Maijs ir mēnesis, kad Latvijā notiek straujas izmaiņas dabā. Šī gada maijs bija relatīvi sauss, papildus ik pa brīdim gaisa temperatūra strauji pazeminājās dažuviet līdz pat mīnusiem. Biežs viesis bija salnas. Daudzos dārzos tas atstāja postošu iespaidu. Mums paveicās, salnas atstāja minimālas sekas.
Mēnesis bija bagāts arī ar notikumiem valsts līmenī - Latvijas hokejisti pirmo reizi izcīnīja PČ bronzas medaļas, valstī notika prezidenta vēlēšanas, notika prezidenta maiņa. Joprojām turpinās karš Ukrainā.
Manas aktivitātes pārsvarā saistījās ar atplaukstošo dārzu. Negaidīti dārzā uz dažām dienām uzradās lāčpurni, visticamāk, ievazāti ar koku mizas mulču.
Maija vidū nedaudz atrāvos no sava dārza un apmeklēju LU Botānisko dārzu, kur šajā mēnesī visā krāšņumā uzziedēja rododendru kolekcija.
No interneta atrauties nevaru. Atjaunināju tīmeklī savus senus rakstus, pārsvarā krievu valodā. Viens no tiem, kurus kādreiz PSRS centrālajos izdevumos publicēju ar pseidonīmu J. Antris, bija "О пеструшке и способах её ловли".
Copes sezonu atklāju 15.maijā - ar mušiņu apsekoju zināmās karpu vietas. Rezultāts iepriecināja, lielākā karpa bija 4,7kg smaga.
Joprojām vairāk fotografēju, retāk ķeru zivis. Maijā, lai gan startēja spiningošanas vasaras sezona, spiningam pat nepieskāros. Savu startu atliku uz vēlaku laiku.
Ieradums liek sekot LMSF darbībai un notikumiem makškerēšanas sportā. 20.maijā startēja Latvijas 2023.gada čempionāts spiningošanā, pirmā kārta risinājās Rīgas apkaimes ezeros. Laba līdzdalība, daudz jaunu seju, jauni līderi.
Svarīgākais notikums aprīlī mums visiem ģimenē bija Gunas jubileja. To atzīmējām šaurā lokā "Baltvillā" pie Lielā Baltezera.
Aprīlī, kamēr nav atklāta lielā vasaras copes sezona, kura sākas 1.maijā, liela daļa notikumu saistās ar izstādēm. Manas uzmanības centrā bija izstāde Outdor 2023 Rīga, kura risinājās Ķīpsalā. Tajā pārstāvētas trīs lielas sadaļas - medības un makšķerēšana, laivošana un individuālie sauszemes transportlīdzekļi.
Šī gadskārtējā izstāde ir gandrīz vienīgā vieta, kur reizi gadā vienkopus varu satikt gan draugus, gan, kā saka, savus makšķerēšanas sporta cīņu biedrus. Lielāko daļu no viņiem var ieraudzīt manā fotoalbūmā "Outdoor 2023 Rīga".
Par pašu izstādi jāatkārtojas, - tai vairāk piestāvētu nosaukums izstāde-gadatirgus. Vizuāli palika iespaids, ka firmu skaits samazinājies, joprojām nebija nekas, kas demonstrētu kaut ko par mušiņmakšķerēšanu. Principiāli nekā jauna, tik vien kā zināmi modeļi ar kosmētiskām izmaiņām un jauniem zīmoliem. Šī gada ekspozīcijās un arī tirdzniecībā priekšplānā biežāk varēja redzēt inventāru saistītu ar big bait izmantošanu un lielo zivju medībām. Aktīvi stendos un meistarklasēs eksponējās gan vadošie sportisti, gan nedaudzie Latvijas copes gidi.
.
Personīgo makšķerēšanas sezonu praksē neizdodas atklāt, atliek tikai teoretizēt virtuālā vidē. Izveidoju videofilmas "Big Pike Normunds Ikomass" transkripciju
Normunda Ikomasa stāstījumā atradu vairākas ievērības cienīgas atziņas, kurām agrāk nebiju piegriezis vērību. Interesants ir viņa novērojums, ka līdakas lielos mānekļus jūt pat 10 - 20 m attālumā. Attiecīgi, ar nelielu metienu skaitu var īsākā laikā apsekot lielāku rajonu.
Seklos ezeros esmu redzējis, ka agresīvas copes periodos līdakas dažreiz reaģē uz nelielu rotiņu, iemestu kādu 5 - 8 m attālumā no līdakas. Lai saprastu, kas notiek dziļā ūdenī, palīdzēt var tikai elektronika.
Tāpat interesants ir Normunda viedoklis, ka lielajiem mānekļiem nozīmīga īpašība ir, tā sauktā, zvalstīšanās (līdzīgi kā šūpiņiem).
Apšaubāms ir N. apgalvojums -"... sacensību režīmā tas, kas strādā ar multi, izdara daudz vairāk metienus nekā ar bezinerces". Manuprāt, metienu skaitam abos gadījumos būtu jābūt līdzīgam. Vienīgā atšķirība manipulācijās ir bezinerces spoles lociņa atvēršana, taču parasti tā notiek sinhroni ar citām darbībām un tikai iesācejam prasa papildus laiku.
Videoklipa autors Jānis TI (FB segvārds), tā ilgums ir 40 minūtes, transkripcijas tekstam, kura vidējais lasīšanas laiks ir kādas 30 minūtes, var pietikt arī ar 15 minūtēm. Pie tam var ērti atgriezties pie svarīgākajām detaļām.🙂
Joprojām turpinājās manas mājas tuvējās apkārtnes labiekārtošanas darbi.
Aprīlis ir dārza ziedu sezonas sākums, kad katra diena sākas ar jaunām krāsām dārzā. Cenšos ar fotoaparātu nepalaist garām jaunumus manā dārzā, tāpat arī krāsainos notikumus netālajā LU Botāniskajā dārzā. Kārtējo bilžu izlasi apkopoju albūmā "Aprīļa ziedi 2023".
Laika apstākļi marta beigās svārstīgi - brīžiem piesalst, brīžiem lietus un sniegs. Līdz ar pavasara atnākšanu laiks ir kļuvis vēsāks. Arī copē iestājusies neliela pauze - ledus pazūd, upēs ūdeņi duļķojas un kāpj.
Medijos joprojām dominē darbaļaužu verbālā spēkošanās ar valdību par labāku dzīvi, liekulīga latviešu valodas jautājuma cilāšana, karš Ukrainā un citu nedienu atstāsti.
Ikdienu pārņēmuši pavasara darbi dārzā. Krāsainības dārzā maz - zāliena pirmais zaļums, krokusi un sniega roze.
Manas mājas tuvākā apkārtne drīz pieredzēs būtiskas izmaiņas ainavā. Visā mūsu mikrorajonā ar ES atbalstu martā sākās centralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas būvdarbi. Lēnām mēģinu saprast, ar ko tas viss beigsies. Pirmais iespaids - manas mājas pieslēgums sistēmai, iespējams, būtu noderīgs, taču prasīs nesamērīgus izdevumus. Centralizētā sistēma tiek ierīkota ar nākotnes skatījumu - varbūt maniem pēctečiem kaut kad iegribēsies māju pieslēgt. Varbūt.
Latvijas makšķernieku klubs "Salmo", kura dibināšanā 1990.gadā arī es biju iesaistīts, 18.martā ar nelielu saietu atzīmēja savu kārtējo kluba pastāvēšanas gadadienu. Vairāki aktīvi kluba dibinātāji, diemžēl, jau sastopami citos medību laukos, daži zaudējuši agrāko aktivitāti, pamazām parādās jaunbiedri. Bija interesanti satikt 10 - 15 gadus neredzētus draugus un vēlreiz pārliecināties, ka dzīve klubā nav apstājusies.
Drukātās grāmatas vienmēr ir bijušas mana vājība. Rezultātā viena istaba ir pilna ar mana jaunības laika izdevumiem. To nākotne, šodien, kad visi arvien vairāk iedziļinās e-grāmatās, ir visai neskaidra.
Kas notiek grāmatu pasaulē, kāds šobrīd ir drukāto grāmatu līmenis un to attiecības ar e-grāmatām, cerēju saprast gadskārtējā pasākumā "Starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde" Ķīpsalā. Aprunājos ar dažu stendu pārstāvjiem, - pēc viņu vārdiem, bizness nav apstājies. Kaut gan ir grūti, tomēr par grāmatniecības norietu runāt būtu pāragri.
Izstāde, salīdzinot ar redzēto iepriekšējos gados, man izskatījās pamesta un atstāja ne visai optimistisku iespaidu. Gandrīz nekas neliecināja par tās starptautisko raksturu, iztrūka pat vairākas Latvijas izdevniecības.
Lai atsvaidzinātu iemaņas web lapu veidošanā, cenšos regulāri papildināt savu mājas lapu. Pārsvarā ar vēsturiskām publikācijām. Viena no tām ir kooperatīva Salmo" pirmais katalogs, kurš nāca klajā tālajā 1988. gadā. No draugiem saņēmu dažas senu rakstu kopijas, tai skaitā arī par sevi. Pamazām šie materiāli parādīsies arī šajā resurspunktā.
Atnāca sēru vēsts. 11.martā 88 gadu vecumā šo pasauli pameta viens no vadošajiem Latvijas zivju pētniekiem un vairāku šajā resurspunktā publiskoto rakstu autors Andis Mitāns.
Copes jomā marta sākumā arī šogad, kā parasti, dominē vimbu cope Lielupes baseinā un Ventā. Rezultatīva ir arī lašu cope Salacā.
Lašu fanu vidū arvien populārāka kļūst metode C&R, netrūkst spiningotāju, kuri noķer zivi, nofotografē un atlaiž. Visi cer sagaidīt un nobildēties ar rekordlasi. 🙂
Bildi ar Salacā pie Salacgrivas nomedītu skaistu 8 kg lasi atsūtīja Krišjānis Krasovskis.