Rīta lidojums ar Air Baltic līdz Trondheimai ritēja kā labākajos paraugos. Sekoja 1,5 stundas ilgs pārbrauciens elegantā vilcienā tieši no lidostas uz Steinkjēru, tur mūsu nelielo grupiņu sagaidīja bāzes administrators Armands Kuģis un stundas laikā ar auto nogādāja līdz Ravaribas bāzei Namsenfjordā.
Namsenfjords mūs sagaidīja pelēks, lietains, ar brāzmainu vēju, kalnos un bāzes tuvumā vēl daudz sniega. Tomēr cerējām, ka prognozes par skaistu laiku turpmākajās dienās piepildīsies.
Pirmās divas dienas apstākļi bija kā prognozēs - lietains un vējains laiks, kas nevilināja uz copi. Laiku kavējām sagatavojot laivas, nedaudz pamēģinājām copi turpat pie bāzes no krasta. Palika iespaids, ka nopietnu zivju tuvumā nav, tikai pašā vakara izdevās piemānīt vienu "paltusu". Kaut gan vienā no nākamajām dienām turpat no piestātnes man uzķērās kaut kas tāds, ko neizdevās izvilkt, - zivs pēc nopietnas cīņas atlieca savienojuma gredzenu. Pirmie iespaidi - copes rezultivitāte agrā pavasarī var būt visai nestabila.
Tomēr trešā dienā pierādījās, ka mūsu nogaidīšanas taktika nav bijusi veltīga. Laika apstākļi būtiski uzlabojās, vējš norima, lietus nomierinājās.
Jau pirmais mūsu izbrauciens fjordos viesa optimismu. Lielākā problēma bija atrast zivis. Tuvākās populārās vietas izrādījās patukšas. Kad atradām zivju barus, nostrādāja tradicionālie mānekļi. Pēc pāris stundu copes zivju bija pietiekoši, lai varētu nopietni domāt par pāreju uz zivju diētu. Arī zivju eksemplāri bija tīri pieņemami. Pirmā izbrauciena lomā bija nelielas saidas, nopietna jūras līdaka un mencas, lielākā ar svaru aptuveni 6 kg.
Turpmākajās dienās nekādi jauni rekordi netika sasniegti. Kolekciju papildināja vienīgi Igora D. nomedītais pollaks.
Laika apstākļi nomierinājās, gandrīz bezvējš un saulīte, kā saka, staigāja pa zemes virsu. Tomēr cope nebija sevišķi efektīva. Tai, visticamāk, traucēja apstāklis, ka strauji kūstošo sniegu ūdeņi pazemināja ūdens temperatūru fjordā un saduļķoja to.
Pārsvarā ne visai veiksmīgi eksperimentējām un nodarbojāmies ar tādu jūras delikatešu sagādi kā jūras gliemeži un krabji. Gundaram uz vizuli ķērās pat savdabīgi jūras ērmi, sākot ar astoņkaji un beidzot ar krabi. Īsi sakot, nekas liels, ar ko palielīties.
Lielā Piektdiena sākās ar iepriekš ievākto jūras gliemežu apstrādi, procedūra ir visai apnicīga ar niecīgu atlikumu. Tomēr ir intriga, - gala produkts būšot kaut kas neaprakstāms. Pagaršoju, nebiju sajūsmā.
Diena bija jauka, varēja sauļoties. Makšķerēt fjordā uz īsu brīdi iebraucām tikai pēcpusdienā. Copi veltījām saidu medībām. Pielietojām spiningošanas metodi. Saidas cirkulēja dažādos dziļumos un ķēra ar dažādu ātrumu vadītu mānekli. Lai gan zivis ķērās uz dažādi krāsotiem mānekļiem, palika iespaids, ka rozā krāsotie ir paši efektīvākie. Rezultāti neizpalika, manā kontā 4,9 kg smags saidas eksemplārs. Copi partraucām, kad nopratām, cik darba būs jāiegulda loma apstrādē.
Pēc iepriekšējā vakarā ielikto krabju murdu parbaudes secinājām, ka ar krabjiem šobrīd ir pavāji, - trijos murdiņos lomā bija tikai trīs vidēja lieluma krabīši.
Klusajā Sestdienā laika apstākļi atkal kļuva ne visai patīkami, debesis klāja pelēki mākoņi, pūta auksts vējš. Zivju saldētavā bija pietiekoši, tāpēc izbraucām tikai uz īsu testa copi pa pārbaudītām vietām Stātlandes tuvumā. Salīdzinot ar copi dienu iepriekš, nekā iepriecinoša, sīkas saidiņas un menciņas.
Labāk veicās bāzes šīs sezonas pirmajiem klientiem mūsu leišu draugiem. Izmantojot ar makreles gabalu izdaiļotu pilkeri, viņi darbojās mūsu tuvumā, taču nedaudz dziļāk. Lomos bija jūras līdakas un dažas skaistas jūras vēdzeles.
Pēcpusdienu veltījām inventara atmazgāšanai no sālsūdens un gatavojot līdzņemšanai zivis. Pirmo Lieldienu rītā agri mums sākās atceļš uz Rīgu.
Nelielu Namsenfjorda ceļojuma kopsavilkumu bildēs var redzēt albūmā "Namsenfjord 2022", kas izvietots Photos Google.