Jūnijā parasti ir aktīvās sezonas sākums spiningotājiem. Vienlaicīgi ir ko redzēt un darīt arī dārzā - gan zāle šajā mēnesī aug visstraujāk, gan daudzi ziedi dārzā atveras visā krāšņumā. Gaisa temperatūra šogad jūnijā pārspēj sen neredzētus lielumus. Visu nedēļu pēc Jāņiem tās maksimums pie manas mājas turējās ap 35°C.
Tādos apstākļos dārzā viss strauji mainās - nupat pirmsjāņu nedēļā krāšņi ziedēja peonijas, tagad tās beidz ziedēšanu, stafeti strauji pārņem rozes. Protams, neatpaliek jasmīni.
Kopš esmu attālinājies no sabiedriskās dzīves makšķerēšanas jomā, arvien retāk nākas pieredzēt pieminēšanas vērtus notikumus. Protams, mājā un dārzā darbu netrūkst, vismaz 2x dienā to apsekoju arī ar fotoaparātu rokās. Nomedīt labu bildi nav vienkārši. Puķes un ziedošie krūmi strauji aug un maina savu dizainu. Ainavu ļoti iespaido arī gaismas apstākļi. Tas, ko redzu rīta agrumā, vakarā, kad saule rietumos, izskatās pilnīgi citādi. Nereti dienu vēlāk maz kas palicis no vakar redzētā skaistuma, vēl pēc dienas tas var pazust nebūtībā.
Maijā mans Nikon Coolpix cieta avārijā un šomēnes centos apgūt jauniegūto Canon SX 740HS. Esmu patīkami pārsteigts par tā iespējām un kvalitātēm.
Centieni ieraudzīt kaut ko bildējamu dažreiz vainagojas ar negaidītiem kadriem, jo sevišķi , ja dārzā izdodas satikt arī kādu sen neredzētu putnu pārstāvi.
Uz copi netieku, nedaudz darbojos ar spiningotāju un mušiņmakšķernieku apmācību laukumā. Zivis atliek vērot tikai savā dīķi, kur sīkas karūsiņas savairojušās biezā slānī. Attiecīgi, ar jaunām zivju bildēm, kuras pienāktos kārtīgam copmanim, nevaru palepoties.