Lieldienu nedēļa Namsenfjordā

April 27, 2022 - Reading time: 6 minutes

Norvēģijā ieceļošanas noteikumi kļuva krietni jēdzīgāki un pavērās reāli varianti copei fjordos. Papildus, Kristīne M. atsūtīja izaicinošas bildītes un palielījās ar šīs sezonas pirmo nomedīto no krasta Norvēģijā 9-kilogramīgo menciņu. Tas man bija vēl viens grūdiens, lai nekavētos. Izmantoju Gundara K. laipno ielūgumu un piebiedrojos viņam testa braucienā uz bāzi Namsenfjordā. Ar domu nākamajā nedēļā bildēt, kā izskatās agrā pavasarī Namsenfjordā un noskaidrot, ar kādiem lomiem te var rēķināties šajā laikā.

Rīta lidojums ar Air Baltic līdz Trondheimai ritēja kā labākajos paraugos. Sekoja 1,5 stundas ilgs pārbrauciens elegantā vilcienā tieši no lidostas uz Steinkjēru, tur mūsu nelielo grupiņu sagaidīja bāzes administrators Armands Kuģis un stundas laikā ar auto nogādāja līdz Ravaribas bāzei Namsenfjordā.

Namsenfjords mūs sagaidīja pelēks, lietains, ar brāzmainu vēju, kalnos un bāzes tuvumā vēl daudz sniega. Tomēr cerējām, ka prognozes par skaistu laiku turpmākajās dienās piepildīsies.

Pirmās divas dienas apstākļi bija kā prognozēs - lietains un vējains laiks, kas nevilināja uz copi. Laiku kavējām sagatavojot laivas, nedaudz pamēģinājām copi turpat pie bāzes no krasta. Palika iespaids, ka nopietnu zivju tuvumā nav, tikai pašā vakara izdevās piemānīt vienu "paltusu". Kaut gan vienā no nākamajām dienām turpat no piestātnes man uzķērās kaut kas tāds, ko neizdevās izvilkt, - zivs pēc nopietnas cīņas atlieca savienojuma gredzenu. Pirmie iespaidi - copes rezultivitāte agrā pavasarī var būt visai nestabila.

Tomēr trešā dienā pierādījās, ka mūsu nogaidīšanas taktika nav bijusi veltīga. Laika apstākļi būtiski uzlabojās, vējš norima, lietus nomierinājās.

Jau pirmais mūsu izbrauciens fjordos viesa optimismu. Lielākā problēma bija atrast zivis. Tuvākās populārās vietas izrādījās patukšas. Kad atradām zivju barus, nostrādāja tradicionālie mānekļi. Pēc pāris stundu copes zivju bija pietiekoši, lai varētu nopietni domāt par pāreju uz zivju diētu. Arī zivju eksemplāri bija tīri pieņemami. Pirmā izbrauciena lomā bija nelielas saidas, nopietna jūras līdaka un mencas, lielākā ar svaru aptuveni 6 kg.

Turpmākajās dienās nekādi jauni rekordi netika sasniegti. Kolekciju papildināja vienīgi Igora D. nomedītais pollaks.
Laika apstākļi nomierinājās, gandrīz bezvējš un saulīte, kā saka, staigāja pa zemes virsu. Tomēr cope nebija sevišķi efektīva. Tai, visticamāk, traucēja apstāklis, ka strauji kūstošo sniegu ūdeņi pazemināja ūdens temperatūru fjordā un saduļķoja to.
Pārsvarā ne visai veiksmīgi eksperimentējām un nodarbojāmies ar tādu jūras delikatešu sagādi kā jūras gliemeži un krabji. Gundaram uz vizuli ķērās pat savdabīgi jūras ērmi, sākot ar astoņkaji un beidzot ar krabi. Īsi sakot, nekas liels, ar ko palielīties.

Lielā Piektdiena sākās ar iepriekš ievākto jūras gliemežu apstrādi, procedūra ir visai apnicīga ar niecīgu atlikumu. Tomēr ir intriga, - gala produkts būšot kaut kas neaprakstāms. Pagaršoju, nebiju sajūsmā.
Diena bija jauka, varēja sauļoties. Makšķerēt fjordā uz īsu brīdi iebraucām tikai pēcpusdienā. Copi veltījām saidu medībām. Pielietojām spiningošanas metodi. Saidas cirkulēja dažādos dziļumos un ķēra ar dažādu ātrumu vadītu mānekli. Lai gan zivis ķērās uz dažādi krāsotiem mānekļiem, palika iespaids, ka rozā krāsotie ir paši efektīvākie. Rezultāti neizpalika, manā kontā 4,9 kg smags saidas eksemplārs. Copi partraucām, kad nopratām, cik darba būs jāiegulda loma apstrādē.
Pēc iepriekšējā vakarā ielikto krabju murdu parbaudes secinājām, ka ar krabjiem šobrīd ir pavāji, - trijos murdiņos lomā bija tikai trīs vidēja lieluma krabīši.

Klusajā Sestdienā laika apstākļi atkal kļuva ne visai patīkami, debesis klāja pelēki mākoņi, pūta auksts vējš. Zivju saldētavā bija pietiekoši, tāpēc izbraucām tikai uz īsu testa copi pa pārbaudītām vietām Stātlandes tuvumā. Salīdzinot ar copi dienu iepriekš, nekā iepriecinoša, sīkas saidiņas un menciņas.
Labāk veicās bāzes šīs sezonas pirmajiem klientiem mūsu leišu draugiem. Izmantojot ar makreles gabalu izdaiļotu pilkeri, viņi darbojās mūsu tuvumā, taču nedaudz dziļāk. Lomos bija jūras līdakas un dažas skaistas jūras vēdzeles.

Pēcpusdienu veltījām inventara atmazgāšanai no sālsūdens un gatavojot līdzņemšanai zivis. Pirmo Lieldienu rītā agri mums sākās atceļš uz Rīgu.

Nelielu Namsenfjorda ceļojuma kopsavilkumu bildēs var redzēt albūmā "Namsenfjord 2022", kas izvietots Photos Google.

Marts, aprīlis, karš Ukrainā

April 20, 2022 - Reading time: 4 minutes

Martā un aprīļa sākumā Latvijā pārsvarā valdīja sauss un silts laiks. Tomēr uz austrumiem no Rīgas mežos joprojām bija vēl daudz sniega, ūdens temperatūra, attiecīgi, zivju aktivitāte pārsvarā bija zema. Kamēr Alūksnē drosmīgākie vēl sēdēja uz ledus un ķēra asarus, citu copmaņu aktivitātes ar visai dažādiem rezultātiem koncentrējās vimbu copē, arī lašu fani brīžiem lielījās ar skaistiem lomiem. Pašam uz copi izrauties neizdodas.

Starplaikā pabeidzu darbošanos ar 1978.gadā Maskavā izdotās grāmatas otro un trešo sadaļu. Tagad tā un arī visa grāmata "Nahlist", izņemot sadaļu, kas skar kastinga sportu, ir pieejama elektroniskā vidē. Pietrūkst uzņēmības šo kādreiz moderno grāmatu modernizēt un latviskot. Cik nācies sastapt Latvijā mušiņmakšķerniekus, izrādās, gandrīz visi pārzin arī krievu valodu.🙂

Dīvains laiks - mediju uzmanības centrā ir bezjēdzīgi milzīgs informācijas apjoms ar visu, kas skar vai nu Covid, vai notikumus Ukrainā un to iespaidu uz mūsu dzīves sadārdzināšanos. Aprīļa beigās ažiotāža ap Covid pamazām norima, toties arvien sāpīgāka palika Ukrainas tēma.

Krievijas militāristu centieni ieviest savu kārtību Ukrainā ieilgst, lai "aizstāvētu" krievu pasauli, nopostītas daudzas pilsētas, piemēram, pat ar krieviem pārpilnā Harkiva. Arvien biežāk parādās ziņas par civiliedzīvotāju slaktiņiem, spiediens uz civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, var teikt, tās iznīcināšana joprojām turpinās. Valsti esot pametuši jau aptuveni 5 miljoni iedzīvotāju. Neskatoties uz visas pasaules milzīgo atbalstu, Ukrainas bēgļu plūsmas rada problēmas visai Eiropai, tai skaitā arī Latvijai. Pesimistiskās prognozes - karš var ieilgt pāris gadus. Ar nepāredzamām nepatīkamām sekām gan visai globālajai ekonomikai, gan iedzīvotāju labklājībai.

Savukārt, Krievijā vara pakāpeniski izolē brīvdomātājus un slēdz visus medijus, kuri "nepareizi" atspoguļo Krievijas specoperāciju un notiekošo piemin kā Krievijas karu Ukrainā. Krievijas iekšējā informācijas telpā tiek veidots viedoklis, ka visa pasaule ir pilnīgi idioti un to vien dara, ka gatavojas uzbrukt Krievijai. Pietrūkst echo.moskvi interneta lapas, šajā portālā publicējās ievērības cienīgi krievvalodīgie autori, kuriem varēja ticēt daudzos globālos jautājumos.

Arī makšķerēšanas sportu skāris karš Ukrainā. Marta sākumā CIPS pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas sportistu līdzdalību CIPS pasākumos, arī LMSF pievienojās šim lēmumam.

Uz īsu brīdi aprīļa sākumā apmeklēju Ķīpsalā notiekošo izstādi Outdoor Riga 2022, lai satiktos ar dažiem saviem paziņām un atsvaidzinātu atmiņas, kas saistījās ar iepriekšējo gadu izstādēm. Var teikt, izstāde manas cerības neattaisnoja. Makšķerēšanas tēma tajā bija relatīvi nabadzīgi pārstāvēta, ja neskaita laivu un laivu aprīkojuma piedāvājumu klāstu. Mušiņmakšķerēšanas inventāra joma vispār nebija atrodama. Izstādē jaunas vēsmas nemanīju, manu uzmanību piesaistīja tikai lietuviešu kokgrebēja Algirdas Ridikas http://www.droziniai.com ekspozīcija ar darbiem par medniecības un makšķerēšanas tēmām. Protams, neizpalika fotosesijas ar izstāžu veterāniem Juri Balabku, Valtu Bērziņu, Igoru Filippovu, Uģi Circeni, Vitāliju Karpenkovu un citiem. 🙂

Februāra jaunumi

February 28, 2022 - Reading time: 2 minutes

Februāra pēdējā nedēļa Latvijā pagāja vējainu atkušņu apstākļos. Upēs līmeņi strauji kāpa, ledus daudzviet izgājis, ienāk ziņas par labiem vimbu lomiem. Nopietns ledus saglābājies tikai valsts ziemeļaustrumos.

Arī manā sētā tik augsts līmenis nav redzēts kopš 2011.gada. Putniem toties prieks.

Joprojām mediji nevar iztikt bez šausmu ziņām par Covid. Tomēr pēdējās dienās visu nomāca ziņa, ka Krievija beigusi blefot, ka nekad neuzbruks Ukrainai, un uzsākusi "specoperāciju". Pareizāk, karu, lai, kā paši sludina, atbrīvotu krievu pasauli no banderoviešiem un huntas valdības.
Saprotams, tāda rīcība sacēlusi kājās visu pasauli un katra diena nes jaunas ziņas gan par karu, gan par visaptverošām sankcijām pret Krieviju. Kopumā tas negatīvi skar ierasto pasaules kārību un rada neziņu cilvēku galvās. Tuvākās nedēļas rādīs, kādā virzienā attīstīsies notikumi, kuri nevienam neko labu nesola.

Iesaistījos vienā projektā un uztaisīju interneta lapu saviem zviedru draugiem, proti, Raivo Kleinbergam, kurš no Storumanas bāzes pārcēlies uz netālo Malgomajas bāzi Vilhelmīnas komūnā.

Jau 2002.gadā šajā portālā parādījās Egila Collenkopfa un Reiņa Rutka raksti par MM tēmu. Var teikt, tie joprojām nav zaudējuši aktualitāti un var noderēt kā ābece visiem, kurus ieinteresējusi mušiņmakšķerēšana. Cenšos visu atsvaidzināt un padarīt vienkāršāk piejamu. Te var atrast saites ar abu autoru pazīstamāko publiskojumu apkopojumiem.