pieļaut, sāku makšķerēt ļoti tālā distancē, kur samainoties vējam vairs lāgā nevarēju tikt klāt , pietam arī iebarošanas precizitāte tādā attālumā varēja būt stipri labāka, līdz ar to tā dabūju iekšās, ka biju priecīgs par savu 18. vietu zonā. Otrā dienā visu izdarīju pareizi, 'veiksmīgi sajaucu barību, pareizi iebaroju, atslēdzot apkārtējos kaimiņus un 3 stundās savilku 10,540 kg brekšus, ieņemot zonā 2. vietu, zaudēju tikai šī gada Eiropas čempionam Gvido Nullenam no Bēļģijas, bet es viņu varēju apķert, ja vien nebūtu tik liels idiots. Lai nu kā, bet uzvaras garšu es sajutu, sajutu, ka varu ar viņiem cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu, tikai stipri jāpiestrādā pie esošo copju realizācijas, jo mans rādītājs bija aptuveni 50%, ja ne vēl mazāks, kas patiesībā augsta līmeņa sportistam nav pieļaujams, bet tagad jau es skaidri zinu, ka uz lielā pjedestāla es kaut kad stāvēšu noteikti, jautājums tikai kad.
Arī Ritas startu varam vērtēt kā veiksmīgu, sevišķi, ja ņem vērā, ka Rita bija vienīgā sieviete šajos mačos, zinam kļūdas, kuras centīsimies ar laikum labot, Rita pirmajā dienā bija 6. vietā zonā un otrajā dienā 15., lai arī zivis pieķērās tik daudz, ka tās izvelkot abas dienas varēja novinnēt, tātad ir labs mājas darbs. Lieki piebilst, ka mēs izmantojām SENSAS un mana drauga Bruda gatavotās barības proporcijā 50|50, un franču zivīm tas patika ļoti, plašāku šī brauciena aprakstu varēsiet lasīt augusta CL.

29.06.2006.

Līgosim

Rīt no rīta SALMO komanda dodās uz Franciju, uz Bretaņas apgabalu, kur notiks Eiropas čempionāts pludiņmakšķerēšanā, paredzama ļoti interesanta makšķerēšana, pamatā tālmešana, lomos brekšeļi līdz 1 - 1,5 kg, protams esmu reālists un vēl dažus gadus pirkstus gaisā nesliešu, tāpēc neko neprogbnozēšu, tikai piebildīšu, ka ja mūsu komanda no 26 komandām būtu ap vidu, tad uzdevumu bvarētu uzskatīt par izpildītu. Atgriežamies ap 28.06, tāpēc šeit būs klusums, vismaz no manas puses.
Līgojiet, drīkst un pat vajag nedaudz iebaudīt, bet ar norunu, ka pie stūres lai brauc atturībnieki un čūlas slimnieki, lai pēc Jāņiem tiekamies tik pat lielā skaitā kā esam tagad.

15.06.2006.

skumji, bet fakts

Vakar uzzināju, ka svētdien ir miris leģendārais Krievijas sportists un trenneris Vasīlijs Minaiļenko, ko daudzi no jums zināja pēc viņa ražotajām mormiškām, foršs vecis bija

14.06.2006.

KARPIŅAS

Lai arī darba bija šausmīgi daudz, tomēr svētdien neizturēju un ar visu ģimeni aizbraucām uz nelielu karpu dīķi Valkas rajonā, pagājušos gados makšķerēšana bija atāuta saimniecības lielajā dīķī, kas bija pasekls, toties vietas pietika pat 100 cilvēkiem, šogad saimnieks lielo dīķi tīra, bet visas zivis ir salaidis stipri mazākā dīķī, kur ja sabrauc 50 cilvēki, tad jau vairs nav makšķerēšana, bet gods kam gods, zivju ir daudz un maksas dīķiem neraksturīgi patīkams izmērs, vidēji ap 1,5 līdz 3 kg. Veči pamatā makšķerē ar gruntsmakšķerēm, metot tās maksimāli tuvu saliņām, dīķī tādas ir divas, un kā jau visos šādos dīķos, kad krasti ir pilni veču, tad zivis aiziet uz vidu, tātēļ tie, kas makšķerēja ar pludiņiem tuvu krastam, vietās kur garām staigā tauta, palika pustukšā, tālmetējiem(gan plūdiņniekiem gan grunteņniekiem) ik pa laikam copes bija pat dienas vidū.
Mēs izvēlējāmies(bijām spiesti izvēlēties, jo gribējās izgulēties) vietu pašā dīķa stūrī, zem liela koka, kur blakus bija ūdenī augoši vītoli un redzami veci celmi, no copes viedokļa ļoti perspektīva vieta, no karpiņas izvilkšanas viedokļa pilnīgi bezcerīga vieta. Līdz tuvākās saliņas stūrim bija aptuveni 30-35 metri, tur tad arī uztaisīju pamat galdu, otru punktu joka pēc uztaisīju tieši blakus čakārņiem, metrus 6-7 no krasta. Barībai sākumā izmantoju tīru SENSAS 3000 CARP, pēc iebarošanas pirmajās 30 minūtēs tā arī karpas copi nesagaidījām, tas lika aizdomāties, jo šādos dīķos pirmā cope ir 15-20 minūtes pēc iebarošanas, ik palaikam manis piedāvātos gaļas tārpus iekārōjā pa kādam plaukstas finierītim, pirmā karpiņas cope bija tikai stundu pēc iebarošanas, laikā kad apkārtējiem večiem jau bija bijušas vismaz pa divām trijām copēm. Man radās aizdomas, ka pirmajās siltajās dienās mana saldā barība vēl ir par stipru, tāpēc sajaucu vienu paku šīs pašas barības ar vienu kilogramu Iecavnieka ražotajiem smalkajiem kukurūzas putraimiem, barība sanāca irdena un ikrītot ūdenī ap sevi radīja smuku baltu duļķu mākonīti, ko tīra karpu barība nedarīja, ar kaķeni uzšāvu uz abiem barotajiem laukumiem pa bumbiņām piecām un pēc minūtēm 15 abos punktos parādījās dzīvība, tas izpaudās kā burbuļu nākšana, kas nozīmēja, ka karpiņas ir sanākušas un ir gatavas sākt ķeršanās procedūru. Rita sākotnēji nolēma pabojāt nervus tuvajā distancē, kad reāli izvilkt vari tikai vienu no trijām copēm, jo pārējās uzreiz ieskrien čakārņos, es ķēru pie saliņas, no ēsmām vislabāk strādāja man gaļinieki un slieka, Ritai makaroni ar CARPIX aromātu un gaļinieki. Līdz vakaram es izvilku 16 karpiņas no 1 līdz 3 kg svarā, Rita apmēram tik pat, velkot čakārņos ieskrēja un no āķa atbrīvojās vēl vismaz tik pat man un trīs reizes vairāk Ritai, pietam dienas laikā pa abiem norāvām tikai 3 āķus, vienkārši lietojot salīdzinoši mazus āķus (KAMASAN 983. sērija, No 12) kritiskajā mirklī tie vienkārši izgriežas no zivs mutes, kas šajā gadījumā bija vēlamais, jo pušums sadzīs, toties āķis mutē nepaliks. Zivis laidām vaļā, uz mājām paņemot 4 karpiņas vidēji pa divi kg gabalā, par ko samaksājām 1.80 ls par kilogramu plus 2 ls no cilvēka(pieaugušā) par makšķerēšanu, lai gan mani tas neinteresē, bet citiem patīk, saimnieks neliek piemaksāāt par otro vai trešo makšķeri, jo galarezultātā maksā jau par zivi.
Kur tas ir neprasiet, neteikšu, jo cilvēku tur tāpat pietiek, arī saimniekam tas nav bizness, bet gan sirds lieta, kas gada griezumā nullēs vien sanāk.

12.06.2006.

apskats

Beidzot esmu atgriezies no sava Ukrainas un Krievijas brauciena, var būt, ka viss ieplānotais neizdevās, bet visā visumā labs brauciens. Ukrainā , FISH DREAM kausa izcīņas sacensībās es izcīniju 2. vietu, nedaudz zaudējot polim Tomakam, kas ir patstāvīgs Polijas izlases dalībnieks, tāpēc esmu apmierināts, komanda diemžēl trīniekā netika, palikām ceturtie, zaudējot Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas sportistiem, slikti, visi pieļāvām šādas tādas kļūdas, nedaudz nepaveicās ar izlozi, piemēram Rita savā pirmās sacensību dienas sektorā trijās stundās norāva virs 40 āķiem, jo priekšā bija drāšu un armatūras mudžeklis, bet stiprais vējš neļāva pilnībā izmantot štekera priekšrocības, slikts rezultāts arī ir rezultāts. Šīs brauciens bija ļoti vērtīgs tieši no pieredzes iegūšanas viedokļa, jo tik mainīgā un stiprā straumē nebijām makšķerējuši, piemēra pēc varu minēt, ka mačiem gatavojām un izmantojām gan 5 grami apaļos pludiņus, gan 25 grami plakanos, sarežģīta, bet interesanta cope, pamatā ķērās raudas un asari, pa retam breksītim, auslejai un bullītim, zonas uzvarētājiem trīs stundu lomi bija no 1-3 kilogrami.
Krievijā pirmās dienas veltījām RIBINSKAS ūdenskrātuvei, kur bija plānots ar džigiem ķert zandartus, bet milzīgais vējš neļāva to darīt, nācās bakstīties gar krastu un salu aizsegā mēģināt noķert vismaz kaut ko, kaut kaqs ķērās, tie bija asarīši līdz 300 grami, zandartiņi līdz 1,5 kg, dažas līdakas, lielākā bikiņ zem 5 kg, tomēr tā tāda lāpīšanās vien bija, sižets nesanāca, toties atkal pabijām jaunās vietās, satikām jaunus un interesantus cilvēkus, pabojājām savas aknas arī protams nedaudz.
Svētdien un pirmdien mēs ar Ritu piedalījāmies Krievijas aktieru - makšķernieku ikgadējā festivālā, pēc skaita 7., ko organizē Eiropā biezākais, arī pie mums nopērkamais, makšķernieku žurnāls RIBOLOV -ELIT, kura patstāvīgais autors un eksperts es esmu nu jau pus gadu.
Mēs vadījām šī pasākuma makšķerēšanas daļu, pirmajā dienā sniedzot teorētiskus un praktiskus padomus inventāra, barības un ēsmu sagatavošānā , otrajā, sacensību, dienā palīdzot ar padomu vieniem, atpiņķerējot makšķeri citiem un pildot sacensību tiesneša lomu vispār.
Pasākums dvēselei, tā šo visu ambrāžu varēja nosaukt, pašā makšķerēšanā piedalījās 60 cilvēku, atbālstītāju bija vairāk, preses izņemot mūsu žurnālu nebija, nekādu paparaci u.c. briesmoņu, tāpēc arī ļautiņi varēja brīvi atpūsties, ko daudziem no viņiem nemaz tik bieži neizdodās izdarīt, visi, kam ir bijusi darīšana ar aktieru, mūziķu un līdzīgu profesiju pārstāvju ikdienu un atpūtu mani labi sapratīs.
Skatos, ka nekur nav atrodami LČ pludiņmakšķerēšanā protokoli, arī pats esmu aizmirsis kas un kā bija, zinu, ka komandām SALMO ir pirmie, pats esmu ap 5. vietu, kas pēc pirmās tūres vēl ir normāli un ļaus cīnīties par pjedestālu, bildes ir jaunajā CL žurnālā.

07.06.2006.

.

Līdz 8.jīnijam šeit būs klusums, jo SALMO komanda dodās uz Kijevu, uz ikgadējām sacensībām, kas ar katru gadu paliek plašākas, no Kijevas pa taisno brauksim uz Maskavu, kur kopā ar žurnālu trīs dienas ķersim zandartus, pēc tam pārējie brauks mājās, bet mēs ar Ritu paliekam, jo man 4.un 5. jūnijā jāvada liels Krievija aktieru makšķerēšanas festivāls, kas apvienots ar teātra sezonas noslēgumu.
Jūs rakstiet, es kad tikšu kaut kur pie interneta, atbildēšu, kĀ gāja LČ redzēsiet šīs lapas sporta sadaļā.

17.05.2006.

Venta nedēļu pirms LČ pirmā posma

Abas brīvdienas pavadījām pie Ventas, pirmo reizi biju paņēmis nomā dzīvojamo treileri, kur nomitināt savus jauniešus un ziniet, iepatikās, lai arī mašīnai degvielas patēriņš pieauga no 9 uz 13 litriem, tomēr iegūtās ērtības to atsver, starp citu TREILERU CENTRS piedāvāja pietiekoši izdevīgu nomas līgumu, lai es noīrētu treileri arī priekš mačiem, nu nepatīk man teltis un gulēšana uz zemes, gultā ir daudz ērtāk.
Par zivīm, Venta pilnā mērā apliecināja, ka droši var pretendēt uz zivīgākās Latvijas upes statusu, jo abas dienas cope bija lieliska, arī zivju izmērs krietni rupjāks kā šogad Salacā, raudas 200-400 grami, brekšīši līdz un nedaudz virs kilograma, līņi, dažas karpu copes, liels daudzums asaru un vairāki līdaku uzbrukumi zivs vilkšanas brīdī. Sestdien mans loms bija tuvu 30 kilogramiem zivju, lielākās zivis ap kilogramu smagi līņi un breksēni, svētdien loma svars bija uz pusi mazāks, jo pamainīju vietu uz seklāku un lomā pamatā bija skaistas raudas. Ritai lomi stipri līdzīgi, svētdien mūsu puika, vietā kur es biju sēdējis sestdien, izvilka 1,7 kg smagu karpiņu uz 0,10mm pavadiņu un 0,16 mm pamatauklu, kā arī vairākus smukus brekšeļus, tā ka zivis ir un daudz, jāmāk tikai tās paņemt. Arī spiningotāji, kas staigāja pa pretējo krastu labi ķēra līdakas, kuras arī mūsu pusē stipri bojāja dzīvi, nostājoties uz iebarotajām vietām vai saķerot vilkto zivi, Ritai viena līdaka trīs reizes pēc kārtas koda vilktajiem asarīšiem, ar trešo piegājienu arī nokožot āķīti. Es barībā izmantoju SENSAS GROS GARDONS, BREMES un ETANG gatavos maisījumus, kurus savstarpēji sajaucu un pievienoju 1\1 vietējo zemi, ķērām uz visām iespējamajām ēsmām, vislabāk strādāja tradicionālās - motilis un smalki baltie. Žēl, ka sacensībās, pēc tam, kad 40 sportisti iemetīs savas barības bumbas, visas smukās zivis krietni vien pamuks, bet gan jau kāda paliks un to kāds noķers, kurš tas būs, tas patreiz ir atklāts jautājums

15.05.2006.

braukšu Ventu lūkoties

Šodien ņemu treileri nomā un rīt no rīta brauksim uz Ventu, izlūkosim sacensību vietu, jo pie šīgada zemā ūdens līmeņa zivju sastāvā var būt ieviesušās izmaiņas un vispēr mājās vakaros nav laika sasiet makšķeres, sasiet pavadiņas, tāpēc sākoties sacensību sezonai nāksies vismaz vienu dienu tam visam veltīt. Ja kādam ir vēlme mūs satikt, lai varam pie ūdeņiem izrunāt un parādīt neskaidrās lietas, tad varat piebiedroties, upe ir gara, vietas pietiks visiem, mēs tur būsim līdz svētdienas vēlai pēcpusdienai.

12.05.2006.

Brīvdienas SALACĀ

Kā jau katru gadu ap šō laiku, arī šīs brīvdienas pavadījām Salacā pie Staiceles, pateicoties kolosālajam laikam varējām paņemt līdzi arī visus bērnus (3), jo arī viņiem makšķerēšana ir asinīs un lēnām paliek par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, kā arī tā ir vienīgā iespēja pavadīt veselu dienu visiem kopā, ko ar mūsu dzīves veidu un ritmu nemaz tik bieži(lai neteiktu, ka ļoti reti) neizdodas izdarīt.
Mēs ar Ritu makšķerējām ar štekeriem straumē, bērni pie tilta atstraumē, ūdens līmenis, salīdzinoši ar citiem gadiem, ir ļoti zems, arī zivis jau ķerās vasaras režīmā t.i. no rīta un vakarā, ar retiem uzskrējieniem dienas vidū. Barības gatavojām ar domu par raudu un breksi, es vairāk uzsvaru liku uz breksi, Rita uz raudu, kā pierādījās, tad mana izvēle šoreiz bija pareizāka, jo jau trešajā laidienā pieteicās 1,3 kg breksēns, copes praktiski bija katrā laidienā, tomēr makšķeres regulēšanas procesā daudzām izdevās atbrīvoties no āķa, daudzām iedevu "pa zobiem", līdz atradu pareizo pludiņa izmēru, izsvarojumu u.t.t., tad viss notikās pēc pilnas programmas, iemetiens - cope - zivs. Pamatā ķērās mazi finierīši 100 -300 grami, pa retai raudai un ālantiņam, bet pa starpu gadījās kāda vimbiņa un līdzkilo breksēni, kas to visu ambrāžu padarīja jautrāku. Rita pārliecinājusies, ka raudu koncentrācija un izmēri nav tādi ka sākotnēji cerēts pāpildināja barību ar breksim tīkamākām lietām, pamainīja iebarojamo bumbu konsistenci un arī sāka tik pat veiksmīgi vilkt finierus ar piedevām. Vakarā mūsu kopējais ar Ritu loms sastādīja ap 70 kg zivju, no tām varēja izcelt Ritas breksi 2,3 kg un dažus ap kilogramu smagus kā arī manus "dvīņus" divus 1,3 kg brekšēļus un pāris viņu nedaudz mazākus brāčkas, kā arī man trāpījās 8 vimbiņas, no kurām tikai divas bija ap 800 gramiem smagas, pārējās ,kā es smējos, ja būtu jāņem, tad būtu jāmēra. Bērni pa visiem arī bija savilkuši ap 20 kg zivju, pamatā smukas raudas, pāris vimbas un viens ap kilo brekšelis, tas pierādīja, ka smukas raudas upē ir, bet tās stāv atstraumēs un bedrēs, lai arī tas viņām nav raksturīgs. Līlākās zivis aizvedām mazā brāļa auklītei, kura ir kā traka uz zivīm, pārējās visas palaidām, lai peld, kā izskatījās izdzīvoja pilnīgi visas zivis, izņemot vienu finierīti, kurš acīm redzot pārāk dziļi bija dabūjis āķi vēderā. Starpcitu, silti iesaku iegādāties ekstraktoru jeb āķu izņēmēju, ar tā palīdzību var viegli izņemt pat bezcerīgi ieķērušos āķus un nenodarīt zivij pārāk lielu ļaunumu, maksā tādi brīnumi no 0,20 līdz 1,5 latiem.
Kā jau agrāk esmu minējis, lietoju tikai SENSAS un sava draga, poļa Bruda gatavotās barības, ko dāsni atšķaidu ar zemi.

08.05.2006.

interesanti

Ja ir vēlme redzēt kā SALMO komandai aprīļa pirmajos datumos gāja Volgā, tad palasiet jauno RIBOLOV ELIT žurnālu, uz vāka ir Rita ar savu līdz šim lielāko zandartu, mans komentārs par šo braucienu būs jūnija Copes Lietās

Valsts patriots nekāds īpašais gan neesmu, bet lieka brīvdiena man ļoti patīk, brauksim atkal Salacā, lai gan Aiviekstē paziņas nupat labus brekšus velk, arī Pērnavas upē brekšeļu esot milzīgs daudzums, pietam tie vēl mēdot arī pieķerties, tā ka darīt ko būs, ne asakas rīt.

03.05.2006.

apsveikums

Nu ko spiningotāji, būsiet sagaidījuši savus vētkus, ar to jūs arī apsveicu, atcerieties par tiem 50cm, lai pavasarīgas dienas prieks nepārtop sabojātā dienā(pēc tikšanās ar inspektoru), pats gan visticamāk, ka 1. maiju pavadīšu pie Salacas Staicelē, tomēr pieļauju iespēju, ka varētu arī kādu karpu dīķi apciemot, jo mazās torpēdas ir pamodušās un aktīvi ņammā, katrā gadījumā ar katru silto dienu mums parādās aizvien jaunas iespējas tikt pie pavasarīgām zivīm.
Nav jau nemaz tik bezcerīgi ar to mūsu valsti, redz spiningotāju svētkiem par godu oficiālu brīvdienu ielika, tā ka cerības ir arī par pārējām lietām, sevišķi, ja piepalīdzēsim.

27.04.2006.

Pārdomas

Nedēļu pirms spiningošanas sezonas atklāšanas Valmierā līdaku piedāvajums "melnajā" tirgū ir milzīgs, cena 1 ls\kg, šāds piedāvājums turās jau divas nedēļas, tātad maliķiem šī gada nārsts ir izdevies. Nezinu par inspektoru aktivitātēm, bet zinu to, ka cilvēki aiz izmisuma par maluzvejnieku bezkaunību zvana man, lai arī es esmu tikai makšķernieks, vienīgais ko varu ieteikt, lai zvana policijai, jo tur ir daudz labu makšķernieku, kuri, ja vien ir tāda iespēja, noteikti centīsies uz jūsu zvanu noreaģēt.
Pats bēdīgākais, ka liela daļa līdaku tirgū nonāk no Burtnieka, kur licenšu cenas gan ir cēlušās, bet kontrole gan pastiprinājusies nav, vismaz to nemana, jo gan dūrēju, gan tīklu pa pārplūdušajām pļavām ir daudz, patreiz gan līdakas rijot visu ko viņām piedāvā, kārdinājums noķert līdaku ir tik liels, ka pat it kā saprātīgi veči ņem kātus rokās un katru vakaru stiepj mājās līdaku maisus un ne jau no nabadzības, bet aiz kaut kādas stulbas apmātības -vajag, vajag, vajag.
Manuprāt līdaku nārsta laikā, ar citām zivīm nav tik traki, vajadzētu reizes trīs pastiprināt kontroli uz ūdeņiem, piesaistot gan vecāko klašu puikas, gan visus pārējos, kas izsaka vēlēšanos piedalīties akcijās, rezultātu varētu just jau pēc dažiem gadiem .
Ja kā arguments bezdarbībai tiek minēts, ka inspektori lielu daļu laika pavada pie licensētajām vietām, tad man gribās sākt skaļi lamāties, jo visas licensētās vietas ir privātā vai pašvaldību pārziņā, kas no licenšu naudas pelna, cik, tas jau ir cits jautājums, bet kārtību šajos ūdeņos viņiem ir jānodrošina pašiem, inspektoriem tikai reizēm, nebrīdinot, vajadzētu pakontrolēt viņu darbību.
Varbūt es esmu dumjš, bet nesaprotu ar ko līdaka ir sliktāka par lasi, jocīgākais, ka lielākā daļa cilvēku negrib saprast, ka maluzvejnieki apzog mūs pašus, jocīgi, bet tie kas pērk šīs zagtās zivis, neapzinās, ka pēr mantu, ko viņiem pašiem nozaga.
Protams, es tomēr esmu reālists un saprotu, ka cilvākiem kas sāktu kustināt tautu, kas nodarbotos ar izskaidrošanu vajag maksāt, pietam daudz, jo labi strādāt var tikai tas cilvēks, kuram nav jādomā ko vakarā bērni ēdīs un kuram caurās kurpes nav jāslēpj zem rakstāmgalda, bet mūsu valstī ir ļoti daudz naudas, kuru tās īpašnieki labprāt ziedotu, ja izdotos viņus pārliecināt par to, ka 'tiešām kaut kas tiks darīts.
Rakstu un jau jūtu, kā puse no tiem, kas lasīs šīs pārdomas, smīnēs un teiks, ka atkal Grabovskis ir kaut ko saostījies, bet tāpat zinu, ka būs liela daļa , kas mani sapratīs, kam arī ir piegriezies tas "bezpredels" , kas patiesībā notiek pie ūdeņiem, lai arī pēc savas būtības es neesmu nekāds "zaļais", esmu vienkārši makšķernieks

26.04.2006.

Salaca pie Staiceles

Abas brīvdienas pavadījām Staicelē, centāmies kaut ko noķert, bet priekš šī gadalaika rezultāti ļoti švaki, zivis no lejas vēl nav uznākušas, vietējie staigā gar krastu un ik pēc stundas jautā vai nav raudas uznākušas. Lai arī sestdien laiks bija vēsāks, tomēr vēl kaut kāda loģika copē bija, ķērās baltie sapali, kas šeit tādos daudzumos nebija vēl pieredzēts, ālantiņi un pa retai raudiņai, lielākā zivs divās dienās bija Ritas nedaudz virskilo ālantiņš. Izmēģinājām dažnedāžādus makšķerēšanas paņēmienus, barības un ēsmas, bet ja zivs nav, tad to ir neiespējami noķert. Sestdien no 10 līdz 18 pa abiem salasījām kilogramus 15 zivju, it kā jau zivs vidējais izmērs virs 100 gramiem, bet tāda īsta gandarījuma nebija, svētdien pie upes bijā arī tikai ap 10, jo naktī bija palieli mīnusi, cope vēl švakāka, uz vakarpusi gan tā palika nedaudz jautrāka, tomēr ilgāk par pieciem neizturējām, loms knapi desmit kilogramiņi zivju, man praktiski tikai baltie sapali, Ritai trāpījās arī dažas smukas raudas, kas liecina, ka pēc nedēļas viss varētu izskatīties nedaudz jautrāk.
Gaujā ap Valmieru veči uz gruntenēm pa kādai vimbai izvelk, veiksmīgākiem to skaits reizēm sasniedz 15-20 zivis, bet vidēji 2-3 pa rīta vai pēcpusdienas cēlienu dabū, Burtniekā līdakas jau būs iznārstojušas, dūrēji arī savu tiesu būs dabūjuši, čik zinu, tad tikai vienam vietējie veči žebērkļa kātu uz muguras salauza, bet'arī vairāk tāpēc, ka viņš pārāk tuvu piegāja viņu tīklam', tomēr kaut kāda kontrole ir, veči vismaz nedaudz raustās. Patreiz aktīvi tirgojas maija spiuningošanas licenses, lai gan parādījusies jauna tēma , t.i. spiningošana Pērnavas līcī, pēc nostāstiem nekādas Ālandu salas neesot vajadzīgas, bet patreiz tas ir baumu līmenī, toties taisnība ir tā, ka Pērnavas upē notiem masveida salaku cemmerēšana, pietam pilnīgi legļla, nedēļu atpakāl vietējie esot pat pa 100 kilogrami dienā vilkuši, jautājums gan ir aktuāls, cik kilogramus zivju viņi ar saviem cemmeriem sagrieza, bet tas nez kāpēc nevienu sevišķi neuztrauc, bet tiko krastā parādoties veči ar ""sačokiem"" rokās, tā inspektors ir klāt un raksta protokolu, tā vien izskatās, ka arī tur nepilnības noteikumos tiek izmantotas pēc pilnas programmas.

24.04.2006.

Braukšu rīt Salacā

Pēc manām ziņām Staicelē vietējie jau pagājušajā nedēļā vilka smukus brekšus, arī es būtu turp braucis, tikei nebija nekādas skaidrības par licensēm, patreiz izskatās, ka vienīgā vieta, kur tās var iegādāties ir Ainažu bendzīntanks, tur šovakar arī aizbraukšu un iepirkšu sezonas licenses 15 ls gabalā.
Makšķerēt gan taisos ar štekeri, tāpēc pirmdienas atskaitē nevarēšu dot vispusēju situācijas novērtējumu, bet vismaz par zivju daudzumu šajā Salacas posmā kaut kādas ziņas būs, tiem , kas ir izteikuši vēlēšanos piebiedroties mums ar Ritu kādā copes reizē , varu izstāstīt, ka būsim netālu no vienīgā šosejas tilta, vienā vai otrā pusē, braucu ar RENAULT ESPACE minivenu, tam ir "cepure", kā saka Grabovskis jaunākais, ķurā šosejas pusē stāv mašīna, tajā esam arī mēs, no tilta var redzēt.
Makšķerēt šajā upes posmā var gan ar bezriņķu makšķeri, gan spoleskātu jeb bolonēzi, dziļums 2-4 metri, vēlamā ēsma mušu kāpuri, motilis, grūba , veiksmīgai copei barība obligāta, jo tur parasti nav kolhoza, tātad kādam uz astes uzsēsties nevarēs. Mēs tur būsim abas dienas no rīta līdz kādiem 16-17 vismaz.

21.04.2006.

.

Divas no četrām brīvdienām pavadījām Salacā, Salacgrīvā, svētdienu, kā pirmo atklātā ūdens copes dienu katru gadu, tradicionāli veltījām "kolhozam " pie šosejas tilta, uz vietas bijām ap 5.30, veči jau bija priekšā, bet vietu kur makšķerēt vēl varēja izvēlēties, apstājāmies kādus metrus 70 no tilta ( tiem, kas nezin paskaidrošu, ka aktīvākais raudu un balto sapalu copes posms šeit it kādus 150 metrus virs tilta, citur makšķerēšanu apgrūtina mazais dziļums, zāļu salas un gultnes nepazīšana). Iemaisīju šīs sezonas pirmo barības spaini, par pamatu ņemot SENSAS raudu barību un pašķaidot to ar saulespuķu spraukumiem un vietējo zemi, '"piešāvām" makšķerēšanas distanci, iebarojām un process aizgāja, makšķerējām metrus 30-35 no krasta, izmantojām 10 gramīgus pludiņus, ar ko pilnībā pietika, lai varētu vadīt ēsmu sev vēlamajā tempā un vietā. Copes praktiski bija visu laiku, bet zivju izmērs pamatā bija aizdomīgi maziņš, nejuta ne pavasarim raksturīgās lielās raudas, ne kādu citu daudz maz normālu zivi, tikai pa kādam smukam (ap 200-250 grami) baltam sapalam trāpījās. Tā mēs abi ar Ritu tur novingrōjām līdz pat 4 pēcpusdienā, lielākā zivs ko redzēju bija brekšelis ap 700 gramiem, ko izvilka mans čoms, tiesa viena vecū kompānija pie paša tilta izcēlās ar to, ka makšķerēja ļoti tālu, praktiski pus upē, un viņu lomā proporcionāli vairāk bija "rupjo" balto sapalu, bet tas arī viss, mūsu kopējais loms bija ap 20 kilogramiem zivju, kuras dusmīgu skatienu pavadīti turpat palaidām vaļā, izdzīvoa 100% visas.
Svētdien , pēc ilgas prātošanas iepriekšējā vakarā, paredzēto raidījuma filmēšanu, ko starpcitu rādīs jau šo ceturdien, pārcēlām uz Salacu, jo Lielupē nekas ļoti iepriecinošs nenotika un varēja sanākt čiks, Salacā vismaz kaut ko noķertu noteikti. Tā nu mēs ar Ritu, kurai šī vēl bija arī dzimšanas diena, jau agri no rīta bijām Salacgrīvā, zem "internāta", sākums likās cerīgs, visa cope ir metru aiz zālēm, nepilna metra dziļumā, iepriekšējā dienā bija vilkti gan līdzkilo breksēni, gan pa kādam līnim un karūsai, pārveidojām štrumus šādai copei, nedaudz iebaroju un ....., noķēru 10 kazaragus un divas raudiņas, tikmēr vietējie aborigēni, kas sēdēja vairākas dienas barotā vietā, paspēja izvilt piecus finierus ap 300-400 gramiem, gribēju jau iegrimt barības maisīšanā, lai atvilinātu brekšēļus no vietējiem, bet no kalna minūtes laikā novēlās padsmit mazu vīreļu, kas visi kā viens skaļi lamājās un spļaudījās pa labi un pa kreisi. Pavisam nemanot nokļuvām ļoti ciešā ielenkumā, kas pie makšķerēšanas 15 metrus no krasta pusmetra dziļumā man nemaz nelikās patīkami, tāpēc sapratis, ka lai nesabojātu visu dienu ir jāmaina vieta, to arī izdarījām, pietam ļoti veiksmīgi. Paejot nedaudz sānis satikām senu paziņu, kas dzīvo pie pašas upes un viņš mums parādīja vietu, kur lašu un taimiņu spiningotāji pēdējās dienās esot aizcemmerējuši breksēnus, kas nozīmē, ka tur tie stāv lielā daudzumā, vairāk mums arī neko nevajadzēja, jo brekši ir mana pamatspecialitāte un vienmēr esmu deklarējis, ka parādiet kur viņi ir un es viņus tur noķeršu, tāpēc šo ziņu uzņēmu ar patiesu prieku. Papētījuši makšķerēšanas vietu secinājām, ka pati bedrīte, kur visticamāk stāv zivis, ir jau aizņemta, tur sēž vietējais makšķernieks, tāpēc no loģiskās puses būtu nostāties kādu gabalu virs bedres un censties zivis ar barību pievilt vietai kur makšķerējam, tā arī izdarījām, rezultātā copes parādījās jau desmit minūtes pēc pirmās iebarošanas ( 5 bumbas, vairāk metra dziļumā nevajag), brekšēļi ķērās nelieli (400-700 grami), bet sportiski, tāpēc pēc iepriekšējās dienas mazizmēra zivtiņām tā bija ļoti patīkama pārmaiņa. Uz Oltes atbraukšanas brīdi mēs jau bijām kādus 5-6 brekšeļus noķēruši un daudz maz sapratuši kā viņus sakacināt, tāpēc kad sākām filmēt viss aizgāja ļoti raiti, rezultātā savus pārdesmit kilogramus pierunājām, RITA, kā jau jubilāram pienākas, visus apmakšķerēja dubultā, kad Olte ar operātoru aizbrauca es vēl veiksmīgam dienas noslēgumam vienu pusotrinieku tomēr izvilku. Dienas gaitā bija vairākas smuku brekšu copes, bet iegrimis āķu un auklu testos, tos palaidu, toties papēju izmēģināt vairākas pavadiņu auklas, saņēmu lielisku "atgādinājumu" kas un kā, citādāk pa ziemu dažas lietas bija piemirsušās, lai arī cope nebija pati intensīvākā, tomēr visumā diena izdevās laba, lēnām viss sāk mosties un aizvien grūtāk paliek sevi piespiest sēdēt ofisā, bet jāstrādā arī reizēm ir

18.04.2006.

Varam sākt

Tā izskatās, ka šōnedēļ jau visā Latvijā varēs atklāt atklāto ūdeņu sezonu, ar ko jūs arī apsveicu, pats vēl vakar kopā ar Ritu un bērniem aizbraucām uz Unguru, dažas stundas pavilkām asarīšus, tā sacīt, pēc Volgas vēl paspēt godam noslēgt ziemas sezonu, asarīši ēda godam, bet maziņi, tomēr savs prieciņš tika visiem, ledus švaks, vēl dažas dienas un viss, bet godīgi sakot, pietiek jau ar/
Par Volgu īsumā varu teikt , ka brauciens izdevās godam, gan paši, gan žurnļas, gan visi dalībnieki palika apmierināti, 13. pēc skaita, sezonas atklāšanas festivāls izrādījās vis zivīgākais, sami ķērās no pirmās dienas, labi zandarti, tolstolobiki un citi vietējie briesmoņi tika visiem, un nav lieki piebilst, iespējams ka viss izdevās tāpēc, ka festicvāla dalībnieku liela daļa strādāja ar SALMO rīkiem, auklām un mānekļiem, lai tas paliek tikai minējumu līmenī, bet tāda iespēja pastāv. Festivālā piedalījās ap 60 dalībnieku, lielākās zivis ir : sams- 69 kg, zandarts - 9,45kg, sazāns - 14,5 kg, tolstolobiks - 41 kg, pārējās zivis ar lieliem izmēriem neizcēlās, bet to bija gana daudz, visi no SALMO sportistiem pārsita savus personīgos rekordus, labs brauciens, kura laikā varēja daudz iemācīties no Krievijas spēcīgākajiem spiningotājiem un gūt daudz tieši Volgas copei vajadzīgas zināšanas no večiem, kas tur makšķerē jau gadu desmitiem un ir perfekti atkoduši plēsīgo zivju uzvedību.
Es, tā kā trolingošanu nemīlu, nodevos balto zivju ķeršanai, sākumā spiningoju čehoņus, jeb kazes, ļoti azartisks pasākums, bet diezgan neētisks, jo lielākā daļa zivju cemmerējās, tāpēc pārtaisīju savu vieglo spiningu par vieglo grunteni un...., panesās voblu cope, pietam panesās tā, ka vietējie'nesaprata kas notiek, jo nekad šajā laikā neviens te šāda izmēra voblas( 300-600 grami) neķer, manis atrastā vieta jau opēc divām dienām bija okupēta ar 9 laivām un daudziem krastā sēdētājiem, bet zivju pietika visiem.
Varu tikai secināt to, ka ilgi es tai Volgai turējos pretī, bet tagad zinu, ka vismaz reizi - divas gadā tur makšķerēšu, jo ar žurnālu RE nolēmām attīstīt tieši balto zivju makšķerēšanas tēmas, jo milzīgu brekšu, sudrabkarūsu un sazānu tur ir ļoti daudz.
Jau sestdien plānoju sākt SALACAS štekerēšanas sezonu, lai arī jūras zivis vēl nebūs uznākušas līdz Staicelei, tomēr vietējās raudas un pličus varētu patrenkāt, gan jau arī kāda vimba pienāks, rītā gan vēl uz vienu dienu aizbraukšu līdz Maskavai, bet jau ceturdien būšu atpakaļ un varēšim sākt gatavošanos( arī teorētisko šeit) pašai interesantākajai sezonai.

10.04.2006.

Gaidam pavasari

Pēc pagājušo brīvdieni copes tā īsti pat neko jaunu nebija ko pateikt, sestdien Pērnavā labi pavilkām salakas, pat ļoti labi, mums ar Ritu kopā bija stingri aiz 20 kilogramiem, ķērās uz visu, gan uz motiļiem, gan gaļiniekiem , gan salakas gabaliņiem, uz pēdējiem trāpījās vairāk lielās salakas, dažas pat ap 25-26 cm, ļoti garīsgas zivis, bet divas dienas pēc kārtas tās ķert kaut kā negribējās, pārāk jau nu labi ķerās. Svētdien atļavāmies izgulēties un ap pusdienas laiku kopā ar bērniem aizbraucām uz Unguru, palasīt asarīšus, lielākie gan bija tikai ap 100 gr, cope bija ļoti kaprīza, jo strauji mainījās laiks, tāpēc par katru asarīti bija patiess prieks, nācās izmantot smalkākās sacensību makšķerītes, lai kādu pierunātu pieskarties tārpam, bet šāda cope man pat patika labāk, līdz brīdim, kad uznāca šīs ziemas lielākā purga, paspējām pa visiem kilogramus piecus salasīt, aizvedām mazā brāļa auklītei, esot gan cepusi gan vārījusi.

Šīs brīvdienas pavadīsim Burtniekā, vienu dienu veltīšu ruduļiem, tie gan no krasta ar ledu ir aizdzīti, bet gan jau atradīšu, bet otru dienu mēģināšu veltīt asariem un zandartiem, kas starpcitu pagājušajā nedēļā esot nepieklājīgi labi ķērušies, pietam tādi līdz 3 kg, kur tas notika zinu, atliek tikai cītīgi pastrādāt, tad jau manīs kam pirmam pietrūks pacietības, man vai kādam zandartam.

Ieteikums visiem, kas plāno kaut kad iegādāties labus grafīta kātus, tas vairāk attiecas uz štekeriem , bezriņķu makšķerēm un bolonēzēm , dariet to šogad, pietam pēc iespējas ātrāk, jo sakarā ar lielo superlidmašīnu būvi grafīta cenas kāpj ļoti strauji, aptuveni par 40 % gadā un jau šogad kātu cenas ir krietni pakāpušās, ja ir doma , tad kaut vai ņemiet kredītu, tur procenti ir trīs četras reizes mazāki, bet kātus pērciet šosezon. Šāda tendence paredzama vismaz tuvākos trīs gadus, domājiet.

Otrdien SALMO komanda, tiesa bez Gunta, dodās uz Volgu, uz žurnāla RIBOLOV ELIT sezonas atklāšanas festivālu, tas ir tradicionļls pasākums, kurš notiks jau kaut kādu padsmito gadu, šogad SALMO ir šī pasākuma sponsors un es būšu saviesīgās daļas vadītājs, ja ņem vērā, ka pasākums ilgst 10 dienas, tad varat iedomāties cik tur vajag veselību. 'Parasti tur 'festivāla laikā tiek ķerti zandarti, pēdējās dienās arī sami, ja seklie ezeri ir atkusuši, tad arī asari un līdakas, vienmēr tiek aizcemmerētas karpas un lieli tolstolobiki, es gan lielāko daļu laika esmu ieplānojis veltīt rakstīšanai, bet tie ir tikai plāni, ja ķersies , tad........
Tāpēc nebrīnieties, ka šeit līdz 11.-12. aprīlim būs klusums, ja ir ko jautāt , tad rakstiet, ja JST varēs, tad atbildēs, ja jautājums vairāk skars makšķerēšanu vai SALMO produktus, tad atbildi saņemsiet aprīļa vidū. Pēc visa izskatās, ka atbraucot no Krievijas , vēl varēsim izbaudīt pēdējo ledu, tas ir baigais kaifs, kad visas zivis jau ir aktīvas, bet vēl stāv ledus, tad normāla parādība ir līņu copes, karūsas un visādi citādi brīnumi.

23.03.2006.

SENSAS

Visiem makšķernieku klubiem tiek piedāvāta iespēja par ļoti labām cenām pasūtīt jebko no SENSAS sortimenta, cenas ļoti labas un šāds piedāvājums ir tikai vienu reizi sezonā, apmaksa saņemot preci, visos jautājumos griezties pie manis, piedāvājums spēkā līdz pirmdienai 20.03 .

14.03.2006.

Gurķu smarža

Pirmās brīvdienas pēc gara sacensību maratona, tāpēc jau iepriekš nolēmām, ka brauksim vienkārši makšķerēt, nevis mocīt sevi, bet makšķerēt, bet sanāca kā vienmēr, sestdienas rītā bijām Pērnavā, pēc iepriekšējas informācijas zinājām, ka šeit ,nepilnu kilometru no krasta, veči jau vairākas nedēļas ļoti labi ķer salakas, atradām stāvvietu pašā jūrtas krastā , uzlikām mantiņas uz ragavām un devāmies jūrā. Viss jau ir baigi labi, tikai tā iešana sanāca tāda dikti lēna, saputinātais un ar vēju sablietētais sniegs bija grūti brienams, par orientieri kalpojošais mašinu bars jūrā noteikti nebija "nepilna kilometra" attālumā, bet gan aptuveni divu vai pat visu trīs šādu nenoteiktu mērvienību attālumā, vienā mirklī , kad bija noieta aptuveni viena trešdaļa no ceļa, gribēju jau iet pakaļ mašīnai, tomēr mani atturēja Ritas argumenti par to, ka pirmkārt nezinam vietu kur brauc virsū un otrkārt, ka mūsu lielais ESPACE minivens ir vairāk šosejas mašīna, lai kā man negribējās šim otrajam argumentam piekrist, tomēr taisnība jau bija, sevišķi liela sniega racēja šī citādi visnotaļ teicamā mašīna nav. Kad nonācām vienā līmenī ar vēl tālumā esošo mašīnu baru, nolēmām tomēr vispirms pamēģināt atrast savu zivi un tikai tad, ja tas neizdotos, iet uz bara pusi, man pirmajā āliņģī uzreiz pieteicās viena salaka, bet tikai viena, Ritai un čomam Ivo tukšums, neko darīt, gājām vēl kādus simts metrus dziļāk jūrā, šeit jau katrs dabūjām pa kādām padsmit zivtelēm un atkal viss, pavērojot izretinātās igauņu figūras, ievērojām, ka viens vīrelis, pavisam pretēja virzienā no bara ,vingro ļoti cītīgi, paiet minūtes piecas , bet vīrelis tik vingro, nu kā tu cilvēks vari mierīgi nosēdēt, jāiet lūkot . Apgājām ar līkumu vīreli un metrus simts no viņa izbrējām savus āliņģus, pietam, lai jau pēc savas jaunās teorijas, ka zivīm vajag intrigu, tātad apsēdāmies viens no otra divu metru attālumā, pirmkārt blašķe ar viskiju nav tālu jānes un otrkārt ja apakšā ir salaku bars, tad trijatā makšķerējot var tās vairāk sakaitināt, tā arī notika, cope kā panesās, tā spējām to vien darīt kā vilkt un tā stundu no vietas. Kad nu asums bija nosists, tad sāku eksperimentēt, sāku siet visdažādākās āķu kombinācijas, tomēr par visefektīvāko šajos apstākļos atzinu metāiski baltas 5mm volframa bumbas un koši dzeltena spoguļāķa kombināciju. No ēsmām šoreiz salakas vislabāk gribēja gaļinieka un motiļa kumosus, sevišķi tad, kad kādu brīdi jau biju no augšas kaisījis āliņģī motiļus, tad Ritai, kas ķēra uz salakas gabaliņiem cope pieklusa pavisam, bet tiko viņa pārgāja uz motiļiem un gaļiniekiem, tā viss sāka notikties atkal, zivju izmērs gan bija nedaudz mazāks kā Lielupē, bet tomēr pa vidu trāpījās izcili eksemplāri, pa visu dienu noķērām tikai 5 asarīšus, visi zemmēra. Ap trijiem pēcpusdienā neatvairāmi sāk;ā uzmākties domas par atpakaļceļu, kas, lai būtu pilns komplekts, vēl sanāca tieši pret vēju , bet neko darīt likām vien savas zivju kules (katram ap 10 kg) ragavās un stiepām krastā, jau pusceļā es nolādēju visu ko vien varēja nolādēt, nosolījos vairs nekad nebraukt uz vietām kur jābrien pa sniegiem u.t.t. , katrā gadījumā 'nedod dies piepildīties tām lietām ko es tur sev sasolīju. Jau tuvojoties mājām, kas tā kā nedaudz bijām atgājuši no aukstuma un iešānas, galvā jau sāka parādīties visādas domas par to ko darīt svētdien, bet visas domas noslīcināja siekalas, kad iedomājos vēl siltu ceptu salaku garšu, teikšu godīgi, neviens lasis man tādu siekalu nebija uzdzinis, aizmirsu pat par savu diētu un pieteicos notīrīt kādu zināmu daudzumu zivteļu, kas nav man ļoti raksturīgi.
Svētdienas rītā atļāvāmies sev vienkārši izgulēties, kas nebija sanācis pēdējo pāris mēnešu laikā, tomēr jau ap desmitiem iekšējais urdītājs lika sākt domāt un neko gudrāku neizdomāju, kā pamest bērniem ideju, ka mēs visi varētu aizbraukt uz Pērnavu paķert salakas, ideja tika uzņemta ļoti labi un jau pēc stundas visi pieci (es, Rita un 3 bērni) kāpām Šķodā devāmies salakās. Šķodu izvēlējos ar gudru ziņu, jo Oktāvija ir augstķa un ar ļoti labu caurgājamību, pa ceļam gan visu lielo optimismu nedaudz mazināja sniegs ko vējš dzina pāri ceļam, bet sazvanoties ar paziņām, kas sēdēja jūrā , likās tīri cerīgi, jo tur tāda vēja neesot. Pērnavā ātri atrdām vietu kur var uzbraukt uz ledus , varat iedomāties manas emocijas, kad ieraudzīju ideāli nobraukātu ceļu, pa kuru varēja iebraukt vismaz kilometru no krasta, tālāk gan vairs tik labs tas nebija, bet pabraukt varēja, iepriekšējās dienas mašīnu bars vairs tik liels nebija, nu jau liela daļa bija pārbraukuši uz rajonu kur mēs sestdien ātradām zivis, jo ap mums lēnām salasījās paliels bars veču, arī mēs nolēmām daudz nemeklēt, bet braukt tur kur zivis bija. Pirmajā mēģinājumā katrs tikām tikai pie divām trīs salakām, tad minūtes piecas vienkārši stāvēju un vēroju, kurā rajonā veči aktīvāk strādā, lai saprastu kurp ir novirzījies lielais salaku bars, kad virziens bija noteikts, tad ātri sasēdāmies mašīnā un apbraucot visu baru nostājāmies metrus simts aiz , ar cerību, ka zivis tur būs , cerības piepildījās, jo kamēr es vēl urbu ceturto āliņģi mašīnas aizsegā, tikmēr Rita jau vilka pirmās zivis. Zivis ķērās vienkārši lopiski, uz visu un visiem , pat mazākais Grabovskis, kuram ir tikai trīs ar pus gadi, tika pie savām pirmajām mūža salakām, skats jau ir foršs, kad tāds mazs rupucis ar maksķeri rokās skrien prom no ''aliņģa līdz zivs ir izvilkta. Vējš tikmēr bija pieņēmies spēkā un dzina sniegu mežonīgā ātrumā, pat mašīnas aizvējā bija grūti pamakšķerēt, lai arī ārā bija tikai 4-5 grādi mīnusā, vējš tos padarīja briesmīgākus par- 25 grādiem aukstuma, tomēr mēs visi varonīgi trīs ar pus stundas noturējāmies, zivis ķērās uz visu, es pat beigās pārgāju uz bļitku ar piekārto trīsžuburīti, ja tam uzlika gaļiniekus, tad salakas klupa virsū ar baigo sitienu, siltākā laikā varētu kaifot līdz vakaram, tomēr šoreiz nepārvērtām kaifu par katorgu un braucām mājās, arī zivis pa visiem bijām saķēruši ap 15 kg, aizvedām tās mazā brāļa auklītei, kas bija ļoti priecīga , pietikšot pašai un arī draugiem.
Katrā gadījumā salaku cope Pērnavā var izvērsties par foršu ģimenisku atpūtu, makšķernieki nav tik nekaunīgi kā asarus copējot, zivtiņas ņem labi, ledus ir biezs, piebraukt var praktiski ar jebkuru standarta mašīnu, neteikšu, ka tā copēt gribā bieži, bet dažas reizes sezonā tā var atpūsties ar patiesu baudu.

13.03.2006.

Latvijas čempionāts

Lielā spēle ir galā un viss notika tā kā bija paredzēts, lai cik ambiciozi arī nebūtu liela daļa no iesācējiem sportā, tomēr meistarība un pieredze visu saliek pa vietām. Pēdējā sacensību kārta Ungurā noritēja pat mierīgāk kā es biju paredzējis, jo zonas bija lielas un vietas zivju sameklēšanai pietika visiem, tukšākajos sektoros , kur kādam veiksminiekam izdevās atrast zivis, gan tūlīt uzradās vesels bars apurbēju, bet tas jau piederās pie lietas, bija arī veiksminieki, kam lai uzvarētu savā sektorā nebija vajadzības urbt vairāk par vienu āliņģi, bet tas ir sports, kur bez veiksmes neiztikt. Kā jau prognozēju, neviena liela zivs tā arī netika noķerta, lai arī man pašam sestdien vienz KAUT KAS pieteicās, tomēr ar savu 0,08mm aukliņu to nespēju pat izkustināt, pieļauju, ka tā bija līdaka vai milzīgs asaris, pamatā ķērās asarīši un ķīši, pa retam trāpījās kādas raudiņas, zonu uzvarētāju lomi bija ļoti atšķirīgi, no 1,6 līdz 4,5 kg, kas lieliski parāda cik nevienmērīgi stāvēja zivis.
No vairākiem sporta veterāniem dzirdēju kurnēšanu, ka pie tik liela komandu daudzuma tas vairs nav sports, ka neko nevar redzēt u.t.t., mans viedoklis ir tāds, ka neatkarīgi no cilvēku skaita zonā, ja tu māki, tad arī noķersi, patreizējie rezultāti to arī pierāda, es esmu pilnīgs pretinieks kaut kādu līgu un citādu veidojumu pretinieks, jo tas samazinās asumu, kāds prieks būs rēzekniešiem vai liepājniekiem piedalīties mačos, ja viņiem nebūs iespējas "izdrāst" kādu no vadošajiem sportistiem. Es uzskatu, ka galvenais ir makšķerēšanas sporta popularitāte, ja cilvēks gribēs kaut ko vairāk, tad strādās lai to sasniegtu, vismaz man šogad izcīnītā 6. vieta kopvērtējumā un komandas 1. vieta ir daudz vērtīgāka par tiem tituliem, kas kādreiz tika izcīnīti starp 6-7 komandām, jo ,vismaz pagaidām, cita labuma jau no šiem tituliem nav kā tikai personīgās pašapziņas celšana, cīnīties ar 120 pretiniekiem(varbūt nākošgad būs vēl vairāk) un tos uzvarot vari būt ar sevi un savu izagsmi apmierināts.
Abi ar Ritu nolēmām, ka šosezon vairs mačos nepiedalīsimies, brauksim vienkārši makšķerēt, visticamāk, ka uz Pērnavu, pieļauju, ka pat uz upi, jo tur ķerās gan vimba, gan rauda, gan asaris un ļoti daudz salaku, bet visiem kas grib izmēģināt laimi mačos iesaku sataisīties un 25. martā braukt uz Ludzas rajonu, kur notiks ļoti labi noorganizēti mači ar lielu balvu fondu, tuvākajās dienās ielikšu papildus informāciju.

06.03.2006.

redzēju kretīnu

Tā sanāca, ka vakar no darba atbrīvojos ātrāk, arī Rita bija blakus, tāpēc nolēmām vakarā(ap 17) aizbraukt līdz Unguram, vienkārši apskatīties zonu izvietojumu, ieelpot ezera gaisu, gudri paspriedelēt par sacensību taktiku. Pa labi iebrauktu (kalns pat nokaisīts) ceļu uzbraucu uz ezera ledus un ieraudzīju vēl divus cilvēkus trennējoties zonās, ko 'vakar vēl varēja darīt, ieraugot paziņas uz ledus, viena no tām bija Kristīne, kas ir viena no 3. kārtas organizatoriem, uzsita baigo asumu, neskatoties uz salu un pavisam nepiemēroto apģērbu tā vien gribējās uzprasīt makšķerīti un kādu ašuku noķert, Rita to arīo izdarīja, nu baigi smuki melni ašuki tur ķerās. Bet stāsts ir par pavisam kaut ko citu, stāsts ir par cilvēku kratīnismu, Kristīne mums pienākot norādīja uz kaut kādu mašīnu, kas tālumā braukāja pa ezeru, sakot, ka tas vīrelis esot nonesis vienam sektoram abus sānu striķus (kurus nevar neredzēt ), un uz Kristīnes aizrādījumiem tikai skaļi noņirdzies. Runājoties un apskatot sektoru izvietojumu pagājām nedaudz sānis, Kristīne palika, pagriežot galvu ievēroju, kā vecs 80. audis nesās pa ezeru mūsu mūsu krasta virzienā, tā kā starp sektoriem ir vismaz 50 m neierobežota zona pa kuru braukā mašīnas, tad sevišķi tam nepiegriezu uzmanību, mašīna tuvojoties iezīmētajiem sektoriem speciāli nobrauca no iebrauktā ceļa un pilnā ātrumā ienesās sektorā, atkal saraujot striķus. Pa gabalu tikai dzirdēju skaļus , no vīrieša puses ne sevišķi laipnus vārdus, 'pēc dažām minūtēm audis tomēr apgriezās un no sektora izbrauca, piebrauca pie mūsu mašīnām, vīrelis - kretīnelis izkāpa , nofotografēja telefonā mūsu mašīnas, ievērojis , ka es viņam tuvojos, ieleca mašīnā un aizbrauca, kā vēlāk izrādījās, pēc sektoru izjaukšanas un rupjas lamāšanās, vinš esot stādījies priekšā kā Raiskuma vides inspektors, manuprāt kretīns pilnīgs un apsolūts, jo lai kāds kaut kur noorganizētu jebkādas makšķerēšanas sacensības, viņam vispirms tas ir jāsaskaņo ar daudzām instancēm, vispirms jau ar inspekciju, kas šajā gadījumā, tieši tāpat kā visos LČ posmos vienmēr tiek ļoti savlaicīgi izdarīts.

02.03.2006.

SALMO Lietuvā

Lai neapvainojas, tie kas te komentāros izsakās slikti par mani un mūsu komandu, bet šeit ļoti vietā ir teiciens, ka suņi rej, bet karavāna iet tālāk, tieši tā arī notika, kamēr daļa, pietam tie, kas startē mačos pirmo sezonu, dala nenošauta lāča ādu, tikmēr SALMO komanda kļuva par Lietuvas MSL ziemas čempionāta 3. kārtas uzvarētājiem, individuāli šo kārtu uzvarēja P.Lideris, tālāk Rita 5., es 6..
Saskaitos visu triju kārtu punktus mēs, t.i. SALMO komanda, kļuvām par šīz ziemas Lietuvas čempioniem, individuāli uzvarēja Rita Verza- Grabovska, Normunds Grabovskis palika 4. vietā, Pēteris Lideris 6., Kārkliņš un Kalnmalis arī ir turpat netālu.
Komentāros tiek spriedelēts par kaut kādu citādāku izlozi pirms LČ 3. kārtas, ļai to darītu ir jāmaina sacensību nolikums, tas nav darīts, tādēļ visam jānotiek tieši tāpat kā iepriekšējās kārtās, LČ nav kāda kluba privāti mači, vari nostiept smukākas lentītes, vari izdāvāt lielākas sviestmaizes, bet patvarīgi mainīt nolikumu nevar, pietam neviens, ne SALMO, ne Mavers, un jebkurš no tiem sportistiem, kas startē jau ilgāku laiku, ļoti labi atcerās, kāda skriešana bija pirms šī nolikuma pieņemšnas, patreiz gan izskatās, ka sportistiem- pirmziemniekiem liekās, ka stabila starta noslēpums ir atkarīgs no tā kurš tu ieiesi zonā, vai kādā krāsā būs tavs karodziņš.

27.02.2006.

būs klusums

Rīt no rīta aizlidoju uz Maskavu, uz izstādi kas veltīta makšķerēšanai un medībām, tāpēc lapā būs klusums, pirmdien visa SALMO komanda braucam uz Zviedriju, uz Mora urbju rūpnīcu un pie reizes arī vienu dienu pamakšķerēsim kopā ar zviedriem un krieviem, mēģinot priekš žurnāla RIBOLOV ELIT uztaisīt materiālu par trijām nacionālajām īpatnībām ķerot vienas un tās pašas zivis vienos un tajos pašos apstākļos, ceru, ka sanāks interesants raksts.
Es pie kompja nebūšu līdz pat 27. datumam, tad arī pakomentēšu , gan Latvijas , gan Lietuvas mačus.

15.02.2006.

Krievija un Lietuva

Paga'jušās nedēļas vidū pabiju Ahtubā un Volgā, taisījām sižetu par makšķerēšanas iespējām ziemā, tā kā šajās upēs biju pirmo reizi, tad ir daudz iespaidu, gan labi, gan ne tik labi, tomēr kopumā esmu ļoti apmierināts ar braucienu. Sīkāk par šo braucienu būs marta CL, un novembra RIBALOV ELIT, katrā gadījumā mīti, ka Volgā zivis jebkurā vietā un laikā ķer ar maisiem ir tikai mīts, ir labas copes vietas, bet tās ir jāzin ļoti precīzi, jo ja vēl pa pirmo ledu zivis ir aktīvas, tad ziemas vidū tās nemigrē, ja atrodi kur tās stāv un trāpi uz copi, tad viss notiekās, ja netrāpi, tad vari nourbties līdz spēku izsīkumam un neko nenoķersi, vasarā ir vieglāk. Tomēr , ja gribās pamedīt daudz na pārāk lielus zandartus un asarus, izbaudīt Krievijas eksotiku(ziemā bāzēs ir ļoti labas cenas), tad ar braucienu uz Ahtubu un Volgu būsiet apmierināti, vismaz bāzē AHTUBA dzīvošana, ēdināšana un serviss ir ļoti labi, un vēl, šī ir viena no retajām bāzēm, kurai ir tiesības aizpildīt jūsu migrācijas kartiņu, un tas ir svarīgi, lai izbraucot no Krievijas nerastos problēmas(aptuveni 20-40 latu lielas).
Savukārt sestdien un svētdien komandas SALMO un ASARIS (āpvienojumā ar Pasauli kļuva par SALMOLITA) piedalījās Lietuvas čempionāta (saīsinājums) 2. kārtā, tas notika netālu no Kedaiņu pilsētiņas , kaut kādas mazas upītes uzpludinājumā, neiedziļinoties sīkumos(negribās lamāties par leišu godīgumu) SALMO šoreiz palika 2. vietā (kopvērtējumā saglabājot 1. vietu) SALMOLITA ( ASARIS + PASAULE) šoreiz gāja nedaudz sliktāk. Individuli labākā atkal bija mana mīļotā meitene RITA, kas diemžēl palika 4. vietā, ar vienādu punktu summu, bet mazāku zivju svaru zaudējot 2. un 3. vietai, bet tik un tā Rita patreiz saglabā līdera pozīcijas kopvērtējumā.

13.02.2006.

pārdomas par sacensībām

Apzināti rakstu šos komentārus tieši šeit, jo izsaku tikai savu viedokli par sacensību organizatorisko pusi un visu pārējo.
Vispirms par sportisko pusi, no mana viedokļa šī LČ pirmā kārta bija viena no visportiskākajām un izcēlās ar godīgu taktisko cīņu sektoros, visi centās ķert savu zivi,vairāk uzmanības veltot tieši zivju sameklēšanai un sakacināšanai, nevis staigāšanai pa svešiem āliņģiem, nezinu kā citiem, bet man un Ritai viss patika.
Otra lieta ir sektoru izvietojums, ja par sacensību mērķi ņem nīkšanu bezzivju sektoros, tad viss ir kārtībā, bet ja gribam popularizēt makšķerēšanas sportu tautā un panākt lai arī citus gadus sacensību dalībnieku pulks būtu tik pat plašs vai vēl plašāks, tad tomēr vajadzētu parūpētiespar to, lai sacensību sektori būtu izvietoti ezera rajonos kur zivju tomēr ir nedaudz vairāk. Šīs ir jautājums, par ko vakar sākām strīdēties ar vairākiem "vecajiem" sportistiem, mans arguments bija tāds, ka ja cilvēki brauc 200-300 un vairāk kilometrus uz sacensībām, tad viņi tomēr grib kautko iemācīties un grib vismaz kādu copi redzēt, ieliekot sacensību sektorus ezera vidū mēs šiem dalībniekiem daļēji liedzaqm šo iespēju. Dzirdēju viedokļus, ka esot bijis labāk, tad kad sacensībās bija zem desmit komandām, tad redz esot bijušas lielākas iespējas tikt pie tituliem un balvām, 'bļin ar ārā, vai tiešām kādam kaut kas pie pakaļas pieaudzis, vai tiešām medaļa kas izcīnīta starp pieciem konkurentiem ir tik pat vērtīga kā tā kas izcīnīta starp divdesmit pieciem, varbūt es esmu idiots(tāds gan esmu), bet šādus muldēšanu es nesaprotu. Mans viedoklis ir tāds, ka sacensību sektorus jāliek maksimāli tuvu krastam( protams ievērojot starptautiskos noteikumos noteiktos dziļumus), lai visiem dalībniekiem būtu zivis, protams 'to izdarīt ir nedaudz grūtāk, tas prasa vairāk darba, BET , ja nevari darbu paveikt, tad neuzņemies to.
Sporta lapā jau galvenais tiesnesis ir savu viedokli izteicis, varu tikai piekrist, jo šāda'trīs stundu nīkšana gaidot rezultātus nav normāla, te gan jāsaka liels paldies organizatoriem par silto zupu , tēju un kafiju, kas ļoti labi garšoja un lieti noderēja.
Vienalga kā , bet pozitīvi domājošo dalībnieku bija vairākums un tas man dod pārliecību, ka process tikai turpinās attīstīties, prieks par mūsu komandas veiksmīgo startu, lai arī pašam diez cik labi negāja, abas dienas biju 4. savā sektorā, bet tas tikai rosina uz domāšanu, lai nākošajās reizēs būtu labāk.
Šonedēļ vairs pie kompja nebūšu, jo aizbraucu uz Krieviju uz Volgu, kur dažas dienas taisīšim žurnālam Ribolov Elit materiālu par copes iespējām Volgas lejasdaļā tieši no ledus, 11. un 12. februārī savukārt atkal SALMO komana dosies uz Lietuvu, kur Kedaiņu pilsētas tuvumā notiks LČ 2. kārta, tā ka tiekamies 13. februārī.
Savus komentārus droši atstājiet šeit, atbraucot visiem atbildēšu.

06.02.2006.

Atkal aukstums

Vai tik nupat nesanāks kā tanī vecajā labajā parunā, ka no vilka bēgot var lācim uzskriet, aukstums pieņemās spēkā, šorīt man Valmierā bija
-10 grādi, rītā būs uz pusi vairāk. Ceru, ka visas komandas, kas ir pieteikušās patiešām arī atbrauks uz sacensībām, tad tās būs vienas no visvairāk apmeklētajām sacensībām Latvijas sporta makšķerēšanas vēsturē, un man par to ir patiess prieks, jo apzinos, ka vismaz maza daļiņa no šī panākuma ir arī mans nopelns(3 jaunas komandas vismaz). Cīņa noteikti nebūs viegla, jo visi, kas piedalās sacensībās grib arī uzvarēt, ja sektorā sēžot vari izkontrolēt ko dara 10 pretinieki, tad redzēt kā uzvedās 20 cilvēki jau praktiski vairs nav iespējams, tas nozīmē, ka tie, kas uzvarēs visa čempionāta kopvērtējumā tiešām ir čempiona vārda cienīgi, jo to izdarīt būs ļoti grūti, ar veiksmi vien nepietiks.
Tāpēc tagad, dienu pirms čempionāta sākuma, gribu visiem teikt, ka neatkarīgi no iegūtā rezultāta, process būs baigi labs un jebkurš iegūs papildus pieredzi, kura praktiskajā copē noderēs, lai no makšķerēšanas gūtu vēl lielāku baudu.

03.02.2006.

biju, redzēju, iepatikās

Sestdien bijām Buļļupē, nezinot vietas mašīnu atstājām pie kaut kādas transfarmatora būdas , ptrā pusē bija attīrīšanas iekārtas, vējš kā par nelaimi pūta tieši no tās puses, labi, ka nebiju iepriekšējā vakarā dzēris, savādāk to izturēt nebūtu iespējams.
Bet ja pavisam nopietni, tad kāds brīdis pagāja, kamēr sāka rasties priekšstats kas tas ir par ūdeni un ko tur dara, veču daudz, vidējais profesionalitātes un kultūras līmenis stipri pazems, kā jau visos pierīgas ūdeņos tieksme uz čupošanos, pat neatkarīgi no tā kas ķerās, jo lielākā daļa priecājās pat par ķīšiem un zemplaukstas plicīšiem. Pats pārbaudījis dažādus dziļumus un secinājis, ka vai nu nemāku vai nu nezinu kur stāv lielās zivis, devos pie krasta un gar pašu meldru malu uz bļitku sāku lasīt asarīšus. Mēģināju arī ar mormišku, bet tad trāpījās daudz smalko raudiņu un asarīšu, lielāki asarīši bija stipri jāpierunā, bet tā kā noskaņojums vairāk vilka uz staigāšanu, tad izvēlējos bļitku un kā vēlāk izrādījās ne velti, jo asari tai bruka virsū ļoti azartiski, centos makšķerēt vietās , kur nebija dziļāks par pusotru - diviem metriem, rupjāki asari turējās pašās seklākajās vietās. Sākot spēlēt ar bļitku asaris vispirms tikai piebakstīja, bet kad viņu sakaitināja , tad metās virsū bļitkai azartiski, lielākajiem no mutes ārā bija tikai bļitkas karabīne, tā staigājot salasīju nedaudz virs 4 kilogramiem ņemamu asaru un ļoti daudz sprīdīšu palaidu vaļā, lielākie ap 250 gramiem, bet pamatā + - ap 100 gramiem. Rita savukārt izvēlējās mormišku, sākumā viņa sēdēja dziļumā, straumē, kur mēģināja sakacināt kādu vimbu vai breksi, pat barojot tos ar motili, tas viņai arī izdevās, tikai vibiņas nebija lielākas par 300 gr un breksīšus varēja labi paslēpt apsedzot tos ar plaukstu, tomēr uz kopējā fona tas bija super loms, un kad meitene savas mega vimbas laida vaļā, tad veči gandrīz vai leca tām pakaļ. Vēlāk Rita arī pienāca pie krasta un tajos āliņģos kur es biju nogājis ar bļitku mēģināja ķert ar mormišku, ar spēli un piebarošanu viņai izdevās pievilkt pat itin smukus ašukus, bet tā kā piekrastē lieli asaru bari nestāvēja, tad nācās lasīt no āliņģa pa vienam -diviem, finālā arī meitenei bija tik pat daudz ņemamo zivju kā man, priekš pirmās reizes Buļļupē, kā izskatījās pilnīgā necopē, normāli.
Ilgi spriedām ko darīt svētdien, tā kā nekad ņe viens ne otrs nekad vēl mērķtiecīgi nebijām ķēruši salakas, tad nolēmām braukt uz Lielupi pie Baltās kāpas, mums vēl Rīgā piebiedrojās mans darba kolēģis Edgars, piebraucot ap pusdeviņiem pie Lielupes skatam pavērās kolosāls skats, aptuveni pusotru kolometru gara makšķernieku rinda, kas urba , locījās un vicināja rokas, šajā mirklī ļoti nožēloju, ka neuzlādēju fotoaparātam akumulatoru, jo skats nepieredzējušai acij likās iespaidīgs. Tā kā bijām šādai copes pilnīgi nesagatavojušies, tad 'pirmā pusstunda pagāja cīnoties ar kazaragiem , jo mūsu piedāvātajiem motiļiem tie klupa virsū ļoti azartiski, bet kad Edgaram pieķērās pirmā salaka un mēs to draudzīgi sadalījām mazos reizinātājos, tad kaut kas sāka notikties. Tā kā cope nebija pati intensīvākā, tad mani nevaldāmi sāka vilkt uz pretējā krasta pusi, kur gar zāļu malu sēdēja pārdesmit veču, izvēlējos vietu, lai būtu nostāk no večiem un jau pirmajā āliņģī manu bļitku iekāroja simtgramīgs asarītis. Paplašinot meklēšanas rajonu atradu četrus āliņģus kur asarītis izrādīja interesi par bļitku, bet sevišķi azartiski to neēda, tāpēc pārgāju uz mormišku un sāku lasīt pa vienam līdz pieciem asarīšiem ka'trā piegājienā pie āliņģa, pazvanīju arī saviem salakotājiem, lai nāk ķert asarīšus. Lieki piebilst, ka jau pēc pusstundas biju ieskauts ļoti blīvā aplenkumā, pie saviem strādājošajiem āliņģiem, kas aplī viens no otra bija metrus 3 - 4 , saliku kaut kādas savas mantas, lai vismaz tādējādi pasargātu tos no "kovārņu" uzbrukuma. Lai arī bija neliela straumīte, tomēr abi ar Ritu sākām āliņģos laist barotavas ar motili, cenšoties atvērt tās maksimāli tuvu gruntij, tas nostrādāja, asarīši arī plaukstas finierīši, RITAI arī četras ap mēru vimbiņas(amnestija) , turējās mūsu āliņģu tuvumā un ik pa reizei arī pieķērās. Pateicoties manam ne mazajam augumam skaļi noklepoties vajadzēja tikai vienu reizi, kad viens "kovārnis " bija sadomājis izurbt savu āliņģi pa vidu starp manējiem, asarīši nebija lieli, pamatā + - ap 100 gr, tikai daži ar grūtībām pārvarēja 200 gr robežu, bet cope bija interesanta. Pēcpusdienā , kad lielais veču bars, kuri no salaku copes tā pavisam netīšām bija atnākuši pabaidīt asarus, izklīda, arī mēs atcerējāmies, ka sākuma doma bija salaku cope, tāpēc atgriezāmies dziļumā, kur viss sāka notikties, Rita uz divām makšķerēm uzsēja palielas ,spilgtas volframa mormiškas (Pērnavas copei paredzētas) un uz āķa liekot mazus breksīša gabaliņus uzreiz sāka vingrot, no 8 metru dziļuma velkot tīri smukas salakas, mani pārņēma milzīgs slinkums, tāpēc es ērti apsēdos uz kastes, ielaidu āliņģī savu asaru bļikiņu(ap 5 cm garu), kurai uz katra āķa uzspraudu pa nelielam brekša gaļas ar ādu gabaliņam un mirīgi to šupoju, pirmā salaka paņēma ar baigo tesienu pa roku un "proces pošol" vingroju uz nebēdu, salakas manu bļitku ēda gan stāvošu,gan kustinātu, lai arī šo zivju aprakstos parasti tiek uzsvērts, ka tās jāķer pusūdenī, šeit visas copes bija pie grunts, cik pavēroju , arī citi vēči tās vilka no grunts, bet vilka visi. Diemžēl tuvākajā laikā vairs nesanāks aizbraukt uz Lielupi, bet pie pirmās izdevības noteikti to izdarīšu, jo neliek man mieru tie daži monstri , kas manas mīļotās meitenes makšķerītes auklu stiepa un mocīja, Ritai divi tādi jocīgie bija pieķērušies, šoreiz viņi uzvarēja, kā būs nākošreiz redzēsim, arī salaku cope, ja makšķerīti uztaisa smalku , var izvērsties par ļoti interesantu pasākumu, un cepta salaka ir patiesi garšīga.

30.01.2006.

ko darīsim brīvdienās

Pavisam negaidot ir divas brīvas dienas izveidojušās, tāpēc gribās tās veltīt makšķerēšanai svešos ūdeņos, jo visas turpmākās desmit brīvdienas būs mači, Igaunija kaut kā mani šogad nevelk, tāpēc meklēju labas copes vietas tepat Latvijā. Lapoju internetā(krievu valodā) pieejamos materiālus un ar patiesu izbrīnu secināju, ka visu salielītajā Buļļupē man vēl nav bijusi iespēja makšķerēt, tāpēc vismaz vienu no šīm brīvdienām veltīšu tieši tai. Tautas masas mani nekad nav baidījušas, arī mana mīļotā meitene vajadzības gadījumā atsēdinās pat pašu uzmācīgāko kovārni, bet cope tur esot ļoti interesanta, tieši par to arī gribu pārliecināties, pirmdien varēšu atskaitīties un ja būs ko, tad arī parādīt, vēl tikai kartē jāapskatās, kur tas ir un kā tur piebraukt.

27.01.2006.

nu kas i ko

Neuzskatiet mani par pilnīgu idiotu, bet es nesaprotu kāpēc bija jāatceļ mači, pirmkārt jau tīri finansiālu apsvērumu dēļ, caur mani vien dažu komandu veči pasūtīja virs 30 kg motiļu, kur lai viņi tos tagad bāž, jo orientējoties uz Baltezera plici pasūtījumi bija uz nebēdu, otrkārt neba pirmo reizi ārā ir auksts, ir taču ziema un vēl stipri jāskatās, kas ir labāk - 18 ar sauli vai - 10 ar vēju un sniegu. Droši vien tāpēc, lai neviens neteiktu, ka es nezinu ko runāju, mēs ar Ritu , praktiski visa Dobeles komanda un Asaris komandas pārstāvji sestdien bijām uz Baltezera ledus un nenožēlojām nevienu mirkli, zivis ēda visur un visas, krastā mazie asarīši ar klupšanu klupa virsū pat lielai bļitkai, dziļumā savukārt pliči gribēja parādīt cik viņu patiesībā ir daudz, savas muļķības dēļ norāvu ar zivi divas mormiškas(aukla 0,09 mm), makšķerējām trīs ar pus stundas un mūsu ar Ritu kopējais loms svēra 11,5 kg zivju(izpildījām kaimiņienes pasūtījumu), lielākie finierīši bija ap 500 gr, bet pamatā 100-300 gr, pa kādai raudiņai un asarītim arī trāpījās, pietam strādājot ar plikām rokām aukstums sevišķi netraucēja. Pietam pārceļot sacensības uz 4.un 5. martu tiek izjaukts citu sacensību kalendārs, tajā skaitā arī tādu, kas tika jau laicīgi pielāgotas LČ kalendāram, piemēram Dridža ezerā, kur starp lieliskajām balvām ir arī 1000 eiro, ļoti ceru, ka ziema un veselais saprāts ļaus visu sacensībām noritēt visiem pieņemamos laikos. Svētdien abi ar Ritu bijām Burtniekā, ezera ledus nu jau ir aiz pusmetra robežas, tādēļ tauta pārvietojas pamatā ar mašīnām, arī mēs apbraukājām vairākas asaru vietas, līdz atradām rajonu, kur asarīši 1-2 metru dziļumā bija aktīvi un ļāvās pierunāties gan uz bļitku gan uz mormišku, salasījām pa abiem ap 5 kg virssprīža asarīšus, lielākie ap 200 gr, bet gandarījums par labi pavadītu dienu bija milzīgs, ja esi normāli saģērbies, tad - 20 uz ezera nav traucēklis.
Pa nedēļas vidu pabiju Maskavā, pusotru dienu sanāca makšķerēt Ozjornas ūdenskrātuvē, aptuveni 120 km no Maskavas, vienu dienu bija - 30, otru -34, bet asarīši ņēma tīri normāli, tikai kautkādi aktīvisti bija pirms nedēļas nometuši ūdenslīmeni par vismaz diviem metriem. Tur kārtējo reizi pārliecinājos par tās tautas dzīvotspēju un izejas atrašanu vienmēr, labs piemērs ir žurnāla redakcijas auto, tas manā atbraukšanas laikā, t.i. 3 diennaktis, tā arī netika noslāpēts, iznāc no rīta, bet rūcošas mašīnas ipūtējs piesalis pie zemes, jo viss kondensāts un izplūdes gāzes sasalst momentāli, bet makšķernieki , tiesa gan teltīs, uz ledus bija daudz, veselas telšu pilsētiņas un ticat vai nē, zivīm šāds laiks patīk.

23.01.2006.

Par bilžu ievietošanu

Šoreiz lapā ir ievietots tikai bildes izvietošanas piemērs, lai parādītu, kā šajā lapā var ielikt minibildi un, uzklikšķinot, var ieraudzīt normālu attēlu. Pie tam, nenojaucot lapas dizainu un kodējuma kvalitāti. Šis piemērs ir ielikts kā lapas administrātora "ražojums'", tas automātiski dod administrātoram iespēju vienmēr apskatīt to koda daļu, kas ir jāizmanto. Ja izmanto tikai vienu minibildi, kura tiek ielikta kreisajā malā, kodā jāmaina tikai bildes adrese un uzraksts, kā arī minibildes adrese un izmēri.

17.01.2006.

kas un kā

Lapas īpašnieka vēlmes, kas patiesībā ir prātīga doma, ir tādas, ka arī mani raksti un komentāri par sporta tēmu būs atrodami šīs lapas sporta sadaļā, tāpat kā viss, kas saistīts ar inventāru un tā lietošanu būs attiecīgajā sadaļā, šeit būs mani spriedelējumi par praktisko makšķerēšanu un dzīvi. Pats šīs JST ieteiktās izmaiņas uztveru kā pagodinājumu un papildus stimulu savai darbībai.
Šonedēļ no manis komentāru nebūs, jo tūlīt pēc dažām stundām aizbraucu uz Maskavu, jāpabildējas RIbolov Elite žurnāla jaunajam rakstam, bet jūs droši rakstiet kas uz sirds, pirmdien no rīta visiem atbildēšu, tiekamies LČ pirmajā posmā Baltezerā.
p.s. sacensību organizatori jau ceturdien vairs neļaušot trennēties sektoru tuvumā, dzīšot visus nost aiz 20 metru barjeras, es protams šādu rīcību neatbalstu, bet lai jau darbojās, ja tā ir mierīgāk, citādi atkal SALMO sabaros ...................

17.01.2006.

Par Sedas purviem

Diezgan bieži saņemu jautājumus, kas tie ir par purviem , kā tur nokļūt u.t.t., negribu teikt neko sliktu vai labu, nav tur nekāda Klondaika, kur zivis ķer maisiem, daudzi tur paliek pavisam bez loma, jo zivis ir ļoti aktīvi jāmeklē, ļoti daudz jāurbj, tāpēc patreiz, kad ledus biezums jau ir pieklājīgs, tur makšķernieku ir pavisam maz. Pirmais ledus tur ir interesants, jo zivis ir aktīvas un patīkama izmēra, arī visu atklātā ūdens sezonu tur veču ir daudz.
Tā kā neesmu ziemassvētku vecītis, tad neko tuvāk arī neteikšu, katrā gadījumā Lielupē vai Peipusā patreiz ķerās reizes desmit labāk, pietam nosacīti par velti.

11.01.2006.

Sarma un cope, mači Talsos

Sestdienas mači Talsos pierādīja, ka visi mēs esam mirstīgi un jebkuram ir iespēja tikt pie godalgām, ir gan man arī kāds vārds sakāms par zonu lielumu, bet visādi citādi ļoti izdevies, sirsnīgs pasākums, kas daudziem, taiskaitā arī man liks pārdomāt un mainīt savu attieksmi pret dzīvesveidu.........
Svētdien vairāk pastaigājos un visticamāk, ka uzstādīju savu daudzurbšanas rekordu, bet tik un tā diena ir izdevusies, pie reizes ielikšu divas bildes, vienā redzams mans līdaku makšķeres variants darba stāvoklī, otrā daži purva asari, kas priekšroku deva bļitkai.
Sacensībās Talsos piedalījās ap 40 dalībnieku, tie bija visi tie kam makšķerēšanas sports ir tuvs dvēselei, tie kam gribās pilnveidot savu ēsmas pasniegšanas mākslu, ezeriņš bija mazāks, nekā es biju domājis, bet sacensību zivju, t.i. asarīšu un raudiņu tur irādījās daudz. Vai nu organizatori bija gaidījuši mazāku dalībnieku skaitu, vai nu kādu citu apsvērumu dēļ, bet atzīmētais sektors izrādījās stipri par mazu, ja dalībnieks no starta nepaspēja nostāties pie krasta, tad vēlāk to vairs izdarīt nevarēja, tas diezgan krietni ierobežoja zivju meklēšanas iespējas. Visādi citādi viss bija baigi labi, pat 100 gramus pienesa, bet tie kas bija pie stūres(arī es) bija spiesti apdomāt savu rīcību, visi dalībnieki darbojās pa saviem āliņģiem, ja arī kāds kādu "izspieda" no strādājošiem āliņģiem, tad tas notika taktiski pareizi un korekti. Rezultāti pierādīja, ka jebkurš no dalībniekiem var ielauzties laureātu vidū, tā ja pirmais bija Guntis Kārkliņš(SALMO), otrais Eglītis Ainārs, tad trešais bija puisis no NORMARK komandas(atsūtiet viņa vārdu), cilvēks, kas mačos līdz šim ja arī piedalījās, tad pildīhja vairāk statista lomu, tieši to pašu var teikt par 4. un 5. vietas ieguvējiem no Dobeles komandas, veči, kam patīk process un kurus vajag respektēt.
Pats jau sākumā pieļāvu divas lielas kļūdas, kuras , lai kā arī vēlāk centos, man neļāva pakāpties augstāk, iesākumā ieņēmu vietu sektora stūrī un liku uzsvaru uz asarīti, bet kā vēlāk pierādījās šajā krastā ar to nepietika un otra kļūda bija tā, ka sākumā, kad mierīgi varēja "sist " asarīti ar rupjiem rīkiem, es mocījos ar smalkumiem, pietam veiksmīgi saraujot visas sagatavotās makšķeres, tādējādi uz mirkli, kad cope palika švakāka , vairs tā īsti nebija ar ko strādāt, es paliku 6., mana mīļotā meitene, lai apliecinātu, ka mēs viens no otra nekur tālu neejam, palika 7. vietā. Šīs sacensības man liek pārskatīt savu attieksmi pret veselību un dzīvesveidu, jo jau no puslaika mocījos ar muguras sāpēm un citām likstām, pēdējā gada laikā aizvien vairāk laika pavadu pie kompja, svars nāk klāt mērkaķa ātrumā, ja vasaras mačos to nejūt, tad ziemā, kas ir daudz aktīvāka, tas jau sāk traucēt, izvērtējot rodās secinājums, vai nu palikt pie līdzšinējā dzīvesveida un pēc dažiem gadiem sagaidīt garantēto infarktu, vai arī atsākt kaut ko darīt un vēl kādus pārdesmit gadus pamaisīt gaisu aktīvajā sportā, domāju, ka nav jāstāsta kuru variantu izvēlos.
Svētdien atkal bijā purvos, bet laikam to nevajadzēja darīt, lielā sarma kokos liecināja, ka copes nebūs, bet tas gan nenozīmē, ka tāpēc paliksim mājās, pietam ledus ir pietiekoši biezs, lai varētu pa ledu braukt ar mašinu, tas ļauj ātrāk pārbaudīt lielākas platības, bet nekas nelīdzēja, urbu kā negudrs, neskaitīju, bet zinu, ka āliņģu skaits ir stipri virs 200 simtiem, rezultātā pārdesmit asarīši, un dažas līdaku copes uz bļitku, tomēr sajūta tik un tā ir baigi forša, bezvējš, pamatīga sarma.

09.01.2006.

'vēl tikai diena un uz copi!

Ielikšu vienu mazu bildīti, tā sacīt , lai jums dzīve neliekas tik salda un grūtāk sagaidīt brīvdienas, tā ir purva līdaka, gandrīz trīs ar pus kilogramu svarā, bija ļoti garšīga

05.01.2006.

lai mums visiem izdodas................

Ar jauno gadu lapa ir ar jaunu seju, neteikšu, ka esmu sajūsmā, bet pieradīsim un viss būs kārtībā, tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šogad turpināšu izteikt savu viedokli par dažādām lietām un notikumiem, tāpēc jau iepriekš gribu teikt tiem kam patīk piekasīties par katru vārdu un domu, kas atšķirās no vispārējā viedokļa, te tiek pausts tikai mans personīgais viedoklis.
Gribu, lai jūs saprastu, ka es vispirms esmu tikai un vienīgi MAKŠĶERNIEKS, ar diagnozi - sportists .

Jau ar 7.janvāri sākās jaunā sacensību sezona, Talsos notiks pirmie šī gada mači , komandā 3 cilvēki, patreiz vēl nav īsti skaidrs vai būs viena tūre lielā sektorā, vai divas tūres mazajos sektoros, bet meistarklase no tautas klases tiks nodalīta noteikti, tuvākai informācijai jābūt Mērsraga lapā. Šajā sakarā ir lūgums tiem kas pazīst šo ezeru, tas esot pašos Talsos, apstāstiet lūdzu trijos vārdos kas un kā.

Kā jau iepriekš minēju, 14. un 15. janvārī Lietuvā notiuks Lietuvas čempionāta 1. posms, lai arī šajos datumos Baltezerā notiks ikgadējais pasākums, tomēr SALMO komanda dosies uz Lietuvu, jo leiī jau sen mūs aicina un sportiskai izaugsmei un rezultātiem daudz vairāk dos piedalīšanās visos čempionātu posmos gan Latvijā gan Lietuvā, sākotnēji interesi izrādīja arī otras SALMO komandas ASARIS puiši, bet jau tagad ir skidrs, ka vismaz viena vakance būs brīva, ja ir interese, rakstiet.

Paši Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas pavadījām us Sedas purvu ledus, lomi normāli, diemžēl neizdevās tikt uz Lielajiem asariem, redzēju tos (600-800 gr) tikai veču kastēs, bet mani pilnīgi apmierināja arī standarts 100 -300 gramīgi asari, Rita vienudien pusstundas laikā ar vienu makšķeri tika pie trijām smukām līdakām, lielākā 3,5 kg un dabūja "elektrošoku", t.i. pēc līdakas copes piecirta un dabūja pa rokām tādu tesienu, ka pēc tam padsmit minūtes staigāja ar notirpu;šām rokām, līdakai izdevās atkabināties .
Pirms Ziemassvētkiem redzēju 1,8 kg smagu līdaku, kuru velkot ārā bija sagrābis kaut kas, nabaga līdakai bija nodīrāta praktiski visa fileja, mēģinājām mērīt žokļu platumu tai LIELAJAI , sanāca ap 19 cm.

Šōdien jau ir otrdiena, tas nozīmē, ka vēl tikai trīs dienas un atkal var braukt uz copi.....................

03.01.2006.

Viesgrāmata, sākta 01.01.2006.

Katram ierakstam pamatlapā automātiski veidojas komentāru lapa. Attiecīgi, tieši šī lapa būs tā, kurā var rakstīt kā agrāk viesgrāmatā - jebkuru jautājumu vai ierosinājumu.
Pašreiz internetā vērojami intensīvi spama uzbrukumi dažādām forumu un viesgrāmatu lapām. No šiem uzbrukumiem nevar izvairīties ar pašiem vienkāršākajiem paņēmieniem.
Tas viss traucē normālu lapu eksistenci. Arī šajā lapā veikt visas darbības būs it kā sarežģītāk, taču tas ir tikai pirmais iespaids. Ceru, ka tas viss attaisnosies.

01.01.2006.

Dizaina un funkcionalitātes tests

Te var komentēt visu, kas skar lapas uzbūvi. Gan dizainu, gan funkcionalitāti.

01.12.2005.

Ieteikumi

Šis teksts ir rakstīts ar domu, ka šobrīd ir īstais laiks un šī būtu īstā vieta, kur katrs var ierakstīt komentāru un izteikties par šo lapu. Par
jebkuru no lapas detaļām. Par krāsām, līnijām, bildēm, tekstiem, to izvietojumu un formu visās trijās pamatlapās - pamatlapā, arhīva lapā un
komentāru lapā. Par saturisko pusi - kategorijām, arhīvu, saitēm, barotnēm, komentāriem utt. Tāpat par visām kļūdām, kuras parādās lapas funkcijās, vai tās attēlojumā, lietojot dažādas pārlūkprogrammas.

Ierakstus var veikt lapas administrātors, komentārus jebkurš.
Administrātora tiesības rakstiski var saņemt no manis ( jst).

Principā uz šī dzinēja bāzes viegli var veidot n veblogus, proti, katrs, kurš vēlās, var uztaisīt savu lapu. Ja ir interese, rakstiet.

Problēma - spams komentāros. To daļēji var novērst ieviešot paroli. Par to domāsim vēlāk.

30.11.2005.