Viens aspekts C&R tēmā

May 16, 2020 - Reading time: 2 minutes

Necik sen FB uzdevu foreļu copes meistaram Igoram Dz. jautājumu - kāpēc viņš pie katras izdevības skrien uz upi, lai ne tikai baudītu upītes jaukumus, bet C&R stilā ķertu foreles.
Gribēju saprast jaunās paaudzes domu gājienus saistībā ar atkal atjaunināto C&R tēmu. Īstu abildi nesagaidīju.:-)

Ar līdzīgu jautājumu man nācās saskarties jau pirms gadiem divdesmit, kad LMSF iestājās CIPS. Tad par "darbaudzinātājiem" CIPS kongresos man kļuva Vācijas pārstāvji, kuriem toreiz C&R bija aktuāla tēma. Starp citu, Vācija kā valsts toreiz bija pārstāvēta tikai CIPS kastinga federācijā, jo valsts neatbalstīja līdzdalību starptautiskajās federācijās, kuras atbalstīja zivju ķeršanu.

Sarunas par C&R Vācijā (un Latvijā) un adrenalīna pozitīvo lomu organismā parasti beidzās tā - viss ir OK, taču Vācijā makšķerēšanas jomā noteicošo lomu spēlē apstāklis, ka adrenalīna devu var iegūt arī bez zivju mocīšanas.
Protams, tas atbalsojās Vācijas likumos un radīja problēmas vācu makšķerniekiem, jo sevišķi pēc Vācijas atkalapvienošanās. Jaunā Vācija bija par C&R, VFR likumi bija pret C&R.

Vācu draugi toreiz par vērā ņemamu tomēr atzina vienu atziņu, kura bija manā arsenālā. Proti, papildus visiem zināmajiem argumentiem copes labā sludināju, ka tikai makšķernieku armija var sniegt mūsu daudzskaitlīgo ūdeņu apsaimniekotājiem citādi dārgi pieejamus datus par zivju krājumiem un dzīves apstākļiem tajās. Ar domu, ka tas līdztekus ar datiem no rūpnieciskās zvejas būtiski var palīdzēt veidot saprātīgu un ilgtspējīgu apsaimniekošanas politiku. Un tad C&R ir pieņemams risinājums.

Dzīve iet uz priekšu, šodien pasaulē notiek domu apmaiņas par to, ka nākotnē C&R varbūt būtu jāaizvieto ar citiem paņēmieniem. Piemēram, būtu jālieto vizuļi bez āķiem vai ar "mīkstiem" bezatskabargu āķiem. Lietojot tradicionālos āķus, atlaist zivi drīkstēs tikai, ja tā atbildīs noteiktiem kritērijiem. :-)

Par akvakultūru Latvijā

April 1, 2020 - Reading time: 2 minutes

Akvakultūra Latvijā joprojām ir interesanta gan kā zivju produkcijas avots, gan ar savu devumu ūdenstilpju zivju krājumu mākslīgā atražošanā.
Viens no zinātniekiem, kurš devis nopietnu ieguldījumu Latvijas akvakultūrā ir bioloģijas zinātņu doktors Andis Mitāns, ar kuru kopā man bija izdevība strādāt Latvijas Zivju Resursu Aģentūrā (LZRA)2005.-2009.gadā.

Manā mājas lapā var atrast rindu viņa darbu, kuri, lai gan publiskoti laika periodā pirms 15 gadiem, manuprāt, nav zaudējuši aktualitāti arī šodien. Cerot, ka kādam tas noderēs, daļu no tīmekļa lapām ar A.Mitāna publikācijām nedaudz modernizēju un pielāgoju lietošanai arī ar ar mobīlām ierīcēm.

Akvakultūra ir skarta sekojošos rakstos:
- "Akvakultūra makšķerniekiem",
- "Zivju dīķu ierīkošana un apsaimniekošana",
- "Zivju barība un barošana",
- "Dīķsaimniecības hidrotehnikas pamati",
- "Akvakultūras ūdens kvalitāte".
Noderīgs varētu būt arī V.Vilcānes raksts "Dīķis privātā saimniecībā. Ko der zināt, pirms to rakt".

Sezona atklāta

March 28, 2020 - Reading time: 2 minutes

Latvijā un citās valstīs koronvīrusa Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtas situācija daudziem liek pašizolēties no ārpasaules, sevi ieslodzīt četrās sienās un nodoties filozofiskām apcerēm. Gan par nākotni, gan par vēsturi. Izrādās, bārdas dēļ :-) arī es esmu iekļuvis riska grupā, kurai obligāti :-) ieteicams ar pasauli saistīties tikai tīmeklī vai vērot to pa logu.

Pāris siltās dienas ļāva man atrauties no koronvīrusa raisītās ažiotāzas pasaules medijos un nedaudz pievērsties copes tēmai. Vakar apciemoju karpu dīķus. Lai gan diena bija skaista, pusdienlaikā Rīgā bija +14°C, naktīs temperatūra zem nulles un dīķos ūdens vēl auksts. Karpas vēl mazkustīgas un uzturas nelielos bariņos. Copes rezultāts ir atkarīgs no tā, vai izdodas atrast kādu bariņu.

Kā parasti sezonu sāku ar mušiņmakšķeri vietā, kuru labi pazīstu. Pēc neliela brīža brīža izdevās atrast nelielu spoguļkarpu bariņu un cope varēja sākties. Tā kā karpu copē iznāk sastapties ar eksemplāriem svarā līdz 5 kg un pat lielākiem, izmantoju savu superveco un pārbaudīto komplektu - 2,7 m garu 6.klases kātu, zviedru ABU Diplomat 178 mušiņspoli un vismaz 40 gadus vecu peldošo Scientific Angler mušauklu.
Copi uzsākot kā pirmās izmantoju Nr.6 vai Nr.8 grimstošās nimfas ar nosaukumu Goldhead Prince vai Goldhead Hares Ear, vai kādas citas līdzīgas mušas pelēcīgās toņkārtās. Šoreiz papildus eksperimentēt nevajadzēja, pirmās divas pieminētās pilnībā attaisnoja manas cerības.

Copes bija izteikti pavasarīgas - ļoti uzmanīgas, viegli pārvietojot (stripojot) mušu tā it kā kaut kur aizķērās. Ķērienu varēja atpazīt sekojot mušauklas kustībai un piecērtot pie katras aizdomīgas novirzes mušauklas peldējumā. Pāris stundu pietika, lai pārliecinātos, ka jau agrāk gūtās atziņas darbojas un mana karpu copes sezona ir sākusies sekmīgi.

Dabā viss vēl vienmuļi pelēkos toņos. Pa ceļam redzēju, ka Daugavā vīri medīja zandartus, iepriekšējās dienās te esot labi ķēries.