Dažas aktualitātes

September 10, 2020 - Reading time: 3 minutes

Ar "copi" pēdējā laikā iznāk nodarboties tikai laukumā. Interese par MM pamazām aug un parādās makšķernieki, kuri blakus spiningošanai un pludiņmakšķerēšanai grib apgūt šo makšķerēšanas veidu, tāpēc arī augustā ar manu līdzdalību notika vairākas MM pamatgudrībām veltītas meistarklases.

Septembra pirmās nedēļas nogalē izrāvos no Rīgas un vienu pēcpusdienu veltīju sēņošanai Nītaures apkārtnē. Vakaru pavadīju viesu namā "Pie Ezerrozēm", kurā saimnieko Raimonds un Antra. Meži un lauki te kļūst arvien sakoptāki un vienlaicīgi arvien labāk var sajust Vidzemes augstienes ainavisko burvību.

Sēņu nebija daudz, galvenokārt, gailenes. Apkārtnes meži šajā paugurainajā rajonā nav tipiski sēņu meži, tie nav viegli sēņošanai, pamatā tie ir puduraini. Bieži 500 kv.m. lielai labai sēņu vietai pāris simtu metru rādiusā seko galīgi bezcerīgs necaurejams nogabals, kurā nav sēņu, bet drīzāk var nomedīt kādu ērci. Pozitīvi tas, ka sēņotāji tur ieklīst visai reti.

Atceļu veltīju nelielai ekskursijai gar Gauju Līgatnes dabas parka apkārtnē, kur notika Latvijas mušiņmakškerēšanas čempionāts.

No Storumanas septembra sākumā saņēmu "bēdīgu" ziņu - Storumanā fantastiski ķeroties asari un mans bāzes Cope Zviedrijā rekords esot pārspēts. Jaunais asaru rekords ir 1,860 kg. Atliek tikai domāt, kā to pārspēt. :-)

Augusts atnesa nelielas izmaiņas makšķerēšanas karšu (MK) jomā. Sākot ar 2021.gadu Latvijā vienlaicīgi ar gada un 3-mēnešu būs arī kartes vienam mēnesim un vienai dienai. Dienas kartes cena būs 1,5 eiro, pārējām - attiecīgi, 5 eiro, 7,5 un 15 eiro. Kartes vienam mēnesim un vienai dienai varēs iegādāties tikai tīmekļvietnē www.makskeresanaskarte.lv.

Bula laiks 2020

August 22, 2020 - Reading time: 3 minutes

Pēc jūlija "veiksmīgā" copes ceļojuma uz Norvēģiju iestājās, kā saka, bula laiks. Parasti šajā laikā uz pāris mēnešiem var atrauties no zivju tēmas un nodoties citām vājībām, piemēram, sēņošanai, fotografēšanai utt.

Jūlija otrā pusē sākās baraviku bums Vidzemē, taču konkrētās sēņu vietas, līdzīgi kā labākās foreļupes :-) parasti netiek publiski reklamētas.

Jūlija beigās kopā ar Gundaru K., sekojot ikgadējai tradīcijai, aizceļojām līdz Mālpilij, kur nedaudz demonstrējām spiningošanas metienu pamatiemaņas biedrības "Mālpils zivīm" organizētajā bērnu nometnē pulcinātajiem jaunajiem makšķerniekiem. Pasākums, no kura vērts mācīties, tas notiek jau 11 gadus, šogad piedalījās 50 dalībnieki, 90% finansējuma nāk no Eiropas fondiem.

29.jūlijā draugi mani ielūdza uz copi, aizveda pie ūdens un parādīja vietu, kur apgrozās taimiņi. Laika apstākļi rīta pusē copei bija ideāli, un man paveicās, - bildē redzamais 3,3 kg smagais eksemplārs ir mans lielākais ar mušu nomedītais taimiņš.

Nedaudz padarbojos ar meistarklasēm (tā moderni dēvē praktiskās nodarbības) par mušiņmakšķerēšanas tēmu klātienē laukumā.

Taču pārsvarā laiks paiet dārza sīkdarbos, kuru netrūkst. Klātbūtne dod iespēju arī ar fotoaparātu nepārtraukti sekot visam, kas notiek dārzā un tuvajā apkārtnē, un ļauj nomedīt dažu labu fotoattēlu. Atliek tikai saprast, ka vairums ziedu skatu, ja dārzā nav veikta pārstādīšana vai papildināšana, atkārtojas gads no gada. Kad salīdzināju rožu un liliju attēlus, kurus sabildēju šogad un 2019.gadā, biju pārsteigts par lielo līdzību.

Fotogrāfijas cienīgi dārzā šogad padevušies tomāti. Lielākais eksemplārs bija 1,333 kg smags. Tomātu tēma man ir jauna, tai veltīju nelielu fotoalbūmu "Tomāti bildēs 2020".

Kopumā šajos 2 mēnešos mans amatieriskais fotoarhīvs papildinājās ar aptuveni 2300 attēliem 10 Gb apjomā. Zivju bilžu maz, pārsvarā tajā ir ziedu bildes.

Uz copi Namsenfjordā 2020

July 9, 2020 - Reading time: 4 minutes

Ideja par kārtējo ceļojumu uz Norvēģiju brieda jau labu laiku, taču konkrētība radās pēkšņi pēc Gundara K. iniciatīvas. Divu dienu laikā viss bija it kā sakārtots un mums uz rokām jau bija biļetes lidojumam pa maršrutu Rīga-Oslo-Tronheima. Pēc tam plānā bija pārbrauciens uz Gundara bāzi Namsenfjordā.

Viss sākās veiksmīgi, 6.jūlija vakarā ar AirBaltic izlidojām uz Oslo. Diemžēl, pēc piezemēšanās Oslo veiksme pameta mūs. Jau nākamajā dienā 7.jūlija vakarā kopā ar vēl diviem šī vienreizīgā copes "ceļojuma" dalībniekiem bijām spiesti atgriezties Rīgā. Kaut ko tādu pieredzēju pirmoreiz.

Īsi sakot, pēc ielidošanas Oslo nelielo copmaņu, tagad var teikt, avantūristu :-) grupiņu, kurā bijām Jānis S. , Gundars K., Igors D. un es, pirms Norvēģijas robežas robežsargi apturēja un ātri, kā saka, atšifrēja. Iespējams, pēc pensionāriem tipiskā ārējā veidola. :-) Un apskaidroja, ka joprojām šķērsot robežu, lai nodarbotos ar copi , ieceļotājiem no Latvijas nav atļauts. Lai gan bija Covid-19 laiks, par vīrusu te uztraucās mazāk kā Rīgas lidostā (tur varējām iekļūt tikai pienācīgi nomaskējoties), taču ar nopietnu līdzjūtību pildot savus pienākumus un balstoties uz oficiāliem priekšrakstiem, pārvietoties tālāk par pasu kontroli mums liedza. Izņēmums bija Gundars K, kurš ar papīriem pierādīja savas bāzes īpašnieka tiesības un varēja lidot tālāk uz Tronheimu. Pavadījām ar skaudīgiem skatieniem un novēlējām viņam noķert arī zivis, kuras mēs bijām ieplānojuši...(kā vēlāk noskaidrojās, cope viņam esot bijusi pamatīga un zivis ķērušās kā negudras).

Palicējiem, kas bija iecerējuši veikt bāzes un copes apstākļu eksperta vērtējumu, to skaitā arī man, īslaicīgi šķērsot robežu un piekļūt lidostā mūsu bagāžai atļāva tikai pēc tam, kad pateicoties Igora roku veiklībai, pēc ilgiem meklējumiem un piedzīvojumiem tīmeklī un bankās mums vēlu naktī izdevās nopirkt biļetes uz tuvāko reisu atpakaļ uz Rīgu.

Starplaikā bez panākumiem centāmies robežsargus visādi apvārdot, viņi, savukārt, ar smaidu mūs mierināja, - gan jau viss būs labi. Kad saprata, ka nekāds troksnis no šīs miermīlīgās kompānijas nav gaidāms, izsniedza oficiālu papīru, kas aprakstīja mūsu situāciju un mūsu tiesības, un vismaz neliedza izmantot viesnīcu, lai sagaidītu mūsu reisu nākamās dienas vakarā.
Nakts otru pusi pieklājīgi pavadījām ne visai tālā viesnīciņā Gardermoen Hotel "Bed & Breakfast". Tā bija patīkams atklājums, kuru var izmantot, ja kādreiz iznāk aizķerties Oslo.

Viesnīcā vilcinājām laiku kā mācējām. Izrādījās, mūsu nelaimes biedrs Igors ir ne tikai copmanis, bet arī kvalificēts IT speciālists. To viņš pierādīja īsā laikā padarot manu arhajisko ceļojumu laptopu par pieklājīgu darba rīku.
Tomēr pēcpusdienā viesnīcu nācās pamest un bija jāatgriežas lidostā. Pēc pusotru stundu ilga lidojuma bijām Rīgā un mūsu "fantastiskais" copes ceļojums laimīgi bija galā. Bez izbraucieniem fjordos un okeānā, bez copes un zivīm, bez bildēm, tik ar neatvērtām somām un patukšotām kabatām.
Kā saka, skola maksā naudu. Mācība - iespējams, pirms brauciena vajadzēja noformēt darba līgumu ar norvēģu firmu, kura pārzin bāzi... :-)

Nelielu ieskatu visā notikušajā var gūt bilžu albūmā "Oslo 2020"