Maijs pagāja bez kādiem ievērības cienīgiem notikumiem. Turpināju darboties ar formalitātēm saistībā ar ūdensvada un kanalizācijas pievadu projektēšanu un izbūvi manā saimniecībā. Biju spiests iepazīties ar internetā izvietoto Būvniecības informācijas sistēmu BIS. Sāku apjēgt, cik daudz šķēršļu jāpārvar, kā pasūtītājam iesaistoties būvniecībā. Rezultātā tas viss padarīja pieejamu ES līdzfinansējumu, lai ietaupītu vismaz 50% no pieslēgumu izveides izdevumiem.
Aktivitātes un pozitīvās emocijas saistījās ar dārza darbiem un pavasara ziedu bildēšanu. Laika apstākļi bija sen neredzēti - vēss un lietains. Mēneša sakumā uzziedēja ābeles, dārzā startēja tulpju parāde. Taču ziemeļvēja aukstuma un lietu iespaidā maija vidū tā pamatā jau bija beigusies.
Pamazām atvērās arī rododendri, uzziedēja ceriņi un parādījās daudz citu sīkāku ziedu brīnumu.
No tradicionālā maija brauciena uz copi Norvēģijā šogad nācās atteikties, kā saka, neparedzētu apstākļu dēļ. Bija jāsamierinās ar intriģējošām zivju bildītēm, kuras maija beigās Gundars K. atsūtīja no savas bāzes Namsenfjordā.
Vienu dienu nelielu pārsteigumu sagādāja dārza pastāvīgā iemītniece pīļu mamma, kura nez no kurienes atveda ekskursijā uz mūsu dīķi savu jauno paaudzi. Diemžēl, jau pēc pāris dienām pīle parādījās viena, bez sava kustīgo pavadoņu bariņa. Pīlēni pazuda tikpat pēkšņi kā uzradās, tos vairs neredzējām. Nācās kārtējo reizi secināt, ka lielpilsēta ar saviem vārnu un kaiju bariem nav droša vieta pīļu mazuļiem.