Janvārī Latvijā parādījās nopietnāki sali un ūdenskrātuves pamazām aizsala. Mēneša sākumā bija arī nopietni atkušņi,
kuri padarīja pieejamu licencēto lašu spiningošanu Gaujā, Salacā un arī lašveidīgo "neplānotos" lomus dažās līcī ietekošās upītēs.
Lašu copē svarīgākā loma, kā parasti, ir vietas izvēlei. Tieši no vietu zinātājiem regulāri ienāca ziņas par nomedītiem taimiņiem 2-3 kg svarā, retāk par iznārstojušiem lašiem ar nopietnāku svaru.
No aizsalušajām ūdenstilpēm visā mēneša garumā bija ziņas gan par skaistu līdaku lomiem, gan par pārsteidzoši lieliem līdz pat 1,5 kg smagiem asaru eksemplāriem.
Janvāra otrajā pusē visā valstī sniga un parādījās vairākus gadus neredzēta, vietām 40-50 cm bieza sniega kārta. Apkārtne iekrāsojās melnbaltos toņos un fotografējamo objektu klāsts samazinājās. Ja neskaita vienmēr jautros suņus un strauji augošo kaimiņmāju.
FB makškernieku grupā, kurā darbojos arī kā moderātors, ir vairāk par 30 tūkst. dalībnieku un var gūt aptuvenu priekšstatu, kāda ir šodien makšķernieku auditorija. Uzkrītoši bieži tur eksponējas "makšķernieki", kas, kā paši sludina, uzspļauj jebkuriem noteikumiem un par varonības cienīgu nodarbi uzskata darīt to, kas nav atļauts. Proti, ķert visu, ko var noķert, un vēl dižoties ar saviem "varoņdarbiem". Tas viņiem netraucē skaļi klaigāt, ka zivju nav, visas izķertas, un, - kāpēc valdība neko nedara.
Grupā pie reizes nācās apgūt dažas Facebook grupas moderēšanā nepieciešamas atziņas un iemaņas, kurām līdz šim nepievērsu uzmanību.
Covid turpina savu gaitu, ierobežojumi tikai pastiprinās. Valsts gaida vakcīnu, bet daudzi joprojām spiesti strādāt attālināti. Arī veikali darbojas ļoti ierobežotā apjomā. Piemēram, rūpniecības preces var iegādāties gandrīz tikai interneta veikalos. Attālinātā režīmā darbojoties, atjaunināju maketus, kurus izmantoju web lapu veidošanā.
Ierakstā izmantoto zivju attēlu autori - J.Zariņš, J.Grīnvalds un I.Ligalovs.