Pēc jūlija "veiksmīgā" copes ceļojuma uz Norvēģiju iestājās, kā saka, bula laiks. Parasti šajā laikā uz pāris mēnešiem var atrauties no zivju tēmas un nodoties citām vājībām, piemēram, sēņošanai, fotografēšanai utt.
Jūlija otrā pusē sākās baraviku bums Vidzemē, taču konkrētās sēņu vietas, līdzīgi kā labākās foreļupes :-) parasti netiek publiski reklamētas.
Jūlija beigās kopā ar Gundaru K., sekojot ikgadējai tradīcijai, aizceļojām līdz Mālpilij, kur nedaudz demonstrējām spiningošanas metienu pamatiemaņas biedrības "Mālpils zivīm" organizētajā bērnu nometnē pulcinātajiem jaunajiem makšķerniekiem. Pasākums, no kura vērts mācīties, tas notiek jau 11 gadus, šogad piedalījās 50 dalībnieki, 90% finansējuma nāk no Eiropas fondiem.
29.jūlijā draugi mani ielūdza uz copi, aizveda pie ūdens un parādīja vietu, kur apgrozās taimiņi. Laika apstākļi rīta pusē copei bija ideāli, un man paveicās, - bildē redzamais 3,3 kg smagais eksemplārs ir mans lielākais ar mušu nomedītais taimiņš.
Nedaudz padarbojos ar meistarklasēm (tā moderni dēvē praktiskās nodarbības) par mušiņmakšķerēšanas tēmu klātienē laukumā.
Taču pārsvarā laiks paiet dārza sīkdarbos, kuru netrūkst. Klātbūtne dod iespēju arī ar fotoaparātu nepārtraukti sekot visam, kas notiek dārzā un tuvajā apkārtnē, un ļauj nomedīt dažu labu fotoattēlu. Atliek tikai saprast, ka vairums ziedu skatu, ja dārzā nav veikta pārstādīšana vai papildināšana, atkārtojas gads no gada. Kad salīdzināju rožu un liliju attēlus, kurus sabildēju šogad un 2019.gadā, biju pārsteigts par lielo līdzību.
Fotogrāfijas cienīgi dārzā šogad padevušies tomāti. Lielākais eksemplārs bija 1,333 kg smags. Tomātu tēma man ir jauna, tai veltīju nelielu fotoalbūmu "Tomāti bildēs 2020".
Kopumā šajos 2 mēnešos mans amatieriskais fotoarhīvs papildinājās ar aptuveni 2300 attēliem 10 Gb apjomā. Zivju bilžu maz, pārsvarā tajā ir ziedu bildes.