Bula laiks 2020

August 22, 2020 - Reading time: 3 minutes

Pēc jūlija "veiksmīgā" copes ceļojuma uz Norvēģiju iestājās, kā saka, bula laiks. Parasti šajā laikā uz pāris mēnešiem var atrauties no zivju tēmas un nodoties citām vājībām, piemēram, sēņošanai, fotografēšanai utt.

Jūlija otrā pusē sākās baraviku bums Vidzemē, taču konkrētās sēņu vietas, līdzīgi kā labākās foreļupes :-) parasti netiek publiski reklamētas.

Sēnes

Jūlija beigās kopā ar Gundaru K., sekojot ikgadējai tradīcijai, aizceļojām līdz Mālpilij, kur nedaudz demonstrējām spiningošanas metienu pamatiemaņas biedrības "Mālpils zivīm" organizētajā bērnu nometnē pulcinātajiem jaunajiem makšķerniekiem. Pasākums, no kura vērts mācīties, tas notiek jau 11 gadus, šogad piedalījās 50 dalībnieki, 90% finansējuma nāk no Eiropas fondiem.

Mālpils

29.jūlijā draugi mani ielūdza uz copi, aizveda pie ūdens un parādīja vietu, kur apgrozās taimiņi. Laika apstākļi rīta pusē copei bija ideāli, un man paveicās, - bildē redzamais 3,3 kg smagais eksemplārs ir mans lielākais ar mušu nomedītais taimiņš.

Taimiņš

Nedaudz padarbojos ar meistarklasēm (tā moderni dēvē praktiskās nodarbības) par mušiņmakšķerēšanas tēmu klātienē laukumā.

Metiens

Taču pārsvarā laiks paiet dārza sīkdarbos, kuru netrūkst. Klātbūtne dod iespēju arī ar fotoaparātu nepārtraukti sekot visam, kas notiek dārzā un tuvajā apkārtnē, un ļauj nomedīt dažu labu fotoattēlu. Atliek tikai saprast, ka vairums ziedu skatu, ja dārzā nav veikta pārstādīšana vai papildināšana, atkārtojas gads no gada. Kad salīdzināju rožu un liliju attēlus, kurus sabildēju šogad un 2019.gadā, biju pārsteigts par lielo līdzību.

Lilija

Fotogrāfijas cienīgi dārzā šogad padevušies tomāti. Lielākais eksemplārs bija 1,333 kg smags. Tomātu tēma man ir jauna, tai veltīju nelielu fotoalbūmu "Tomāti bildēs 2020".

Svēršana

Kopumā šajos 2 mēnešos mans amatieriskais fotoarhīvs papildinājās ar aptuveni 2300 attēliem 10 Gb apjomā. Zivju bilžu maz, pārsvarā tajā ir ziedu bildes.


Uz copi Namsenfjordā 2020

July 9, 2020 - Reading time: 4 minutes

Ideja par kārtējo ceļojumu uz Norvēģiju brieda jau labu laiku, taču konkrētība radās pēkšņi pēc Gundara K. iniciatīvas. Divu dienu laikā viss bija it kā sakārtots un mums uz rokām jau bija biļetes lidojumam pa maršrutu Rīga-Oslo-Tronheima. Pēc tam plānā bija pārbrauciens uz Gundara bāzi Namsenfjordā.

Viss sākās veiksmīgi, 6.jūlija vakarā ar AirBaltic izlidojām uz Oslo. Diemžēl, pēc piezemēšanās Oslo veiksme pameta mūs. Jau nākamajā dienā 7.jūlija vakarā kopā ar vēl diviem šī vienreizīgā copes "ceļojuma" dalībniekiem bijām spiesti atgriezties Rīgā. Kaut ko tādu pieredzēju pirmoreiz.

Īsi sakot, pēc ielidošanas Oslo nelielo copmaņu, tagad var teikt, avantūristu :-) grupiņu, kurā bijām Jānis S. , Gundars K., Igors D. un es, pirms Norvēģijas robežas robežsargi apturēja un ātri, kā saka, atšifrēja. Iespējams, pēc pensionāriem tipiskā ārējā veidola. :-) Un apskaidroja, ka joprojām šķērsot robežu, lai nodarbotos ar copi , ieceļotājiem no Latvijas nav atļauts. Lai gan bija Covid-19 laiks, par vīrusu te uztraucās mazāk kā Rīgas lidostā (tur varējām iekļūt tikai pienācīgi nomaskējoties), taču ar nopietnu līdzjūtību pildot savus pienākumus un balstoties uz oficiāliem priekšrakstiem, pārvietoties tālāk par pasu kontroli mums liedza. Izņēmums bija Gundars K, kurš ar papīriem pierādīja savas bāzes īpašnieka tiesības un varēja lidot tālāk uz Tronheimu. Pavadījām ar skaudīgiem skatieniem un novēlējām viņam noķert arī zivis, kuras mēs bijām ieplānojuši...(kā vēlāk noskaidrojās, cope viņam esot bijusi pamatīga un zivis ķērušās kā negudras).

Palicējiem, kas bija iecerējuši veikt bāzes un copes apstākļu eksperta vērtējumu, to skaitā arī man, īslaicīgi šķērsot robežu un piekļūt lidostā mūsu bagāžai atļāva tikai pēc tam, kad pateicoties Igora roku veiklībai, pēc ilgiem meklējumiem un piedzīvojumiem tīmeklī un bankās mums vēlu naktī izdevās nopirkt biļetes uz tuvāko reisu atpakaļ uz Rīgu.

Starplaikā bez panākumiem centāmies robežsargus visādi apvārdot, viņi, savukārt, ar smaidu mūs mierināja, - gan jau viss būs labi. Kad saprata, ka nekāds troksnis no šīs miermīlīgās kompānijas nav gaidāms, izsniedza oficiālu papīru, kas aprakstīja mūsu situāciju un mūsu tiesības, un vismaz neliedza izmantot viesnīcu, lai sagaidītu mūsu reisu nākamās dienas vakarā.
Nakts otru pusi pieklājīgi pavadījām ne visai tālā viesnīciņā Gardermoen Hotel "Bed & Breakfast". Tā bija patīkams atklājums, kuru var izmantot, ja kādreiz iznāk aizķerties Oslo.

Viesnīcā vilcinājām laiku kā mācējām. Izrādījās, mūsu nelaimes biedrs Igors ir ne tikai copmanis, bet arī kvalificēts IT speciālists. To viņš pierādīja īsā laikā padarot manu arhajisko ceļojumu laptopu par pieklājīgu darba rīku.
Tomēr pēcpusdienā viesnīcu nācās pamest un bija jāatgriežas lidostā. Pēc pusotru stundu ilga lidojuma bijām Rīgā un mūsu "fantastiskais" copes ceļojums laimīgi bija galā. Bez izbraucieniem fjordos un okeānā, bez copes un zivīm, bez bildēm, tik ar neatvērtām somām un patukšotām kabatām.
Kā saka, skola maksā naudu. Mācība - iespējams, pirms brauciena vajadzēja noformēt darba līgumu ar norvēģu firmu, kura pārzin bāzi... :-)

Nelielu ieskatu visā notikušajā var gūt bilžu albūmā "Oslo 2020"


Cik tālu jāmet mušiņa

June 17, 2020 - Reading time: 4 minutes

Viens no jauno mušiņmakšķernieku visbiežāk uzdotiem jautājumiem ir: "Cik tālu var aizmest mušiņu?" Tie, kas ir spēruši pirmos soļus metienu tehnikas apguvē, zina, ka pat 10-12 metru tāls metiens nav nemaz tik vienkāršs. Neskatoties uz instinktīvo vēlēšanos mest daudz daudz tālāk (jo tur vairāk zivis). Un visi neticībā groza galvu, kad iet runa par 50-60 metrus tāliem metieniem.
Mušiņmakšķerēšanā, lai tā sniegtu lielāku pozitīvo efektu, svarīga loma ir metienu tehnikai. Tā ir aksioma. Nedz spēks, nedz labākais inventārs nepalīdzēs, ja mušiņmakšķernieks vāji pārvaldīs metienu tehniku.

Tādēļ nedaudz par lietas faktisko stāvokli. Praktiskajā makšķerēšanā, kad pārsvarā tiek lietots vienrocīgais kāts, vidējais attālums līdz iemestai mušiņai, kurā tā vilina zivis, proti, notiek makšķerēšana, atrodas 8-15 metru robežās. Runājot par makšķerēšanu ar divrocīgo kātu, katrā gadījumā tas ir lielāks un var kādus 10-15 metrus pielikt klāt. Ar vienrocīgo kātu metieni 15-20 metru attālumā skaitās jau tāli. Retāk, taču lielās upēs var gadīties arī situācijas, kad ar metienu tuvāku par 25-30 metriem zivij nevar piekļūt. Normāli domājošs makšķernieks šādā situācijā centīsies pats tuvoties zivij, nevis veikt ļoti tālu metienu. Tāli metieni sarežģī mušiņas efektīvu pasniegšanu, pie tam lielākā attālumā ir grūtāk fiksēt zivs ķērienu un to piecirst. Taču der atcerēties, ka tam, kurš ar vienrocīgo makšķeri un 5-6 klases auklu spēj aizmest mušiņu 25 metrus, mazāk būs sarežģījumu arī 15 metru attālumā. Bet sarežģījumi var būt ik uz soļa. Piemēram, vējainā laikā, makšķerējot sēdus no laivas vai, kad jāiebrien līdz viduklim ūdenī. Tātad, jo tālākus metienus makšķernieks ir apguvis, jo vieglāk ir makšķerēt jebkuros apstākļos.

Cenšoties apgūt tālus metienus, līdztekus precīzai metienu tehnikai ir jāsaprot arī inventāra loma. Kaut vai tas, ka ar smagākas klases inventāru var tālāk aizmest. Gadījumos, kad runa ir par reāliem 50-60 metrus tāliem metieniem, metieni tiek izpildīti sacensību apstākļos, kad vējš ir no mugurpuses, ar 10-11 klases inventāru un tā saukto "shooting head" auklu. Tie, kas piedalījušies manās mušiņmakšķerēšanas nodarbībās, ir pārliecinājušies, ka arī ar standarta 5-6 klases inventāru laukumā var sasniegt diezgan ievērojamu 30-35 metru attālumu. Kaut gan praktiskā makšķerēšanā es parasti necenšos pārsniegt jau pieminēto 20 metru attālumu.

Te būtu jāpiemin arī mušiņauklas formas, proti, DT un WF auklu iespaids uz metienu. WF auklas savu pozitīvo efektu parāda tikai, kad jāizpilda metieni tālāki par 10-12 metriem. Līdz šādam attālumam arī ar DT auklu nav problēmu. Tālākos metienos var sākt just pozitīvo efektu, ko dod tievais WF posms vai pavadošā aukla, ja lieto ST auklu. Nevajag aizmirst, ka tāli metieni sarežģī mušiņas pasniegšanu (piezemēšanu) ne tikai iesācējiem, bet arī jebkuram speciālistam. Neesmu redzējis, ka 35 metru attālumā kāds mācētu jebkuros apstākļos perfekti pasniegt mušu.

Attiecībā uz mušiņas piezemēšanas vai prezentācijas kvalitāti, tāpat arī uz riņķa metiena izpildi un auklas palabošanu vēl var piebilst sekojošo. Visas līdzīga diametra auklas nelielos attālumos ( WF un ST to nosaka galvas garums) uzvedas līdzīgi. Jo minētās iepriekš lietošanas īpašības vairāk ir atkarīgas no auklas izmēriem (svara) un tās konusīguma. Tādēļ pretēji izplatītam viedoklim nevar apgalvot, ka ar DT auklu mušiņu vienmēr var labāk pasniegt kā ar WF auklu.


About

Translater C&P

Laika prognoze

 
fly fly fly fly fly fly
 

Interesantas lapas

Kontaktiem

Reklāma

rezervesdalas24.lv Auto rezerves daļu interneta veikals

Navigation