Kopumā maijs un jūnijs paskrēja gandrīz nemanot. Tradicionāli pirms Līgo dienas aizskrēju uz karpu copi. Vairāk laika atļāvos veltīt ziedu bildēšanai gan savā dārzā, gan tuvējā LU Botāniskajā dārzā.
Jūnija pirmajā nedēļā Latvijā mēdijos valdīja ažiotāža ap EP vēlēšanu aģitācijas tēmu. Nedēļas nogalē apmeklēju Tallinnu, kur piedalījos ICSF pasaules kausa Tallinas posma tiesāšanā, šoreiz spēlēju galvenā sekretāra lomu. Nenovērtējamas bija tikšanās ar draugiem, kuri joprojām ir aktīvi kastingā. Dalībnieku vidū varēja redzēt vairākus vairākkārtīgus pasaules čempionus, to skaitā Jan Meszaros no Slovākijas, Kateřina Marková no Čehijas, Dmitri Borovkov no Igaunijas, Alena Kläusler no Austrijas un citi...
Sacensības notika un labākie tika noteikti kastinga pieccīņā un jaunajās mušiņmakšķerēšanas disciplīnās. Varēju vērot gan jaunās metienu disciplīnas, gan paturēt rokās makšķerrīkus, ar kuriem darbojās labākie. Pasākumam veltīju albūmu "Tallinn 2024"
Makšķerēšanas braucieni man kļuvuši par ekskluzīviem pasākumiem. Parasti balstoties uz draugu ielūgumiem vai arī, ja tuviniekiem radusies uzbāzīga doma panašķoties ar svaigi ķertām zivīm. 🙂 Maijs beidzās, bet jūnijs man sākās ar nedēļu ilgu copi Namsenfjordā.
Apkopojot visus iespaidus, jāsecina, ka šoreiz viss ceļojums, ieskaitot copi, notika kā labākajos paraugos, vienkārši skaisti. Gan lidojums līdz Trondheimai, gan brauciens ar mikrobusu līdz GK bāzei Namsenfjordā tāpat arī atpakaļbrauciens uz Rīgu ritēja raiti un patīkami.
Pirms brauciena daudz filozofējām par norvēģu muitu un jaunākajiem zivju "eksporta" ierobežojumiem, tāpēc papīri bija sakārtoti un faktiski lidostā atceļā šķērsojot robežu muitniekus mēs pat nemanījām.
Savukārt cope nedēļas garumā jau no pirmās dienas bija neredzēti efektīva. Lomos pārsvarā bija saidas, ja izdevās atrast aktīvu saidu baru, tās ķērās ar jebkuriem mānekļiem. Tikai nogurums rokās un doma, ka loms būs arī jāapstrādā, pat azartiskākajiem grupas dalībniekiem lika pārtraukt šo smago nodarbi.
Maija pēdējā un turpmākās dienās Norvēģijā kļuva vēsāks un vējaināks. Laika apstākļi demonstrēja savu ziemeļniecisko dabu, - brīžiem spīd saule, pēc stundas jau līst. Vairāk pievērsāmies gan iepriekš iegūto lomu apstrādei, gan izdarībām virtuvē. Pavārmākslas pārzinātāji demonstrēja savas saidu gatavošanas receptes. Degustācijai tika piedāvātas arī pēc jaunākajām receptēm sagatavotas mīdijas. Ar copi darbojāmies, var teikt, atpūtas un C&R režīmā. Eksperimentējām ar mānekļiem, meklējām citas sugas un lielākus eksemplārus. Taču kopumā cope bija kļuvusi vājāka.
Detalizētāk viss redzams ceļojumam veltītā albūmā "Namsenfjords 2024"
Maija vidū bildēju LU Botāniskajā dārzā, kur rododendru kolekcija sāka eksponēties visā savā krāšņumā. Rododendri uzziedēja arī manā dārzā.
Arī šogad spiningošanas sezona 1.maijā tika atklāta bez manis. Kamēr es tikai trinu āķus un kaifoju par puķītēm un lakstīgalu ievās, kaimiņš Rihards Usmā vilka skaistas līdakas. Rīta cēliens esot vainagojies ar divām 75 cm un 81 cm lidakām. 🙂
Uz sezonas pirmo copi izrāvos 2.maijā, pirmais šī gada loms bija skaista karpa, agri no rīta uz mušu.
Nav reti periodi, kad manā ikdienā nekādu spilgtu jaunumu nav un dienasgrāmatā atliek tikai atkārtoties. Tomēr tās rakstīšana ir kļuvusi par ieradumu, kuru cenšos saglabāt.
Aprīļa ikdienā kā katru gadu pārsvarā lauka darbi dārzā. Pēc marta mēneša siltuma rekordiem aprīlis kļuva vēsāks un vējaināks, savu copes sezonas startu cerībā uz patīkamāku laiku atliku uz maija sākumu. :-)
Mēneša sākumā apciemoju gadskārtējo izstādi "Outdoor Riga 2024" Ķīpsalā. Nekā būtiski jauna nemanīju, kā parasti interesantāk bija satikt sen neredzētus makšķerēšanas jomā aktīvos draugus un paziņas.
Joprojām papildinu aprīļa ziedu bilžu kolekciju. Gan ar mana un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ziedu bildēm, gan ar Pārdaugavas Uzvaras parka sakuru motīviem.
Izmantoju sava 14-gadīgā mazdēla jaunā tenisa censoņa (tagad modē teikt - slavenības 🙂 ) Jēkaba S. ielūgumu un mēneša beigās paciemojos pie viņa Ādažos. Jau iegūto balvu kolekcija tiešām ir iespaidīga. Pie reizes īsā ekskursijā iepazinos arī ar pilsētiņu. Tā atstāja patīkamu iespaidu.
Lai gan februāris un marts parasti ir visgarlaicīgākie gada mēneši, tomēr visbiežāk tieši marta beigās izteikta kļūst pavasara gaisotne un sākas arī neliela rosība dārzos. Katru dienu dārzos parādās jauni krāsaini sīkumiņi, dārzi kļūst interesantāki gan dārzu kopējiem, gan vienkāršiem dabas baudītājiem.
Mēģinu ar fotoaparātu sekot gan sava, gan tuvumā esošo Rīgas dārzu, to skaitā, LU BD gadskārtējai atdzimšanai. Pēc 10 gadiem varēšu nodarboties ar arhīva izpēti, lai kaut ko gudri secinātu arī par klimata pārmaiņām.
Neaizraujos ar apnicīgajām mediju "atklāsmēm" visā, kas saistās ar Putinu vai Trampu, vai "satraucošajiem"
notikumiem mūzikas augstskolā. Mobings kļuvis par ierastu tēmu medijos. Protams, visiem prātā arī karš Ukrainā un neprognozējamā Krievija. Atliek vien nezaudēt optimismu, vērot ainavu aiz loga un klusi sūkstīties, ka nekā jauna. Un, ieraduma pēc, kaut ko ievietot savā FB profīlā.
Copes startu esmu atlicis uz aprīli. Marta pēdējās dienās nopietns siltuma vilnis sasniedza arī Latviju, dažuviet pat tiek uzrādīti jauni Latvijas siltuma rekordi. Kopumā marts šogad bija par +3° siltāks par normu.
Latvijā ir vimbu laiks, labi lomi arī lašu un taimiņu medniekiem. Mušiņotāji sāk apgūt taimiņu copi jūras līcī. Jaunākās ziņas par skaistiem lomiem man saistās ar copi Zviedrijā, kur šobrīd sākas efektīvākais zemledus copes periods. Edgars Bite nupat ar savu mikriņu aizveda vairākas makšķernieku ģimenes uz ziemas copi Malgomajā pie Raivo. Jau pirmā diena, kad faktiski notika tikai iesildīšanās, visiem, kas bija uz ledus, dāvāja apbrīnojamus asaru lomus. Tie ķērušies kā negudri, kilogramnieki nebija retums, bet lielākais esot bijis 1,9 kg.
Draugi mani aizvizināja uz Cēsu pusi līdz daudziem ziedu mīļotājiem pazīstamajai saimniecībai "Jaunrūjas", kur netālu no Ungura ezera saimnieko Jānis un Guna Rukšāni. Marts te esot krokusu laiks, varēju pamielot acis gan ar eksemplāriem no lielākās Latvijā krokusu kolekcijas, gan ar citiem marta ziediņiem.
Apciemoju Latvijas Universitātes Botāniskais dārzā 3.martā startējušo Karines Paronyanc miniizstādi "Atdzimt no pelniem" ar dažādām izdarībām bonusā. Protams, pie reizes nobildēju arī BD jaukumus, to skaitā pirmos krāsainos zalktenes, burvjlazdas (Hamamelis vernalis) ziediņus un acālijas.